Noteikumu (grozījumu) projekts

Izdoti saskaņā ar Meža likuma 8.panta pirmo daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 70. nr.; 2013, 215. nr.; 2016, 122. nr.) šādus grozījumus:

Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

"2. Šo noteikumu ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē pašvaldība, Dabas aizsardzības pārvalde, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Valsts vides dienests."

Izteikt 4.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.3. teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi;".

Izteikt 4.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.6. alejā (ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, arī tad, ja ceļu pārbūves procesā ceļš ir pārvietots blakus alejai, kā arī tad, ja ceļš ir nelietots un laika gaitā izzudis, taču aleja ir saglabājusies, kā arī koku rinda, kas saglabājusies kā daļa no alejas, ja tajā ir vismaz astoņi koki), izņemot ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks; ".

Svītrot 4.7. apakšpunktu.

Izteikt 4.9. apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.9. Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā;".

Izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5. Šo noteikumu 4.punktā minētajās teritorijās bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst:
5.1. augļu kokus;
5.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 35 centimetriem;
5.3. kokus teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus;
5.4. kokus ārkārtējā situācijā, kas izsludināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par nacionālo drošību;
5.5. nokaltušus kokus un kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība;
5.6. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam – dzelzceļa zemes nodalījuma joslā (arī aizsargstādījumos) augošus kokus, lai garantētu dzelzceļa infrastruktūras objektu drošu ekspluatāciju un satiksmes drošību;
5.7. ja kokus cērt pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā;
5.8. ja kokus cērt slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nav noteikusi prasības koku saglabāšanai;
5.9. kokus, kas ir invadēti ar Eiropas Savienības karantīnas organismu, kas minēts Komisijas 2019. gada 28. novembra Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072, ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 II un III pielikumā, un kokus, kas ir pakļauti iznīcināšanai, lai izpildītu ar normatīvajiem aktiem noteiktus Eiropas Savienības karantīnas organisma apkarošanas un ierobežošanas pasākumus."

Izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

"7. Ja koku ciršana nepieciešama būvniecībai un būvprojekta minimālajā sastāvā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku apjoms, būvvaldes izsniegtā būvatļauja vai paskaidrojumu raksta akcepts uzskatāms arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju, izņemot šo noteikumu 9. punktā minētos gadījumus. Koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem izvērtē un šo noteikumu 23. punktā minētos zaudējumu aprēķina tā institūcija, kas izdod atļauju būvniecībai. Koku ciršanu atļauts uzsākt, ja būvatļaujā ir izdarīta atzīme par tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi."

Izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8. Ja koku ciršana nepieciešama derīgo izrakteņu ieguves īstenošanai un derīgo izrakteņu ieguves dokumentācijā ir minēta koku nociršana, zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja ir uzskatāma arī par derīgo izrakteņu ieguves dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju, izņemot šo noteikumu 9. punktā minētos gadījumus. Koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem izvērtē un šo noteikumu 23.punktā minētos zaudējumu aprēķina tā institūcija, kas izdod atļauju derīgo izrakteņu ieguvei."

Izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

"9. Aizsargājama koka nociršanai, koku ciršanai aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos un aizsargājamo aleju teritorijās, kā arī īpaši aizsargājamās augu sugas koka un koka, kas reģistrēts kā īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne, nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, kas izsniegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un sugu un biotopu aizsardzību."

10.

Izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

"10. Šo noteikumu 7., 8. un 9.punktā minētajā gadījumā nav nepieciešama šo noteikumu 4.punktā minētā pašvaldības atļauja. Ja koku ciršana paredzēta pilsētas vai ciema teritorijā, koku ciršanu var uzsākt pēc šo noteikumu 23.punktā minēto zaudējumu atlīdzināšanas."

11.

Izteikt 12. punktu šādā redakcijā:

"12. Lai saņemtu atļauju koku ciršanai ārpus meža, zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai tā pilnvarota persona, vai persona, kas rakstveidā vienojusies ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, iesniedz pašvaldībā iesniegumu par koku ciršanu, izņemot šo noteikumu 7., 8. un 9.punktā minēto gadījumu."

12.

Papildināt ar 13.¹ punktu šādā redakcijā:

"13.¹ Atļaujas koku ciršanai ārpus meža derīguma termiņš ir trīs gadi."

13.

Papildināt ar 13.² punktu šādā redakcijā:

"13.² Atteikums izsniegt atļauju satur argumentētu informāciju par konkrētā koka nozīmīgumu kāpēc tā nociršana nav atļauta vai nav aizstājama ar koka iestādīšanu vietā."

14.

Svītrot 17. punktu.

15.

Izteikt 18. punktu šādā redakcijā:

"18. Šo noteikumu 4.3.apakšpunktā minētajā gadījumā, izņemot, ja koks atrodas vietējās nozīmes pieminekļa teritorijā, pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinuma saņemšanas. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc pašvaldības pieprasījuma saņemšanas. Ja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 10 darbdienu laikā nesniedz atzinumu vai citu informāciju par pašvaldības pieprasījumu, koku ciršanu ārpus meža uzskata par saskaņotu."

16.

Izteikt 19. punktu šādā redakcijā:

"19. Šo noteikumu 4.2. un 4.11.apakšpunktā minētajā gadījumā, pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc pašvaldības pieprasījuma saņemšanas. Ja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 10 darbdienu laikā nesniedz atzinumu vai citu informāciju par pašvaldības pieprasījumu, koku ciršanu ārpus meža uzskata par saskaņotu."

17.

Papildināt ar 19.¹ punktu šādā redakcijā:

"19.¹ Šo noteikumu 4.2. un 4.11.apakšpunktā minētajā gadījumā, ja koku ciršana ārpus meža nepieciešama būvniecībai vai derīgo izrakteņu ieguves īstenošanai, šo noteikumu 7. un 8. punktā minēto atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc kompetentās institūcijas pieprasījuma saņemšanas. Ja Dabas aizsardzības pārvalde 10 darbdienu laikā nesniedz atzinumu vai citu informāciju par kompetentās institūcijas pieprasījumu, koku ciršanu ārpus meža uzskata par saskaņotu."

18.

Izteikt 20. punktu šādā redakcijā:

"20. Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot šo noteikumu 5. un 7. punktā minēto gadījumu vai gadījumu, ja pašvaldība koka nociršanu atzinusi par neatliekamu."

19.

Izteikt 23. punktu šādā redakcijā:

"23. Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam vai personai, kas rakstveidā vienojusies ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, jāatlīdzina zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā (turpmāk – zaudējumu atlīdzība)."

20.

Izteikt 25.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"25.1. ja koku ciršanu pilnā apmērā finansē no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem vai Eiropas Savienības fondu līdzekļiem;".

21.

Izteikt 25.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"25.2. cērtot nokaltušu koku, ja kokam nav konstatēta tīša mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida tīšas bojāšanas pazīmes, kuras varētu būt iemesls koka kalšanai;".

22.

Papildināt ar 25.7. apakšpunktu šādā redakcijā:

"25.7. ja koku ciršanu kompensē ar jauna koka iestādīšanu, ja pašvaldība saistošajos noteikumos ir noteikusi kārtību. "

23.

Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).

24.

Izteikt 3. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).

Ministru prezidents V. Uzvārds

Ministrs V. Uzvārds

pielikums

Ministru kabineta

[25-TA-358 Dt]

noteikumiem Nr.

[25-TA-358 Nr]

"1. pielikums

Ministru kabineta

2012.gada 2.maija

noteikumiem Nr. 309

Koki, kuru nociršanai ārpus meža nepieciešama pašvaldības atļauja

Koku nociršanai ārpus meža nepieciešama pašvaldības atļauja, ja koku apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla (metros) atbilst šādiem rādītājiem:

Nr.p.k.	Nosaukums latviešu valodā	Nosaukums latīņu valodā	Koku apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla* (metros)
I. Vietējās sugas
1.	Parastā kļava	Acer platanoides	3,15
2.	Melnalksnis	Alnus glutinosa	2,25
3.	Baltalksnis	Alnus incana	1,45
4.	Hibrīdais alksnis	Alnus x pubescens	1,35
5.	Āra bērzs (kārpainais bērzs)	Betula pendula (Betula verrucosa)	2,7
6.	Purva bērzs (pūkainais bērzs)	Betula pubescens (Betula alba)	2,7
7.	Eiropas segliņš	Euonymus europaeus	0,9
8.	Parastais osis	Fraxinus excelsior	3,15
9.	Parastais kadiķis	Juniperus communis	0,7
10.	Meža ābele	Malus sylvestris	1,35
11.	Parastā ieva	Padus avium	1,5
12.	Parastā egle	Picea abies	2,7
13.	Parastā priede	Pinus sylvestris	2,25
14.	Parastā apse	Populus tremula	3,15
15.	Meža bumbiere	Pyrus pyraster	1,35
16.	Parastais ozols	Quercus robur	3,6
17.	Blīgzna (pūpolvītols)	Salix caprea	1,7
18.	Trauslais vītols	Salix fragilis	3,6
19.	Šķetra	Salix pentandra	1,4
20.	Parastais pīlādzis	Sorbus aucuparia	1,35
21.	Parastā liepa	Tilia cordata7	3,15
22.	Parastā goba	Ulmus glabra	3,6
23.	Parastā vīksna	Ulmus laevis	3,6
II. Citzemju sugas
24.	Eiropas baltegle	Abies alba	2,4
25.	Balzama baltegle	Abies balsamea	1,35
26.	Vienkrāsas baltegle	Abies concolor	1,5
27.	Sibīrijas baltegle	Abies sibirica	1,6
28.	Lauku kļava	Acer campestre	1,35
29.	Kalnu kļava	Acer pseudoplatanus	1,95
30.	Sudraba kļava	Acer saccharinum	2,85
31.	Parastā zirgkastaņa	Aesculus hippocastanum	2,7
32.	Saldais ķirsis	Cerasus avium	1,45
33.	Eiropas dižskābardis	Fagus sylvatica	3,4
34.	Pensilvānijas osis	Fraxinus pennsylvanica	1,8
35.	Pelēkais riekstkoks	Juglans cinerea	2,5
36.	Mandžūrijas riekstkoks	Juglans mandshurica	1,4
37.	Eiropas lapegle	Larix decidua	2,85
38.	Lēdebūra lapegle	Larix ledebourii	2,7
39.	Eiropas ciedrupriede	Pinus cembra	1,4
40.	Melnā priede	Pinus nigra	1,7
41.	Sibīrijas ciedrupriede	Pinus sibirica	1,7
42.	Veimuta priede	Pinus strobus	2,4
43.	Papele	Populus spp.	4,5
44.	Menzīsa duglāzija	Pseudotsuga menziesii	2,15
45.	Sarkanais ozols	Quercus rubra	1,7
46.	Baltais vītols	Salix alba	4,05
47.	Sarkstošais vītols	Salix x rubens	2,8
48.	Rietumu tūja	Thuja occidentalis7	1,35
49.	Krimas liepa	Tilia x euchlora	1,7
50.	Holandes liepa	Tilia x europaea	2,5
51.	Platlapu liepa	Tilia platyphyllos	2,8

Piezīme:

* - Ja 1,3 m augstumā koka stumbram ir neraksturīgs izvirzījums vai paresninājums, vai plaši koka stumbra bojājumi, tad koka apkārtmēru mēra no koka sakņu kakla līdz 1,3 m augstumam šaurākajā koka stumbra vietā."

pielikums

Ministru kabineta

[25-TA-358 Dt]

noteikumiem Nr.

[25-TA-358 Nr]

"3. pielikums

Ministru kabineta

2012.gada 2.maija

noteikumiem Nr. 309

Koeficienti zaudējumu atlīdzības aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā

Koeficienta nosaukums	Koeficienta apraksts	Koeficients
Zaudējumu aprēķina kopējais koeficients	-	50
Koka sugas koeficients	Melnalksnis (Alnus glutinosa) Parastā egle (Picea abies) Parastā goba (Ulmus glabra) Parastā (ogu) īve (Taxus baccata) Parastā kļava (Acer platanoides) Parastā liepa (Tilia cordata) Parastais osis (Fraxinus excelsior) Parastais ozols (Quercus robur) Parastā priede (Pinus sylvestris)\| Parastais skābardis (Carpinus betulus) Parastā vīksna (Ulmus laevis) Citzemju sugas, izņemot balto vītolu (Salix alba), papeli (Populus spp.), rietumu tūju (Thuja occidentalis) un ošlapu kļavu (Acer negundo)	2
	Āra bērzs (kārpainais bērzs) (Betula pendula (Betula verrucosa)) Purva bērzs (pūkainais bērzs) (Betula pubescens (Betula alba)) Parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia) Parastā ieva (Padus avium) Parastais kadiķis (Juniperus communis)	1
	Baltalksnis (Alnus incana) Baltais vītols (Salix alba) Blīgzna (pūpolvītols) (Salix caprea) Hibrīdais alksnis (Alnus x pubescens) Ošlapu kļava (Acer negundo) Papele (Populus spp.) Parastā apse (Populus tremula) Šķetra (Salix pentandra) Rietumu tūja (Thuja occidentalis) Trauslais vītols (Salix fragilis)	0,8
Koka nociršanas iemesla koeficients*	Koks bojā ēku, inženierkomunikācijas vai traucē to darbību	0,1
	Apstādījumu atjaunošana, teritorijas izgaismošana (izsauļošana), apstādījumu kopšana	0,8
	Infrastruktūras izbūve daudzdzīvokļu māju piesaistītajās teritorijās un zaudējuma atlīdzības maksātājs ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki	0,5
	Būvniecība	1,5
	Cits iemesls	1
Apdzīvotas vietas koeficients	Rīga	2,5
	Pārējās republikas pilsētas (Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils)	2
	Pārējās pilsētas	0,8
	Ciemi	0,5
Koka atrašanās vietas koeficients	Pilsētas centrs, vecpilsēta	2
	Īpaši aizsargājama dabas teritorija, izņemot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas neitrālo zonu	1
	Pārējā pilsētas daļa; īpaši aizsargājamās dabas teritorijas neitrālā zona	0,8
Pašvaldības saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža noteiktais koeficients	Izvērtējot apstādījumu apjomu un stāvokli pilsētas un ciema teritorijā, ekonomisko situāciju un citus sabiedrībai būtiskus aspektus, pašvaldības saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža noteikts zaudējumu atlīdzības koeficients par dabas daudzveidības samazināšanu	0,1 līdz 1

Piezīme. * Ja pēc patvaļīgas koku ciršanas nav iespējams noteikt koka nociršanas iemeslu, piemēro lielāko noteikto koku nociršanas iemesla koeficientu."