Izglītības likuma 14.panta 47. punktu
I. Programmas īstenošanas mērķis un uzdevumi
1. Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas (turpmāk- programmas) īstenošanas mērķis ir sekmēt izglītojamo interesi saglabāt un attīstīt mazākumtautību identitāti, valodu un kultūras savdabību.
2. Programmas īstenošanas uzdevumi:
2.1. sekmēt izglītojamajiem mazākumtautību valodas prasmju apguvi un attīstību, interesi un zināšanas par nemateriālo kultūras mantojumu un kultūras savdabību,
2.2. gūt pieredzi, kopjot un iedzīvinot mazākumtautību tradīcijas, un radoši iesaistīties Latvijas kultūrvides daudzveidībā.
II. Programmas mācību saturs
3. Programmas mācību saturu veido:
3.1.mācību satura komponenti: mazākumtautību valoda, nemateriālais kultūras mantojums, kultūras savdabība;
3.2. Latvijas Republikas Satversmē un Ministru kabineta noteikumos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību definētās vērtības un tikumi,
3.3. caurviju prasmes: kritiskā domāšana un problēmu risināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība un digitālās prasmes.
4. Programmā izglītojamie apgūst mazākumtautību:
4.1.valoddarbības (runāt, klausīties, lasīt, rakstīt) prasmes un izkopj tekstveides prasmi un valodas kā mazākumtautības kultūras un identitātes vērtības lietojumu;
4.2. mutvārdu tradīcijas (folkloras veidi un žanri) un izpausmes, spēles, rotaļu tradīcijas, gadskārtu svētkus, etniskos simbolus, iespēju robežās tradicionālās dziedāšanas, muzicēšanas, dejošanas īpatnības un amatniecības prasmes;
4.3. kultūras savdabību raksturojošos artefaktus (literatūrā, mūzikā, tēlotāja mākslā, dejas, teātra, kino mākslā); ievērojamākās kultūras personības un viņu nozīmīgāko veikumu; dabas un kultūras pieminekļus (piem., pilsētu vēsturiskie centri, parki, kultūrvēsturiskas ainavas un teritorijas, vēsturisku notikumu vietas, ievērojamu cilvēku darbības vietas u.c.), kultūras vērtību saglabāšanas un tālāknodošanas iespējas.
III. Mācību satura apguve
5. Pedagoģiskais process pamatojas uz brīvprātības principu, ievērojot izglītojamā vajadzības, intereses un spējas, aktīvu iesaisti mācību procesā, viņa pieredzi un saikni ar mazākumtautību kopienu un nodrošinot izglītojamā, pedagogu un vecāku vai izglītojamā likumisko pārstāvju sadarbību.
6. Programmas īstenošanai paredz līdz trīs nodarbībām nedēļā.
7. Mācību satura apguves secību pedagogs plāno un īsteno no vieglākā un vienkāršākā uz grūtāko un sarežģītāko mācīšanās, mācīšanas un audzināšanas vienotībā, izmantojot individualizētu un diferencētu pieeju.
8. Programmas apguves laikā pedagogs regulāri sniedz izglītojamiem atgriezenisko saikni, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo viņa darbībā un sasniegumos, iezīmējot tālākas izaugsmes iespējas valodas un etniskā mantojuma apguvē, tradīciju un paražu praktizēšanā, kultūras vērtību izzināšanā.
9. Programmas īstenošanā izmantojamas darba organizācijas formas:
9.1. pirmsskolas pakāpē - rotaļnodarbība;
9.2. pamatizglītības pakāpē - interešu izglītības nodarbība;
9.3. gan pirmsskolas, gan pamatizglītības pakāpē - dalība ar programmas satura apguvi saistītos izglītojamā plašākas izglītības pieredzes veidošanas pasākumos, piem., koncerti, izstādes, konkursi, ekskursijas, teātra izrāžu apmeklējumi, nometnes u.c.
10. Mācību satura īstenošanai pedagogs izmanto dažādas metodes un izvēlas mācību līdzekļus atbilstoši plānotajam izglītības procesam un izmanto Ministru kabineta noteikumos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.
IV. Mācību vides raksturojums
11. Izglītības iestāde vai cits interešu izglītības pakalpojuma sniedzējs nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo, sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi, kas atbilst izglītojamo vecumposma fiziskās un garīgās attīstības vajadzībām un universālā dizaina prasībām, piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās.