Noteikumu (grozījumu) projekts

26-TA-329
Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumos Nr. 730 "Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības"
Izdoti saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma
4. panta otro daļu
1.
Izdarīt Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumos Nr. 730 "Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 242. nr.; 2025, 22. nr.) šādus grozījumus:
1.1.
izteikt 2. punktu šādā redakcijā:
"2. Dzīvojama ēka uzskatāma par atbilstošu enerģijas patēriņa līmeņa un primārās enerģijas patēriņa līmeņa minimālajām prasībām, ja tās energoefektivitātes klases rādītājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energosertifikācijas jomā atbilst atbilst E klasei vai augstākai klasei.";
1.2.
papildināt ar 2.1 punktu šādā redakcijā:
"2.1 Nedzīvojamai ēkai primārās kopējās enerģijas patēriņš no 2030. gada nepārsniedz 550 kWh/(m2/gadā), no 2033. gada - 470 kWh/(m2/gadā).";
1.3.
izteikt 9. punktu šādā redakcijā:
"9. Nedzīvojamas ēkas aprīko ar pašregulējošām ierīcēm gaisa temperatūras, relatīvā gaisa mitruma un gaisa apmaiņas (cirkulācijas) plūsmas ātruma atsevišķai regulēšanai katrā telpā (vides kvalitātes monitoringa sistēma) vai telpu grupā, ja tiek mainīta ēkas apkures sistēmas daļa, kas ražo siltumenerģiju (siltumģenerators), ja tas ir tehniski piemēroti, ekonomiski un funkcionāli īstenojami.";
1.4.
papildināt ar 9.1 punktu šādā redakcijā:
"9.1 Nedzīvojamām ēkām, ja tas ir tehniski un ekonomiski īstenojami, nodrošina automātisku apgaismojuma vadības ierīču uzstādīšanu.";
1.5.
izteikt 10. punktu šādā redakcijā:
"10. Šo noteikumu 9.1 punktā noteiktās prasības attiecībā uz automātisku apgaismojuma vadības ierīču uzstādīšanu nedzīvojamās ēkās izpilda sākot no 2027. gada 31. decembra attiecībā uz ēkām, kuru apkures sistēmas, gaisa kondicionēšanas sistēmas, kombinētās telpu apkures un ventilācijas sistēmas vai kombinētās gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 290 kilovatus, un no 2029. gada 31. decembra attiecībā uz ēkām, kuru minēto sistēmu lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 70 kilovatus.";
1.6.
papildināt ar 10.1 punktu šādā redakcijā:
"10.1 Publiskā sektora subjekta ēkās nodrošina piemērotu saules enerģijas iekārtu uzstādīšanu, ja tas ir tehniski piemēroti, ekonomiski un funkcionāli īstenojami.";
1.7.
papildināt ar 10.2 punktu šādā redakcijā:
"10.2 Šo noteikumu 10.1 punktā noteikto pienākumu publiskā sektora subjekta ēkās nodrošināt piemērotu saules enerģijas iekārtu uzstādīšanu izpilda līdz 2027. gada 31. decembrim attiecībā uz ēkām, kuru kopējā platība pārsniedz 2000 m2, līdz 2028. gada 31. decembrim – attiecībā uz ēkām, kuru kopējā platība pārsniedz 750 m2, un līdz 2030. gada 31. decembrim – attiecībā uz ēkām, kuru kopējā platība pārsniedz 250 m2.";
1.8.
papildināt ar 10.3 punktu šādā redakcijā:
"10.3 Šo noteikumu 10.1 punkta prasību par saules enerģijas iekārtu uzstādīšanu nepiemēro:
10.31. ēkai, kas ir kultūras piemineklis vai kurā atrodas kultūras piemineklis, vai ēka atrodas kultūras pieminekļu teritorijā, vai pašvaldība ēkai noteikusi kultūrvēsturisko vērtību;
10.32. ēkai, kas atrodas aizsargājamā teritorijā vai tai noteikti arhitektoniski ierobežojumi, kas nepieļauj saules enerģijas sistēmu uzstādīšanu;
10.33. ēkai, kuras faktiskā enerģijas patēriņa cikls būtiski nesakrīt ar saules enerģijas ražošanas laiku, tajā skaitā izglītības iestāžu ēkas, piemēram, skolas, kurās mācību process nenotiek vasaras periodā, kad saules enerģijas sistēmas darbojas visefektīvāk;
10.34. ēkai, kas paredzēta izmantošanai periodiski,piemēram, tikai atsevišķu pasākumu laikā, vai ar būtiskiem pārtraukumiem;
10.35. uzstādīšanu būtiski ierobežo pastāvīgs ēnojums vai citi ārējie apstākļi.";
1.9.
izteikt 11.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.3. savietojamību ar ēkas inženiertehniskajām sistēmām, izmantojot atvērtus komunikācijas protokolus un nodrošinot neatkarību no konkrēta iekārtu ražotāja;";
1.10.
papildināt ar 11.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.4. iekštelpu vides kvalitātes monitoringu, nodrošinot vismaz gaisa temperatūras, relatīvā mitruma un CO2 koncentrācijas uzraudzību.";
1.11.
izteikt 12. punktu šādā redakcijā:
"12. Līdz 2027. gada 1. janvārim nedzīvojamā ēkā ar vairāk nekā 20 autostāvvietām ierīko:
12.1. vismaz vienu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu uz 10 autostāvvietām vai ierīko kabeļkanālus vismaz 50 % automašīnu stāvvietām;
12.2. velosipēdu stāvvietas, kas veido vismaz 10 % no kopējās lietotāju kapacitātes, paredzot vietu arī lielāka izmēra velosipēdiem nekā standarta velosipēdi.";
1.12.
papildināt ar 12.1 punktu šādā redakcijā:
"12.1 Šo noteikumu 12.2. apakšpunktā noteiktā prasība par vietu skaitu velosipēdu stāvvietā neattiecas uz tām nedzīvojamām ēkām, kurām parasti ar velosipēdu nepiekļūst.";
1.13.
papildināt ar 12.2 punktu šādā redakcijā:
"12.2 Līdz 2033. gada 1. janvārim nedzīvojamā ēkā, kas ir publiskā sektora subjekta valdījumā, ierīko kabeļus vismaz 50 % automašīnu stāvvietām.";
1.14.
papildināt ar 12.3 punktu šādā redakcijā:
"12.3 Šo noteikumu 12. punktu nepiemēro:
12.31. autostāvvietām autotransportam, kas ir konstruēts un izgatavots lietojumam galvenokārt būvlaukumos vai karjeros, ostās vai lidostās, kā arī autotransportam, kas ir konstruēts un izgatavots vai pielāgots bruņoto spēku, civilās aizsardzības dienestu, ugunsdzēsības dienestu, sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestu, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu vajadzībām;
12.32. autostāvvietām pie publiskā sektora subjektu ēkām:
12.32.1. kuru tiešā funkcionālā tuvumā (piemēram, viena zemesgabala vai kvartāla ietvaros) atrodas koplietošanas elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkts;
12.32.2. pie kurām funkcionālu vai drošības apsvērumu dēļ nav atļauta vai ir ierobežota automašīnu novietošana.";
1.15.
papildināt ar 12.4 punktu šādā redakcijā:
"12.4 Šo noteikumu 12.2. apakšpunktā noteiktās prasības par velosipēdu stāvvietu skaitu var koriģēt ar būvspeciālista pamatojumu, to iekļaujot būvniecības ieceres dokumentācijā.";
1.16.
papildināt ar 12.5 punktu šādā redakcijā:
"12.5 Šo noteikumu 12.2. apakšpunktā minēto prasību par velosipēdu stāvvietu ierīkošanu var nepiemērot nedzīvojamām ēkām:
12.51. kurām piekļuve ar velosipēdu ir fiziski ierobežota vai bīstama infrastruktūras trūkuma dēļ, piemēram, ja objekts, tostarp veikals, lielveikals vai birojs, atrodas ārpus apdzīvotām vietām vai pie autoceļiem, kuru sasniegšanai nepieciešams izmantot maģistrāles bez veloinfrastruktūras;
12.52. kurās ir noteikts paaugstinātas drošības vai speciāls piekļuves režīms, kas liedz personīgo transportlīdzekļu ienešanu vai novietošanu teritorijā, tostarp valsts aizsardzības iestādēs, valsts drošības iestādēs, ieslodzījuma vietās, kritiskās infrastruktūras objektu slēgtajās zonās vai rūpnieciskās ražošanas objektu teritorijās;
12.53. kuras ir funkcionāli paredzētas bīstamiem tehnoloģiskiem procesiem, kuru norises vietās drošības apsvērumu dēļ ir aizliegta brīva personu pārvietošanās ar velosipēdu;
12.54. kuras kalpo kā automatizēti industriālie vai tehniskie punkti bez pastāvīgām darba vietām, kuros uzturēšanās ir epizodiska un saistīta tikai ar iekārtu apkopi vai specifisku kravu pārvadāšanu;
12.55. kuras tiek izmantotas specifiskiem lauksaimniecības vai mežsaimniecības mērķiem, atrodoties ievērojamā attālumā no apdzīvotām vietām un kalpojot tikai tehnikas, lopu vai izejvielu uzglabāšanai;
12.56. kurās saimnieciskās darbības rakstura dēļ apmeklētāju un klientu piekļuve ar velosipēdu ir praktiski neiespējama vai mazticama, piemēram, tirdzniecības vietās, kurās pārdod lielizmēra preces, ko nav iespējams transportēt ar velosipēdu.";
1.17.
papildināt ar 12.6 punktu šādā redakcijā:
"12.6 Vietās, kur automašīnu paredzēts novietot uz neilgu laiku, piemēram, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu ēkas autostāvvietā, kur parasti to novieto uz laiku līdz divām stundām, šo noteikumu 12.1. apakšpunktā minēto uzlādes punktu skaitu var samazināt uzstādot vienu vai vairākus lieljaudas uzlādes punktus, vienlaikus nodrošinot, ka attiecīgajā vietā visu uzlādes punktu jaudu summa sakrīt vai pārsniedz jaudu, kādu nodrošinātu 12.1. apakšpunktā minētais uzlādes punktu skaits, pieņemot, ka katra jauda būtu 11 kW. Minētais princips piemērojams tik tālu, cik tas nodrošinātu autostāvvietas lietotāju vajadzības par nepieciešamo uzlādes punktu skaitu.";
1.18.
papildināt ar 12.7 punktu šādā redakcijā:
"12.7 Ja pastāv kopējā tīkla ierobežojumi vai ir grūti prognozēt ar iepriekš ierīkotu kabeļu ierīkošanu saistītās tālākās faktiskās vajadzības, tad šo noteikumu 12.1. apakšpunktā minēto kabeļu iepriekšēju ierīkošanu pieļaujams aizstāt ar kabeļkanāliem ar ievilcējvadu un kabeļrenēm iekštelpu autostāvvietās un zonās bez cietā seguma.";
1.19.
papildināt ar 17. punktu šādā redakcijā:
"17. Šo noteikumu 12. punktu nepiemēro līdz 2029. gada 1. janvārim attiecībā uz nedzīvojamajām ēkām, kas ir atjaunotas no 2022. gada 28. maija līdz 2024. gada 28. maijam.";
1.20.
papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 6. apakšpunktu šādā redakcijā:
"6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa Direktīvas (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu (pārstrādāta redakcija)."
2.
Noteikumi stājas spēkā 2026. gada 29. maijā.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds