24-TA-2271
Jūras plānojuma izstrādes, ieviešanas un uzraudzības kārtība
Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma
7.panta pirmās daļas 10.punktu
7.panta pirmās daļas 10.punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka jūras plānojuma izstrādes, ieviešanas un uzraudzības kārtību.
2.
Jūras plānojumu izstrādā visai Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajai Baltijas jūras daļai, ņemot vērā funkcionāli ar jūru saistīto sauszemes daļu.
3.
Jūras plānojumu izstrādā saskaņā ar normatīvajos aktos par jūras vides aizsardzību un pārvaldību noteikto jūras stratēģiju un ņemot vērā starptautiskos politikas dokumentus un tiesību aktus, kā arī nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentus un tiesību aktus.
4.
Nosakot jūras atļauto izmantošanu, ņem vērā:
4.1.
jūras fizioģeogrāfiskos parametrus;
4.2.
zivju resursiem, zvejai un akvakultūrai nozīmīgas vietas;
4.3.
kuģošanas un ostu darbības nodrošināšanai nepieciešamos objektus un teritorijas;
4.4.
īpaši aizsargājamās dabas teritorijas;
4.5.
biotopus un bioloģisko daudzveidību;
4.6.
kultūras mantojumu un ainavas;
4.7.
derīgo izrakteņu iegulu un atradņu teritorijas;
4.8.
saimnieciskās darbības analīzi, ietverot zivsaimniecību, jūras transportu, ostu darbību, atjaunojamo energoresursu izmantošanu, zemes dzīļu resursu ieguvi, tūrismu;
4.9.
Rīgas, Vidzemes un Kurzemes plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību, kuru administratīvā teritorija robežojas ar jūru (turpmāk – piekrastes pašvaldības), teritorijas attīstības plānošanas dokumentus;
4.10.
valsts aizsardzību nodrošinošos faktorus;
4.11.
militāro poligonu teritorijas;
4.12.
lineāro infrastruktūru;
4.13.
informāciju par sprādzienbīstamiem objektiem un ķīmisko kaujas vielu nogremdējuma vietām;
4.14.
civilās aviācijas lidlauku ekspluatācijas prasības, kas rada ietekmi jūrā;
4.15.
mūsdienu ģeoloģiskos procesus (vējuzplūdus un jūras krasta eroziju);
4.16.
jaunākās zinātniskās atziņas, pētījumus, novērtējumus un datubāzēs pieejamo informāciju, tai skaitā Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) ietvaros Baltijas jūras reģionam kopīgi izstrādātos pētījumus;
4.17.
pārrobežu ietekmi;
4.18.
klimata pārmaiņu radītās ietekmes un tendences;
4.19.
daudzfunkcionālas jūras telpas izmantošanas principus un ārvalstu praksi.
5.
Izstrādājot jūras plānojumu vai tā grozījumus, ministrija, kas ir atbildīga par reģionālās attīstības politiku (turpmāk – atbildīgā ministrija), ņemot vērā Latvijas Republikas starptautiskās saistības, sadarbojas ar valstīm, ar kurām Latvijai ir kopīga jūras robeža, informējot par jūras plānojuma izstrādes vai grozījumu uzsākšanu un publiskās apspriešanas pasākumiem.
6.
Atsevišķām jūras piekrastes ūdeņu daļām piekrastes pašvaldības var izstrādāt detalizētus tematiskos plānojumus.
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 580 redakcijā)
7.
Jūras plānojuma ieviešanu un uzraudzību nodrošina atbildīgā ministrija sadarbībā ar Daugavpils Universitātes aģentūru "Latvijas Hidroekoloģijas institūts".
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 580 redakcijā)
8.
(Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 580)
9.
(Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 580)
10.
Apstiprināto jūras plānojumu ievieto Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (turpmāk – TAPIS) atbilstoši normatīvajiem aktiem par teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu.
11.
Atbildīgā ministrija apkopo un uzglabā dokumentus par jūras plānojuma izstrādes procesu.
II.Jūras plānojuma sastāvdaļas un saturs
12.
Jūras plānojums sastāv no:
12.1.
paskaidrojuma daļas;
12.2.
stratēģiskās daļas;
12.3.
jūras telpas izmantošanas daļas;
12.4.
grafiskās daļas.
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 580 redakcijā)
13.
Stratēģiskajā daļā ietver plānojuma ilgtermiņa redzējumu, stratēģiskos mērķus un prioritātes.
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 580 redakcijā)
14.
Paskaidrojuma daļā ietver esošās situācijas izvērtējumu, kurā iekļauj:
14.1.
jūras plānojuma sasaisti ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem;
14.2.
vispārīgu jūras ūdeņu un vides stāvokļa raksturojumu;
14.3.
pārskatu par jūras dabas un kultūrvēsturiskajiem resursiem, ietverot ainavas;
14.4.
informāciju par jūras izmantošanu, ņemot vērā vides, sociālos un ekonomiskos aspektus;
14.5.
jūras un sauszemes funkcionālo saistību;
14.6.
jūras telpiskās izmantošanas tendenču analīzi;
14.7.
klimata pārmaiņu ietekmes analīzi un ekosistēmu pakalpojumu raksturojumu.
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 580)
15.
Grafisko daļu veido jūras atļautās izmantošanas karte un, ja nepieciešams, tematiskās kartes un kartoshēmas.
16.
Grafiskajā daļā attēlo:
16.1.
jūras ģeotelpisko informāciju;
16.2.
Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņus, teritoriālo jūru un ekskluzīvo ekonomisko zonu;
16.3.
jūras atļauto izmantošanu;
16.4.
apgrūtinātās teritorijas un objektus, kuriem tiek noteiktas aizsargjoslas un kuras iespējams attēlot izvēlētajā kartes mērogā;
16.5.
administratīvo teritoriju robežas;
16.6.
ja nepieciešams, citas teritorijas un objektus.
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 580)
17.
Jūras plānojuma grafisko daļu sagatavo WGS84 (World Geodetic System 1984) koordinātu sistēmā Merkatora projekcijā (57o), izmantojot ģeodēziskās (eliptiskās) koordinātas, ar mēroga noteiktību ne mazāk kā 1:250 000.
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 580 redakcijā)
18.
Jūras telpas izmantošanas daļā ietver:
18.1.
atļautās izmantošanas kategorijas un veidus;
18.2.
izmantošanas nosacījumus katrā atļautajā izmantošanas kategorijā un veidā;
18.3.
ieteikumus jaunu jūras izmantošanas veidu ierīkošanai.
(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 580)
III.Jūras plānojuma izstrādes kārtība
19.
Ministrs, kas ir atbildīgs par reģionālās attīstības politikas īstenošanu, (turpmāk – atbildīgais ministrs) pieņemot lēmumu par jūras plānojuma izstrādes uzsākšanu, apstiprina tā izstrādes vadītāju.
20.
Lai nodrošinātu valsts institūciju, plānošanas reģionu, piekrastes pašvaldību un sabiedrības pārstāvju regulāru iesaisti un līdzdalību jūras plānošanas procesā, atbildīgais ministrs apstiprina koordinācijas grupu, tās nolikumu un personālsastāvu.
21.
Jūras plānojuma izstrādes un darba grupas vadītājs ir atbildīgās ministrijas pārstāvis.
22.
Koordinācijas grupā ir pārstāvji no:
22.1.
atbildīgās ministrijas;
22.2.
Aizsardzības ministrijas;
22.3.
Ārlietu ministrijas;
22.4.
Ekonomikas ministrijas;
22.5.
(Svītrots)
22.6.
(Svītrots)
22.7.
Satiksmes ministrijas;
22.8.
(Svītrots)
22.9.
Zemkopības ministrijas;
22.10.
(Svītrots)
22.11.
Kurzemes plānošanas reģiona;
22.12.
Rīgas plānošanas reģiona;
22.13.
(Svītrots)
22.14.
Vides konsultatīvās padomes;
22.15.
Zivsaimniecības konsultatīvās padomes;
22.16.
(Svītrots)
22.17.
(Svītrots)
22.18.
AS “Augstspriekuma tīkls”;
22.19.
Biedrības “Baltijas Vides forums”;
22.20.
Biedrības "Latvijas Zvejnieku Federācija";
22.21.
Dabas aizsardzības pārvaldes;
22.22.
Daugavpils Universitātes aģentūras "Latvijas Hidroekoloģijas institūts";
22.23.
Klimata un enerģētikas ministrijas;
22.24.
Kurzemes plānošanas reģiona;
22.25.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras;
22.26.
Latvijas Pašvaldību savienības;
22.27.
Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;
22.28.
Nacionālās kultūras matojuma pārvaldes;
22.29.
Piekrastes pašvaldībām;
22.30.
Rīgas plānošanas reģiona;
22.31.
Rīgas Tehniskās universitātes;
22.32.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta;
22.33.
Valsts vides dienesta;
22.34.
Valsts zemes dienesta;
22.35.
Veselības inspekcijas;
22.36.
Vides konsultatīvās padomes;
22.37.
Vidzemes plānošanas reģiona;
22.38.
VSIA "Latvijas Jūras administrācija";
22.39.
VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs";
22.40.
Zivsaimniecības konsultatīvās padomes.
23.
Atbildīgais ministrs apstiprina koordinācijas grupā saskaņotu darba uzdevumu.
24.
Darba uzdevumā ietver vismaz šādu informāciju un nosacījumus:
24.1.
izstrādes pamatojumu un uzdevumus;
24.2.
prasības esošās situācijas izvērtējumam;
24.3.
prasības grafiskajai daļai;
24.4.
prasības jūras atļautās izmantošanas aprakstam;
24.5.
institūciju sarakstu, no kurām pieprasāmi nosacījumi vai informācija jūras plānojuma izstrādei;
24.6.
plānotos sabiedrības līdzdalības veidus un pasākumus.
25.
Pēc izstrādes vadītāja pieprasījuma darba uzdevumā minētās institūcijas sniedz tām pieejamo informāciju, kas nepieciešama jūras plānojuma izstrādei.
26.
Atbildīgā ministrija nodrošina sabiedrības līdzdalības pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par sabiedrības līdzdalības organizēšanu.
27.
Atbildīgā ministrija iesniedz jūras plānojuma projektu apstiprināšanai Ministru kabinetā.
28.
(Svītrots)
IV.Jūras plānojuma ieviešanas un uzraudzības kārtība
29.
Jūras plānojuma ieviešanu un uzraudzību nodrošina atbildīgā ministrija sadarbībā ar attiecīgo nozaru kompetentajām institūcijām, izvērtējot paredzētās darbības atbilstību jūras plānojumam.
30.
Atbildīgā ministrija vismaz reizi sešos gados sagatavo informatīvo ziņojumu par jūras plānojuma īstenošanu un iesniedz to izskatīšanai Ministru kabinetā.
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 580 redakcijā)
31.
Šo noteikumu 30.punktā noteikto informatīvo ziņojumu sagatavo (ja iespējams, vienlaikus ar pasākumu programmas pārskatīšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par jūras vides aizsardzību un pārvaldību):
31.1.
ņemot vērā jūras plānojumu;
31.2.
pamatojoties uz valsts un pašvaldību institūciju sniegto aktuālo informāciju;
31.3.
ja nepieciešams, iekļaujot priekšlikumus jūras plānojuma grozījumiem.
IV1.Jūras plānojuma grozījumu izstrādes kārtība
31.1
Atbildīgais ministrs, pieņemot lēmumu par jūras plānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu, atbilstoši šo noteikumu 30.punktā noteiktā informatīvā ziņojuma priekšlikumiem, apstiprina grozījumu izstrādes vadītāju.
31.2
Atbildīgā ministrija sagatavo darba uzdevumu Jūras plānojuma grozījumu izstrādei, saskaņojot to ar 20.punktā noteikto koordinācijas grupu.
31.3
Jūras plānojuma grozījumu izstrādes darba uzdevums ietver:
31.31.
Paskaidrojuma daļas aktualizēšanu, atbilstoši jaunākajiem nozares pētījumu rezultātiem un izmaiņām normatīvajā regulējumā;
31.32.
Stratēģisko mērķu izvērtēšanu un jaunu stratēģisko mērķu definēšanu, atbilstoši aktuālajiem nozaru politikas mērķiem un pasākumu plāniem;
31.33.
Jūras telpas izmantošanas daļas un rekomendāciju jaunu jūras izmantošanas veidu attīstībai aktualizēšanu, ņemot vērā šo noteikumu 4.punktu;
31.34.
Grafiskās daļas aktualizēšanu, ja mainās jūras telpas atļautās izmantošanas nosacījumi 15.punktā noteiktajās kartēs.
31.4
Atbildīgā ministrija izstrādā Jūras plānojuma grozījumus balstoties uz aktuālākajiem nozaru datiem un informāciju, ārvalstu pieredzi un 20.punktā noteikto koordinācijas grupas pārstāvju sniegtajiem viedokļiem.
31.5
Atbildīgā ministrija iesniedz Jūras plānojuma grozījumu projektu apstiprināšanai Ministru kabinetā.
V.Noslēguma jautājumi
32.
(Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 580)
33.
(Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 580)