MK vēstule

Ministru kabinets ir saņēmis Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas (turpmāk – Komisija) 2025. gada 17. septembra vēstuli par SIA "Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca" (turpmāk – RAKUS) onkoloģiskās aprūpes infrastruktūras attīstību. Komisija norāda, ka 2025. gada 10. septembrī notika sēde, kurā tika apspriesta RAKUS stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" (turpmāk – LOC) attīstība, uzklausot Veselības ministriju (turpmāk – VM), Finanšu ministriju (turpmāk – FM), RAKUS, LOC un pacientu organizāciju pārstāvjus. Komisija pauda atbalstu LOC pārbūves projektam, uzsverot tā nozīmi veselības aprūpē un valsts drošībā. Komisija aicina Ministru kabinetu (turpmāk – MK) rīkoties šādi.

1. Saglabāt LOC rekonstrukciju kā valsts mēroga prioritāti, nodrošinot nepārtrauktu projekta virzību

Informējam, ka 2025. gada 3. jūnija MK sēdē tika izskatīts VM informatīvais ziņojums "Par VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" un SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" stratēģisko projektu īstenošanas statusu" (prot. Nr. 22  34. §, TAP Nr. 25-TA-1181).

Izvērtējot minēto ziņojumu, tika izprasta un uzsvērta LOC rekonstrukcijas projekta stratēģiskā nozīme valsts veselības aprūpes sistēmas un kritiskās infrastruktūras stiprināšanā. Valdība aicināja VM turpināt darbu pie finansējuma piesaistes, izvērtējot arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda ietvaros pieejamos un potenciāli pārdalāmos resursus. Ja finansējums esošo resursu un Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda ietvaros nav pieejams, valdība aicināja finansējumu RAKUS LOC rekonstrukcijas darbiem paredzēt Eiropas Savienības fondu 2028.–2034. gada plānošanas periodā.

Papildus tam MK pieņēma 2025. gada 13. jūnija rezolūciju Nr. 6.2.2./2025-FIZ-434-1660, kurā tika uzsvērta nepieciešamība nodrošināt LOC rekonstrukcijas projekta turpmāku virzību un sekmēt ciešu sadarbību starp atbildīgajām institūcijām un iesaistītajām pusēm.

Ņemot vērā iepriekš minēto, LOC rekonstrukcijas projekts un veselības aprūpe kopumā ir viena no Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadītās valdības prioritātēm. Tāpat vēršam uzmanību, ka 2025. gada 7. oktobra MK sēdē tika pieņemts lēmums par daļu finansējuma, atbalstot grozījumus Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam, kas paredz arī finansējuma pārdali LOC rekonstrukcijas īstenošanai. Atbilstoši minētajiem grozījumiem piešķirtais finansējums tiks novirzīts LOC rekonstrukcijas 1. posmam.

​​​​​

​​2. Atbalstīt ilgtermiņa aizņēmuma piesaisti LOC otrās kārtas rekonstrukcijai, lai nodrošinātu visa projekta pabeigšanu

Publisko finanšu plānošanas kontekstā RAKUS ir publiskas personas kapitālsabiedrība, kuras pamatkapitāls 100% apmērā pieder valstij.

RAKUS vispārējās valdības sektorā ir klasificēta kā valsts struktūru kontrolēta un finansēta komercsabiedrība. Attiecīgi tās saimnieciskā darbība ietekmē vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Ja RAKUS LOC rekonstrukcijas būvdarbu 2. posma īstenošanai tiks piesaistīts aizņēmums (no Valsts kases, starptautiskās institūcijas vai kredītiestādes), tad tas aktīvu izveides brīdī radīs papildu negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kā arī atsevišķos gadījumos – uz vispārējās valdības parādu, ja aizņēmums tiks piesaistīts no starptautiskās institūcijas vai kredītiestādes vai ja valsts aizdevuma izsniegšanai būs nepieciešams piesaistīt papildu finansējumu. Atbilstoši aktuālajām prognozēm vidējā termiņā sagaidāms pakāpenisks vispārējās valdības parāda līmeņa pieaugums līdz 55% no IKP. Turpmāka parāda paaugstināšana var radīt risku tam, ka pazeminās Latvijas kredītreitings.

Izvērtējot informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta likumprojektā  iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam" un pamatojoties uz 2025. gada 22. septembra MK pieņemtajiem lēmumiem, 2026.–2028. gadā nav paredzēts finansējums kapitālsabiedrības RAKUS stacionāra LOC rekonstrukcijas  2. posma būvdarbiem. Līdz ar to nav nodrošināts finansējums, kas kompensētu šīs projekta daļas iespējamo papildu negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, ja tiktu piesaistīts aizņēmums.

Pastāv teorētiska iespēja piemērot likuma "Par budžetu un finanšu vadību" 36. panta 7.¹ daļā noteikto regulējumu. Tas nozīmē, ka MK ar atsevišķu lēmumu var uzdot finanšu ministram izsniegt valsts aizdevumu, ja ir spēkā šā panta 5.⁴ daļas 3. punktā minētie nosacījumi vai ja aizdevums nepieciešams nozīmīgām investīcijām valsts stratēģiskā mērķa sasniegšanai un ir saņemta Saeimas piekrišana.

Ja tiks pieņemts lēmums finansēt kapitālsabiedrības RAKUS stacionāra LOC rekonstrukcijas būvdarbu 2. posmu, piesaistot aizņēmumu (no Valsts kases (valsts aizdevums), starptautiskās institūcijas vai kredītiestādes), tiks palielināts vispārējās valdības budžeta deficīts, kas jau pie nemainīgas politikas 2026. gadā tiek prognozēts –3,3% no IKP, 2027. gadā –3,9% no IKP, 2028. gadā –3,6% no IKP (pārsniedzot ES līgumā noteikto atsauces vērtību) (MK 19.08.2025. sēde, Nr. 32/48. §). Deficīta un izdevumu pieaugums virs atļautajām robežvērtībām, kas nav saistīts ar valsts izņēmuma klauzulas tvērumu, var radīt pārmērīgu deficītu, kas samazinātu Latvijas kredītreitingu un palielinātu valsts parāda apkalpošanas izdevumus. 

3. Nodrošināt ciešu sadarbību starp VM, FM, RAKUS padomi, kā arī ar potenciālajiem finanšu partneriem un uzraugošajām institūcijām gan nacionālā, gan Eiropas Savienības līmenī

Starp VM, FM un RAKUS padomi jau ir cieša sadarbība, kopīgi izstrādājot informatīvos ziņojumus par RAKUS stratēģisko projektu īstenošanas statusu, kā arī organizējot regulāras sanāksmes un izvērtējot aktuālu informāciju par RAKUS stratēģisko projektu ieviešanu un būtiskākajiem attīstības jautājumiem.

Attiecībā uz ciešu sadarbību ar potenciālajiem finanšu partneriem VM un RAKUS padome jau ir organizējusi vairākas tikšanās ar potenciālajiem finanšu partneriem. To laikā tika detalizēti pārrunāti jautājumi par sadarbības mehānismiem un aizdevuma nosacījumiem, pieejamības iespējām un termiņiem.

Arī komunikācija ar uzraugošajām institūcijām nacionālā un Eiropas Savienības līmenī notiek regulāri. Jautājums par RAKUS LOC attīstību ir aktualizēts Eiropas Komisijas līmenī, uzsverot, ka vēža pacientu ārstēšana ir viena no galvenajām veselības aprūpes nozares prioritātēm un ka ir būtiski nodrošināt finansējumu LOC rekonstrukcijai. Informācijas apmaiņa šīs sadarbības ietvaros jau tiek nodrošināta, nepieciešamie skaidrojumi un izvērtējumi par projekta virzību ir sniegti.

Šāda sadarbība tiks turpināta ar mērķi nodrošināt projekta sekmīgu īstenošanu un savlaicīgu lēmumu saskaņošanu ar iesaistītajām pusēm.

4. Izveidot centralizētu aizņēmumu platformu visām universitāšu klīnikām, izmantojot finansējuma iespējas no Eiropas Investīciju bankas, Ziemeļu Investīciju bankas vai Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, lai nodrošinātu caurskatāmu un efektīvu finansējuma piesaisti lielu infrastruktūras projektu īstenošanai

VM turpina darbu pie lieliem infrastruktūras projektiem, tai skaitā publiskās un privātās partnerības iniciatīvām veselības nozarē, lai veicinātu investīcijas mūsdienīgas veselības aprūpes infrastruktūrā, sadarbojoties gan valsts, gan privātajam sektoram.

Ir notikusi tikšanās ar Eiropas Investīciju bankas Rīgas pārstāvniecības vadītāju, kuras laikā tika pārrunātas iespējas par Eiropas Investīciju bankas iesaisti veselības infrastruktūras projektu finansēšanā. Eiropas Investīciju banka bija ieinteresēta sadarboties, tomēr norādīja, ka sadarbībā iesaistāma arī attīstības finanšu institūcija "ALTUM", kas varētu pildīt investīciju platformas jeb agregatora funkciju, jo tiešas dotācijas slimnīcām no Eiropas Investīciju bankas netiek piešķirtas.

VM ir nosūtījusi Ekonomikas ministrijai aktualizētu informāciju par plānotajām publiskās un privātās partnerības iniciatīvām veselības nozarē, norādot  galvenos attīstības virzienus un sadarbības partnerus Latvijā – Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, universitāšu slimnīcas (VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", RAKUS, VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca") un citas iesaistītās institūcijas. Šī informācija kalpo kā pamats turpmākai starpinstitucionālajai sadarbībai un sarunām ar Eiropas Investīciju banku par iespējamo finansēšanas modeli.

Vienlaikus, lai izvērtētu aizņēmumu platformas iespējamo ietekmi uz fiskālo telpu un budžeta ilgtermiņa saistībām, notiks tikšanās ar iesaistītajām pusēm, pārrunājot iespējamos finansēšanas mehānismus un turpmāko sadarbību. Tomēr jāuzsver, ka kapitālsabiedrību, kas ir klasificētas vispārējās valdības sektorā, saimnieciskā darbība ietekmē vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu. Attiecīgi spēkā ir tie apstākļi, kas minēti atbildē uz 2. jautājumu, proti, ja vispārējās valdības sektorā klasificēta kapitālsabiedrība piesaista aizņēmumu (no Valsts kases, starptautiskās institūcijas vai kredītiestādes), tad projektu īstenošanas gaitā (aktīvu izveides brīdī) tas rada papildu negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci. Papildu negatīva ietekme rodas arī uz vispārējās valdības parādu, ja aizņēmums tiktu piesaistīts no starptautiskās institūcijas vai kredītiestādes vai ja valsts aizdevuma izsniegšanas nodrošināšanai būtu nepieciešams piesaistīt papildu finansējumu.

Sanāksme ar FM un "ALTUM" pārstāvjiem ir ieplānota 2025. gada 17. oktobrī, indikatīvi pēc valsts budžeta pieņemšanas MK sēdē.

VM turpina īstenot noteiktos uzdevumus mērķtiecīgi un secīgi, nodrošinot saskaņotu sadarbību ar iesaistītajām institūcijām un partneriem, lai sagatavotu kvalitatīvu pamatu iespējamo infrastruktūras projektu attīstībai veselības nozarē un to finansēšanas risinājumiem nākamajos posmos.