Ministru kabinets ir iepazinies ar tiesībsardzes 2026. gada ziņojumu "Par nepieciešamību pārskatīt bāriņtiesu institucionālo modeli" (turpmāk – ziņojums) un, pamatojoties uz Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas sniegto informāciju, sniedz šādu viedokli.
Ministru kabinets izsaka pateicību par izvērtējumu un ieteikumiem bērnu tiesību aizsardzības politikas pilnveidei Latvijā. Uzskatām, ka ziņojums var kalpot par pamatu turpmākajai politikas plānošanai un īstenošanai, lai bērnu tiesību aizsardzībā veicinātu vienotu pieeju visā valstī un stiprinātu speciālistu profesionalitāti un atbildību.
Ņemot vērā ziņojumā apzinātās problēmas bērnu tiesību aizsardzības sistēmā, Ministru prezidents A. Kulbergs 2026. gada 16. jūnijā ir uzdevis Labklājības ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2026. gada 1. oktobrim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā analītisku izvērtējumu par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pašreizējo situāciju, kā arī priekšlikumus jaunam bērnu tiesību aizsardzības modelim, tostarp izvērtējot tiesībsardzes piedāvātās alternatīvas un paredzot bērna labāko interešu ievērošanu kā centrālo principu.
Ministru kabinets atzīst, ka ziņojumā aktualizētās problēmas par bāriņtiesu plašo un neviendabīgo funkciju tvērumu nav jaunas, proti, ziņojums apkopo patlaban aktuālās un vairākkārt apzinātās problēmas, kas iezīmē, ka ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas bērnu tiesību aizsardzības sistēmā.
Jau vairāku gadu garumā Labklājības ministrijas mērķis ir izveidot ilgtermiņa sadarbību starp nozarēm un uzlabot bāriņtiesu sniegto pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus vairojot bāriņtiesu darbinieku profesionālās zināšanas, pieredzi, resursus un ieguldījumu bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanā.
Ministru kabinets vērš uzmanību, ka patlaban jau tiek sperti būtiski soļi, lai stiprinātu bāriņtiesu kapacitāti, un tam ir gan tūlītēja, gan ilgtermiņa nozīme neatkarīgi no tā, kāds institucionālais modelis tiks izvēlēts nākotnē. Piemēram, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros tiek īstenots projekts [1] bāriņtiesu amatpersonu un citu bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto speciālistu profesionālās kvalifikācijas pilnveidei. Projekta ietvaros tiek nodrošinātas regulāras supervīzijas bāriņtiesu amatpersonām, izstrādāti metodiskie materiāli, uzlabotas profesionālās kompetences pilnveides programmas, kā arī stiprināta Bērnu aizsardzības centra kapacitāte pildīt koordinējošās un atbalstošās iestādes funkcijas. Šie ieguldījumi profesionālajā attīstībā veido stabilu pamatu ilgtermiņa sistēmas kvalitātei un ir piemērojami jebkurā institucionālajā modelī.
Tāpat arī Saeima trešajā lasījumā izskata apjomīgus grozījumus Bāriņtiesu likumā (Saeimas reģ. Nr. 1031/Lp14) [2], kas paredz ieviest vienotu un visās pašvaldībās piemērojamu bāriņtiesu amatpersonu darba izpildes novērtēšanas sistēmu, atsakoties no iepriekš plānotās sertifikācijas. Strukturēta un ikgadēja novērtēšana ne tikai sniegs konstruktīvu atgriezenisko saiti darbiniekiem un ļaus apzināt individuālās attīstības vajadzības, bet arī nodrošinās vienveidīgākus darba kvalitātes standartus visā valstī. Šīs izmaiņas stiprinās cilvēkresursu bāzi, kas būs pamats jebkuras turpmākās sistēmas sekmīgai darbībai.
Vienlaikus Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu "Grozījumi Bāriņtiesu likumā" (Nr. 170/Lp14) [3] un ar to saistītos likumprojektus, kas paredz svītrot no bāriņtiesu kompetences tādas notariālās darbības, kuru izpildei ir nepieciešamas padziļinātas juridiskās zināšanas un prasmes, saglabājot tādas notariālās darbības, kurām ir sociāls raksturs un kurām nav nepieciešamas padziļinātas juridiskās zināšanas un prasmes. Ja likumprojekts tiks pieņemts, bāriņtiesām būs iespēja novirzīt resursus sava pamatuzdevuma īstenošanai – bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesību un interešu aizsardzībai. Minētais likumprojekts kopš 2023. gada atrodas izskatīšanā Saeimas Juridiskajā komisijā pirms otrā lasījuma.
Ministru kabinets uzskata, ka prioritāri ir pārskatīt bāriņtiesu kompetenci, nodalot tām neraksturīgās funkcijas, kuras ir juridiski un praktiski skaidri nošķiramas no bāriņtiesu pamatdarbības un par kuru nodošanu citām institūcijām ir iespējams ātrāk panākt politisku vienošanos. Tieši tas ir uzsvērts arī ziņojumā, kurā ir apzinātas bāriņtiesu pamatuzdevumam neraksturīgās funkcijas un aktualizēta nepieciešamība par to diskutēt. Šādas funkcijas, piemēram, ir:
- iepriekš minētās notariālās darbības;
- personu pārstāvība kriminālprocesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu (Saeimas Juridiskā komisija neatbalstīja minētā regulējuma izslēgšanu, kamēr nav alternatīva risinājuma);
- aizgādņa iecelšana un aizgādnības uzraudzība mantojumam un promesošas personas mantai. Šis jautājums skar aizgādnības regulējumu kopumā. 2025. gada 1. janvārī stājās spēkā vērienīga mantojumu tiesību reforma, kuras izstrāde ilga vairākus gadus un kurā tika iesaistīti dažādi nozares eksperti. Reformas gaitā tika pilnveidots arī mantojuma aizgādnības regulējums, būtiski samazinot bāriņtiesu noslodzi. Proti, no bāriņtiesu kompetences tika izslēgta tām neraksturīga funkcija – absolūta mantojuma aizgādņa rīcības kontrole. Tieslietu ministrija kā atbildīgā ministrija civiltiesību politikas jomā arī turpmāk rosinās ekspertu diskusijas, lai izvērtētu iespējas no bāriņtiesu kompetences nodalīt citas tām neraksturīgas funkcijas, kuras tās veic civiltiesisko attiecību jomā;
- bāriņtiesas atzinuma sagatavošana tiesai prasījumos, kas attiecas uz bērnu (par bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, aizliegumu izvest bērnu no valsts). Sadarbībā ar tiesu varas pārstāvjiem tiek diskutēts, vai atzinums nepieciešams visos gadījumos, kā arī par atzinuma satura vienkāršošanu un pieņemšanas procesa atvieglošanu.
Iepriekš minēto funkciju izpilde rada lielu slodzi bāriņtiesām, novērš uzmanību no bērnu tiesību aizsardzības un kavē kvalitatīvu, proaktīvu darbu ar ģimenēm un bērniem. Šo funkciju pārskatīšana un pārdale ir priekšnoteikums būtiskām sistēmiskām pārmaiņām. Diemžēl jāatzīst, ka atsevišķi risinājumi nav guvuši pārliecinošu atbalstu Saeimā vai nav bijis iespējams panākt vienotu ministriju viedokli. Tas ir kavējis risinājumu virzību. Tāpat ziņojumā ietvertie Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumi tika iesniegti Birokrātijas mazināšanas darba grupai, un atbalstu guva tikai daļa no tiem.
Vienlaikus Ministru kabinets uzskata, ka pirms lēmuma pieņemšanas par strukturālām izmaiņām nepieciešams padziļināts izvērtējums un ekspertu diskusijas. Proti, būtu jāizvērtē ne tikai tiesībsardzes piedāvātie risinājumi, to priekšrocības, riski un īstenošanas priekšnoteikumi, bet arī bērnu tiesību aizsardzības sistēma kopumā. Reformas, kas būtu vērstas tikai uz bāriņtiesām, varētu radīt risku izjaukt līdzšinējo koordināciju un radīt neskaidrības atbildības sadalījumā.
Tāpat jāņem vērā, ka bāriņtiesa pēc savas būtības ir institūcija, kurai ir uzticēta atbildība rīkoties tad, kad visi ģimenes atbalsta resursi ir izsmelti un bērna aizsardzībai nepieciešama izlēmīga rīcība. Bāriņtiesu darbam ir izvirzītas augstas prasības un sabiedrības gaidas, ņemot vērā tām noteikto plašo kompetenci un atbildību. Sistēmas kopējās problēmas nav tikai vienas institūcijas atbildība. Tādēļ jebkuru reformu īstenošana, neizvērtējot arī citu iesaistīto institūciju atbildību un pienākumu izpildes kvalitāti, būtu nepilnīga.
Līdzās bāriņtiesām, sociālajiem dienestiem un tiesām ne mazāk svarīga ir arī pašvaldības loma, piemēram, izveidojot sadarbības grupas un rūpējoties par efektīvu to darbību un savlaicīgu iesaisti, organizējot bērnu likumpārkāpumu profilakses darbu, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus utt. Šīs funkcijas nav vērtējamas atrauti no kopējās bērnu tiesību aizsardzības sistēmas, jo arī to efektīvai īstenošanai nepieciešama vienota un koordinēta pieeja savlaicīgai risku apzināšanai un atbalsta sniegšanai. Vienlaikus šie aspekti ziņojumā nav pietiekami izvērtēti, tādēļ pastāv risks, ka diskusija par iespējamām reformām kļūst pārāk šaura un koncentrējas tikai uz atsevišķas institūcijas funkciju pārdali, nevis uz bērnu tiesību aizsardzības sistēmu kopumā. Tādējādi, veicot plašāku izvērtējumu, varētu rast bērnu interesēm atbilstošāku risinājumu.
Vienlīdz būtiski ir nodrošināt, lai šāda mēroga reformas tiktu izstrādātas dialogā ar visām iesaistītajām pusēm – valsts un pašvaldību institūcijām, profesionālajām organizācijām, kā arī nevalstisko sektoru. Nevalstiskajam sektoram bērnu un ģimeņu atbalsta jomā ir būtiska nozīme gan pakalpojumu sniegšanā, gan ģimeņu un bērnu interešu pārstāvībā. Ministru kabinets aicina tiesībsardzi iesaistīties dialogā ar atbildīgo nozaru ekspertiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī norāda, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir uzņēmusies parlamentāro uzraudzību pār reformas procesu, kas ir nozīmīgs priekšnoteikums bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reformas ilgtspējai.
Ministru kabinets uzsver, ka institucionālā modeļa maiņa pati par sevi nenovērsīs problēmu cēloņus. Kā norādīts arī ziņojumā, pašreizējā bērnu tiesību aizsardzības sistēmā būtiski trūkumi ir saistīti ar savlaicīga un koordinēta atbalsta sniegšanu ģimenēm, kā arī nepietiekami attīstītu preventīvo darbu, īpaši ar riska grupām. Tādēļ vienlaikus ar diskusiju par iespējamiem institucionālajiem risinājumiem nepieciešams stiprināt preventīvo atbalstu ģimenēm, veicot ieguldījumus agrīnā risku apzināšanā, viegli pieejamos atbalsta pakalpojumos ģimenēm un vecāku prasmju stiprināšanā. Tas palīdzētu samazināt to gaidījumu skaitu, kad nepieciešama bērna šķiršana no ģimenes. Preventīvā atbalsta stiprināšana ir efektīvākais ilgtermiņa ieguldījums bērnu tiesību aizsardzībā, un tā vienlaikus mazina slodzi lēmējinstitūcijām.
Kopš 2020. gada ir pilnveidots arī sociālais darbs ar ģimenēm un bērniem, pamatojoties uz sistēmisku pieeju. Pāreja uz sistēmisko pieeju nozīmē, ka ģimenes situācija tiek vērtēta un risināta holistiski – fokusējoties uz grūtību cēloņiem, ģimenes savstarpējām attiecībām un resursiem, nevis atsevišķiem simptomiem. Atbalsts tiek sniegts sadarbībā ar pašu ģimeni, stiprinot tās spēju īstenot pārmaiņas. Izstrādātie metodiskie materiāli ir publiski pieejami Labklājības ministrijas tīmekļvietnē [4], savukārt normatīvais regulējums paredz, ka līdz 2028. gadam visi pašvaldību sociālie dienesti darbu ar ģimenēm un bērniem organizēs atbilstoši šai pieejai. Vienlaikus jāuzsver, ka, mainot sociālā darba pieeju un saturu, nepieciešams pilnveidot arī citu bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto institūciju darbību, lai visa sistēma darbotos atbilstoši vienotai metodoloģiskai pieejai. Tas nozīmē, ka bāriņtiesu lēmumu pieņemšanai pakāpeniski jābalstās uz sociālā dienesta veikto visaptverošo ģimenes situācijas izvērtējumu un ar ģimeni saskaņotajiem atbalsta pasākumiem. Šāda pieeja mazinātu funkciju dublēšanos, stiprinātu preventīvo darbu un palīdzētu nodrošināt, ka bērna šķiršana no ģimenes tiek piemērota kā galējais līdzeklis. Šis aspekts ir būtisks arī turpmākajās diskusijās par piemērotāko institucionālo risinājumu.
Tāpat informējam, ka saskaņā ar Saeimas 2024. gada 19. decembrī pieņemtajiem grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā no 2028. gada 1. janvāra pašvaldībām būs pienākums nodrošināt ģimenes asistenta pakalpojumu kā vienu no obligātajiem sociālajiem pakalpojumiem. Pakalpojums būs paredzēts ģimenēm ar bērniem, personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī pilngadību sasniegušiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigām. Ģimenes asistenta pakalpojums ir pakalpojums personai vai ģimenei, kuru spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā dažādu sociālu, garīgu, fizisku traucējumu dēļ ir apgrūtinātas. Sniedzot pakalpojumu, tiek veicināta sociālo prasmju apguve, pilnveide un nostiprināšana klienta dzīvesvietā un sociālajā vidē. Prognozējams, ka, attīstot ģimenes asistenta pakalpojumu un sociālās prasmes, ilgtermiņā varētu samazināties atkarība no pabalstiem, kā arī to gadījumu skaits, kad bērnu tūlītēji nepieciešams šķirt no ģimenes un nodrošināt ārpusģimenes aprūpi. Lai gan ģimenes asistenta pakalpojumu nodrošina pašvaldības, valsts nodrošina asistentu mācības. Labklājības ministrijas īstenotā projekta [5] ietvaros tika izstrādāta izglītības programma ģimenes asistentu sagatavošanai. Līdz 2023. gada nogalei mācības bija pabeiguši 97 ģimenes asistenti. Turpinot iesākot, nākamā projekta ietvaros [6] izstrādātā izglītības programma ir licencēta un tiek turpinātas ģimenes asistentu mācības. 2025. gadā mācību programmu apguva 11 ģimenes asistenti, kuri saņēma valsts atzītas apliecības, savukārt 2026. gadā plānots, ka mācību programmu apgūs vēl aptuveni 49 ģimenes asistenti).
Papildus, apzinoties ģimenes tiesību jomas sarežģītību un ietekmi, ko ģimenes konflikti var radīt bērnam un viņa attiecībām ar abiem vecākiem, arī Tieslietu ministrija turpina strādāt pie tiesību aktu regulējuma pilnveides un profesionāļu mācībām, lai stiprinātu bērnu interešu aizsardzību tiesvedības procesos. Piemēram, 2026. gada 1. martā stājās spēkā Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Civilprocesa likumā un Notariāta likumā, kas paredz, ka, izšķirot vecāku laulību pie zvērināta notāra, vienošanās par bērna aizgādību, saskarsmi un uzturlīdzekļiem ir izpildāma kā tiesas nolēmums, tā novēršot bērna atkārtotu iesaistīšanu ilgstošos tiesas procesos. Kopš 2025. gada 1. janvāra darbu ir uzsākusi arī Tieslietu akadēmija, kas nodrošina mērķtiecīgu tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju profesionālās kvalitātes celšanu un veicina vienotu izpratni, tostarp bērnu tiesību aizsardzības sistēmā.
Darbs pie bērnu retraumatizācijas riska mazināšanas vecāku strīdos turpinās. Lai samazinātu bērna pakļaušanu atkārtotām psiholoģiskajām izpētēm, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Psihologu sertifikācijas padomi ir izstrādājusi vadlīnijas psihologa dokumentu sagatavošanai gadījumos, kad starp bērna vecākiem pastāv strīds. Vadlīnijas pašlaik tiek sagatavotas galīgajā vizuālajā noformējumā un tuvākajā laikā tiks nodotas iesaistītajiem speciālistiem un iestādēm.
Ņemot vērā minēto, Ministru kabinets apliecina apņemšanos bērnu tiesību aizsardzības sistēmu vērtēt kompleksi un pamatojoties uz pierādījumiem. Šim nolūkam tiks uzsākts mērķtiecīgs dialogs starp Labklājības ministriju un Tieslietu ministriju, iesaistot pašvaldības, tiesu varas pārstāvjus un nozares ekspertus, kā arī aicinot dialogā piedalīties tiesībsardzi. Dialoga ietvaros un atbilstoši Ministru prezidenta A. Kulberga 2026. gada 16. jūnija rezolūcijā noteiktajam tiks veikts padziļināts esošās bērnu tiesību aizsardzības sistēmas izvērtējums. Tiks analizēts gan institucionālais funkciju sadalījums, gan iesaistīto pušu praktiskā sadarbība. Pamatojoties uz izvērtējuma rezultātiem, tiks izstrādāti priekšlikumi jaunam bērnu tiesību aizsardzības modelim, nosakot tam nepieciešamo finansējumu un pārejas periodu, lai nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzības nepārtrauktību un nepieļautu papildu riskus. Vienlaikus tiks analizēta arī ārvalstu pieredze un dažādi bērnu tiesību aizsardzības modeļi, lai apzinātu labāko praksi un izvērtētu tās piemērošanas iespējas Latvijā.
Vienlaikus Ministru kabinets uzsver, ka galvenais mērķis ir izveidot mūsdienu Latvijas vajadzībām atbilstošu, koordinētu, efektīvu bērna tiesību aizsardzības sistēmu, kas vērsta uz bērna labākajām interesēm un nodrošina gan augstu tiesisko aizsardzību, gan laicīgu un kvalitatīvu atbalstu ģimenēm.
[1] Ministru kabineta 2023. gada 5. decembra noteikumi Nr. 724 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.1. pasākuma "Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kvalifikācijas pilnveide un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas ietvaros" īstenošanas noteikumi". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/347991
[2] Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/8792c65d-940c-4684-a52e-fc076633e0c2
[3] Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/22198665-19bf-4189-9fc0-b9b4c78fa80b
[4] Pieejami Labklājības ministrijas tīmekļvietnes sadaļā "Metodiskie materiāli": https://www.lm.gov.lv/lv/metodiskie-materiali
[5] Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda projekts Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās"
[6] Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda projekts Nr. 4.3.5.4/1/24/I/001 "Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība"
Pielikumā: