13.1. selekcionārs;
13.2. selekcionāra tiesību īpašnieks – fiziska vai juridiska persona, kas ieguvusi selekcionāra tiesības;
13.3. šķirnes uzturētājs – fiziska vai juridiska persona, kas nodrošina šķirnes uzturēšanu;
13.4. selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai šķirnes uzturētāja pilnvarotais pārstāvis (turpmāk – pilnvarotais pārstāvis).";
14.1. par vasarāju labību, lopbarības augiem, eļļas augiem, izņemot ziemāju formas, šķiedraugiem, kartupeļiem un biešu šķirnēm – līdz 1. martam;
14.2. par ziemas rapsi un ziemas ripsi – līdz 10. jūlijam;
14.3. par ziemāju labību – līdz 1. augustam.";
19.1. noslēdz ar iesniedzēju līgumu par šķirnes novērtēšanu, tajā norādot:
19.1.1. sugu;
19.1.2. šķirni;
19.1.3. šķirnes lauku izmēģinājumu vietas;
19.1.4. nepieciešamo sēklas materiāla daudzumu;
19.1.5. sēklu piegādes kārtību un laiku;
19.1.6. novērtēšanas rezultātu iesniegšanas kārtību un termiņus;
19.1.7. maksāšanas kārtību par šķirnes novērtēšanu;
19.2. šķirni iekļauj šķirņu lauku izmēģinājumu plānā, kurā norāda sugu, šķirni, laiku, kad sākta šķirnes novērtēšana, šķirnes lauku izmēģinājumu vietas, šķirnes novērtēšanas gadus, iesniedzēju, selekcionāru un valsti, kurā šķirne izveidota.";
47.1. par attiecīgo sugu, izņemot kukurūzu, soju, kaņepes, linus un kartupeļus, – līdz kārtējā gada 15. oktobrim, bet ne vēlāk kā līdz 25. oktobrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi;
47.2. par kukurūzu, soju, kaņepēm, liniem un kartupeļiem – līdz kārtējā gada 1. novembrim, bet ne vēlāk kā līdz 10. novembrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi.";
49.1. par attiecīgo sugu, izņemot kukurūzu, soju, kaņepes, linus un kartupeļus, – līdz kārtējā gada 20. oktobrim, bet ne vēlāk kā līdz 30. oktobrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi;
49.2. par kukurūzu, soju, kaņepēm, liniem un kartupeļiem – līdz kārtējā gada 5. novembrim, bet ne vēlāk kā līdz 15. novembrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi.";
1) Komisijas 2003. gada 6. oktobra Direktīvas 2003/90/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Padomes Direktīvas 2002/53/EK 7. pantā attiecībā uz obligāti pārbaudāmajām pazīmēm un obligātajiem konkrētu lauksaimniecības augu sugu pārbaudes nosacījumiem;
2) Komisijas 2022. gada 23. septembra Īstenošanas direktīvas (ES) 2022/1647, ar ko Direktīvu 2003/90/EK groza attiecībā uz atkāpi, kura piemērojama bioloģiskajai ražošanai piemērotu lauksaimniecības augu bioloģiskajām šķirnēm;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulas (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007.";
"1. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Šķirņu novērtēšanas rādītāji konvencionālajā un bioloģiskajā lauksaimniecībā
1. Labības šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji
1.1. Mīksto kviešu (Triticum aestivum L. subsp. aestivum), cieto kviešu (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren), speltas kviešu (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell) šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu rādītāji:
1.1.1. ziemcietība (ziemāju forma), balles;
1.1.2. augu garums, cm*;
1.1.3. izturība pret veldri, balles**;
1.1.4. graudu raža pie standartmitruma, t ha–1*;
1.1.5. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
1.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.1.7. 1000 graudu masa, g;
1.1.8. izturība pret slimībām:
1.1.8.1. lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %);
1.1.8.2. vārpu slimībām (slimības izplatība, %);
1.1.9. produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes**;
1.1.10. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;
Kvalitātes rādītāji:
1.1.11. tilpummasa, g l–1;
1.1.12. proteīna saturs, %;
1.1.13. lipekļa saturs, %;
1.1.14. sedimentācija (Zeleny indekss), cm3*;
1.1.15. krišanas skaitlis, s*;
1.1.16. cietes saturs, %;
1.1.17. krāsa, vienība (cietajiem kviešiem);
1.1.18. stiklainība, % (cietajiem kviešiem).
1.2. Rudzu (Secale cereale L.) šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu rādītāji:
1.2.1. ziemcietība, balles;
1.2.2. izturība pret veldri, balles**;
1.2.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha–1*;
1.2.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
1.2.5. augu garums, cm*;
1.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.2.7. 1000 graudu masa, g;
1.2.8. izturība pret slimībām:
1.2.8.1. lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %);
1.2.8.2. vārpu slimībām (slimības izplatība, %);
1.2.9. produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes**;
1.2.10. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;
Kvalitātes rādītāji:
1.2.11. tilpummasa, g l–1;
1.2.12. proteīna saturs, %;
1.2.13. krišanas skaitlis, s*;
1.2.14. cietes saturs, %.
1.3. Tritikāles (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus) šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu rādītāji:
1.3.1. ziemcietība (ziemas tritikālei), balles;
1.3.2. izturība pret veldri, balles**;
1.3.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha–1*;
1.3.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
1.3.5. augu garums, cm*;
1.3.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.3.7. 1000 graudu masa, g;
1.3.8. izturība pret slimībām:
1.3.8.1. lapu slimības (slimības attīstības pakāpe, %);
1.3.8.2. vārpu slimības (slimības izplatība, %);
1.3.9. produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes**;
1.3.10. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;
Kvalitātes rādītāji:
1.3.11. tilpummasa, g l–1;
1.3.12. proteīna saturs, %;
1.3.13. krišanas skaitlis, s*;
1.3.14. cietes saturs, %.
1.4. Miežu (Hordeum vulgare L.) šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu rādītāji:
1.4.1. ziemcietība (ziemas miežiem), balles;
1.4.2. izturība pret veldri, balles**;
1.4.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha–1*;
1.4.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
1.4.5. augu garums, cm*;
1.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.4.7. 1000 graudu masa, g;
1.4.8. kuļamība, % (kailgraudu miežiem);
1.4.9. izturība pret slimībām:
1.4.9.1. lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %);
1.4.9.2. vārpu slimībām (slimības izplatība, %);
1.4.10. produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes**;
1.4.11. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;
Kvalitātes rādītāji:
1.4.12. proteīna saturs, %;
1.4.13. tilpummasa, g l–1;
1.4.14. cietes saturs, %;
1.4.15. ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežiem sausnā, %, iesala grupai);
1.4.16. graudu frakcijas, %, virs 2,5 mm (iesala grupai).
1.5. Auzu (Avena sativa L.) un kailgraudu auzu (Avena nuda L.) (turpmāk visas kopā – auzas) šķirņu novērtēšana
1.5.1. Graudu grupai:
Lauka izmēģinājumu rādītāji:
1.5.1.1. graudu raža pie standartmitruma, t ha–1*;
1.5.1.2. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
1.5.1.3. izturība pret veldri, balles**;
1.5.1.4. augu garums, cm*;
1.5.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.5.1.6. 1000 graudu masa, g;
1.5.1.7. izturība pret slimībām:
1.5.1.7.1. lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %);
1.5.1.7.2. vārpu slimībām (slimības izplatība, %);
1.5.1.8. produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes**;
1.5.1.9. augsnes nosegtspēja ar augu, %, starpība ar standartšķirni**;
Kvalitātes rādītāji:
1.5.1.10. tilpummasa, g l–1;
1.5.1.11. plēkšņainība, %;
1.5.1.12. kuļamība, % (kailgraudu auzām);
1.5.1.13. proteīna saturs, %;
1.5.1.14. tauku saturs, %;
1.5.2. Zaļmasas grupai:
Lauka izmēģinājumu rādītāji:
1.5.2.1. zaļās masas raža, t ha–1*;
1.5.2.2. augu garums, cm*;
1.5.2.3. izturība pret veldri, balles**;
1.5.2.4. sausnas raža, t ha–1*;
1.5.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
1.5.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.5.2.7. izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %);
1.5.2.8. augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni**;
Kvalitātes rādītāji:
1.5.2.9. sausnas saturs, %*;
1.5.2.10. kopproteīna saturs sausnā, %.
1.6. Griķu (Fagopyrum esculentum Moench) šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu rādītāji:
1.6.1. graudu (riekstiņu) raža pie standartmitruma, t ha–1*;
1.6.2. graudu (riekstiņu) raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
1.6.3. izturība pret veldri, balles;
1.6.4. augu garums, cm*;
1.6.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.6.6. 1000 graudu (riekstiņu) masa, g;
Kvalitātes rādītāji:
1.6.7. tilpummasa, g l–1;
1.6.8. plēkšņainība, %;
1.6.9. proteīna saturs, %;
1.6.10. cietes saturs, %.
1.7. Kukurūzas (Zea mays L.) šķirņu novērtēšana (zaļmasas ieguvei)
Lauka izmēģinājumu rādītāji:
1.7.1. zaļās masas raža, t ha–1*;
1.7.2. augu garums, cm*;
1.7.3. veģetācijas perioda garums, dienas*;
1.7.4. izturība pret veldri, balles**;
1.7.5. vālīšu skaits, gab.*;
1.7.6. sausnas raža, t ha–1*;
1.7.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
Kvalitātes rādītāji:
1.7.8. sausnas saturs, %;
1.7.9. kopproteīna saturs sausnā, %;
1.7.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā;
1.7.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā.
2. Lopbarības augu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji
2.1. Sējas zirņu (arī ziemas formu) (Pisum sativum L. (partim)) un lauka pupu (arī ziemas formu) (Vicia faba L. (partim)) šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu rādītāji:
2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha–1*;
2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
2.1.3. izturība pret veldri, balles;
2.1.4. augu garums, cm*;
2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;
2.1.6. ziemcietība (ziemas formām), balles;
2.1.7. 1000 sēklu masa, g*;
Kvalitātes rādītāji:
2.1.8. proteīna saturs, %.
2.2. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) šķirņu novērtēšana
2.2.1. Sēklu ieguvei:
Lauka izmēģinājumu rādītāji:
2.2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha–1*;
2.2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
2.2.1.3. izturība pret veldri, balles;
2.2.1.4. augu garums, cm*;
2.2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;
2.2.1.6. 1000 sēklu masa, g*;
Kvalitātes rādītāji:
2.2.1.7. proteīna saturs, %;
2.2.2. Zaļmasas ieguvei:
Lauka izmēģinājumu rādītāji:
2.2.2.1. zaļās masas raža, t ha–1*;
2.2.2.2. augu garums, cm*;
2.2.2.3. izturība pret veldri, balles**;
2.2.2.4. sausnas raža, t ha–1*;
2.2.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
2.2.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
Kvalitātes rādītāji:
2.2.2.7. sausnas saturs, %*;
2.2.2.8. kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju).
2.3. Stiebrzāļu (Poaceae (Gramineae)) šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu rādītāji:
2.3.1. ziemcietība (izņemot viengadīgo daudzziedu aireni), balles;
2.3.2. zaļās masas raža, t ha–1*;
2.3.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (līdz plaukšanai), dienas*;
2.3.4. augu garums, cm*;
2.3.5. izturība pret veldri, balles;
2.3.6. sausnas raža, t ha–1*;
2.3.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
Kvalitātes rādītāji:
2.3.8. sausnas saturs, %*;
2.3.9. kopproteīna saturs sausnā, %;
2.3.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā*;
2.3.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā*.
2.4. Sējas vīķu (Vicia sativa L.), smilts vīķu (Vicia villosa Roth), eļļas rutku (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) un facēlijas (Phacelia tanacetifolia Benth.) šķirņu novērtēšana zaļmasas ieguvei
Lauka izmēģinājumu rādītāji:
2.4.1. zaļās masas raža, t ha–1*;
2.4.2. augu garums, cm*;
2.4.3. izturība pret veldri, balles**;
2.4.4. sausnas raža, t ha–1*;
2.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
2.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
2.4.7. ziemcietība (smilts vīķiem), balles;
Kvalitātes rādītāji:
2.4.8. sausnas saturs, %*;
2.4.9. kopproteīna saturs sausnā, % (eļļas rutkam, facēlijai);
2.4.10. kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju), vīķiem bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecībā.
2.5. Iepriekš neminētu tauriņziežu (Fabaceae (Leguminosae)) sugu šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu rādītāji:
2.5.1. ziemcietība, balles;
2.5.2. zaļās masas raža, t ha–1*;
2.5.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (ziedēšanas sākumā), dienas*;
2.5.4. augu garums, cm*;
2.5.5. izturība pret veldri, balles;
2.5.6. sausnas raža, t ha–1*;
2.5.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
Kvalitātes rādītāji:
2.5.8. sausnas saturs, %*;
2.5.9. kopproteīna saturs sausnā, %;
2.5.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā*;
2.5.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā*.
3. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji
3.1. Rapša (Brassica napus L. (partim)) un ripša (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs) šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu rādītāji:
3.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha–1*;
3.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.1.3. ziemcietība (ziemas rapsim un ziemas ripsim), balles;
3.1.4. izturība pret veldri, balles*;
3.1.5. augu garums, cm*;
3.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
3.1.7. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.1.8. 1000 sēklu masa, g*;
Kvalitātes rādītāji:
3.1.9. tilpummasa, g l–1*;
3.1.10. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.
3.2. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) šķirņu novērtēšana
3.2.1. Šķiedras linu:
Lauka izmēģinājumu rādītāji:
3.2.1.1. stiebru raža, t ha–1*;
3.2.1.2. stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.2.1.3. izturība pret veldri, balles;
3.2.1.4. veģetācijas perioda garums (līdz dzeltengatavībai), dienas*;
3.2.1.5. augu garums, cm;
Kvalitātes rādītāji:
3.2.1.6. vidējais lūksnes garums, cm;
3.2.1.7. netilinātas šķiedras saturs, %;
3.2.2. Eļļas linu:
Lauka izmēģinājumu rādītāji:
3.2.2.1. sēklu raža, t ha–1*;
3.2.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.2.2.3. izturība pret veldri, balles;
3.2.2.4. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības sasniegšanai), dienas*;
3.2.2.5. augu garums, cm*;
3.2.2.6. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
Kvalitātes rādītāji:
3.2.2.7. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.
3.3. Sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) šķirņu novērtēšana
3.3.1. Šķiedras kaņepju:
Lauka izmēģinājumu rādītāji:
3.3.1.1. stiebru raža, t ha–1*;
3.3.1.2. stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.3.1.3. veģetācijas perioda garums (līdz pilnai ziedēšanas fāzei), dienas*;
3.3.1.4. augu garums, cm;
Kvalitātes rādītāji:
3.3.1.5. netilinātas šķiedras saturs, %;
3.3.2. Eļļas kaņepju:
Lauka izmēģinājumu rādītāji:
3.3.2.1. sēklu raža, t ha–1*;
3.3.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.3.2.3. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības sasniegšanai), dienas*;
3.3.2.4. augu garums, cm*;
3.3.2.5. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.3.2.6. 1000 sēklu masa, g*;
Kvalitātes rādītāji:
3.3.2.7. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.
3.4. Balto sinepju (Sinapis alba L.) šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu rādītāji:
3.4.1. zaļās masas raža, t ha–1*;
3.4.2. augu garums, cm*;
3.4.3. izturība pret veldri, balles**;
3.4.4. sausnas raža, t ha–1*;
3.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;
Kvalitātes rādītāji:
3.4.7. sausnas saturs, %*;
3.4.8. kopproteīna saturs sausnā, %.
3.5. Sojas (Glycine max) šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu rādītāji:
3.5.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha–1*;
3.5.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.5.3. izturība pret veldri, balles;
3.5.4. augu garums, cm*;
3.5.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;
3.5.6. 1000 sēklu masa, g*;
3.5.7. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
Kvalitātes rādītāji:
3.5.8. proteīna saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
3.5.9. eļļas saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*.
4. Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji
4.1. Agrīno kartupeļu (Solanum tuberosum L.) šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu rādītāji:
4.1.1. bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t ha–1*;
4.1.2. vidējo un lielo bumbuļu (turpmāk – preču bumbuļi) raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t ha–1*;
4.1.3. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 45 dienas pēc sadīgšanas);
4.1.4. bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t ha–1*;
4.1.5. preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t ha–1*;
4.1.6. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 55 dienas pēc sadīgšanas);
4.1.7. raža veģetācijas perioda beigās, t ha–1*;
4.1.8. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
4.1.9. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t ha–1*;
4.1.10. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
4.1.11. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilnas sadīgšanas fāzes) līdz lakstu atmiršanai), dienas*;
4.1.12. preču bumbuļa vidējā masa, g*;
4.1.13. garšas īpašības, balles*;
4.1.14. cietes saturs bumbuļos, %*;
4.1.15. izturība pret slimībām:
4.1.15.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;
4.1.15.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību (Alternaria solani), %;
4.1.15.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;
4.1.15.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %;
4.1.15.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium spp. un Phoma foveata), %.
4.2. Vidēji agrīno, vidēji vēlīno un vēlīno kartupeļu (Solanum tuberosum L.) šķirņu novērtēšana
Lauka izmēģinājumu rādītāji:
4.2.1. raža veģetācijas perioda beigās, t ha–1*;
4.2.2. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
4.2.3. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t ha–1*;
4.2.4. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);
4.2.5. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilnas sadīgšanas fāzes) līdz lakstu atmiršanai vai iznīcināšanai), dienas*;
4.2.6. garšas īpašības, balles*;
4.2.7. preču bumbuļu vidējā masa, g*;
4.2.8. cietes saturs bumbuļos, %;
4.2.9. cietes raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)*;
4.2.10. sausnas saturs bumbuļos, %*;
4.2.11. izturība pret slimībām:
4.2.11.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;
4.2.11.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību (Alternaria solani), %;
4.2.11.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;
4.2.11.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %;
4.2.11.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium spp. un Phoma foveata), %.
Piezīmes.
1. * Rādītāju nosaka informatīvos nolūkos, bet neņem vērā, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" 8. pielikumu.
2. ** Rādītāju ņem vērā, tikai novērtējot šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā."
"2. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24 .jūlija
noteikumiem Nr. 518
Šķirnes novērtēšanas iesniegumā ietveramā informācija
1. Informācija par iesniedzēju:
1.1. juridiskai personai – nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);
1.2. fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).
2. Iesniedzējs – selekcionārs, selekcionāra tiesību īpašnieks, šķirnes uzturētājs (šķirnēm, kurām nav selekcionāra), selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai šķirnes uzturētāja pilnvarotais pārstāvis.
3. Informācija par selekcionāru:
3.1. juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);
3.2. fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).
4. Informācija par šķirnes uzturētāju:
4.1. juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);
4.2. fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).
5. Augu sugas paplašināts nosaukums latīņu valodā, norādot ģinti, sugu, pasugu, varietāti.
6. Augu sugas nosaukums latviešu valodā.
7. Šķirnes nosaukums vai priekšlikums šķirnes nosaukumam (ja tas nav atzīts) un pagaidu apzīmējums.
8. Valsts, kurā šķirne izveidota.
9. Informācija par to, vai šķirne ir ģenētiski modificēta.
10. Informācija par to, kā šķirne ir pieteikta saimniecisko īpašību novērtēšanai:
10.1. konvencionālajā lauksaimniecībā;
10.2. bioloģiskajā lauksaimniecībā;
10.3. kā bioloģiskā šķirne.
11. Informācija par šķirni raksturojošiem rādītājiem (piemēram, labībai – ziemāju vai vasarāju forma, kailgraudu vai plēkšņu forma, miežiem – vārpas kanšu skaits, izmantošanas veids: zaļmasas ieguvei vai graudu ieguvei, miežiem – iesala ieguvei, kartupeļiem – novākšanas gatavība (agrīnums), lupīnai (izņemot daudzgadīgo) – izmantošanas veids: zaļmasas ieguvei vai sēklas ieguvei, liniem – eļļas vai šķiedras ieguvei, kaņepēm – eļļas vai šķiedras ieguvei, atzīme, vai šķirne ir hibrīds (un hibrīda tips)) un par to, kuri tipi jāņem vērā, audzējot šķirni izmēģinājumā. Norāde, kurā sugai atbilstošā grupā saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" 4.1 pielikumu šķirne pārbaudāma.
12. Norāde "Visu informāciju vēlos saņemt elektroniski" (norāda, ja iesniedzējs visu ar šķirnes novērtēšanu saistīto informāciju vēlas saņemt uz norādīto e-pasta adresi).
13. Datums, paraksts un zīmogs.
Piezīme. Dokumenta rekvizītus "datums", "paraksts" un "zīmogs" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu."
"3. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Vietas šķirnes novērtēšanas lauka izmēģinājumu veikšanai
Nr. |
Suga, šķirņu novērtēšanas grupa (norāda, ja atšķiras izmēģinājuma vietas dažādām novērtēšanas grupām) |
Izmēģinājumu vietas |
|||
konvencionālajā lauksaimniecībā |
bioloģiskajā lauksaimniecībā |
||||
vietu skaits |
vietas |
vietu skaits |
vietas |
||
1. |
Mīkstie kvieši, cietie kvieši, speltas kvieši (ziemas forma) | 4 |
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (turpmāk – LBTU) mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" | 3 |
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" |
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" | Zinātniskā institūta "Agroresursu un ekonomikas institūts" (turpmāk – AREI) Stendes pētniecības centrs | ||||
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" | |||||
AREI Stendes pētniecības centrs | AREI Viļānu nodaļa | ||||
2. |
Rudzi | 3 |
AREI Stendes pētniecības centrs | 3 |
AREI Stendes pētniecības centrs |
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" | LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" | ||||
AREI Priekuļu pētniecības centrs | |||||
AREI Viļānu nodaļa | |||||
3. |
Tritikāle | 3 |
Mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce" |
2 |
AREI Stendes pētniecības centrs |
AREI Priekuļu pētniecības centrs | LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" | ||||
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" | |||||
4. |
Mieži (ziemas forma) | 2 |
AREI Stendes pētniecības centrs | 2 |
AREI Stendes pētniecības centrs |
LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" | LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" | ||||
5. |
Mīkstie kvieši, cietie kvieši, speltas kvieši (vasaras forma) | 4 |
LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" |
3 |
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" |
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" | AREI Stendes pētniecības centrs | ||||
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" | |||||
AREI Stendes pētniecības centrs | AREI Viļānu nodaļa | ||||
6. |
Mieži (visas vasaras formas grupas) | 4 |
LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" | 3 |
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" |
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" | AREI Stendes pētniecības centrs | ||||
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" | |||||
Mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce" | AREI Viļānu nodaļa | ||||
7. |
Auzas, kailgraudu auzas | 3 |
AREI Stendes pētniecības centrs | 3 |
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" |
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" | AREI Stendes pētniecības centrs | ||||
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" | AREI Viļānu nodaļa | ||||
8. |
Kukurūza | 2 |
LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" | 2 |
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" |
AREI Priekuļu pētniecības centrs | AREI Priekuļu pētniecības centrs | ||||
9. |
Griķi | 2 |
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" | 2 |
AREI Stendes pētniecības centrs |
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" | LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" | ||||
10. |
Sējas zirņi, lauka pupas (arī ziemas formas) | 2 |
AREI Stendes pētniecības centrs | 2 |
AREI Stendes pētniecības centrs |
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" | LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" | ||||
11. |
Rapsis (visas ziemas formas grupas), ripsis (ziemas forma) | 4 |
AREI Stendes pētniecības centrs | 2 |
AREI Stendes pētniecības centrs |
Mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce" |
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" | ||||
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" | |||||
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" | |||||
12. |
Rapsis (visas vasaras formas grupas), ripsis (vasaras forma) | 3 |
Mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce" |
2 |
AREI Stendes pētniecības centrs |
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" | LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" | ||||
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" | |||||
13. |
Kartupeļi | 2 |
AREI Priekuļu pētniecības centrs | 2 |
AREI Stendes pētniecības centrs |
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" | LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" | ||||
14. |
Baltā lupīna, šaurlapu lupīna, dzeltenā lupīna, sējas vīķi, smilts vīķi, eļļas rutki, facēlija | 2 |
LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" | 2 |
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" |
AREI Priekuļu pētniecības centrs | AREI Priekuļu pētniecības centrs | ||||
15. |
Stiebrzāles | 2 |
AREI Stendes pētniecības centrs | 2 |
AREI Stendes pētniecības centrs |
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" | LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" | ||||
16. |
Iepriekš neminētās tauriņziežu sugas | 2 |
LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" | 2 |
AREI Stendes pētniecības centrs |
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" | LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" | ||||
17. |
Sējas lucerna, hibrīdā lucerna | 2 |
AREI Stendes pētniecības centrs | 2 |
AREI Stendes pētniecības centrs |
LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" | AREI Priekuļu pētniecības centrs | ||||
18. |
Sējas lini | 2 |
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" | 2 |
AREI Stendes pētniecības centrs |
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" | LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" | ||||
19. |
Sējas kaņepes | 2 |
LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" | 2 |
AREI Stendes pētniecības centrs |
LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" | LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" | ||||
20. |
Baltās sinepes | 2 |
LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" | 2 |
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" |
AREI Priekuļu pētniecības centrs | AREI Priekuļu pētniecības centrs | ||||
21. |
Soja | 2 |
AREI Stendes pētniecības centrs | 2 |
AREI Stendes pētniecības centrs |
LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" | LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts" |
"7.7 pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Labības šķirņu slimību izturības vērtēšana salīdzinājumā ar standartšķirni
1. Jaunu labības šķirņu un līniju izturību pret slimībām izvērtē lauka apstākļos.
2. Tiek iekārtoti atsevišķi izmēģinājuma lauciņi, kuros nelieto fungicīdus.
3. Pārējos agrotehniskos pasākumus īsteno saskaņā ar šo noteikumu 26. un 27. punktu.
4. Izmēģinājumu lauku izvieto saskaņā ar attiecīgās labības sugas vietu augsekā. Atkārtoti vienā un tajā pašā laukā drīkst audzēt ar triju gadu starplaiku.
5. Starp izmēģinājumiem šķirņu izturības novērtēšanai pret slimībām un jebkuriem citiem izmēģinājumiem labības sējumos jābūt vismaz sešus metrus platai izolācijas joslai, lai izvairītos no fungicīdu iespējamās nokļūšanas uz izmēģinājuma augiem.
6. Izvēloties izmēģinājuma lauciņa lielumu, ievēro prasību, ka kaitīgo organismu bojājumus nevērtē divās malējās rindās un vienu metru platā joslā katrā lauciņa galā.
7. Sējai izmanto sēklas, kas lietotas izmēģinājumā citu saimniecisko īpašību novērtēšanai. Lauka izmēģinājumā sēj kodinātas sēklas.
8. Bioloģiskajai lauksaimniecībai selekcionēto šķirņu sēšanai lieto bioloģiski audzētas sēklas, arī no standartšķirnes, ja tas ir iespējams.
9. Izmēģinājumā salīdzināšanai un īpašību izvērtēšanai iekļauj standartšķirnes no saraksta, kuru atbilstoši noteiktajām novērtēšanas grupām pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma izveido un aktualizē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.
10. Katru slimību nosaka un novērtē atsevišķi šo noteikumu 3. pielikumā minēto vietu atbildīgie darbinieki.
11. Sniega pelējumu novērtē reizē ar ziemcietību. Sniega pelējuma izplatību nosaka, vizuāli vērtējot bojāto augu daudzumu procentos no visa lauciņa.
12. Citas slimības uzskaita:
12.1. karoglapas plaukšanas fāzē (lapu slimības);
12.2. piengatavības fāzē (lapu un vārpu slimības).
13. Slimību attīstības pakāpi lapu slimībām:
13.1. nosaka vizuāli, novērtējot inficēto lapu virsmu attiecībā pret lapas kopējo laukumu (%);
Piemēram:
13.2. aprēķina, saskaitot infekcijas pakāpes uz inficētajām lapām un dalot ar visu apskatīto un pārbaudīto lapu skaitu, atbilstoši šādai formulai:
IP = Σn/a, kur
IP – infekcijas pakāpe;
n – infekcijas pakāpju summa;
a – apskatīto augu (vai augu daļu skaits).
Slimības attīstības pakāpi (%) pielīdzina ballēm:
Augstākā slimības attīstības pakāpe (%) | Balles | Izturības vērtējums |
līdz 1 |
9 | |
2–5 | 8 | |
6–10 | 7 | |
11–15 | 6 | |
16–25 | 5 | |
26–55 | 4 | |
56–75 | 3 | |
76–89 | 2 | |
Vairāk par 90 | 1 |
14. Lauciņā pa diagonāli apskata 50 lapas:
14.1. karoglapas plaukšanas fāzē vērtē karoglapu un divas lapas zem tās;
14.2. piengatavības fāzē vērtē karoglapu un vienu lapu zem tās;
14.3 stingri jāraugās, lai no katra līmeņa būtu vienāds lapu skaits – attiecīgi 17 karoglapu, 17 pirmo lapu un 16 otro lapu; 25 karoglapas un 25 pirmās lapas;
14.4. lapām jābūt pilnīgi attīstītām. Atmirušās lapas ņem vērā tikai tad, ja tas noticis slimību infekcijas dēļ. Citu iemeslu dēļ nokaltušās lapas neuzskaita.
15. Vērtējot lapu plankumainību, jāpievērš uzmanība simptomiem un to tipiskumam. Labībai (īpaši kviešiem, kā arī miežiem) uz lapām reizēm veidojas brūni plankumi, kuru iespējamais iemesls var būt rezistence pret miltrasu, mangāna vai kādu citu barības elementu trūkums, ģenētiski vai fizioloģiski traucējumi.
16. Vārpu slimībām (putošā melnplauka, cietā melnplauka, plēkšņu plankumainība, fuzarioze u. c.) un slimībām, kas izplatās sistēmiski (miežu brūnsvītrainība, stiebru rūsa u. c.), nosaka slimības izplatību. To aprēķina, uzskaitot inficētos augus vai to daļas (atkarībā no konkrētas slimības) un to īpatsvaru izsakot procentos, atbilstoši šādai formulai:
I = b x 100/a, kur
I – izplatība (%);
a – apskatīto augu (vai to daļu skaits);
b – bojāto augu (vai to daļu skaits).
Slimības izplatību (%) pielīdzina ballēm:
Augstākā slimības attīstības pakāpe (%) | Balles | Izturības vērtējums |
Nav inficēto | 9 | |
1–2 | 8 | |
3–5 | 7 | |
6–10 | 6 | |
11–15 | 5 | |
16–20 | 4 | |
21–25 | 3 | |
26–30 | 2 | |
Vairāk | 1 |
17. Vārpu slimības noteikšana:
17.1. putošās melnplaukas izplatību nosaka vārpošanas fāzes beigās − ziedēšanas fāzē (59.–65. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas). Divās vietās lauciņā vienu metru garā sējas rindā (kopā divi metri) saskaita visas vārpas (pēc tam aprēķina vārpu skaitu visā lauciņā) un visā lauciņā − ar putošo melnplauku inficētās. Aprēķina inficēto vārpu īpatsvaru procentos no kopējā vārpu skaita lauciņā;
17.2. vārpu plēkšņu plankumainības infekcijas pakāpi nosaka piengatavības fāzē (71.–77. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas). Apskata 50 galvenās vārpas dažādās lauciņa vietās pa diagonāli un aprēķina infekcijas pakāpi;
17.3. cietās melnplaukas izplatību nosaka dzeltengatavības fāzē (83.–89. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas). Divās vietās lauciņā vienu metru garā sējas rindā (kopā divi metri) saskaita visas vārpas, tostarp ar cieto melnplauku inficētās, un aprēķina inficēto vārpu īpatsvaru procentos no kopējā vārpu skaita;
17.4. vārpu fuzariozes izplatību nosaka dzeltengatavības fāzē (83.–89. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas). Skaita un aprēķina tāpat kā cietajai melnplaukai.
Piemērs.
18. Šķirnes salīdzina pēc 2–3 gadu izmēģinājumu izvērtēšanas. Šķirnes izturību salīdzinājumā ar standartšķirni nosaka, ņemot vērā visā periodā un visās uzskaites reizēs augstāko slimību attīstības pakāpi vai izplatību."
"7.8 pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Produktīvo stiebru skaita un augsnes nosegtspējas ar augu noteikšana labības šķirnēm novērtēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā
1. Produktīvo stiebru skaita noteikšana:
1.1. stiebrus skaita šķirņu salīdzināšanas lauka izmēģinājumā pēc ražas novākšanas katrā atkārtojumā divās lauciņa vietās aptuveni vienu metru no katra lauciņa gala 0,1 m2 lielā uzskaites platībā;
1.2. skaita visus labības stiebrus, kam redzams tukšs vidus;
1.3. aprēķina vidējo vērtību no abām uzskaites vietām un vidējo no visiem atkārtojumiem;
1.4. pārbaudāmās šķirnes rādītāju izsaka procentos no standartšķirnes.
2. Augsnes nosegtspējas ar augu noteikšana:
2.1. novērtē šķirņu salīdzināšanas lauka izmēģinājumā cerošanas (25.–29. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas) un stiebrošanas fāzes beigās (37.–39. auga attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas) katrā atkārtojumā divās lauciņa vietās ne tuvāk par vienu metru no lauciņa galiem;
2.2. skatoties no augšas, vizualizē divdimensiju attēlu, kurā novērtē labības augu noēnoto augsnes daļu, izsakot to procentos. Par palīglīdzekli ieteicams izmantot 0,25 m2 lielu kvadrātveida rāmīti, kura laukums papildus ir sadalīts četros 0,0625 m2 lielos kvadrātos un kuram ir regulējams augstums no zemes;
2.3. aprēķina vidējo rādītāju starp abiem vērtējumiem un pārbaudāmajai šķirnei aprēķina starpību ar standartšķirni."
"8. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518
Šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
1. Labības šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
1.1. Mīksto kviešu (Triticum aestivum L. subsp. aestivum), cieto kviešu (Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren) un speltas kviešu (Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā | ||||||||||
Rādītāji |
Balles |
|||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
||
Ziemcietība | ļoti slikta | slikta | vidēja | laba | ļoti laba | |||||
Izturība pret veldri* | ļoti slikta | slikta | vidēja | laba | ļoti laba | |||||
Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %) |
ļoti slikta > 90 |
76–89 | slikta |
26–55 | vidēja |
11–15 | laba |
2–5 | ļoti laba |
|
Izturība pret vārpu slimībām (slimības izplatība, %) |
ļoti slikta > 30 |
26–30 | slikta |
16–20 | vidēja |
6–10 |
laba 3–5 |
1–2 |
ļoti laba 0 |
|
Produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes* | < 82,5 | 82,5–87,5 |
87,6–92,5 | 92,6–97,5 | 97,6–102,5 | 102,6–107,5 | 107,6–112,5 | 112,6–117,5 | > 117,5 | |
Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni* | < (–10,5) | (–10,5)–(–7,6) | (–7,5)–(–4,6) | (–4,5)–(–1,6) | (–1,5)–1,5 | 1,6–4,5 | 4,6–7,5 | 7,6–10,5 | > 10,5 | |
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** | ļoti slikta | 66−75 | slikta |
86−95 | vidēja |
106−115 | laba |
126–135 | ļoti laba |
|
1000 graudu masa ziemas kviešiem, g | ļoti zema | 27,0−30,9 | zema |
35,0−38,9 | vidēja |
43,0−46,9 | augsta |
51,0−54,0 | ļoti augsta |
|
1000 graudu masa vasaras kviešiem, g | ļoti zema | 20,0−24,9 | zema |
29,0−32,9 | vidēja |
37,0−41,9 | augsta |
46,0−50,0 | ļoti augsta |
|
1000 graudu masa cietajiem kviešiem (vasaras forma), g | ļoti zema | 20,0−24,9 | zema |
29,0−32,9 | vidēja |
37,0−41,9 | augsta |
46,0−50,0 | ļoti augsta |
|
Tilpummasa, g l–1 | ļoti zema | 688−709 | zema |
720−729 | vidēja |
751−770 | augsta |
786−799 | ļoti augsta |
|
Proteīna saturs, % | ļoti zems | 9,0–9,6 | zems |
10,4–11,2 | vidējs |
12,0–13,0 | augsts |
14,1–16,0 | ļoti augsts |
|
Lipekļa saturs, % | ļoti zems | 15,0−18,0 | zems |
19,1−22 | vidējs |
augsts |
25,1−29,0 | ļoti augsts |
||
Cietes saturs, % | ļoti zems | 65,0–65,6 | zems |
66,4–67,0 | vidējs |
67,8–68,4 | augsts |
69,2–70,0 | ļoti augsts |
|
Krāsa, vienība (cietajiem kviešiem) | ļoti blāva | blāva |
vidēji zeltaina |
zeltaina |
ļoti spilgta zeltaina |
|||||
Stiklainība, % (cietajiem kviešiem) | ļoti zema | 20–30 | zema |
40–50 | vidēja |
60–70 | augsta |
80–90 | ļoti augsta |
|
1.2. Rudzu (Secale cereale L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā | ||||||||||
Rādītāji |
Balles |
|||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
||
Ziemcietība | ļoti slikta | slikta | vidēja | laba | ļoti laba | |||||
Izturība pret veldri* | ļoti slikta | slikta | vidēja | laba | ļoti laba | |||||
Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %) |
ļoti slikta |
76–89 | slikta |
26–55 | vidēja |
11–15 |
laba |
2–5 |
ļoti laba |
|
Izturība pret vārpu slimībām (slimības izplatība, %) | ļoti slikta > 30 |
26–30 | slikta |
16–20 | vidēja |
6–10 | laba |
1–2 | ļoti laba |
|
Produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes* | < 82,5 | 82,5–87,5 |
87,6–92,5 | 92,6–97,5 |
97,6–102,5 |
102,6–107,5 |
107,6–112,5 | 112,6–117,5 | > 117,5 | |
Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni* | < (–10,5) | (–10,5)–(–7,6) | (–7,5)–(–4,6) | (–4,5)–(–1,6) | (–1,5)–1,5 |
1,6–4,5 | 4,6–7,5 | 7,6–10,5 | > 10,5 | |
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** | ļoti slikta | 66−75 | slikta |
86−95 | vidēja |
106−115 | laba |
126–135 | ļoti laba |
|
1000 graudu masa, g | tetraploīdajiem rudziem | ļoti zema | 30,0–33,9 | zema |
38,0−41,9 | vidēja |
46,0−50,9 | augsta |
55,0− 60,0 |
ļoti augsta |
diploīdajiem rudziem | ļoti zema | 25,0–28,9 | zema |
32,0−34,9 | vidēja |
38,0−40,9 | augsta |
44,0−46,0 | ļoti augsta |
|
Tilpummasa, g l–1 | ļoti zema | 600–620 | zema |
641–660 | vidēja |
681−700 | augsta |
721–730 | ļoti augsta |
|
Proteīna saturs, % | ļoti zems | 8,0−8,9 | zems |
10,0−10,9 | vidējs |
12,0−12,9 | augsts |
14,0−15,0 | ļoti augsts |
|
Cietes saturs, % | ļoti zems | 60,0–60,9 | zems |
62,0–62,9 | vidējs |
64,0–64,9 | augsts |
66,0 | ļoti augsts |
|
1.3. Tritikāles (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā | ||||||||||
Rādītāji |
Balles |
|||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
||
Ziemcietība | ļoti slikta | slikta | vidēja | laba | ļoti laba | |||||
Izturība pret veldri* | ļoti slikta | slikta | vidēja | laba | ļoti laba | |||||
Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %) |
ļoti slikta |
76–89 | slikta |
26–55 |
vidēja |
11–15 |
laba |
2–5 |
ļoti laba < 1 |
|
Izturība pret vārpu slimībām (slimības izplatība, %) | ļoti slikta |
26–30 | slikta |
16–20 | vidēja |
6–10 | laba |
1–2 | ļoti laba |
|
Produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes* | < 82,5 | 82,5–87,5 | 87,6–92,5 | 92,6–97,5 | 97,6–102,5 | 102,6–107,5 | 107,6–112,5 | 112,6–117,5 | > 117,5 | |
Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni* | < (–10,5) | (–10,5)–(–7,6) | (–7,5)–(–4,6) | (–4,5)–(–1,6) | (–1,5)–1,5 | 1,6–4,5 | 4,6–7,5 |
7,6–10,5 | > 10,5 |
|
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** | ļoti slikta | 66−75 | slikta |
86−95 | vidēja |
106−115 | laba |
126–135 | ļoti laba |
|
1000 graudu masa, g | ļoti zema | 31,0–33,9 | zema |
37,0–39,9 | vidēja |
44,0–46,9 | augsta |
51,0–54,0 | ļoti augsta |
|
Tilpummasa, g l–1 | ļoti zema | 650–660 | zema |
671–680 | vidēja |
691–700 | augsta |
731–750 | ļoti augsta |
|
Proteīna saturs, % | ļoti zems | 8,0−8,9 | zems |
10,0−10,9 | vidējs |
12,0−12,9 | augsts |
14,0−15,0 | ļoti augsts |
|
Cietes saturs, % | ļoti zems | 61,0–62,0 | zems |
63,1–64,0 | vidējs |
65,1–66,0 | augsts |
67,1–68,0 | ļoti augsts |
|
1.4. Miežu (Hordeum vulgare L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā | ||||||||||
Rādītāji |
Balles |
|||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
||
Ziemcietība | ļoti slikta | slikta | vidēja | laba | ļoti laba | |||||
Izturība pret veldri* | ļoti slikta | slikta | vidēja | laba | ļoti laba | |||||
Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %) | ļoti slikta |
76–89 | slikta |
26–55 |
vidēja |
11–15 | laba |
2–5 | ļoti laba |
|
Izturība pret vārpu slimībām (slimības izplatība, %) | ļoti slikta |
26–30 | slikta |
16–20 | vidēja |
6–10 | laba |
1–2 | ļoti laba |
|
Produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes* | < 82,5 | 82,5–87,5 | 87,6–92,5 |
92,6–97,5 |
97,6–102,5 |
102,6–107,5 | 107,6–112,5 | 112,6–117,5 | > 117,5 | |
Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni* | < (–10,5) | (–10,5)–(–7,6) | (–7,5)–(–4,6) | (–4,5)–(–1,6) |
(–1,5)–1,5 | 1,6–4,5 | 4,6–7,5 |
7,6–10,5 | > 10,5 | |
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** | ļoti slikta | 66−75 | slikta 76−85 |
86−95 | vidēja 96−105 |
106−115 | laba 116−125 |
126–135 | ļoti laba > 135 |
|
1000 graudu masa, g | ļoti zema | 34,1−36,0 | zema 36,1−38,0 |
38,1−40,0 | vidēja 40,1−42,0 |
42,1−45,0 | augsta 5,1−48,0 |
48,1−50,0 | ļoti augsta > 50,0 |
|
Tilpummasa, g l–1 |
ļoti zema | 550–570 | zema 571–590 |
591–600 | vidēja 601−620 |
621−650 | augsta 651−680 |
681–700 | ļoti augsta > 700 |
|
Tilpummasa, g l–1 (kailgraudu miežiem) |
ļoti zema | 650–670 | zema 671–690 |
691–700 | vidēja 701−720 |
721−750 | augsta 751−780 |
781–800 | ļoti augsta > 800 |
|
Proteīna saturs, % (graudu grupai) | ļoti zems | 8,1–9,0 | zems 9,1–10,0 |
10,1−12,0 | vidējs 12,1−13,0 |
13,1−14,0 | augsts 14,1−15,0 |
15,1−17,0 | ļoti augsts > 17,0 |
|
Cietes saturs, % | ļoti zems | 55,0−56,6 | zems 6,7−58,3 |
58,4−60,1 | vidējs 60,2−61,9 |
62,0−63,6 | augsts 63,7−65,3 |
65,4−67,0 | ļoti augsts > 67,0 |
|
Kuļamība, % (kailgraudu miežiem) | > 25,0 | 20,1–25,0 | 15,1–20,0 | 10,1–15,0 | 5,1–10,0 | 2,6–5,0 | 1,6–2,5 | 0,6–1,5 | 0–0,5 | |
Proteīna saturs, % (iesala grupai) | ļoti slikts > 12,0 |
slikts 11,6–12,0 |
vidējs 11,1–11,5 |
labs 8,0–8,9 10,1–11,0 |
ļoti labs 9,0–10,0 |
|||||
Graudu frakcijas, %, virs 2,5 mm (iesala grupai) | 79,1–81,0 | 81,1–83,0 | 83,1–85,0 | 85,1–87,0 | 87,1–89,0 | 89,1–91,0 | 91,1–93,0 | 93,1–95,0 | > 95 | |
Ekstraktivitāte, % (iesala grupai) |
ļoti zema
|
75,0−75,9 | zema |
77,0–77,9 | vidēja |
79–79,9 | augsta |
81−82 | ļoti augsta |
|
1.5. Auzu (Avena sativa L.) un kailgraudu auzu (Avena nuda L.) (graudu grupa) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā | ||||||||||
Rādītāji |
Balles |
|||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
||
Izturība pret veldri* | ļoti slikta | slikta | vidēja | laba | ļoti laba | |||||
Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %) |
ļoti slikta |
76–89 | slikta |
26–55 | vidēja |
11–15 | laba |
2–5 | ļoti laba < 1 |
|
Izturība pret vārpu slimībām (slimības izplatība, %) | ļoti slikta |
26–30 | slikta |
16–20 | vidēja |
6–10 |
laba |
1–2 | ļoti laba |
|
Produktīvo stiebru skaits uz m2, % no standartšķirnes* |
< 82,5 | 82,5–87,5 |
87,6–92,5 | 92,6–97,5 |
97,6–102,5 | 102,6–107,5 | 107,6–112,5 | 112,6–117,5 |
> 117,5 | |
Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni* | < (–10,5) | (–10,5)–(–7,6) |
(–7,5)–(–4,6) | (–4,5)–(–1,6) |
(–1,5)–1,5 | 1,6–4,5 | 4,6–7,5 |
7,6–10,5 |
> 10,5 | |
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** | ļoti slikta | 66−75 |
slikta 76−85 |
86−95 | vidēja 96−105 |
106−115 | laba |
126–135 | ļoti laba |
|
1000 graudu masa, g | ļoti zema | 18,0−19,9 | zema |
23,0−25,9 | vidēja |
31,0−35,9 | augsta |
41,0−45,0 | ļoti augsta |
|
Tilpummasa, g l–1 | ļoti zema | 431–445 | zema |
461–475 | vidēja |
491–505 | augsta |
521–535 | ļoti augsta |
|
Plēkšņainība, % | ļoti augsta > 35,0 |
33,0−35,0 | augsta |
26,0−29,9 | vidēja |
22,0−23,9 | zema |
18,0−19,9 | ļoti zema | |
Plēkšņainība, % (kailgraudu auzām) | ļoti augsta > 15,0 |
12,1–15,0 | augsta |
7,1–9,0 | vidēja |
3,1–5,0 | zema |
0,6–1,5 | ļoti zema | |
Proteīna saturs, % | ļoti zems | 8,0–9,0 | zems |
10,1–11,0 | vidējs |
12,1−13,0 | augsts |
15,1–16,0 | ļoti augsts |
|
Tauku saturs, % | ļoti zems | 3,5–4,0 | zems |
4,6–5,0 | vidējs |
5,6–6,0 | augsts |
6,6–7,0 | ļoti augsts |
|
Kuļamība, % (kailgraudu auzām) | > 25,0 | 20,1–25,0 | 15,1–20,0 | 10,1–15,0 | 5,1–10,0 | 2,6–5,0 | 1,6–2,5 | 0,6–1,5 | 0–0,5 | |
1.6. Auzu (Avena sativa L.) (zaļmasas grupa) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā | ||||||||||
Rādītāji |
Balles |
|||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
||
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) | ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
|
Izturība pret veldri* | ļoti slikta | slikta | vidēja | laba | ļoti laba | |||||
Izturība pret lapu slimībām (slimības attīstības pakāpe, %) | ļoti slikta |
76–89 | slikta |
26–55 |
vidēja |
11–15 | laba |
2–5 | ļoti laba |
|
Augsnes nosegtspēja ar augu, % starpība ar standartšķirni* | < (–10,5) | (–10,5)–(–7,6) | (–7,5)–(–4,6) | (–4,5)–(–1,6) | (–1,5)–1,5 | 1,6–4,5 | 4,6–7,5 | 7,6–10,5 | > 10,5 | |
Kopproteīna saturs sausnā, % | ļoti zems | 2,6–3,5 | zems |
4,6–5,5 | vidējs |
6,6–7,5 | augsts |
8,6–9,5 | ļoti augsts |
|
1.7. Griķu (Fagopyrum esculentum Moench) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā | ||||||||||
Rādītāji |
Balles |
|||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
||
Riekstiņu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** | ļoti slikta | 66−75 | slikta |
86−95 | vidēja |
106−115 | laba |
126–135 | ļoti laba |
|
Izturība pret veldri | ļoti slikta | slikta | vidēja | laba | ļoti laba | |||||
1000 riekstiņu masa, g | ļoti zema | 20,0–21,0 | zema |
22,1–23,0 | vidēja |
24,1–25,0 | augsta |
27,1–30,0 | ļoti augsta |
|
Tilpummasa, g l–1 | ļoti zema | 501–520 | zema |
541–560 | vidēja |
581–600 | augsta |
620–650 | ļoti augsta |
|
Plēkšņainība, % | ļoti augsta > 25,0 |
24,1–25,0 | augsta |
22,1–23,0 | vidēja |
20,1–21,0 | zema |
18,0–19,0 | ļoti zema | |
Proteīna saturs, % | ļoti zems | 10,0−11,0 | zems |
12,1−13,0 | vidējs |
14,1−15,0 | augsts |
16,1−17,0 | ļoti augsts |
|
Cietes saturs, % | ļoti zems | 52,0–53,0 | zems |
54,1–55,0 | vidējs |
56,1–57,0 | augsts |
58,1–60,0 | ļoti augsts |
|
1.8. Kukurūzas (Zea mays L.) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā | ||||||||||
Rādītāji | Balles |
|||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
||
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) | ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
|
Sausnas saturs, % | vai > 50 |
20,1–21,9 |
22,0–23,9 |
24,0–24,9 |
25,0–25,9 |
26,0–27,9 |
28,0–29,9 |
30,0–31,9 |
32,0–35,0 | |
Kopproteīna saturs sausnā, % (N % x 6,25) | ļoti zems | 4,0–5,0 | zems |
6,1–7,0 | vidējs |
8,1–9,0 | augsts |
10,1–11,0 | ļoti augsts |
|
Neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), % sausnā | ļoti augsta |
47,1–50,0 | augsta |
42,1–44,0 | vidēja |
38,1–40,0 | zema |
34,0–36,0 | ļoti zema | |
Skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), % sausnā | ļoti augsta |
30,1–32,0 | augsta |
28,1–29,0 | vidēja |
26,1–27,0 | zema |
24,0–25,0 | ļoti zema | |
Izturība pret veldri* | ļoti zema | zema | vidēja | augsta | ļoti augsta |
2. Lopbarības augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
2.1. Sējas zirņu (Pisum sativum L. (partim)) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā | |||||||||||
Rādītāji |
Balles |
||||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|||
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) tīrsējā** | ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
||
Izturība pret veldri | ļoti zema | zema | vidēja | augsta | ļoti augsta | ||||||
Ziemcietība (ziemas formām) | ļoti slikta | slikta | vidēja | laba | ļoti laba | ||||||
Proteīna saturs sēklās, % | ļoti zems | 17,1–18,0 | zems |
19,1–20,0 | vidējs |
21,1–22,0 | augsts |
23,1–25,0 | ļoti augsts |
||
2.2. Lauka pupu (Vicia faba L. (partim)) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā | |||||||||||
Rādītāji |
Balles |
||||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|||
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) tīrsējā** | ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
||
Izturība pret veldri | ļoti zema | zema | vidēja | augsta | ļoti augsta | ||||||
Ziemcietība (ziemas formām) | ļoti slikta | slikta | vidēja | laba | ļoti laba | ||||||
Proteīna saturs sēklās, % | ļoti zems | 22,1–23,0 | zems |
24,1–25,0 | vidējs |
27,1–29,0 | augsts |
31,1–32,0 | ļoti augsts |
||
2.3. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) (sēklu ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā | |||||||||||
Rādītāji |
Balles |
||||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|||
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) tīrsējā** | ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
||
Izturība pret veldri | ļoti zema | zema | vidēja | augsta | ļoti augsta | ||||||
Proteīna saturs sēklās, % | ļoti zems | 32,1–34,0 | zems |
36,1–38,0 | vidējs |
40,1–42,0 | augsts |
44,1–48,0 | ļoti augsts |
||
2.4. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā | |||||||||||
Rādītāji |
Balles |
||||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|||
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) | ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
||
Izturība pret veldri* | ļoti zema | zema | vidēja | augsta | ļoti augsta | ||||||
Kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) |
ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
||
2.5. Stiebrzāļu (Poaceae (Gramineae)) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā | |||||||||||
Rādītāji |
Balles |
||||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|||
Ziemcietība (izņemot viengadīgo aireni) | ļoti zema, augi pilnībā gājuši bojā | zema, pārziemojuši ap 25 % augu | vidēja, pārziemojuši ap 50 % augu | augsta, pārziemojuši ap 75 % augu | ļoti augsta, pārziemojuši visi augi | ||||||
Izturība pret veldri | ļoti zema | zema | vidēja | augsta | ļoti augsta | ||||||
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) | ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
||
Kopproteīna saturs sausnā, % | ļoti zems | 4,0–6,0 | zems |
8,1–10,0 | vidējs |
12,1–15,0 | augsts |
18,1–20,0 | ļoti augsts |
||
2.6. Sējas vīķu (Vicia sativa L.) un smilts vīķu (Vicia villosa Roth) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā | |||||||||||
Rādītāji |
Balles |
||||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|||
Ziemcietība (smilts vīķiem) | ļoti slikta | slikta | vidēja | laba | ļoti laba | ||||||
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) | ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
||
Izturība pret veldri* | ļoti zema | zema | vidēja | augsta | ļoti augsta | ||||||
Kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartu) | ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
||
2.7. Eļļas rutku (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) un facēlijas (Phacelia tanacetifolia Benth.) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā | |||||||||||
Rādītāji |
Balles |
||||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|||
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) | ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
||
Kopproteīna saturs sausnā, % | eļļas rutkiem | ļoti zems | 8,0–9,0 | zems |
11,1–13,0 | vidējs |
15,1–17,0 | augsts |
19,0–20,0 | ļoti augsts |
|
facēlijai | ļoti zems | 5,0–7,0 | zems |
8,1–10,0 | vidējs |
11,1–13,0 | augsts |
14,1–15,0 | ļoti augsts |
||
Izturība pret veldri* | ļoti zema | zema | vidēja | augsta | ļoti augsta | ||||||
Kopproteīna saturs sausnā, %* | eļļas rutkiem | ļoti zems | 1,28–1,44 | zems |
1,77–2,08 | vidējs |
2,41–2,72 | augsts |
3,05–3,20 | ļoti augsts |
|
facēlijai | ļoti zems | 0,80–1,12 | zems |
1,29–1,60 | vidējs |
1,77–2,08 | augsts |
2,25–2,40 | ļoti augsts |
||
2.8. Iepriekš neminētu tauriņziežu (Fabaceae (Leguminosae)) sugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā | |||||||||||
Rādītāji |
Balles |
||||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|||
Ziemcietība (smilts vīķiem) | ļoti zema, augi pilnībā gājuši bojā | zema, pārziemojuši ap 25 % augu | vidēja, pārziemojuši ap 50 % augu | augsta, pārziemojuši ap 75 % augu | ļoti augsta, pārziemojuši visi augi | ||||||
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) | ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
||
Izturība pret veldri* | ļoti zema | zema | vidēja | augsta | ļoti augsta | ||||||
Kopproteīna saturs sausnā, % | ļoti zems | 10,0–14,0 | zems |
17,1–20,0 | vidējs |
22,1–25,0 | augsts |
27,1–30,0 | ļoti augsts |
3. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
3.1. Rapša (Brassica napus L. (partim)) un ripša (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā | |||||||||
Rādītāji |
Balles |
||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
Ziemcietība (ziemas rapsim un ziemas ripsim) | ļoti slikta | slikta | vidēja | laba | ļoti laba | ||||
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** | ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) | ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
3.2. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) (šķiedras linu) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā | |||||||||
Rādītāji |
Balles |
||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
Stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) | ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
Izturība pret veldri | ļoti zema | zema | vidēja | augsta | ļoti augsta | ||||
Vidējais lūksnes garums, cm | 60–64 | 65–68 | 69–72 | 73–76 | 77–80 | 81–84 | 85–88 | > 88 | |
Netilinātas šķiedras saturs, % | 20–22 | 23–24 | 25–26 | 27–28 | 29–30 | 31–32 | 33–34 | > 35 | |
Augu garums, cm | 70–72 | 73–75 | 76–78 | 79–81 | 82–84 | 85–87 | 88–90 | > 90 | |
3.3. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) (eļļas linu) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā | |||||||||
Rādītāji |
Balles |
||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** | ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
Izturība pret veldri | ļoti zema | zema | vidēja | augsta | ļoti augsta | ||||
Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) | ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
3.4. Sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) (šķiedras kaņepju) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā | |||||||||
Rādītāji |
Balles |
||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
Stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) | ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
Augu garums, cm | 200–230 | 231–260 | 261–290 | 291–310 | 311–340 | 341–370 | 371–400 | > 400 | |
Netilinātas šķiedras saturs, % | 30–32 | 33–34 | 35–36 | 37–38 | 39–40 | 41–42 | 43–44 | > 45 | |
3.5. Sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) (eļļas kaņepju) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā | |||||||||
Rādītāji |
Balles |
||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** | ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) | ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
3.6. Balto sinepju (Sinapis alba L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā | |||||||||
Rādītāji |
Balles |
||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) | ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
Kopproteīna saturs sausnā, % | ļoti zems | 9,0–10,0 | zems |
11,1–13,0 | vidējs |
14,1–15,0 | augsts |
16,1–18,0 | ļoti augsts |
Kopproteīna saturs sausnā, %* | ļoti zems | 1,44–1,60 | zems |
1,77–2,08 | vidējs |
2,25–2,40 | augsts |
2,57–2,88 | ļoti augsts |
Izturība pret veldri* | ļoti zema | zema | vidēja | augsta | ļoti augsta | ||||
3.7. Sojas (Glycine max) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā | |||||||||
Rādītāji |
Balles |
||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)** | ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
Izturība pret veldri | ļoti slikta | slikta | vidēja | laba | ļoti laba | ||||
Proteīna saturs, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) | ļoti zems | 66–75 | zems |
86–95 | vidējs |
106–115 | augsts |
126–135 | ļoti augsts |
Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) | ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
4. Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
4.1. Kartupeļu (Solanum tuberosum L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā | |||||||||
Rādītāji |
Balles |
||||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
|
Preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 45 dienas pēc sadīgšanas (vērtē agrīnajām šķirnēm)) | ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
Preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 55 dienas pēc sadīgšanas (vērtē agrīnajām šķirnēm)) | ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
Raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni**) | ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
Preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) | ļoti zema | 66–75 | zema |
86–95 | vidēja |
106–115 | augsta |
126–135 | ļoti augsta |
Cietes saturs bumbuļos, % (vērtē vidējām un vēlīnajām šķirnēm) | 10,0–12,0 | 12,1–14,0 | 14,1–15,0 | 15,1–17,0 | 17,1–18,0 | 18,1–19,0 | 19,1–20,0 | > 20,0 | |
Lakstu infekcija ar lakstu puvi, infekcijas pakāpe, %, trešajā uzskaites reizē | 81–100 | 66–80 | 51–65 | 41–50 | 31–40 | 21–30 | 11–20 | 1–10 | 0 |
Lakstu infekcija ar sausplankumainību, % | 81–100 | 66–80 | 51–65 | 41–50 | 31–40 | 21–30 | 11–20 | 1–10 | 0 |
Bumbuļu infekcija ar sauso puvi, % | > 70 | 61–70 | 51–60 | 41–50 | 31–40 | 21–30 | 11–20 | 1–10 | 0 |
Bumbuļu infekcija ar slapjo puvi, % | > 70 | 61–70 | 51–60 | 41–50 | 31–40 | 21–30 | 11–20 | 1–10 | 0 |
Bumbuļu infekcija ar lakstu puvi, % | > 70 | 61–70 | 51–60 | 41–50 | 31–40 | 21–30 | 11–20 | 1–10 | 0 |
Piezīmes. 1. * Rādītāju ņem vērā, tikai novērtējot šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā. 2. ** Novērtējot šķirni, ballu skaitu dubulto. |