26-TA-616
Ministru kabineta ētikas kodekss
Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta pirmās daļas 2. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Ieteikumi nosaka ētikas prasības Ministru kabineta locekļiem – Ministru prezidentam, ministriem, īpašo uzdevumu ministram, Ministru prezidenta biedram (turpmāk – Ministru kabineta loceklis), kā arī to rīcības izvērtēšanas kārtību.
2.
Šo ieteikumu mērķis ir veicināt Ministru kabineta locekļa augstus uzvedības standartus, demokrātisku pārvaldību, atbildību pret sabiedrību, tiesiskumu, kā arī iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām.
3.
Šos ieteikumus ievēro arī parlamentārais sekretārs, ministra biedrs, Ministru kabineta locekļa biroja konsultatīvās amatpersonas un darbinieki (biroja vadītājs, padomnieks, konsultants un palīgs) un ārštata konsultatīvie darbinieki tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem.
II.Pamatvērtības
4.
Ministru kabineta loceklis, pildot amata pienākumus, ievēro šādas ētikas vērtības un principus:
4.1.
sabiedrības intereses – Ministru kabineta loceklis strādā sabiedrības interesēs, rūpējas par sabiedrības kopējo labumu, tā rīcību neietekmē personiskās intereses;
4.2.
cieņa pret valsti un likumu – Ministru kabineta loceklis ir lojāls Latvijas valstij un demokrātiskai iekārtai, ievēro un ciena Satversmi un citus normatīvos aktus;
4.3.
atbildība – Ministru kabineta loceklis ar lielu atbildību un rūpību pilda amata pienākumus, apzinoties savas rīcības ietekmi uz sabiedrību, aizstāvot brīvu Latviju un tiecoties uz tās labklājību;
4.4.
godprātība – Ministru kabineta loceklis vienmēr ir godīgs, patiess un brīvs no neatbilstošas ietekmes;
4.5.
atklātums – Ministru kabineta loceklis sniedz sabiedrībai un Saeimai visu nepieciešamo informāciju par saviem lēmumiem un rīcību;
4.6.
līderība – Ministru kabineta loceklis ar savu piemēru veicina iepriekš minētajām vērtībām un principiem atbilstošu rīcību valsts pārvaldē.
III.Uzvedības principi
5.
Ministru kabineta loceklis pārdomāti un taupīgi rīkojas ar publisko finanšu resursiem, valsts mantu un īpašumiem un mudina tāpat rīkoties arī padotībā esošās amatpersonas.
6.
Ministru kabineta loceklis valsts pārvaldes administratīvos resursus, finansiālos resursus un cilvēkresursus izmanto tam paredzētajiem mērķiem un amata pienākumu pildīšanai, ne personīgiem vai politiskās partijas mērķiem.
7.
Ministru kabineta loceklis pieņem lēmumus, kas ir objektīvi pamatoti un balstīti faktos un datos, kuros pēc iespējas salāgotas skarto sabiedrības grupu intereses, atturoties no šauru interešu ietekmes.
8.
Ministru kabineta loceklis valdības un nozares politikas veidošanā sadarbojas ar valsts pārvaldē nodarbinātajiem, lūdz nepieciešamo informāciju un viedokli, kā arī uzklausa un izvērtē to.
9.
Ministru kabineta loceklis nedod tādus rīkojumus vai uzdevumus, kuru likumību vai atbilstību labas pārvaldības principam var apšaubīt.
10.
Ministru kabineta loceklis respektē valsts pārvaldē nodarbināto profesionālo neatkarību, objektivitāti un politisko neitralitāti.
11.
Pieņemot lēmumu par nodarbināto iecelšanu amatā (pieņemšanu darbā), pārcelšanu citā amatā, disciplināro sodīšanu vai atbrīvošanu no amata (atlaišanu no darba), Ministru kabineta loceklis rīkojas pēc objektīviem kritērijiem un viņu neietekmē politiskas vai personiskas intereses.
12.
Ministru kabineta loceklis ir pieklājīgs un izturas ar cieņu pret ikvienu organizāciju, sabiedrības locekli, amatpersonu, valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto.
13.
Ministru kabineta loceklis izturas vienlīdzīgi pret ikvienu personu un nepieļauj diskrimināciju.
14.
Ministru kabineta loceklis nepieļauj alkohola vai citu apreibinošu vielu lietošanu, kas ietekmē amata pienākumu pildīšanu vai grauj sabiedrības uzticību.
15.
Ministru kabineta loceklis atturas no tādiem publiskiem izteikumiem par izmeklēšanas iestāžu, tiesu varas iestāžu vai citu neatkarīgu iestāžu darbu, kā arī par neatkarīgu mediju un žurnālistu darbu, kas var radīt iespaidu par nepamatotu iejaukšanos.
16.
Ministru kabineta loceklis sniedz Saeimai un sabiedrībai patiesu, precīzu un pilnīgu informāciju par savu rīcību un atbildībā esošiem jautājumiem, kā arī nevairās no pārskatu sniegšanas un skaidrošanas Saeimai.
17.
Ministru kabineta loceklis publiskajā komunikācijā, tostarp sociālajos medijos, neizplata nepatiesu, maldīgu vai aizskarošu informāciju un nemudina uz naidu.
18.
Ministru kabineta loceklis nodrošina vienlīdzīgas iespējas interešu pārstāvjiem sazināties ar viņu un nodrošina atklātību par notikušo saziņu.
19.
Ministru kabineta loceklis nodrošina regulāru komunikāciju ar sabiedrību – ir atsaucīgs un atvērts dialogam, laikus aicina uz konsultācijām sabiedrības pārstāvjus, uzklausa un izvērtē to argumentus un viedokļus.
20.
Ministru kabineta loceklis ievēro normatīvajos aktos noteiktās interešu konflikta novēršanas prasības un ierobežojumus, norobežojas no privātu interešu ietekmes un izvairās no nonākšanas šķietama vai reāla interešu konflikta situācijā, kā arī var atturēties pieņemt lēmumu ētisku apsvērumu dēļ.
21.
Ministru kabineta loceklis, pildot amata pienākumus, atturas no dāvanu pieņemšanas, kas var ietekmēt tā objektivitāti vai radīt šaubas par rīcības ētiskumu.
22.
Ministru kabineta loceklis neizmanto amata stāvokli, lai gūtu labumu sev, savai ģimenei vai kādai atsevišķai personai vai organizācijai. Ja Ministru kabineta locekļa kompetencē esošs lēmums ir saistīts ar viņa vai viņa ģimenes locekļu interesēm, viņam ir pienākums to atklāt citiem Ministru kabineta locekļiem.
23.
Ministru kabineta loceklis atturas no rīcības, kas varētu liecināt par īpašu priekšrocību radīšanu paša pārstāvētās politiskās partijas biedram, pārstāvim, ziedotājam vai jebkurai citai personai.
24.
Ja sabiedrībā ir radušās pamatotas aizdomas par Ministru kabineta locekļa rīcības godprātību, tostarp par interešu konfliktu, Ministru kabineta loceklis izskaidro tai savu rīcību.
25.
Ministru kabineta loceklis atbildīgi rīkojas ar informāciju, kas iegūta, pildot amata pienākumus. Informāciju, kas iegūta, pildot amata pienākumus, un kas nav vispārpieejama informācija, Ministru kabineta loceklis neizmanto personiskās vai citu personu interesēs.
26.
Ministru kabineta loceklis amata pienākumu izpildes laikā un ārpus tā atturas no rīcības, kas mazina valsts un valsts pārvaldes reputāciju un sabiedrības uzticēšanos tai. Ministru kabineta loceklis kā privātpersona ir godprātīgs un ievēro normatīvos aktus.
IV.Rīcības izvērtēšanas kārtība
27.
Valsts kanceleja vai attiecīgais Ministru kabineta loceklis izskata iesniegumu, kurā sniegta pamatota un pārbaudāma informācija par iespējamu šo ieteikumu pārkāpumu. Iesniedzēju informē par iesnieguma izskatīšanas rezultātu. Ja informācija gūta saistībā ar darbu, par to var sniegt trauksmes cēlēja ziņojumu Trauksmes celšanas likumā noteiktajā kārtībā.
28.
Ministru prezidenta, ministra, Ministru prezidenta biedra, īpašu uzdevumu ministra, parlamentārā sekretāra un ministra biedra rīcības atbilstību šiem ieteikumiem izvērtē komisija, kurā ir pārstāvji no Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas un Valsts kancelejas, kā arī Memoranda padomes izvirzīts pilsoniskās sabiedrības organizācijas pārstāvis (turpmāk – komisija). Komisijas locekļi vada komisiju rotācijas kārtībā, un komisijas vadītāja pilnvaru termiņš ir seši mēneši. Komisijas locekļi vienojas par secību, kādā tie vada komisiju. Komisijas sekretariāta funkcijas nodrošina Valsts kanceleja.
29.
Šo ieteikumu 3. punktā minētās personas, izņemot parlamentāro sekretāru un ministra biedru, rīcības atbilstību šiem ieteikumiem izvērtē attiecīgais Ministru kabineta loceklis vai tā noteiktas amatpersonas.
30.
Komisija, attiecīgais Ministru kabineta loceklis vai tā noteiktas amatpersonas iepazīstas ar saņemtajā iesniegumā minēto informāciju par iespējamo pārkāpumu un, ja nepieciešams, veic izvērtējumu un divu mēnešu laikā sagatavo atzinumu. Lai sagatavotu atzinumu, izvērtē pieejamo informāciju, var uzklausīt personu paskaidrojumus, pieprasīt atzinumus no kompetentām institūcijām, kā arī pieaicināt ekspertus. Atzinumā norāda, vai ir konstatējams šo ieteikumu pārkāpums.
31.
Ja persona atzīst, ka tās rīcība nav bijusi atbilstoša šiem ieteikumiem, un atvainojas, tad izvērtējumu var neveikt vai izbeigt.
32.
Konstatējot, ka personas rīcība neatbilst šiem ieteikumiem, var:
32.1.
sniegt ieteikumus pareizai rīcībai;
32.2.
izteikt rakstveida aizrādījumu;
32.3.
aicināt apmeklēt mācības ētikas jautājumos;
32.4.
noteikt prasību atvainoties personīgi vai publiski;
32.5.
sniegt ieteikumu Ministru prezidentam izvērtēt Ministru kabineta locekļa uzticamību.
33.
Ja konstatē, ka personas rīcībai ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, par to informē prokuratūru.
34.
Informāciju par rīcības atbilstības izvērtējumiem Valsts kanceleja apkopo un publicē Ministru kabineta tīmekļvietnē.
35.
Valsts kanceleja nodrošina iespēju saņemt konsultācijas par šiem ieteikumiem atbilstošu rīcību.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds