26-TA-201
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā
Izdarīt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (Latvijas Vēstnesis, 2017, 156. nr.; 2018, 249. nr.; 2019, 62., 118. nr.; 2020, 29. nr.; 2021, 65.A, 193., 200. nr.; 2022, 69. nr.; 2023, 87., 247. nr.; 2025, 244. nr.) šādus grozījumus:
1.
1. pantā:
papildināt ar 5.1, 5.2 un 5.3 daļu šādā redakcijā:
"(51) Attiecināmais jūras transporta kuģis – kravas kuģis, pasažieru kuģis, speciāliem nolūkiem paredzēts kuģis (velkonis, bagarkuģis, ledlauzis, glābšanas kuģis, mācību un pētnieciskais kuģis, kabeļu licējs) un kuģis, kas paredzēts valsts dienestu funkciju veikšanai (valsts robežas apsardzība, vides aizsardzība, avāriju novēršana). Attiecināmais jūras transporta kuģis atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:
a) to izmanto jūras transporta darbībā,
b) tā neto tilpība ir vismaz 100 vienības vai lielāka,
c) tas ir sertificēts saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem,
d) tas atbilst Latvijai saistošo Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) konvenciju prasībām, kā arī nacionālo normatīvo aktu prasībām vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu normatīvo aktu prasībām attiecībā uz jūrnieku drošību, apmācību, sertificēšanu, profesionālo kvalifikāciju, darba un atpūtas laiku, veselības atbilstību darbam uz kuģa un sociālo aizsardzību,
e) uz tā tiek nodarbināti jūrnieki, kuri ir izgājuši drošības pamatkursa apmācību un kuriem ir izsniegts kvalifikācijas sertifikāts atbilstoši 1978. gada Starptautiskās konvencijas prasībām par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (turpmāk – STCW konvencija).
(52) Bagarkuģis – attiecināmais jūras transporta kuģis, kas bagarēšanas darbos iegūto materiālu transportē dziļjūrā, ja šāda transportēšana aizņem vairāk nekā 50 % no bagarkuģa ikgadējā darbības laika un bagarkuģis ir reģistrēts Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī.
(53) Velkonis – attiecināmais jūras transporta kuģis, ja attiecīgajā gadā vairāk nekā 50 % no tā vilkšanas un stumšanas darbībām ir jūras transporta darbības un tas ir reģistrēts Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Velkoņa gaidīšanas laiku proporcionāli (pro rata) sadala starp vilkšanas un stumšanas darbībām, kas uzskatāmas par jūras transporta darbībām, un citām vilkšanas un stumšanas darbībām, kas nav uzskatāmas par jūras transporta darbībām, tostarp ostu manevri, pietauvošanas palīdzības sniegšana, vilkšana iekšējos ūdeņos un ar šīm darbībām saistītais gaidīšanas laiks. Ja velkonis gaida nākamo vilkšanas vai glābšanas reisu jūrā, šo laiku attiecina uz jūras transporta darbībām.";
a) to izmanto jūras transporta darbībā,
b) tā neto tilpība ir vismaz 100 vienības vai lielāka,
c) tas ir sertificēts saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem,
d) tas atbilst Latvijai saistošo Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) konvenciju prasībām, kā arī nacionālo normatīvo aktu prasībām vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu normatīvo aktu prasībām attiecībā uz jūrnieku drošību, apmācību, sertificēšanu, profesionālo kvalifikāciju, darba un atpūtas laiku, veselības atbilstību darbam uz kuģa un sociālo aizsardzību,
e) uz tā tiek nodarbināti jūrnieki, kuri ir izgājuši drošības pamatkursa apmācību un kuriem ir izsniegts kvalifikācijas sertifikāts atbilstoši 1978. gada Starptautiskās konvencijas prasībām par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (turpmāk – STCW konvencija).
(52) Bagarkuģis – attiecināmais jūras transporta kuģis, kas bagarēšanas darbos iegūto materiālu transportē dziļjūrā, ja šāda transportēšana aizņem vairāk nekā 50 % no bagarkuģa ikgadējā darbības laika un bagarkuģis ir reģistrēts Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī.
(53) Velkonis – attiecināmais jūras transporta kuģis, ja attiecīgajā gadā vairāk nekā 50 % no tā vilkšanas un stumšanas darbībām ir jūras transporta darbības un tas ir reģistrēts Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Velkoņa gaidīšanas laiku proporcionāli (pro rata) sadala starp vilkšanas un stumšanas darbībām, kas uzskatāmas par jūras transporta darbībām, un citām vilkšanas un stumšanas darbībām, kas nav uzskatāmas par jūras transporta darbībām, tostarp ostu manevri, pietauvošanas palīdzības sniegšana, vilkšana iekšējos ūdeņos un ar šīm darbībām saistītais gaidīšanas laiks. Ja velkonis gaida nākamo vilkšanas vai glābšanas reisu jūrā, šo laiku attiecina uz jūras transporta darbībām.";
papildināt ar 6.1 daļu šādā redakcijā:
"(61) Bagarkuģis – kuģis, kas īpaši būvēts vai aprīkots bagarēšanas darbu veikšanai.";
izteikt divpadsmito daļu šādā redakcijā:
"(12) Jūras transports – preču vai pasažieru pārvadājumi ar attiecināmajiem jūras transporta kuģiem pa jūru ārpus Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem, starp Latvijas Republikas ostām, starp Latvijas Republikas ostām un ārvalstu ostām, kā arī starp Latvijas Republikas ostām un atkrastes iekārtām.";
papildināt ar 12.1 un 12.2 daļu šādā redakcijā:
"(121) Jūras transporta pamatdarbība ir:
1) pasažieru un preču pārvadājumi par samaksu;
2) restorānu, kafejnīcu un bāru darbība uz attiecināmajiem jūras transporta kuģiem, ja ēdiens un dzērieni ir paredzēti tikai tūlītējai lietošanai uz kuģa;
3) kuģa fraktēšana uz berbouta līguma pamata, ja ievēroti turpmāk minētie nosacījumi:
a) kuģa fraktēšana uz berbouta līguma pamata attiecas uz pagaidu jaudas pārpalikumu, kuru tonnāžas nodokļa maksātājs īslaicīgi neizmanto savās kuģniecības darbībās,
b) berbouta līguma termiņš nepārsniedz trīs gadus,
c) uz berbouta līguma pamata fraktēto kuģu skaits nepārsniedz 50 % no attiecināmo jūras transporta kuģu skaita, kas iekļauti tonnāžas nodokļa aprēķinā.
Minētos nosacījumus nepiemēro, ja berbouta līgumu slēdz koncerna ietvaros;
4) kuģa nodošana uz laika vai reisa fraktēšanas līguma pamata, ja uz šāda līguma pamata fraktēto kuģu skaits nepārsniedz 75 % no attiecināmo jūras transporta kuģu skaita, kas iekļauti tonnāžas nodokļa aprēķinā;
5) attiecināmā jūras transporta kuģa stratēģiskā, komerciālā un tehniskā vadīšana, kā arī apkalpes komplektēšanas vadīšana, ko veic uz kuģa menedžmenta līguma pamata, ja ievēroti turpmāk minētie nosacījumi:
a) iekšzemes uzņēmums nodrošina apkalpes komplektēšanas vadīšanu un tehnisko vadīšanu,
b) vismaz 75 % no kuģiem pārvalda no Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts,
c) vismaz 51 % no birojā nodarbinātajiem ir Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņi,
d) tiek ievērotas STCW konvencijas prasības par jūrnieku apmācību un normatīvo aktu prasības par jūrnieku sertificēšanu.
(122) Jūras transporta papilddarbība ir:
1) viesnīcu darbība, ja tā saistīta ar viesnīcu pakalpojumiem, kas tiek sniegti uz attiecināmajiem jūras transporta kuģiem;
2) kazino un veikalu darbība, sadzīves pakalpojumu sniegšana uz attiecināmajiem jūras transporta kuģiem;
3) attiecināmo jūras transporta kuģu iekraušana, izkraušana, apgāde un citu pakalpojumu sniegšana šiem kuģiem, ja pakalpojumus sniedz tonnāžas nodokļa maksātājam piederošajiem kuģiem, neiekļaujot pakalpojumu sniegšanu trešajām personām;
4) attiecināmo jūras transporta kuģu un ar to izmantošanu saistītā aprīkojuma un būvju atsavināšana, ieskaitot ēkas un telpas, kurās tonnāžas nodokļa maksātājs veic savu saimniecisko darbību.";
1) pasažieru un preču pārvadājumi par samaksu;
2) restorānu, kafejnīcu un bāru darbība uz attiecināmajiem jūras transporta kuģiem, ja ēdiens un dzērieni ir paredzēti tikai tūlītējai lietošanai uz kuģa;
3) kuģa fraktēšana uz berbouta līguma pamata, ja ievēroti turpmāk minētie nosacījumi:
a) kuģa fraktēšana uz berbouta līguma pamata attiecas uz pagaidu jaudas pārpalikumu, kuru tonnāžas nodokļa maksātājs īslaicīgi neizmanto savās kuģniecības darbībās,
b) berbouta līguma termiņš nepārsniedz trīs gadus,
c) uz berbouta līguma pamata fraktēto kuģu skaits nepārsniedz 50 % no attiecināmo jūras transporta kuģu skaita, kas iekļauti tonnāžas nodokļa aprēķinā.
Minētos nosacījumus nepiemēro, ja berbouta līgumu slēdz koncerna ietvaros;
4) kuģa nodošana uz laika vai reisa fraktēšanas līguma pamata, ja uz šāda līguma pamata fraktēto kuģu skaits nepārsniedz 75 % no attiecināmo jūras transporta kuģu skaita, kas iekļauti tonnāžas nodokļa aprēķinā;
5) attiecināmā jūras transporta kuģa stratēģiskā, komerciālā un tehniskā vadīšana, kā arī apkalpes komplektēšanas vadīšana, ko veic uz kuģa menedžmenta līguma pamata, ja ievēroti turpmāk minētie nosacījumi:
a) iekšzemes uzņēmums nodrošina apkalpes komplektēšanas vadīšanu un tehnisko vadīšanu,
b) vismaz 75 % no kuģiem pārvalda no Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts,
c) vismaz 51 % no birojā nodarbinātajiem ir Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņi,
d) tiek ievērotas STCW konvencijas prasības par jūrnieku apmācību un normatīvo aktu prasības par jūrnieku sertificēšanu.
(122) Jūras transporta papilddarbība ir:
1) viesnīcu darbība, ja tā saistīta ar viesnīcu pakalpojumiem, kas tiek sniegti uz attiecināmajiem jūras transporta kuģiem;
2) kazino un veikalu darbība, sadzīves pakalpojumu sniegšana uz attiecināmajiem jūras transporta kuģiem;
3) attiecināmo jūras transporta kuģu iekraušana, izkraušana, apgāde un citu pakalpojumu sniegšana šiem kuģiem, ja pakalpojumus sniedz tonnāžas nodokļa maksātājam piederošajiem kuģiem, neiekļaujot pakalpojumu sniegšanu trešajām personām;
4) attiecināmo jūras transporta kuģu un ar to izmantošanu saistītā aprīkojuma un būvju atsavināšana, ieskaitot ēkas un telpas, kurās tonnāžas nodokļa maksātājs veic savu saimniecisko darbību.";
izslēgt trīspadsmito daļu;
papildināt ar 24.1 daļu šādā redakcijā:
"(241) Velkonis – kuģis, kas īpaši būvēts vai aprīkots vilkšanai vai stumšanai."
2.
2. pantā:
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Tonnāžas nodokļa maksātājs ir iekšzemes uzņēmums:
1) kura īpašumā, kopīpašumā, turējumā uz berbouta līguma pamata vai uz laika vai reisa fraktēšanas līguma pamata ir attiecināmais jūras transporta kuģis, ja pakalpojumus sniedz tonnāžas nodokļa maksātājam piederošajiem kuģiem, neiekļaujot pakalpojumu sniegšanu trešajām personām;
2) kurš attiecināmo jūras transporta kuģi izmanto jūras transporta darbībā;
3) kurš ar attiecināmo jūras transporta kuģi veic jūras transporta pamatdarbības un jūras transporta papilddarbības, ievērojot šā likuma 4. panta deviņpadsmitajā daļā noteikto ienākumu no jūras transporta papilddarbības maksimāli pieļaujamo proporciju.";
1) kura īpašumā, kopīpašumā, turējumā uz berbouta līguma pamata vai uz laika vai reisa fraktēšanas līguma pamata ir attiecināmais jūras transporta kuģis, ja pakalpojumus sniedz tonnāžas nodokļa maksātājam piederošajiem kuģiem, neiekļaujot pakalpojumu sniegšanu trešajām personām;
2) kurš attiecināmo jūras transporta kuģi izmanto jūras transporta darbībā;
3) kurš ar attiecināmo jūras transporta kuģi veic jūras transporta pamatdarbības un jūras transporta papilddarbības, ievērojot šā likuma 4. panta deviņpadsmitajā daļā noteikto ienākumu no jūras transporta papilddarbības maksimāli pieļaujamo proporciju.";
papildināt ar 6.1, 6.2 un 6.3 daļu šādā redakcijā:
"(61) Lai iekšzemes uzņēmums kļūtu par tonnāžas nodokļa maksātāju, jāizpilda šādi nosacījumi:
1) vismaz 25 % no iekšzemes uzņēmuma attiecināmajiem jūras transporta kuģiem ir reģistrēti Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī;
2) iekšzemes uzņēmumam triju gadu laikā kopš tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanas palielina attiecināmo jūras transporta kuģu, kas reģistrēti Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, proporciju līdz 60 % no iekšzemes uzņēmuma kopējo attiecināmo jūras transporta kuģu skaita, kas iekļaujami ar tonnāžas nodokli apliekamās bāzes aprēķinā;
3) kuģu administrēšanas darbības veic vienas vai vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu teritorijā;
4) iekšzemes uzņēmuma pārvaldāmie kuģi un apkalpes atbilst Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS), Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL), STCW konvencijas un Konvencijas par darbu jūrniecībā (MLC, 2006) prasībām, kā arī atbilst nacionālo normatīvo aktu prasībām vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu normatīvo aktu prasībām attiecībā uz jūrnieku drošību, apmācību, sertificēšanu, profesionālo kvalifikāciju, darba un atpūtas laiku, veselības atbilstību darbam uz kuģa un sociālo aizsardzību.
(62) Tonnāžas nodokļa maksāja statusu Valsts ieņēmumu dienests piešķir līdz 2031. gada 31. decembrim.
(63) Iekšzemes uzņēmums tonnāžas nodokļa maksātāja statusu ir tiesīgs mainīt ne agrāk kā 10 taksācijas gadus pēc tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanas, bet ne vēlāk kā 2042. gada 1. janvārī.";
1) vismaz 25 % no iekšzemes uzņēmuma attiecināmajiem jūras transporta kuģiem ir reģistrēti Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī;
2) iekšzemes uzņēmumam triju gadu laikā kopš tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanas palielina attiecināmo jūras transporta kuģu, kas reģistrēti Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, proporciju līdz 60 % no iekšzemes uzņēmuma kopējo attiecināmo jūras transporta kuģu skaita, kas iekļaujami ar tonnāžas nodokli apliekamās bāzes aprēķinā;
3) kuģu administrēšanas darbības veic vienas vai vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu teritorijā;
4) iekšzemes uzņēmuma pārvaldāmie kuģi un apkalpes atbilst Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS), Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL), STCW konvencijas un Konvencijas par darbu jūrniecībā (MLC, 2006) prasībām, kā arī atbilst nacionālo normatīvo aktu prasībām vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu normatīvo aktu prasībām attiecībā uz jūrnieku drošību, apmācību, sertificēšanu, profesionālo kvalifikāciju, darba un atpūtas laiku, veselības atbilstību darbam uz kuģa un sociālo aizsardzību.
(62) Tonnāžas nodokļa maksāja statusu Valsts ieņēmumu dienests piešķir līdz 2031. gada 31. decembrim.
(63) Iekšzemes uzņēmums tonnāžas nodokļa maksātāja statusu ir tiesīgs mainīt ne agrāk kā 10 taksācijas gadus pēc tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanas, bet ne vēlāk kā 2042. gada 1. janvārī.";
3.
Papildināt 3. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Tonnāžas nodokļa piemērošanai taksācijas periods ir kalendāra gads."
4.
4. pantā:
izteikt septiņpadsmito daļu šādā redakcijā:
"(17) Par ienākumiem, kurus tonnāžas nodokļa maksātājs guvis no darbībām, uz kurām neattiecas tonnāžas nodoklis, ar nodokli apliekamo bāzi nosaka un nodokli maksā vispārējā kārtībā. Tonnāžas nodokļa maksātājs veic dalītu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti attiecībā uz visiem darījumiem, kuri veikti, sākot ar dienu, kurā nodokļa maksātājs ieguvis tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, nodalot ar dažādām darbībām (jūras transporta darbības un citas saimnieciskās darbības, jūras transporta pamatdarbības un jūras transporta papilddarbības) saistītās izmaksas un ieņēmumus.";
papildināt ar 17.1 daļu šādā redakcijā:
"(171) Par ienākumiem no jūras transporta pamatdarbības un papilddarbības, par kuriem iekšzemes uzņēmums maksā tonnāžas nodokli, nevar piešķirt citu atbalstu, tai skaitā nodokļu atlaides.";
izteikt deviņpadsmito, divdesmito un divdesmit pirmo daļu šādā redakcijā:
"(19) Tonnāžas nodokli piemēro tikai tām jūras transporta darbībām, ko veic ar katru attiecināmo jūras transporta kuģi atsevišķi, ievērojot šādus ierobežojumus:
1) tonnāžas nodokli piemēro ienākumiem no jūras transporta pamatdarbības pilnā apmērā;
2) tonnāžas nodokli piemēro ienākumiem no jūras transporta papilddarbības, ja tā kopumā nepārsniedz 50 % no ienākumiem, kas gūti no jūras transporta pamatdarbības;
3) tonnāžas nodokli attiecībā uz bagarkuģiem un velkoņiem piemēro tikai ienākumiem, kas gūti no attiecināmajām bagarēšanas un vilkšanas darbībām.
(20) Ar tonnāžas nodokli apliekamo objektu par katru attiecināmo jūras transporta kuģi aprēķina euro, reizinot kuģa neto tonnāžu (tilpību, kas izteikta tilpības vienībās) ar koeficientu (katru atsevišķo tonnāžas daļu reizina ar attiecīgajai daļai noteikto koeficientu, iegūtos rezultātus saskaita un summu reizina ar to taksācijas periodā ietilpstošo kalendāra dienu skaitu).
(21) Koeficients (izteikts euro uz tilpības vienību) piemērojams šādā apmērā:
1) 0,005 – tonnāžai līdz 1000 tilpības vienībām;
2) 0,004 – tonnāžai no 1001 līdz 10 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības;
3) 0,0022 – tonnāžai no 10 001 līdz 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības;
4) 0,001 – tonnāžai virs 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 25 000 tilpības vienības."
1) tonnāžas nodokli piemēro ienākumiem no jūras transporta pamatdarbības pilnā apmērā;
2) tonnāžas nodokli piemēro ienākumiem no jūras transporta papilddarbības, ja tā kopumā nepārsniedz 50 % no ienākumiem, kas gūti no jūras transporta pamatdarbības;
3) tonnāžas nodokli attiecībā uz bagarkuģiem un velkoņiem piemēro tikai ienākumiem, kas gūti no attiecināmajām bagarēšanas un vilkšanas darbībām.
(20) Ar tonnāžas nodokli apliekamo objektu par katru attiecināmo jūras transporta kuģi aprēķina euro, reizinot kuģa neto tonnāžu (tilpību, kas izteikta tilpības vienībās) ar koeficientu (katru atsevišķo tonnāžas daļu reizina ar attiecīgajai daļai noteikto koeficientu, iegūtos rezultātus saskaita un summu reizina ar to taksācijas periodā ietilpstošo kalendāra dienu skaitu).
(21) Koeficients (izteikts euro uz tilpības vienību) piemērojams šādā apmērā:
1) 0,005 – tonnāžai līdz 1000 tilpības vienībām;
2) 0,004 – tonnāžai no 1001 līdz 10 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienības;
3) 0,0022 – tonnāžai no 10 001 līdz 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 10 000 tilpības vienības;
4) 0,001 – tonnāžai virs 25 000 tilpības vienībām par tonnāžu, kas pārsniedz 25 000 tilpības vienības."
5.
Papildināt 17. panta septīto daļu pēc vārdiem "Aprēķināto nodokli" ar vārdiem "un tonnāžas nodokli".
6.
Papildināt pārejas noteikumus ar 54. punktu šādā redakcijā:
"54. Šā likuma 1. panta divpadsmitās un trīspadsmitās daļas, 2. panta sestās daļas, 4. panta septiņpadsmitās, deviņpadsmitās, divdesmitās un divdesmit pirmās daļas un 17. panta septītās daļas jaunā redakcija, kā arī šā likuma 1. panta 5.1, 5.2, 5.3, 6.1, 12.1, 12.2 un 24.1 daļa, 2. panta 6.1, 6.2 un 6.3 daļa un 4. panta 17.1 daļa piemērojama ar 2028. gada 1. janvāri, ja uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs tonnāžas nodokļa maksātāja statusu ir ieguvis pirms 2027. gada 1. janvāra."
Likums stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Ministrs V. Uzvārds