Likumprojekts (grozījumi)

Izdarīt Vides aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 2006, 24. nr.; 2007, 15. nr.; 2008, 7., 24. nr.; 2009, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 205. nr.; 2012, 96. nr.; 2013, 84. nr.; 2018, 225. nr.; 2020, 119.C nr.) šādus grozījumus:

Aizstāt visā likumā vārdus "sanācijas pasākumi" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "vides atjaunošanas pasākumi" (attiecīgā locījumā).

Aizstāt visā likumā vārdus "Vides pārraudzības valsts birojs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Valsts vides dienests" (attiecīgā locījumā).

1. pantā:
papildināt ar "9³", "12¹", "12²", "12³", "14¹" ,"21¹", "24¹", "24²","24³" un "24⁴" punktu šādā redakcijā:

"9³) militāri piesārņota teritorija — teritorija, kurā atrodas sprādzienbīstami priekšmeti, munīcija vai munīcijas atliekvielas, toksiskas vai citādi bīstamas vielas, ko bija paredzēts izmantot militāriem mērķiem;

12¹) piesārņota vieta – noteikta teritorija ar apstiprinātu piesārņojošu vielu klātbūtni augsnē, zemes dzīlēs un ūdenī;

12²) potenciāli piesārņota vieta – noteikta teritorija, kurā vēl nav apstiprināta, bet potenciāli pēc pieejamās informācijas var būt iespējama piesārņojošu vielu klātbūtne augsnē, zemes dzīlēs un ūdenī;

12³) Piesārņoto vietu pārvaldības sistēma – valsts informācijas sistēma, kas ietver piesārņoto un potenciāli piesārņoto, tai skaitā vēsturiski piesārņoto, vietu pārvaldībai un kontrolei nepieciešamo informāciju un dokumentus un nodrošina informācijas apriti;

14¹) sanācija – piesārņotas, tai skaitā vēsturiski piesārņotas, vietas attīrīšana vismaz līdz tādai pakāpei, ka turpmāk cilvēku veselība vai vide netiek apdraudēta un attiecīgo teritoriju iespējams izmantot noteiktai saimnieciskai darbībai;

21¹) vides kvalitātes normatīvs – maksimāli pieļaujamais vai mērķlieluma gadījumā pēc iespējas sasniedzamais augsnes un grunts, ūdens (virszemes un pazemes), gaisa, vides trokšņa un smaku piesārņojuma līmenis, kas noteikts, lai nodrošinātu tādu vides kvalitāti, kas nekaitē videi un cilvēku veselībai;

24¹) vides troksnis – nevēlams vai kaitīgs cilvēka darbības rezultātā radīts āra troksnis, ieskaitot troksni, ko izraisa transportlīdzekļi, ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme, gaisa satiksme un troksnis, kas rodas rūpnieciskās darbības zonās, tai skaitā piesārņojošo darbību (iekārtu) rezultātā;

24²) vides trokšņa indikators – fizikāls lielums, ar kuru raksturo troksni, kas var radīt kaitīgas sekas;

24³) vides trokšņa pārvaldības rīcības plāns – pasākumu plāns, kuru izstrādā, balstoties uz vides trokšņa stratēģiskās kartes rezultātiem, lai risinātu ar vides troksni saistītus jautājumus ar mērķi novērst, samazināt vides trokšņa robežlielumu pārsniegumus vai saglabāt esošo stāvokli, ja vides trokšņa indikatori atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem vides trokšņa robežlielumiem;

24⁴) vides trokšņa stratēģiskā karte – karte, kas izstrādāta noteiktai teritorijai, lai novērtētu dažādu vides trokšņa avotu radītā trokšņa kopējo iedarbību vai noteiktu vispārīgu vides trokšņa prognozi;"

Papildināt likumu ar 4.¹ pantu šādā redakcijā:

"4.¹ pants. Vides kvalitātes normatīvu noteikšana

(1) Vides kvalitātes normatīvus iedala:

1) gaisa kvalitātes robežlielumos un mērķlielumos;

2) smaku robežlielumos;

3) ūdens (virszemes un pazemes) kvalitātes robežlielumos un mērķlielumos;

4) augsnes kvalitātes robežlielumos un mērķlielumos;

5) vides trokšņa robežlielumos un mērķlielumos.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) augsnes kvalitātes normatīvus;

2) augsnes paraugu ņemšanas un testēšanas metodes;

3) trokšņa rādītājus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes.

(3) Vides kvalitātes normatīvus, to piemērošanas kārtību un sasniegšanas termiņus virszemes un pazemes ūdeņu, gaisa aizsardzībai, kā arī smaku ierobežošanai, nosaka šo jomu normatīvajos aktos."

Papildināt likumu ar 4.² pantu šādā redakcijā:

"4.² pants. Vides piesārņojuma ierobežošana

(1) Likums nosaka kompleksu pieeju vides piesārņojuma ierobežošanai atbilstoši vides aizsardzības jomas normatīvajos aktos noteiktajām piesārņojuma novēršanas un kontroles prasībām.

(2) Jebkurai personai ir jārīkojas atbildīgi pret vidi, nepiesārņojot to ar bīstamām vielām vai maisījumiem, kas negatīvi ietekmē vidi un cilvēku veselību.

(3) Jebkura persona nekavējoties informē Valsts vides dienestu, ja ir radies videi bīstams piesārņojums vai pastāv šāda piesārņojuma rašanās draudi."

Aizstāt 5. panta pirmajā daļā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" ar vārdiem "Klimata un enerģētikas ministrija".

Izteikt 10. panta sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk — centrs) ne retāk kā reizi četros gados sagatavo un publicē nacionālo ziņojumu par vides stāvokli, ietverot tajā informāciju par vides kvalitāti un slodzi uz vidi. Ziņojumu publicēšanas starplaikos informāciju regulāri papildina. Ziņojumu, kā arī ziņojumu publicēšanas starplaikos apkopoto informāciju Klimata un enerģētikas ministrija savas kompetences ietvaros ievieto Klimata un enerģētikas ministrijas tīmekļvietnē un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija savas kompetences ietvaros apkopoto informāciju ievieto Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļvietnē."

Izteikt 14. pantu šādā redakcijā:

"14. pants. Dabas konsultatīvā padome

(1) Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar ieinteresētajām biedrībām un nodibinājumiem, kuru mērķis saskaņā ar statūtiem ir dabas aizsardzība, izveido dabas konsultatīvo padomi. Padomes lēmumiem dabas aizsardzības jomā ir ieteikuma raksturs. Ministru kabinets apstiprina padomes nolikumu. Nolikumā nosaka dabas konsultatīvās padomes tiesības, funkcijas un darbības kārtību, kā arī kārtību, kādā šajā pantā minētās biedrības un nodibinājumi deleģē pārstāvjus darbam dabas konsultatīvajā padomē.

(2) Dabas konsultatīvā padome veicina iespējami plašāku sabiedrības iesaistīšanu ar dabas aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā, sadarbību un informācijas apmaiņu dabas aizsardzības jomā starp ikvienu personu un sabiedrību kopumā, valsts iestādēm un pašvaldībām, kā arī sekmē priekšlikumu sniegšanu jautājumos, kas saistīti ar dabas aizsardzības politikas izstrādi un īstenošanu un attiecīgu normatīvo aktu vai plānošanas dokumentu sagatavošanu.

(3) Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija finansiāli nodrošina dabas konsultatīvās padomes darbību, kā arī sadarbojas ar dabas konsultatīvo padomi, iesniedzot tai apspriešanai un priekšlikumu sniegšanai normatīvo aktu projektus dabas aizsardzības jomā un iesaistot to uz dabas aizsardzību attiecināmo dokumentu sagatavošanā."

Izteikt 15. panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Vides informācijas sistēmas uzturēšanu un attīstību vides aizsardzības jomā koordinē Klimata un enerģētikas ministrija un dabas aizsardzības jomā koordinē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija vides un dabas aizsardzības normatīvajos aktos, kā arī valsts informācijas sistēmas un elektronisko dokumentu apriti reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

10.

Izteikt 16. panta pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

"6) atļaujas, kuras izsniegtas saskaņā ar vides aizsardzības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem."

11.

17. pantā:
izslēgt trešo daļu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Vides politikas pamatnostādnēs iekļauj Vides monitoringa programmu, kas nosaka vides monitoringa tīklu, tā parametrus un regularitāti, kā arī izmantojamās metodes."

12.

21. pantā:
papildināt pirmo daļu ar 2)¹ punktu šādā redakcijā:
"2)¹ veikt videonovērošanu vai izmantot tehniskos līdzekļus, tai skaitā bezpilota lidaparātus (dronus), ko izmanto atbilstoši aviācijas jomas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai kontrolētu vides aizsardzības un derīgo izrakteņu ieguvē noteikto prasību ievērošanu. Kārtību, kādā valsts vides inspektori veic normatīvo aktu prasību izpildes kontroli, izmantojot videonovērošanu vai tehniskos līdzekļus, kā arī šo tehnisko līdzekļu lietošanas rezultātā iegūto personas datu apstrādes nosacījumus nosaka Ministru kabinets;"

izteikt pirmās daļas 7. punktu šādā redakcijā:
"7) izdot administratīvos aktus, kas nepieciešami vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildei un tajos noteikto vides kvalitātes normatīvu sasniegšanai, kā arī racionālai dabas resursu izmantošanai;"

izslēgt pirmās daļas 8. punktu.

13.

Aizstāt visā VI nodaļā vārdus "Valsts vides dienests" attiecīgā locījumā ar vārdiem "kompetentā iestāde" attiecīgā locījumā.

14.

Papildināt likumu ar 24.¹ pantu šādā redakcijā:

"24.¹ pants. Kompetentās iestādes attiecībā uz kaitējumu videi

(1) Valsts vides dienests ir kompetentā iestāde attiecībā uz kaitējumu, kas nodarīts ūdeņiem, augsnei un zemes dzīlēm.

(2) Dabas aizsardzības pārvalde ir kompetentā iestāde attiecībā uz kaitējumu, kas nodarīts īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem, kā arī īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem."

15.

Izteikt 25. panta ceturtās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) Darbības, kuru veikšanai nepieciešama piesārņojošas darbības atļauja vai reģistrācija;"

16.

Aizstāt 28. panta sestajā daļā vārdus "sanācijas mērķus" ar vārdiem "vides atjaunošanas mērķus".

17.

Izslēgt 30. panta pirmajā un trešajā daļā vārdus "vai cita kompetenta iestāde" (attiecīgā locījumā).

18.

Papildināt likumu ar VI², VI³, VI⁴unVI⁵nodaļu šādā redakcijā:

"VI² nodaļa. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldība

35.³ pants. Piesārņoto vietu pārvaldības sistēma

(1) Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas pārzinis ir Valsts vides dienests, kas šajā sistēmā reģistrē piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas, tai skaitā vēsturiski piesārņotās vietas;

(2) Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs ir publiski pieejams bez maksas Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas tīmekļvietnē;

(3) Visa informācijas aprite un turpmākas procesuālās darbības par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām notiek elektroniski, izmantojot Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmu. Ja Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā tiek radīti dokumenti bez kvalificēta elektroniskā paraksta Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK (turpmāk — regula Nr. 910/2014) 3. panta 12. punkta izpratnē un kvalificēta laika zīmoga regulas Nr. 910/2014 3. panta 34. punkta izpratnē, tad Piesārņoto vietu pārvaldības sistēma pārzinis tos apliecina ar uzlabotu elektronisko zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 26. punkta izpratnē un tiem ir juridisks spēks bez paraksta;

(4) Lai sabiedrība būtu informēta par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām un šī informācija būtu publiski pieejama vienotā sistēmā, Valsts vides dienests Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā uztur informāciju par reģistrētām piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām, tai skaitā vēsturiski piesārņotām vietām.

(5) Ministru kabinets nosaka Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā iekļaujamo informāciju, tai skaitā personas datus, to apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņu un piekļuves noteikumus.

35.⁴ pants. Informācijas sniegšana par piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām

(1) Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, ja tās rīcībā ir informācija par piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām, kas nav reģistrētas Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā, tā jāsniedz Valsts vides dienestam;

(2) Zemes īpašnieku, valdītāju un lietotāju pienākums ir informēt iespējamos tiesību un saistību pārņēmējus par piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām attiecīgajā īpašumā vai lietojumā esošajā teritorijā un tās apkārtnē.

VI³ nodaļa. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēte un piesārņoto vietu sanācija

35.⁵ pants. Kompetentās iestādes attiecībā uz izpētes un sanācijas pārraudzību un kontroli

(1) Valsts vides dienests pārrauga un kontrolē to piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēti un piesārņoto vietu sanāciju, izņemot Aizsardzības ministrijas valdījumā esošās piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas, kā arī piesārņoto vietu sanāciju, kurās izpētes rezultātā konstatēts un pēc tam likvidētas militārais piesārņojums.

(2) Ja piesārņotas un potenciāli piesārņotas vietas izpētē konstatē militāro piesārņojumu, zemes īpašnieks vai valdītājs piesaista komersantu, kas saņēmis licenci militāra rakstura sprādzienbīstamu priekšmetu, nesprāgušas munīcijas un citu militāra rakstura ķīmisko vielu piesārņoto teritoriju izpētei un nesprāgušas munīcijas meklēšanai, identificēšanai, izcelšanai, savākšanai un uzglabāšanai saskaņā ar šā likuma 35.¹⁰ pantu. Kad licencētais komersants ir likvidējis militāro piesārņojumu, tas zemes īpašniekam vai valdītājam iesniedz rakstisku apliecinājumu, ka teritorijas ir attīrīta no militārā piesārņojuma.

(3) Aizsardzības ministrija vai tās pilnvarota iestāde (turpmāk - Aizsardzības ministrija) pārrauga un kontrolē tikai tās valdījumā esošo piesārņoto vai potenciāli piesārņoto vietu izpēti un sanāciju.

35.⁶ pants. Izpētes un sanācijas mērķi

(1) Potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu izpētes mērķis ir noteikt, vai pārsniegti augsnes, virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitātes normatīvi un vai piesārņojums apdraud vai var apdraudēt cilvēku veselību vai vidi.

(2) Piesārņoto vietu sanāciju veic ar mērķi atjaunot vai uzlabot vides kvalitāti, novēršot:

1) piesārņojuma tālāku izplatīšanos vidē; 

2) apdraudējumu cilvēku veselībai vai videi;

3) augsnes, virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātes normatīvu robežlielumu pārsniegumu.

(3) Nosakot izpētes un sanācijas metodes, ir jāņem vērā piesārņojuma izplatīšanās risks, turklāt izraudzītajai metodei jābūt ekonomiski pamatotai, tehnoloģiski atbilstošai, efektīvai, lai tās realizācija neizmaksātu dārgāk, nekā nepieciešams šajā pantā noteikto mērķu sasniegšanai.

(4) Potenciāli piesārņoto un piesārņoto vietu izpēti, piesārņoto vietu sanāciju un pēcsanācijas monitoringu veic persona, kas saņēmusi zemes dzīļu izmantošanas licenci saskaņā ar normatīvajiem aktiem zemes dzīļu izmantošanas jomā.

(5) Ministru kabinets nosaka:

1) izpētes un sanācijas procesa vadības un pēcsanācijas monitoringa veikšanas kārtību;

2) teritoriju iedalījumu zonās pēc jutīguma pret piesārņojumu;

3) piesārņotas un potenciāli piesārņotas teritorijas izmantošanas nosacījumus, atbilstoši vides riskiem un atļautajam izmantošanas veidam.

35.⁷ pants. Lēmums par izpētes un sanācijas nepieciešamību

(1) Ja operators vai zemes īpašnieks pēc savas iniciatīvas nav organizējis izpētes vai sanācijas veikšanu un Valsts vides dienesta rīcībā ir informācija, ka piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vieta rada vai var radīt draudus cilvēku veselībai vai videi, Valsts vides dienests pieņem lēmumu par izpētes vai sanācijas nepieciešamību.

(2) Valsts vides dienests:

1) saskaņā ar šā likuma 35.⁸ pantu nosaka personas, kuras sedz ar izpēti un sanāciju saistītos izdevumus;

2) pamatojoties uz izpētes rezultātiem, pieņem lēmumu par sanācijas nepieciešamību.

(3) Lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, paziņo personām, kuras sedz ar izpēti un sanāciju saistītos izdevumus saskaņā ar šā likuma 35.⁸ pantā noteikto.

35.⁸ pants. Personu atbildība un līdzatbildība par izpēti un sanāciju un ar to saistīto izdevumu segšanā

(1) Izpēti un sanāciju organizē un izdevumus, kas saistīti ar izpēti un sanāciju, prioritārā secībā sedz:

1) operators, kura darbības dēļ radusies piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vieta;

2) operators, kas veic vai ir paredzējis veikt piesārņojošu darbību piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā;

3) attiecīgās zemes vai objekta īpašnieks, kuram bijusi izšķiroša ietekme uzņēmumā, kas veicis piesārņojošu darbību, kuras dēļ šim īpašniekam piederošajā zemes īpašumā radusies piesārņota vai potenciāli piesārņota vieta;

4) attiecīgās zemes vai objekta īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, kas brīvprātīgi apņemas pilnīgi vai daļēji segt šos izdevumus;

5) zemes īpašnieks vai valdītājs, ja zeme iegūta īpašumā vai valdījumā pēc piesārņotās vietas reģistrācijas.

(2) Ja ar izpēti vai sanāciju saistītos izdevumus sedz vairākas šā panta pirmajā daļā minētās personas, tie sadalāmi proporcionāli piesārņojuma apmēram, ko videi radījusi katra persona. Izdevumus sadala, ņemot vērā emisijas daudzumu un veidu, kā arī laiku, kad veikta piesārņojoša darbība. Ja izdevumus sadalīt nav iespējams, šā panta pirmajā daļā minētās personas atbild solidāri.

VI⁴ nodaļa. Militāri piesārņoto teritoriju pārvaldība

35.⁹ pants. Militāri piesārņoto teritoriju izpēte un sanācija

(1) Lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumu no militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem, nesprāgušas munīcijas un citām militāra rakstura ķīmiskām vielām, Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama militāri piesārņoto teritoriju izpēte un sanācija.

(2) Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem, nesprāgušu munīciju un citām militāra rakstura ķīmiskām vielām piesārņoto teritoriju izpēti un nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu veic licencēti komersanti un sertificēti speciālisti.

(3) Aizsardzības ministrija sertificē speciālistus, kas veic ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem, nesprāgušu munīciju un ar citām militāra rakstura ķīmiskām vielām piesārņoto teritoriju izpēti un nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu.

(4) Sertifikātu ir tiesīga saņemt fiziskā persona, kura atbilst šā likuma 35.¹⁰ panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. punkta prasībām un ir nokārtojusi ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju piesārņotas teritorijas izpēti un nesprāgušas munīcijas meklēšanas, identificēšanas, izcelšanas, savākšanas un uzglabāšanas speciālista kvalifikācijas eksāmenu. Sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem.

(5) Aizsardzības ministrija aptur sertifikāta darbību, ja:

1) persona sertifikāta saņemšanai ir sniegusi nepatiesas ziņas;

2) persona neatbilst vismaz vienai no šā likuma 35.¹⁰ panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. vai 11. punkta prasībām;

3) personas saimnieciskā darbība ir apturēta;

4) to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums.

(6) Sertifikāta darbību anulē, ja fiziskā persona četru mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par sertifikāta darbības apturēšanu, nav novērsusi šā panta piektās daļas 1. un 2. punktā minētos pārkāpumus, spēku saglabā šā panta piektās daļas 3. un 4. punktā minētie ierobežojumi vai pārkāpums nav novēršams.

(7) Ministru kabinets nosaka kārtību kādā izsniedzami, anulējami sertifikāti vai apturama to darbība fiziskajām personām, kas veic ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem, nesprāgušu munīciju un citām militāra rakstura ķīmiskām vielām piesārņoto teritoriju izpēti, nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu saistītas darbības.

35.¹⁰ pants. Licences izsniegšana, apturēšana un anulēšana darbam ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem, nesprāgušu munīciju un citām militāra rakstura ķīmiskām vielām piesārņoto teritoriju izpētei un nesprāgušas munīcijas meklēšanai, identificēšanai, izcelšanai, savākšanai un uzglabāšanai

(1) Aizsardzības ministrija Latvijā reģistrētiem komersantiem izsniedz licenci ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem, nesprāgušu munīciju un citām militāra rakstura ķīmiskām vielām piesārņoto teritoriju izpētei un nesprāgušas munīcijas meklēšanai, identificēšanai, izcelšanai, savākšanai un uzglabāšanai. Par licences izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Kārtību, kādā licence izsniedzama, pārreģistrējama, anulējama vai apturama tās darbība, kā arī par licences izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Licenci ir tiesīgi saņemt individuālie komersanti vai komercsabiedrības, ja šā komersanta dalībnieki (fiziskās personas), izņemot akcionārus, kuru līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā ir mazāka par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla, patiesie labuma guvēji, prokūristi, vadītāji, personas, kas ieņem amatus pārvaldes iestādēs, kā arī darbinieki (sertificētie speciālisti), kas tieši saistīti ar licencē minēto darbu veikšanu, atbilst šādām prasībām:

1) ir vismaz 21 gadu veci Latvijas pilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībnieku pilsoņi;

2) nav sodīti par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu – vismaz gadu pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas (izņemot šā panta daļas 12. punktā norādītos gadījumus);

3) viņiem nav diagnosticēti psihiski traucējumi;

4) viņiem nav diagnosticēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība;

5) nav administratīvi sodīti par alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, kā arī nav administratīvi sodīti par ieroču un munīcijas iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas noteikumu pārkāpumiem;

6) valsts drošības iestāžu rīcībā nav ziņu, ka viņu darbība vērsta pret valsts drošību, saistīta ar organizēto noziedzību vai kriminālsodāmām darbībām, kā arī nav ziņu, kas apliecinātu viņu piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, sabiedriskām organizācijām (partijām) vai to apvienībām vai reliģiskām organizācijām, kuru darbība ir vērsta pret valsts drošību;

7) nav piemērots aizdomās turētā statuss par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

8) nav saukti pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

9) nav atbrīvoti no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58. pantu, — agrāk par gadu pēc attiecīgā lēmuma stāšanās spēkā;

10) nav nosacīti atbrīvoti no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.¹ pantu, — agrāk par pārbaudes laika izbeigšanos;

11) nav atbrīvoti no soda vai soda izciešanas saskaņā ar Krimināllikuma 59. pantu par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu — kamēr nav pagājis gads pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda vai soda izciešanas spēkā stāšanās;

12) nav sodīti, pat ja sodāmība dzēsta vai noņemta, par Krimināllikuma IX, IX¹, X nodaļā, 116., 117., 118. pantā, 175. panta ceturtajā daļā (stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas zādzība), 176. panta trešajā daļā (stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas laupīšana), 176. panta ceturtajā daļā (laupīšana, ja tā izdarīta, lietojot šaujamieročus vai sprāgstošas vielas), 177. panta trešajā daļā (krāpšana, ja tā izdarīta, iegūstot stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju), 179. panta trešajā daļā (stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas piesavināšanās), 233., 234., 236. un 237. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem;

13) nav apturēta sertifikāta darbība.

(3) Licenci izsniedz pēc valsts nodevas samaksāšanas uz nenoteiktu laiku. Ne retāk kā reizi trijos gados to pārreģistrē Aizsardzības ministrijā.

(4) Aizsardzības ministrija aptur licences darbību, ja:

1) komersants licences saņemšanai ir sniedzis nepatiesas ziņas;

2) komersants savā darbībā pārkāpis licencē iekļautos nosacījumus vai šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības, kas regulē licencē noteiktās darbības;

3) komersants neatbilst šā panta otrās daļas prasībām;

4) komersantam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tā saimnieciskā darbība ir apturēta;

5) pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas spriedumu vai citas kompetentas iestādes lēmumu (atzinumu), ir konstatēts, ka komersants pārkāpis normatīvos aktus, kas regulē vides aizsardzību, konkurences, nodokļu vai darba tiesības pēdējo triju gadu laikā līdz attiecīgā Aizsardzības ministrijas lēmuma izskatīšanai;

6) to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums.

7) komersants ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu līdzdalībā noziedzīgā organizācijā, krāpnieciskās darbībās finanšu jomā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā;

8) komersanta dalībnieki (juridiskās personas) ir reģistrēti valstī, kas nav Latvijas Republika vai Eiropas Savienības dalībvalsts, vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts;

9) komersantam vai tā patiesā labuma guvēja kontrolē esošam komersantam ir anulēta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju vai pirotehniskiem izstrādājumiem, sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm saskaņā ar Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumu, Ieroču aprites likumu vai Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumu un nav pagājis gads pēc tās anulēšanas;

(5) Licenci anulē, ja komersants iesniedzis attiecīgu iesniegumu vai ja četru mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par licences apturēšanu, komersants nav novērsis šā panta ceturtajā daļā minētos pārkāpumus, vai ja pārkāpums nav novēršams.

VI⁵ nodaļa. Vides trokšņa novērtēšana un pārvaldība

35.¹¹ pants. Vides trokšņa stratēģiskās kartes

(1) Vides trokšņa novērtēšanai izstrādā vides trokšņa stratēģiskās kartes šādos gadījumos:

1) aglomerācijas teritorijai, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000 un iedzīvotāju blīvums pārsniedz 500 iedzīvotāju uz vienu kvadrātkilometru;

2) transporta infrastruktūras objektiem:

a) lidostām, kurās satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 50 000 lidaparātu gadā;

b) autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā;

c) dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā.

(2) Vides trokšņa stratēģisko karšu izstrādi aglomerācijas teritorijai nodrošina attiecīgā pašvaldība, bet ārpus aglomerācijas teritorijas esošiem transporta infrastruktūras objektiem - attiecīgā transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs. Aglomerācijas pašvaldība un attiecīgā transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs sadarbojas vides trokšņa stratēģiskās kartes izstrādē aglomerācijas teritorijai.

35.¹² pants. Rīcības plāni vides trokšņa pārvaldībai

Rīcības plānu vides trokšņa pārvaldībai aglomerācijas teritorijā izstrādā un ievieš attiecīgā pašvaldība, bet rīcības plānu vides trokšņa pārvaldībai transporta infrastruktūras objektam, kas atrodas aglomerācijas teritorijā un ārpus aglomerācijas teritorijas, — attiecīgā transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs. Aglomerācijas pašvaldība un attiecīgā transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs sadarbojas rīcības plāna vides trokšņa pārvaldībai izstrādē, kā arī tā ieviešanā aglomerācijas teritorijā.

35.¹³ pants. Vides trokšņa pārvaldība

(1) Ministru kabinets nosaka prasības, kādā izstrādā vides trokšņa stratēģiskās kartes un vides trokšņa pārvaldības rīcības plānus;

(2) Ministru kabinets nosaka prasības, kādā īstenojama sadarbība ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā (ja novērota pārrobežu ietekme);

(3) Ministru kabinets nosaka sabiedrībai un Eiropas Komisijai sniedzamo informāciju par vides troksni, tās sniegšanas prasības un termiņus, kā arī prasības, kādā sabiedrība tiek iesaistīta rīcības plāna vides trokšņa pārvaldībai izstrādē;

(4) Ministru kabinets nosaka vides trokšņa robežlielumus un mērķlielumus vides trokšņa novērtēšanai;

(5) Ministru kabinets nosaka prasības satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa novērtēšanai;

(6) Ministru kabinets nosaka prasības, kādā vides trokšņa stratēģiskās kartes un vides trokšņa pārvaldības rīcības plānus uzglabā.

35.¹⁴ pants. Valsts iestāžu kompetence vides trokšņa jomā

(1) Šā likuma 35.¹¹ pantā minētās vides trokšņa stratēģiskās kartes un šā likuma 35.¹² pantā minētos rīcības plānus vides trokšņa pārvaldībai apstiprina attiecīgās aglomerācijas pašvaldība vai attiecīgās transporta infrastruktūras valsts kapitāla daļu turētājs.

(2) Veselības inspekcija kontrolē vides kvalitātes normatīvu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām vides trokšņa jomā."

19.

Izteikt 40. pantu šādā redakcijā:

"40. pants. Vides zinātnes attīstība
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija dabas aizsardzības jomā un Klimata un enerģētikas ministrija vides aizsardzības jomā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju veic nepieciešamos pasākumus vides zinātnes attīstībai, lai sekmētu zinātnisko darbību ilgtspējīgas attīstības, vides aizsardzības un vides izglītības jomā, nodrošinot vides kvalitātes pētījumu veikšanu, ekoinovācijas un vides tehnoloģiju attīstību, kā arī vides aizsardzības problēmu apzināšanu un risināšanu."

20.

Izslēgt 41. pantu.

21.

Papildināt likumu ar IX nodaļu šādā redakcijā:

"IX nodaļa. Administratīvā pārkāpuma process vides trokšņa jomā un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā

43. pants. Vides trokšņa robežlieluma pārsniegšana

Par vides trokšņa robežlieluma pārsniegšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

44. pants. Kompetence administratīvā pārkāpuma procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 43. pantā minēto pārkāpumu veic Veselības inspekcija.".

22. Pārejas noteikumos:

izslēgt pārejas noteikumu 3. punktu;

izslēgt pārejas noteikumu 4. punkta 2., 3. un 6. apakšpunktā vārdus "vai Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktors";

papildināt pārejas noteikumus ar 16. punktu šādā redakcijā:
"16. Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 4.¹ panta otrajā daļā, 35.³ panta piektajā daļā, 35.¹⁰ panta pirmajā daļā, kā arī 35.¹³ pantā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. jūlijam, ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

Ministru kabineta 2001. gada 20. novembra noteikumus Nr. 483 "Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība";

Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība";

Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 804 "Noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem";

papildināt pārejas noteikumus ar 17. punktu šādā redakcijā:
"17. Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 21. panta pirmās daļas 2)¹ punktā un 35.⁶ panta piektajā daļā minētos noteikumus.";

papildināt pārejas noteikumus ar 18. punktu šādā redakcijā:
"18. Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. decembrim veic grozījumus Ministru kabineta 2007. gada noteikumos Nr. 281 "Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas".";

papildināt pārejas noteikumus ar 19. punktu šādā redakcijā:
"19. Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. decembrim veic grozījumus Ministru kabineta 2008. gada 25. augusta noteikumos Nr. 672 "Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušu munīciju piesārņotu un potenciāli piesārņotu teritoriju izpētes un piesārņotu teritoriju sanācijas kārtība".";

papildināt pārejas noteikumus ar 20. punktu šādā redakcijā:
"20. Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. decembrim veic grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 243 "Kārtība, kādā veic speciālistu sertifikāciju un komersantu licencēšanu darbam ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un militāri piesārņotu teritoriju izpēti un sanāciju"."

23. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 8. punktu šādā redakcijā:

"8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole)".

"9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību".

Likums stājas spēkā vienlaikus ar Piesārņojošo darbību likumu.

Ministrs V. Uzvārds