Atbildot Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai par papildu finansējuma piešķiršanu nevaldības organizācijām, Ministru kabinets norāda, ka saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. panta pirmo daļu publiska persona rīkojas ar saviem finanšu līdzekļiem un mantu likumīgi, tas ir, jebkura rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu atbilst ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
Atsevišķos gadījumos finansējumu nevalstiskajām organizācijām piešķir ar Ministru kabineta lēmumu, ja finansējums attiecīgās ministrijas budžetā šādam mērķim ir plānots, piemēram, valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu izpildei atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma vai Ministru kabineta 2014. gada 17. jūnija noteikumu Nr. 317 "Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz un publisko līdzdarbības līgumus, kā arī piešķir valsts budžeta finansējumu privātpersonām valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu" prasībām.
Iekšlietu ministrijas budžetā 2022. gadam nav plānots finansējums nevalstiskajam sektoram, izņemot finansējumu 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrībai atbilstoši likuma "Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu" un uz tā pamata izdoto Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumu Nr. 172 "Noteikumi par 1991. gada barikāžu dalībnieka apliecības paraugu un apliecības izsniegšanas un reģistrācijas kārtību" prasībām.
Saskaņā ar konceptuālo ziņojumu "Par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda izveidi" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2015. gada 16. decembra rīkojumu Nr. 792) Kultūras ministrija un Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk – SIF) noteikti par atbildīgajām institūcijām konceptuālā ziņojuma 3. varianta īstenošanā – pilsoniskās sabiedrības ilgtspējības attīstības stiprināšana –, un nevalstisko organizāciju darbības atbalstam izveidota atsevišķa valsts budžeta programma.
Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2022. gadam" budžeta resoram "08. Sabiedrības integrācijas fonds" valsts budžeta programmā 02.00.00 "Latvijas NVO fonda un latviešu valodas apguves programmas" plānots finansējums 2 000 000 euro apmērā.
Ministru kabinets informē, ka jau Attīstības komitejas 2022. gada 23. maija sēdē jautājuma par primārā atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem pēc 90 dienu uzturēšanās Latvijas Republikā ietvaros tika vērtēts jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu nevalstiskajam sektoram. Šajā sēdē tika nolemts, ka SIF līdz 2022. gada 30. maijam sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām sagatavos priekšlikumus par nevalstisko organizāciju atsevišķu pasākumu finansēšanu Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanas atbalsta jomā (protokola Nr. 1-7/135 4. punkts).
Pildot šo uzdevumu, SIF 2022. gada 3. jūnijā organizēja sanāksmi ar nevaldības organizāciju pārstāvjiem – kustību "Gribu palīdzēt bēgļiem", biedrību "Patvērums "Droša māja"" un biedrību "Tavi draugi" (turpmāk – NVO). Sanāksmes laikā tika uzklausītas NVO vajadzības un piedāvātie priekšlikumi atbalsta apjomam, lai nodrošinātu NVO ilgtspēju Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam.
Šajā sanāksmē tika secināts, ka, lai NVO varētu turpināt sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, nepieciešams papildu finansiāls atbalsts šādām jomām:
- brīvprātīgā darba koordinācijai un brīvprātīgo tīkla uzturēšanai – izmitināšanas jautājumi, humānās palīdzības nodrošināšana;
- NVO darbības nodrošināšanai;
- administratīvo izmaksu segšanai – atlīdzība, telpu īre un komunālie pakalpojumi, ceļa izdevumi u. c. izdevumi, kas tieši nepieciešami atbalsta sniegšanai.
Pildot sanāksmē panākto vienošanos, NVO iesniedza SIF priekšlikumus par nepieciešamo finansiālo atbalstu šādu pasākumu īstenošanai:
- darba turpināšanai ar uzņēmējiem un ziedotājiem, īstenojot komunikācijas un informācijas pasākumus, ņemot vērā, ka, krasi samazinoties ziedojumu apjomam (gan mantas, gan finanšu līdzekļi), ir apgrūtināta palīdzības sniegšana;
- atbalstam (atalgojumam un apmācībām) reģionālajiem koordinatoriem;
- noliktavu telpu nomas līguma pagarināšanai;
- papildu atbalstam Ukrainas civiliedzīvotāju ģimenēm, kurās ir cilvēki ar invaliditāti;
- brīvprātīgā darba koordinatoru apmaksai;
- brīvprātīgajiem (tostarp apmācībām, motivācijai, psiholoģiskajai palīdzībai, koordinācijai);
- koordinācijai un atbalstam Ukrainas civiliedzīvotājiem tranzītā (turpinās darbs pie cilvēku transportēšanas gan ārpus valsts, gan nepieciešamības gadījumā Latvijā);
- brīvprātīgo darbam humānās palīdzības komplektēšanai un izdales punktos;
- brīvprātīgo darbam, lai nodrošinātu informācijas plūsmu par aktuālajiem jautājumiem sociālajos medijos (sociālajos tīklos, e-pastos, tiek atbildēts uz telefona zvaniem un jautājumiem dažādās grupās (whatsapp, viber, telegram u. c.));
- brīvprātīgo darbam mājokļa un darbavietu problēmsituāciju risināšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem.
NVO ieskatā nepieciešams finansiālais atbalsts šādu administratīvo izdevumu segšanai:
- noliktavu un citu telpu uzturēšanas izdevumiem;
- telekomunikāciju izmaksām;
- degvielai (cilvēku un ziedojumu transportēšanai);
- mājokļu remontiem, pamata lietu iegādei;
- lietvedības un grāmatvedības izdevumu segšanai.
Saskaņā ar NVO sniegto informāciju secināms, ka NVO pašlaik nepieciešamais finansējums pieciem mēnešiem, piemēram, ir:
- biedrības "Tavi draugi" 15 koordinatoriem (1260 euro/1 pers./bruto) = 18 900 euro, telpu nomai, uzturēšanai, komunālajiem maksājumiem, sakaru pakalpojumiem 10 000 euro, vismaz četrām apmaksātām nepilna laika darba vietām Ukrainas civiliedzīvotājiem (540 euro/1 pers./ bruto) = 2160 euro;
- biedrības "Common ground" diviem centra koordinatoriem (Ukrainas civiliedzīvotājiem), viens jau pieņemts darbā, alga 1000 euro neto. Divi Ukrainas civiliedzīvotāji (jau pieņemti darbā), kuri palīdz ar ikdienas uzkopšanu, – 500 euro katram neto. Trīs centra koordinatoriem, publiskās programmas organizatoriem, atbalstam – katram 700 euro neto. Budžets autoratlīdzībām par individuālām nodarbībām – 200 euro nedēļā;
- Latvijas Lauku foruma reģionālajiem koordinatoriem 20 novados = ap 160 000 euro (algām u. c. saistītiem izdevumiem);
- kustībai "Gribu palīdzēt bēgļiem" – ½ slodzes lietvedim/administratoram, kā arī vienam pilnas slodzes darbiniekam atbalsta programmas veidošanai – aptuveni 11 500 euro, ieskaitot darba devēja nodokļus.
Norādāms, ka šobrīd atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā sniedz vismaz 10 Latvijas nevaldības organizācijas.
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, indikatīvi nepieciešamais papildu finansējums līdz 2022. gada beigām veido 30 000 euro vienai organizācijai, līdz ar to kopējais indikatīvais finansējums projektiem būtu 300 000 euro, kā arī papildus nepieciešams finansējums administratīvajiem izdevumiem potenciālajam programmas īstenotājam.
Finansējuma piešķiršanai iepriekš minēto aktivitāšu īstenošanai SIF saskata trīs variantus:
1) atklāts projektu iesniegumu konkurss;
2) pakalpojumu sniedzēju atlase Publisko iepirkumu likumā noteiktā kārtībā;
3) atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšana saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļā noteikto.
Jautājums par finansējuma piešķiršanu NVO un iespējamajiem risinājumiem SIF vēstules Iekšlietu ministrijai saņemšanas dienā daļēji tika skatīts 2022. gada 16. jūnija Civilās aizsardzības Operacionālās vadības centra sanāksmē, kurā tika nolemts rīkot atsevišķu sanāksmi ar iesaistītajām institūcijām, lai izdiskutētu iespējami labāko risinājumu NVO papildu finansiālā atbalsta nodrošināšanai. Attiecīgi pēc sanāksmes ar iesaistītajām institūcijām priekšlikumi finansējuma piešķiršanai tiks virzīti izskatīšanai Attīstības komitejā lēmuma pieņemšanai.
Viennozīmīgi jāuzsver, ka Latvijas nevalstiskais sektors un sabiedrība kopumā ir sniegusi nenovērtējamu atbalstu gan Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanai Latvijā, gan humānās palīdzības nodrošināšanai Ukrainai. Tāpēc valdība savu iespēju robežās ir sniegusi un turpinās sniegt nepieciešamo atbalstu, lai nodrošinātu koordinētu, efektīvu un mērķtiecīgu pieeju Krievijas Federācijas īstenotā kara Ukrainā kontekstā.
Pielikumā: