MK vēstules projekts

Ministru kabinets ir iepazinies ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (turpmāk – komisija) 2023. gada 3. maija vēstuli Nr. 142.1.9/8-12-14/23 par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma uzņēmējdarbības atbalsta digitalizācijas programmu ieviešanas gaitu un sniedz šādas atbildes uz vēstulē minētajiem jautājumiem:

1) Izvērtēt un pārskatīt Centrālās finanšu un līgumu aģentūras funkcijas ar mērķi efektīvāk apgūt atveseļošanas un noturības mehānisma programmas.

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības institūciju atbilstību kopējiem Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju darba kvalitātes standartiem, par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) kā Eiropas Savienības fondu sadarbības iestādes darbību un funkciju īstenošanu regulāri tiek veiktas atbildīgo institūciju darbības novērtējuma pārbaudes. Tieši šo pārbaužu ietvaros gūtie secinājumi par CFLA darba kvalitātes augsto novērtējumu ir par pamatu arī Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanas fonds) īstenošanas ietvaros CFLA iesaistīt kā vienu no atbalsta sniegšanas procesā iesaistītajām institūcijām.

2023. gada 14. februārī tika pabeigts Finanšu ministrijas kā Eiropas Savienības fondu revīzijas iestādes (turpmāk – RI) pēcpārbaudes audits (Nr. SIST-SIVI-17/1), kurā tika secināts, ka vadības un kontroles sistēma (turpmāk – VKS) darbojas, bet ir nepieciešami atsevišķi uzlabojumi. Minētās pārbaudes ietvaros tika konstatēti un uzlabojumiem virzīti ieteikumi tieši interešu konflikta novēršanas jautājumu uzraudzīšanas uzlabošanā. Minētais ir saistīts  ar Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma vēl jo stingrāku nulles tolerances līmeni saistībā ar interešu konflikta definējuma paplašināto skaidrojumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta izpratnē. Papildus jāatzīmē, ka līdz šim Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda RI veiktajos VKS auditos tika sniegts 1. un 2. kategorijas¹ novērtējums, un būtisku daļu šādu novērtējumu veido arī CFLA darbības analīze un secinājumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Vienlaikus ir jāvērš uzmanība, ka 2020.–2021. gadā RI veica auditu Nr. SA/ESIF/2020/10 ar mērķi pārliecināties, vai Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda VKS interešu konflikta aspektā darbojas efektīvi un atbilst Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un ir vienota izpratne starp visām VKS iesaistītajām un kompetentajām iestādēm. Saskaņā ar RI audita ziņojumu VKS kopējais vērtējums ir šāds - kopumā izveidotā sistēma interešu konflikta aspektā darbojas un starp iesaistītajām VKS iestādēm un kompetentajām institūcijām ir vienota izpratne, taču ir vajadzīgi atsevišķi uzlabojumi.

Vērtējot CFLA kā Eiropas Savienības fondu sadarbības iestādes darbību, var secināt, ka tā aktīvi sniedz atbalstu finansējuma saņēmējiem Eiropas Savienības fondu ieviešanā, organizējot seminārus, publicējot informatīvos materiālus un citu saistošo informāciju CFLA tīmekļvietnē. Tāpat CFLA efektīvi sadarbojas ar kompetentām iestādēm (Konkurences padome, Iepirkumu uzraudzības birojs) ar mērķi mazināt neatbilstību risku un veicināt Eiropas Savienības fondu finansējuma apguvi, t. sk. uzlabojot veicamās kontroles, savukārt uzkrātā pieredze krāpšanas gadījumu identificēšanā un izveidotā sadarbība ar tiesībaizsardzības iestādēm (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts policija) ļauj CFLA nodrošināt Eiropas Savienības fondu resursu aizsardzību. Papildus CFLA kā Eiropas Savienības fondu sadarbības iestādes darbiniekiem regulāri tiek organizēti kompetences paaugstināšanas iekšējie pasākumi, tā saucamie forumi, par iepirkumiem un neatbilstībām, lai informētu par pēdējām aktualitātēm, kā arī tiek organizētas mācības minētās iestādes darbiniekiem par valsts atbalsta regulējumu. Rezultātā CFLA pieredze, zināšanas un darbība Eiropas Savienības fondu ieviešanā ir nozīmīgs pamats iestādes iesaistīšanai Atveseļošanas fonda ieviešanā.

Tāpat vēršam uzmanību, ka CFLA katru gadu īsteno arī savas darbības ārējo novērtējumu, veicot sadarbības partneru, tai skaitā finansējumu saņēmēju, apmierinātības aptauju ar mērķi saņemt atgriezenisko saiti un ieteikumus, kas būtu nepieciešami CFLA darbības uzlabošanai. Kopējie secinājumi par 2022. gadu apliecina augstu novērtējumu CFLA darbībai un sīkāk ir pieejami pielikumā esošajās datnēs (1. un 2. pielikums). Tāpat vēršam uzmanību, ka minētās aptaujas ietvaros īpaši izdalīta respondentu grupa ir tieši uzņēmēji, tas ir, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības, individuālie komersanti, personālsabiedrības, un kopējie apmierinātības rādītāji bāzējas virs 80% atzīmes, kas uzskatāms par augstu darbības novērtējumu.

Papildus, lai mazinātu publiski izskanējušās informācijas neviennozīmīgo ietekmi uz turpmāku Atveseļošanas fonda īstenošanas procesu un gūtu objektīvi pamatotus ieteikumus darba procesa uzlabojumiem, Finanšu ministrija lūgs Valsts kanceleju kā atbildīgo institūciju par valsts pārvaldes attīstības politiku sadarbībā ar kompetentajām institūcijām sniegt ieteikumus par atbilstošāko un objektīvāko risinājumu, lai veiktu papildu ārēju novērtējumu CFLA darbības efektivitātei un funkciju īstenošanai, tai skaitā, ja nepieciešams, sagatavotu ieteikumus darba procesa uzlabojumiem.   

Papildus informējam, ka Atveseļošanas fonda ietvaros līdz 2023. gada 12. maijam kopumā ir noslēgti 69 projektu līgumi 564,6 milj. euro apmērā (Atveseļošanas fonda finansējuma daļa), no tiem 3 projekti par 3,2 miljoniem euro jau ir pabeigti.

Tāpat vēršam uzmanību uz sekmīgu 2.2.1.1.i. investīcijas ''Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei'' (EDIC atbalsts) īstenošanas problēmas risinājumu no Finanšu ministrijas un CFLA puses – problēmjautājums, kas tika konstatēts š. g. martā, tika operatīvi atrisināts. Vienojoties ar Ekonomikas ministriju (turpmāk – EM), š. g. 16. martā tika nosūtīts attiecīgs jautājums Eiropas Komisijai (turpmāk – EK), š. g. 29. martā Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departaments organizēja tikšanos ar EK un tika saņemta arī rakstiska EK atbilde. Aprīļa beigās (š. g. 25. un 28. aprīlī) jau tika noslēgti abi EDIC projektu īstenošanas līgumi ar CFLA par visu Atveseļošanas fonda finansējuma summu 10 milj. euro apmērā.

2) Pārskatīt Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma uzņēmējdarbības atbalsta digitalizācijas programmu Ministru kabineta noteikumus un to interpretāciju, veicot nepieciešamās izmaiņas tajos, lai iespējami efektīvāk apgūtu ANM inovāciju un digitalizācijas programmas un nodrošinātu nekavējošu to izpildi.

Attiecībā uz atbalsta programmu kompetenču centriem, kas tiek īstenota Ministru kabineta noteikumu Nr. 418² (turpmāk – kompetenču centru programma) ietvaros, informējam, ka š. g. 21. aprīlī notika Finanšu ministrijas tikšanās ar sociālo partneru un uzņēmēju pārstāvjiem, lai diskutētu par programmā konstatētajiem problēmjautājumiem un to iespējamajiem risinājumiem. Sarunu gaitā tika konstatēts, ka interešu konflikta riska novēršanas metodes programmas izstrādātajā regulējumā varētu būt dažādi interpretējamas, un tas radījis sarežģījumus veiksmīgai tās ieviešanai. Savukārt š. g. 27. aprīlī notika Finanšu ministrijas, EM un kompetenču centru pārstāvju, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvju tikšanās ar EK, lai pārrunātu interešu konflikta riska jautājumu kompetenču centru programmā. Sarunu rezultātā ir panākta vienošanās, ka ir nepieciešami uzlabojumi programmas izstrādātajā regulējumā, kā arī EK ir nosūtīti precizējoši jautājumi par interešu konflikta aspektiem. CFLA š. g. 3.maijā³ ir informējusi kompetences centrus par turpmāko rīcību saistībā ar jau noslēgto kompetenču centru līgumu uzraudzību – ar līguma par projekta īstenošanu grozījumiem divu nedēļu laikā CFLA apstiprinās tos pētniecības projektus, kuros CFLA nekonstatē interešu konflikta risku, un tie pētniecības projekti, kuros CFLA konstatējusi interešu konflikta risku, ir pārvērtējami kompetences centru jaunās atlases padomēs. Tāpat EK pārstāvjiem ir sniegta informācija, kā plānots īstenot jauno inovāciju klasteru programmu. EK š. g. 11. maijā ir sniegusi atbildi, ka interešu konflikta riska konstatēšanas gadījumā visi pētījumu projekti ir pārvērtējami. Papildus atbilstoši EK komentāriem EM ir jāprecizē un jāizstrādā Atveseļošanas fonda plāna 5.1.1.2.i. investīcijas ''Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai'' īstenošanas Ministru kabineta noteikumu projekti visām investīcijas kārtām, lai tos neformāli saskaņotu ar EK. 

Tāpat informējam par uzņēmējdarbības atbalsta digitalizācijas programmu izpildi:

• Panākts ievērojams 2.2.1.1.i. investīcijas ''Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei'' progress, noslēgti abi EDIC projektu īstenošanas līgumi ar CFLA par visu Atveseļošanas fonda finansējuma summu 10 milj. euro apmērā, notiek projektu īstenošana.
• Attiecībā uz investīciju 2.2.1.2.i. ''Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā'' MK noteikumi apstiprināti 2023. gada 10. janvārī, februārī–aprīlī veikta atlase, tuvākajās dienās tiks noslēgts projekta īstenošanas līgums ar LIAA par visu AF finansējuma summu 40 milj. euro apmērā (līgumslēdzējs EM).
• MK 2022. gada 5. jūlija sēdē ir apstiprināti MK noteikumi Nr. 421 par 2.2.1.4.i. investīcijas "Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai" īstenošanu. Atbalsts aizdevumu veidā komersantiem ir pieejams no 2023. gada februāra, kas ir skaidrojams ar to, ka EDIC š. g. februārī ir uzsākušas digitālo attīstības ceļa karšu izsniegšanu.

3) Sniegt apkopojošu informāciju par citām Eiropas fondu līdzfinansējuma programmām, kuru apguvē ir radušies būtiski kavējumi.

Informācija par visu Atveseļošanas fonda investīciju⁴ un Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda pasākumu⁵ statusu pieejama esfondi.lv tīmekļvietnē, vēstules 3. pielikuma tabulā pieejama informācija par programmām, kuru apguvē ir radušies būtiski kavējumi. Tāpat informācija par Atveseļošanas fonda investīciju un Eiropas Savienības fondu pasākumu īstenošanas progresu regulāri tiek sniegta Ministru kabinetā⁶.

^[1] 1. kategorija nozīmē, ka sistēma darbojas labi, 2. kategorija – darbojas, taču ir vajadzīgi daži uzlabojumi.

^[2] Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 418 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1.r. reformu un investīciju virziena "Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A" 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai" īstenošanas noteikumi kompetences centru ietvaros"

^[3] Centrālās finanšu un līgumu aģentūras 2023. gada 3. maija vēstule Nr. 39-2-9/2923.

^[4] https://www.esfondi.lv/ko-plano-atbalstit-latvija

^[5] https://www.esfondi.lv/laika_grafiks

^[6] https://www.esfondi.lv/zinojumi-Ministru-kabinetam