Rīkojuma projekts

Ministru kabineta rīkojums Nr. 47

Rīgā 2023. gada 25. janvārī (prot. Nr. 4 22. §)

Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis Ādažu novada pašvaldības (reģ. Nr. 90000048472, adrese – Gaujas iela 33A, Ādaži, Ādažu novads, LV-2164) (turpmāk – pašvaldība) 2022. gada 3. novembrī iesniegto atmežošanas iesniegumu Nr. ĀNP/1-12-4/22/1787 ''Par atmežošanu nekustamajos īpašumos "Valsts mežs 8052" (zemes vienības kadastra apzīmējums 8052 001 0055) un "Ziemeļu iela 28" (zemes vienības kadastra apzīmējums 8052 001 0022) Carnikavas pagastā, Ādažu novadā'' (turpmāk – iesniegums), tam pievienotos dokumentus un papildus iegūto informāciju.

Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

2.1.

nekustamais īpašums "Ziemeļu iela 28" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8052 001 0022) Carnikavas pagastā, Ādažu novadā (turpmāk – pašvaldības īpašums), ierakstīts zemesgrāmatā uz Carnikavas pagasta pašvaldības vārda (zemesgrāmatas nodalījums Nr. 4870), kuras finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma 11. punktam un pārejas noteikumu 6. punktam ir pašvaldība. Pašvaldības īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8052 001 0022) 0,7823 ha platībā (turpmāk – pašvaldības zemesgabals) un pagraba-bunkura (būves kadastra apzīmējums 8052 001 0022 001), sardzes ēkas (būves kadastra apzīmējums 8052 001 0022 002) un asfalta laukuma (būves kadastra apzīmējums 8052 001 002 2003). Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētie pašvaldības zemesgabala lietošanas veidi ir mežs – 0,24 ha, zeme zem ēkām – 0,4056 ha un pārējās zemes – 0,1367 ha;

2.2.

nekustamais īpašums "Valsts mežs 8052" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8052 001 0055) Carnikavas pagastā, Ādažu novadā, 2755,9 ha platībā, tai skaitā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8052 001 0055) 100,35 ha platībā (turpmāk – valsts zemesgabals), ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā (zemesgrāmatas nodalījums Nr. 100000463992). Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētie valsts zemesgabala lietošanas veidi ir mežs – 98,48 ha, purvs – 0,73 ha, zeme zem ūdeņiem – 0,34 ha, zeme zem ceļiem – 0,07 ha un pārējās zemes – 0,73 ha;

2.3.

pašvaldība pašvaldības zemesgabalā plāno paplašināt un labiekārtot stāvlaukumu pie Lilastes (turpmāk – Lilastes stāvlaukums) un caur valsts zemesgabalu izbūvēt nobrauktuvi pludmalē (trīs metru platumā, ar betona plāksnēm) esošās gājēju koka takas vietā (turpmāk – paredzētā darbība), lai nodrošinātu kvalitatīvu atpūtas un tūrisma infrastruktūru pašvaldības iedzīvotājiem un apmeklētājiem, kā arī operatīvā un komunālā transporta ērtu piekļuvi pludmalei;

2.4.

valsts ilgtermiņa tematiskajā plānojumā Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai Lilaste iezīmēta kā prioritāri attīstāmā vieta, un paredzētā darbība īsteno tematiskajā plānojumā norādītos nepieciešamos pasākumus;

2.5.

īstenojot paredzēto darbību, tiks nodrošināta piekļuve jūras piekrastes sauszemes daļai – nekustamā īpašuma "Jūras piekrastes josla" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8052 001 0042) sastāvā esošajai zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 8052 001 0042) (turpmāk – pludmales zemesgabals ) – Lilastes pludmalei, kura saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 15. aprīļa rīkojuma Nr. 158 "Par Carnikavas novada administratīvajā teritorijā esošo publisko ūdeņu − Dzirnezera, Garezeru, Gaujas − un zemes zem tiem, kā arī jūras piekrastes joslas nodošanu Carnikavas novada pašvaldības valdījumā" 1.4. apakšpunktu ir pašvaldības valdījumā. Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 15. panta piektajai daļai vietējā pašvaldība gādā par tās valdījumā esošo jūras piekrastes ūdeņu un jūras piekrastes sauszemes daļas labiekārtošanu un nodrošina to sanitāro tīrību, veic teritorijas plānošanu, kā arī nodrošina glābšanas dienestu darbību vietējās pašvaldības apsaimniekotajās peldvietās, kur tas ir nepieciešams. Savukārt pašvaldības autonomo funkciju – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, kā arī pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību – nosaka Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. un 3. punkts. Paredzētās darbības ietvaros plānotās nobrauktuves betona plākšņu segums turpināsies arī pludmales zemesgabalā aptuveni 100 metru garumā;

2.6.

saskaņā ar 2022. gada 5. aprīlī noslēgto vienošanos par zemesgabala bezatlīdzības lietošanu akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ir nodevusi pašvaldībai bezatlīdzības lietošanā uz 10 gadiem valsts zemesgabala daļu 0,017 ha platībā (turpmāk – valsts zemesgabala daļa) nobrauktuves izbūvei uz pludmali;

2.7.

saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 6. punktam Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā (turpmāk – krasta kāpu aizsargjosla) un pludmalē papildus 36. panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu stāvlaukumu un glābšanas staciju būvniecība un tiem nepieciešamo pievedceļu un teritorijas labiekārtošanai nepieciešamo mazēku būvniecība. Attiecīgi Aizsargjoslu likuma 36. panta 2.¹ daļa nosaka, ka 36. panta otrajā daļā minētās darbības veic, ja veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma ''Par ietekmes uz vidi novērtējumu'' prasībām, kā arī attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

2.8.

atbilstoši Carnikavas novada domes 2019. gada 20. februāra saistošajiem noteikumiem Nr. SN/2019/8 ''Carnikavas novada teritorijas plānojums 2018.–2028. gadam" (turpmāk – teritorijas plānojums) pašvaldības zemesgabalam visā platībā noteikta plānotā (atļautā) izmantošana – publiskās apbūves teritorija (P), savukārt valsts zemesgabala daļai un pludmales zemesgabalam – dabas un apstādījumu teritorija (DA2 un DA3). Paredzētās darbības teritorija papildus noteikta kā kompleksi attīstāmās pludmales teritorija (TIN11). Saskaņā ar teritorijas plānojuma, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem (turpmāk – apbūves noteikumi) visās teritorijās atļautā izmantošana ir ceļa, ielas, piebraucamā ceļa, veloceliņa un gājēju celiņa izbūve, apstādījumu un teritorijas labiekārtojuma ierīkošana, autostāvvietu un velonovietņu ierīkošana. Atbilstoši apbūves noteikumu 302. punktam pašvaldības zemesgabals prioritāri izmantojams publisko autostāvlaukumu un ar to saistītu pakalpojumu un servisa objektu izvietošanai, savukārt 506.–508. punktā noteikti nosacījumi kompleksi attīstāmās pludmales teritorijai (piemēram, krasta kāpu zonā ierīko pludmales izmantošanas intensitātei atbilstošu labiekārtojuma infrastruktūru apmeklētāju kustības organizēšanai un antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai). Saskaņā ar teritorijas plānojumu pašvaldības zemesgabals un valsts zemesgabala daļa atrodas krasta kāpu aizsargjoslā, pludmales zemesgabals – jūras aizsargjoslā. Atbilstoši teritorijas plānojumam Ādažu novada būvvalde 2022. gada 14. oktobrī izsniegusi būvatļauju Nr. BIS-BV-4.2-2022-492 auto stāvlaukuma un atpūtas vietas labiekārtojumam Lilastē;

2.9.

saskaņā ar Meža likuma 41. panta pirmo daļu platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai, īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, valsts sauszemes teritorijas aizsardzības un neaizskaramības nodrošināšanai vai valsts apdraudējuma situācijas novēršanai militārajos objektos un to aizsargjoslās un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības, un persona ir kompensējusi valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus;

2.10.

atmežošana 0,0473 ha kopplatībā ierosināta pašvaldības zemesgabala 1. kvartāla 1. nogabala daļās 0,0307 ha platībā un valsts zemesgabala 173. kvartāla 1. nogabala daļā 0,0166 ha platībā. Atmežošana nepieciešama, lai paredzētās darbības ietvaros paplašinātu Lilastes stāvlaukumu un izbūvētu nobrauktuvi pludmalē. Paredzēta 20 koku ciršana;

2.11.

saskaņā ar Ministru kabineta 1999. gada 9. marta noteikumu Nr. 83 "Noteikumi par dabas parkiem" 1.18. apakšpunktu un 19. pielikumu un Ministru kabineta 2021. gada 9. novembra noteikumiem Nr. 740 "Dabas parka "Piejūra" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" visi zemesgabali atrodas dabas parkā "Piejūra". Pašvaldības zemesgabals visā platībā atrodas neitrālajā zonā, valsts zemesgabala daļa un pludmales zemesgabals – dabas parka zonā. Paredzētā darbība īstenojama atbilstoši minēto noteikumu 11. punktam, 26.6.5. un 26.6.6. apakšpunktam;

2.12.

saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertes Egitas Grolles (sertifikāta Nr. 003) 2022. gada 8. jūnija atzinumu Nr. 41/22 (turpmāk – atzinums) paredzētās darbības teritorijā konstatēti Eiropas Savienības nozīmes biotopi – mežainās piejūras kāpas (biotopa kods 2180), ar lakstaugiem klātās pelēkās kāpas (2130*), priekškāpas (biotopa kods 2120) un embrionālās kāpas (2110). Atzinumā norādīts, ka apbūvei lielākoties tiks izmantotas jau ietekmētas teritorijas, kurās nav saglabājies koku stāvs, ir uzbērts cits substrāts vai atrodas apbūve. Atzinumā norādīti ieteikumi paredzētās darbības ietekmes uz vidi mazināšanai. Atzinumā secināts, ka, ievērojot pasākumus ietekmes samazināšanai, paredzams, ka netiks ietekmētas bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgas teritorijas vai ietekme uz tām būs nebūtiska;

2.13.

saskaņā ar ģeologa Jāņa Lapinska 2022. gada 8. jūnija atzinumu (turpmāk – ģeologa atzinums) Lilastes iecirknis netiek uzskatīts par augsta erozijas riska teritoriju. Ģeologa atzinumā secināts, ka pašvaldības zemesgabalā paredzēto darbību ietekme uz krasta procesiem vai vēja ģeoloģisko darbību nozīmīgā apmērā nav sagaidāma. Savukārt attiecībā uz nobrauktuves daļu, kura iesniedzas krasta zonas ģeoloģiski aktīvajā daļā (aptuveni pēdējie 50 m), secināts, ka tā radīs ietekmi uz krasta procesiem un vēja ģeoloģisko darbību, tomēr ietekmes izplatība nepārsniegs 100 m platu iecirkni un skars tikai pludmales un primāro kāpu joslu;

2.14.

paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums saskaņā ar likuma ''Par ietekmes uz vidi novērtējumu'' prasībām. Valsts vides dienesta Atļauju pārvalde 2022. gada 8. septembrī izsniedza ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu Nr. AP22SI0163 (turpmāk – izvērtējums), kurā vērtēta paredzētās darbības ietekme uz vidi, un pieņēma lēmumu nepiemērot paredzētajai darbībai ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru. Saskaņā ar izvērtējumu paredzētā darbība nav pretrunā Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķim, kā arī vides aizsardzības principiem. Paredzētā darbība neatstās būtisku un neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo vidi un krasta kāpu aizsargjoslu;

2.15.

saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma mežā veikt būvniecību, kuras rezultātā platība tiek atmežota;

2.16.

saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 11. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 34 24. §) ''Noteikumu projekts ''Grozījumi Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 112 ''Vispārīgie būvnoteikumi'''''' 2. punktu atbildīgā institūcija par ikreizēja Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā gadījumos, kad plānota meža zemes atmežošana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, ir Zemkopības ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir akciju sabiedrība ''Latvijas valsts meži'' vai Zemkopības ministrijas padotības iestāde, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība vai cita persona.

Ievērojot Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu, kā arī minētos apsvērumus, secināms, ka tikai Ministru kabinets var lemt par Lilastes stāvlaukuma paplašināšanu, kā arī nobrauktuves pludmalē būvniecību un tam nepieciešamo atmežošanu krasta kāpu aizsargjoslā. Ministru kabinetam neizdodot pašvaldībai labvēlīgu administratīvo aktu – Ministru kabineta rīkojumu par Lilastes stāvlaukuma paplašināšanu un nobrauktuves pludmalē būvniecību, kā arī tam nepieciešamo atmežošanu pašvaldības un valsts zemesgabalos – netiks nodrošināta pašvaldības autonomās funkcijas (gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību) un valsts ilgtermiņa tematiskajā plānojumā Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai noteikto uzdevumu izpilde, kvalitatīva operatīvā transporta piekļuve pie jūras. Ar paredzēto darbību netiek ierobežotas sabiedrības intereses – ikvienas personas publiskās subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 115. pantu, jo paredzētā darbība neradīs būtisku ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, apkārtējiem biotopiem un krasta kāpu aizsargjoslu.
Tādējādi, ņemot vērā izvērtējumā identificētās tehniskajos noteikumos nosakāmās vides aizsardzības prasības, netiek paredzēta būtiska negatīva ietekme uz krasta kāpu aizsargjoslu un īpaši aizsargājamiem biotopiem plašākā mērogā, jo paredzētā darbība plānota jau antropogēni ietekmētā teritorijā, attiecīgi ietekme uz meža teritoriju un iespējamā antropogēnā slodze uz krasta kāpu aizsargjoslu ir nebūtiska (nav būtiski negatīva). Ievērojot minētos apsvērumus, Lilastes stāvlaukuma paplašināšana un labiekārtošana, kā arī nobrauktuves pludmalē būvniecība pašvaldības un valsts zemesgabalos ir atbalstāma.
Pamatojoties uz Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 6. punktu un ceturtās daļas 2. punktu, Administratīvā procesa likuma 65. panta trešo daļu, 66. panta pirmo daļu un 68. panta pirmo daļu, Ministru kabinets nolemj atļaut Ādažu novada pašvaldībai paplašināt Lilastes stāvlaukumu un izbūvēt nobraukuvi pludmalē, atmežojot mežu nekustamajos īpašumos "Valsts mežs 8052" (zemes vienības kadastra apzīmējums 80520010055) un "Ziemeļu iela 28" (zemes vienības kadastra apzīmējums 80520010022) Carnikavas pagastā, Ādažu novadā, krasta kāpu aizsargjoslā 0,0473 hektāru kopplatībā.

Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs M. Sprindžuks