MK vēstules projekts

Ministru kabinets ir izvērtējis Ģenerālprokuratūras 2023. gada 20. maija vēstulē Nr. N‑101‑2023-00283 ''Par Regulas Nr. 1143/2014 izpildi'' minēto un sniedz šādu informāciju.

Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību (1. pants) budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm un tas ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā, turklāt budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi. Vienlaikus, budžetu izstrādājot, jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt vispārējo ekonomisko līdzsvaru. Valsts budžeta likuma uzdevums ir paredzēt līdzsvarotu finanšu līdzekļu izlietojumu, lai iespēju robežās nodrošinātu sabiedrības labklājību, kas ir nodrošināts, sabalansējot visu nozaru vajadzības ar budžeta iespējām. Tādējādi arī nozaru ministrijām, iesniedzot budžeta pieprasījumus un prioritāro pasākumu pieteikumus normatīvo aktu īstenošanai, tai skaitā regulu un direktīvu ieviešanai nepieciešamo papildu finansējumu, ir primāri jāizvērtē nepieciešamo pasākumu īstenošanas iespējas esošā valsts budžeta finansējuma ietvaros, pārskatot esošās funkcijas, uzdevumus, tiem pieejamo finansējumu, kā arī iepriekš piešķirto finansējumu prioritārajiem pasākumiem (tajā skaitā to īstenošanas progresu).

Arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valsts budžets ir gan valsts saimniecības plāns, gan valsts politikas īstenošanas līdzeklis. Valsts budžeta likums ietekmē ne tikai valsts politisko virzību, bet arī tautsaimniecības un sociālo attīstību. Valsts budžeta likums raksturo tā brīža Saeimas un Ministru kabineta politisko, tautsaimniecisko un sociālo ''profilu'' (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2019-29-01 16. punktu).

Satversmes 66. pantā noteikts varas dalīšanas princips, atbilstoši kuram valsts budžeta sastādīšanas un izskatīšanas jomā izpildvaras un likumdevējvaras īpašās kompetences tiek nošķirtas. Izpildvarai Ministru kabineta personā ir jāsastāda saimnieciskā gada valsts ienākumu un izdevumu budžeta projekts, bet likumdevējvarai Saeimas personā par to jālemj. Valsts budžeta likuma projekta iniciatīvas tiesības ir vienīgi Ministru kabinetam, un tieši Ministru kabinets ir atbildīgs par valsts budžeta plāna piedāvājuma izveidi.

Valsts budžeta sastādīšanā Ministru kabinetam jāievēro saimnieciskums. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Ministru kabineta pienākums iesniegt Saeimai valsts budžeta projektu neaprobežojas tikai ar noteikta satura dokumentu iesniegšanu Saeimā. No Satversmes 66. panta otrās daļas izriet secinājums, ka valsts budžeta likuma projektam pēc iespējas ir jāatbilst faktiskajai valsts ekonomiskajai situācijai (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 3. februāra sprieduma lietā Nr. 2011‑11‑01 15.1. punktu).

Ministru kabinets piekrīt, ka regulas Nr. 1143/2014 prasību izpilde ir jānodrošina un attiecīgi arī jāpieņem nepieciešamie nacionālie normatīvie akti, bet tas automātiski nenozīmē, ka prasību izpildei nozares ministrijām ir jāpiešķir papildu valsts budžeta finansējums, ņemot vērā, ka valsts budžeta finansiālās iespējas nav neierobežotas un pieejamās fiskālās telpas robežās jārod risinājumi, kā finansēt visu nozaru nepieciešamās funkcijas un uzdevumus. Vienlaikus, ievērojot iepriekš minēto, jāņem vērā, ka ar regulas Nr. 1143/2014 prasību izpildi saistītie likumprojekti ''Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā'' un ''Grozījumi Augu aizsardzības likumā'' Saeimai būtu iesniedzami tikai tad, ja to īstenošanai ir nodrošināts finansējums.

Valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas process notiek atbilstoši Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajam (III sadaļa) un Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumiem Nr. 15 ''Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam'' noteiktajam, kā arī saskaņā ar attiecīgā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas grafikā noteiktajiem termiņiem. Atbilstoši normatīvajā regulējumā iekļautajiem nosacījumiem finansējumu regulas Nr. 1143/2014 prasību izpildei attiecīgajai nozares ministrijai valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesa ietvaros bija iespējams pieprasīt kā prioritārā pasākuma pieteikumu.

Ja ministrijas attiecīgais prioritārais pasākums valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā nav atbalstīts un attiecīgo normu izpildi nav iespējams atlikt, tad ministrijai ir jārisina jautājums par iespēju nepieciešamo finansējumu nodrošināt tai pieejamo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, pārskatot esošās funkcijas, uzdevumus un tiem pieejamo finansējumu. Likumā par budžetu un finanšu vadību (24. panta otrā daļa) ir noteikts, ka budžeta izpildītājiem jānodrošina valsts budžeta līdzekļu efektīvs un racionāls izlietojums atbilstoši paredzētajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem.

Vienlaikus jāņem vērā, ka saskaņā ar Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto (16.³ pants) kopš 2016. gada tiek veikta pastāvīga un sistemātiska valsts budžeta izdevumu pārskatīšana, lai efektīvāk un ekonomiskāk īstenotu valsts politiku, kā arī regulāri optimizētu budžeta izdevumus un izvērtētu to atbilstību attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem. Tas ir process, kurā arī nozaru ministrijām ir iespējas analizēt un identificēt resursus un iespējas tos novirzīt aktuālo prioritāšu finansēšanai.

Papildus jānorāda, ka Ministru kabinets 2023. gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā jau atbalstīja papildu finansējuma pieprasījumus tādiem pasākumiem, kas saistīti ar normatīvo aktu un tiesas spriedumu izpildi, kā tas redzams Ministru kabineta 2023. gada 13. janvāra sēdē izskatītā un atbalstītā informatīvā ziņojuma ''Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam'' 1. pielikumā. Arī turpmākajos gados valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā šādai izdevumu sadaļai plānots pievērst papildu uzmanību.

Budžeta procesu regulējošie normatīvie akti skaidri reglamentē budžeta sagatavošanas procesu, un Ministru kabinets uzskata, ka nav nepieciešama speciāla regulējuma izstrāde, it īpaši finansējuma jautājumā, ņemot vērā, ka ministrijām ir zināmi normatīvajos aktos noteiktie valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas nosacījumi un valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas grafikā noteiktie termiņi, kuros finansējuma jautājumus ir iespējams risināt, kā arī ir zināms iespējamo finansiālo sankciju apmērs par Eiropas Savienības tiesību pārņemšanas un ieviešanas kavējumiem.  Vienlaikus, izstrādājot tiesību akta projektu, saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 ''Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība'' 9.19. apakšpunktu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā, proti, anotācijā, ministrijām ir jānorāda tiesību akta projekta ietekme uz Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, tostarp, vai tiesību akta projekts skar saistības pret Eiropas Savienību. Tādējādi jau tiesību akta projekta izstrādes laikā ministrijai ir jānorāda, ka attiecīgais tiesību akta projekts ir saistīts ar Eiropas Savienības tiesību pārņemšanu un ieviešanu, un attiecīgi šim projektam ir pievēršama lielāka uzmanība. Vienlaikus par atsevišķu jautājumu problemātiku Ministru kabinets var tikt informēts, iesniedzot informatīvo ziņojumu, kas arī attiecībā uz regulas Nr. 1143/2014 izpildi ir ticis darīts ar informatīvo ziņojumu ''Par invazīvām svešzemju sugām un kompetenču sadalījumu'' (izskatīts Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta sēdē, prot. Nr. 36  43. §).

Nozares politikas īstenošana, ņemot vērā Ministru kabineta un Saeimas lēmumus par papildu līdzekļu piešķiršanu vai nepiešķiršanu konkrētām prioritātēm, ir nozares ministrijas budžeta līdzsvarošanas jautājums, arvien efektivizējot piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un iekšēji izvērtējot prioritātes nozares ietvaros.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka jautājumos, kas nav saskaņoti starp nozaru ministrijām, saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 ''Ministru kabineta kārtības rullis'' 120. punktu Ministru kabineta loceklim ir iespēja lūgt Ministru prezidentu izskatīt Ministru kabineta sēdē projektu kā Ministru kabineta lietu. Ministru kabineta lieta ir projekts, par kuru pēc būtības ir nepieciešama Ministru kabineta politiska izšķiršanās un konceptuāls lēmums vai balsojums, turklāt Ministru prezidents pēc savas iniciatīvas var jebkurā laikā pasludināt projektu par Ministru kabineta lietu. Attiecīgi arī tas ir viens no veidiem, kā Ministru kabinets var iesaistīties kāda nesaskaņota jautājuma paplašinātā diskusijā un attiecīgu lēmumu pieņemšanā.