Ministru kabinets ir saņēmis Latvijas Republikas Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama (turpmāk – Tiesa) vēstuli ar lūgumu sniegt skaidrojumu, uz kādu apsvērumu pamata tika pieņemts Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 809 ''Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu'' (turpmāk – MK noteikumi Nr. 809) 6. punktā noteiktais ienākumu aprēķināšanas modelis.
Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (turpmāk – SPSP likums) noteiktajam sociālo palīdzību klientam sniedz pašvaldības sociālais dienests, pamatojoties uz viņa materiālo resursu – ienākumu un īpašuma – izvērtējumu. Mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.[1]
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 809 3. punktu mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanai sociālais dienests izmanto pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu SOPA un šo noteikumu 2. punktā minētajos dokumentos iekļautās ziņas un elektroniski sagatavo iztikas līdzekļu deklarāciju (2. pielikums) (turpmāk – deklarācija). Savukārt minēto noteikumu 3.1 punkts nosaka – deklarāciju sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, ievērojot pamata sociālās palīdzības pabalstiem un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam noteikto periodu (turpmāk – deklarācijas periods).
SPSP likuma 36. panta trešā daļa nosaka – pamata sociālās palīdzības pabalstus un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu piešķir:
1) uz trim kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā ir vismaz viena persona darbspējīgā vecumā;
2) uz sešiem kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā vai uz personu attiecas šā panta otrajā daļā noteiktie izņēmumi;
3) uz vienu kalendāra mēnesi, ja mājsaimniecības ienākumi nepārsniedz šā likuma 33. pantā noteiktos ienākumu sliekšņus, taču ir konstatējama neatbilstība kādam no SPSP likuma 9. panta pirmajā daļā, 36. panta pirmās daļas 2. punktā un tā paša panta otrajā daļā noteiktajiem nosacījumiem vai Ministru kabineta noteiktajiem sociālās palīdzības saņemšanai vai trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanai nepieciešamajiem dokumentiem. Mājsaimniecības personām ir pienākums sadarboties ar pašvaldības sociālo dienestu un citām institūcijām minēto neatbilstību novēršanai.
Tas nozīmē, ka standarta gadījumos, ja mājsaimniecībai nav nekādu šķēršļu sociālās palīdzības un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa saņemšanai, kad varētu piemērot SPSP likuma 36. panta trešās daļas 3. punktu, deklarāciju aizpilda uz trīs vai sešiem mēnešiem.
MK noteikumu Nr. 806 6. punkts nosaka – vidējo ienākumu apmēru mēnesī no šo noteikumu 2.5. apakšpunktā minētajiem ienākumiem (tai skaitā no ienākumiem no īpašuma atsavināšanas) aprēķina, dalot ienākumu summu ar kalendāra mēnešu skaitu no ienākuma saņemšanas vai darījuma veikšanas dienas līdz šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienai.
Šāds princips darbojas vēsturiski, proti, norma stājās spēkā 2012. gada 1. jūnijā atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 29. maija noteikumiem Nr. 366 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumos Nr. 299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu''". Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumi Nr. 299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" zaudēja spēku 2021. gada 1. janvārī līdz ar MK noteikumu Nr. 809 spēkā stāšanos.
Izstrādājot Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" grozījumus, tika ņemti vērā apsvērumi, ka persona, atsavinot savu īpašumu, iegūtos līdzekļus vispirms izlieto pamatvajadzību nodrošināšanai (norma paredzēja un šobrīd MK noteikumu Nr. 809 kontekstā arī paredz, ka ienākumos netiek ieskaitīti līdzekļi, kuri izlietoti vienīgā mājokļa iegādei) un tikai tad, kad persona vai mājsaimniecība izlietojusi savus līdzekļus, tā vēršas pēc palīdzības no publiskajiem resursiem, proti, pašvaldības sociālajā dienestā. Ir pieņemts, ka 12 mēneši ir maksimālais periods, kas ņemams vērā, iegūstot vienreizējus ienākumus no īpašuma atsavināšanas. Tomēr, ņemot vērā, ka ienākumu apmērs normatīvajos aktos nav ierobežots, vienai personai tas var būt, piemēram, 3000 euro, bet citai 30 000 euro un vairāk, tika noteikts papildu nosacījums vērtēšanai – mēnešu skaits no darījuma veikšanas brīža. Pie tam ir būtiska atšķirība, kad tieši persona atsavinājusi savu īpašumu pirms sociālās palīdzības pieprasīšanas, jo personas, kura, piemēram, pieprasa sociālo palīdzību 2024. gada maijā, bet atsavinājusi īpašumu 2024. gada aprīlī, materiālais stāvoklis būtiski atšķirsies no personas, kura īpašumu atsavinājusi, piemēram, 2023. gada jūnijā, materiālā stāvokļa. Līdz ar to piemērot aprēķināšanas modeli, kur ienākumi no īpašuma atsavināšanas uzreiz tiek izdalīti uz 12 mēnešiem, nebūtu lietderīgi un taisnīgi. Noteikt normu, ka sociālā palīdzība un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss netiek piešķirts kaut kādā noteiktā laika periodā pēc darījuma veikšanas arī nebūtu lietderīgi un taisnīgi, ņemot vērā to, ka darījuma summas ir atšķirīgas, tāpēc citu alternatīvu risinājumu nav.
Tiesa vēstulē norāda, ka, piemērojot MK noteikumu Nr. 809 6. punktā noteikto ienākumu aprēķināšanas modeli, var rasties situācija, kur faktiski aprēķinātais vidējo ienākumu apmērs no ienākumiem no īpašuma atsavināšanas, to summējot par visu periodu (12 mēnešiem), pārsniedz gūto ienākumu no īpašuma atsavināšanas apmēru, minot, ka ierosinātajā lietā, ko izskata Tiesa, iesniedzot iesniegumu 2022. gada janvārī, klientes darījuma summa 3691,86 euro netika dalīta ar mēnešu skaitu pirms deklarācijas iesniegšanas, jo darījums tika veikts iepriekšējā mēnesī pirms iesnieguma iesniegšanas. Tādējādi ienākumi no īpašuma atsavināšanas deklarācijā tika norādīti kā vidējais ienākums par iepriekšējiem trim kalendāra mēnešiem pirms iesnieguma iesniegšanas, proti, vidējie ienākumi par pēdējiem trim mēnešiem no īpašuma atsavināšanas bija 1230,62 euro; iesniedzot iesniegumu 2022. gada maijā, 3691,86 euro tika dalīti ar pieciem mēnešiem, kas ir 738,37 euro; iesniedzot iesniegumu 2022. gada jūnijā, 3691,86 euro tika dalīti ar sešiem mēnešiem, kas ir 615,31 euro; iesniedzot iesniegumu 2022. gada septembrī, 3691,86 euro tika dalīti ar deviņiem mēnešiem, kas ir 410,21 euro; iesniedzot iesniegumu 2022. gada oktobrī, 3691,86 euro tika dalīti ar 10 mēnešiem, kas ir 369,19 euro; atkārtoti iesniedzot iesniegumu 2022. gada oktobrī, 3691,86 euro tika dalīti ar 10 mēnešiem, kas ir 369,19 euro; iesniedzot iesniegumu 2022. gada novembrī, 3691,86 euro tika dalīti ar 11 mēnešiem, kas ir 335,62 euro; iesniedzot iesniegumu 2022. gada decembrī, 3691,86 euro tika dalīti ar 12 mēnešiem, kas ir 307,65 euro.
Šim secinājumam nevar piekrist, jo aprēķinātais vidējo ienākumu apmērs pirmajā un arī par katru nākamo deklarācijas aizpildīšanas reizi nav jāsummē kopā par visu 12 mēnešu periodu. Sociālais dienests, aizpildot deklarāciju, aprēķina vidējos ienākumus uz attiecīgo deklarācijas periodu (trīs vai sešiem mēnešiem), nevis katrā mēnesī kā personas viena mēneša ienākumu ievada iegūto vidējo ienākumu no īpašuma atsavināšanas, kas iegūts, dalot ienākumu summu ar kalendāra mēnešu skaitu no ienākuma saņemšanas vai darījuma veikšanas dienas līdz iesnieguma iesniegšanas dienai. Piemēram, ja persona 2024. gada janvārī pārdeva īpašumu par 5000 euro un pēc sociālās palīdzības vēršas februārī, tad darījuma summa tiks izdalīta ar trīs kalendāra mēnešiem, jo šajā periodā darbojas norma, ka ienākumus izdala uz iepriekšējiem mēnešiem pirms deklarācijas aizpildīšanas jeb personas vidējie ienākumi būtu 1666,67 euro. Gadījumā, ja deklarācija ir aizpildīta uz trīs mēnešiem, tad nākamās deklarācijas aizpildīšanas mēnesis būtu 2024. gada maijs, kurā vidējie ienākumi no īpašuma atsavināšanas jau tiks dalīti ar četriem mēnešiem jeb vidējie ienākumi būtu 1250 euro. Nākamās deklarācijas aizpildīšanas mēnesis būtu augusts un ienākumi no īpašuma atsavināšanas tiktu dalīti ar septiņiem mēnešiem jeb vidējie ienākumi būtu 714,29 euro. Pēdējo deklarāciju 12 mēnešu periodā persona varētu aizpildīt decembrī un ienākumi no īpašuma atsavināšanas tiktu dalīti ar vienpadsmit mēnešiem jeb vidējie ienākumi būtu 454,55 euro. Tas nozīmē, ka pozīcijā vienreizējs ienākums no īpašuma atsavināšanas, aizpildot deklarāciju februārī, 5000 euro tiktu ieskaitīti janvāra ienākumos, aizpildot deklarāciju maijā atkal tiktu ņemts vērā vienreizējs janvāra ienākums un vidējais apmērs 1250 euro tiktu attiecināts uz šo deklarācijas periodu, kas ietekmētu personas tiesības uz statusa un sociālās palīdzības saņemšanu, attiecīgi augustā ienākums, kas attiecināts uz deklarācijas periodu, kas ietekmētu personas tiesības uz statusa un sociālās palīdzības saņemšanu, būtu 714,29 euro un decembrī 452,55 euro. Ņemot vērā minēto, nav pamata skaitīt kopā vidējos ienākumus no īpašuma atsavināšanas par visiem periodiem, jo katrā nākamajā periodā tas ir tas pats ienākums, vienīgi tas ir dalīts uz lielāku mēnešu skaitu kopš darījuma veikšanas. Summējot kopā deklarācijas vidējos ienākumus no īpašuma atsavināšanas par visiem periodiem gada laikā, nevar izveidoties ne ienākuma no īpašuma atsavināšanas apmērs, ne personas ienākumu apmērs par 12 mēnešiem. Vidējais ienākumu apmērs no īpašuma atsavināšanas, kuram 12 mēnešu laikā kopš vienreizēju ienākumu no īpašuma atsavināšanas iegūšanas ir nozīme tiesību uz statusa un sociālās palīdzības saņemšanu, ir attiecināms uz konkrētā perioda deklarācijas sastādīšanas brīdi.
Vienlaikus atzīmējams, ka MK noteikumi Nr. 809 un SPSP likums neparedz deklarācijas aizpildīšanu katru mēnesi. Atbilstoši SPSP likuma 38. panta ceturtajai daļai sociālais dienests no jauna izvērtē mājsaimniecības materiālo situāciju un pārskata lēmumu par atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam un sociālās palīdzības pabalstu apmēru un veidus, ja pasliktinās mājsaimniecības materiālā situācija vai mainās sociālā situācija. Protams, personām ir tiesības vērsties sociālajā dienestā un lūgt no jauna izvērtēt ienākumus un materiālo stāvokli arī katru mēnesi, ja ienākumi samazinās, un sociālajam dienestam nav tiesību atteikt deklarācijas aizpildīšanu, taču gadījumos, kad ienākumi pārsniedz noteiktos ienākumu sliekšņus un sociālais dienests lēmumā ir pamatojis atteikuma iemeslu, persona var pati izvērtēt nepieciešamību vērsties sociālajā dienestā jaunās deklarācijas aizpildīšanai.
[1] SPSP likuma 36.panta ceturtā daļa
Pielikumā: