22-TA-1138
Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likumā lietotie termini
Šajā likumā lietotie termini atbilst likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", Teritorijas attīstības plānošanas likumā un Būvniecības likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
2.
pants.
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir veicināt enerģētisko drošību un neatkarību.
3.
pants.
Likuma darbības joma
Likums nosaka atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavati, un tām nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai (augstsprieguma elektrolīniju garums līdz 15 kilometriem, jaunbūvējamu autoceļu garums līdz 10 kilometriem) (turpmāk – paredzētā darbība), lai sasniegtu vēja elektrostaciju kopējo jaudu – 1000 megavati.
4.
pants.
Teritorija, kurā ir atļauta paredzētā darbība
Paredzētā darbība ir atļauta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajā rūpnieciskās apbūves teritorijā, tehniskās apbūves teritorijā, lauksaimniecības teritorijā un mežu teritorijā ārpus pilsētām un ciemiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
5.
pants.
Teritorijas, kurās ir aizliegta paredzētā darbība vai kurās iespējama paredzētā darbība ar īpašiem nosacījumiem
(1)
Teritorijas, kurās saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību aizliegta paredzētā darbība:
1)
īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (turpmāk – Natura 2000 teritorija), mikroliegumi, kā arī divus kilometrus platas buferjoslas ap Natura 2000 teritoriju un putnu un sikspārņu sugu aizsardzībai noteiktiem mikroliegumiem;
2)
datu pārvaldības sistēmā "Ozols" reģistrētie īpaši aizsargājamie biotopi un īpaši aizsargājamās sugu dzīvotnes;
3)
Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas;
4)
aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem;
5)
teritorijas, kas atrodas tuvāk par 800 m no dzīvojamām un publiskām ēkām.
(2)
Teritorijas, kurās saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību iespējama paredzētā darbība, ievērojot nosacījumus:
1)
ja paredzētā darbība plānota Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, būvniecība ir pieļaujama Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos noteiktajā kārtībā;
2)
mikroliegumā, kas nav Natura 2000 teritorija, ja paredzētās darbības ierosinātājs nodrošina kompensējošo pasākumu veikšanu ietekmētās dabas vērtības saglabāšanai.
IInodaļaParedzētās darbības sākotnējais izvērtējums un akcepts
6.
pants.
Paredzētās darbības sākotnējais izvērtējums
(1)
Paredzētajai darbībai piemērojams sākotnējais izvērtējums atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" tiktāl, ciktāl to neierobežo šis likums. Paredzētās darbības izvērtēšanai izmanto vismaz sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta biotopu eksperta, putnu sugu eksperta un sikspārņu sugu eksperta sniegtos atzinumus.
(2)
Ja paredzētajai darbībai veikts sākotnējais izvērtējums un pieņemts lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma nepiemērošanu, Valsts vides dienests tehniskajos noteikumos var iekļaut nosacījumu līdz būvatļaujas izdošanai veikt nepieciešamās papildu darbības, ja tas būtiski neietekmē sākotnējā izvērtējuma rezultātu. Nosacījuma izpildes pārbaudi Valsts vides dienests veic pirms būvatļaujas izsniegšanas.
(3)
Valsts vides dienesta tehnisko noteikumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.
7.
pants.
Paredzētās darbības akcepts
Ja paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un ir saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums, Ministru kabinets pieņem lēmumu par paredzētās darbības akceptu.
IIInodaļaNacionālo interešu objekta statusa noteikšanas procedūra
8.
pants.
Nacionālo interešu objektu noteikšana
(1)
Paredzētās darbības ierosinātājs vēršas ar iesniegumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk – ministrija) par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu paredzētās darbības būvniecībai.
(2)
Iesniegumā par paredzēto darbību ietver:
1)
paskaidrojuma rakstu par paredzēto darbību;
2)
Valsts vides dienesta tehnisko noteikumu prasības vai ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus;
3)
elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora izsniegtus pieslēguma ierīkošanas tehniskos noteikumus;
4)
saistītās elektrotīklu infrastruktūras (apakšstaciju un elektropārvades elektrotīklu) izbūves dokumentāciju;
5)
laika plānojumu un ar būvniecību saistīto dokumentāciju;
6)
informāciju par paredzētās darbības ierosinātāju un zemes vienības īpašnieku vai tiesisko valdītāju;
7)
finanšu nodrošinājuma dokumentu.
(3)
Pirms nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanas paredzētajai darbībai ministrija pieprasa atzinumu par paredzētās darbības ierosinātāju Satversmes aizsardzības birojā. Ja vēja elektrostacijai tiek mainīts īpašnieks, tad pirms izmaiņu veikšanas jaunajam īpašniekam ir jāsaņem Satversmes aizsardzības biroja atzinums.
(4)
Paredzētajai darbībai nacionālo interešu objekta statusu un tā izmantošanas nosacījumus nosaka, izveido un apstiprina Ministru kabinets.
(5)
Sasniedzot šā likuma 3. pantā noteikto mērķa jaudu, ministrija var pieņemt lēmumu par atteikumu virzīt paredzēto darbību nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanai.
9.
pants.
Finanšu nodrošinājums
(1)
Paredzētās darbības ierosinātājs pēc atzinuma saņemšanas par atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par Nacionālo drošību, iesniedz ministrijai finanšu nodrošinājumu. Finanšu nodrošinājums ir kredītiestādes izsniegta pirmā pieprasījuma garantijas vēstule vai apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise, kurā ietverta apdrošinātāja neatsaucama apņemšanās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pēc ministrijas pirmā pieprasījuma, kā arī šā pieprasījuma neapstrīdamība.
(2)
Paredzētās darbības ierosinātājam finanšu nodrošinājums jāuztur spēkā līdz elektroenerģijas ražošanas uzsākšanai.
(3)
Finanšu nodrošinājuma apmēru, kā arī kārtību, kādā pagarina, atjauno un pieprasa finanšu nodrošinājuma atlīdzību, nosaka Ministru kabinets.
10.
pants.
Ministru kabineta kompetence
Ministru kabinets pieņem lēmumu par paredzētās darbības akceptu un, lemjot par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu, nosaka:
1)
paredzētās darbības funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju, vēja enerģijas ražošanas uzsākšanas un izmantošanas nosacījumus;
2)
izbūves un ekspluatācijas termiņu;
3)
elektroenerģijas ražošanas minimālo apjomu gada laikā;
4)
termiņu elektroenerģijas ražošanas uzsākšanai;
5)
nacionālo interešu objekta statusa un būvatļaujas atcelšanas nosacījumus;
6)
kompensācijas apmēru pašvaldībai tiktāl, cik to nenosaka citi normatīvie akti;
7)
kompensējošo pasākumu apmēru, lai mazinātu ietekmi uz vidi, tajā skaitā sezonālos liegumus vēja elektrostaciju darbības apturēšanai sikspārņu migrācijas laikā, ja vēja ātrums ir mazāks par 7 m/s;
IVnodaļaVēja elektrostacijas būvniecības procesa organizēšana
11.
pants.
Būvniecības ierosināšana
(1)
Nacionālo interešu objekta būvniecību ierosina un būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamo informāciju un dokumentus iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojam (turpmāk – birojs), izmantojot būvniecības informācijas sistēmu.
(2)
Izskatot būvniecības ieceres iesniegumu, birojs pilda būvniecības normatīvajos aktos noteiktās būvvaldes funkcijas.
(3)
Birojs atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi būvniecības informācijas sistēmā izdara astoņu darbdienu laikā, bet atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi – triju darbdienu laikā no dienas, kad būvniecības informācijas sistēmā iesniegti dati, kas apliecina visu attiecīgo nosacījumu izpildi.
(4)
Būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu maksimālais izpildes termiņš ir viens gads. Maksimālajā projektēšanas nosacījumu izpildes termiņā netiek ieskaitīts laiks, kad būvatļauja ir apstrīdēta vai pārsūdzēta.
(5)
Būvatļaujā norādīto būvdarbu uzsākšanas nosacījumu maksimālais izpildes termiņš ir seši mēneši. Ja būvniecības ierosinātājs minētos nosacījumus norādītajā termiņā neizpilda, būvatļauja pēc minētā termiņa beigām ir atceļama.
12.
pants.
Būvatļaujas izdošana un tās apstrīdēšana
(1)
Būvatļauju izdod, ja:
1)
paredzētā darbība ir saskaņota ar zemes vienības īpašnieku vai gadījumā, kad to nosaka normatīvie akti, zemes vienības īpašnieks par to ir informēts;
2)
atbilstoši būvniecības jomas normatīvo aktu prasībām ir izstrādāts būvprojekts un saņemti saskaņojumi no tehnisko noteikumu izsniedzējiem;
3)
Ministru kabinets noteicis nacionālo interešu objekta statusu paredzētajai darbībai.
(2)
Nacionālo interešu objekta būvniecībai izdotas būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana notiek būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
VnodaļaPapildu nosacījums vēja elektrostaciju būvniecībai
13.
pants.
Kompensējošie pasākumi videi
Šā likuma 5. panta otrās daļas 2. punktā noteiktie kompensējošie pasākumi jāuzsāk vienlaikus ar nacionālo interešu objekta būvniecības procesu. Kompensējošo pasākumu izmaksas sedz paredzētās darbības ierosinātājs.
Pārejas noteikumi
1.
Šā likuma nosacījumi piemērojami arī gadījumos, kad tiek veiktas izmaiņas esošajās darbībās, palielinot uzstādītās jaudas par vismaz 50 MW, kā arī paredzētajām darbībām ar uzstādāmo jaudu vismaz 50 MW, kurām uzsākta ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūra, ja paredzētās darbības ierosinātājs, iesniedzot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, lūdz paredzētās darbības akceptam piemērot šā likuma nosacījumus.
2.
Ministru kabinets līdz 2022. gada 31. decembrim izdod šā likuma 9. panta trešajā daļā minētos noteikumus.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs