MK vēstules projekts

   Ministru kabinets 2023. gada 13. februārī ir saņēmis Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas (turpmāk – Komisija) vēstuli Nr. 142.1.9/12-2-14/23 par kartelī iesaistīto uzņēmumu iepirkumu līgumu izbeigšanas tiesiskajām sekām, riskiem un zaudējumu atlīdzināšanas iespējām valsts interesēs (turpmāk – vēstule). Komisija vēstulē aicina Ministru kabinetu iesniegt Komisijai izvērtējumu par kartelī iesaistīto uzņēmumu iepirkumu līgumu izbeigšanas tiesiskajām sekām, riskiem un zaudējumu atlīdzināšanas iespējām valsts interesēs. 

Atbildot uz Komisijas vēstuli, Ministru kabinets sniedz šādu Satiksmes ministrijas sagatavotu informāciju (visi turpmāk paskaidrojumos iekļautie aprēķini ir provizoriski, balstīti uz pašlaik VSIA “Autotransporta direkcija” (turpmāk – Autotransporta direkcija) pieejamo informāciju, pastāvot nemainīgiem apstākļiem attiecībā uz pasūtījuma apjomu un pasažieru skaitu):

1. Par spēkā esošajiem iepirkuma līgumiem.

Autotransporta direkcija 2019.gadā atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 8. panta otrajai daļai, ievērojot Ministru kabineta 2019. gada 4. jūnija sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu "Par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstību 2021.–2030.gadam" (prot. Nr.27, 28.§) un Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – Iepirkumu likums) noteikto kārtību, izsludināja atklātu konkursu „Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā laika periodā no 2021. līdz 2030. gadam”, identifikācijas Nr. AD 2019/7 (turpmāk – Iepirkums 1). Iepirkums 1 tika sadalīts pa maršrutu tīkla daļām jeb lotēm, ļaujot pretendentiem iesniegt piedāvājumus atsevišķi katrā no tām un plānojot slēgt atsevišķus iepirkumu līgumus par katru loti. Vairākās lotēs Iepirkums 1 tika pārtraukts vai izbeigts bez rezultāta, tāpēc Autotransporta direkcija šajās daļās izsludināja jaunus (atsevišķus) iepirkumus par pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā. Saistībā ar minēto, 2020. gada 3. jūlijā tika izsludināts atklāts konkurss Nr. AD 2020/5 “Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā” attiecībā uz maršrutu tīkla daļām “Cēsis”, “Jēkabpils, Preiļi, Līvāni”, “Limbaži, Sigulda” un “Ogre, Aizkraukle” (turpmāk – Iepirkums 2) un 2021.gada 19.maijā tika izsludināts atklāts konkurss Nr. AD 2021/5 “Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā” attiecībā uz maršruta tīkla daļām “Gulbene, Alūksne, Balvi”, “Jelgava, Dobele”, “Madona”, “Rēzekne, Ludza”, “Talsi, Tukums”, “Valmiera, Valka, Smiltene” un “Ventspils” (turpmāk – Iepirkums 3) (Iepirkums 1, Iepirkums 2 un Iepirkums 3 turpmāk kopā – Iepirkumi).

Iepirkumu rezultātā cita starpā ar Konkurences padomes (turpmāk - KP) 2023. gada 5. janvāra lēmumā Nr.2 “Par Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu” (turpmāk – Lēmums) minētajiem uzņēmumiem 2020. un 2021.gadā – AS “Nordeka” (turpmāk – Nordeka), AS “Liepājas autobusu parks” (turpmāk – LAP) un SIA “Latvijas Sabiedriskais Autobuss” (turpmāk – LSA) – tika noslēgti šādi līgumi par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā (visi kopā turpmāk – Līgumi):

1) 2020. gada 1. jūlija līgums Nr. ATD/ST-2020/01 – Bauska par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā “Bauska” (pakalpojuma sniegšana tika uzsākta 2021.gada 1.augustā; pakalpojuma sniedzējs Nordeka);

2) 2020. gada 1. jūlija līgums Nr. ATD/ST-2020/03 – Saldus, Kuldīga par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā “Saldus, Kuldīga” (pakalpojuma sniegšana tika uzsākta 2021.gada 1.augustā; pakalpojuma sniedzējs LSA);

3) 2020. gada 1. jūlija līgums Nr. ATD/ST-2020/04 – Liepāja par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā “Liepāja” (pakalpojuma sniegšana tika uzsākta 2021.gada 1.augustā; pakalpojuma sniedzējs LAP);

4) 2020. gada 1. jūlija līgums Nr. ATD/ST-2020/05 – Pierīga par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā “Pierīga” (pakalpojuma sniegšana tika uzsākta 2021.gada 1.augustā; pakalpojuma sniedzējs ir personu apvienība: LSA, LAP, Nordeka);

5) 2021. gada 9. aprīļa līgums Nr. ATD/ST-2021/01 – Cēsis par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā “Cēsis” (turpmāk – līgums “Cēsis”) (pakalpojuma sniegšana būtu jāuzsāk ar 2023.gada 1.jūliju, pamatojoties uz 2022. gada 29. jūnija grozījumiem „Vienošanās Nr. 1 par grozījumiem 2021. gada 9. aprīļa līgumā Nr. ATD/ST-2021/01-Cēsis par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā „Cēsis”” (turpmāk – Vienošanās par grozījumiem līgumā “Cēsis”); pakalpojuma sniedzējs Nordeka);

6) 2021. gada 9. aprīļa līgums Nr. ATD/ST-2021/03 – Ogre, Aizkraukle par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā “Ogre, Aizkraukle” (pakalpojuma sniegšana tika uzsākta 2022.gada 1.jūlijā; pakalpojuma sniedzējs LAP);

7) 2021. gada 29. aprīļa līgums Nr. ATD/ST-2021/04 – Limbaži, Sigulda par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā “Limbaži, Sigulda” (turpmāk – līgums “Limbaži, Sigulda”) (pakalpojuma sniegšana būtu jāuzsāk 2023.gada 1.jūlijā, pamatojoties uz 2022. gada 29. jūnija grozījumiem „Vienošanās Nr. 1 par grozījumiem 2021. gada 29. aprīļa līgumā Nr. ATD/ST-2021/04-Limbaži, Sigulda par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā „Limbaži, Sigulda”” (turpmāk – Vienošanās par grozījumiem līgumā „Limbaži, Sigulda”); pakalpojuma sniedzējs Nordeka).

Publisko iepirkumu gadījumā pasūtītājs darbojas divās pakāpēs. Pirmajā pakāpē tiek pieņemts publiski tiesisks lēmums par pasūtījuma piešķiršanu, bet otrajā pakāpē notiek šā lēmuma īstenošana privāttiesiskā ceļā – tiek slēgts iepirkuma līgums, kuram tiek piemēroti vispārējie civiltiesību noteikumi. Tomēr publiskā iepirkuma procedūrā noslēgts līgums ne vienmēr ir privāto tiesību līgums. Ja šādā procedūrā noslēgta līguma priekšmets un kopējais raksturs ir publisko tiesību jomā, līgums ir publisko, nevis privāto tiesību līgums (sk. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 27.novembra lēmuma lietā Nr. SKA-853/2009 14. punktu). Tieslietu ministrijas ieskatā no minētajām Senāta atziņām izriet, ka iepirkuma līgums var būt publisko tiesību līgums, taču tas ir vērtējams katrā konkrētā lietā, ņemot vērā līguma priekšmetu un kopējo raksturu. Ja vien nav konstatējami tādi tiesiskie apstākļi, kas norāda, ka šajā gadījumā konkrētais līgums ir publisko tiesību līgums, vienpusēja atkāpšanās no līguma vai izbeigšana ir vērtējama atbilstoši Civillikuma noteikumiem. Autotransporta direkcija detalizētu izvērtējumu attiecībā uz noslēgto Līgumu kvalifikāciju veiks, pirms vērsīsies tiesā ar prasību par konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību.

2. Par KP Lēmumu.

KP Lēmumā tika konstatēts, ka starp Nordeka, LAP un LSA (visi kopā saukti – Pārvadātāji) saistībā ar Iepirkumiem ir tikusi īstenota karteļa vienošanās, un katram Pārvadātājam piemēroja naudas sodu. Tādējādi secināms, ka ar KP Lēmumu Pārvadātāju rīcība saistībā ar Līgumu slēgšanas tiesību iegūšanu ir atzīta par prettiesisku no konkurences tiesību perspektīvas. Jāatzīmē, ka KP Lēmums ir administratīvs akts. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta trešajai daļai administratīvais akts tiek izdots attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. Ar KP Lēmumu:

1) tiek konstatēts konkurences tiesību normās (Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punktā) noteiktā aizlieguma pārkāpums Pārvadātāju darbībās;

2) tiek uzlikts naudas sods katram no Pārvadātājiem.

KP Lēmums pats par sevi attiecas vienīgi uz Pārvadātājiem (tas ir individuāls administratīvais akts) un tas neskar citu personu tiesības un pienākumus, tostarp tas tiešā veidā nevar ietekmēt noslēgto līgumu izpildi. Proti, šāda veida administratīvajam aktam, kāds ir KP Lēmums, nav tiešu seku attiecībā uz trešajām personām, ciktāl tādas nav tieši paredzētas normatīvajos aktos. Tā kā Autotransporta direkcija nav KP Lēmuma adresāts, KP Lēmums nenoteic Autotransporta direkcijai nekādus pienākumus. Normatīvie akti nenoteic, ka trešajām personām būtu jāveic kādas darbības saistībā ar noslēgtiem līgumiem vai citām tiesiskajām attiecībām, pamatojoties uz KP lēmumu, ar kuru konstatēta aizliegtas vienošanās noslēgšana un īstenošana.

Vienlaikus informējam, ka atbilstoši Iepirkumu likuma 41.panta desmitajai daļai (redakcijai, kāda bija spēkā Iepirkumu veikšanas laikā) Autotransporta direkcijas izsludināto Iepirkumu nolikumi (nolikumu 3.3.apakšpunkts) saturēja prasību, ka pretendentiem jāiesniedz rakstveida apliecinājums tam, ka piedāvājums izstrādāts neatkarīgi (turpmāk – Apliecinājums). Iesniedzot piedāvājumus Iepirkumiem, Apliecinājumu ir iesnieguši un parakstījuši arī Pārvadātāji. Iepirkumu nolikumu pielikumos Nr.2 pievienotās Apliecinājumu veidlapas saturēja izskaidrojošu informāciju par to, ko pretendenti apliecina, parakstot šādu dokumentu, proti, ka piedāvājums ir iesniegts neatkarīgi no konkurentiem bez konsultācijām, līgumiem, vienošanās vai cita veida saziņas ar konkurentiem. Šādā gadījumā pretendents arī apliecināja, ka nav sazinājies ar konkurentiem attiecībā uz cenām, tās aprēķināšanas metodēm, faktoriem vai formulām, nodomu vai lēmumu piedalīties vai nepiedalīties iepirkumā, tāda piedāvājuma iesniegšanu, kas neatbilst iepirkuma prasībām, kā arī kvalitāti, apjomu, specifikāciju, izpildes, piegādes vai citiem nosacījumiem, kas risināmi neatkarīgi no konkurentiem, tiem produktiem vai pakalpojumiem, uz ko attiecas iepirkums. Apliecinājumu izvērtēšanas rezultātā un balstoties uz tajos norādīto informāciju, Autotransporta direkcija uzskatīja, ka piedāvājumu sagatavošanā nav pārkāpts konkurences ierobežošanas aizliegums, līdz ar to Pārvadātājiem varētu tikt piešķirtas līgumslēgšanas tiesības.

Autotransporta direkcija tika vērtējusi KP 2021.gada 12.jūlija vēstulē Nr. 2.2-3/926 sniegto informāciju par iespējamu Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punktā noteiktā vienošanās aizlieguma pārkāpumu. KP norādīja, ka atsevišķi tirgus dalībnieki, iespējams, savstarpēji vienojušies par dalības noteikumiem Autotransporta direkcijas rīkotajā Iepirkumā 1 un secīgi rīkotajos iepirkumos par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā. KP aicināja rūpīgi izvērtēt kārtību, kādā tiek veiktas iepirkumu procedūras par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā, lai novērstu konkurences ierobežojumu un pārkāpumu rašanos, kā arī publisko līdzekļu neefektīvas izmantošanas riskus.

Atbilstoši KP iegūtajai informācijai un veiktās izpētes rezultātiem, pamatojoties uz Konkurences likuma 8. panta pirmās daļas 1. punktu un 22. panta pirmo daļu, KP ierosināja lietu “Par Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu”. Tomēr šobrīd ir konstatējams, ka KP Lēmumā norādītie apstākļi, iespējams, ir pretrunā Apliecinājumos norādītajai informācijai. Proti, Pārvadātāji Autotransporta direkcijai ir apliecinājuši, ka katra Pārvadātāja piedāvājums dalībai Iepirkumos ir sagatavots neatkarīgi, tomēr KP, veicot pārbaudi par piedāvājumu sagatavošanu un pretendentu komunikāciju saistībā ar piedāvājumiem, konstatējusi aizliegtas vienošanās pazīmes, kas nozīmē, ka piedāvājumu neatkarīgas sagatavošanas prasība ir tikusi pārkāpta.

3. Noslēgto Līgumu pirmstermiņa izbeigšanas iespēja.

Iepirkumu likuma 60.panta otrajā daļā (atbilstoši redakcijai, kāda bija spēkā Iepirkumu veikšanas laikā) ir noteiktas iepirkuma līgumos obligāti iekļaujamās sastāvdaļas, kur cita starpā 8.punkts paredz, ka iepirkuma līgumā obligāti iekļaujama iepirkuma līguma grozīšanas kārtība un kārtība, kādā pieļaujama atkāpšanās no iepirkuma līguma.

Līgumi ir noslēgti, izmantojot vienotu iepirkuma līguma formu, tajos atšķiras līgumslēdzēja puse un atsevišķi finansiāli noteikumi. Visos septiņos Līgumos noteikumi par Līgumu pirmstermiņa izbeigšanu (17.2. apakšpunkts) ir identiski. Tie paredz, ka Autotransporta direkcija var vienpusēji izbeigt Līgumu, par to rakstiski paziņojot Pārvadātājam, jebkurā no šādiem gadījumiem:

1)       pārvadātājs ir pasludināts par maksātnespējīgu (atbilstoši Pārvadātāja reģistrācijas valsts likumiem);

2)       pārvadātājs neuzsāk sniegt Sabiedriskā transporta pakalpojumus saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem vai uzsāk sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus, neievērojot Līgumā izvirzītās prasības sabiedriskā transporta pakalpojumam un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistītajiem autobusiem;

3)      pārvadātājs Līguma darbības laikā nepamatoti un iepriekš nebrīdinot pārtrauc sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā, atsevišķā maršrutā vai reisā;

4)       pārvadātājs nepamatoti rada šķēršļus Līgumā noteikto kontroļu un pārbaužu veikšanai;

5)       sistemātisku pārkāpumu gadījumā;

6)       pasūtītājs ir konstatējis, ka Pārvadātājs vismaz divas reizes ir izmantojis normatīvajiem aktiem sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas jomā un Līguma prasībām neatbilstošu autobusu;

7)       pārvadātājs bez pamatota iemesla neparaksta vienošanos par izmaiņām reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā un/vai tarifu izmaiņām Pasūtītāja noteiktajā termiņā;

8)       līgumu nav iespējams izpildīt tādēļ, ka Līguma izpildes laikā Pārvadātājam ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.

Neviens no Līgumu 17.2. apakšpunktā minētajiem gadījumiem nepiešķir Autotransporta direkcijai tiesības vienpusēji izbeigt Līgumus, pamatojoties uz KP Lēmumu.

No minētā secināms, ka Autotransporta direkcijai nav līgumiski atrunātu tiesību vienpusēji izbeigt ar Pārvadātājiem noslēgtos Līgumus pirms termiņa, pamatojoties uz KP Lēmumu vai tajā konstatēto aizliegtās vienošanās īstenošanu starp Pārvadātājiem.

Saskaņā ar noslēgtajiem Līgumiem Līgumu var izbeigt jebkurā laikā pēc Pušu rakstiskas vienošanās, tāpēc Autotransporta direkcija ir vērsusies pie Pārvadātājiem ar piedāvājumu noslēgt ar Autotransporta direkciju vienošanos par Līgumu pirmstermiņa izbeigšanu, izbeidzot noslēgtos Līgumus brīdī, kad Autotransporta direkcija atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumam un Iepirkumu likumam būs izvēlējusies citu pakalpojuma sniedzēju, kas nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus Līgumos minētajos reģionālās nozīmes maršrutos, un izvēlētais pakalpojuma sniedzējs būs gatavs uzsākt pakalpojuma nodrošināšanu. Jāatzīmē, ka šajā gadījumā Līgumiem būtu jāturpina darboties vēl aptuveni trīs gadus pēc vienošanās par līguma pirmstermiņa izbeigšanu abpusējas parakstīšanas dienas. Šajos trīs gados tiktu organizēta jauna iepirkuma procedūra un notiktu sagatavošanās darbi iepirkuma līguma uzsākšanai (sagādāti nepieciešamie resursi, autobusi, bāzes vietas, cilvēkresursi u.c.).

Pārvadātāji sniegtajās atbildēs norādīja, ka pārsūdzēs KP Lēmumu un gala atbildi par iespēju pirms termiņa izbeigt Līgumus sniegs, ja no valsts (Autotransporta direkcijas) puses tiks izvērtētas visas tiesiskās un ekonomiskās sekas, kas saistītas ar Līgumu pirmstermiņa izbeigšanu un tieši īpašumā esošo autobusu pārņemšanu (izpirkšanu), saistības pret autobusu kreditētājiem, kompensējot līdzšinējo ieguldījumu autobusu iegādē, tai skaitā samaksāto avansa maksājumu daļu, finansēšanas izdevumus, piemēram, samaksātās komisijas maksas, procentus, un citus pamatoti veiktus ieguldījumus un izdevumu daļu, kuru Pārvadātāji neatgūs Līgumu pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā. Pārvadātāji lūdz sniegt skaidrojumu vai valsts (Autotransporta direkcija) būtu gatava atlīdzināt negūto peļņu saprātīgā apmērā. Autotransporta direkcija ir vērsusies pie Pārvadātājiem ar lūgumu iesniegt detalizētu un pamatotu izdevumu un ieņēmumu aprēķinu, par kuru atgūšanu uzstāj Pārvadātāji.

Lai gan šobrīd Pārvadātāji vēl nav iesnieguši detalizētas aplēses par summām, kuras vēlētos atgūt, Līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā pirmsšķietami veikto ieguldījumu un nesaņemtās peļņas apmērs varētu sastādīt 70,28 milj. EUR (ieguldījumi autobusu iegādei/kredītprocentu maksājumi 53,87 milj. EUR [1], nesaņemtā peļņa desmit gadu periodā 16,41 milj. EUR apmērā).

Autotransporta direkcija turpina sarunas ar Pārvadātājiem par Līgumu pirmstermiņa izbeigšanas nosacījumiem, kā arī tiek apzināta iespēja un nosacījumi, ar kādiem citi tirgus dalībnieki varētu pārņemt Pārvadātāju saistības par iegādātajiem autobusiem. Vienlaikus Autotransporta direkcijas ieskatā, pirms termiņa izbeidzot Līgumus, nav pieļaujama situācija, ka valstij (Autotransporta direkcijai) rodas ekonomiskās sekas un pienākums veikt jebkāda veida maksājumus KP Lēmumā minētajiem uzņēmumiem.

Ievērojot, ka Iepirkumi tika rīkoti saskaņā ar Iepirkumu likuma prasībām, kādas bija spēkā Iepirkumu veikšanas laikā, un Līgumi tika slēgti, pamatojoties uz minēto Iepirkumu rezultātiem, arī uz Līgumiem ir attiecināmas Iepirkumu likuma prasības, ciktāl tās regulē šo jomu. Iepirkumu likuma 64. panta “Iepirkuma līguma pirmstermiņa izbeigšana” pirmajā daļā (atbilstoši redakcijai, kāda bija spēkā Iepirkumu veikšanas laikā) ir uzskaitīti četri gadījumi, kuriem iestājoties pasūtītājs ir tiesīgs vienpusēji izbeigt (atkāpties) no iepirkumu līguma pirms termiņa, par to rakstveidā paziņojot piegādātājam. Šie iemesli ir:

1) iepirkuma līgumā ir izdarīti būtiski grozījumi, kas nav pieļaujami saskaņā ar Iepirkumu likuma 61. panta pirmo daļu;

2) iepirkuma līgums nav noslēgts atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos paredzētajiem noteikumiem, vai ir mainīti būtiski iepirkuma procedūras dokumentos iekļautā iepirkuma līguma projekta noteikumi;

3) iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī piegādātājs bija atbilstošs kādam no Iepirkumu likuma 42. panta pirmajā daļā minētajiem izslēgšanas iemesliem un bija izslēdzams no iepirkuma procedūras;

4) iepirkuma līguma slēgšanas tiesībām piegādātājam nevajadzēja tikt piešķirtām Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un šajā likumā paredzēto pienākumu būtiska pārkāpuma dēļ, kuru Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā noteiktajā procedūrā konstatējusi Eiropas Savienības Tiesa.

Finanšu ministrijas un IUB viedoklis ir, ka KP pieņemtā Lēmuma kontekstā būtu apskatāms tikai 3.punktā minētais regulējums, proti, vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī piegādātājs bija atbilstošs kādam no Iepirkumu likuma 42.panta pirmajā daļā minētajiem izslēgšanas iemesliem.

Iepirkumu likuma 42.panta pirmās daļas 6.punkts (redakcija, kas bija spēkā līdz 2022.gada 31.decembrim, un minētais atklātais konkurss tika rīkots saskaņā ar Iepirkumu likuma šī punkta redakciju) noteica, ka pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ja kandidāts vai pretendents ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros ir kandidātu vai pretendentu atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi. Savukārt minētā panta pirmās daļas 8.punkts paredz, ka pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ja kandidāts vai pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju, lai apliecinātu atbilstību šā panta noteikumiem vai saskaņā ar šo likumu noteiktajām kandidātu un pretendentu kvalifikācijas prasībām, vai nav sniedzis prasīto informāciju.

Attiecīgo izslēgšanas noteikumu piemērošanai būtu jākonstatē, ka iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī konkrētais piegādātājs ir bijis atbilstošs kādam konkrētam izslēgšanas noteikumam (šajā gadījumā – stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams kompetentas institūcijas lēmums vai tiesas spriedums, ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās) vai ka par konkrētajiem izslēgšanas noteikumiem ir sniegta nepatiesa informācija.

Šajā gadījumā Finanšu ministrija un IUB nekonstatē tiešu pamatu atsaukties uz kādu no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī pastāvošiem izslēgšanas noteikumiem, kas būtu pamats Iepirkumu likuma 64.panta trešās daļas regulējuma piemērošanai, arī situācija, kad konkrētajā gadījumā tiesa konstatētu un atzītu, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai KP pieņemtu lēmumu par aizliegtu vienošanos pretendentu starpā, jo uz iepirkuma veikšanas brīdi šādi izslēgšanas apstākļi nepastāvēja.

Arī Tieslietu ministrijas viedoklis ir, ka no Iepirkumu likuma 64. panta pirmās daļas 3. punkta formulējuma (atbilstoši redakcijai, kāda bija spēkā Iepirkumu veikšanas laikā) izriet, ka attiecīgajiem apstākļiem bija jāpastāv uz iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdi, kas nozīmē, ka tie nevar būt radušies pēc iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīža.

Ievērojot minēto, ir secināms, ka šobrīd nav konstatēts tiešs pamats atsaukties uz kādu no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī pastāvošiem izslēgšanas noteikumiem, kas būtu pamats Iepirkumu likuma 64.panta trešās daļas regulējuma piemērošanai.

Kopš KP Lēmuma paziņošanas ir mainījušies faktiskie lietas apstākļi, jo 2023. gada 2. martā Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nams ir pieņēmis spriedumu lietā Nr.A420235522 (turpmāk – Spriedums), ar kuru tiesa atzinusi Vienošanos par grozījumiem līgumā “Cēsis” un Vienošanos par grozījumiem līgumā “Limbaži, Sigulda” par spēkā neesošu no to noslēgšanas brīža. Vienlaikus tiesa izbeidza tiesvedību pieteikuma daļā par starp Autotransporta direkciju un Nordeku noslēgtā līguma “Cēsis” un līguma “Limbaži, Sigulda” atzīšanu par spēkā neesošiem.

Spriedums neuzliek par pienākumu pirms termiņa izbeigt noslēgto līgumu “Cēsis” un līgumu “Limbaži, Sigulda”. Spriedums šobrīd nav stājies spēkā, jo administratīvā procesa dalībnieks Nordeka ir iesniedzis kasācijas sūdzību, neraugoties uz to Autotransporta direkcija veic izvērtējumu par iespējām pirms termiņa izbeigt līgumu “Cēsis” un līgumu “Limbaži, Sigulda”.

Kasācijas tiesvedības gaitā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnešu kolēģija, izskatījusi lietu, var taisīt vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāt Spriedumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt. Šādā gadījumā Spriedums stātos spēkā un Vienošanās par grozījumiem līgumā “Cēsis” un Vienošanās par grozījumiem līgumā “Limbaži, Sigulda” būtu atzītas par spēkā neesošām no to noslēgšanas brīža. Tādējādi līgumu “Cēsis” un līgumu “Limbaži, Sigulda” varētu vienpusēji izbeigt, balstoties uz Līguma 17.2. apakšpunktā minēto otro situāciju – Pārvadātājs neuzsāk sniegt Sabiedriskā transporta pakalpojumu saskaņā ar šī līguma nosacījumiem;

2) atcelt Spriedumu pilnībā vai daļā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai. Šādā gadījumā Spriedums nestātos spēkā un joprojām būtu spēkā noslēgtā Vienošanās par grozījumiem līgumā “Cēsis” un Vienošanās par grozījumiem līgumā “Limbaži, Sigulda” par sagatavošanās termiņa pagarinājumu;

3) atcelt Spriedumu pilnībā vai daļā un izbeigt tiesvedību vai arī atstāt pieteikumu bez izskatīšanas. Tiesiskās sekas būtu atkarīgas no pieņemtā sprieduma.

Vienlaikus Autotransporta direkcija vērsīsies ar lūgumu Administratīvo lietu departamenta tiesnešu kolēģijā izskatīt lietu kasācijas instancē ārpus kārtas jeb steidzamības kārtā, jo īpaši, ņemot vērā to, ka pēc šī gada 1.jūlija mainīsies tiesas Spriedumā vērtētie lietas faktiski apstākļi attiecībā uz to, ka Nordeka vēl nav uzsākusi pakalpojuma sniegšanu maršrutu tīkla daļā “Cēsis” un “Limbaži, Sigulda” (pakalpojuma uzsākšana ir paredzēta ar 01.07.2023.).

Ņemot vērā apstākli, ka šobrīd Spriedums nav spēkā esošs, bet ir spēkā Vienošanās par grozījumiem līgumā “Cēsis” un Vienošanās par grozījumiem līgumā “Limbaži, Sigulda”, Autotransporta direkcija nav tiesīga atkāpties no uzņemto saistību izpildes. Tomēr Autotransporta direkcija veic izvērtējumu iepirkumu līgumu pirmstermiņa izbeigšanas procedūras uzsākšanai un jauna atklāta konkursa izsludināšanai par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu maršrutu tīkla daļā “Cēsis” un “Limbaži, Sigulda”.

Papildus jāatzīmē, ka Nordeka ir vērsusies Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu atzīt par prettiesisku un aizliegt Autotransporta direkcijai veikt jebkādu faktisko rīcību, kas saistīta ar līguma “Cēsis” un līguma „Limbaži, Sigulda” pirmstermiņa izbeigšanu vai atkārtotas iepirkuma procedūras rīkošanu, pirms ir stājies spēkā Spriedums un pirms KP Lēmums kā administratīvais akts administratīvajā lietā tiks atzīts par pamatotu ar tiesas spriedumu un kļūs nepārsūdzams un stāsies spēkā.

4. Par pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanu.

Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu sabiedriskā transporta pakalpojumus organizē tā, lai tiktu nodrošināti valsts garantēti noteiktas kvalitātes un apjoma sabiedriskā transporta pakalpojumi, kas būtu pieejami ikvienam sabiedrības loceklim, tai skaitā valsts noteiktām pasažieru kategorijām, kurām ir tiesības izmantot braukšanas maksas atvieglojumus.

Vērtējot noslēgto Līgumu pirmstermiņa izbeigšanas iespējas, tika ņemts vērā apstāklis, ka maršrutu tīkla daļas “Cēsis” un “Limbaži, Sigulda” maršrutos starp Autotransporta direkciju un AS “CATA” ir noslēgti šādi līgumi:

1)       līgums Nr. ATD/ST 2022/05 Cēsis par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā “Cēsis”;

2)       līgums Nr. ATD/ST 2022/06 Limbaži, Sigulda par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā “Limbaži, Sigulda”.

Abi minētie līgumi ir spēkā 12 kalendāra mēnešus no sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas dienas, t.i., no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam ieskaitot, ar AS “CATA” tiesībām saņemt līguma termiņa pagarinājumu uz vēl vienu (12 kalendāra mēnešu) termiņu.

Savukārt maršrutu tīkla daļā “Bauska”, “Ogre, Aizkraukle”, “Liepāja”, “Pierīga” un “Saldus, Kuldīga” Pārvadātāji izpilda sabiedriskā transporta pakalpojumu 31,75 milj. km apjomā un kopumā ir iesaistīti 344[2] autobusi. Pārvadātāji šo līgumu apkalpošanā nodarbina 549[3] autobusu vadītājus. Šobrīd Latvijā nav neviena uzņēmuma, kuram būtu pietiekami resursi (primāri autobusi un cilvēkresursi), lai uzņemtos pakalpojumu nodrošināšanu pilnā apjomā, proti, saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju nevienam uzņēmumam[4], kā arī esošajiem uzņēmumiem kopumā rezervēs nav vismaz 344 “brīvi” pakalpojuma sniegšanā neiesaistīti autobusi, turklāt jāatzīmē, ka nav pieejami tādi autobusi, kas pietiekamā apjomā spēj izpildīt kvalitātes prasības, tostarp attiecībā uz pieejamību personām ar funkcionālajiem traucējumiem. Faktiski visiem uzņēmumiem pie šī brīža piešķirtā apjoma ir autobusu vadītāju brīvās vakances, kas nozīmē, ka nav arī autobusu vadītāju rezerves, lai uzņemtos papildu saistību apjomu. Autotransporta direkcija ir aptaujājusi nozares uzņēmumus[5] un noskaidrojusi, ka patlaban nozarē ir pieejami 176 autobusi (51,16% no nepieciešamā autobusu skaita) un 83 autobusu vadītāji (15,12% no nepieciešamā autobusu vadītāju skaita). Šī brīža pieejamie “brīvie” autobusi ir ar krietni zemākiem kvalitātes rādītājiem (aprīkojums, vecums), kas nozīmē, ka tiek apdraudēta ne tikai sabiedriskā transporta pakalpojuma nepārtrauktība, bet arī tiek apdraudēta pakalpojuma pieejamība, jo īpaši personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām (personām ar invaliditāti, gados veciem cilvēkiem, vājredzīgām un vājdzirdīgām personām, personām ar bērnu ratiem u.c.), jo šobrīd pakalpojumu sniegšanā ar Pārvadātājiem noslēgtajos līgumos vismaz 65% no pakalpojumu sniegšanā izmantotajiem autobusiem ir aprīkoti ar pacēlājiem, visi autobusi ir aprīkoti ar drošības jostām, videonovērošanu, audiālām un vizuālām ierīcēm, kas nodrošina paziņojumu izplatīšanu par pieturvietām gan audiālā, gan vizuālā formātā (līdztekus pastāv arī citas kvalitātes prasības).

No minētā secināms, ka šobrīd uz pagaidu vai īstermiņa nosacījumiem nav iespējams nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojuma nepārtrauktību un pieejamību visās maršrutu tīkla daļās, kurās pakalpojumu sniedz KP Lēmumā minētie uzņēmumi. Sabiedriskā transporta nozarē strādājošie uzņēmumi norādīja, ka, ja tiktu nodrošināts pietiekams sagatavošanās laiks un tiktu slēgti ilgtermiņa līgumi, tad autobusu un nepieciešamo resursu sagādāšana pietiekamā apjomā būtu iespējama.

Pēc Autotransporta direkcijas pieejamās informācijas, jebkādam “pagaidu” risinājumam līdztekus rodas arī finansiālais risks ar ietekmi uz valsts budžetu, jo, izvēloties jebkādu īstermiņa pagaidu risinājumu, tas negatīvi ietekmēs no valsts budžeta līdzekļiem izmaksājamo dotāciju. Proti, jebkurš īstermiņa risinājums sadārdzina sabiedriskā transporta pakalpojumu un palielina pakalpojuma cenā iekļautās izmaksas par vismaz 20 – 30%, jo īstermiņa līgumos uzņēmumi ierēķina lielākus riskus, kas pamatā saistīti ar pakalpojuma sniegšanā iesaistāmo transportlīdzekļu piesaistes iespējām (piemēram, izvēloties nomāt autobusus, kas izmaksu ziņā ir dārgāk, salīdzinājumā ar ieguldījumiem transportlīdzekļu iegādei), darba resursu piesaisti un noslēgto darba līgumu uzteikumu pēc pakalpojuma līguma darbības termiņa beigām un ar to saistītām izmaksām. Līdz ar to saskaņā ar Autotransporta direkcijas aplēsēm īstermiņa līgumu izdevumu apmaksai līdz jauna konkursa rezultātam ik gadu no valsts budžeta papildus būtu nepieciešami aptuveni 3,9 milj. EUR. Lai noteiktu vispārējo ietekmi, kāda varētu veidoties saistībā ar kompensējamo zaudējumu palielinājumu pret ilgtermiņa līgumos noteikto līgumcenas apjomu, Autotransporta direkcija ir izmantojusi datus par faktiskajām izmaksām, kas veidojušās 2022.gadā, nodrošinot sabiedriskā transporta pakalpojumus visā sabiedriskā transporta pakalpojumu maršrutu tīklā ar autobusiem. Proti, aprēķinā ir izmantotas faktiskās izmaksas, kas 2022.gadā pārvadātājiem radušās, tostarp degvielas cenu, atalgojuma un vispārējo preču un pakalpojumu cenu pieaugums, tādējādi pieņemot, ka pie pašreizējiem neskaidriem apstākļiem neviens pārvadātājs neuzņemtos sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumu zem faktisko izmaksu apmēra. Attiecīgi minētās vidējās faktiskās izmaksas piemērotas plānotajam nobraukumam lotēs “Bauska”, “Kuldīga, Saldus”, “Liepāja”, “Pierīga”, “Cēsis”, “Limbaži, Sigulda” un “Ogre, Aizkraukle” salīdzinājumā ar līgumcenu, kāda pašlaik ir spēkā minēto maršrutu tīklu apkalpošanā.

Vienlaikus tika konstatēts, ka šādas papildu izmaksas rodas, nodrošinot zemākas kvalitātes sabiedriskā transporta pakalpojumus. Proti, viennozīmīgi pakalpojuma sniegšanā tiek samazināts izmantoto autobusu skaits, kas ir piemērots personu ar funkcionālajiem traucējumiem pārvadāšanai. Šobrīd esošie pakalpojuma sniedzēji nodrošina, ka pakalpojuma sniegšanā tiek izmantoti autobusi, kuros 74% no visa autobusu parka ir pielāgoti normatīvajos aktos par autobusu izgatavošanu noteiktajām tehniskajām prasībām, lai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām atvieglotu iekļūšanu autobusā un nodrošinātu šo personu pārvadāšanu. Iepretim īstermiņa līgumos šis mērķa rādītājs sasniedz tikai 10% no pakalpojuma sniegšanā izmantojamajiem autobusiem.

5. Par zaudējumu atlīdzības pieprasīšanu konkurences tiesību pārkāpumu konstatēšanas gadījumā.

Ņemot vērā, ka Autotransporta direkcija ir valsts kapitālsabiedrība, uz to ir attiecināmas Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas, saskaņā ar kurām publiskai personai noteikts pienākums ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu rīkoties likumīgi un lietderīgi. Savukārt Likuma par budžetu un finanšu vadību 46. panta pirmā daļa noteic, ka budžeta finansētu institūciju, budžeta nefinansētu iestāžu un pašvaldību, kā arī kapitālsabiedrību, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, vadītāji ir atbildīgi par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

Tādējādi konkrētajā gadījumā ir tiesisks pamats un pienākums Autotransporta direkcijai izskatīt iespēju par prasības celšanu pret konkurences pārkāpumu pieļāvušajām personām par konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu piedziņu. Proti, Autotransporta direkcija plāno atgūt zaudējumus (vērsties ar prasību pret Pārvadātājiem), jo ir konstatējams, ka karteļa vienošanās rezultātā Autotransporta direkcija ir iegādājusies sabiedriskā transporta pakalpojumus un šis mērķis, visticamāk, nav ticis sasniegts ar vismazāko līdzekļu izlietojumu (minētā likuma 3. panta 1. punkts). Konkurences likuma 21. panta trešā daļa noteic, ka karteļa vienošanās gadījumā ir spēkā zaudējumu 10% apmērā prezumpcija un tāpēc ir piemērojama ikvienam zaudējumu atlīdzināšanas pieprasījumam. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.⁶⁹ panta pirmajai daļai konkurences tiesību pārkāpums, kas konstatēts ar spēkā stājušos KP Lēmumu, no jauna nav jāpierāda, izskatot prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, kas celta saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. vai 102. pantu. Tādēļ zaudējumu prasību lietās, kas balstīti uz stājušos spēkā KP lēmumu, nav nepieciešams vērtēt konkurences tiesību pārkāpumu esību. Tas nozīmē, ka zaudējumu prasību lietās jau ir izvērtēta katra pārkāpēja noteiktās darbības un saistība. Ņemot vērā Konkurences likuma 21.pantā ietverto zaudējumu apmēra prezumpciju, Autotransporta direkcija cels prasību pret KP Lēmumā minētajiem uzņēmumiem par zaudējumu kompensāciju – 10% (vismaz desmit procentu apmērā) no iepirkuma līguma ietvaros noteiktās pakalpojuma cenas, kas veido aptuveni 3 miljonus eiro [6] par katru līguma darbības gadu. Tomēr publiskam pasūtītājam ir likumisks pienākums veikt aktīvas darbības zaudējumu apmēra apzināšanai, t.i., neaprobežoties tikai ar Konkurences likuma 21. panta trešajā daļā ietverto 10% prezumpciju, bet pēc būtības izvērtēt tai radīto zaudējumu apmēru, lai celtu prasību par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Tomēr publiskam pasūtītājam ir likumisks pienākums veikt aktīvas darbības zaudējumu apmēra apzināšanai, t.i., neaprobežoties tikai ar Konkurences likuma 21. panta trešajā daļā ietverto 10% prezumpciju, bet pēc būtības izvērtēt tai radīto zaudējumu apmēru, lai celtu prasību par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Autotransporta direkcija pirms prasības celšanas pret Pārvadātājiem par konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību veiks objektīvas aplēses par zaudējumiem, vērtējot katru individuālo līgumu, tostarp no tādiem aspektiem – vai līgums ir privāttiesību vai publisko tiesību jomas līgums, vai noslēgtais līgums vispār ir uzsākts pildīt, vai līgumu izpilde notiek pienācīgi u.tml., tādējādi nodrošinot valsts tiesisko interešu efektīvāku aizsardzību tiesas procesa laikā, kā arī maksimāli iespējamās zaudējumu summas atgūšanu no KP Lēmumā minētajiem uzņēmumiem. 

Arī KP uzskata, ka Autotransporta direkcija var apsvērt iespēju celt prasību solidāri pret Lēmumā minētajiem konkurences tiesību pārkāpuma dalībniekiem. Šādu prasību apsverams celt uz Konkurences likuma 21. panta pirmās daļas pamata pēc tam, kad konkrētais KP Lēmums ir kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, veicot iespējamo zaudējumu aprēķina analīzi un prasot pasūtītājam visus nodarītos zaudējumus, lai tiktu nodrošināts tāds stāvoklis, kāds pasūtītājam būtu bijis, ja konkurences tiesību pārkāpums nebūtu izdarīts. Nodarīto zaudējumu apmērs ir pamatojams ar visiem iespējamajiem pierādījumiem, ņemot vērā, ka tādus var izprasīt arī tiesa, ja to nav pasūtītāja rīcībā un nav iespējams noteikt radīto zaudējumu iespējamo apmēru, var izmantot Konkurences likuma 21. panta trešajā daļā minēto 10% sadārdzinājuma prezumpciju, paturot prātā, ka nepieciešams arī pierādīt cēloņsakarību starp izdarīto konkurences tiesību pārkāpumu un zaudējumiem, kas radušies.

Nedz Civilprocesa likums, nedz Konkurences likums nenosaka ierobežojumus, kad var vērsties tiesā ar prasību par konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību [7]. Bet Civilprocesa likuma 250.⁶⁹ panta pirmā daļa paredz, ka konkurences tiesību pārkāpums, kas konstatēts ar KP lēmumu, kas ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, no jauna nav jāpierāda [8].  Līdz ar to no resursu efektīvas izmantošanas viedokļa apsverams tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzību pret pārkāpēju var vērsties, līdzko KP lēmums ir kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams. Vienlaicīgi jāņem vērā, ka prasījuma tiesībai pastāv noilgums. Attiecībā uz noilguma termiņu ilgumu piemērojams vispārējais noilgums, kas noteikts Civillikuma 1895. pantā jeb 10 gadi. Saskaņā ar Konkurences likuma 21.⁴ pantu noilguma termiņu sāk skaitīt gadu pēc tam, kad KP lēmums ir stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams.

Ja prasība par konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarītajiem zaudējumiem tiek celta par pārkāpumu no 2017.gada 1.novembra [9], tad prasība ir ceļama pret visiem pārkāpējiem, kas piedalījušies konkurences tiesību pārkāpumā, jo Konkurences likuma 21. panta ceturtā daļa noteic, ka visi pārkāpēji ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem. Līdz ar to, ja kāds no uzņēmumiem, kas piedalījies konkurences tiesību pārkāpumā, pats nevar atlīdzināt radītos zaudējumus, tad tie ir jāatlīdzina citiem konkurences pārkāpuma dalībniekiem (tiem pēc tam ir regresa tiesības) [10]. KP vērš uzmanību, ka Lēmumā pārkāpums tika konstatēts vismaz no 2019.gada 16.augusta.

KP ir izdarījusi šādus secinājumus:

1. Zaudējumu atlīdzināšanas prasības celšana ir atvieglota, jo nav pieteicējam jāpierāda konkurences tiesību pārkāpuma fakts tad, kad Lēmums ir kļuvis nepārsūdzams.
2. Karteļa dalībniekam ir pienākums atlīdzināt visus karteļa darbības rezultātā pasūtītājam radītos zaudējumus.
3. Ja nav iespējams noteikt nodarīto iespējamo zaudējumu apmēru, pasūtītājam ir tiesības celt prasību par zaudējumu atlīdzināšanu prezumēto zaudējumu apmērā, t.i., 10% no līguma cenas. Šādā gadījumā prasītājam ir jāpierāda zaudējumu cēloņsakarība ar notikušo aizliegto vienošanos.
4. Pastāv lielākas iespējas atgūt karteļa darbības radušos zaudējumus par pārkāpumu, kas veikts, sākot no 2017.gada 1.novembra, jo Konkurences likums paredz karteļa dalībnieku solidāro atbildību.

6. Par kopsavilkumu.

Apkopojot iepriekš minēto, konstatējams:

1. Neviens no Līgumu 17.2. apakšpunktā minētajiem gadījumiem nepiešķir Autotransporta direkcijai tiesības vienpusēji izbeigt Līgumus, pamatojoties uz situāciju, kāda ir konstatēta KP Lēmumā.
2.  Līgumu izbeigšana ir iespējama, savstarpēji vienojoties ar KP Lēmumā minētajiem uzņēmumiem.
3. Šobrīd nav konstatēts tiešs pamats atsaukties uz kādu no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī pastāvošiem izslēgšanas noteikumiem, kas būtu pamats Iepirkumu likuma 64.panta trešās daļas regulējuma piemērošanai.
4. Ja Autotransporta direkcija vienpusēji atkāpsies no Līgumiem, nepastāvot līgumiskam un/vai likumiskam pamatam, pastāv zaudētas tiesvedības risks, jo šāds lēmums radīs pamatu Pārvadātājiem celt prasību par zaudējumu atlīdzināšanu. Pēc Autotransporta direkcijas aplēsēm, zaudējumu prasības apmērs varētu sastādīt 70,28 milj. EUR.
5.  Līgumu “Cēsis” un līgumu “Limbaži, Sigulda” varētu vienpusēji izbeigt, balstoties uz Līgumu 17.2. apakšpunktā minēto otro situāciju – Pārvadātājs neuzsāk sniegt Sabiedriskā transporta pakalpojumu saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem, ja Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnešu kolēģija, izskatījusi lietu, atstāj negrozītu 2023. gada 2. marta Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nama spriedumu lietā Nr.A420235522.
6. Nav iespējams nodrošināt tūlītēju sabiedriskā transporta pakalpojuma nepārtrauktību un pieejamību visās maršrutu tīkla daļās, kurās pakalpojumu sniedz Pārvadātāji.
7. Autotransporta direkcija vērsīsies ar zaudējumu atlīdzināšanas prasību pret Pārvadātājiem, kad KP Lēmums būs kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams. Pirms prasības celšanas pret Pārvadātājiem Autotransporta direkcija veiks aplēses par zaudējumiem, vērtējot katru Līgumu individuāli, tostarp no tādiem aspektiem – vai līgums ir privāttiesību vai publisko tiesību jomas līgums, vai noslēgtais līgums vispār ir uzsākts pildīt, vai līgumu izpilde notiek pienācīgi u.tml., tādējādi nodrošinot, valsts tiesisko interešu efektīvāku aizsardzību tiesas procesa laikā, kā arī maksimāli iespējamās zaudējumu summas atgūšanu no Pārvadātājiem.

7. Par turpmāk veicamajiem pasākumiem:

1. Sarunu turpināšana ar Pārvadātājiem par Līgumu pirmstermiņa izbeigšanu uz savstarpējās vienošanās pamata, cita starpā noskaidrojot iespējas un nosacījumus, ar kādiem varētu citi tirgus dalībnieki pārņemt KP Lēmumā minēto uzņēmumu saistības attiecībā uz iegādātajiem autobusiem, tādējādi nerodot zaudējumu valsts budžetam.
2. Jauna ilgtermiņa iepirkuma izsludināšana, ja tiek panākta vienošanās ar KP Lēmumā minētajiem uzņēmumiem par Līgumu pirmstermiņa izbeigšanu uz savstarpējās vienošanās pamata.
3.  Ņemot vērā, ka pastāv iespēja, ka 2023. gada 2. martā pieņemtais Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nama Spriedums lietā Nr.A420235522 stāsies spēkā, t.i., iesniegtā kasācijas sūdzība tiks noraidīta un Spriedums tiks atstāts negrozīts, kā rezultātā Autotransporta direkcijai būs jāpieņem lēmums attiecībā uz noslēgto Līgumu maršrutu tīkla daļā “Cēsis” un “Limbaži, Sigulda” spēkā esamību/neesamību. Tādējādi, lai jau savlaicīgi tiktu nodrošināta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība arī pēc 2024.gada 30.jūnija, tiek plānots izsludināt jaunu ilgtermiņa iepirkumu par pakalpojuma nodrošināšanu šajās maršruta tīkla daļās.
4. Autotransporta direkcija veiks Līgumu individuālu izvērtējumu, tostarp no tādiem aspektiem – vai līgums ir privāttiesību vai publisko tiesību jomas līgums, analizēs iespējas vienpusēji izbeigt noslēgtos Līgumus. Atkarībā no izvērtējuma rezultāta civiltiesisku līgumu laušana varētu balstīties uz Civillikumā noteiktajām normām.
5.  Autotransporta direkcija veiks objektīvas aplēses par zaudējumiem, kas radīti konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā. Izvērtējot katru Līgumu individuāli, tostarp no tādiem aspektiem, vai Līgums vispār ir uzsākts pildīt, vai Līgumu izpilde notiek pienācīgi u.tml., tādējādi nodrošinot valsts tiesisko interešu efektīvāku aizsardzību tiesas procesa laikā, kā arī maksimāli iespējamās zaudējumu summas atgūšanu no Pārvadātājiem.

[1] Finanšu piedāvājumos iekļautā informācija.

[2] Autobusi kopā ar saprātīgo rezervi.

[3] Papildus ir vakantas 90 darba vietas.

[4] Netiek rēķināti KP Lēmumā minētie uzņēmumi.

[5] Izņemot KP Lēmumā minētos uzņēmumus.

[6]  Aprēķins ir veikts, ņemot vērā šī brīža maršrutu tīkla apjomu.

[7] Skat., piemēram, Konkurences likuma 18. pantu.

[8] Skat. arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.novembra Direktīvas 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstīm un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem, preambulas 34. punktu.

[9]  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.novembra Direktīvu 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstīm un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem, noteikumi tika pārņemti gan Civilprocesa likumā, gan Konkurences likumā ar attiecīgiem likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 01.11.2017.

[10] Attiecībā uz minēto pastāv divi izņēmumi (Konkurences likuma 21. panta piektā daļa un septītā daļa). Konkurences likuma 21. panta piektā daļa norāda, ka mazs vai vidējs uzņēmums ir atbildīgs par nodarītajiem zaudējumiem tikai attiecībā pret saviem tiešajiem un netiešajiem pircējiem vai piegādātājiem, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem: 1) tā tirgus daļa konkrētajā tirgū visā konkurences tiesību pārkāpuma laikā bija mazāka par pieciem procentiem, 2) šā panta ceturtajā daļā minētās solidārās atbildības piemērošana neatgriezeniski apdraudētu tā ekonomisko dzīvotspēju un izraisītu šāda uzņēmuma aktīvu pilnīgu vērtības zudumu. Bet saskaņā ar Konkurences likuma 21. panta sesto daļu šā panta piektajā daļā minētais izņēmums neattiecas uz pārkāpēju, kurš iepriekš ir izdarījis konkurences tiesību pārkāpumu vai kurš organizējis vai vadījis konkurences tiesību pārkāpumu vai piespiedis citus tirgus dalībniekus izdarīt konkurences tiesību pārkāpumu. Savukārt Konkurences likuma 21. panta septītā daļa nosaka, ka pārkāpējs, kurš iecietības programmas ietvaros ir atbrīvots no naudas soda, ir solidāri atbildīgs par nodarītajiem zaudējumiem: 1) tikai saviem tiešajiem vai netiešajiem pircējiem vai piegādātājiem; 2) citām personām, kuras nav tā tiešie vai netiešie pircēji vai piegādātāji tikai tad, ja pilnu zaudējumu atlīdzību nav iespējams iegūt no pārējiem tirgus dalībniekiem, kas piedalījās konkurences tiesību pārkāpuma izdarīšanā.