22-TA-3618
Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā
Izdarīt (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 14., 21. nr.; 2008, 16. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205. nr.; 2022, 85A. nr. ) šādus grozījumus:
1.
1. pantā:
Uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.
Papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
Papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
(2) Likums nosaka likuma subjektu tiesības, pienākumus un atbildību, administratīvos pārkāpumus sabiedriskā labuma jomā un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.
2.
Papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā:
3.1 pants. Sabiedriskā labuma organizāciju iedalījums
(1) Biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija, kura vēlas saņemt sabiedriskā labuma organizācijas statusu izvēlas vienu no šādām sabiedriskā labuma organizācijas pakāpēm:
1) pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusam var pieteikties biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija, kurai ir izpratne par sabiedriskā labuma darbību un kura ir orientēta uz saprotamiem un mērāmiem darbības rezultātiem.
2) otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusam var pieteikties biedrība, nodibinājums, reliģiskā organizācija vai pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācija, kurai ir vismaz divu gadu darbības pieredze sabiedriskā labuma jomā un tā veic sistemātisku un regulāru darbību ar saprotamiem un mērāmiem darbības rezultātiem.
(2) Ja biedrība, nodibinājums, reliģiskā organizācija vai pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācija sniedz palīdzību katastrofu vai ārkārtējo situāciju gadījumā, tad šādai biedrībai, nodibinājumam, reliģiskajai organizācijai vai pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai ir tiesības pretendēt un iegūt sabiedriskā labuma organizācijas otrās pakāpes statusu, neievērojot šā panta pirmās daļas ierobežojumus.
(3) Otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācija var pieteikties pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusam, ja tās saņemtie ziedojumi pilnā apmēra ir izlietoti vai nodoti citai vai citām, ja tādas ir vairākas, otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām. Kārtību, kādā tiek nodoti otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas, kura pāriet uz pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusu, neizmantotie ziedojumi, nosaka Ministru kabinets.
(1) Biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija, kura vēlas saņemt sabiedriskā labuma organizācijas statusu izvēlas vienu no šādām sabiedriskā labuma organizācijas pakāpēm:
1) pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusam var pieteikties biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija, kurai ir izpratne par sabiedriskā labuma darbību un kura ir orientēta uz saprotamiem un mērāmiem darbības rezultātiem.
2) otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusam var pieteikties biedrība, nodibinājums, reliģiskā organizācija vai pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācija, kurai ir vismaz divu gadu darbības pieredze sabiedriskā labuma jomā un tā veic sistemātisku un regulāru darbību ar saprotamiem un mērāmiem darbības rezultātiem.
(2) Ja biedrība, nodibinājums, reliģiskā organizācija vai pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācija sniedz palīdzību katastrofu vai ārkārtējo situāciju gadījumā, tad šādai biedrībai, nodibinājumam, reliģiskajai organizācijai vai pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai ir tiesības pretendēt un iegūt sabiedriskā labuma organizācijas otrās pakāpes statusu, neievērojot šā panta pirmās daļas ierobežojumus.
(3) Otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācija var pieteikties pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusam, ja tās saņemtie ziedojumi pilnā apmēra ir izlietoti vai nodoti citai vai citām, ja tādas ir vairākas, otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām. Kārtību, kādā tiek nodoti otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas, kura pāriet uz pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusu, neizmantotie ziedojumi, nosaka Ministru kabinets.
3.
4. pantā:
Izteikt otro daļu šādā redakcijā:
(2) Personas, kuras ziedo otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai, ir tiesīgas saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, izņemot gadījumus, kad tās atsauc savu ziedojumu.
(2) Personas, kuras ziedo otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai, ir tiesīgas saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, izņemot gadījumus, kad tās atsauc savu ziedojumu.
Papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā:
(3) Sabiedriskā labuma organizācija nav tiesīga atgriezt saņemto ziedojumu, ja skaitot no ziedojuma saņemšanas dienas ir pagājuši 24 mēneši.
4.
5. pantā:
Uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu un izteikt ievaddaļu šādā redakcijā:
(1) Sabiedriskā labuma organizāciju reģistru ved un savā tīmekļvietnē publicē Valsts ieņēmumu dienests. Reģistrā ieraksta šādas ziņas:
(1) Sabiedriskā labuma organizāciju reģistru ved un savā tīmekļvietnē publicē Valsts ieņēmumu dienests. Reģistrā ieraksta šādas ziņas:
Izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:
2) lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu norādītās sabiedriskā labuma darbības jomas un sabiedriskā labuma organizācijas pakāpe;
2) lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu norādītās sabiedriskā labuma darbības jomas un sabiedriskā labuma organizācijas pakāpe;
Papildināt pirmo daļu ar 5. un 6. punktu šādā redakcijā:
5) sabiedriskā labuma organizācijas nosaukumu, reģistrācijas numuru un adresi;
6) komisijas atzinumā par sabiedriskā labuma organizācijas gada pārskatā sniegto informāciju par sabiedriskā labuma organizācijas darbību, piešķirto caurskatāmības koeficientu, par to informējot attiecīgo sabiedriskā labuma organizāciju.
6) komisijas atzinumā par sabiedriskā labuma organizācijas gada pārskatā sniegto informāciju par sabiedriskā labuma organizācijas darbību, piešķirto caurskatāmības koeficientu, par to informējot attiecīgo sabiedriskā labuma organizāciju.
5.
6. pantā:
Izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
(1) Sabiedriskā labuma komisija (turpmāk — komisija) ir koleģiāla institūcija, kurā visiem komisijas pārstāvjiem tiek piešķirtas balsstiesības un kurā vienādā skaitā ietilpst pilnvarotas amatpersonas, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvji.
(1) Sabiedriskā labuma komisija (turpmāk — komisija) ir koleģiāla institūcija, kurā visiem komisijas pārstāvjiem tiek piešķirtas balsstiesības un kurā vienādā skaitā ietilpst pilnvarotas amatpersonas, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvji.
Papildināt pantu ar 1.1, 1.2, 1.3 un 1.4 daļu šādā redakcijā:
(11) Komisija ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no komisijas locekļiem.
(12) Katram komisijas loceklim sabiedriskā labuma komisijas sēdē ir viena balss.
(13) Komisijas lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem komisijas locekļiem.
(14) Ja balsojot “par” un “pret” balsu skaits ir vienāds, komisijas priekšsēdētājam ir izšķirošās balss tiesības.
(12) Katram komisijas loceklim sabiedriskā labuma komisijas sēdē ir viena balss.
(13) Komisijas lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem komisijas locekļiem.
(14) Ja balsojot “par” un “pret” balsu skaits ir vienāds, komisijas priekšsēdētājam ir izšķirošās balss tiesības.
Izteikt otro daļu šādā redakcijā:
(2) Komisija izvērtē biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma organizācijas darbības būtībai, kā arī tās mantas, finanšu līdzekļu un 9. panta pirmajā daļā minēto ziedojumu izlietojuma atbilstību šā likuma noteikumiem un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam motivētu atzinumu.
(2) Komisija izvērtē biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma organizācijas darbības būtībai, kā arī tās mantas, finanšu līdzekļu un 9. panta pirmajā daļā minēto ziedojumu izlietojuma atbilstību šā likuma noteikumiem un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam motivētu atzinumu.
Papildināt pantu ar 2.1, 2.2 un 2.3 daļu šādā redakcijā:
(21) Valsts ieņēmumu dienests var pieņemt no komisijas sniegtā izvērtējuma atšķirīgu lēmumu, ja biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija nav izpildījusi šā likuma 7. panta ceturtajā daļā minētos nosacījumus, vai, ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir ierobežotas pieejamības informācija par pamatotām aizdomām, ka biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām krāpniecības, korupcijas, sankciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas jomās vai ir konstatēti citi normatīvo aktu pārkāpumi. Valsts ieņēmumu dienests par pieņemto lēmumu informē komisiju un norāda iemeslus, kas bija par pamatu šāda lēmuma pieņemšanai.
(22) Komisija, izvērtējot sabiedriskā labuma organizācijas darbības pārskatu, katram izvērtētajam darbības pārskatam piešķir caurskatāmības koeficientu:
1) zaļš – sabiedriskā labuma organizācijas par savu darbību un sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu sniedz izvērstu informāciju, kas ir izteikta skaitliski, turpmākās darbības plāni ir skaidri, saprotami un izteikti skaitliski. Informācija par sabiedriskā labuma organizācijas darbību, sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu un turpmākās darbības plāniem ir publiski pieejama;
2) dzeltens – sabiedriskā labuma organizācija par savu darbību un sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu sniedz izvērstu informāciju, kas ir daļēji izteikta skaitliski, turpmākās darbības plāni ir skaidri, saprotami un daļēji izteikti skaitliski. Informācija par sabiedriskā labuma organizācijas darbību, sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu un turpmākās darbības plāniem ir publiski pieejama;
3) oranžs – sabiedriskā labuma organizācija par savu darbību un sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu sniedz īsu informāciju, kas daļēji izteikta skaitliski, turpmākās darbības plāni ir vispārīgi, kas daļēji izteikti skaitliski. Informācija par sabiedriskā labuma organizācijas darbību, sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu un turpmākās darbības plāniem ir publiski pieejama.
(23) Sabiedriskā labuma organizācijas darbības pārskatam piešķirto caurskatāmības koeficientu katram izvērtētajam darbības pārskatam ieraksta komisijas atzinumā pie attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas, kuras iepriekšējā gada darbības pārskatam ir piešķirts caurskatāmības koeficients.
(22) Komisija, izvērtējot sabiedriskā labuma organizācijas darbības pārskatu, katram izvērtētajam darbības pārskatam piešķir caurskatāmības koeficientu:
1) zaļš – sabiedriskā labuma organizācijas par savu darbību un sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu sniedz izvērstu informāciju, kas ir izteikta skaitliski, turpmākās darbības plāni ir skaidri, saprotami un izteikti skaitliski. Informācija par sabiedriskā labuma organizācijas darbību, sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu un turpmākās darbības plāniem ir publiski pieejama;
2) dzeltens – sabiedriskā labuma organizācija par savu darbību un sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu sniedz izvērstu informāciju, kas ir daļēji izteikta skaitliski, turpmākās darbības plāni ir skaidri, saprotami un daļēji izteikti skaitliski. Informācija par sabiedriskā labuma organizācijas darbību, sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu un turpmākās darbības plāniem ir publiski pieejama;
3) oranžs – sabiedriskā labuma organizācija par savu darbību un sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu sniedz īsu informāciju, kas daļēji izteikta skaitliski, turpmākās darbības plāni ir vispārīgi, kas daļēji izteikti skaitliski. Informācija par sabiedriskā labuma organizācijas darbību, sabiedrībai sniegto sabiedrisko labumu un turpmākās darbības plāniem ir publiski pieejama.
(23) Sabiedriskā labuma organizācijas darbības pārskatam piešķirto caurskatāmības koeficientu katram izvērtētajam darbības pārskatam ieraksta komisijas atzinumā pie attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas, kuras iepriekšējā gada darbības pārskatam ir piešķirts caurskatāmības koeficients.
Izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:
(3) Komisijas darbību nodrošina Valsts ieņēmumu dienests, tai skaitā sagatavojot atzinumu projektus, kā arī citus dokumentus un fiksējot komisijas sēdes audioierakstā.
(4) Komisijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
(3) Komisijas darbību nodrošina Valsts ieņēmumu dienests, tai skaitā sagatavojot atzinumu projektus, kā arī citus dokumentus un fiksējot komisijas sēdes audioierakstā.
(4) Komisijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
Papildināt pantu ar sesto un septīto daļu:
(6) Komisijas personālsastāvu apstiprina Finanšu ministrs.
(7) Komisijas locekļi, kas nav pilnvarotas amatpersonas, par darbu komisijā saņem atlīdzību, kuras apmēru un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(7) Komisijas locekļi, kas nav pilnvarotas amatpersonas, par darbu komisijā saņem atlīdzību, kuras apmēru un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
6.
7. pantā:
Izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
(1) Biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija, kas vēlas iegūt sabiedriskā labuma organizācijas statusu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā) iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu, iesniegumā norādot atbilstošu šā likuma 2. panta pirmajai daļai darbības jomu vai jomas, ja tās ir vairākas, kurās tā plāno veikt sabiedriskā labuma darbību un vēlamo sabiedriskā labuma organizācijas statusa pakāpi atbilstoši šā likuma 3.1 pantam.
(1) Biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija, kas vēlas iegūt sabiedriskā labuma organizācijas statusu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā) iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu, iesniegumā norādot atbilstošu šā likuma 2. panta pirmajai daļai darbības jomu vai jomas, ja tās ir vairākas, kurās tā plāno veikt sabiedriskā labuma darbību un vēlamo sabiedriskā labuma organizācijas statusa pakāpi atbilstoši šā likuma 3.1 pantam.
Papildināt pantu ar 1.1 , 1. 2, 1.3, 1.4 un 1.5 daļu šādā redakcijā:
(11) Papildus darbības jomu sabiedriskā labuma organizācijai piešķir saskaņā ar šā likuma 7. pantā noteikto kārtību. Par papildu darbības jomas piešķiršanu sabiedriskā labuma organizācijai tiek lemts tuvākajā iespējamajā komisijas sēdē pēc visas nepieciešamās informācijas iegūšanas.
(12) Otro pakāpi pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai piešķir saskaņā ar šā likuma 7. pantā noteikto kārtību. Par otrās pakāpes piešķiršanu pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai tiek lemts tuvākajā iespējamajā komisijas sēdē pēc visas nepieciešamās informācijas iegūšanas.
(13) Ja sabiedriskā labuma organizācija, kas saskaņā ar šā panta 1.1 daļu piesakās papildus darbības jomai, ir iesniegusi papildu dokumentus vai ziņas, kuru izskatīšana ir nepieciešama komisijas sēdē, jautājumu par sabiedriskā labuma organizācijas papildus darbības jomas piešķiršanu atkārtoti izskata tuvākajā iespējamajā komisijas sēdē.
(14) Ja pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācija, kas saskaņā ar šā panta 1.2 daļu piesakās otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusam, ir iesniegusi papildu dokumentus vai ziņas, kuru izskatīšana ir nepieciešama komisijas sēdē, jautājumu par otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu atkārtoti izskata tuvākajā iespējamajā komisijas sēdē.
(15) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par pirmās pakāpes piešķiršanu otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai, pamatojoties uz otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas iesniegumu. Ja otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai, kura ir iesniegusi iesniegumu par pakāpes maiņu uz lēmuma pieņemšanas dienu ir neizlietoti šā likuma 9. panta pirmajā daļā minētie ziedojumi, tai ir pienākums ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par sabiedriskā labuma organizācijas pakāpes maiņu, nodot neizlietotos ziedojumus tai vai tām, ja tādas ir vairākas, otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām, kas minētas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas pakāpes maiņu. Kārtību, kādā tiek nodoti otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas, kura pāriet uz pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusu, neizlietotie ziedojumi, nosaka Ministru kabinets.
(12) Otro pakāpi pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai piešķir saskaņā ar šā likuma 7. pantā noteikto kārtību. Par otrās pakāpes piešķiršanu pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai tiek lemts tuvākajā iespējamajā komisijas sēdē pēc visas nepieciešamās informācijas iegūšanas.
(13) Ja sabiedriskā labuma organizācija, kas saskaņā ar šā panta 1.1 daļu piesakās papildus darbības jomai, ir iesniegusi papildu dokumentus vai ziņas, kuru izskatīšana ir nepieciešama komisijas sēdē, jautājumu par sabiedriskā labuma organizācijas papildus darbības jomas piešķiršanu atkārtoti izskata tuvākajā iespējamajā komisijas sēdē.
(14) Ja pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācija, kas saskaņā ar šā panta 1.2 daļu piesakās otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusam, ir iesniegusi papildu dokumentus vai ziņas, kuru izskatīšana ir nepieciešama komisijas sēdē, jautājumu par otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu atkārtoti izskata tuvākajā iespējamajā komisijas sēdē.
(15) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par pirmās pakāpes piešķiršanu otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai, pamatojoties uz otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas iesniegumu. Ja otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai, kura ir iesniegusi iesniegumu par pakāpes maiņu uz lēmuma pieņemšanas dienu ir neizlietoti šā likuma 9. panta pirmajā daļā minētie ziedojumi, tai ir pienākums ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par sabiedriskā labuma organizācijas pakāpes maiņu, nodot neizlietotos ziedojumus tai vai tām, ja tādas ir vairākas, otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām, kas minētas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas pakāpes maiņu. Kārtību, kādā tiek nodoti otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas, kura pāriet uz pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusu, neizlietotie ziedojumi, nosaka Ministru kabinets.
Izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:
(3) Lai varētu pieņemt lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa un pakāpes piešķiršanu, tiek izvērtēti šādi dokumenti un ziņas:
(3) Lai varētu pieņemt lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa un pakāpes piešķiršanu, tiek izvērtēti šādi dokumenti un ziņas:
Papildināt trešo daļu ar 8. un 9. punktu šādā redakcijā:
8) Iekšlietu ministrijas Informācijas centra administratīvo sodu reģistra aktuālās datu bāzes ieraksti;
9) iepriekšējā gada darbības pārskats un turpmākās darbības plāns.
9) iepriekšējā gada darbības pārskats un turpmākās darbības plāns.
Papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
(31) Ja biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija, kas pretendē uz sabiedriskā labuma organizācijas statusu, ir iesniegusi papildu dokumentus vai ziņas, kuru izskatīšana ir nepieciešama komisijas sēdē, jautājumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu atkārtoti izskata tuvākajā komisijas sēdē, bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad iegūta papildu informācija.
Izteikt ceturtās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:
(4) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa un pakāpes piešķiršanu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, pamatojoties uz komisijas motivētu atzinumu, kas Valsts ieņēmumu dienestam ir saistošs attiecībā uz sabiedriskā labuma izvērtējumu, kā arī, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
(4) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa un pakāpes piešķiršanu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, pamatojoties uz komisijas motivētu atzinumu, kas Valsts ieņēmumu dienestam ir saistošs attiecībā uz sabiedriskā labuma izvērtējumu, kā arī, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
Papildināt ceturto daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:
3) biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija ir iesniegusi gada pārskatu par visiem tās darbības gadiem, iepriekšējā gada darbības pārskatu un turpmākās darbības plānu, ja atbilstoši normatīvo aktu prasībām biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai bija pienākums tos sagatavot.
Izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
(5) Lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu norāda šā likuma 2. panta pirmajā daļā minēto sabiedriskā labuma darbības jomu vai jomas, ja tās ir vairākas, un sabiedriskā labuma organizācijas pakāpi atbilstoši šā likuma 3.1 pantam.
(5) Lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu norāda šā likuma 2. panta pirmajā daļā minēto sabiedriskā labuma darbības jomu vai jomas, ja tās ir vairākas, un sabiedriskā labuma organizācijas pakāpi atbilstoši šā likuma 3.1 pantam.
Svītrot astoto, devīto un desmito daļu.
Papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:
(11) Ja Valsts ieņēmumu dienests lēmuma sagatavošanas laikā konstatē apstākļus, izņemot 8. panta 1.1 daļā minētos gadījumus, kas varēja ietekmēt komisijas atzinumu, tas lūdz komisijai atkārtoti sniegt motivētu atzinumu, informējot komisiju par konstatētajiem apstākļiem.
7.
8. pantā:
Svītrot pirmās daļas 3. un 4. punktu.
Papildināt pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā redakcijā:
(11) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskai organizācijai, kas ir iesniegusi šā likuma 7. panta pirmajā daļā paredzēto iesniegumu, pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē ja:
1) biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija nav iesniegusi gada pārskatu, ja atbilstoši normatīvo aktu prasībām biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai bija pienākums to sagatavot;
2) biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai ir nodokļu parādi;
3) valsts drošības iestāde ir konstatējusi riskus valsts drošības interesēm, ko rada attiecīgās organizācijas darbība un tās darbības mērķi, un par tiem sniegusi atzinumu Valsts ieņēmumu dienestam;
4) biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas valdes vai vadības institūcijas loceklim ir spēkā normatīvajos aktos noteiktais tiesību atņemšanas vai tiesību izmantošanas aizliegums sabiedriskā labuma vai nodokļu jomā vai saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 24. pantu administratīvā sodāmība nav dzēsta; vai ja attiecībā uz biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas valdes vai vadības institūcijas locekli ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai saskaņā ar Krimināllikuma 63. pantu tam nav dzēsta un noņemta sodāmība.
(12) Valsts ieņēmumu dienests informē komisiju par Valsts ieņēmumu dienesta šā panta 1.1 daļā minētajos gadījumos pieņemto lēmumu. Valsts ieņēmumu dienests norāda komisijai iemeslus, kas bija par pamatu šāda lēmuma pieņemšanai.
1) biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija nav iesniegusi gada pārskatu, ja atbilstoši normatīvo aktu prasībām biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai bija pienākums to sagatavot;
2) biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai ir nodokļu parādi;
3) valsts drošības iestāde ir konstatējusi riskus valsts drošības interesēm, ko rada attiecīgās organizācijas darbība un tās darbības mērķi, un par tiem sniegusi atzinumu Valsts ieņēmumu dienestam;
4) biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas valdes vai vadības institūcijas loceklim ir spēkā normatīvajos aktos noteiktais tiesību atņemšanas vai tiesību izmantošanas aizliegums sabiedriskā labuma vai nodokļu jomā vai saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 24. pantu administratīvā sodāmība nav dzēsta; vai ja attiecībā uz biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas valdes vai vadības institūcijas locekli ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai saskaņā ar Krimināllikuma 63. pantu tam nav dzēsta un noņemta sodāmība.
(12) Valsts ieņēmumu dienests informē komisiju par Valsts ieņēmumu dienesta šā panta 1.1 daļā minētajos gadījumos pieņemto lēmumu. Valsts ieņēmumu dienests norāda komisijai iemeslus, kas bija par pamatu šāda lēmuma pieņemšanai.
Svītrot trešo daļu.
8.
Izteikt 9. pantu šādā redakcijā:
(1) Ziedojums šā likuma izpratnē ir finanšu līdzekļi un naudas izteiksmē novērtējami pakalpojumi un ķermeniskas lietas - kustamas vai nekustamas (piemēram, zemes gabali, ēkas, transportlīdzekļi, mēbeles u.c.), kuras persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod vai sniedz sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai.
(2) Ziedojot sabiedriskā labuma organizācijai ķermeniskas lietas, īpašuma tiesības pāriet sabiedriskā labuma organizācijai;
(3) Ziedojot sabiedriskā labuma organizācijai pakalpojumus, ziedotājs slēdz rakstveida līgumu ar sabiedriskā labuma organizāciju, kurā ir norādīta ziedotā pakalpojuma vērtība naudas izteiksmē, pamatojoties uz attiecīgā pakalpojuma pašizmaksas aprēķinu, kuru pievieno kā līguma pielikumu.
(4) Sabiedriskā labuma organizācijai šā panta pirmajā daļā minētais ziedojums nav uzskatāms par ziedojumu tādā apjomā, kādā sabiedriskā labuma organizācijai ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kurām ir atlīdzības raksturs.
(5) Šā likuma izpratnē par ziedojumu nav uzskatāmas bezķermeniskas lietas (piemēram, nekustamā īpašuma lietošanas tiesības, kustamas mantas lietošanas tiesības, kā arī nemateriālie ieguldījumi).
(6) Ja personas (ziedotāja) šā panta pirmajā daļā minētais ziedojums vienai otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas vai ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas, šī persona, lai tā būtu tiesīga izmantot nodokļa atvieglojumus, slēdz rakstveida līgumu ar sabiedriskā labuma organizāciju par tiem ziedojumiem, kuri pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas. Minimālā mēneša darba alga šā likuma izpratnē ir minimālās mēneša darba algas apmērs, kāds bija noteikts attiecīgā kalendārā gada 1. janvārī.
(1) Ziedojums šā likuma izpratnē ir finanšu līdzekļi un naudas izteiksmē novērtējami pakalpojumi un ķermeniskas lietas - kustamas vai nekustamas (piemēram, zemes gabali, ēkas, transportlīdzekļi, mēbeles u.c.), kuras persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod vai sniedz sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai.
(2) Ziedojot sabiedriskā labuma organizācijai ķermeniskas lietas, īpašuma tiesības pāriet sabiedriskā labuma organizācijai;
(3) Ziedojot sabiedriskā labuma organizācijai pakalpojumus, ziedotājs slēdz rakstveida līgumu ar sabiedriskā labuma organizāciju, kurā ir norādīta ziedotā pakalpojuma vērtība naudas izteiksmē, pamatojoties uz attiecīgā pakalpojuma pašizmaksas aprēķinu, kuru pievieno kā līguma pielikumu.
(4) Sabiedriskā labuma organizācijai šā panta pirmajā daļā minētais ziedojums nav uzskatāms par ziedojumu tādā apjomā, kādā sabiedriskā labuma organizācijai ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kurām ir atlīdzības raksturs.
(5) Šā likuma izpratnē par ziedojumu nav uzskatāmas bezķermeniskas lietas (piemēram, nekustamā īpašuma lietošanas tiesības, kustamas mantas lietošanas tiesības, kā arī nemateriālie ieguldījumi).
(6) Ja personas (ziedotāja) šā panta pirmajā daļā minētais ziedojums vienai otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas vai ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas, šī persona, lai tā būtu tiesīga izmantot nodokļa atvieglojumus, slēdz rakstveida līgumu ar sabiedriskā labuma organizāciju par tiem ziedojumiem, kuri pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas. Minimālā mēneša darba alga šā likuma izpratnē ir minimālās mēneša darba algas apmērs, kāds bija noteikts attiecīgā kalendārā gada 1. janvārī.
9.
10. pantā:
Izteikt 10. panta nosaukumu šāda redakcijā:
10. pants. Ziedojuma veidi
10. pants. Ziedojuma veidi
Izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
(1) Šā likuma 9. panta pirmajā daļā minētais ziedojums, kuram ziedotājs ir noteicis izlietošanas mērķi vai par kura nodošanu ir noslēgts rakstveida līgums, kas nav pretrunā ar sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem, ir mērķziedojums.
(2) Šā likuma 9. panta pirmajā daļā minētais ziedojums, kuram nav noteikts izlietojuma mērķis vai par kura nodošanu nav noslēgts rakstveida līgums, ir vispārējs ziedojums, kas izlietojams sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem jomā vai jomās, ja tādas ir vairākas, kas ir minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta (turpmāk – lēmums par statusa piešķiršanu).
(1) Šā likuma 9. panta pirmajā daļā minētais ziedojums, kuram ziedotājs ir noteicis izlietošanas mērķi vai par kura nodošanu ir noslēgts rakstveida līgums, kas nav pretrunā ar sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem, ir mērķziedojums.
(2) Šā likuma 9. panta pirmajā daļā minētais ziedojums, kuram nav noteikts izlietojuma mērķis vai par kura nodošanu nav noslēgts rakstveida līgums, ir vispārējs ziedojums, kas izlietojams sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem jomā vai jomās, ja tādas ir vairākas, kas ir minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta (turpmāk – lēmums par statusa piešķiršanu).
Svītrot trešo daļu.
10.
Papildināt likumu ar 10.1 pantu šādā redakcijā:
10.1 pants. Sabiedriskā labuma organizāciju tiesības veikt saimniecisko darbību
(1) Sabiedriskā labuma organizācija veic tādu saimniecisko darbību, kas veicina sabiedriskā labuma organizācijas statūtos minēto sabiedriskā labuma darbību.
(2) Sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības ienākumus atļauts izmantot tikai statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, saimnieciskās darbības ienākumus izmantojot attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības nodrošināšanai vai attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas sabiedriskā labuma mērķiem, jomā, kas ir minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta.
(3) Sabiedriskā labuma organizācija grāmatvedības uzskaitē nodala sabiedriskā labuma darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaiti no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites, norādot detalizēti sabiedriskā labuma darbības un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus.
(1) Sabiedriskā labuma organizācija veic tādu saimniecisko darbību, kas veicina sabiedriskā labuma organizācijas statūtos minēto sabiedriskā labuma darbību.
(2) Sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības ienākumus atļauts izmantot tikai statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, saimnieciskās darbības ienākumus izmantojot attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības nodrošināšanai vai attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas sabiedriskā labuma mērķiem, jomā, kas ir minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta.
(3) Sabiedriskā labuma organizācija grāmatvedības uzskaitē nodala sabiedriskā labuma darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaiti no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites, norādot detalizēti sabiedriskā labuma darbības un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus.
11.
11. pantā:
11. panta nosaukumu izteikt šādā redakcijā:
11. pants. Sabiedriskā labuma organizācijas mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanas ierobežojumi.
11. pants. Sabiedriskā labuma organizācijas mantas, finanšu līdzekļu un ziedojumu izlietošanas ierobežojumi.
Izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
(1) Sabiedriskā labuma organizācijai ir pienākums izlietot savu mantu, finanšu līdzekļus un 9. panta pirmajā daļā minētos ziedojumus attiecīgās organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem.
(1) Sabiedriskā labuma organizācijai ir pienākums izlietot savu mantu, finanšu līdzekļus un 9. panta pirmajā daļā minētos ziedojumus attiecīgās organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem.
Svītrot otro daļu.
Izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
(3) Izdevumu veidus, kuri šā likuma izpratnē uzskatāmi par sabiedriskā labuma organizācijas administratīvajiem izdevumiem, paredzot, ka pie tiem pieskaitāmi sabiedriskā labuma organizācijas izdevumi, kuri nav tieši saistīti ar statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanu nosaka Ministru kabinets.
(3) Izdevumu veidus, kuri šā likuma izpratnē uzskatāmi par sabiedriskā labuma organizācijas administratīvajiem izdevumiem, paredzot, ka pie tiem pieskaitāmi sabiedriskā labuma organizācijas izdevumi, kuri nav tieši saistīti ar statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanu nosaka Ministru kabinets.
Papildināt pantu ar 3.1, 3.2 un 3.3 daļu šādā redakcijā:
(31) Šā likuma 9. panta pirmajā daļā minēto ziedojumu nedrīkst izlietot, lai segtu zaudējumus, kuri radušies sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības rezultātā.
(32) Otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācija šā likuma 9. panta pirmajā daļā minēto saņemto ziedojumu nedrīkst izlietot saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
(33) Sabiedriskā labuma organizācijai ir pienākums mērķziedojumu 100 procentu apmērā izlietot tikai ziedotāja noteiktajam mērķim vai līgumā paredzētajiem mērķiem.
(32) Otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācija šā likuma 9. panta pirmajā daļā minēto saņemto ziedojumu nedrīkst izlietot saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
(33) Sabiedriskā labuma organizācijai ir pienākums mērķziedojumu 100 procentu apmērā izlietot tikai ziedotāja noteiktajam mērķim vai līgumā paredzētajiem mērķiem.
Izteikt piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:
(5) Sabiedriskā labuma organizācija nedrīkst bez atlīdzības nodot tās mantu, finanšu līdzekļus vai 9. panta pirmajā daļā minētos ziedojumus komercdarbības (izņemot šā panta septītajā daļā minēto gadījumu), kā arī tādu darbību veikšanai, kuras saistītas ar politisko organizāciju (partiju) darbības vai to vēlēšanu kampaņu atbalstīšanu.
(6) Sabiedriskā labuma organizācija drīkst bez atlīdzības nodot tās mantu, finanšu līdzekļus vai 9. panta pirmajā daļā minētos ziedojumus tikai uz rakstveida līguma pamata. Līgumā norāda:
1) mantas, finanšu līdzekļu vai 9. panta pirmajā daļā minēto ziedojumu izlietojuma mērķi, kas saistīts ar tām sabiedriskā labuma organizācijas jomām, kuras minētas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai;
2) tās personas atbildību par tai nodotās mantas, finanšu līdzekļu vai 9. panta pirmajā daļā minēto ziedojumu izlietošanu atbilstoši līguma noteikumiem, kura saņem sabiedriskā labuma organizācijas īpašumā esošu mantu, finanšu līdzekļus vai 9. panta pirmajā daļā minētos ziedojumus;
3) sabiedriskā labuma organizācijas pienākumu uzraudzīt, lai persona, kurai tā nodod īpašumā esošu mantu, finanšu līdzekļus vai 9. panta pirmajā daļā minētos ziedojumus, tos pilnībā izlietotu līgumā paredzētajiem mērķiem, kā arī sabiedriskā labuma organizācijas tiesības atgūt nodoto īpašumā esošu mantu, finanšu līdzekļus vai 9. panta pirmajā daļā minētos ziedojumus, ja persona neizmanto no sabiedriskā labuma organizācijas saņemto mantu, finanšu līdzekļus vai 9. panta pirmajā daļā minētos ziedojumus atbilstoši līgumā paredzētajiem mērķiem.
(7) Pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai, ievērojot šā panta sestās daļas nosacījumus, ir tiesības Sociālā uzņēmuma likumā noteiktajā kārtībā dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kurai piešķirams sociālā uzņēmuma statuss, un bez atlīdzības tai nodot sabiedriskā labuma organizācijas īpašumā esošu mantu, finanšu līdzekļus vai 9. panta pirmajā daļā minētos ziedojumus, izņemot šā likuma 10. panta pirmajā daļā minēto mērķziedojumu.
(5) Sabiedriskā labuma organizācija nedrīkst bez atlīdzības nodot tās mantu, finanšu līdzekļus vai 9. panta pirmajā daļā minētos ziedojumus komercdarbības (izņemot šā panta septītajā daļā minēto gadījumu), kā arī tādu darbību veikšanai, kuras saistītas ar politisko organizāciju (partiju) darbības vai to vēlēšanu kampaņu atbalstīšanu.
(6) Sabiedriskā labuma organizācija drīkst bez atlīdzības nodot tās mantu, finanšu līdzekļus vai 9. panta pirmajā daļā minētos ziedojumus tikai uz rakstveida līguma pamata. Līgumā norāda:
1) mantas, finanšu līdzekļu vai 9. panta pirmajā daļā minēto ziedojumu izlietojuma mērķi, kas saistīts ar tām sabiedriskā labuma organizācijas jomām, kuras minētas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai;
2) tās personas atbildību par tai nodotās mantas, finanšu līdzekļu vai 9. panta pirmajā daļā minēto ziedojumu izlietošanu atbilstoši līguma noteikumiem, kura saņem sabiedriskā labuma organizācijas īpašumā esošu mantu, finanšu līdzekļus vai 9. panta pirmajā daļā minētos ziedojumus;
3) sabiedriskā labuma organizācijas pienākumu uzraudzīt, lai persona, kurai tā nodod īpašumā esošu mantu, finanšu līdzekļus vai 9. panta pirmajā daļā minētos ziedojumus, tos pilnībā izlietotu līgumā paredzētajiem mērķiem, kā arī sabiedriskā labuma organizācijas tiesības atgūt nodoto īpašumā esošu mantu, finanšu līdzekļus vai 9. panta pirmajā daļā minētos ziedojumus, ja persona neizmanto no sabiedriskā labuma organizācijas saņemto mantu, finanšu līdzekļus vai 9. panta pirmajā daļā minētos ziedojumus atbilstoši līgumā paredzētajiem mērķiem.
(7) Pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai, ievērojot šā panta sestās daļas nosacījumus, ir tiesības Sociālā uzņēmuma likumā noteiktajā kārtībā dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kurai piešķirams sociālā uzņēmuma statuss, un bez atlīdzības tai nodot sabiedriskā labuma organizācijas īpašumā esošu mantu, finanšu līdzekļus vai 9. panta pirmajā daļā minētos ziedojumus, izņemot šā likuma 10. panta pirmajā daļā minēto mērķziedojumu.
Papildināt pantu ar astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:
(8) Otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai, ievērojot šā panta sestās daļas nosacījumus, ir tiesības Sociālā uzņēmuma likumā noteiktajā kārtībā dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kurai piešķirams sociālā uzņēmuma statuss, un bez atlīdzības tai nodot sabiedriskā labuma organizācijas īpašumā esošu mantu un finanšu līdzekļus, izņemot šā likuma 9. panta pirmajā daļā minētos ziedojumus un 10. panta pirmajā daļā minēto mērķziedojumu.
(9) Sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus jāizmanto sabiedriskā labuma jomā vai jomās, ja tās ir vairākas, kas norādītas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta vai jāiegulda atpakaļ attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskajā darbībā.
(10) Otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai, kurai saskaņā ar 14. panta pirmo daļu vai 1.1 daļu tiek atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ja tai uz lēmuma pieņemšanas dienu ir neizlietoti 9. panta pirmajā daļā minētie ziedojumi, tai ir pienākums ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, nodot neizlietotos ziedojumus tai vai tām, ja tādas ir vairākas, otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām, kas minētas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu. Kārtību, kādā tiek nodoti otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas, kurai tiek atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, neizlietotie ziedojumi, nosaka Ministru kabinets.
(9) Sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus jāizmanto sabiedriskā labuma jomā vai jomās, ja tās ir vairākas, kas norādītas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta vai jāiegulda atpakaļ attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskajā darbībā.
(10) Otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai, kurai saskaņā ar 14. panta pirmo daļu vai 1.1 daļu tiek atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ja tai uz lēmuma pieņemšanas dienu ir neizlietoti 9. panta pirmajā daļā minētie ziedojumi, tai ir pienākums ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, nodot neizlietotos ziedojumus tai vai tām, ja tādas ir vairākas, otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām, kas minētas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu. Kārtību, kādā tiek nodoti otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas, kurai tiek atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, neizlietotie ziedojumi, nosaka Ministru kabinets.
12.
12. pantā:
Izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
(1) Sabiedriskā labuma organizācijai aizliegts sadalīt savu mantu, finanšu līdzekļus vai 9. panta pirmajā daļā minētos ziedojumus starp dibinātājiem, valdes vai vadības institūcijas locekļiem, kā arī izmantot tā, lai tieši vai netieši gūtu labumu (galvojumus, aizdevumus, vekseļus, kā arī citus materiālus labumus).
(2) Šā panta pirmās daļas noteikums attiecas arī uz sabiedriskā labuma organizācijas dibinātāju, valdes vai vadības institūcijas locekļu laulātajiem, radiniekiem un svaiņiem, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei.
(1) Sabiedriskā labuma organizācijai aizliegts sadalīt savu mantu, finanšu līdzekļus vai 9. panta pirmajā daļā minētos ziedojumus starp dibinātājiem, valdes vai vadības institūcijas locekļiem, kā arī izmantot tā, lai tieši vai netieši gūtu labumu (galvojumus, aizdevumus, vekseļus, kā arī citus materiālus labumus).
(2) Šā panta pirmās daļas noteikums attiecas arī uz sabiedriskā labuma organizācijas dibinātāju, valdes vai vadības institūcijas locekļu laulātajiem, radiniekiem un svaiņiem, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei.
Papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
(4) Sabiedriskā labuma organizācijai, kuras veiktās saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem sabiedriskā labuma organizācijas ieņēmumiem pārskata gadā veido vairāk nekā 50 procentus, trīs gadu periodā ir jāizpilda vismaz 80 procenti no izvirzītajiem uzdevumiem, kas norādīti gada pārskata Vadības ziņojumā pie informācijas, ko sniedz organizācija, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, par ilgtermiņa un īstermiņa turpmākās darbības plāniem, kas vērsti uz sabiedriskā labuma mērķi, jomā, kas ir minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu vai lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta. Turpmākās darbības plāniem un paveiktajiem darbiem ir jābūt norādītiem vienībās (ciparos), kas ir mērāmas (saskaitāmi).
13.
Papildināt likumu ar 12.1 pantu šādā redakcijā:
12.1 pants. Sabiedriskā labuma organizācijas dibinātāju, valdes vai vadības institūcijas locekļa kompetence un atbildība
(1) Valdes vai vadības institūcijas loceklis pārzina un vada sabiedriskā labuma organizācijas lietas kā krietns un rūpīgs saimnieks.
(2) Valdes vai vadības institūcijas loceklis pārvalda un ir atbildīgs par sabiedriskā labuma organizācijas mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, statūtiem, biedru sapulces vai citu institūciju lēmumiem, kā arī ievērojot šā likuma 11. un 12. pantā noteiktos ierobežojumus.
(3) Dibinātāji, valdes vai vadības institūcijas locekļi ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti sabiedriskā labuma organizācijai viņu vainas dēļ.
(4) Ja dibinātājs, valdes vai vadības institūcijas loceklis izstājas no sabiedriskā labuma organizācijas, viņš atbild tikai par tām saistībām, kuras radušās pirms viņa izstāšanās un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies pēc viņa izstāšanās dienas.
(5) Par sabiedriskā labuma organizācijas valdes vai vadības institūcijas locekli nevar būt persona, kura ir bijusi valdes vai vadības institūcijas loceklis sabiedriskā labuma organizācijā, kurai atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, izņemot gadījumus, kuros sabiedriskā labuma organizācijas statuss atņemts saskaņā ar šā likuma 14. panta 1.1 daļas 8. punktu.
(6) Šā panta piektajā daļā minētais aizliegums ilgst 12 mēnešus no lēmuma par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu spēkā stāšanās dienas.
(7) Ja šā panta piektajā daļā minētais sabiedriskā labuma organizācijas valdes vai vadības institūcijas loceklis ir valdes vai vadības institūcijas loceklis arī citā sabiedriskā labuma organizācijā, tad šāda sabiedriskā labuma organizācija trīs mēnešu laikā nodrošina attiecīgā valdes vai vadības institūcijas locekļa maiņu.
(1) Valdes vai vadības institūcijas loceklis pārzina un vada sabiedriskā labuma organizācijas lietas kā krietns un rūpīgs saimnieks.
(2) Valdes vai vadības institūcijas loceklis pārvalda un ir atbildīgs par sabiedriskā labuma organizācijas mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, statūtiem, biedru sapulces vai citu institūciju lēmumiem, kā arī ievērojot šā likuma 11. un 12. pantā noteiktos ierobežojumus.
(3) Dibinātāji, valdes vai vadības institūcijas locekļi ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti sabiedriskā labuma organizācijai viņu vainas dēļ.
(4) Ja dibinātājs, valdes vai vadības institūcijas loceklis izstājas no sabiedriskā labuma organizācijas, viņš atbild tikai par tām saistībām, kuras radušās pirms viņa izstāšanās un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies pēc viņa izstāšanās dienas.
(5) Par sabiedriskā labuma organizācijas valdes vai vadības institūcijas locekli nevar būt persona, kura ir bijusi valdes vai vadības institūcijas loceklis sabiedriskā labuma organizācijā, kurai atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, izņemot gadījumus, kuros sabiedriskā labuma organizācijas statuss atņemts saskaņā ar šā likuma 14. panta 1.1 daļas 8. punktu.
(6) Šā panta piektajā daļā minētais aizliegums ilgst 12 mēnešus no lēmuma par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu spēkā stāšanās dienas.
(7) Ja šā panta piektajā daļā minētais sabiedriskā labuma organizācijas valdes vai vadības institūcijas loceklis ir valdes vai vadības institūcijas loceklis arī citā sabiedriskā labuma organizācijā, tad šāda sabiedriskā labuma organizācija trīs mēnešu laikā nodrošina attiecīgā valdes vai vadības institūcijas locekļa maiņu.
14.
Papildināt likumu ar 12.2 pantu šādā redakcijā:
12.2 pants. Sabiedriskā labuma organizācijas valdes vai vadības institūcijas locekļa pienākumi
(1) Valdes vai vadības institūcijas loceklim ir pienākums nodrošināt sabiedriskā labuma organizācijas mantas, finanšu līdzekļu un 9. panta pirmajā daļā minēto ziedojumu izlietošanu atbilstoši attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, jomā vai jomās, kas norādīta lēmumā par statusa piešķiršanu, ievērojot šā likuma nosacījumus.
(2) Valdes vai vadības institūcijas loceklim ir pienākums nodrošināt sabiedriskā labuma organizācijas darbību atbilstoši attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, jomā vai jomās, kas norādīta lēmumā par statusa piešķiršanu, ievērojot šā likuma nosacījumus.
(3) Valdes vai vadības institūcijas loceklim ir pienākums nodrošināt sabiedriskā labuma organizācijas saimniecisko darbību tā, lai tā veicinātu sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītā mērķa sasniegšanu, jomā vai jomās, kas norādīta lēmumā par statusa piešķiršanu.
(4) Valdes vai vadības institūcijas loceklim ir pienākums nodrošināt sabiedriskā labuma organizācijas, kuras veiktās saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem sabiedriskā labuma organizācijas ieņēmumiem pārskata gadā veido vairāk nekā 50 procentus, plānoto mērķu sasniegšanu trīs gadu periodā, izpildot vismaz 80 procentus no izvirzītajiem uzdevumiem, kas norādīti gada pārskata Vadības ziņojumā pie informācijas, ko sniedz organizācija, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, par ilgtermiņa un īstermiņa turpmākās darbības plāniem, kas vērsti uz sabiedriskā labuma mērķi, jomā, kas ir minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu vai lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta. Turpmākās darbības plāniem un paveiktajiem darbiem ir jābūt norādītiem vienībās (ciparos), kas ir mērāmas (saskaitāmi).
(1) Valdes vai vadības institūcijas loceklim ir pienākums nodrošināt sabiedriskā labuma organizācijas mantas, finanšu līdzekļu un 9. panta pirmajā daļā minēto ziedojumu izlietošanu atbilstoši attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, jomā vai jomās, kas norādīta lēmumā par statusa piešķiršanu, ievērojot šā likuma nosacījumus.
(2) Valdes vai vadības institūcijas loceklim ir pienākums nodrošināt sabiedriskā labuma organizācijas darbību atbilstoši attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, jomā vai jomās, kas norādīta lēmumā par statusa piešķiršanu, ievērojot šā likuma nosacījumus.
(3) Valdes vai vadības institūcijas loceklim ir pienākums nodrošināt sabiedriskā labuma organizācijas saimniecisko darbību tā, lai tā veicinātu sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītā mērķa sasniegšanu, jomā vai jomās, kas norādīta lēmumā par statusa piešķiršanu.
(4) Valdes vai vadības institūcijas loceklim ir pienākums nodrošināt sabiedriskā labuma organizācijas, kuras veiktās saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem sabiedriskā labuma organizācijas ieņēmumiem pārskata gadā veido vairāk nekā 50 procentus, plānoto mērķu sasniegšanu trīs gadu periodā, izpildot vismaz 80 procentus no izvirzītajiem uzdevumiem, kas norādīti gada pārskata Vadības ziņojumā pie informācijas, ko sniedz organizācija, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, par ilgtermiņa un īstermiņa turpmākās darbības plāniem, kas vērsti uz sabiedriskā labuma mērķi, jomā, kas ir minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu vai lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta. Turpmākās darbības plāniem un paveiktajiem darbiem ir jābūt norādītiem vienībās (ciparos), kas ir mērāmas (saskaitāmi).
15.
13. pantā:
Izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
(1) Sabiedriskā labuma organizācija katru gadu līdz 31. martam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā) organizācijas iepriekšējā gada pārskatu par iepriekšējo pārskata gadu.
(1) Sabiedriskā labuma organizācija katru gadu līdz 31. martam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā) organizācijas iepriekšējā gada pārskatu par iepriekšējo pārskata gadu.
Papildināt pantu ar 1.1, 1.2, 1.3 un 1.4 daļu šādā redakcijā:
(11) Valsts ieņēmumu dienests nodrošina sabiedriskā labuma organizācijas līdzekļu izlietojuma uzraudzību un atbilstību normatīvo aktu prasībām visās sabiedriskā labuma organizācijās.
(12) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības no valsts vai pašvaldības iestādes, sabiedriskā labuma organizācijas un biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas pieprasīt papildu dokumentus, informāciju vai ziņas, kas attiecas uz konkrētās sabiedriskā labuma organizācijas darbību. Pieprasītie papildu dokumenti, informācija vai ziņas 30 dienu laikā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam.
(13) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības nodot komisijai atkārtotai izskatīšanai šā panta trešajā, 3.1 un 3.2 daļā norādītos dokumentus, ja tā rīcībā ir jauna informācija par sabiedriskā labuma organizācijas darbību vai mantas, finanšu līdzekļu vai 9. panta pirmajā daļā minēto ziedojumu izlietošanu.
(14) Valsts ieņēmumu dienests nodrošina administratīvo aktu izdošanas, uzraudzības un kontroles funkciju veikšanu.
(12) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības no valsts vai pašvaldības iestādes, sabiedriskā labuma organizācijas un biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas pieprasīt papildu dokumentus, informāciju vai ziņas, kas attiecas uz konkrētās sabiedriskā labuma organizācijas darbību. Pieprasītie papildu dokumenti, informācija vai ziņas 30 dienu laikā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam.
(13) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības nodot komisijai atkārtotai izskatīšanai šā panta trešajā, 3.1 un 3.2 daļā norādītos dokumentus, ja tā rīcībā ir jauna informācija par sabiedriskā labuma organizācijas darbību vai mantas, finanšu līdzekļu vai 9. panta pirmajā daļā minēto ziedojumu izlietošanu.
(14) Valsts ieņēmumu dienests nodrošina administratīvo aktu izdošanas, uzraudzības un kontroles funkciju veikšanu.
Izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
(3) Komisija pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas, kuras saimnieciskās darbības ieņēmumi nepārsniedz 50 procentus no sabiedriskā labuma organizācijas kopējiem ieņēmumiem iepriekšēja pārskata gadā, gada pārskatu var izskatīt un izvērtēt tās darbības atbilstību lēmumā par statusa piešķiršanu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par nodokļu samaksu un pašvaldības izziņu par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu un var izvērtēt sabiedriskā labuma organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai nejaušas izlases veidā.
(3) Komisija pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas, kuras saimnieciskās darbības ieņēmumi nepārsniedz 50 procentus no sabiedriskā labuma organizācijas kopējiem ieņēmumiem iepriekšēja pārskata gadā, gada pārskatu var izskatīt un izvērtēt tās darbības atbilstību lēmumā par statusa piešķiršanu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par nodokļu samaksu un pašvaldības izziņu par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu un var izvērtēt sabiedriskā labuma organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai nejaušas izlases veidā.
Papildināt pantu ar 3.1, 3.2, 3.3 un 3.4 daļu šādā redakcijā:
(31)Komisija pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas, kuras saimnieciskās darbības ieņēmumi nepārsniedz 50 procentus no sabiedriskā labuma organizācijas kopējiem ieņēmumiem iepriekšēja pārskata gadā, gada pārskatu izskata un izvērtē tās darbības atbilstību lēmumā par statusa piešķiršanu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par nodokļu samaksu un pašvaldības izziņu par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu un izvērtē sabiedriskā labuma organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai, ja Valsts ieņēmumu dienests konstatējis riskus sabiedriskā labuma organizācijas darbībā vai mantas, finanšu līdzekļu vai 9. panta pirmajā daļā minēto ziedojumu izlietošanā.
(32) Komisija pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas, kuras saimnieciskās darbības ieņēmumi pārsniedz 50 procentus no sabiedriskā labuma organizācijas kopējiem ieņēmumiem iepriekšējā pārskata gadā, gada pārskatu izskata un izvērtē tās darbības atbilstību lēmumā par statusa piešķiršanu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par nodokļu samaksu un pašvaldības izziņu par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, izvērtē sabiedriskā labuma organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai.
(33) Komisija otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas gada pārskatu izskata katru gadu izvērtējot tās darbības atbilstību lēmumā par statusa piešķiršanu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par nodokļu samaksu un pašvaldības izziņu par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, izvērtē sabiedriskā labuma organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai.
(34) Ja komisijai rodas pamatotas šaubas par sabiedriskā labuma organizācijas mantas, finanšu līdzekļu vai 9. panta pirmajā daļā minēto ziedojumu izlietojuma atbilstību šā likuma prasībām, Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši savai kompetencei veic attiecīgu pārbaudi un sniedz komisijai informāciju par pārbaudes rezultātiem.
(32) Komisija pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas, kuras saimnieciskās darbības ieņēmumi pārsniedz 50 procentus no sabiedriskā labuma organizācijas kopējiem ieņēmumiem iepriekšējā pārskata gadā, gada pārskatu izskata un izvērtē tās darbības atbilstību lēmumā par statusa piešķiršanu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par nodokļu samaksu un pašvaldības izziņu par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, izvērtē sabiedriskā labuma organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai.
(33) Komisija otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas gada pārskatu izskata katru gadu izvērtējot tās darbības atbilstību lēmumā par statusa piešķiršanu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par nodokļu samaksu un pašvaldības izziņu par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, izvērtē sabiedriskā labuma organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai.
(34) Ja komisijai rodas pamatotas šaubas par sabiedriskā labuma organizācijas mantas, finanšu līdzekļu vai 9. panta pirmajā daļā minēto ziedojumu izlietojuma atbilstību šā likuma prasībām, Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši savai kompetencei veic attiecīgu pārbaudi un sniedz komisijai informāciju par pārbaudes rezultātiem.
Izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
(5) Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz izmaiņām, kas izdarītas Uzņēmumu reģistra attiecīgajos reģistros par sabiedriskā labuma organizācijas nosaukuma vai adreses maiņu, aktualizē informāciju sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā un publicē to Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē.
(5) Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz izmaiņām, kas izdarītas Uzņēmumu reģistra attiecīgajos reģistros par sabiedriskā labuma organizācijas nosaukuma vai adreses maiņu, aktualizē informāciju sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā un publicē to Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē.
Papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
(6) Sabiedriskā labuma organizācijai pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam neiesniegto informāciju par 9. panta pirmajā daļā minēto ziedojumu izlietojumu. Sagatavotajai informācijai jābūt caurskatāmai un jānodrošina ziedojumu izlietojuma izsekojamību.
16.
14. pantā:
Izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:
(1) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņem, pamatojoties uz komisijas motivētu atzinumu, ja:
(1) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņem, pamatojoties uz komisijas motivētu atzinumu, ja:
Izteikt pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:
1) sabiedriskā labuma organizācija savu mantu, finanšu līdzekļus vai 9. panta pirmajā daļā minētos ziedojumus nav izlietojusi tai sabiedriskā labuma darbības jomai vai jomām, ja tādas piešķirtas vairākas, kuras minētas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta, šīs organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem vai nav ievērojusi šā likuma 11. un 12. pantā noteiktos ierobežojumus;
1) sabiedriskā labuma organizācija savu mantu, finanšu līdzekļus vai 9. panta pirmajā daļā minētos ziedojumus nav izlietojusi tai sabiedriskā labuma darbības jomai vai jomām, ja tādas piešķirtas vairākas, kuras minētas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta, šīs organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem vai nav ievērojusi šā likuma 11. un 12. pantā noteiktos ierobežojumus;
Svītrot pirmās daļas 2., 3., 6. un 7. punktu.
Papildināt pirmo daļu ar 8., 9. un 10. punktu šādā redakcijā:
8) sabiedriskā labuma organizācijas darbība trīs pārskata gadu periodā nesasniedz vai neapliecina virzību uz sabiedriskā labuma organizācijas izvirzīto uzdevumu sasniegšanu, izpildot vismaz 80 procentus no izvirzītajiem uzdevumiem, kas vērsti uz sabiedriskā labuma mērķi jomā, kas ir minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu vai lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta vai sabiedriskā labuma organizācijas darbība un virzība pirmajos divos pārskata gados uz izvirzīto uzdevumu sasniegšanu nav pārliecinoša;
9) sabiedriskā labuma organizācija veic tādu saimniecisko darbību, kas neveicina sabiedriskā labuma organizācijas statūtos minēto sabiedriskā labuma darbību;
10) sabiedriskā labuma organizācija, kuras veiktās saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem sabiedriskā labuma organizācijas ieņēmumiem pārskata gadā veido vairāk nekā 50 procentus, trīs gadu periodā nav sasniegusi plānotos rezultātus, izpildot vismaz 80 procentus no izvirzītajiem uzdevumiem, kas norādīti gada pārskata Vadības ziņojumā pie informācijas, ko sniedz organizācija, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, par ilgtermiņa un īstermiņa turpmākās darbības plāniem, kas vērsti uz sabiedriskā labuma mērķi jomā, kas ir minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu vai lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta. Turpmākās darbības plāniem un paveiktajiem darbiem ir jābūt norādītiem vienībās (ciparos), kas ir mērāmas (saskaitāmi).
9) sabiedriskā labuma organizācija veic tādu saimniecisko darbību, kas neveicina sabiedriskā labuma organizācijas statūtos minēto sabiedriskā labuma darbību;
10) sabiedriskā labuma organizācija, kuras veiktās saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem sabiedriskā labuma organizācijas ieņēmumiem pārskata gadā veido vairāk nekā 50 procentus, trīs gadu periodā nav sasniegusi plānotos rezultātus, izpildot vismaz 80 procentus no izvirzītajiem uzdevumiem, kas norādīti gada pārskata Vadības ziņojumā pie informācijas, ko sniedz organizācija, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, par ilgtermiņa un īstermiņa turpmākās darbības plāniem, kas vērsti uz sabiedriskā labuma mērķi jomā, kas ir minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu vai lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta. Turpmākās darbības plāniem un paveiktajiem darbiem ir jābūt norādītiem vienībās (ciparos), kas ir mērāmas (saskaitāmi).
Papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
(11) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ja:
1) Valsts ieņēmumu dienests, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus sabiedriskā labuma organizācijas darbībā;
2) sabiedriskā labuma organizācija neveic nodokļu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
3) sabiedriskā labuma organizācijas valdes vai vadības institūcijas loceklim ir stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktais tiesību atņemšanas vai tiesību izmantošanas aizliegums sabiedriskā labuma vai nodokļu jomā vai ir stājies spēkā notiesājošs spriedums;
4) sabiedriskā labuma organizācija nenodrošina šā likuma 12.1 panta septītās daļas prasības;
5) sabiedriskā labuma organizācija pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida pieprasījuma 30 dienu laikā nav iesniegusi pieprasīto informāciju un dokumentus;
6) sabiedriskā labuma organizācija nav iesniegusi gada pārskatu;
7) valsts drošības iestāde ir konstatējusi riskus valsts drošības interesēm, ko rada sabiedriskā labuma organizācijas darbība un darbības mērķi, un par tiem sniegusi atzinumu Valsts ieņēmumu dienestam;
8) sabiedriskā labuma organizācija ir iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu ar lūgumu atņemt tai sabiedriskā labuma organizācijas statusu.
1) Valsts ieņēmumu dienests, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus sabiedriskā labuma organizācijas darbībā;
2) sabiedriskā labuma organizācija neveic nodokļu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
3) sabiedriskā labuma organizācijas valdes vai vadības institūcijas loceklim ir stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktais tiesību atņemšanas vai tiesību izmantošanas aizliegums sabiedriskā labuma vai nodokļu jomā vai ir stājies spēkā notiesājošs spriedums;
4) sabiedriskā labuma organizācija nenodrošina šā likuma 12.1 panta septītās daļas prasības;
5) sabiedriskā labuma organizācija pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida pieprasījuma 30 dienu laikā nav iesniegusi pieprasīto informāciju un dokumentus;
6) sabiedriskā labuma organizācija nav iesniegusi gada pārskatu;
7) valsts drošības iestāde ir konstatējusi riskus valsts drošības interesēm, ko rada sabiedriskā labuma organizācijas darbība un darbības mērķi, un par tiem sniegusi atzinumu Valsts ieņēmumu dienestam;
8) sabiedriskā labuma organizācija ir iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu ar lūgumu atņemt tai sabiedriskā labuma organizācijas statusu.
Izteikt otro daļu šādā redakcijā:
(2) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz šā panta 1.1 daļas 2. un 6. punktu, par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ja sabiedriskā labuma organizācija pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida brīdinājuma saņemšanas brīdinājumā noteiktajā termiņā nav novērsusi tajā norādītos pārkāpumus.
(2) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz šā panta 1.1 daļas 2. un 6. punktu, par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ja sabiedriskā labuma organizācija pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida brīdinājuma saņemšanas brīdinājumā noteiktajā termiņā nav novērsusi tajā norādītos pārkāpumus.
Papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
(21) Valsts ieņēmumu dienests informē komisiju par Valsts ieņēmumu dienesta pieņemto lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, ja tas tika pieņemts bez skatīšanas komisijas sēdē. Valsts ieņēmumu dienests norāda komisijai iemeslus, kas bija par pamatu šāda lēmuma pieņemšanai.
Svītrot trešo, ceturto, sesto un septīto daļu.
17.
15. pantā:
Izteikt otro daļu šādā redakcijā:
(2) Ja biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai sabiedriskā labuma organizācijas statuss atņemts, pamatojoties uz šā likuma 14. panta 11. daļas 2. vai 8. punktu, tās iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu pēc būtības izskata ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu.
(2) Ja biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai sabiedriskā labuma organizācijas statuss atņemts, pamatojoties uz šā likuma 14. panta 11. daļas 2. vai 8. punktu, tās iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu pēc būtības izskata ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu.
Izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
(4) Šā panta otrajā daļā minētajām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām, kurām sabiedriskā labuma organizācijas statuss atņemts, pamatojoties uz šā likuma 14. panta 1.1 daļas 1. punktu, sabiedriskā labuma organizācijas statusu var piešķirt atkārtoti, ja novērsti konstatētie pārkāpumi un saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījumu ir saņemts kompetentās iestādes apliecinājums par šo pārkāpumu novēršanu.
(4) Šā panta otrajā daļā minētajām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām, kurām sabiedriskā labuma organizācijas statuss atņemts, pamatojoties uz šā likuma 14. panta 1.1 daļas 1. punktu, sabiedriskā labuma organizācijas statusu var piešķirt atkārtoti, ja novērsti konstatētie pārkāpumi un saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījumu ir saņemts kompetentās iestādes apliecinājums par šo pārkāpumu novēršanu.
18.
Papildināt likumu ar 15.1 pantu šādā redakcijā:
15.1 pants. Valsts ieņēmumu dienesta izdoto dokumentu paziņošana
Valsts ieņēmumu dienesta izdoto administratīvo aktu, dokumentus un citu informāciju biedrībai, nodibinājumam un reliģiskajai organizācijai paziņo likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā.
Valsts ieņēmumu dienesta izdoto administratīvo aktu, dokumentus un citu informāciju biedrībai, nodibinājumam un reliģiskajai organizācijai paziņo likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā.
19.
Svītrot 17. pantu
20.
Papildināt likumu ar 18. pantu šādā redakcijā:
18. pants. Administratīvie pārkāpumi sabiedriskā labuma darbības jomā
(1) Par sabiedriskā labuma organizācijas mantas, finanšu līdzekļu un 9. panta pirmajā daļā minēto ziedojumu izlietošanu, kas neatbilst attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, jomā vai jomās, , kas norādīta lēmumā par statusa piešķiršanu, neievērojot šā likuma nosacījumus, piemēro naudas sodu valdes vai vadības institūcijas loceklim no piecām līdz četri simti naudas soda vienībām.
(2) Par sabiedriskā labuma organizācijas darbību, kas neatbilst attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, jomā vai jomās, kas norādīta lēmumā par statusa piešķiršanu, neievērojot šā likuma nosacījumus, piemēro naudas sodu valdes vai vadības institūcijas loceklim no piecām līdz četri simti naudas soda vienībām.
(3) Ja sabiedriskā labuma organizācija veic saimniecisko darbību, kas nav saistīta ar sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītā mērķa sasniegšanu, jomā vai jomās, kas norādīta lēmumā par statusa piešķiršanu, piemēro naudas sodu valdes vai vadības institūcijas loceklim no piecām līdz četri simti naudas soda vienībām.
(4) Ja sabiedriskā labuma organizācija, kuras veiktās saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem ieņēmumiem veido vairāk nekā 50 procentus trīs gadu periodā nesasniedz plānotos rezultātus, kas vērsti uz sabiedriskā labuma mērķi, piemēro naudas sodu valdes vai vadības institūcijas loceklim no piecām līdz četri simti naudas soda vienībām.
(1) Par sabiedriskā labuma organizācijas mantas, finanšu līdzekļu un 9. panta pirmajā daļā minēto ziedojumu izlietošanu, kas neatbilst attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, jomā vai jomās, , kas norādīta lēmumā par statusa piešķiršanu, neievērojot šā likuma nosacījumus, piemēro naudas sodu valdes vai vadības institūcijas loceklim no piecām līdz četri simti naudas soda vienībām.
(2) Par sabiedriskā labuma organizācijas darbību, kas neatbilst attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajam mērķim, jomā vai jomās, kas norādīta lēmumā par statusa piešķiršanu, neievērojot šā likuma nosacījumus, piemēro naudas sodu valdes vai vadības institūcijas loceklim no piecām līdz četri simti naudas soda vienībām.
(3) Ja sabiedriskā labuma organizācija veic saimniecisko darbību, kas nav saistīta ar sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītā mērķa sasniegšanu, jomā vai jomās, kas norādīta lēmumā par statusa piešķiršanu, piemēro naudas sodu valdes vai vadības institūcijas loceklim no piecām līdz četri simti naudas soda vienībām.
(4) Ja sabiedriskā labuma organizācija, kuras veiktās saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem ieņēmumiem veido vairāk nekā 50 procentus trīs gadu periodā nesasniedz plānotos rezultātus, kas vērsti uz sabiedriskā labuma mērķi, piemēro naudas sodu valdes vai vadības institūcijas loceklim no piecām līdz četri simti naudas soda vienībām.
21.
Papildināt likumu ar 19. pantu šādā redakcijā:
19. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 18. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests.
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 18. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests.
Pārejas noteikumi
Organizācijai, kurai uz grozījumu spēkā stāšanās dienu ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ar grozījumu spēkā stāšanās dienu tiek piešķirts otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statuss.
Likums stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī
Ministrs V. Uzvārds