MK vēstule

Ministru kabinets ir iepazinies ar tiesībsarga 2024. gada 15. jūlija vēstuli (turpmāk – vēstule) un pētījuma ''Mazu bērnu vecāku tiesību ievērošana reglamentētajās profesijās'' ziņojumu (turpmāk – pētījums), kā arī izteiktajām rekomendācijām kompetentajām ministrijām detalizēti pārskatīt darba un privātās dzīves balansu attiecībā uz reglamentēto profesiju prasībām vienas vai pēctecīgu grūtniecību gadījumos.

Piekrītam tiesībsarga pētījumā norādītajam, ka darba un privātās dzīves līdzsvars reglamentētajās profesijās ir būtisks faktors, kas ietekmē gan profesionālo izaugsmi, gan indivīda vispārējo labsajūtu. Sabiedrības tiesības reglamentēto profesiju aspektā un mazu bērnu vecāku tiesības būtu jāvērtē samērīguma kontekstā, izvērtējot, vai leģitīmais mērķis nav sasniedzams citiem, personas tiesības mazāk ierobežojošiem, līdzekļiem. Samērīguma principa padziļināta un tieši profesionālās darbības reglamentācijai specifiskas pieejas ievērošana ir noteikta likuma ''Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu'' (turpmāk – reglamentēto profesiju likums) 2.¹ pantā, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. jūnija Direktīvas (ES) 2018/958 par samērīguma novērtēšanu pirms jaunas profesiju reglamentācijas pieņemšanas (turpmāk – direktīva 2018/958) prasībām.

Vienīgās reglamentētās profesijas Latvijā, kuras tiesībsarga pētījumā ir kategorizētas kā tādas, kurās ir augsts risks līdzsvarot personas tiesības uz privāto dzīvi ar profesionālās darbības veikšanu profesijā, ir arhitektūras un būvniecības jomā (būvinženieris, būvdarbu vadītājs, būveksperts, arhitekts). Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) veiktajā regulējuma analīzē ir norādīts, ka jau šobrīd ir iespējams aizstāt resertifikācijai nepieciešamās praktiskās darbības veikšanu ar teorētisku eksāmenu (skat. turpinājumā). Citās reglamentētajās profesijās atbildīgās ministrijas uzsver praktiskās darbības profesijā nozīmību kā priekšnoteikumu profesionālo prasmju un meistarības uzturēšanai, lai tiktu nodrošināti augstas kvalitātes pakalpojumi patērētājiem. Tā kā citās reglamentētajās profesijās nepastāv augsts risks privātās dzīves un profesionālās darbības prasību līdzsvarošanai, tādu tiesībsarga rekomendāciju izpilde kā ''Izvērtēt iespēju apturēt sertifikāta darbības termiņu uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku'', ''Izvērtēt tiesiskā regulējuma nepieciešamību vairāku bērna kopšanas atvaļinājumu secīgai izmantošanai pēc kārtas'', ''Izvērtēt iespēju noteikt tiesiskajā regulējumā sociālo aizsardzību tiem darba ņēmējiem, kuri nodarbināti uz atšķirīgu saistību pamata (nav darba līguma), lai nezustu šādu personu tiesības uz darbību reglamentētajā profesijā, ja tiek izmantots bērna kopšanas atvaļinājums'' tiks īstenota pakāpeniski, to iekļaujot vispārējā regulējuma regulāras aktualizācijas procesā, lai neradītu nepamatotu administratīvu slogu iesaistītajām interešu grupām. 

Arhitektūras un būvniecības jomā reglamentētās profesijas ir arhitekts, būvdarbu vadītājs, būvinženieris un būveksperts. Arhitektūras un būvniecības joma pētījumā kopumā vērtēta kā augsta riska joma, līdzsvarojot mazu bērnu vecāku darba un privāto dzīvi. Elektroenerģētikas jomā reglamentētās profesijas ir elektroinženieris (reglamentētā profesionālā darbība – elektroietaišu projektēšana) un elektrisko iekārtu speciālists (reglamentētā profesionālā darbība – elektroietaišu izbūves darbu vadīšana un elektroietaišu izbūves darbu būvuzraudzība). Darba un privātās dzīves līdzsvarošana elektroenerģētikas jomas reglamentētajā profesijā satur zemu risku.

EM pētījumā izteiktajiem secinājumiem ne visos gadījumos piekrīt un ir konstatējusi vairākas neatbilstības normatīvo aktu interpretācijā arhitektūras un būvniecības jomas reglamentētajās profesijās un elektroenerģētikas jomas profesijās. Prasības būvspeciālistu kompetences novērtēšanai  un sertifikāta uzturēšanai ir izstrādātas, ņemot vērā to, ka cilvēku veselība un dzīvība ieņem pirmo vietu starp interesēm, ko aizsargāt, būvniecības profesiju reglamentācija tiek veikta, pamatojoties uz sabiedrības drošību un pakalpojumu saņēmēju aizsardzību.

Būvspeciālists, kas ir apturējis sava sertifikāta darbību un ilgāku laiku nav praktizējis savā profesijā, nevar pilnvērtīgi veikt savus pienākumus, tāpēc, lai pierādītu savas profesionālās prasmes un atjaunotu sertifikāta darbību, būvspeciālistam ir pienākums atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumu Nr. 169 ''Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi'' (turpmāk – noteikumi Nr. 169) 48.5. apakšpunktam nokārtot pārbaudi kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanai. Tomēr tiesiskais regulējums pieļauj elastību un saskaņā ar noteikumu Nr. 169 40.1. apakšpunktu būvspeciālistiem jau šobrīd paredzēta iespēja kārtot kompetences pārbaudi, ja kārtējā uzraudzībā, kas tiek veikta reizi piecos gados, tiek konstatēts, ka būvspeciālistam ir nepietiekama patstāvīgā prakse. Līdz ar to iespējami gadījumi, kad būvspeciālisti vispār neveic patstāvīgo praksi, bet ik pēc 5 gadiem nokārto eksāmenu, lai pierādītu savu kompetenci, ko nepieciešamības gadījumā var izmantot mazu bērnu vecāki.

Transporta jomas jūrniecībā reglamentētās profesijas ir kuģa vadītājs, kuģa mehāniķis, ierindas jūrnieks un radio speciālists. Pētījumā konstatēts, ka jūrniecības jomas profesijās nodarbinātajiem ir vidējs risks samērot bērna kopšanas atvaļinājumu, to līdzsvarojot ar darbu.

Satiksmes ministrija (turpmāk – SM) pētījumā izteiktajiem secinājumiem ne visos gadījumos piekrīt un ir konstatējusi vairākas neatbilstības normatīvo aktu interpretācijā jūrniecības jomas reglamentētajās profesijās. Izdarītie secinājumi attiecībā uz resertifikācijas iespējām jūrniekiem nav korekti, un pētījumā nav vērtēta Latvijā spēkā esošā regulējuma atbilstība valstij saistošo starptautisko normatīvo aktu prasībām. VSIA ''Latvijas Jūras administrācija'' (turpmāk – LJA) uzsver, ka Latvijas prasības attiecībā uz jūrnieku sertifikācijas procesu, sertifikātu derīgumu termiņu un resertifikācijas nosacījumiem ir balstītas uz starptautiskajām prasībām, kas noteiktas Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (turpmāk – STCW konvencija) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 8. jūnija Direktīvā 2022/993 par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni. Jūrnieku sertificēšanas sistēmas pamats ir starptautisks regulējums, un Latvija vienpusēji nevar noteikt prasības, kas neatbildīs STCW konvencijas prasībām. Pētījumā izdarītais secinājums, ka jūrnieka resertifikācijai ir nepieciešama obligāta prakse profesijā, ir nekorekts, jo nav ņemts vērā, ka Ministru kabineta 2005. gada 22. novembra noteikumi Nr. 895 ''Jūrnieku sertificēšanas noteikumi'' nosaka, ka jūrniekiem jāveic papildu kompetences pārbaude gadījumā, ja netiek izpildīta prasība par prakses apjomu sertifikāta darbības periodā.   Šī prasība attiecas gan uz cilvēkiem, kuri ir atradušies bērna kopšanas atvaļinājumā, gan uz citiem cilvēkiem, kuri kādu iemeslu dēļ nav praktizējuši jūrnieka profesijā. Tāpat STCW konvencija nosaka, ka maksimālais sertifikāta derīguma termiņš nepārsniedz piecus gadus, informācija par sertifikāta derīgumu jānorāda arī pašā sertifikātā un tā paredz iespēju apturēt sertifikāta derīgumu tikai noteiktos gadījumos, piemēram, dokumentu viltošanas, jūrnieka kompetences neatbilstības dēļ.

LJA ieskatā, jūrnieka kompetenci apliecinoša sertifikāta darbības apturēšana uz laiku, ko persona pavada bērna kopšanas atvaļinājumā, nav samērīga, jo nerespektē Latvijai saistošās starptautiskās prasības, kas izriet no STCW konvencijas un nosaka nepieciešamību reizi piecos gados jūrniekam apliecināt savu profesionālo kompetenci. Tāpat arī esošais regulējums ir universāls un dod vienādas iespējas gan personām, kuras atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, gan citām personām, kuras nepraktizē profesijā kādu iemeslu dēļ, izpildot noteiktas prasības, atjaunot savu kompetences sertifikātu.

Veterinārmedicīnas jomā reglamentēta ir veterinārārsta profesija. Pētījumā ir secināts, ka veterinārārsta profesija satur kopumā vidēju risku bērna kopšanas atvaļinājuma laikā neiegūt resertifikāciju. Ciltsdarba jomas profesijas ir dzīvnieku pārraugs, dzīvnieku snieguma pārbaudītājs, mākslīgās apsēklošanas tehniķis un dzīvnieku vērtēšanas eksperts. Kopumā ciltsdarba jomas profesijas satur vidēju vai zemu (atsevišķām ciltsdarba jomas specialitātēm) risku bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošanai, kas ļautu līdzsvarot privāto dzīvi un darbu ciltsdarba jomas speciālista profesijā. Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) ieskatā, ciltsdarba jomas profesionālās darbības reglamentējošajos normatīvajos aktos izmaiņas nav nepieciešamas. Attiecībā uz veterinārārsta profesiju pētījumā ir ietverta informācija par prasību, kas ir spēkā līdz 2027. gada 14. jūnijam. Ņemot vērā, ka 2024. gada 15. jūnijā stājās spēkā 2024. gada 23. janvāra noteikumi Nr. 64 ''Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 25 "Prasības veterinārmedicīniskās prakses sertifikāta izsniegšanai"'', kuros ir atvieglotas prasības veterinārmedicīniskās prakses sertifikāta pagarināšanai, ZM uzskata, ka veterinārārsta profesija satur zemu risku bērna kopšanas atvaļinājuma laikā neiegūt resertifikāciju, un šobrīd nav nepieciešamas papildu izmaiņas tiesiskajā regulējumā.

Izglītības un sporta jomas reglamentētās profesijas ir pedagogs un sporta speciālists. Pedagoga profesijā bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošanai nepastāv tiesiski šķēršļi, un darba un privātās dzīves līdzsvars tiek ievērots. Šis secinājums pētījumā ļauj ierindot pedagoga profesiju zema riska grupā. Sporta speciālista profesija satur zemu vai vidēju risku bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošanai, kas ļautu līdzsvarot privāto dzīvi un darbu sporta speciālista profesijā. Attiecībā uz sporta speciālistu sertifikācijas regulējuma interpretāciju pētījumā Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) Sporta departaments kopumā piekrīt izdarītajiem secinājumiem. Arī pedagoga profesijas pārvaldība pētījumā ir skaidrota korekti saskaņā ar IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta un Izglītības departamentā veikto analīzi.

Reglamentētās profesijas jurista profesijā ir zvērināts advokāts un zvērināta advokāta palīgs. Darba un privātās dzīves līdzsvarošanas risks ir zems, jo Latvijas Republikas Advokatūras likuma prasības ir samērīgas un elastīgas, ļaujot kvalifikācijas celšanu apvienot ar bērnu kopšanas atvaļinājumu un veicinot profesionālo un personīgo izaugsmi. Mērniecības un nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā ir divas reglamentētās profesijas – mērnieks un nekustamā īpašuma vērtētājs. Tiesiskais regulējums precīzi nosaka prasības mērnieka jomas reglamentētajām profesijām. Praktiskās darbības nepieciešamība sertifikāta darbības laikā ierindo profesiju pie vidēja riska profesijām. Nekustamā īpašuma vērtētāja profesija satur zemu risku personas darba un privātās dzīves līdzsvarošanai bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošanai. Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā reglamentētā profesija ir profesionālais patentpilnvarnieks. Patentpilnvarnieka profesija ir pieskaitāma zema riska profesijai, prasības ir samērīgas un mazu bērni vecāki var apvienot bērna kopšanas atvaļinājumu ar darbošanos profesijā.

Izvērtējot pētījumā minēto attiecībā uz jurisprudences jomu, mērniecības un nekustamā īpašuma vērtēšanas jomu, kā arī rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomu, Tieslietu ministrija (turpmāk – TM) konstatē, ka pētījumā izsmeļoši norādīta informācija par normatīvo regulējumu attiecībā uz prasībām par advokāta (zvērināta advokāta; zvērināta advokāta palīga), mērnieka, nekustamā īpašuma vērtētāja un patentpilnvarnieka kvalifikācijas prasību ievērošanu. Tiesībsarga rekomendācijas un secinājumi aptver arī būtiskos aspektus par kvalifikācijas uzturēšanas prasībām un to atbilstību mazu bērnu vecāku tiesību ievērošanai reglamentētajās profesijās, tādējādi sniedzot skaidru priekšstatu par minēto profesiju pārvaldības jautājumiem.

Atbildot uz rekomendācijām, kas sniegtas pētījumā, secināms, ka normatīvajos aktos, kas regulē procesus TM pārziņā esošajās reglamentētajās profesijās, nav nepieciešamas tūlītējas izmaiņas. Papildus minētajam attiecībā uz advokātiem, kam normatīvais regulējums paredz kvalifikācijas celšanas nepieciešamību apliecības (sertifikāta) darbības laikā, un mērniekiem, kam normatīvais regulējums paredz gan kvalifikācijas celšanas, gan praktiskās darbības nepieciešamību sertifikāta darbības laikā, TM norāda, ka advokātiem Latvijas Republikas Advokatūras likums uzliek pienākumu ievērot augstas profesionalitātes standartus, kuru neatņemama sastāvdaļa ir nepārtraukta zināšanu pilnveidošana un sekošana normatīvo aktu izmaiņām, kas ir būtiskas šīs profesijas veikšanai. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (turpmāk – LZAP) izdotie noteikumi par advokātu kvalifikācijas celšanu ''Noteikumi par zvērinātu advokātu kvalifikācijas paaugstināšanu un tālāk apmācību''[1] paredz, ka advokāts pats var izvēlēties, kurās jomās celt savu kvalifikāciju, nodrošinot elastību attiecībā uz profesionālās pilnveides iespējām. Kvalifikācijas celšanas pasākumi var aptvert ne tikai juridisko zinātni, bet arī citas advokāta praksei nepieciešamas zināšanu jomas, tādējādi nodrošinot plašas iespējas profesionālajai attīstībai. Turklāt noteikumi paredz, ka advokāts var iekļaut kvalifikācijas celšanā arī laiku, kas pavadīts studijās Latvijas vai ārvalstu augstskolās, kā arī publicētu pētījumu vai monogrāfiju izstrādē, pedagoģiskajā darbībā un kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu vadīšanā. Tas nozīmē, ka kvalifikācijas celšana ir savienojama ar bērna kopšanas laiku, jo advokāti var izmantot dažādas elastīgas pieejas šī pienākuma izpildei. Līdz ar to TM uzskata, ka prasības kvalifikācijas celšanai profesionālajā jomā ir atbilstošas advokāta, kas ir kļuvis par maza bērna vecāku, tiesībām un profesionālas kvalifikācijas celšanas iespējām. Ievērojot minēto, izmaiņas normatīvajos aktos nav nepieciešamas.

Savukārt mērnieku kvalifikācijas celšana un praktiskās darbības nepieciešamība ir cieši saistītas ar mērnieku tiešo darba pienākumu specifiku, praktiskajām iemaņām darbā ar mērinstrumentiem un mērījumu fiksāciju specializētajās datorprogrammās, to modernizāciju un attīstību, kā arī darbu ar paaugstinātas drošības un kritiskās infrastruktūras informācijas sistēmu datiem. Prasības mērnieka kvalifikācijas celšanai un praktiskai darbībai noteiktas Ministru kabineta 2010. gada 1. novembra noteikumos Nr. 1011 ''Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība ģeodēzijā, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā'', kas sniedz iespēju mērniekam apturēt sertifikāta darbību, iesniedzot sertificēšanas institūcijā iesniegumu par sertifikāta darbības apturēšanu uz iesniegumā minēto laiku.[2] 

Ievērojot minēto, izmaiņu, kas attiecās uz minimālo darbu apjomu (2 darbi 36 mēnešu laikā) un kvalifikācijas kursu apmeklējumu (40 akadēmiskās stundas 5 gadu laikā) un to savietojamību ar iespējamiem vairākiem pēc kārtas esošiem bērnu kopšanas atvaļinājumiem, nepieciešamība varētu tikt izvērtēta, strādājot pie kārtējiem grozījumiem attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos.

Attiecībā uz rekomendācijām pētījuma 78. lappusē TM uzskata, ka nav iespējams resertifikācijai piemērojamās praktiskās darbības aizstāt ar pilnīgu vai daļēju teorētiska eksāmena kārtošanu profesijās, kurās darbības pēc būtības tiek veiktas dabā un izmantojot specializētos tehniskos līdzekļus (piemēram, mērnieks).

Revīzijas jomas reglamentētā profesija ir zvērināts revidents. Zvērināta revidenta profesijai ir zems risks tajā nodarbinātajām personām samērot profesionālo darbību ar privāto dzīvi, proti, izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) ieskatā, pētījumā zvērināta revidenta profesijas pārvaldības būtība kopumā ir skaidrota korekti. Tomēr FM uzsver – pētījumā norādītais, ka  ''nav noteiktas konkrētas un obligāti izpildāmas prasības zvērinātu revidentu tālākizglītībai'', neatbilst faktiskajai situācijai un normatīvajā regulējumā noteiktajam. Saskaņā ar Revīzijas pakalpojuma likuma 6. panta ceturtās daļas 6. punktā noteikto Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (turpmāk – LZRA) ''organizē un uzrauga zvērinātu revidentu izglītības turpināšanu un profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanu Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas atzītā tālākizglītības procesā''. Pamatojoties uz minēto likuma punktu, ir izdots LZRA Nolikums par zvērinātu revidentu obligātu apmācību (turpmāk – nolikums), kas nosaka kārtību, kādā LZRA organizē un uzrauga zvērinātu revidentu izglītības turpināšanu un profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanu LZRA atzītā tālākizglītības procesā. Tāpat arī nolikums nosaka konkrētas prasības attiecībā uz profesionālās pilnveides apjomu, saturu un veidiem (piem., dalība apmācību semināros, lekciju lasīšana, publikāciju izdošana u. c.).

Papildus informējam, ka Saeima 2024. gada 26. septembrī ir pieņēmusi likumu ''Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā'' (Latvijas Vēstnesis, 2024, 193. nr.), kas stājās spēkā 2024. gada 17. oktobrī. Ar šiem grozījumiem likums ir papildināts ar 28.² pantu, kas nosaka zvērinātu revidentu profesionālo tālākizglītību. Likuma pārejas noteikumu 32. punkts noteic, ka LZRA līdz 2024. gada 30. decembrim sagatavos šā likuma 28.² panta pirmajā daļā minētās tālākizglītības prasības un tās norises kārtību. Līdz dienai, kad stājas spēkā noteikumi par tālākizglītības prasībām un tās norises kārtību, piemērojams LZRA nolikums par zvērinātu revidentu obligāto apmācību. Pētījumā izdarīts secinājums par to, ka ''zvērināta revidenta profesijai ir zems risks tajā nodarbinātajām personām samērot profesionālo darbību ar privāto dzīvi, proti, izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Attaisnota prombūtne neietekmē zvērināta revidenta sertifikāta uzturēšanu'', ir korekts. Izmaiņas normatīvajā regulējumā nav nepieciešamas.

Reglamentētās profesijas detektīvdarbības un apsardzes jomā ir detektīvs un apsardzes darbinieks. Apsardzes darbinieka profesijai risks līdzsvarot privāto dzīvi ar profesionālo darbību ir zems.  Arī detektīva profesija satur zemu risku darba un privātās dzīves līdzsvarošanai, izmantojot bērna kopšanas atvaļinājumu. Civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu aprites jomā ir šādas reglamentētās profesijas – spridzinātājs un spridzināšanas darbu vadītājs. Formālās prasības sertifikāta saņemšanai vai atkārtotai izsniegšanai ļauj spridzināšanas jomas profesiju pārstāvjus ierindot zema riska skalā, jo resertifikācija, kas izpaužas kā sertifikāta atkārtota iegūšana, neparedz ne profesionālās darbības nepieciešamību, ne tālākizglītību. Pirotehnisko izstrādājumu aprites jomas reglamentētā profesija ir pirotehniķis. Pirotehniķa profesija ierindojama zema riska profesijā, ļaujot līdzsvarot darba un privāto dzīvi. No pētījumā vērtētajām Iekšlietu ministrijas (turpmāk – IeM) pārziņā esošajām  reglamentētajām profesijām – detektīvs, apsardzes darbinieks, spridzinātājs, spridzināšanas darbu vadītājs, kā arī pirotehniķis – IeM secina, ka ir korekti skaidrota šo reglamentēto profesiju būtība. Izdarītie secinājumi, ka tās ierindojamas pie zema riska profesijām, ļaujot līdzsvarot darba un privāto dzīvi arī pēctecīgu grūtniecību gadījumos un izmantot ar tām saistītus atvaļinājumus, būtībā atbilst faktiskai situācijai.

Izvērtējot pētījumā izvirzītās rekomendācijas mazu bērnu vecāku tiesību aizsardzībai, secināms, ka normatīvajos aktos, kas regulē procesus IeM pārziņā esošajās reglamentētajās profesijās, nav nepieciešams veikt izmaiņas, jo noteiktais regulējums neierobežo mazu bērnu vecāku tiesības un samērīgi nodrošina personas tiesības uz profesionālo darbību un privāto dzīvi.

Psiholoģijas jomas reglamentētā profesija ir psihologs. Psihologa profesijā ir vērojams līdzsvars darba un privātajā dzīvē, un risks vērtējams kā vidējs ar nosacījumu, ka tiek pēctecīgi izmantoti divi vai vairāki bērna kopšanas atvaļinājumi. Ja tiek izmantots viens bērna kopšanas atvaļinājums, tad iespēja apturēt sertifikāta darbību uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku risku samazina līdz zemam riska līmenim.

Energoefektivitātes jomā reglamentētā profesija ir neatkarīgs ēku energoefektivitātes eksperts. Kontekstā ar bērna kopšanas atvaļinājumu risks neatkarīgam ēku energoefektivitātes ekspertam ir zems, ja tiek izmantotas tiesības apturēt sertifikātu viena bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Savukārt, ja tiek izmantoti vairāki bērna kopšanas atvaļinājumi pēc kārtas, risks uzskatāms par vidēju, jo profesionālo darbību nevar pārtraukt ilgāk par diviem gadiem.

Sugu un biotopu aizsardzības jomas reglamentētā profesija ir sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperts. Sugu un biotopu aizsardzības jomā reglamentēto profesijas pārstāvjiem pastāv zems risks darba un privātās dzīves līdzsvarošanai, izmantojot bērna kopšanas atvaļinājumu.

Kaut arī pētījumā netiek analizēts reglamentēto profesiju veselības aprūpes jomā regulējums, Veselības ministrija (turpmāk - VM) sadarbībā ar nozares pārvaldības institūcijām un profesionālajām organizācijām norāda, ka valsts nodarbinātības un demogrāfiskā politikā ir nepieciešams nodrošināt tādu darba vidi, kas ļauj apvienot profesionālos pienākumus ar ģimenes dzīvi. VM rosina pārskatīt normatīvo regulējumu, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas gan mātēm, gan tēviem izmantot elastīgus darba grafikus, vecāku atvaļinājumus, kā arī saņemt pilnu vecāku pabalstu pat tad, ja vecāks strādā nepilnu darba laiku. Vienlaikus ieteicams izstrādāt atbalsta mehānismus darba devējiem, kas ievieš elastīgus darba grafikus un nodarbina uz nepilnu slodzi reglamentēto profesiju speciālistus. VM pieļauj, ka iespēja mātei vai tēvam strādāt nepilnu slodzi un vienlaikus saņemt pilnu vecāku pabalstu ļautu pielāgot darba laiku savām individuālajām vajadzībām un ģimenes apstākļiem.

Ārstniecības personu sertifikācijas regulējumā iespēja praktiskā darba aizstāšanai ar eksāmena kārtošanu jau ir ieviesta un tiek piemērota[3]. Proti, ja resertificējamā ārstniecības persona sertifikāta derīguma termiņa laikā ir strādājusi mazāk nekā trīs gadus, bet ir veikusi profesionālo pilnveidi, tad resertifikācijas kārtībā ir jākārto praktisko iemaņu pārbaude.  Ja izrādās, ka zināšanas ir nepietiekamas vai ir zaudētas praktiskās iemaņas, pēc trīs mēnešiem eksāmenu var kārtot atkārtoti[4]. Šajā laikā ārstniecības persona var strādāt profesijā. Ārsts, zobārsts, kuram sertifikāts vairs nav spēkā, var strādāt ārsta stažiera statusā[5].

          Pētījumā tiesībsargs izvirza vairākus ieteikumus attiecībā uz reglamentēto profesiju jomas vispārēja un harmonizēta tiesiskā regulējuma ietvara izveidi. Atsaucoties tiesībsarga aicinājumam, IZM ir izvērtējusi rekomendāciju īstenošanas iespējas, kā arī apkopojusi par profesionālās darbības reglamentāciju atbildīgo ministriju viedokli šajā jautājumā.

Dažādās profesijās reglamentācijas prasības ir atšķirīgas. Latvijas reglamentēto profesiju konceptualizācija balstās Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (turpmāk – direktīva 2005/36) definīcijā. Direktīvas 2005/36 3. panta 1. punkta ''a'' apakšpunktā ir noteikti kritēriji, kas dod pamatu, kādu profesiju uzskatīt par reglamentētu: ''Reglamentēta profesija: profesionāla darbība vai profesionālu darbību kopums, uz kuras sākšanu, veikšanu vai veikšanu kādā noteiktā veidā tieši vai netieši attiecas normatīvos vai administratīvos aktos paredzēta prasība par īpašas profesionālās kvalifikācijas esamību; jo īpaši par veikšanas veidu uzskata tāda profesionālā nosaukuma lietošanu, kuru normatīvie vai administratīvie akti atļauj lietot vienīgi personām ar noteiktu profesionālo kvalifikāciju.'' Priekšstatu par profesionālās darbības iespējamo reglamentācijas prasību daudzumu var gūt no Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 ''Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība'' pielikuma, ar kuru Latvijā ir pārņemts vairākums no direktīvas 2018/958 prasībām. Katrā profesijā reglamentācijas prasības tiek pielāgotas attiecīgās jomas vajadzībām un pieejām, tostarp sertifikācijas un (vai) resertifikācijas prasības ir katrā gadījumā individuālas. Vienotas pieejas visām reglamentētajām profesijām izveide nav pamatota, jo darbība katrā reglamentētā profesijā ir individuāla un nesaistīta ar citām profesijām. Citām institūcijām veikt reglamentētajās profesijās strādājošo kvalifikācijas atbilstības pārbaudi nav uzskatāms par nelabvēlīgu sarežģījumu, bet gan risinājumu, kas dod iespēju elastīgi piemērot visracionālāko risinājumu katrai atsevišķai profesijai.

Kaut arī dažādu reglamentēto profesiju gadījumos ir saskatāmas analoģijas prasībās, kādas izvirzītas profesionālajai darbībai, nav pamatoti visu profesiju tiesisko regulējumu unificēt terminoloģijas vai procesu ziņā. Katra nozare ir izveidojusi savai jomai piemērotāko terminoloģiju, piekļuves profesionālajai darbībai noteikumus, institucionālo pārvaldību, kas, iespējams, ir arī atbilstošs starptautiskajiem standartiem profesijas pārvaldībā. Profesionālās darbības reglamentācijā ir arī ievērojamas atšķirības starp dažādām profesijām, piemēram, pedagoga profesijā netiek piemērota sertifikācija un nepastāv laika ierobežojums attiecībā uz tiesībām strādāt profesijā. Tajā pašā laikā reglamentēto profesiju un profesionālās specializācijas nosaukuma aizsardzība ir piemērota visās profesijās saskaņā ar reglamentēto profesiju likuma 5. pantā noteikto. Norādām, ka neviena no ministrijām neatbalsta identisku profesionālās darbības reglamentācijas prasību noteikšanu visās reglamentētajās profesijām,  ņemot vērā, ka reglamentācijas sistēma katrā nozarē ir veidojusies, balsoties uz atšķirīgiem apstākļiem, atbilstoši konkrētās nozares vajadzībām un specifikai.

Pateicamies tiesībsargam par veikto pētījumu un iesaistīšanos reglamentēto profesiju pārvaldības pilnveidošanā.

[1] Izdoti saskaņā ar LZAP kopsapulces 2012. gada 30. marta lēmumu un Latvijas Republikas Advokatūras likuma 59.¹ pantu; apstiprināti ar LZAP 2012. gada 26. jūnija lēmumu Nr. 149; ar grozījumiem, kas izdarīti ar LZAP 2016. gada 2. februāra lēmumu Nr. 22, 2018. gada 27. februāra lēmumu Nr. 43, 2019. gada 8. maija lēmumu Nr. 88, 2019. gada 10. septembra lēmumu Nr. 152 un 2021. gada 30. novembra sēdes protokollēmumu.

[2] Ministru kabineta 2010. gada 1. novembra noteikumu Nr. 1011 ''Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība ģeodēzijā, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā'' 47.² punkts.

[3] Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumi Nr. 391 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība", 64. punkts. https://likumi.lv/ta/id/352922#p64

[4] Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumi Nr. 391 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība", 45. punkts. https://likumi.lv/ta/id/352922#p45

[5] Ārstniecības likums, 39.¹ pants. https://likumi.lv/ta/id/44108#p39_1