MK vēstules projekts

Atbildot uz Latvijas Republikas Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas (turpmāk – Komisija) 2022. gada 10. marta vēstuli Nr. 142.9/12-5-13/22, Ministru kabinets sniedz šādu informāciju par Komisijas informācijas pieprasījumu saistībā ar pieņemtajiem lēmumiem par atteikšanos no Krievijas gāzes piegādēm, kā arī iespēju pārskatīt un pārdalīt Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējumu un citus Eiropas Savienības fondu finanšu instrumentus par labu enerģijas jaudas ražošanas apjoma kāpināšanai Latvijā.

Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju un no tās izrietošos apsvērumus, 2022. gada 24. februārī Ministru kabinets uzdeva AS ''Latvenergo'' iepirkt 2 TWh dabasgāzes, lai piegādātu kā sašķidrināto dabasgāzi (turpmāk – SDG) Klaipēdas SDG terminālī un no Klaipēdas SDG termināļa gāzveida stāvoklī transportētu un noglabātu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (turpmāk – PGK). Noslēgtie līgumi paredz gāzes piegādi uz Klaipēdas SDG termināli un iesūknēšanu Inčukalna PGK aprīlī un maijā. Norādāms, ka AS ''Latvenergo'' iepirktās gāzes izcelsme ir Norvēģija, ASV un Katara.

Tāpat 2022. gada 9. martā Ministru kabinetā tika pieņemts lēmums izsludināt agrīno brīdinājumu dabasgāzes apgādes nozarē. Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra Regulas Nr. 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 (turpmāk – Regula 2017/1938) 11. pantu, Ekonomikas ministrija kā kompetentā iestāde dabasgāzes apgādes nozarē Regulas 2017/1938 izpratnē ierosināja agrīnās brīdināšanas līmeņa izsludināšanu dabasgāzes apgādē ar nolūku prioritizēt dabasgāzes plūsmas, dodot priekšroku gāzes plūsmai no Klaipēdas SDG termināļa pa Lietuvas–Latvijas starpsavienojumu un gāzes plūsmai pa Lietuvas–Polijas dabasgāzes starpsavienojumu, nevis dabasgāzei, kuras izcelsme ir Krievijas Federācija. Tas nozīmē, ka priekšroka gāzes iesūknēšanai Inčukalna PGK tiek dota gāzei, kas nāk no šiem virzieniem, nevis gāzei, kas tiek iesūknēta pa cauruļvadu no Krievijas Federācijas. Būtiski uzsvērt, ka agrīnā brīdināšana nenozīmē enerģētisko krīzi, bet ir preventīva rīcība, lai varētu novērst potenciālas krīzes situācijas izveidošanos nākotnē. Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS ''Conexus Baltic Grid'' kā agrīnās brīdināšanas pārvaldītājs veic koordināciju ar tieši saistītajām dalībvalstīm, lai izpildītu uzdevumu noteikt prioritātes gāzes plūsmām.

Latvijas Republikas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2022. gada 6. aprīļa sēdē Saeimas deputāti konceptuāli atbalstīja to, ka dabasgāzes piegādes no Krievijas Federācijas ir aizliegtas. Vienlaikus minētajā sēdē Ekonomikas ministrija iesniedza arī savus priekšlikumus grozījumiem Enerģētikas likumā saistībā ar energoapgādes drošuma rezervju izveidi ar nolūku stiprināt enerģētisko neatkarību un nodrošināt elektroapgādes un siltumapgādes nepārtrauktību. Tas vienlaikus uzskatāms par preventīvu pasākumu, lai izvairītos no enerģētiskās krīzes iestāšanās. Tāpat iesniegtajos priekšlikumos ir rosināts Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā energoapgādes drošuma rezervju apjoms tiek noteikts, un kārtību, kādā dabasgāzes tirgotāji šīs rezerves veido. Vēl būtiski noteikt kārtību, kādā minētās rezerves tiek izmantotas, kā arī kārtību, kādā vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators veic energoapgādes drošuma rezervju tehnisko kontroli. Papildus Ekonomikas ministrijas iesniegtie priekšlikumi rosina publiskajam tirgotājam (šobrīd AS ''Latvijas Gāze'') uzlikt pienākumu nodrošināt, ka ne vēlāk kā līdz katra gada 1. jūlijam saistīto lietotāju patēriņam nepieciešamais dabasgāzes apjoms laikposmam no katra gada 1. oktobra līdz nākamā gada 1. maijam tiek uzglabāts Inčukalna PGK. Ja šis pienākums netiek izpildīts, publiskā tirgotāja pienākums tiek uzdots otrajam lielākajam dabasgāzes tirgotājam – AS ''Latvenergo''.

Lai nodrošinātu koordinētu un tālredzīgu pārvades un sadales sistēmu attīstību, Ekonomikas ministrija ierosinājusi noteikt sistēmu operatoru pienākumu izstrādāt un attiecīgi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (turpmāk – Regulators) apstiprināt dabasgāzes pārvades un sadales sistēmu attīstības 10 gadu plānu, tāpat kā tas noteikts attiecībā uz elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu Elektroenerģijas tirgus likumā.

Jāpiemin arī Enerģētiskās drošības darba grupas izveide, kuru vada ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Iknedēļas sēdēs koalīcijas partneri pārrunā un pieņem stratēģiskus lēmumus un turpmākos soļus saistībā ar aktuālajiem jautājumiem energoapgādes nozarē, t. sk. šī brīža situāciju dabasgāzes apgādē, piemēram, dabasgāzes pieejamības nodrošināšana nākamajai apkures sezonai, jaudu rezervācija Inčukalna PGK, stratēģisko rezervju veidošana Inčukalna PGK, reģionālā sadarbība dabasgāzes apgādes drošības stiprināšanai u. c.

Papildus norādām, ka Ekonomikas ministrija sadarbībā ar dabasgāzes sistēmas operatoriem un Regulatoru jau ilgstoši ir strādājusi pie energoresursu avotu un ceļu diversifikācijas, kā arī dažādiem alternatīviem risinājumiem energoapgādes drošuma un neatkarības veicināšanai. Būtiska loma ir dabasgāzes starpsavienojumu izbūvei, kas ievērojami stiprinājusi dabasgāzes apgādes drošību ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas reģionā kopumā.

Jau no 2020. gada 1. janvāra darbību uzsācis vienotais dabasgāzes tirgus (vienota ieejas–izejas tarifu sistēma) ar Somiju un Igauniju, kā arī vienota balansēšanas zona ar Igauniju. No minētā datuma komerciālai ekspluatācijai ir pieejams Somijas–Igaunijas starpsavienojums Balticconnector, kas savieno Somiju ar Baltijas valstīm, uzlabo vietējo gāzes sistēmas darbības drošību, nodrošina sašķidrinātās dabasgāzes un biogāzes izmantošanu.

Lietuvas–Polijas dabasgāzes apgādes sistēmu starpsavienojums (turpmāk – GIPL), kas uzsāks darbību jau 2022. gada 1. maijā,  savienos Lietuvas un Polijas dabasgāzes pārvades sistēmas, tādējādi nodrošinot Baltijas austrumu daļas dabasgāzes pārvades sistēmu savienošanu ar Centrāleiropas dabasgāzes pārvades tīklu. GIPL ir būtiska loma reģiona enerģētiskās drošības stiprināšanā, jo tiks novērsta Baltijas valstu dabasgāzes pārvades sistēmu izolētība, radot iespēju piekļūt kopējam Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dabasgāzes tirgum. Tāpat arī GIPL paredz nodrošināt alternatīvus dabasgāzes piegādes ceļus un pieeju jaunām dabasgāzes tirdzniecības platformām. GIPL projekts ilgtermiņā potenciāli varētu arī palielināt Inčukalna PGK izmantošanu un radīt citas sadarbības iespējas Baltijas valstīm un Polijai.

Latvijas–Lietuvas starpsavienojuma modernizācijas projekta ietvaros jau šobrīd Latvijas–Lietuvas starpsavienojumā ir divvirzienu plūsmas. Lietuvas pusē plānots veikt Ķiemēnu gāzes mērīšanas stacijas un Panevēžas kompresoru stacijas modernizāciju, savukārt Latvijā plānots modernizēt augsta spiediena cauruļvadus, lai varētu palielināt sistēmas darba spiedienu līdz 50 bar. Veicot atbilstošas investīcijas, starpsavienojuma jauda tiktu palielināta līdz aptuveni 130 GWh/d virzienā uz Latviju un 119 GWh/d virzienā uz Lietuvu. Ja projekta finansiālie u. c. aspekti risināsies kā iecerēts, pilnīga projekta realizācija varētu notikt līdz 2023. gadam.

Inčukalna PGK modernizācijas projekts, kas ar vairākiem projekta posmiem tiek īstenots no 2019. līdz 2025. gadam, ir iekļauts ES kopīgo interešu projektu sarakstā. Eiropas Komisija tam piešķīra 50 % līdzfinansējumu (kopējās projekta investīcijas 88 miljoni eiro) no CEF finansējuma. Krātuvē tiks uzstādīts gan jauns gāzes pārsūknēšanas agregāts, gan palielināta esošo piecu gāzes sūkņu agregātu jauda. Paredzēts, ka jaunais kompresors nodrošinās kompresijas gāzes ieguvi ar jaudu 12–15 miljoni kubikmetru (m³) diennaktī un iesūknēšanu ar jaudu 4–6 miljoni m³ diennaktī, vienlaikus mazinot gāzes krātuves izņemšanas jaudas atkarību no gāzes daudzuma krātuvē. Esošo iekārtu modernizēšana samazinās arī atmosfērā nonākošo kaitīgo vielu izmešu apjomu un tiks samazināts degvielas gāzes patēriņš. Kopumā šī projekta īstenošana paredz uzlabot Inčukalna PGK tehnisko infrastruktūru, krātuves darbības elastīgumu un aprīkojuma darbības drošumu.

Attiecībā uz iespēju pārskatīt un pārdalīt Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējumu un citus Eiropas Savienības fondu finanšu instrumentus par labu enerģijas jaudas ražošanas apjoma kāpināšanai Latvijā informējam, ka Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējuma (turpmāk – AF) plānā un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam jau šobrīd ir paredzētas būtiskas investīcijas enerģētikas sektorā ar pozitīvu ietekmi uz enerģijas jaudas ražošanas apjoma kāpināšanu. AF plāna ietvaros paredzēts atbalsts elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai 80 miljonu eiro apmērā, savukārt ES fondu finansējuma atbalsts plānots atjaunojamo energoresursu izmantošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai rūpniecībā un komersantos, kā arī lokālajā un individuālajā siltumapgādē kopumā 100 miljonu eiro apmērā un biometāna un saules enerģijas ražošanai 45 miljonu eiro apmērā. Būtiska loma šobrīd ir atbildīgo nozaru ministriju operatīvai rīcībai nepieciešamo normatīvo aktu izstrādei, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu iepriekš minēto investīciju īstenošanas uzsākšanu.

Attiecībā uz iespēju pārskatīt un pārdalīt AF plānā paredzēto finansējumu informējam, ka AF plāna grozījumi šobrīd netiek plānoti, t. sk. ņemot vērā, ka vēl nav pilnībā apzināts potenciālais seku apjoms izrietoši no ģeopolitiskās situācijas pasaulē un sankcijām pret Krieviju. Tāpat skaidrojam, ka ir nepieciešams iegūt aktuālo statistiku un aplēses par vajadzībām un resursu pieejamības ietekmi uz tirgu.

Savukārt attiecībā uz papildu ES fondu finansējuma novirzīšanas iespējām informējam, ka ES fondu plānošanas dokumenti 2021.–2027. gadam ir saskaņošanas procesā ar Eiropas Komisiju. Paredzot būtiskas izmaiņas minēto dokumentu saturā, pastāv risks ievērojami paildzināt to apstiprināšanu no Eiropas Komisijas puses.

Vienlaikus informējam, ka jautājums par finansējuma pārstrukturizāciju ir vērtējams, kad būs pieejami konkrētāki dati un aprēķini par situācijas ietekmi uz enerģētiku Latvijā.