26-TA-170
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
(1)
Likumā ir lietoti šādi termini:
1)
aktīvu un saistību nodalīšanas instruments — mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde nodod noregulējamās sabiedrības aktīvus, tiesības un saistības aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrībai;
2)
aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrība — juridiskā persona, kura pilnībā vai daļēji pieder vienai vai vairākām tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm, atrodas Latvijas Bankas kontrolē un ir izveidota, lai saņemtu un turētu visus vienas vai vairāku noregulējamo sabiedrību vai pagaidu sabiedrības aktīvus, tiesības vai saistības vai daļu no tiem;
3)
apdrošināšanas garantiju sistēma – sistēma, ko oficiāli atzinusi dalībvalsts un ko finansē no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību vai apdrošinājuma ņēmēju iemaksām, kuras pilnībā vai daļēji garantē atbilstīgu apdrošināšanas atlīdzības prasību izmaksu vai nodrošina apdrošināšanas līguma turpināšanu, ja apdrošināšanas sabiedrība nespēj vai, iespējams, nespēs izpildīt saistības, kas izriet no apdrošināšanas līgumiem. Latvijas Republikā apdrošināšanas garantiju sistēma ir Apdrošināto aizsardzības fonds;
4)
atbilstīgās saistības — apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības saistības un kapitāla instrumenti, kas nav kvalificējami kā pirmā, otrā vai trešā līmeņa kapitāla instrumenti un kas nav izslēgti no norakstīšanas vai konvertācijas instrumenta darbības jomas, ievērojot šā likuma 42. pantu;
5)
atlikušo saistību izpildes instruments — mehānisms, ar kura palīdzību noregulējamai sabiedrībai aizliedz slēgt jaunus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus un ierobežo tās darbību līdz esošā apdrošināšanas portfeļa pārvaldīšanai, kamēr noregulējamā sabiedrība izbeidz savu darbību likvidācijas vai maksātnespējas procesā;
6)
atvasinātais instruments — atvasinātais instruments, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija regulas (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (turpmāk — Regula Nr. 648/2012) 2. panta 5. punktā;
7)
augstākā līmeņa vadība — viena vai vairākas personas, kas faktiski vada sabiedrību, ir atbildīgas par sabiedrības ikdienas vadību un atskaitās sabiedrības valdei;
8)
ārvalsts noregulējuma procedūra — process, ko veic saskaņā ar ārvalsts tiesību aktiem, lai pārvaldītu ārvalsts apdrošinātāja, ārvalsts pārapdrošinātāja vai ārvalsts mātes sabiedrības finanšu grūtības, un kas mērķu un sagaidāmo rezultātu ziņā ir pielīdzināms šajā likumā noteiktajām noregulējuma darbībām;
9)
būtisku pakalpojumu sniedzējs — grupas vienība, kas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, kuri nepieciešami tajā pašā grupā ietilpstošās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības nepārtrauktības vai apdrošināšanas līgumu nepārtrauktas darbības nodrošināšanai;
10)
centrālais darījumu partneris — persona, kas noteikta Regulas Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā;
11)
Eiropas Savienības mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība — mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība dalībvalstī, kas nav tādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, citas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kura ir licencēta vai dibināta jebkurā dalībvalstī;
12)
Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība — mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība dalībvalstī, kas nav jebkurā dalībvalstī licencētas sabiedrības meitas sabiedrība vai jebkurā dalībvalstī dibinātas citas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;
13)
Eiropas Savienības meitas sabiedrība — apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas Latvijas Republikā un kas ir ārvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja vai ārvalsts mātes sabiedrības meitas sabiedrība;
14)
galējā mātes sabiedrība — tādas grupas mātes sabiedrība dalībvalstī, uz kuru attiecas grupas uzraudzība saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 197. panta otrās daļas 1. un 2. punktu un kura nav tādas citas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kura ir licencēta vai dibināta jebkurā dalībvalstī;
15)
galvenās darbības jomas — darbības jomas un ar tām saistītie pakalpojumi, kas ir būtisks apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai grupas ienākumu, peļņas vai franšīzes vērtības avots;
16)
grupas līmeņa noregulējuma iestāde — noregulējuma iestāde dalībvalstī, kurā atrodas grupas uzraudzības iestāde;
17)
grupas noregulējuma plāns — plāns, kas izstrādāts grupas noregulēšanas nolūkā;
18)
grupas noregulējuma shēma — plāns, ko izstrādā grupas līmeņa noregulējuma iestāde grupas noregulēšanas nolūkā, ja vairāk kā viena grupas vienība atbilst noregulējuma nosacījumiem;
19)
grupas noregulējums — viena no šādām darbībām:
a)
noregulējuma darbības veikšana mātes sabiedrības vai grupas uzraudzībai pakļautas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības līmenī,
b)
noregulējuma iestāžu veiktas noregulējuma instrumentu piemērošanas un noregulējuma tiesību īstenošanas koordinēšana attiecībā uz grupas vienībām, kas atbilst noregulējuma nosacījumiem;
20)
grupas vienība — juridiska persona, kas ietilpst grupā;
21)
norakstīšanas vai konvertācijas instruments — mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde īsteno norakstīšanas vai konvertācijas tiesības attiecībā uz noregulējamās sabiedrības saistībām;
22)
izbeigšanas tiesības — tiesības izbeigt līgumu, paātrināt saistību izpildi, savstarpēji dzēst vai savstarpēji ieskaitīt saistības vai jebkurš līdzīgs noteikums, ar ko aptur, groza vai dzēš līgumslēdzējas puses saistības, vai noteikums, kas novērš saistību rašanos, kas citādi rastos saskaņā ar līgumu;
23)
īpašumtiesību instrumenti — akcijas, citi instrumenti, kas rada īpašumtiesības, instrumenti, kurus var konvertēt akcijās un īpašumtiesību instrumentos vai kuri dod tiesības iegādāties akcijas vai īpašumtiesību instrumentus, un instrumenti, kas apliecina no šiem instrumentiem izrietošās īpašumtiesības;
24)
kompetentās ministrijas — dalībvalstu finanšu ministrijas vai citas ministrijas, kuras atbild par ekonomikas, finanšu un budžeta lēmumu pieņemšanu valsts līmenī saskaņā ar valsts kompetences jomām un kuras dalībvalstis ir izraudzījušās par kompetentām ministrijām. Latvijas Republikā kompetentā ministrija ir Finanšu ministrija;
25)
konvertācijas koeficients — rādītājs, kas nosaka to akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu skaitu, kuros tiks konvertētas noteiktas kategorijas saistības, pamatojoties uz vienu attiecīgās kategorijas instrumentu vai precizētu parāda prasījuma vērtības vienību;
26)
kritiski svarīgas funkcijas — uz trešajām pusēm vērstas pieņemamā laikā vai par saprātīgām izmaksām neaizstājamas darbības vai pakalpojumi, kuru pārtraukšana varētu radīt sistēmiskus riskus vai būtisku ietekmi uz finanšu sistēmu, tautsaimniecību, apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto sociālo labklājību vai uzticēšanos apdrošināšanas pakalpojumiem vienā vai vairākās dalībvalstīs;
27)
krīzes novēršanas pasākums — tiesību īstenošana, lai novērstu trūkumus vai šķēršļus darbības atjaunošanai vai noregulējamībai un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 140., 141., 142., 143. un 144. pantā minēto uzraudzības pasākumu piemērošana;
28)
krīzes vadības pasākums — noregulējuma darbība vai īpašā vadītāja iecelšana;
29)
likvidācija — apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības aktīvu realizācija;
30)
līgums par finanšu nodrošinājumu ar īpašuma tiesību pāreju — Finanšu nodrošinājuma likuma 1. panta 3. punktā noteiktais finanšu nodrošinājuma līgums;
31)
maksātnespējas process — maksātnespējas process, kuru regulē Maksātnespējas likums un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums;
32)
mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība — apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, kas ir dibināta dalībvalstī un kas nav tādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kura ir licencēta vai dibināta tajā pašā dalībvalstī;
33)
mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība — jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir dibināta dalībvalstī un kas pati nav tādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kura ir licencēta vai dibināta tajā pašā dalībvalstī;
34)
nodošanas tiesības — tiesības nodot noregulējamās sabiedrības akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, parāda instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības vai jebkādu to kombināciju saņēmējam;
35)
nodrošinātās saistības — saistības, kuru gadījumā kreditora tiesības uz maksājumu vai cita veida izpildi ir nodrošinātas ar prasību, ķīlu vai apgrūtinājumu vai ar nodrošinājuma līgumu, tostarp saistības, kas izriet no repo darījumiem un citiem īpašumtiesību nodošanas nodrošinājuma līgumiem;
36)
norakstīšanas vai konvertācijas tiesības — tiesības veikt darbības, kas vērstas uz parāda instrumentu vai atbilstīgo saistību samazināšanu, anulēšanu vai konvertāciju akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos vai akciju vai citu kapitāla instrumentu samazināšanu, anulēšanu vai emitēšanu;
37)
noregulējamā sabiedrība — apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrība vai pārvaldītājsabiedrība, attiecībā uz kuru tiek veikta noregulējuma darbība;
38)
noregulējuma darbība — lēmums sākt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības noregulējuma procedūru, noregulējuma instrumenta piemērošanu vai vienu vai vairāku noregulējuma tiesību īstenošanu;
39)
noregulējuma finansēšanas mehānisms — mehānisms, ko dalībvalsts izveidojusi, lai nodrošinātu, ka noregulējuma iestāde efektīvi piemēro noregulējuma instrumentus un īsteno noregulējuma tiesības. Noregulējuma finansēšanas mehānisms Latvijas Republikā ir Apdrošināto aizsardzības fonds;
40)
noregulējuma iestāde — iestāde, kas ir pilnvarota dalībvalstī piemērot noregulējuma instrumentus un īstenot noregulējuma tiesības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā. Latvijas Republikā noregulējuma iestāde ir Latvijas Banka;
41)
noregulējuma kolēģija – dalībvalstu noregulējuma iestāžu izveidota konsultatīva sadarbības vienība;
42)
noregulējuma plāns — plāns, kurā tiek paredzētas noregulējuma darbības, kas tiek piemērotas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, ja tā atbilst noregulējuma nosacījumiem;
43)
noregulējums — noregulējuma instrumenta piemērošana, lai sasniegtu vienu vai vairākus šajā likumā minētos noregulējuma mērķus;
44)
otrā līmeņa kapitāla instrumenti — otrajā līmenī klasificēti pamata pašu kapitāla posteņi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma izpratnē;
45)
pagaidu sabiedrība — juridiskā persona, kura pilnībā vai daļēji pieder vienai vai vairākām tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm, atrodas Latvijas Bankas kontrolē un ir izveidota, lai saņemtu un turētu visas noregulējamās sabiedrības emitētās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai daļu no tiem vai visas vienas vai vairāku noregulējamo sabiedrību aktīvus, tiesības vai saistības vai daļu no tiem, lai sasniegtu noregulējuma mērķus un pārdotu noregulējamo sabiedrību;
46)
pagaidu sabiedrības instruments — mehānisms, ar kura palīdzību noregulējamās sabiedrības emitētas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai aktīvus, tiesības vai saistības nodod pagaidu sabiedrībai;
47)
parāda instrumenti — obligācijas un citi pārvedama parāda veidi, instrumenti, ar ko rada vai atzīst parādu, un instrumenti, kuri dod tiesības iegādāties parāda instrumentus;
48)
pārrobežu grupa — grupa, kas sastāv no grupas vienībām, kuras veic komercdarbību vairāk nekā vienā dalībvalstī;
49)
pārvaldītājsabiedrība — apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un galējā mātes sabiedrība, kura ir Eiropas Savienības mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;
50)
pirmā līmeņa kapitāla instrumenti — pirmajā līmenī klasificēti pamata pašu kapitāla posteņi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma izpratnē;
51)
saņēmējs — sabiedrība, kurai no noregulējamās sabiedrības tiek nodotas akcijas, citi īpašumtiesību instrumenti, parāda instrumenti, aktīvi, tiesības vai saistības, vai jebkāda to kombinācija;
52)
savstarpējā ieskaita līgums – līgums, saskaņā ar kuru divus vai vairākus prasījumus vai saistības var konvertēt vienā neto prasījumā, tajā skaitā izslēdzošā ieskaita līgums, saskaņā ar kuru (jebkādi un jebkur noteikta) izpildes notikuma gadījumā tiek paātrināta līgumslēdzēju pušu saistību izpilde, lai tās kļūtu nekavējoties izpildāmas, vai arī tās tiek izbeigtas, un jebkurā no gadījumiem attiecīgie prasījumi vai saistības tiek konvertēti vienā neto prasījumā vai aizstāti ar to; šis termins ietver arī Finanšu nodrošinājuma likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktos izslēdzošā ieskaita noteikumus un likuma "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" 1. panta pirmās daļas 13. punktā noteikto terminu "ieskaits";
53)
savstarpējās dzēšanas līgums — līgums, saskaņā ar kuru divus vai vairākus prasījumus vai saistības, kas pastāv starp noregulējamo sabiedrību un līgumslēdzēju pusi, var savstarpēji dzēst;
54)
skartais kreditors — kreditors, kura prasījums attiecas uz saistībām, kas ir samazinātas vai konvertētas akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos, īstenojot norakstīšanas vai konvertācijas tiesības, norakstīšanas vai konvertācijas instrumenta izmantošanas ietvaros;
55)
trešā līmeņa kapitāla instrumenti — trešajā līmenī klasificēti pamata pašu kapitāla posteņi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma izpratnē;
56)
uzņēmuma pārdošanas instruments — mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde nodod noregulējamās sabiedrības emitētās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai aktīvus, tiesības vai saistības pircējam, kas nav pagaidu sabiedrība;
57)
valsts atbalsta normatīvais regulējums — normatīvais regulējums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 4.panta izpratnē;
58)
valsts atbalsts — komercdarbības atbalsts Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē.
(2)
Likumā lietotie termini "apdrošinātājs", "apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība", "apdrošināšanas sabiedrība", "ārvalsts apdrošinātāja filiāle", "ārvalsts apdrošinātājs, "ārvalsts pārapdrošinātāja filiāle", "ārvalsts pārapdrošinātājs", "dalībvalsts", "dalībvalsts apdrošinātājs", "dalībvalsts pārapdrošinātājs", "Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde" (turpmāk – EAAPI), "filiāle", "grupa", "uzraudzības iestāde", "grupas uzraudzības iestāde", "daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība", "maza un nesarežģīta sabiedrība", "mātes sabiedrība", "meitas sabiedrība", "mītnes valsts", "nozīmīga pārrobežu darbība", "pašu kapitāls", "pārapdrošināšanas sabiedrība" un "uzņēmēja valsts" atbilst Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā lietotajiem terminiem.
(3)
Likumā lietotie termini "jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" un "finanšu konglomerāts" atbilst Finanšu konglomerātu likumā lietotajiem terminiem, termins "apdrošinājuma ņēmējs", "apdrošināšanas atlīdzība", un "apdrošinātais" atbilst Apdrošināšanas līguma likumā lietotajiem terminiem, termins "regulētais tirgus" atbilst Finanšu instrumentu tirgus likumā lietotajam terminam, termins "finanšu līgumi" atbilst Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā lietotajam terminam.
(4)
Likumā lietotie termini "kredītiestāde" un "ieguldījumu brokeru sabiedrība" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk — Regula Nr. 575/2013) 4. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā lietotajiem terminiem.
2.
pants.
(1)
Šā likuma mērķis ir nodrošināt, ka darbības atjaunošanas pasākumu un noregulējuma darbību piemērošana apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā veicina stabilu finanšu sistēmas darbību, kā arī aizsargāt apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto intereses.
(2)
Šis likums nosaka darbības atjaunošanas pasākumu un noregulējuma darbību piemērošanu šādām Latvijas Republikā reģistrētām vienībām:
1)
apdrošināšanas sabiedrībām un pārapdrošināšanas sabiedrībām;
2)
apdrošināšanas mātes sabiedrībām un pārapdrošināšanas mātes sabiedrībām;
3)
apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām;
4)
mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām;
5)
galējām mātes sabiedrībām, kuras ir Eiropas Savienības mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības un Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības;
6)
ārvalsts apdrošinātāju filiālēm un ārvalsts pārapdrošinātāju filiālēm, ja tiek izpildīti šā likuma 83., 84., 85., 86., 87. un 88. pantā minētie nosacījumi.
(3)
Papildus šā panta otrajā daļā noteiktajam, šis likums nosaka prasības grupā ietilpstošiem būtisku pakalpojumu sniedzējiem, ja šīs grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai tiek piemērots noregulējums.
(4)
Piemērojot šo likumu, Latvijas Banka ņem vērā šā panta otrajā vai trešajā daļā minētās vienības komercdarbības raksturu, akcionāru un personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, sastāvu, juridisko formu, riska profilu, lielumu un juridisko statusu, savstarpējo saistību ar citām regulētām komercsabiedrībām vai finanšu sistēmu kopumā, tās darbības apjomu un sarežģītību.
(5)
Lai nodrošinātu dalībvalstīs vienotu, efektīvu un konstruktīvu darbības atjaunošanas un noregulējuma praksi un vienveidīgu un konsekventu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu, Latvijas Bankai ir tiesības noteikt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomu regulējošās prasības, kas izriet no EAAPI pieņemtajiem lēmumiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem.
(6)
Piemērojot šajā likumā paredzēto kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanu un konvertēšanu vai īstenojot noregulējuma tiesības, ierobežojumiem, kas attiecas uz finanšu nodrošinājuma līguma izpildi un finanšu ķīlas līguma ietekmi, kā arī izslēdzošā ieskaita vai savstarpējās dzēšanas noteikumiem, nepiemēro Finanšu nodrošinājuma likuma 6., 7., 8. un 9. pantu.
(7)
Piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma tiesības un mehānismus saskaņā ar šo likumu, nepiemēro Akciju atpirkšanas likuma 4. panta pirmajā daļā noteikto obligātā piedāvājuma izteikšanas pienākumu, Komerclikumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktās prasības akcionāru sapulču sasaukšanai un sapulcē pieņemto lēmumu publiskošanai, kā arī Komerclikuma C daļā noteiktās reorganizācijas prasības.
3.
pants.
Latvijas Banka informē Finanšu ministriju par lēmumiem, kurus tā plāno pieņemt saskaņā ar šo likumu, un saņem Finanšu ministrijas saskaņojumu pirms tādu lēmumu pieņemšanas, kuriem ir tieša fiskāla vai sistēmiska ietekme. Ar lēmumiem saistītā informācija, kuru sniedz vai saņem Latvijas Banka vai Finanšu ministrija, ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, izņemot gadījumus, kad šo informāciju drīkst izpaust saskaņā ar likumu.
IInodaļaDarbības atjaunošanas plāni
4.
pants.
(1)
Ņemot vērā ietekmi, kādu varētu radīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finanšu grūtības, ņemot vērā tās komercdarbības raksturu, akcionāru un personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, sastāvu, juridisko formu, riska profilu, lielumu un juridisko statusu, savstarpējo saistību ar citām regulētām komercsabiedrībām vai finanšu sistēmu kopumā, tās darbības apjomu un sarežģītību un to, vai tās finanšu grūtības un tām sekojošais maksātnespējas process varētu būtiski negatīvi ietekmēt finanšu tirgus, citas sabiedrības, apdrošinājuma ņēmējus, finansēšanas nosacījumus vai ekonomiku plašākā nozīmē, Latvijas Banka ir tiesīga atsevišķām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām un grupām piemērot atvieglotas prasības attiecībā uz:
1)
šā likuma 5., 6., 7. un 8. pantā noteikto preventīvo darbības atjaunošanas plānu vai šā likuma 9., 10., 11., 12. un 13. pantā noteikto noregulējuma plānu saturu;
2)
pirmo preventīvo darbības atjaunošanas plānu un noregulējuma plānu izstrādes datumu un šo plānu aktualizēšanas biežumu, ko var noteikt retāk, nekā minēts šā likuma 5. panta sestajā daļā, 7. panta ceturtajā daļā, 9. panta trešajā daļā un 12. panta ceturtajā daļā;
3)
informācijas saturu, ko pieprasa no sabiedrībām saskaņā ar šā likuma 5. panta astoto daļu, 7. panta ceturto un piekto daļu, 10. panta otro daļu un 13. panta pirmo daļu;
4)
šā likumā 14. un 15. pantā paredzētās noregulējamības izvērtēšanas detalizācijas pakāpi.
(2)
Latvijas Banka nosaka atbilstības kritērijus atviegloto prasību piemērošanai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai un grupām attiecībā uz preventīvajiem darbības atjaunošanas plāniem un noregulējuma plāniem.
(3)
Latvijas Banka katru gadu sniedz EAAPI šādu informāciju:
1)
to apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību un grupu skaitu, uz kurām attiecas preventīvā darbības atjaunošanas plānošana un noregulējuma plānošana saskaņā ar šā likuma 5., 7., 9. un 10. pantu;
2)
to apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību un grupu skaitu, kurām Latvijas Banka ir piemērojusi šā pantā pirmajā daļā minētās atvieglotās prasības;
3)
kvantitatīvu informāciju par šā pantā pirmās daļas ievaddaļā minēto kritēriju piemērošanu;
4)
to piemēroto atviegloto prasību aprakstus, kuras piemērotas, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas ievaddaļā minētajiem kritērijiem, salīdzinājumā ar situāciju, ja atvieglotās prasības netiktu piemērotas, kā arī kvantitatīvo informāciju par kapitāla prasību, prēmiju, tehnisko rezervju un aktīvu apmēru, kas izteikts kā procentuāla daļa no Latvijas vai – attiecīgā gadījumā – visu grupu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību kapitāla prasību, prēmiju, tehnisko rezervju un aktīvu kopējā apmēra.
5.
pants.
(1)
Ikviena apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas neietilpst grupā, kurai piemēro šā likuma 7. pantā noteiktās prasības, un, kas atbilst šā panta trešajā un piektajā daļā noteiktajam, izstrādā un aktualizē preventīvo darbības atjaunošanas plānu, kas ietver pasākumus, kas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībai veicami, lai atjaunotu savu finansiālo stāvokli pēc tā būtiskas pasliktināšanās.
(2)
Preventīvā darbības atjaunošanas plāna izstrādi, aktualizēšanu un īstenošanu uzskata par pārvaldības sistēmas pamatelementiem Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 53. panta izpratnē.
(3)
Latvijas Banka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām piemēro preventīvās darbības atjaunošanas plānošanas prasības, ņemot vērā šo sabiedrību lielumu, komercdarbības modeli, riska profilu, savstarpējās saistības ar citām regulētām komercsabiedrībām un aizstājamību, to nozīmi valsts ekonomikā un to pārrobežu darbību, jo īpaši nozīmīgu pārrobežu darbību. Latvijas Banka nodrošina, ka preventīvās darbības atjaunošanas plānošanas prasības ievēro vismaz:
1)
60 procenti Latvijas Republikā reģistrēto apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību no dzīvības apdrošināšanas tirgus, aprēķinot šo tirgus daļu, pamatojoties uz bruto tehnisko rezervju apmēru;
2)
60 procenti Latvijas Republikā reģistrēto apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību no nedzīvības apdrošināšanas tirgus, aprēķinot šo tirgus daļu, pamatojoties uz bruto parakstīto prēmiju apmēru.
(4)
Latvijas Banka, veicot šā panta trešajā daļā minēto aprēķinu, var ņemt vērā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitas sabiedrības, kas ietilpst grupā, kurai galējā mātes sabiedrība izstrādā un aktualizē grupas preventīvo darbības atjaunošanas plānu.
(5)
Jebkura apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kurai izstrādā noregulējuma plānu, ievēro preventīvas darbības atjaunošanas plānošanas prasības. Mazas un nesarežģītas sabiedrības neievēro preventīvas darbības atjaunošanas plānošanas prasības, izņemot gadījumu, kad Latvijas Banka pieprasa tās ievērot. Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt mazām un nesarežģītām sabiedrībām ievērot preventīvas darbības atjaunošanas plānošanas prasības, ja tā uzskata, ka šīs sabiedrības rada īpašu risku valsts vai reģionālā līmenī.
(6)
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība aktualizē savu preventīvo darbības atjaunošanas plānu vismaz reizi divos gados vai šādos gadījumos:
1)
pēc tādām izmaiņām attiecīgās sabiedrības juridiskajā formā vai organizatoriskajā struktūrā, komercdarbības vai finansiālā stāvoklī, kuras varētu būtiski ietekmēt preventīvo darbības atjaunošanas plānu vai rada nepieciešamību izdarīt būtiskus grozījumus preventīvajā darbības atjaunošanas plānā;
2)
ja ir paredzamas būtiskas izmaiņas sabiedrības finansiālajā stāvoklī, kuras varētu būtiski ietekmēt preventīvā darbības atjaunošanas plāna efektivitāti vai rada nepieciešamību pārskatīt preventīvo darbības atjaunošanas plānu.
(7)
Preventīvo darbības atjaunošanas plānu izstrādā, tajā neparedzot valsts atbalsta saņemšanu.
(8)
Preventīvajā darbības atjaunošanas plānā ietver:
1)
plāna galveno elementu kopsavilkumu, tostarp par būtiskām izmaiņām salīdzinājumā ar pēdējo iesniegto plānu;
2)
sabiedrības vai grupas aprakstu, tostarp kopsavilkumu par visām būtiskām izmaiņām kopš pēdējā plāna iesniegšanas;
3)
rādītāju sistēmu atbilstoši šā panta desmitajā un vienpadsmitajā daļā noteiktajam;
4)
aprakstu par to, kā preventīvais darbības atjaunošanas plāns tika izstrādāts, kā tas tiks aktualizēts un kā tas tiks īstenots;
5)
korektīvus pasākumus;
6)
komunikācijas stratēģiju;
7)
ja sabiedrībai pēdējo desmit gadu laikā konstatēta Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteiktās maksātspējas kapitāla prasības neizpilde un tā Latvijas Bankai ir iesniegusi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 141. panta otrajā daļā minēto atveseļošanas plānu izmantojamā pašu kapitāla atjaunošanai līdz maksātspējas kapitāla prasības apmēram, – šo atveseļošanas plānu un novērtējumu par veiktajiem pasākumiem sabiedrības atbilstības maksātspējas kapitāla prasībai nodrošināšanai.
(9)
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība novērtē preventīvā darbības atjaunošanas plāna ticamību un īstenojamību, jo īpaši šā panta desmitajā un vienpadsmitajā daļā minēto rādītāju sistēmu un korektīvos pasākumus, izmantojot smaga makroekonomiskā un finanšu stresa scenārijus, kas ir atbilstoši apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības specifiskiem apstākļiem, tostarp šādiem notikumiem:
1)
sistēmiskas nozīmes notikumiem;
2)
idiosinkrātiskas nozīmes notikumiem, kas var būtiski ietekmēt to aktīvu un saistību profilu;
3)
sistēmiskas nozīmes notikumu un idiosinkrātiskas nozīmes notikumu kombinācijai.
(10)
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība preventīvajā darbības atjaunošanas plānā ietver kvalitatīvu un kvantitatīvu rādītāju sistēmu, kas norāda, kad nepieciešams apsvērt vai veikt korektīvos pasākumus. Šie rādītāji var ietvert kritērijus, kas attiecas uz kapitālu, likviditāti, aktīvu kvalitāti, rentabilitāti, tirgus apstākļiem, makroekonomiskajiem apstākļiem un operacionālās darbības notikumiem. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ievēro, ka:
1)
kapitāla rādītāji ietver vismaz Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma XV nodaļā noteiktās maksātspējas kapitāla prasības neizpildi;
2)
gadījumā, ja sabiedrība konstatē Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteiktās maksātspējas kapitāla prasības neizpildi, tā veic atbilstošu korektīvo pasākumu saskaņā ar preventīvo darbības atjaunošanas plānu;
3)
apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nodrošina preventīvajā darbības atjaunošanas plānā iekļauto rādītāju regulāru pārraudzību un preventīvajā darbības atjaunošanas plānā ietver minēto rādītāju pārraudzības kārtību.
(11)
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kura pieņem lēmumu īstenot tās preventīvajā darbības atjaunošanas plānā noteikto korektīvo pasākumu vai pieņem lēmumu neīstenot korektīvo pasākumu, kaut arī iestājās šā panta desmitajā daļā minētais rādītājs, nekavējoties informē Latvijas Banku par tās lēmumu.
(12)
Šā likuma pirmajā daļā minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības padome preventīvo darbības atjaunošanas plānu izvērtē un apstiprina pirms tā iesniegšanas Latvijas Bankai.
(13)
Latvijas Banka nosaka prasības finanšu stresa scenārijiem preventīvajā darbības atjaunošanas plānošanā.
(14)
Latvijas Banka nosaka preventīvajā darbības atjaunošanas plānā ietveramo kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju prasības.
6.
pants.
(1)
Latvijas Banka deviņu mēnešu laikā izskata apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības iesniegto preventīvo darbības atjaunošanas plānu un novērtē tā atbilstību šā likuma 5. panta prasībām un novērtē, vai:
1)
plānā paredzēto pasākumu īstenošana spēs sapratīgā termiņā saglabāt vai atjaunot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības dzīvotspēju un finansiālo stāvokli;
2)
plānu un tajā paredzētos risinājumus var ātri un efektīvi īstenot finanšu stresa situācijās;
3)
plāns un tajā paredzētie risinājumi spēs novērst būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz finanšu sistēmu, tai skaitā arī tad, ja citām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu jāīsteno preventīvie darbības atjaunošanas plāni vienlaikus.
(2)
Latvijas Banka, izskatot preventīvās darbības atjaunošanas plānu, tajā var identificēt darbības, kas var nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības noregulējamību.
(3)
Ja Latvijas Republikā reģistrēta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic nozīmīgu pārrobežu darbību, Latvijas Banka kā mītnes valsts uzraudzības iestāde pēc uzņēmējas valsts uzraudzības iestādes pieprasījuma iesniedz tai attiecīgo preventīvo darbības atjaunošanas plānu. Ja Latvijas Banka kā mītnes valsts uzraudzības iestāde ir saņēmusi uzņēmējas valsts uzraudzības iestādes ieteikumus saistībā ar preventīvajā darbības atjaunošanas plānā identificētām darbībām, kuras var nelabvēlīgi ietekmēt apdrošinājuma ņēmējus, tautsaimniecību vai finanšu stabilitāti uzņēmēja valstī, Latvijas Banka sniedz uzņēmējas valsts uzraudzības iestādei pamatotu atbildi par to, vai tā ievēros vai neievēros šos ieteikumus.
(4)
Ja dalībvalsts apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs veic nozīmīgu pārrobežu darbību Latvijas Republikā, Latvijas Banka kā uzņēmējas valsts uzraudzības iestāde ir tiesīga pieprasīt mītnes valsts uzraudzības iestādei iesniegt attiecīgo preventīvo darbības atjaunošanas plānu. Ja Latvijas Banka kā uzņēmējas valsts uzraudzības iestāde, izskatot tai iesniegto preventīvo darbības atjaunošanas plānu, identificē tajā darbības, kas var nelabvēlīgi ietekmēt apdrošinājuma ņēmējus, tautsaimniecību vai finanšu stabilitāti Latvijas Republikā, Latvijas Banka ir tiesīga sniegt attiecīgos ieteikumus mītnes valsts uzraudzības iestādei. Ja mītnes valsts uzraudzības iestāde pienācīgi neņem vērā Latvijas Bankas kā uzņēmējas valsts uzraudzības iestādes ieteikumus, Latvijas Banka ir tiesīga vērsties EAAPI saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra regulas (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas lēmumu 2009/79/EK (turpmāk — Regula Nr. 1094/2010) 31. panta 2. punkta "c" apakšpunktu.
(5)
Ja, izvērtējot preventīvo darbības atjaunošanas plānu, Latvijas Banka konstatē tajā būtiskus trūkumus vai šķēršļus šī plāna īstenošanai, par izvērtējumu tā informē attiecīgo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību un pieprasa tai divu mēnešu laikā iesniegt pārskatītu plānu, kurā pamatoti aprakstīts, kā konstatētie trūkumi vai šķēršļi tiek novērsti. Pēc attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pieprasījuma Latvijas Banka var pagarināt minēto termiņu par vienu mēnesi. Pirms pieprasīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai atkārtoti iesniegt preventīvo darbības atjaunošanas plānu, Latvija Banka nodrošina tai iespēju izteikt viedokli par šo prasību.
(6)
Ja Latvijas Banka uzskata, ka konstatētie trūkumi un šķēršļi precizētajā preventīvajā darbības atjaunošanas plānā nav novērsti, tā var pieprasīt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic plānā konkrētas izmaiņas.
(7)
Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība neiesniedz precizētu preventīvo darbības atjaunošanas plānu vai ja Latvijas Banka secina, ka ar precizēto preventīvo darbības atjaunošanas plānu netiek pienācīgi novērsti tās sākotnējā novērtējumā norādītie trūkumi vai šķēršļi, un ka trūkumus vai šķēršļus nav iespējams pienācīgi novērst, sniedzot norādījumu veikt plānā konkrētas izmaiņas, tad Latvijas Banka pieprasa, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība saprātīgā termiņā identificē izmaiņas, ko šī sabiedrība var veikt savā komercdarbībā, lai novērstu trūkumus preventīvajā darbības atjaunošanas plānā vai šķēršļus šā plāna īstenošanai.
(8)
Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība neidentificē šā panta septītajā daļā minētās izmaiņas Latvijas Bankas noteiktajā termiņā vai ja Latvijas Banka secina, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības ierosinātās darbības pienācīgi nenovērstu konstatētos trūkumus vai šķēršļus, Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt pamatotu lēmumu uzdot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai veikt jebkādus pasākumus, ko Latvijas Banka uzskata par nepieciešamiem un samērīgiem, ņemot vērā trūkumu un šķēršļu būtiskumu un šo pasākumu ietekmi uz šīs sabiedrības komercdarbību. Šo lēmumu Latvijas Banka rakstiski paziņo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai.
7.
pants.
(1)
Grupas galējā mātes sabiedrība, kas reģistrētā Latvijas Republikā, izstrādā un iesniedz Latvijas Bankai, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, grupas preventīvo darbības atjaunošanas plānu. Grupas preventīvais darbības atjaunošanas plāns ietver preventīvo darbības atjaunošanas plānu visai galējās mātes sabiedrības grupai. Grupas preventīvajā darbības atjaunošanas plānā nosaka korektīvus pasākumus, kuru īstenošanu var pieprasīt Latvijas Republikā reģistrētās galējās grupas mātes sabiedrības līmenī un katras atsevišķās tās meitas sabiedrības līmenī, lai atjaunotu finansiālo stāvokli pēc tā būtiskas pasliktināšanās.
(2)
Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, šā panta pirmajā daļā noteiktās preventīvās darbības atjaunošanas plānošanas prasības piemēro, pamatojoties uz šā likuma 5. panta trešajā daļā un piektajā daļā noteikto.
(3)
Grupas preventīvajā darbības atjaunošanas plānā ietver korektīvos pasākumus, kuru mērķis ir panākt grupas vai jebkuras apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kas ietilpst šīs grupas sastāvā, darbības nostabilizēšanos, ja grupa vai jebkura apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kura ietilpst grupā, ir nonākusi finanšu stresa situācijā, lai tādējādi novērstu krīzes cēloņus un atjaunotu grupas vai attiecīgās sabiedrības finanšu stāvokļa stabilitāti, vienlaikus ņemot vērā citu grupas vienību finansiālo stāvokli. Grupas preventīvajā darbības atjaunošanas plānā ietver mehānismus to pasākumu koordinēšanas un saskaņotības nodrošināšanai, kuri veicami grupas līmenī un grupas vienību līmenī.
(4)
Grupas preventīvo darbības atjaunošanas plānu un plānu, ko izstrādā atsevišķai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitas sabiedrībai, izstrādā, ievērojot šā likuma 5.panta septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā un vienpadsmitajā daļā noteiktās prasības, un aktualizē saskaņā ar šā likuma 5.panta sestajā daļā noteiktajām prasībām, kā arī piemēro šā likuma 5.panta vienpadsmitajā daļā noteiktās prasības attiecība uz plānā iekļauto rādītāju pārraudzību.
(5)
Grupas preventīvajā darbības atjaunošanas plānā nosaka, vai pastāv šķēršļi korektīvu pasākumu īstenošanai grupas ietvaros, tostarp plāna aptverto atsevišķo vienību līmenī, un vai pastāv būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējam pašu kapitāla pārvedumam vai saistību vai aktīvu atmaksāšanai grupas ietvaros.
(6)
Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai atsevišķa apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitas sabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība izstrādā un iesniedz preventīvos darbības atjaunošanas plānus, ja nav grupas preventīvā darbības atjaunošanas plāna.
(7)
Ja Latvijas Banka novērtē, ka vienība grupas preventīvajā darbības atjaunošanas plānā nav pietiekami ņemta vērā, ņemot vērā šīs grupas vienības nozīmīgumu Latvijas Republikā un pienākumus, kas attiecas uz salīdzināmām sabiedrībām Latvijas Republikā, tā, pamatojoties uz pamatotu atzinumu, ir tiesīga pieprasīt grupas uzraudzības iestādei, lai galējā mātes sabiedrība vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, kura vada grupu, iesniedz precizēto grupas preventīvo darbības atjaunošanas plānu, ņemot vērā Latvijas Bankas norādītos apsvērumus. Ja ir iesniegts grupas preventīvais darbības atjaunošanas plāns ar precizējumiem un Latvijas Banka novērtē, ka tās norādītie apsvērumi nav pietiekami ņemti vērā precizētajā plānā, tā ir tiesīga pieprasīt, lai attiecīgā Latvijas Republikā reģistrētā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitas sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība izstrādā un iesniedz preventīvo darbības atjaunošanas plānu. Šādā gadījumā Latvijas Banka sniedz grupas uzraudzības iestādei pamatotu atzinumu par šo novērtējumu. Pēc tam Latvijas Banka grupas uzraudzības iestādei iesniedz preventīvas darbības atjaunošanas plānu.
(8)
Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, ievērojot šā likuma 73. pantā noteiktās informācijas neizpaušanas (konfidencialitātes) prasības, nosūta grupas preventīvos darbības atjaunošanas plānus:
1)
EAAPI;
2)
attiecīgajām uzraudzības iestādēm, kas ir uzraugu kolēģijas locekļi vai piedalās uzraugu kolēģijā;
3)
grupas līmeņa noregulējuma iestādei;
4)
meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm;
5)
ja grupa ir finanšu konglomerāts vai finanšu konglomerāta daļa, attiecīgajai noregulējuma iestādei Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē un kompetentajai iestādei Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunkta izpratnē.
(9)
Vienības, kas izstrādā grupas preventīvo darbības atjaunošanas plānu saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu vai preventīvo darbības atjaunošanas plānu saskaņā ar šā panta sesto vai septīto daļu, padome novērtē un apstiprina attiecīgo plānu pirms tā iesniegšanas Latvijas Bankai.
(10)
Eiropas Savienības meitas sabiedrība, izstrādājot preventīvo darbības atjaunošanas plānu, var ņemt vērā jebkādus grupas plānus attiecībā uz preventīvo darbības atjaunošanu, ko izstrādājusi ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai attiecīgajā gadījumā ārvalsts mātes sabiedrība, kuras meitas sabiedrības tā ir.
8.
pants.
(1)
Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, kopīgi apspriežoties ar attiecīgajām uzraudzības iestādēm, kas ir uzraugu kolēģijas locekļi vai piedalās uzraudzības iestāžu kolēģijā, izskata grupas preventīvo darbības atjaunošanas plānu un novērtē tā atbilstību šā likuma 7. panta prasībām un kritērijiem. Šo novērtējumu veic saskaņā ar šā likuma 6. pantā un šajā pantā noteikto procedūru laikposmā, kas minēts šā likuma 6. panta pirmajā daļā, ņemot vērā korektīvo pasākumu iespējamo ietekmi uz apdrošinājuma ņēmējiem, tautsaimniecību un finanšu stabilitāti visās dalībvalstīs, kurās grupa darbojas.
(2)
Latvijas Banka, ja tā ir grupas uzraudzības iestāde, cenšas pieņemt šā likuma 74. pantā minēto saskaņoto lēmumu uzraudzības iestāžu kolēģijā par:
1)
grupas preventīvā darbības atjaunošanas plāna izvērtējumu;
2)
to, vai saskaņā ar šā likuma 7. panta sesto vai septīto daļu jāizstrādā preventīvais darbības atjaunošanas plāns individuāli apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuras ietilpst grupā;
3)
šā likuma 6. panta piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā minēto pasākumu piemērošanu.
IIInodaļaNoregulējuma plāni
9.
pants.
(1)
Latvijas Banka izstrādā noregulējuma plānu katrai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kura atbilst šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, un kura neietilpst grupā, uz kuru attiecas noregulējuma plānošana. Minētais noregulējuma plāns ietver noregulējuma darbības, kuras Latvijas Banka var veikt, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība atbilst noregulējuma veikšanas nosacījumiem.
(2)
Latvijas Banka izstrādā noregulējuma plānu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuras atbilst šādiem kritērijiem:
1)
pastāv lielāka iespējamība, ka, salīdzinot ar citām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finanšu grūtību gadījumā noregulējuma darbība būtu sabiedrības interesēs;
2)
Latvijas Banka uzskata, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic kritiski svarīgu funkciju.
(3)
Veicot novērtējumu par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības atbilstību šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, Latvijas Banka ņem vērā vismaz nepieciešamību sasniegt noregulējuma mērķus un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības lielumu, komercdarbības modeli, riska profilu, savstarpējās saistības ar citām regulētām komercsabiedrībām un aizstājamību, un pārrobežu darbību.
(4)
Latvijas Banka nodrošina, ka prasība izstrādāt noregulējuma plānu attiecas vismaz uz:
1)
40 procentiem Latvijas Republikā reģistrēto apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību no dzīvības apdrošināšanas tirgus, aprēķinot tirgus daļu, pamatojoties uz bruto tehnisko rezervju apmēru;
2)
40 procentiem Latvijas Republikā reģistrēto apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību no nedzīvības apdrošināšanas tirgus, aprēķinot tirgus daļu, pamatojoties uz bruto parakstīto prēmiju apmēru.
(5)
Mazām un nesarežģītām sabiedrībām nepiemēro noregulējuma plānošanas prasības, izņemot gadījumus, ja Latvijas Banka uzskata, ka šī sabiedrība rada īpašu risku valsts vai reģionālajā līmenī.
(6)
Ja Latvijas Republikā reģistrēta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic nozīmīgu pārrobežu darbību, Latvijas Banka kā mītnes valsts noregulējuma iestāde pēc uzņēmējas valsts uzraudzības iestādes vai noregulējuma iestādes pieprasījuma iesniedz tai noregulējuma plāna projektu. Latvijas Banka kā mītnes valsts noregulējuma iestāde, saņēmusi no uzņēmējas valsts uzraudzības iestādes vai noregulējuma iestādes ieteikumus par tās identificētām darbībām noregulējuma plāna projektā, kas var nelabvēlīgi ietekmēt apdrošinājuma ņēmējus, tautsaimniecību vai finanšu stabilitāti uzņēmēja valstī, sniedz pamatotu atbildi par to, vai tā ievēros vai neievēros šos ieteikumus.
(7)
Ja dalībvalsts apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs veic nozīmīgu pārrobežu darbību Latvijas Republikā, Latvijas Bankai kā uzņēmējas valsts noregulējuma iestādei ir tiesības pieprasīt mītnes valsts noregulējuma iestādei attiecīgā noregulējuma plāna projektu. Latvijas Bankai kā uzņēmējas valsts noregulējuma iestādei ir tiesības izskatīt noregulējuma plāna projektu, lai tajā identificētu darbības, kas var nelabvēlīgi ietekmēt apdrošinājuma ņēmējus, reālo ekonomiku vai finanšu stabilitāti Latvijas Republikā, un par minētajiem jautājumiem sniegt ieteikumus mītnes valsts noregulējuma iestādei.
(8)
Ja mītnes valsts noregulējuma iestāde pienācīgi neņem vērā Latvijas Bankas ieteikumus, Latvijas Banka var vērsties ar šo jautājumu pie EAAPI saskaņā ar Regulas Nr. 1094/2010 31. panta 2. punkta "c" apakšpunktu.
10.
pants.
(1)
Nosakot noregulējuma instrumentu un noregulējuma tiesību piemērošanas iespējas, Latvijas Banka noregulējuma plānā paredz vairākus noregulējuma scenārijus, tajā skaitā scenāriju, kurā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finanšu grūtības ir specifiskas šai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, un scenāriju, kurā finanšu grūtības iestājas plašākas finanšu nestabilitātes vai sistēmas mēroga notikumu laikā.
(2)
Noregulējuma plānu izstrādā, tajā neparedzot valsts atbalstu. Noregulējuma plānā ņem vērā iespējamo Apdrošināto aizsardzības fonda izmantošanu, tajā skaitā noregulējuma instrumentu piemērošanas un noregulējuma tiesību īstenošanas finansēšanai.
(3)
Noregulējuma plānu pārskata vismaz reizi divos gados un aktualizē katru reizi, kad:
1)
apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības juridiskajā formā vai organizatoriskajā struktūrā, komercdarbībā vai finanšu stāvoklī notikušas būtiskas izmaiņas, kuras varētu būtiski ietekmēt noregulējuma plāna efektivitāti vai kuru dēļ noregulējuma plānā ir nepieciešamas izmaiņas;
2)
ir paredzams, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finanšu stāvoklī notiks būtiskas izmaiņas, kuras varētu būtiski ietekmēt noregulējuma plāna efektivitāti vai kuru dēļ noregulējuma plānā ir nepieciešamas izmaiņas.
(4)
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nekavējoties informē Latvijas Banku par jebkādām izmaiņām, kas rada nepieciešamību izdarīt grozījumus noregulējuma plānā.
(5)
Noregulējuma plānā tiek paredzēta iespēja noregulējuma instrumentu un noregulējuma tiesību piemērošanai attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību. Noregulējuma plānā iekļauj:
1)
plāna galveno elementu kopsavilkumu;
2)
kopsavilkumu par būtiskām izmaiņām, kas skārušas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību pēc tam, kad Latvijas Banka ir saņēmusi pēdējo ar noregulējumu saistītu informāciju;
3)
to, kā būtu iespējams nepieciešamajā apmērā juridiski un ekonomiski nodalīt kritiski svarīgas funkcijas un galvenās darbības jomas no citām funkcijām, lai nodrošinātu to nepārtrauktību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finanšu grūtību gadījumā;
4)
aktīvus, kurus kvalificē kā nodrošinājumu;
5)
visu būtisku plāna aspektu paredzamo izpildes termiņu;
6)
noregulējamības novērtējuma detalizētu aprakstu, tajā skaitā maksātnespējas procesa uzsākšanas iespējamības un ticamības novērtējumu;
7)
aprakstu par pasākumiem, kas veicami, lai pārvarētu vai novērstu šķēršļus noregulējamībai, kuri konstatēti noregulējamības novērtējumā;
8)
skaidrojumu par noregulējuma finansēšanas iespējām, neizmantojot valsts atbalstu un ņemot vērā iespējamo Apdrošināto aizsardzības fonda izmantošanu, tajā skaitā noregulējuma instrumentu piemērošanas un noregulējuma tiesību īstenošanas finansēšanai;
9)
detalizētu aprakstu par dažādām noregulējuma stratēģijām, ko varētu piemērot, īstenojoties dažādiem noregulējuma scenārijiem, un izpildes grafikus;
10)
aprakstu par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības kritiskām savstarpējām saistībām ar citām vienībām;
11)
analīzi par plāna ietekmi uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbiniekiem, tostarp jebkādu saistīto izmaksu novērtējumu, un aprakstu par procedūrām, kas paredzētas apspriedēm ar darbiniekiem noregulējuma gaitā;
12)
plānu saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību;
13)
aprakstu par pasākumiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības operacionālo procesu nepārtrauktas darbības nodrošināšanai;
14)
apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības viedokli par noregulējuma plānu, ja tāds saņemts.
(6)
Latvijas Banka sniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai informāciju par šā panta piektās daļas 1. punktā minēto kopsavilkumu.
(7)
Latvijas Banka nekavējoties nosūta noregulējuma plānu un jebkādus grozījumus iesaistītajām citu dalībvalstu uzraudzības iestādēm.
11.
pants.
(1)
Latvijas Banka, ja tā ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, izstrādā grupas noregulējuma plānu katrai grupai, uz kuru atbilstoši šā likuma 9. pantā otrajā daļā minētajam novērtējumam attiecas noregulējuma plānošana.
(2)
Grupas noregulējuma plānā iekļauj:
1)
šā likuma 10. panta piektajā daļā minēto informāciju;
2)
noregulējuma darbības, kuras plānots veikt attiecībā uz katru noregulējamo grupas vienību, kurai būs nepieciešami pasākumi kritiski svarīgu funkciju nepārtrauktības nodrošināšanai;
3)
iespējamos šķēršļus saskaņotam noregulējumam un izvērtējumu par to, kā saskaņotā veidā varētu piemērot noregulējuma instrumentus un īstenot noregulējuma tiesības;
4)
informāciju par sadarbību ar ārvalstu noregulējuma iestādēm, ja grupā ietilpst ārvalstīs reģistrētas sabiedrības, un ietekmi uz noregulējumu dalībvalstīs;
5)
informāciju par pasākumiem, kas nepieciešami, lai atvieglotu grupas noregulēšanu, tajā skaitā noteiktu īpašu funkciju vai darbības jomu juridisku un ekonomisku nodalīšanu, ņemot vērā iekšējās savstarpējās saistības grupā;
6)
informāciju par grupas noregulējuma darbību finansēšanas avotiem, nesniedzot valsts atbalstu vai tā ekvivalentu dalībvalstīs, un finansēšanas kārtību un principiem attiecībā uz atbildības sadali starp dalībvalstu finansējuma sniedzējiem attiecībā uz šo finansējumu, ņemot vērā iespējamo Apdrošināto aizsardzības fonda, citu dalībvalstu apdrošināšanas garantiju sistēmu vai noregulējuma finansēšanas mehānismu izmantošanu, tajā skaitā noregulējuma instrumentu piemērošanas un noregulējuma tiesību īstenošanas finansēšanai.
(3)
Latvijas Banka, ja tā ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, nekavējoties nosūta grupas noregulējuma plānu un jebkādus grozījumus attiecīgajām iesaistītajām uzraudzības iestādēm un, ja grupa ir finanšu konglomerāts vai tā daļa, — attiecīgajai noregulējuma iestādei Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē un kompetentajai iestādei Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunkta izpratnē.
(4)
Latvijas Banka ir tiesīga izstrādāt noregulējuma plānu grupā ietilpstošai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitas sabiedrībai, kas ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, Latvijas Republikā reģistrētai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai, jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai vai mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, ja netiek izstrādāts grupas noregulējuma plāns.
(5)
Izstrādājot noregulējuma plānu Eiropas Savienības meitas sabiedrībai, Latvijas Banka var ņemt vērā noregulējuma stratēģiju, kuru īsteno attiecīgā ārvalsts iestāde, kas ir atbildīga par tādu funkciju veikšanu, kuras ir pielīdzināmas funkcijām, ko Latvijas Banka veic, ievērojot šo likumu (turpmāk — ārvalsts noregulējuma iestāde), un šīs stratēģijas iespējamās sekas, ja Latvijas Banka uzskata, ka šāda noregulējuma stratēģija ir ticama un īstenojama un neapdraud noregulējuma mērķus.
12.
pants.
(1)
Galējai mātes sabiedrībai ir pienākums pēc Latvijas Bankas pieprasījuma sadarboties noregulējuma plāna izstrādes gaitā un sniegt visu noregulējuma plāna izstrādei un īstenošanai nepieciešamo informāciju, kura attiecas uz galējo mātes sabiedrību un, ciktāl nepieciešams, uz katru no grupas vienībām.
(2)
Latvijas Banka, ja tā ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, ievērojot informācijas atklāšanas prasības, nosūta šā panta pirmajā daļā minēto informāciju:
1)
EAAPI;
2)
noregulējuma iestādēm, kas ir noregulējuma kolēģijas locekļi;
3)
uzraudzības iestādēm, kuras ir uzraugu kolēģijas locekļi, un nozīmīgu filiāļu un radniecīgu sabiedrību uzraudzības iestādēm, kuru dalība uzraugu kolēģijā ir ierobežota ar efektīvas informācijas apmaiņas nodrošināšanu.
(3)
Latvijas Banka, konsultējoties ar šā panta otrās daļas 3. punktā minētajām uzraudzības iestādēm, kopīgi ar šā panta otrajā daļā minētajām noregulējuma iestādēm izstrādā un uztur grupas noregulējuma plānu. Latvijas Bankai ir tiesības, ievērojot šā likuma 88. pantā minētās informācijas apmaiņas un izpaušanas prasības, iesaistīt grupas noregulējuma plāna izstrādē un uzturēšanā ārvalstu noregulējuma iestādes, kuru atrašanās valsts teritorijā grupa ir reģistrējusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitas sabiedrības, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, vai nozīmīgas filiāles.
(4)
Grupas noregulējuma plāni tiek pārskatīti un vajadzības gadījumā aktualizēti vismaz reizi divos gados un nekavējoties:
1)
pēc izmaiņām grupas vai jebkuras grupas vienības juridiskajā vai organizatoriskajā struktūrā, komercdarbībā vai finansiālajā stāvoklī, kas varētu būtiski ietekmēt plānu vai kuru dēļ plānā būtu nepieciešamas izmaiņas;
2)
ja ir paredzamas būtiskas izmaiņas grupas vai jebkuras grupas vienības finansiālajā stāvoklī, kas varētu būtiski ietekmēt plāna efektivitāti vai kuru dēļ noregulējuma plānā būtu nepieciešamas izmaiņas.
(5)
Latvijas Banka, ja tā ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, grupas noregulējuma plānu pieņem ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitas sabiedrību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrību vai pārvaldītājsabiedrību noregulējuma iestāžu saskaņoto lēmumu.
13.
pants.
(1)
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai vai galējai mātes sabiedrībai ir pienākums pēc Latvijas Bankas pieprasījuma sadarboties noregulējuma plāna izstrādes gaitā un sniegt visu noregulējuma plāna izstrādei un īstenošanai nepieciešamo informāciju.
(2)
Latvijas Bankai ir tiesības izmantot uzraudzības nolūkam iesniegto informāciju, ciktāl tas ir nepieciešams, noregulējumam. Latvijas Banka nepieprasa informāciju, ja tāda jau ir Latvijas Bankas rīcībā.
IVnodaļaNoregulējamības novērtējums
14.
pants.
(1)
Latvijas Banka novērtē, kādā mērā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, kura neietilpst grupā, ir iespējams noregulēt, nesniedzot valsts atbalstu un ņemot vērā iespējamo Apdrošināto aizsardzības fonda izmantošanu, tajā skaitā noregulējuma instrumentu piemērošanas un noregulējuma tiesību īstenošanas finansēšanai.
(2)
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību uzskata par noregulējamu, ja ir iespējams un ticams, ka var uzsākt šīs apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātnespējas procesu vai noregulēt to, piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma tiesības.
(3)
Ja Latvijas Banka secina, ka noregulējuma darbības veikšana ir nepieciešama sabiedrības interesēs, jo maksātnespēja procesa ierosināšana noregulējuma mērķus nesasniegtu tādā pašā mērā, tā secīgi īsteno šādas darbības:
1)
izvēlas noregulējuma mērķu sasniegšanai piemērotas noregulējuma darbības, ņemot vērā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības struktūru un komercdarbības modeli;
2)
novērtē, vai ir iespējams piemērotā termiņā efektīvi piemērot izvēlēto noregulējuma darbību, un identificē iespējamos šķēršļus tās īstenošanai;
3)
novērtē izvēlētās noregulējuma darbības ticamību, ņemot vērā noregulējuma iespējamo ietekmi uz Latvijas Republikas vai citu dalībvalstu finanšu sistēmu vai tautsaimniecību, apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto kolektīvo interešu aizsardzību un mērķi nodrošināt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības kritiski svarīgu funkciju nepārtrauktību.
(4)
Noregulējamības novērtējumu Latvijas Banka veic vienlaikus ar noregulējuma plāna izstrādi un aktualizēšanu. Veicot noregulējamības novērtējumu, Latvijas Banka pārbauda vismaz šādus noregulējamības elementus:
1)
komercdarbības nepārtrauktība;
2)
piekļuve finanšu tirgus infrastruktūrām;
3)
nodalāmība;
4)
zaudējumu segšanas un rekapitalizācijas spēja;
5)
likviditāte un finansēšanas avoti noregulējumā;
6)
informācijas sistēmas un prasības attiecībā uz datiem;
7)
komunikācija;
8)
pārvaldība;
9)
ticamība un ietekme.
(5)
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir pienākums pēc Latvijas Bankas pieprasījuma sniegt visu noregulējamības novērtējumam nepieciešamo informāciju.
15.
pants.
(1)
Latvijas Banka, ja tā ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, kopā ar meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm un meitas sabiedrību uzraudzības iestādēm novērtē, kādā mērā grupu ir iespējams noregulēt, nesniedzot valsts atbalstu un ņemot vērā iespējamo Apdrošināto aizsardzības fonda vai citu dalībvalstu apdrošināšanas garantiju sistēmu vai finansēšanas mehānismu izmantošanu, tajā skaitā noregulējuma instrumentu piemērošanas un noregulējuma tiesību īstenošanas finansēšanai.
(2)
Grupu uzskata par noregulējamu, ja ir iespējams un ticams, ka var uzsākt grupas vienību maksātnespējas procesu vai noregulēt šo grupu, piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma tiesības.
(3)
Grupas noregulējamības novērtējumu izskata noregulējuma kolēģijas.
(4)
Ja Latvijas Banka secina, ka noregulējuma darbības veikšana ir nepieciešama sabiedrības interesēs, jo maksātnespējas procesa uzsākšana noregulējuma mērķus nesasniegtu tādā pašā mērā, tā secīgi īsteno šādas darbības:
1)
izvēlas noregulējuma mērķu sasniegšanai piemērotas noregulējuma darbības, ņemot vērā grupas struktūru un komercdarbības modeli;
2)
novērtē, vai ir iespējams pieņemamā termiņā efektīvi piemērot izvēlēto noregulējuma darbību, un identificē iespējamos šķēršļus tās īstenošanai;
3)
novērtē izvēlētās noregulējuma darbības ticamību, ņemot vērā noregulējuma iespējamo ietekmi uz Latvijas Republikas vai citu dalībvalstu finanšu sistēmu vai tautsaimniecību, apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto kolektīvo interešu aizsardzību un mērķi nodrošināt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības kritiski svarīgu funkciju nepārtrauktību.
(5)
Grupas noregulējamības novērtējumu Latvijas Banka veic vienlaikus ar grupas noregulējuma plāna izstrādi un aktualizēšanu, ievērojot šā likuma 12. pantā minēto saskaņotā lēmuma pieņemšanas procedūru. Veicot noregulējamības novērtējumu, Latvijas Banka pārbauda vismaz šā likuma 14. panta ceturtajā daļā minētos noregulējamības elementus.
16.
pants.
Jebkurai grupas vienībai ir pienākums pēc Latvijas Bankas, ja tā ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, pieprasījuma sniegt visu noregulējamības novērtējumam nepieciešamo informāciju.
17.
pants.
(1)
Ja, veicot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības noregulējamības novērtējumu, Latvijas Banka konstatē, ka pastāv būtiski šķēršļi minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības noregulējamībai, Latvijas Banka to rakstveidā paziņo attiecīgajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai.
(2)
Pēc paziņojuma par konstatētajiem šķēršļiem noregulējamībai nosūtīšanas noregulējuma plāna vai grupas noregulējuma plāna izstrāde un šā likuma 74. pantā minētā saskaņotā lēmuma pieņemšana tiek apturēta līdz brīdim, kad Latvijas Banka ir apstiprinājusi pasākumus būtisko noregulējamības šķēršļu novēršanai vai pieņēmusi lēmumu īstenot vienu vai vairākus šā panta ceturtajā daļā minētos pasākumus.
(3)
Četru mēnešu laikā no dienas, kad apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir saņēmusi Latvijas Bankas paziņojumu par konstatētajiem būtiskajiem noregulējamības šķēršļiem, tā informē Latvijas Banku par veicamajiem pasākumiem paziņojumā norādīto būtisko šķēršļu novēršanai, norādot konkrētus un pamatotus pasākumu izpildes termiņus.
(4)
Latvijas Banka novērtē šā pantā trešajā daļā minēto pasākumu efektivitāti. Ja Latvijas Banka konstatē, ka ar šā pantā trešajā daļā minētajiem pasākumiem nav iespējams efektīvi samazināt vai novērst būtiskos noregulējamības šķēršļus, tā nosaka vienu vai vairākus šā likuma 18.panta pirmajā daļā minētus alternatīvus pasākumus. Nosakot alternatīvus pasākumus, Latvijas Banka ņem vērā arī pasākumu ietekmi uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbību, stabilitāti un spēju dot ieguldījumu ekonomikā un norāda, kāpēc noregulējamības šķēršļus nav iespējams novērst ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības noteiktajiem pasākumiem un sniedz alternatīvu pasākumu samērīguma pamatojumu. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība viena mēneša laikā pēc tam, kad tā ir saņēmusi Latvijas Bankas paziņojumu par alternatīvu pasākumu piemērošanu, iesniedz Latvijas Bankai plānu alternatīvu pasākumu īstenošanai.
18.
pants.
(1)
Latvijas Banka, izpildot šā likuma 17. panta ceturtajā daļā noteikto, ir tiesīga pieprasīt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, bet šīs daļas 9. punktā noteiktajā gadījumā – arī mātes sabiedrība, veic vienu vai vairākus alternatīvos pasākumus noregulējamības šķēršļu novēršanai:
1)
pārskata grupas iekšējos finansēšanas mehānismus vai izskata to neesību, vai sagatavo pakalpojumu līgumus, lai nodrošinātu kritiski svarīgo funkciju izpildi;
2)
ierobežo tās riska darījumu maksimālo apmēru;
3)
iesniedz Latvijas Bankai papildu informāciju noregulējuma mērķiem;
4)
atsavina konkrētus aktīvus vai pārstrukturē saistības;
5)
ierobežo vai izbeidz konkrētas esošās un plānotās darbības;
6)
ierobežo vai novērš jaunu vai esošu darbības jomu attīstību vai jaunu vai esošu produktu pārdošanu;
7)
maina pārapdrošināšanas stratēģiju;
8)
veic izmaiņas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai jebkuras citas grupas vienības, kas tieši vai netieši ir tās kontrolē, juridiskajā formā vai organizatoriskajā struktūrā, tādējādi nodrošinot, ka kritiski svarīgas funkcijas var juridiski un organizatoriski nodalīt no citām funkcijām, piemērojot noregulējuma instrumentus;
9)
dibina dalībvalsts mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību vai galējo mātes sabiedrību, kas ir Eiropas Savienības mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība;
10)
ja tā ir daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, — pieprasa, lai attiecīgā daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība izveido atsevišķu apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību, kas kontrolētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, kā arī, ja nepieciešams, sekmētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības noregulējumu un novērstu to, ka noregulējuma instrumentu un tiesību piemērošana negatīvi ietekmē to grupas daļu, kura nav tieši saistīta ar finanšu pakalpojumu sniegšanu.
(2)
Pirms šā panta pirmajā daļā minēto alternatīvo pasākumu īstenošanas Latvijas Banka pienācīgi izvērtē to iespējamo ietekmi uz konkrētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības komercdarbības stabilitāti un iekšējo tirgu.
19.
pants.
(1)
Grupas noregulējamības novērtējumu noregulējuma kolēģijā veic Latvijas Banka kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde kopā ar meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm pēc apspriešanās ar uzraugu kolēģiju, lai pieņemtu šā likuma 74. pantā minēto saskaņoto lēmumu par šā likuma 17. panta ceturtajā daļā noteikto alternatīvo pasākumu piemērošanu attiecībā uz visām grupā ietilpstošajām vienībām.
(2)
Latvijas Banka, sadarbojoties ar EAAPI saskaņā ar Regulas Nr. 1094/2010 25. panta 1. punktu, sagatavo un iesniedz ziņojumu Latvijas Republikā reģistrētai galējai mātes sabiedrībai un meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm, kuras nodod to savā kontrolē esošajām meitas sabiedrībām. Ziņojumu sagatavo pēc apspriešanās ar uzraudzības iestādēm un tajā iekļauj informāciju par būtiskiem šķēršļiem noregulējuma instrumentu efektīvai piemērošanai un noregulējuma tiesību izmantošanai attiecībā uz grupu, kā arī iesaka samērīgus un mērķtiecīgus pasākumus, kurus Latvijas Banka uzskata par nepieciešamiem vai piemērotiem minēto šķēršļu novēršanai, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi uz grupas komercdarbības modeli.
(3)
Četru mēnešu laikā no ziņojuma saņemšanas dienas Latvijas Republikā reģistrēta galējā mātes sabiedrība var iesniegt savus apsvērumus Latvijas Bankai un informēt to par iespējamiem alternatīviem pasākumiem ziņojumā norādīto šķēršļu pārvarēšanai vai novēršanai. Latvijas Banka novērtē, vai ar minētajiem pasākumiem ir iespējams efektīvi pārvarēt vai novērst būtiskos šķēršļus.
(4)
Latvijas Banka paziņo par visiem Latvijas Republikā reģistrētas galējās mātes sabiedrības ierosinātajiem iespējamiem pasākumiem šā panta otrajā daļā minētajā Latvijas Bankas ziņojumā norādīto šķēršļu pārvarēšanai vai novēršanai noregulējuma kolēģijas locekļiem un noregulējuma kolēģijas dalībniekiem, kuru dalība kolēģijā ierobežota ar informācijas apmaiņu.
(5)
Latvijas Banka un meitas sabiedrību noregulējuma iestādes pēc apspriešanās ar uzraudzības iestādēm, noregulējuma kolēģijā pieņem šā likuma 74. pantā minēto saskaņoto lēmumu par:
1)
būtisku šķēršļu konstatēšanu;
2)
izvērtējumu par Latvijas Republikā reģistrētas galējās mātes sabiedrības ierosinātajiem iespējamiem pasākumiem šā panta otrajā daļā minētajā Latvijas Bankas ziņojumā norādīto šķēršļu pārvarēšanai vai novēršanai, ja tādi ir saņemti;
3)
noregulējuma iestāžu pieprasītajiem pasākumiem šķēršļu pārvarēšanai vai novēršanai, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi visās dalībvalstīs, kurās grupa darbojas.
VnodaļaNoregulējuma mērķi un nosacījumi
20.
pants.
(1)
Latvijas Banka attiecībā uz noregulējamo sabiedrību piemēro tos noregulējuma instrumentus un īsteno tās noregulējuma tiesības, kas vislabāk sasniedz šādus noregulējuma mērķus:
1)
aizsargāt apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto kolektīvās intereses;
2)
saglabāt finanšu tirgus stabilitāti, tajā skaitā novēršot negatīvās ietekmes izplatīšanos, un uzturēt tirgus disciplīnu;
3)
garantēt kritiski svarīgu funkciju nepārtrauktību, izmantojot pieejas, kas vislabāk nodrošina apdrošināšanas līgumu nepārtrauktu darbību;
4)
ciktāl iespējams, noregulējuma finansēšanai izmantot Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļus un tādejādi aizsargāt valsts līdzekļus, samazinot paļaušanos uz valsts atbalstu;
(2)
Latvijas Banka iespēju robežās rīkojas, lai samazinātu noregulējuma izmaksas un nesamazinātu aktīvu vērtību, ja vien tas nav nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai.
(3)
Visi noregulējuma mērķi ir vienlīdz nozīmīgi. Izvēloties un piemērojot īstenojamās noregulējuma darbības, Latvijas Banka noregulējuma mērķus līdzsvaro atbilstoši katra konkrētā gadījuma būtībai un apstākļiem.
21.
pants.
(1)
Latvijas Banka veic noregulējuma darbību attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību tikai tad, ja ir izpildīti visi šādi noregulējuma nosacījumi:
1)
Latvijas Banka konstatē, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās;
2)
nepastāv pamatotas izredzes, ka alternatīvi privātā sektora pasākumi, kas īstenoti attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, vai Latvijas Bankas darbība, tostarp uzraudzības pasākumi vai administratīvie pasākumi, saprātīgā termiņā novērstu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finanšu grūtības;
3)
noregulējuma darbība ir nepieciešama sabiedrības interesēs, lai sasniegtu vienu vai vairākus noregulējuma mērķus, tā ir samērīga ar šiem mērķiem, un, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai tiktu uzsākts maksātnespējas process un, ja piemērojams, tiktu veiktas apdrošināšanas atlīdzību izmaksas no Apdrošināto aizsardzības fonda, šie noregulējuma mērķi netiktu sasniegti tādā pašā apjomā.
(2)
Latvijas Banka noregulējuma darbību veic saskaņoti ar uzraudzības pasākumiem vai administratīvajiem pasākumiem tā, lai netiktu traucēta noregulējuma mērķu sasniegšana.
(3)
Latvijas Bankai noregulējuma darbības veikšanai un lai konstatētu, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās, ir tiesības izmantot Latvijas Bankai iesniegto uzraudzības veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus.
(4)
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir vai, iespējams, būs uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās, ja tā atbilst vienam vai vairākiem šādiem nosacījumiem:
1)
apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība neizpilda vai, iespējams, neizpildīs minimālā kapitāla prasību, un nav pamatotu iespēju atjaunot minimālās kapitāla prasības izpildi;
2)
apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība neievēro apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences nosacījumus vai būtiski pārkāpj vai ir paredzams, ka tuvākajā laikā varētu pārkāpt tās darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, un būtu pamats pieņemt lēmumu par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licences anulēšanu;
3)
apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības aktīvi ir mazāki par tās saistībām vai pastāv objektīvi fakti, uz kuru pamata var konstatēt, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības aktīvi tuvākajā laikā var būt mazāki par tās saistībām;
4)
apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nespēj segt savas saistības, tajā skaitā nespēj izpildīt no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem izrietošās saistības, noteiktā termiņā vai pastāv objektīvi fakti, uz kuru pamata var konstatēt, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība tuvākajā laikā nespēs segt savas saistības noteiktā termiņā;
5)
apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir nepieciešams valsts atbalsts.
22.
pants.
(1)
Latvijas Banka var veikt noregulējuma darbību attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrību vai pārvaldītājsabiedrību, ja attiecībā uz šo juridisko personu, ir izpildīti šā likuma 21. panta pirmajā daļā minētie noregulējuma nosacījumi.
(2)
Ja daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai ir tieša vai netieša līdzdalība apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitas sabiedrībā, kuras noregulējuma plānā paredzēts, ka daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība ir noteikta par noregulējamo vienību, tad grupas noregulējumu veic attiecībā uz apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību, nevis attiecībā uz daudznozaru apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību.
(3)
Ja pārvaldītājsabiedrība neatbilst noregulējuma darbības veikšanas nosacījumiem, Latvijas Banka ir tiesīga veikt noregulējuma darbību attiecībā uz minēto pārvaldītājsabiedrību, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
1)
viena vai vairākas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitas sabiedrības atbilst noregulējuma darbības veikšanas nosacījumiem;
2)
vienas vai vairāku apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitas sabiedrību aktīvi un saistības ir tādas, ka šo meitas sabiedrību iespējamās finanšu grūtības apdraud citu grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, vai visu grupu, vai attiecīgās dalībvalsts tiesību akti, kas regulē maksātnespēju, paredz, ka grupas ir jāuzskata par kopumu;
3)
noregulējuma darbība attiecībā uz pārvaldītājsabiedrību ir nepieciešama apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitas sabiedrības noregulējumam vai visas grupas noregulējumam.
23.
pants.
Konstatējusi, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība atbilst šā likuma 21. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem noregulējuma nosacījumiem, bet neatbilst šā likuma 21. panta pirmās daļas 3. punktā minētajam noregulējuma nosacījumam, Latvijas Banka var pieņemt lēmumu uzsākt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātnespējas procesu, šo lēmumu attiecīgi pamatojot.
24.
pants.
(1)
Piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma tiesības, Latvijas Banka ievēro šādus principus:
1)
zaudējumus pirmie sedz noregulējamās sabiedrības akcionāri un personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti;
2)
pēc akcionāriem un personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, zaudējumus sedz noregulējamās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības kreditori saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteikto kreditoru apmierināšanas kārtu, izņemot gadījumus, kad šajā likumā ir noteikts citādi;
3)
tiek iecelta jauna noregulējamās sabiedrības valde un padome, izņemot gadījumus, kad to pilnīga vai daļēja saglabāšana ir nepieciešama noregulējuma mērķu sasniegšanai;
4)
noregulējamās sabiedrības valde un padome sniedz nepieciešamo palīdzību noregulējuma mērķu sasniegšanai;
5)
pret vienas un tās pašas kārtas kreditoriem ievēro vienlīdzīgu attieksmi, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus;
6)
saskaņā ar šā likuma 62., 63. un 64. pantā noteikto, akcionāri, personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditori necieš lielākus zaudējumus par tiem, kas viņiem būtu radušies, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai tiktu ierosināts maksātnespējas process;
7)
noregulējuma darbība tiek veikta saskaņā ar šā likuma 62., 63., 64., 65., 66., 67., 68. un 69. pantā noteikto.
(2)
Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ietilpst grupas sastāvā, Latvijas Banka piemēro noregulējuma instrumentus un īsteno noregulējuma tiesības, ievērojot valsts atbalsta normatīvo regulējumu, un tā, lai samazinātu:
1)
ietekmi uz citām grupas vienībām un uz grupu kopumā;
2)
nelabvēlīgo ietekmi uz apdrošinājuma ņēmējiem, tautsaimniecību un finanšu stabilitāti Eiropas Savienībā un dalībvalstīs.
(3)
Ja piemēro noregulējuma instrumentus, uzskata, ka vienībai, kurai piemēro minētos instrumentus, ir uzsākta bankrota procedūra Darba likuma izpratnē.
(4)
Piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma tiesības, Latvijas Banka informē darbinieku pārstāvjus un apspriežas ar tiem.
VInodaļaVērtējums
25.
pants.
(1)
Latvijas Banka veic noregulējuma darbību, balstoties uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības aktīvu, saistību, tiesību un pienākumu patiesu un objektīvu vērtējumu.
(2)
Pirms Latvijas Banka uzsāk apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības noregulējuma procedūru, tā nodrošina, ka tiek veikts pirmais šā panta pirmajā daļā minētais vērtējums, lai noteiktu, vai ir izpildīti šā likuma 21. panta pirmajā daļā vai 22. panta trešajā daļā minētie noregulējuma nosacījumi.
(3)
Ja Latvijas Banka uzsāk apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības noregulējuma procedūru, tā nodrošina, ka tiek veikts otrais šā panta pirmajā daļā minētais vērtējums. Lai sasniegtu vērtēšanas mērķi, ir nepieciešams veikt šādas darbības:
1)
iegūt informāciju lēmuma pieņemšanai par piemērotu noregulējuma darbību;
2)
nodrošināt, lai brīdī, kad tiek piemēroti noregulējuma instrumenti, tiktu pilnībā atzīti apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības aktīvu vērtības zaudējumi;
3)
iegūt informāciju lēmuma pieņemšanai par īpašumtiesību instrumentu anulēšanas vai vērtības samazināšanas apmēru;
4)
iegūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par nenodrošināto saistību, tajā skaitā parāda instrumentu, norakstīšanas vai konvertācijas apmēru;
5)
piemērojot pagaidu sabiedrības instrumentu, iegūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par nododamiem aktīviem, saistībām, tiesībām, pienākumiem vai īpašumtiesību instrumentiem, un lēmumu par to, kādu atlīdzību paredzēts izmaksāt noregulējamai sabiedrībai, akcionāriem vai personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti;
6)
piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, iegūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par pircējam, kas ir trešā persona, pārvedamiem aktīviem, saistībām, tiesībām, pienākumiem vai īpašumtiesību instrumentiem un iegūtu informāciju par šā likuma 37. pantā minēto civiltiesiskā kārtībā noslēgtu tiesisku darījumu saturu.
26.
pants.
(1)
Neskarot valsts atbalsta normatīvo regulējumu, vērtējums neparedz valsts atbalstu un pamatojas uz piesardzības principu. Attiecīgā gadījumā vērtējumu var pielāgot, lai atspoguļotu to, ka netiek ievērots darbības turpināšanas princips, un lai atspoguļotu īpašos apstākļus, kas saistīti ar noregulējuma instrumentu izmantošanu.
(2)
Šā likuma 25. panta otrajā un trešajā daļā minētos vērtējumus var pārsūdzēt saskaņā ar šā likuma 94. pantu tikai kopā ar administratīvo aktu par noregulējuma instrumentu piemērošanu vai noregulējuma tiesību īstenošanu.
27.
pants.
(1)
Vērtējumu veic no Latvijas Bankas un no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības neatkarīga persona – vērtētājs (turpmāk arī – vērtētājs) vai Latvijas Banka, ja vērtētājs nevar sagatavot minēto vērtējumu.
(2)
Vērtējumu uzskata par galīgu, ja ir ievērotas visas šajā pantā noteiktās prasības.
(3)
Galīgo vērtējumu papildina ar šādu informāciju, kuras turētāja ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrība vai pārvaldītājsabiedrība:
1)
aktualizētu finanšu pārskatu un atjaunotu visu aktīvu, tehnisko rezervju un citu saistību ekonomisko novērtējumu;
2)
ziņojumu par maksātspēju un finansiālo stāvokli, tajā skaitā aktuārās funkcijas ziņojumu;
3)
jebkādu papildu informāciju par aktīvu, tehnisko rezervju un citu saistību tirgus un uzskaites vērtībām.
(4)
Galīgajā vērtējumā norāda kreditoru prasījumu sadalījumu kārtās atbilstoši to Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteiktajam prioritātes līmenim un novērtē, kādus nosacījumus varētu piemērot katrai akcionāru, to personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un kreditoru kārtai, ja tiktu ierosināts maksātnespējas process. Minētais novērtējums neattiecas uz vērtējumu, kuru sagatavo saskaņā ar šā likuma 63. pantu.
28.
pants.
(1)
Ja nav iespējams nodrošināt neatkarīgā vērtējuma atbilstību šā likuma 27. panta otrajā daļā minētajām galīga vērtējuma prasībām, Latvijas Banka vai vērtētājs sagatavo provizorisku vērtējumu. Provizoriskajā vērtējumā iekļauj rezervi papildu zaudējumiem, to attiecīgi pamatojot.
(2)
Ja Latvijas Banka veic noregulējuma darbību, pamatojoties uz provizorisku vērtējumu, tā nodrošina, ka galīgo vērtēšanu veic, tiklīdz tas ir iespējams.
(3)
Galīgā vērtējuma sagatavošanas mērķi ir:
1)
nodrošināt, lai noregulējamās sabiedrības grāmatvedības uzskaites dokumentos tiek pilnībā atzīti visi zaudējumi;
2)
iegūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par kreditoru prasījumu atjaunošanu vai par izmaksātās atlīdzības vērtības palielināšanu.
(4)
Ja galīgajā vērtējumā tiek konstatēts, ka noregulējamās sabiedrības neto aktīvu vērtības aplēse ir augstāka nekā neto aktīvu vērtības aplēse provizoriskajā vērtējumā, Latvijas Banka ir tiesīga:
1)
palielināt skarto kreditoru norakstīto vai pārstrukturēto prasījumu vērtību;
2)
dot norādījumus pagaidu sabiedrībai veikt turpmākus atlīdzības maksājumus par aktīviem, tiesībām, saistībām un pienākumiem noregulējamajai sabiedrībai vai akcionāriem un tām personām, kurām pieder akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti.
VIInodaļaNoregulējuma instrumenti
29.
pants.
(1)
Ja Latvijas Bankas lēmums piemērot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrībai vai pārvaldītājsabiedrībai noregulējuma instrumentu rada zaudējumus kreditoriem, jo īpaši apdrošinājuma ņēmējiem, vai kreditoru prasības tiek pārstrukturētas vai konvertētas, Latvijas Banka īsteno norakstīšanas vai konvertācijas tiesības uz attiecīgajiem kapitāla instrumentiem un atbilstīgajām saistībām pirms vai vienlaikus ar viena vai vairāku noregulējuma instrumentu piemērošanu.
(2)
Visus ieņēmumus, kas gūti pēc visu tādu pamatotu izdevumu atgūšanas, kuri pienācīgi radušies saistībā ar noregulējuma instrumentu izmantošanu vai noregulējuma tiesību īstenošanu jebkura noregulējuma instrumenta piemērošanas rezultātā, vispirms izmaksā kā kompensāciju noregulējamās sabiedrības apdrošinājuma ņēmējiem un citiem kreditoriem, ciktāl to prasījumi ir norakstīti bez pilnīgas kompensācijas.
(3)
Atbilstīgo saistību konvertāciju kapitāla instrumentos apdrošināšanas atlīdzību prasībām var piemērot tikai tad, ja Latvijas Banka pamato, ka noregulējuma mērķus nevar sasniegt, izmantojot citus noregulējuma instrumentus, vai ka apdrošināšanas prasību konvertācija nodrošinātu labāku apdrošinājuma ņēmēju aizsardzību salīdzinājumā ar jebkāda cita noregulējuma instrumenta izmantošanu un to prasību norakstīšanu.
30.
pants.
(1)
Latvijas Bankai ir tiesības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrībai vai pārvaldītājsabiedrībai, kas atbilst noregulējuma piemērošanas nosacījumiem, piemērot vienu vai vairākus šādus noregulējuma instrumentus:
1)
atlikušo saistību izpildes instrumentu;
2)
uzņēmuma pārdošanas instrumentu;
3)
pagaidu sabiedrības instrumentu;
4)
aktīvu un saistību nodalīšanas instrumentu;
5)
norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu.
(2)
Latvijas Banka var piemērot noregulējuma instrumentus atsevišķi vai jebkādā kombinācijā, izņemot aktīvu un saistību nodalīšanas instrumentu, kuru var piemērot tikai kopā ar kādu citu noregulējuma instrumentu.
(3)
Ja uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai pagaidu sabiedrības instrumentu izmanto, lai nodotu daļu no noregulējamās sabiedrības aktīviem, tiesībām vai saistībām, un piemēro tikai un vienīgi šos instrumentus, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrībai vai pārvaldītājsabiedrībai, kuras aktīvi, tiesības vai saistības ir nodoti, ierosina maksātnespējas procesu. Maksātnespējas procesu īsteno saprātīgā termiņā, lai sasniegtu noregulējuma mērķus vai atbilstību noregulējuma instrumentu piemērošanas principiem vai nodrošinātu operacionālo pakalpojumu vai atbalsta sniegšanu atbilstoši šā likuma 52. pantā noteiktajam.
(4)
Latvijas Banka ir tiesīga saņemt atlīdzinājumu par visiem saprātīgajiem izdevumiem no Apdrošināto aizsardzības fonda, kas radušies saistībā ar noregulējuma instrumentu piemērošanu un noregulējuma tiesību īstenošanas vienā vai vairākos šādos veidos:
1)
kā atskaitījumu no atlīdzinājuma, ko saņēmējs ir samaksājis noregulējamajai sabiedrībai vai tās akcionāriem, kā arī personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti;
2)
prioritāra kreditora statusā — no noregulējamās sabiedrības;
3)
prioritāra kreditora statusā — no ieņēmumiem, kas gūti, izbeidzot pagaidu sabiedrības, aktīvu pārvaldes sabiedrības vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kurai tiek piemērots atlikušo saistību izpildes instruments, darbību.
(5)
Uz noregulējamās sabiedrības aktīvu, tiesību vai saistību nodošanu citai sabiedrībai, piemērojot noregulējuma instrumentu vai īstenojot noregulējuma tiesības, nav attiecināmas maksātnespējas procesu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās kreditoru tiesības apstrīdēt pieņemtos lēmumus, kas aizskar kreditoru intereses.
(6)
Ja noregulējamā sabiedrība ir savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā sabiedrība un tās juridiskās formas dēļ neviens no noregulējuma instrumentiem nav piemērojams, Latvijas Banka šādām sabiedrībām piemēro līdzvērtīgus instrumentus.
31.
pants.
(1)
Latvijas Banka piemēro noregulējamajai sabiedrībai atlikušo saistību izpildes instrumentu, lai izbeigtu tās darbību un aizliegtu parakstīt jaunus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus.
(2)
Ja Latvijas Banka ir anulējusi noregulējamās sabiedrības, kurai piemērots atlikušo saistību izpildes instruments, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci, šāda apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība pēc minētā instrumenta piemērošanas nekavējoties un pastāvīgi izpilda minimālo kapitāla prasību.
(3)
Latvijas Banka turpina noregulējamās sabiedrības, kurai ir anulēta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licence un kurai ir piemērots atlikušo saistību izpildes instruments, uzraudzību atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteiktajam līdz minētās sabiedrības darbība tiek izbeigta atbilstoši šā panta septītajā daļā noteiktajam.
(4)
Noregulējamā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kurai tiek piemērots atlikušo saistību izpildes instruments, nodrošina pietiekamu pienācīgi apmācītu un kompetentu darbinieku skaitu, lai izpildītu atlikušās saistības līdz tās likvidācijai.
(5)
Latvijas Banka, lai novērtētu un saglabātu noregulējamās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vērtību un tirgspēju, ir tiesīga pieprasīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai informāciju par naudas plūsmām, izmaksām un izdevumiem, izmaiņām aktīvu sastāvā un noslēgtajiem pārapdrošināšanas līgumiem un ne retāk kā reizi ceturksnī – aktuārās funkcijas novērtējumu par tehniskajām rezervēm un uzkrājumiem.
(6)
Piemērojot atlikušo saistību izpildes instrumentu, Latvijas Banka drīkst ierobežot vai aizliegt jebkādas ar pašu kapitālu un pašu kapitāla instrumentiem saistītu atlīdzību, tajā skaitā dividenžu, izmaksas, un drīkst ierobežot vai aizliegt jebkādus mainīgā atalgojuma un diskrecionāro pensiju pabalstu maksājumus.
(7)
Latvijas Banka pieņem lēmumu par noregulējamās sabiedrības, kurai tiek piemērots atlikušo saistību izpildes instruments, likvidāciju, ja iestājas jebkurš no turpmāk minētajiem gadījumiem:
1)
visi vai lielākā daļa noregulējamās sabiedrības aktīvi, tiesības vai saistības ir pārdoti trešajai personai;
2)
noregulējamās sabiedrības aktīvi ir pilnībā likvidēti, un tās saistības ir pilnībā izpildītas.
(8)
Latvijas Banka pieņem lēmumu attiecībā uz noregulējamo sabiedrību, kurai piemēro atlikušo saistību izpildes instrumentu, piemērot citu noregulējuma instrumentu vai uzsākt sabiedrības maksātnespējas procesu, ja:
1)
šīs noregulējamās sabiedrības neto aktīvu vērtība ir kļuvusi negatīva;
2)
šī noregulējamā sabiedrība neizpilda minimālo kapitāla prasību.
32.
pants.
(1)
Latvijas Banka var piemērot aktīvu un saistību nodalīšanas instrumentu, uzņēmuma pārdošanas instrumentu un pagaidu sabiedrības instrumentu bez noregulējamās sabiedrības akcionāru, to personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai trešās personas, kas nav pircējs vai pagaidu sabiedrība, piekrišanas un neievērojot citos normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību nodošanas kārtību.
(2)
Jebkuru pircēja vai pagaidu sabiedrības atlīdzību izmaksā:
1)
akcionāriem un personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, ja noregulējamās sabiedrības emitētas akcijas vai citi tās emitēti īpašumtiesību instrumenti ir pārvesti no minēto akciju vai instrumentu turētājiem pircējam vai pagaidu sabiedrībai;
2)
noregulējamai sabiedrībai, ja daži vai visi noregulējamās sabiedrības aktīvi vai saistības ir pārvesti pircējam vai pagaidu sabiedrībai.
(3)
Šā likuma 34. panta otrajā daļā minētās aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrības izmaksātā atlīdzība par tiešā veidā no noregulējamās sabiedrības iegūtajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām pienākas noregulējamajai sabiedrībai. Atlīdzību var izmaksāt aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrības emitētu parāda vērtspapīru veidā.
(4)
Pārvedumiem, ko veic, izmantojot aktīvu un saistību nodalīšanas instrumentu, uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai pagaidu sabiedrības instrumentu, piemērojami šā likuma 62., 63., 64., 65., 66., 67., 68. un 69. pantā minētie aizsardzības pasākumi.
(5)
Piemērojot aktīvu un saistību nodalīšanas instrumentu, uzņēmuma pārdošanas instrumentu un pagaidu sabiedrības instrumentu, Latvijas Banka nodošanas tiesības var īstenot vairākas reizes, lai veiktu noregulējamās sabiedrības akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu vai aktīvu, tiesību vai saistību papildu nodošanu, ja tas ir nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai.
(6)
Pircējs vai pagaidu sabiedrība var joprojām izmantot dalības tiesības un piekļuvi noregulējamās sabiedrības maksājumu, tīrvērtes vai norēķinu sistēmām, regulētam tirgus organizētājam, Apdrošināto aizsardzības fondam un citu dalībvalstu apdrošināšanas garantiju sistēmām, ja pircējs vai pagaidu sabiedrība atbilst dalības kritērijiem šādās sistēmās.
(7)
Ja pircējs vai pagaidu sabiedrība neatbilst dalības kritērijiem attiecīgajā šā panta sestajā daļā minētajā sistēmā, Latvijas Banka ir tiesīga noteikt periodu, kas nepārsniedz 24 mēnešus, kurā pircējs var izmantot noregulējamās sabiedrības tiesības dalībai un piekļuvei minētajām sistēmām un kuru Latvijas Banka pēc pircēja vai pagaidu sabiedrības pieprasījuma var pagarināt.
(8)
Piekļuve šā panta sestajā daļā minētajām sistēmām netiek liegta, pamatojoties uz to, ka pircējam nav kredītreitingu aģentūras reitinga vai nav nepieciešamā reitinga līmeņa.
(9)
Noregulējamās sabiedrības akcionāriem, personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem un citām trešajām personām, kuru aktīvi, tiesības vai saistības nav nodotas, izmantojot aktīvu un saistību nodalīšanas instrumentu, uzņēmuma pārdošanas instrumentu un pagaidu sabiedrības instrumentu, nav nekādu tiesību vai prasījumu uz:
1)
nodotajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām vai ar tiem saistītām tiesībām;
2)
pagaidu sabiedrības vai aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrības vadību, valdi vai padomi vai ar tiem saistītām tiesībām.
33.
pants.
(1)
Neskarot valsts atbalsta normatīvo regulējumu, Latvijas Banka, piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai pārdodot pagaidu sabiedrību vai tās aktīvus, tiesības vai saistības, ievēro šādas prasības:
1)
akciju, citu īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību nodošana ir iespējami pārredzama un nerada maldinošu priekšstatu;
2)
nepastāv interešu konflikti vai netaisnīgas priekšrocības iespējamam pircējam un nepiemēro nepamatoti labvēlīgu vai diskriminējošu attieksmi pret iespējamiem pircējiem;
3)
ņem vērā nepieciešamību ātri veikt noregulējumu;
4)
tiecas panākt augstāku pārdošanas cenu attiecīgajām akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem, aktīviem, tiesībām vai saistībām.
(2)
Portfeļos apvienotas tiesības, aktīvus un saistības var tirgot atsevišķi.
(3)
Latvijas Banka, izsakot piedāvājumus iespējamiem pircējiem, var neņemt vērā šā panta pirmajā daļā minētās prasības.
(4)
Tādas ar noregulējamās sabiedrības vai pagaidu sabiedrības pārdošanas darījumu saistītās informācijas publiskošanu, kuru iestādei ir pienākums atklāt sabiedrībai, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa regulas Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK un Komisijas direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK 17. panta 1. punktu, var atlikt saskaņā ar minētās regulas 17. panta 4. vai 5. punktu.
(5)
Latvijas Banka var piemērot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, neievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto, ja tā konstatē, ka šo prasību ievērošana varētu apdraudēt viena vai vairāku noregulējuma mērķu sasniegšanu.
34.
pants.
(1)
Latvijas Banka ir tiesīga nodot vienai vai vairākām aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrībām noregulējamās sabiedrības vai pagaidu sabiedrības akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības.
(2)
Ja piemēro aktīvu un saistību nodalīšanas instrumentu, aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrībai ir jābūt juridiskajai personai, kas atbilst šādām prasībām:
1)
tajā būtiska līdzdalība ir vienai vai vairākām tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm, un tā atrodas Latvijas Bankas kontrolē;
2)
tā ir izveidota, lai saņemtu un turētu dažas vai visas vienas vai vairāku noregulējamo sabiedrību vai pagaidu sabiedrību akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības.
(3)
Aktīvu pārvaldes sabiedrība pārvalda tai nodotos aktīvus ar mērķi palielināt to vērtību aktīvu pārdošanas vai likvidācijas gadījumā.
(4)
Latvijas Banka apstiprina aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrības dibināšanas dokumentus, darbības stratēģiju un riska profilu, padomi un valdi, kā arī padomes un valdes locekļu atalgojumu un amata pienākumus.
35.
pants.
(1)
Latvijas Bankai ir tiesības nodot noregulējamās sabiedrības vai pagaidu sabiedrības aktīvus, tiesības vai saistības vienai vai vairākām aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrībām tikai, ja tiek piemēroti citi noregulējuma instrumenti un ja tiek izpildīts jebkurš no šādiem nosacījumiem:
1)
minēto aktīvu, tiesību vai saistību pārdošana maksātnespējas gadījumā varētu nelabvēlīgi ietekmēt vienu vai vairāku finanšu tirgu stabilitāti;
2)
šāda nodošana ir nepieciešama, lai veicinātu atlikušo saistību izpildes instrumenta izmantošanu vai nodrošinātu noregulējamās sabiedrības vai pagaidu sabiedrības pienācīgu darbību;
3)
šāda nodošana ir nepieciešama, lai maksimāli palielinātu ieņēmumus no noregulējamās sabiedrības aktīvu, tiesību vai saistību pārdošanas likvidācijas gadījumā.
(2)
Piemērojot aktīvu un saistību nodalīšanas instrumentu, Latvijas Banka atbilstoši šajā likumā noteiktajiem vērtēšanas principiem un valsts atbalsta normatīvajam regulējumam nosaka atlīdzību, par kādu aktīvus, tiesības un saistības nodod aktīvu pārvaldes sabiedrībai. Šī atlīdzība var atbilst to nominālvērtībai vai būt zemāka par nominālvērtību.
(3)
Ja ir piemērots pagaidu sabiedrības instruments, aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrība pēc pagaidu sabiedrības instrumenta piemērošanas var no pagaidu sabiedrības pārņemt aktīvus, tiesības vai saistības.
(4)
Latvijas Banka var īstenot nodošanas tiesības vairākas reizes, lai veiktu noregulējamās sabiedrības akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu vai aktīvu, tiesību vai saistību papildu nodošanu vai nodošanu atpakaļ noregulējamajai sabiedrībai jebkurā no šādiem gadījumiem:
1)
ja nodošanas atpakaļ iespēja ir bijusi paredzēta, veicot nodošanu;
2)
ja nodoti tādi aktīvi, tiesības vai saistības, kuru nodošana netika paredzēta līgumā, saskaņā ar kuru ir īstenota nodošana, vai neatbilst nodošanas nosacījumiem.
(5)
Šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos nodošanu atpakaļ var veikt jebkurā termiņā, ievērojot attiecīgā instrumenta nodošanas nosacījumus, un noregulējamai sabiedrībai ir pienākums jebkurā laikā pieņemt attiecīgās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai aktīvus, tiesības vai saistības.
36.
pants.
Aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrībai nav saistību vai atbildības attiecībā uz noregulējamās sabiedrības akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem. Aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrības valde un padome nav atbildīga šādiem akcionāriem un personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem par darbību vai bezdarbību, veicot savus pienākumus, izņemot rupju neuzmanību, kas tieši skar noregulējamās sabiedrības akcionāru, to personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoru intereses.
37.
pants.
(1)
Latvijas Banka ir tiesīga, piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, nodot pircējam, kas nav pagaidu sabiedrība, noregulējamās sabiedrības emitētas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības.
(2)
Uzņēmuma pārdošanas instrumentu piemēro, pamatojoties uz civiltiesiskā kārtībā noslēgtu tiesisku darījumu, ņemot vērā vērtētāja veikto vērtējumu, kā arī saskaņā ar valsts atbalsta normatīvo regulējumu.
(3)
Pēc uzņēmuma pārdošanas instrumenta piemērošanas Latvijas Banka ir tiesīga ar pircēja piekrišanu tam nodotos noregulējamās sabiedrības aktīvus, tiesības vai saistības nodot atpakaļ noregulējamai sabiedrībai vai akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus to sākotnējiem akcionāriem vai personām, kurām piederēja citi īpašumtiesību instrumenti, un noregulējamai sabiedrībai un šīm personām ir pienākums tos pieņemt.
(4)
Akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai aktīvus, tiesības vai saistības nodod pircējam, ja nodošanas brīdī pircējs ir saņēmis atbilstošu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu.
(5)
Ja akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu nodošanas rezultātā, piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, tiktu iegūta vai palielināta būtiska līdzdalība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, Latvijas Banka nodrošina pircēja iesniegtā Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā paredzētā pieteikuma savlaicīgu izskatīšanu.
(6)
Ja Latvijas Banka nav pabeigusi šā panta piektajā daļā minēto izskatīšanu nodošanas dienā, tiek piemēroti šādi noteikumi:
1)
šādai akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu nodošanai par labu pircējam ir tūlītējs juridiskais spēks;
2)
vērtēšanas perioda vai šīs daļas 6. punktā noteiktajā atsavināšanas perioda laikā tiek apturētas pircēja balsstiesības attiecībā uz šādām akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem un tās var izmantot tikai Latvijas Banka, kurai nav pienākuma šādas balsstiesības izmantot un kura nav atbildīga par to, ka ir izmantojusi vai atturējusies izmantot šādas balsstiesības;
3)
vērtēšanas perioda vai šīs daļas 6. punktā noteiktajā atsavināšanas perioda laikā šādai akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu pārejai nepiemēro sankcijas un administratīvos pasākumus par būtiskas līdzdalības iegūšanas vai samazināšanas prasību pārkāpumiem;
4)
Latvijas Banka, pabeigusi novērtējumu, nekavējoties rakstiski paziņo pircējam, vai tā apstiprina šādu akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu nodošanu par labu pircējam;
5)
ja Latvijas Banka izsniedz atļauju pircējam būtiskas līdzdalības iegūšanai noregulējamajā sabiedrībā, no atļaujas saņemšanas dienas pircējs iegūst balsstiesības attiecībā uz tam piederošām noregulējamās sabiedrības akcijām, citiem īpašumtiesību instrumentiem, aktīviem, tiesībām vai saistībām;
6)
ja Latvijas Banka aizliedz pircējam iegūt būtisku līdzdalību noregulējamā sabiedrībā, paliek spēkā Latvijas Bankas balsstiesības, un Latvijas Banka ir tiesīga pircējam uzlikt par pienākumu noteiktā laikposmā atsavināt tam piederošās noregulējamās sabiedrības akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;
7)
ja pircējs šā panta sestās daļas 6. punktā minētajā laikposmā nav atsavinājis šādas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, Latvijas Banka ir tiesīga pircējam piemērot sankcijas un administratīvos pasākumus par Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā paredzēto būtiskas līdzdalības iegūšanas vai samazināšanas prasību pārkāpumiem.
(7)
Pircējs ir uzskatāms par noregulējamās sabiedrības turpinājumu un var turpināt īstenot jebkuras tiesības, kuras īstenojusi noregulējamā sabiedrība, attiecībā uz nodotajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām Latvijas Republikā un dalībvalstīs kurās pircējam ir tiesības sniegt pakalpojumus.
38.
pants.
(1)
Latvijas Banka, piemērojot pagaidu sabiedrības instrumentu, var pārvest pagaidu sabiedrībai vienas vai vairāku noregulējamo sabiedrību emitētas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai visus vienas vai vairāku noregulējamo sabiedrību aktīvus, tiesības vai saistības vai daļu no tiem.
(2)
Pagaidu sabiedrība ir juridiskā persona, kas atbilst šādām prasībām:
1)
tajā būtiska līdzdalība ir vienai vai vairākām tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm, un tā atrodas Latvijas Bankas kontrolē;
2)
tā ir izveidota, lai saņemtu un turētu dažas vai visas noregulējamās sabiedrības akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai vienas vai vairāku noregulējamo sabiedrību aktīvus, tiesības vai saistības, lai sasniegtu noregulējuma mērķus un pārdotu noregulējamo sabiedrību.
(3)
Piemērojot pagaidu sabiedrības instrumentu, Latvijas Banka nodrošina, ka pagaidu sabiedrībai nodoto saistību kopējā vērtība nepārsniedz no noregulējamās sabiedrības vai citiem avotiem iegūto tiesību un aktīvu kopējo vērtību.
(4)
Latvijas Banka pagaidu sabiedrībai nodotās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus jebkurā laikā var nodot atpakaļ to sākotnējiem akcionāriem vai citu īpašumtiesību instrumentu turētājiem, kā arī pagaidu sabiedrībai nodotos aktīvus, tiesības vai saistības nodot atpakaļ noregulējamai sabiedrībai, ja šāda iespēja ir bijusi paredzēta, īstenojot nodošanu, vai ja nodotas tādas akcijas vai tādi citi īpašumtiesību instrumenti, aktīvi, tiesības vai saistības, kuru nodošana netika paredzēta līgumā. Nodošanu atpakaļ var veikt jebkurā termiņā, ievērojot attiecīgā instrumenta nodošanas nosacījumus un šīm personām un noregulējamai sabiedrībai ir pienākums jebkurā laikā pieņemt attiecīgās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai aktīvus, tiesības vai saistības.
(5)
Latvijas Banka pagaidu sabiedrībai nodotās akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības var nodot trešajai personai.
(6)
Pagaidu sabiedrību uzskata par noregulējamās sabiedrības turpinājumu, un tā spēj turpināt īstenot jebkuras tiesības, kuras īstenojusi noregulējamā sabiedrība, attiecībā uz pārvestajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām.
(7)
Pagaidu sabiedrībai nav saistību vai atbildības attiecībā uz noregulējamās sabiedrības akcionāriem vai personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem, kā arī pagaidu sabiedrības valde un padome nav atbildīga šādiem akcionāriem vai personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem par darbību vai bezdarbību, veicot savus pienākumus, izņemot rupju neuzmanību, kas tieši skar noregulējamās sabiedrības akcionāru vai personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoru intereses.
39.
pants.
(1)
Latvijas Banka apstiprina pagaidu sabiedrības dibināšanas dokumentus, darbības stratēģiju un riska profilu, padomi un valdi, kā arī padomes un valdes locekļu atalgojumu un amata pienākumus.
(2)
Pagaidu sabiedrībai ir pienākums saņemt attiecīgu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci, lai veiktu darbības un sniegtu pakalpojumus, ko tā pārņem no noregulējamās sabiedrības. Pagaidu sabiedrības uzraudzību veic Latvijas Banka.
(3)
Latvijas Banka var noteikt pagaidu sabiedrībai darbības ierobežojumus, lai nodrošinātu pagaidu sabiedrības darbības atbilstību valsts atbalsta normatīvajam regulējumam.
(4)
Ja tas nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai, Latvijas Banka var uz noteiktu laika periodu, kas nepārsniedz 24 mēnešus, atļaut pagaidu sabiedrībai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasību neievērošanu.
(5)
Ievērojot ierobežojumus, kas noteikti saskaņā ar tiesību aktiem par konkurences noteikumiem, pagaidu sabiedrības vadība vada pagaidu sabiedrību ar mērķi sasniegt noregulējuma mērķus un, tiklīdz ir atbilstoši tirgus apstākļi, pārdot noregulējamo sabiedrību vai nodotos aktīvus, tiesības vai saistības vienam vai vairākiem privātā sektora pircējiem.
40.
pants.
(1)
Latvijas Banka nolemj, ka pagaidu sabiedrība zaudē savu statusu vienā no šādiem gadījumiem:
1)
pagaidu sabiedrība apvienojas ar citu sabiedrību;
2)
tā neatbilst pagaidu sabiedrībai noteiktajām prasībām;
3)
lielākā daļa pagaidu sabiedrības aktīvu, tiesību vai saistību ir pārdoti trešajai personai;
4)
pagaidu sabiedrības aktīvi ir pilnībā realizēti, un tās saistības ir pilnībā izpildītas.
(2)
Ienākumus, kas gūti pagaidu sabiedrības darbības izbeigšanas rezultātā, izmaksā pagaidu sabiedrības akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti.
41.
pants.
(1)
Latvijas Banka norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu noregulējuma mērķu sasniegšanai var piemērot:
1)
lai rekapitalizētu noregulējuma nosacījumiem atbilstošu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrību vai pārvaldītājsabiedrību tādā apmērā, kāds ir pietiekams, lai piemērotu atlikušo saistību izpildes instrumentu un saglabātu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci, kas izsniegta saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu;
2)
lai konvertētu pašu kapitālā vai samazinātu to prasījumu, tajā skaitā apdrošināšanas atlīdzību prasību, vai parāda instrumentu pamatsummu, kas nodota pagaidu sabiedrībai vai nodota, izmantojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai aktīvu un saistību nodalīšanas instrumentu.
(2)
Latvijas Banka, piemērojot norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu, lai efektīvāk sasniegtu noregulējuma mērķus, var mainīt noregulējamās sabiedrības noslēgto apdrošināšanas līgumu noteikumus, saglabājot normatīvajos aktos noteikto minimālo obligāto apdrošināšanas seguma līmeni un ņemot vērā apdrošinājuma ņēmēju kolektīvās intereses.
(3)
Latvijas Banka, ņemot vērā vērtētāja veikto vērtējumu, nosaka summu, par kādu kapitāla instrumenti, parāda instrumenti un citas atbilstīgās saistības ir jānoraksta vai jākonvertē, lai sasniegtu šā panta pirmajā daļā minētos mērķus.
(4)
Latvijas Banka ir tiesīga piemērot norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu visām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības saistībām un mainīt šo personu juridisko formu.
(5)
Latvijas Banka ir tiesīga piemērot norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu visiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības kapitāla instrumentiem un saistībām, kas nav minēti šā likuma 42. pantā.
42.
pants.
(1)
Norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu nepiemēro šādām saistībām:
1)
nodrošinātās saistības;
2)
saistības pret kredītiestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, izņemot vienā grupā ar noregulējamo sabiedrību esošas vienības, ja šādu saistību sākotnējais termiņš ir mazāks par septiņām dienām;
3)
tādas saistības pret sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas noteikti likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās", vai to dalībniekiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām un kuras rodas no dalības šādā sistēmā, vai saistības pret Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, ievērojot Regulas Nr. 648/2012 14. pantu, un ārvalsts centrālajiem darījuma partneriem, kurus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde atzinusi, ievērojot minētās regulas 25. pantu;
4)
saistības attiecībā uz darbinieku uzkrāto darba samaksu, pensiju izmaksām vai citu atalgojuma nemainīgo daļu, izņemot atalgojuma mainīgo daļu, kuru neregulē darba koplīgums;
5)
saistības attiecībā uz kreditoru, ja tās rodas sakarā ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības komercdarbības, darbības nepārtrauktības vai apdrošināšanas līgumu nepārtrauktas darbības nodrošināšanai nepieciešamo pamatresursu vai pamatpakalpojumu, tai skaitā informācijas tehnoloģiju pakalpojumu, komunālo pakalpojumu, kā arī telpu īres, apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumu, sniegšanu;
6)
saistības pret valsts un pašvaldību institūcijām, kas atbildīgas par nodokļu uzskaiti un kontroli;
7)
saistības attiecībā uz iemaksām Apdrošināto aizsardzības fondā vai citu dalībvalstu apdrošināšanas garantiju sistēmās;
8)
saistības, kas izriet no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas.
(2)
Neskarot šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto, Latvijas Banka, ja nepieciešams, ir tiesīga īstenot norakstīšanas vai konvertācijas tiesības attiecībā uz jebkādu šo nodrošināto saistību daļu vai saistībām, kas nodrošinātas ar garantiju, ja to vērtība pārsniedz pret tām nodrošināto aktīvu, garantijas, ķīlas vai nodrošinājuma vērtību.
(3)
Izņēmuma gadījumos, kad tiek piemērots norakstīšanas vai konvertācijas instruments, Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt lēmumu izslēgt vai daļēji izslēgt no norakstīšanas vai konvertācijas tiesību piemērošanas noteiktas saistības kādā no šādiem gadījumiem:
1)
saistības nav iespējams iekšēji norakstīt vai konvertēt saprātīgā laikposmā;
2)
izslēgšana ir nepieciešama un ir samērīga, lai nodrošinātu noregulējamās sabiedrības kritiski svarīgu funkciju un galveno darbības jomu nepārtrauktību tādā veidā, kas saglabā noregulējamās sabiedrības spēju turpināt galvenās darbības, pakalpojumus un darījumus;
3)
izslēgšana ir nepieciešama un ir samērīga, lai nepieļautu negatīvas ietekmes izplatību tā, ka tas radītu nopietnus traucējumus Latvijas Republikas, citas dalībvalsts vai Eiropas Savienības tautsaimniecībai;
4)
norakstīšanas vai konvertācijas instrumenta piemērošana minētajām saistībām izraisītu tādu to vērtības samazināšanos, ka zaudējumi, kurus segtu citi kreditori, būtu lielāki nekā tad, ja minētās saistības izslēgtu no norakstīšanas vai konvertācijas;
5)
izslēgšana ir nepieciešama un samērīga, lai nodrošinātu, ka trešās personas saņem kompensāciju par miesas bojājumiem un kaitējumu, ko sedz obligātie apdrošināšanas līgumi.
43.
pants.
(1)
Piemērojot norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu, Latvijas Banka attiecībā uz akcionāriem un tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, veic vismaz vienu no šādām darbībām:
1)
anulē šīm personām piederošās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai arī nodod tos kreditoriem, kuriem piemēros norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu;
2)
ja atbilstoši vērtētāja veiktajam vērtējumam noregulējamai sabiedrībai ir pozitīva neto aktīvu vērtība, maina esošo akcionāru un to personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, sastāvu, pirmā, otrā vai trešā līmeņa kapitāla instrumentus, kas atbilst nosacījumiem pašu kapitāla posteņa klasificēšanai attiecīgajā līmenī (turpmāk arī — attiecīgie kapitāla instrumenti), vai parāda instrumentus, ko emitējusi noregulējumā sabiedrība, vai noregulējamās sabiedrības citas atbilstīgās saistības konvertējot norakstīšanas vai konvertācijas instrumentam atbilstīgās akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos.
(2)
Šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto konvertāciju veic, izmantojot konvertācijas koeficientu, kuru piemērojot būtiski samazinās esošā akciju kapitāla un citu īpašumtiesību instrumentu turētāju īpašumtiesību domājamā daļa.
(3)
Apsverot, kuru no šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām darbībām veikt, Latvijas Banka ņem vērā:
1)
vērtētāja veikto vērtējumu;
2)
summu, par kādu Latvijas Bankas vērtējumā samazināmi pirmā līmeņa kapitāla instrumenti un norakstāmi vai konvertējami attiecīgie kapitāla instrumenti.
(4)
Ja kapitāla instrumentu un parāda instrumentu, ko emitējusi noregulējamā sabiedrība, vai noregulējamās sabiedrības citu atbilstīgo saistību konvertācijas rezultātā tiktu iegūta vai palielināta būtiska līdzdalība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, Latvijas Banka nodrošina Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā paredzētā ieguvēja savlaicīgu izvērtējumu attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu, lai neradītu šķēršļus attiecīgo noregulējuma darbības mērķu sasniegšanai.
(5)
Ja personas vērtējums attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu nav pabeigts dienā, kad tiek piemērots norakstīšanas vai konvertācijas instruments vai konvertēti kapitāla instrumenti, šā likuma 37. panta sestajā daļā minētos nosacījumus piemēro jebkurai ieguvēja iegūtai vai palielinātai būtiskai līdzdalībai, kas izriet no norakstīšanas vai konvertācijas instrumenta piemērošanas vai kapitāla instrumentu konvertācijas.
44.
pants.
Ja Latvijas Banka piemēro norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu un īsteno šā likuma 49. panta pirmās daļas 8. punktā minētās tiesības, tā dažādām kapitāla instrumentu un saistību kategorijām var piemērot dažādus konvertācijas koeficientus saskaņā ar vismaz vienu no šādiem principiem:
1)
konvertācijas koeficients ietver atbilstošu kompensāciju skartajam kreditoram par jebkādiem zaudējumiem, kas radušies norakstīšanas vai konvertācijas tiesību īstenošanas rezultātā;
2)
konvertācijas koeficients, ko piemēro prioritārajām saistībām, ir lielāks nekā tas, ko piemēro pakārtotajām saistībām.
45.
pants.
(1)
Latvijas Banka piemēro norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu saskaņā ar kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, kas piemērojama maksātnespējas procesa gadījumā, tā, lai nodrošinātu šādus rezultātus:
1)
vispirms tiek samazināti pirmā līmeņa kapitāla instrumenti proporcionāli zaudējumiem un to absorbcijas spējas apmērā, un Latvijas Banka attiecībā uz pirmā līmeņa kapitāla instrumentu turētājiem piemēro vismaz vienu šā likuma 43. panta pirmajā daļā minēto darbību;
2)
otrā līmeņa kapitāla instrumentu pamatsummu noraksta vai konvertē pirmā līmeņa kapitāla instrumentos, lai sasniegtu noregulējuma mērķus vai attiecīgo kapitāla instrumentu absorbcijas spējas apmērā, atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka;
3)
trešā līmeņa kapitāla instrumentu pamatsummu noraksta vai konvertē pirmā līmeņa kapitāla instrumentos, lai sasniegtu noregulējuma mērķus vai attiecīgo kapitāla instrumentu absorbcijas spējas apmērā, atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka;
4)
pārējo atbilstīgo saistību pamatsummu vai nesamaksāto summu, kas maksājama attiecībā uz pārējām atbilstīgajām saistībām saskaņā ar kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, kas piemērojama maksātnespējas procesa gadījumā, noraksta vai konvertē pirmā līmeņa kapitāla instrumentos, ciktāl tas vajadzīgs, lai sasniegtu noregulējuma mērķus.
(2)
Ja Latvijas Banka konstatē, ka norakstīšanas pakāpe, kas noteikta, pamatojoties uz provizorisko vērtējumu, pārsniedz prasības, ja to salīdzina ar galīgo vērtējumu, tā var piemērot vērtības mākslīgas palielināšanas mehānismu, lai vajadzīgajā apmērā atlīdzinātu kreditoriem un pēc tam akcionāriem un personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti.
(3)
Pieņemot lēmumu par to, vai saistības norakstāmas vai konvertējamas pamatkapitālā, Latvijas Banka nav tiesīga konvertēt tādu saistību kategoriju, kurai pakārtota saistību kategorija netiek konvertēta pamatkapitālā vai netiek norakstīta.
(4)
Ciktāl norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu tikai daļēji atzīst par pašu kapitāla elementu, visu instrumentu uzskata par prasījumu, kas izriet no pašu kapitāla posteņa.
(5)
Ja tiek norakstīta attiecīgā kapitāla instrumenta pamatsumma vai parāda instrumenta vai citu atbilstīgo saistību pamatsumma, piemēro šādus noteikumus:
1)
samazinājums, kas izriet no norakstīšanas vai konvertācijas instrumenta piemērošanas, ir paliekošs, ievērojot jebkādu norakstīšanu saskaņā ar šā panta pirmajā daļā paredzēto atlīdzināšanas mehānismu;
2)
nepaliek nekādu saistību pret attiecīgā kapitāla instrumenta, parāda instrumenta vai citu atbilstīgo saistību turētāju saskaņā vai saistībā ar šāda instrumenta summu, kas ir tikusi norakstīta, izņemot jau uzkrātās saistības un saistības attiecībā uz atbildību par zaudējumiem, kāda varētu iestāties, ja ar tiesas spriedumu tiek konstatēta norakstīšanas pilnvaru nelikumīga īstenošana;
3)
attiecīgā kapitāla instrumenta, parāda instrumenta vai citu atbilstīgo saistību turētājam kompensācija tiek izmaksāta tikai saskaņā ar šā panta sesto daļu.
(6)
Lai veiktu attiecīgo kapitāla instrumentu, parāda instrumentu vai citu atbilstīgo saistību konvertāciju atbilstoši šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētajam, Latvijas Banka var pieprasīt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrība vai pārvaldītājsabiedrība emitētu pirmā līmeņa kapitāla instrumentus attiecīgo kapitāla instrumentu, parāda instrumentu vai citu atbilstīgo saistību turētājiem.
(7)
Kapitāla instrumentus, parāda instrumentus vai citas atbilstīgās saistības var konvertēt, ja ir ievērotas visas šādas prasības:
1)
pirmā līmeņa kapitāla instrumentus ir emitējusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrība, pārvaldītājsabiedrība vai mātes sabiedrība ar Latvijas Bankas vai attiecīgās noregulējuma iestādes piekrišanu;
2)
minētie pirmā līmeņa kapitāla instrumenti ir emitēti pirms attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu emisijas, kuros ieguldījums pašu kapitālā veikts saskaņā ar valsts atbalsta normatīvo regulējumu;
3)
pirmā līmeņa kapitāla instrumentus piešķir un nodod tūlīt pēc konvertācijas tiesību īstenošanas;
4)
konvertācijas koeficients, kas nosaka pirmā līmeņa kapitāla instrumentu skaitu, kuri tiek sniegti attiecībā uz katru attiecīgo kapitāla instrumentu, parāda instrumentu vai citām atbilstīgajām saistībām, atbilst šā likuma 44. panta prasībām.
(8)
Lai nodrošinātu kapitāla instrumentu, parāda instrumentu vai citu atbilstīgo saistību konvertāciju pirmā līmeņa kapitāla instrumentos, Latvijas Banka var pieprasīt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrībai vai pārvaldītājsabiedrībai visu darbības laiku ir spēkā atļauja emitēt attiecīgu pirmā līmeņa kapitāla instrumentu skaitu.
46.
pants.
(1)
Ja Latvijas Banka piemēro norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu un īsteno norakstīšanas vai konvertācijas tiesības, pamatsummas vai neatmaksātās summas samazinājums vai konvertācija stājas spēkā un ir nekavējoties saistoša noregulējamajai sabiedrībai, tās kreditoriem, akcionāriem un personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti.
(2)
Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt visu nepieciešamo darbību veikšanu, lai īstenotu norakstīšanas vai konvertācijas instrumenta piemērošanu, tai skaitā uzdot izdarīt visas nepieciešamās izmaiņas attiecīgajos reģistros, uzdot izslēgt no tirdzniecības akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus, uzdot iekļaut tirdzniecībā jaunas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, kā arī uzdot iekļaut sarakstos norakstīta parāda instrumentu bez prospekta publicēšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija regulu Nr. 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ direktīvu 2003/71/EK.
(3)
Ja Latvijas Banka, izmantojot šā likuma 49. panta pirmās daļas 7. punktā noteiktās tiesības, līdz nullei samazina saistību pamatsummu vai neatmaksāto summu, no šīm saistībām izrietošie pienākumi vai prasījumi, kas nav iestājušies brīdī, kad tiesības tiek īstenotas, uzskatāmi par spēkā neesošiem.
(4)
Ja Latvijas Banka, izmantojot šā likuma 49. panta pirmās daļas 7. punktā noteiktās tiesības, saistību pamatsummu vai tās neatmaksāto summu samazina daļēji, nevis pilnībā, saistības izpildāmas samazinātās summas apmērā un attiecīgo instrumentu vai līgumu, kas radīja sākotnējās saistības, turpina piemērot saistību atlikušajai pamatsummai vai nesamaksātajai summai, un uz to attiecas jebkādas izmaksājamās procentu summas izmaiņas, lai atspoguļotu pamatsummas samazinājumu, un jebkuri turpmākie noteikumu grozījumi, kurus Latvijas Banka ir tiesīga izdarīt, izmantojot šā likuma 49. panta pirmās daļas 12. punktā noteiktās tiesības.
47.
pants.
(1)
Latvijas Banka ievēro šā panta prasības, īstenojot norakstīšanas vai konvertācijas tiesības attiecībā uz saistībām, kuras izriet no atvasinātajiem instrumentiem.
(2)
Latvijas Banka īsteno norakstīšanas vai konvertācijas tiesības attiecībā uz saistībām, kuras izriet no atvasinātā instrumenta, tikai slēdzot atvasināto instrumentu pozīcijas vai pēc to slēgšanas. Latvijas Bankai ir tiesības izbeigt un slēgt visus atvasināto instrumentu līgumus noregulējuma darbības nolūkā. Ja saistības, kas izriet no atvasinātajiem instrumentiem, ir izslēgtas no norakstīšanas vai konvertācijas instrumenta piemērošanas jomas saskaņā ar šā likuma 42. panta trešo daļu, Latvijas Bankai nav pienākuma izbeigt vai slēgt atvasinātā instrumenta līgumu.
(3)
Ja uz atvasināto instrumentu darījumiem attiecas izslēdzošā ieskaita līgums, Latvijas Banka vai vērtētājs šā likuma 25. pantā minētā vērtējuma ietvaros saskaņā ar savstarpējā ieskaita līguma noteikumiem nosaka no šiem darījumiem izrietošās saistības neto vērtībā.
(4)
Latvijas Banka nosaka no atvasinātajiem instrumentiem izrietošo saistību vērtību saskaņā ar:
1)
atbilstošām metodēm atvasināto instrumentu kategoriju, tostarp darījumu, uz kuriem attiecas izslēdzošā ieskaita līgumi, vērtības noteikšanai;
2)
atbilstošiem principiem, lai konstatētu brīdi, kad nosakāma atvasināto instrumentu pozīcijas vērtība;
3)
atbilstošām metodēm, lai vērtības samazinājumu, ko izraisītu atvasināto instrumentu pozīciju slēgšana un norakstīšana vai konvertācija, salīdzinātu ar to zaudējumu summu, ko norakstīšanas vai konvertācijas gadījumā segtu ar atvasinātajiem instrumentiem.
48.
pants.
(1)
Ja Latvijas Banka piemēro norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu, tā ir tiesīga noteikt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrībai vai pārvaldītājsabiedrībai prasību nodrošināt pietiekamu reģistrētā pamatkapitāla vai citu pirmā līmeņa kapitāla instrumentu apmēru, lai minētā vienība varētu emitēt pietiekamu skaitu jaunu akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, tādējādi nodrošinot iespēju efektīvi īstenot saistību konvertāciju akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos.
(2)
Latvijas Banka izvērtē atbilstību šā panta pirmajā daļā paredzētajai prasībai, izstrādājot un aktualizējot noregulējuma plānus.
(3)
Uz saistību konvertāciju akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos nav attiecināma Komerclikumā noteiktā prasība par pamatkapitāla palielināšanas kārtību un dalībnieku pirmpirkuma tiesību izmantošanu.
VIIInodaļaNoregulējuma tiesības
49.
pants.
(1)
Latvijas Bankai kā noregulējuma iestādei, piemērojot noregulējuma instrumentus, ir šādas noregulējuma tiesības, kuras tā var īstenot atsevišķi vai jebkādās kombinācijās:
1)
pieprasīt, lai jebkura ar noregulējuma darbību saistīta persona sniedz jebkādu informāciju, kas nepieciešama, lai Latvijas Banka lemtu par noregulējuma darbību un to sagatavotu, tostarp noregulējuma plānos sniegtās informācijas precizējumus un papildinājumus;
2)
neskarot šā likuma 70. un 72. pantā minētās paziņošanas prasības, pārņemt savā kontrolē noregulējamo sabiedrību un īstenot visas tiesības, kas piešķirtas noregulējamās sabiedrības akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, valdei un padomei;
3)
tiesības aizliegt parakstīt jaunus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus un piemērot noregulējamajai sabiedrībai atlikušo saistību izpildes instrumentu un pārtraukt tās darbību;
4)
tiesības atļaut pagaidu sabiedrībai, kas nodibināta un saņēmusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas licenci, neievērojot Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma prasības, šā likuma 39. panta ceturtajā daļā minētajā laika posmā parakstīt jaunus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus vai atjaunot esošos līgumu;
5)
nodot pircējam vai pagaidu sabiedrībai noregulējamās sabiedrības akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;
6)
nodot citai komercsabiedrībai ar tās piekrišanu noregulējamās sabiedrības finanšu instrumentus, tiesības, aktīvus vai saistības;
7)
tiesības pārstrukturēt noregulējamās sabiedrības apdrošināšanas atlīdzību prasības vai samazināt, tostarp samazināt līdz nullei, parāda instrumentu un atbilstīgo saistību pamatsummu vai nesamaksāto summu attiecībā uz tiem, tostarp apdrošināšanas atlīdzību prasības;
8)
konvertēt noregulējamās sabiedrības parāda instrumentus un atbilstīgās saistības, tostarp apdrošināšanas atlīdzību prasības, akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrībā vai pārvaldītājsabiedrībā, attiecīgajā mātes sabiedrībā vai pagaidu sabiedrībā, kurai tiek nodoti minētās juridiskās personas aktīvi, tiesības vai saistības;
9)
dzēst noregulējamās sabiedrības emitētos parāda instrumentus, izņemot nodrošinātās saistības šajā likumā noteiktajos gadījumos;
10)
samazināt, tostarp samazināt līdz nullei, noregulējamās sabiedrības akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu nominālo vērtību un dzēst šādas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;
11)
likt noregulējamai sabiedrībai vai attiecīgajai mātes sabiedrībai palielināt pamatkapitālu, tai skaitā emitēt jaunas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai kapitāla instrumentus, tostarp priekšrocību akcijas un ar nosacījumiem konvertējamus instrumentus;
12)
grozīt noregulējamās sabiedrības parāda instrumentu un citu atbilstīgo saistību izpildes termiņu, grozīt par uzņemtajām saistībām maksājamo procentu likmi, summu un samaksas kārtību un uz īsu laika periodu apturēt maksājumus;
13)
slēgt un izbeigt finanšu līgumus vai atvasināto instrumentu līgumus;
14)
atcelt vai iecelt jaunus noregulējamās sabiedrības padomes vai valdes locekļus;
15)
tiesības laikus novērtēt būtiskas līdzdalības pircēju, atkāpjoties no Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 76. pantā noteiktajiem termiņiem.
(2)
Latvijas Banka izbeidz uzraudzības pasākumus, ja to turpināšana kavētu noregulējuma instrumentu izmantošanu.
(3)
Latvijas Banka, piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma tiesības, var neievērot un tai nav saistošas citos normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz nepieciešamību saņemt noregulējamās sabiedrības akcionāru vai to personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, kreditoru, apdrošinājuma ņēmēju vai trešo personu piekrišanu, kā arī prasība par iepriekšēju trešo personu informēšanu.
(4)
Ja noregulējamā sabiedrība ir savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā sabiedrība un tās juridiskās formas dēļ jebkura no noregulējuma tiesībām nav piemērojama, Latvijas Banka šādām sabiedrībām piemēro līdzvērtīgas tiesības un šādu sabiedrību biedriem, kreditoriem, apdrošinājuma ņēmējiem un līgumslēdzēju pusēm (darījumu partneriem) — šajā likumā paredzētos aizsardzības pasākumus.
50.
pants.
(1)
Papildus šā likuma 67. pantā noteiktajām tiesībām Latvijas Bankai ir šādas tiesības:
1)
noteikt, ka nodošana piemērojama bez kādām saistībām vai apgrūtinājumiem, kas ietekmē nododamos finanšu instrumentus, tiesības, aktīvus vai saistības;
2)
atcelt tiesības iegādāties papildu akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;
3)
pieprasīt, lai izslēdz noregulējamās sabiedrības vērtspapīrus no regulētā tirgus vai aptur to tirdzniecību, kā noteikts Finanšu instrumentu tirgus likumā;
4)
nodrošināt, lai nodoto finanšu instrumentu, tiesību, aktīvu vai saistību saņēmējam ir noregulējamās sabiedrības tiesības un pienākumi, tajā skaitā tiesības vai pienākumi saistībā ar līdzdalību tirgus infrastruktūrā;
5)
pieprasīt, lai noregulējamā sabiedrība un akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, finanšu instrumentu, tiesību, aktīvu vai saistību saņēmējs savstarpēji apmainās ar informāciju un sniedz palīdzību;
6)
atcelt vai grozīt tāda līguma noteikumus, kurā noregulējamā sabiedrība ir puse, vai aizstāt līgumā finanšu instrumentu, tiesību, aktīvu vai saistību saņēmēju kā pusi;
7)
bez pārapdrošināšanas sabiedrības piekrišanas pārvest jebkādas pārapdrošināšanas tiesības, kas sedz nodotos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus, ja noregulējuma iestāde pilnībā vai daļēji nodod citai sabiedrībai noregulējamās sabiedrības aktīvus un saistības, kas saistīti ar minētajām pārapdrošināšanas tiesībām.
(2)
Šā panta pirmās daļas 1. punkta nolūkos jebkādas šajā likumā paredzētās tiesības uz kompensāciju neuzskata par saistībām vai apgrūtinājumu.
(3)
Latvijas Bankai īsteno šā panta pirmajā daļā minētās papildu tiesības, lai nodrošinātu efektīvu noregulējuma darbību vai sasniegtu vienu vai vairākus noregulējuma mērķus.
(4)
Noregulējuma tiesības tiek īstenotas, nodrošinot noregulējamās sabiedrības noslēgto līgumu, tiesību un saistību, kuri pāriet uz saņēmēju, nepārtrauktību. Saņēmējs aizstāj noregulējamo sabiedrību jebkurā tiesvedībā.
(5)
Šā panta pirmās daļas 4. punktā un ceturtajā daļā minētais neskar noregulējamās sabiedrības darbinieku tiesības uzteikt darba līgumu un citas no noregulējamās sabiedrības noslēgtajiem līgumiem izrietošās pušu tiesības.
51.
pants.
(1)
Latvijas Banka, atceļot noregulējamās sabiedrības padomi un valdi, ir tiesīga iecelt vienu vai vairākus īpašos vadītājus, lai veicinātu noregulējuma mērķu sasniegšanu un īstenotu noregulējuma darbības saskaņā ar Latvijas Bankas lēmumu. Neatbilstības vai konflikta gadījumā ar jebkuru citu sabiedrības statūtos vai normatīvajos aktos paredzēto vadības pienākumu minētais vadības pienākums prevalē pār šādu citu pienākumu.
(2)
Latvijas Banka nosaka īpašā vadītāja, izņemot Latvijas Bankas darbinieku, amata kandidāta atlases un piemērotības izvērtēšanas kārtību un šādai izvērtēšanai nepieciešamo informāciju.
(3)
Īpašajam vadītājam ir visas akcionāru sapulces, valdes un padomes pilnvaras, kuras viņš īsteno Latvijas Bankas kontrolē. Īpašajam vadītājam nav saistoši statūtos vai normatīvajos aktos paredzētie valdes un padomes pienākumi, ciktāl tie ir pretrunā ar īpašā vadītāja pienākumu veikšanu.
(4)
Latvijas Banka informāciju par īpašā vadītāja iecelšanu publicē savā tīmekļvietnē.
(5)
Īpašais vadītājs savu pilnvaru sākumā un beigās, kā arī pēc Latvijas Bankas pieprasījuma sagatavo ziņojumus par noregulējamās sabiedrības ekonomisko un finansiālo situāciju un par darbībām, kuras viņš veicis, pildot savus pienākumus.
(6)
Īpašo vadītāju ieceļ uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu. Izņēmuma kārtā šo termiņu var pagarināt, ja Latvijas Banka uzskata, ka joprojām pastāv nosacījumi īpašā vadītāja iecelšanai.
(7)
Latvijas Banka uzrauga īpašā vadītāja darbību un ir tiesīga katrā laikā pēc saviem ieskatiem viņu atcelt.
52.
pants.
(1)
Latvijas Bankai ir tiesības uzdot noregulējamai sabiedrībai vai jebkurai tās grupas vienībai sniegt vai nodrošināt jebkādus operacionālos pakalpojumus vai mehānismus, kas ir vajadzīgi, lai saņēmējs varētu efektīvi vadīt tam nodoto uzņēmumu.
(2)
Šā panta pirmo daļu piemēro arī noregulējamās sabiedrības vai tās grupas vienības maksātnespējas procesā.
(3)
Būtisku pakalpojumu sniedzējs turpina tieši vai netieši piegādāt preces un pakalpojumus, ko tas ir piegādājis noregulējamajai sabiedrībai, arī pēc noregulējuma darbības veikšanas, ja:
1)
būtisku pakalpojumu sniedzēja aktīvi ir mazāki par tā saistībām vai pastāv objektīvi fakti, uz kuru pamata var konstatēt, ka būtisku pakalpojumu sniedzēja aktīvi tuvākajā laikā var būt mazāki par tā saistībām;
2)
būtisku pakalpojumu sniedzējs nespēj segt savas saistības noteiktā termiņā vai pastāv objektīvi fakti, uz kuru pamata var konstatēt, ka būtisku pakalpojumu sniedzējs tuvākajā laikā nespēs segt savas saistības noteiktā termiņā.
(4)
Ja citas dalībvalsts noregulējuma iestāde ir izmantojusi šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības attiecībā uz citā dalībvalstī reģistrētu noregulējamo sabiedrību vai tās grupas attiecīgo sabiedrību, kas atrodas Latvijas Republikā, Latvijas Bankai ir tiesības nodrošināt citas dalībvalsts noregulējuma iestādes pieņemtā lēmuma izpildi.
(5)
Šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētie operacionālie pakalpojumi un mehānismi atbilst šādām prasībām:
1)
ja operacionālie pakalpojumi un mehānismi tiek nodrošināti saskaņā ar noslēgto līgumu, tos turpina sniegt pēc noregulējuma darbības piemērošanas ar tādiem pašiem noteikumiem minētā līguma darbības laikā;
2)
ja operacionālie pakalpojumi un mehānismi tiek nodrošināti bez līguma, vai līguma termiņš ir beidzies, tos turpina sniegt pēc saprātīgiem noteikumiem.
53.
pants.
(1)
Ja, nododot akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības, nodod arī aktīvus, kas atrodas citā dalībvalstī, vai tiesības vai saistības, kurām piemērojami citas dalībvalsts normatīvie akti, par nodošanas valsti uzskatāma attiecīgā cita dalībvalsts un nodošanai piemērojami tās dalībvalsts normatīvie akti.
(2)
Latvijas Banka sniedz atbalstu citas dalībvalsts noregulējuma iestādei attiecībā uz to akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību nodošanu, uz kurām ir attiecināmi Latvijas Republikas normatīvie akti.
(3)
Akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, kreditoriem un trešajām personām, uz kurām attiecināma akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību nodošana, nav tiesību prasīt nodošanas atlikšanu.
(4)
Ja citas dalībvalsts noregulējuma iestāde īsteno norakstīšanas vai konvertācijas tiesības uz instrumentiem vai saistībām, tostarp uz saistībām pret kreditoriem, kuras reglamentē Latvijas Republikas normatīvie akti, Latvijas Banka nodrošina, ka kapitāla instrumentu, parāda instrumentu vai citu atbilstīgo saistību pamatsumma tiek samazināta vai saistības vai instrumenti tiek konvertēti atbilstoši citas dalībvalsts noregulējuma iestādes īstenotajām norakstīšanas vai konvertācijas tiesībām.
(5)
Akcionāri, personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un kreditori, uz kuriem attiecas šā panta ceturtajā daļā minēto norakstīšanas vai konvertācijas tiesību īstenošana, ko veic citas dalībvalsts noregulējuma iestāde, var apstrīdēt vai pārsūdzēt instrumenta vai saistību pamatsummas samazināšanu vai konvertāciju atbilstoši citas dalībvalsts normatīvajiem aktiem.
(6)
Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu par nodošanas valsti uzskatāma Latvijas Republika vai uz to attiecināmi Latvijas Republikas normatīvie akti:
1)
akcionāriem, personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, kreditoriem un trešajām personām ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt šā panta pirmajā daļā minēto akciju, citu īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību nodošanu saskaņā ar šā likuma 94. pantu;
2)
kreditoru tiesības saskaņā ar šā likuma 94. pantu pārsūdzēt šā panta ceturtajā daļā minēto instrumentu vai saistību pamatsummas samazināšanu vai konvertāciju;
3)
aktīvu, tiesību vai saistību daļējai nodošanai piemērojami šā likuma 62., 63., 64., 65., 66., 67., 68. un 69. pantā minētie aizsardzības pasākumi.
54.
pants.
(1)
Ja Latvijas Bankas piemērotā noregulējuma darbība ir vērsta uz ārvalstī esošiem noregulējamās sabiedrības aktīviem vai akcijām, vai citiem īpašumtiesību instrumentiem, tiesībām vai saistībām, kurām ir piemērojami ārvalsts normatīvie akti, Latvijas Banka var pieprasīt, lai:
1)
persona, kas īsteno noregulējamās sabiedrības kontroli, un saņēmējs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka noregulējuma darbība tiek īstenota;
2)
personai, kas pārvalda noregulējamās sabiedrības aktīvus, akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, saistības un īsteno tiesības, ir pienākums turēt akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus vai saistības un īstenot tiesības vai uzņemties atbildību par saistībām saņēmēja vārdā līdz brīdim, kad tiek īstenota noregulējuma darbība;
3)
saņēmējam sedz pamatotus izdevumus šīs daļas 1. un 2. punktā noteikto darbību veikšanai atbilstoši šā likuma 30. panta sestajai daļai.
(2)
Lai atvieglotu iespējamo šā panta pirmajā daļā minēto darbību, Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrībai vai pārvaldītājsabiedrībai iekļaut saistītajos līgumos noteikumus, kas paredz, ka akcionāri, personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, kreditori vai tāda līguma līgumslēdzējas puses, kas rada saistības, atzīst, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras, un piekrīt, ka tiem ir saistoša jebkura maksājamās pamatsummas vai nesamaksātās summas samazināšana, konvertācija vai anulēšana, kas notiek, Latvijas Bankai īstenojot minētās tiesības.
(3)
Latvijas Banka var pieprasīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrībai vai pārvaldītājsabiedrībai iesniegt neatkarīga juridiskā eksperta sagatavotu pamatotu juridisku atzinumu, kurā apstiprināta šādu līguma noteikumu juridiskā izpildāmība un spēkā esība.
(4)
Ja Latvijas Banka novērtē, ka, neraugoties uz visiem vajadzīgajiem pasākumiem, ko ir veikusi persona, kas īsteno noregulējamās sabiedrības kontroli, nav paredzams, ka noregulējumu būs iespējams piemērot attiecībā uz īpašumu, kas atrodas ārvalstī, vai konkrētām akcijām, citiem īpašumtiesību instrumentiem, tiesībām vai saistībām saskaņā ar ārvalsts normatīvajiem aktiem, Latvijas Banka neveic noregulējuma darbību, tai skaitā gadījumos, kad Latvijas Banka jau ir pieņēmusi lēmumu par noregulējuma darbību.
55.
pants.
(1)
Krīzes novēršanas pasākums un krīzes vadības pasākums, kas ir veikts attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību vai noregulējamo sabiedrību saskaņā ar šo likumu, un jebkurš notikums, kas ir tieši saistīts ar šāda pasākuma piemērošanu, saskaņā ar šīs apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai noregulējamās sabiedrības noslēgtu līgumu nav uzskatāms par izpildes notikumu Kvalificētajiem finanšu darījumiem piemērojamā izslēdzošā ieskaita likuma izpratnē, finanšu nodrošinājumu reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē vai par maksātnespējas procedūru norēķinu galīguma maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē ar nosacījumu, ka joprojām tiek pildītas būtiskās saistības saskaņā ar līgumu, tai skaitā maksājumu veikšanas un maksājumu izpildes saistības, kā arī tiek sniegts nodrošinājums. Šīs daļas prasības attiecas arī uz šādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai noregulējamās sabiedrības meitas sabiedrības noslēgtajiem līgumiem, ja tajos ir paredzēts, ka saistības garantē mātes sabiedrība vai jebkura grupas vienība, vai uz jebkuras grupas vienības noslēgtajiem līgumiem, ja tajos ir iekļauti noteikumi par pārējo grupas vienību atbildību.
(2)
Ja Eiropas noregulējuma kolēģija vai Latvijas Banka ir atzinusi ārvalsts noregulējuma procedūras, šā panta piemērošanas nolūkā tās uzskatāmas par krīzes vadības pasākumu.
(3)
Ja tiek pildītas būtiskas saistības saskaņā ar līgumu, tostarp maksājuma un piegādes saistības, kā arī tiek sniegts nodrošinājums, tad krīzes novēršanas pasākums vai krīzes vadības pasākums, kā arī jebkurš notikums, kas ir tieši saistīts ar šāda pasākuma piemērošanu, nav pamats, lai:
1)
īstenotu jebkādas līguma izbeigšanas, apturēšanas, grozīšanas, izslēdzošā ieskaita vai savstarpējas dzēšanas tiesības, tai skaitā attiecībā uz līgumiem, kurus noslēgusi meitas sabiedrība un kuru izpildi garantē vai kuru izpildē finansiāli piedalās grupas vienība, vai uz jebkuras grupas vienības noslēgtajiem līgumiem, ja tajos ir iekļauti noteikumi par pārējo grupas vienību atbildību;
2)
iegūtu īpašumā, pārņemtu kontrolē apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības īpašumu vai prasītu tam nodrošinājumu, ja līgumā ir iekļauti noteikumi par pārējo grupas vienību atbildību;
3)
ietekmētu no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības, pārvaldītājsabiedrības vai jebkuras grupas vienības noslēgtajiem līgumiem izrietošās tiesības, ja minētajos līgumos ir iekļauti noteikumi par pārējo grupas vienību atbildību.
(4)
Šā panta trešajā daļā minētās darbības var veikt, ja to veikšanas pamatojums rodas sakarā ar notikumu, kurš nav krīzes novēršanas pasākums, krīzes vadības pasākums vai jebkurš notikums, kas ir tieši saistīts ar šādu pasākumu piemērošanu.
(5)
Saistību izpildes apturēšana vai ierobežošana nav uzskatāma par līgumsaistību neizpildi šā panta un 58. panta pirmās daļas piemērošanas nolūkā.
(6)
Šā panta noteikumus uzskata par prevalējošu imperatīvu normu Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija regulas (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) 9. panta nozīmē.
56.
pants.
(1)
Latvijas Bankai ir tiesības jebkuru maksājumu saistību izpildi saskaņā ar jebkuru līgumu, kurā noregulējamā sabiedrība ir puse, apturēt no dienas, kad paziņojums par apturēšanu publicēts, līdz nākamās darbdienas pusnaktij. Ja maksājuma vai piegādes saistības izpildes termiņš ir iestājies apturēšanas periodā, maksājuma vai piegādes saistību izpilda nekavējoties pēc apturēšanas perioda beigām.
(2)
Ja noregulējamās sabiedrības maksājuma saistības atbilstoši līgumam ir apturētas, arī noregulējamās sabiedrības darījuma pušu maksājuma vai piegādes saistības atbilstoši minētajam līgumam aptur uz tādu pašu laikposmu.
(3)
Šajā pantā noteiktās tiesības nav piemērojamas:
1)
likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" noteiktajām sistēmām un sistēmu operatoriem;
2)
Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, ievērojot Regulas Nr. 648/2012 14. pantu, un ārvalsts centrālajiem darījumu partneriem, kurus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde atzinusi, ievērojot minētās regulas 25. pantu.
(4)
Latvijas Banka ņem vērā šajā pantā noteikto tiesību īstenošanas iespējamo ietekmi uz finanšu tirgu stabilu darbību.
(5)
Latvijas Banka, nosakot šajā pantā minēto tiesību īstenošanas jomu, ņem vērā katra konkrētā gadījuma apstākļus.
57.
pants.
(1)
Latvijas Bankai ir tiesības ierobežot noregulējamās sabiedrības nodrošināto kreditoru nodrošinājuma izmantošanas tiesību izpildi attiecībā uz jebkuriem noregulējamās sabiedrības aktīviem no paziņojuma par apturēšanu publicēšanas dienas līdz nākamās darbdienas pusnaktij.
(2)
Latvijas Banka nav tiesīga īstenot šā panta pirmajā daļā minētās tiesības attiecībā uz:
1)
likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" noteiktajām sistēmām un sistēmu operatoriem;
2)
Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem ievērojot Regulas Nr. 648/2012 14. pantu, un ārvalsts centrālajiem darījuma partneriem, kurus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde atzinusi, ievērojot minētās regulas 25. pantu.
(3)
Ja piemēro šā likuma 69. panta prasības, jebkuri Latvijas Bankas piemērotie ierobežojumi, kas noteikti, ievērojot šā panta pirmajā daļā minētās tiesības, ir piemērojami visās grupas vienībās, kurām veic noregulējuma darbību.
58.
pants.
(1)
Latvijas Bankai ir tiesības līgumslēdzējai pusei (darījuma partnerim), kas ir noslēgusi jebkāda veida līgumu ar noregulējamo sabiedrību, uz laiku apturēt līguma uzteikuma tiesības no paziņojuma par apturēšanu publicēšanas dienas līdz nākamās darbdienas pusnaktij.
(2)
Latvijas Bankai ir tiesības tai līgumslēdzējai pusei (darījuma partnerim), kas ir noslēgusi jebkāda veida līgumu ar noregulējamās sabiedrības meitas sabiedrību, uz laiku apturēt līguma uzteikšanas tiesības, ja tiek izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:
1)
noregulējamā sabiedrība ir izsniegusi garantiju līgumu meitas sabiedrības saistību izpildei;
2)
līguma uzteikuma pamats ir vienīgi noregulējamās sabiedrības maksātnespējas procesa ierosināšana vai finansiālais stāvoklis;
3)
gadījumā, kad Latvijas Banka ir pieņēmusi lēmumu vai var pieņemt lēmumu attiecībā uz noregulējamo sabiedrību par tās aktīvu un saistību nodošanu saņēmējam, visi ar līgumu saistīti meitas sabiedrības aktīvi un saistības ir nodoti vai var tikt nodoti saņēmējam un saņēmējs tos ir pieņēmis, vai arī ja Latvijas Banka citā veidā nodrošina atbilstošu šādu aktīvu un saistību aizsardzību.
(3)
Šā panta otrajā daļā noteiktās tiesības var īstenot no paziņojuma publicēšanas dienas līdz nākamās darbdienas pusnaktij.
(4)
Apturēšanu uz laiku saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu nepiemēro:
1)
likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" noteiktajām sistēmām un sistēmu operatoriem;
2)
Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem ievērojot Regulas Nr. 648/2012 14. pantu, un ārvalsts centrālajiem darījuma partneriem, kurus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde atzinusi, ievērojot minētās regulas 25. pantu.
(5)
Ja Latvijas Banka paziņo, ka tiesības un saistības, kas izriet no līguma, nav nodotas saņēmējam vai tās nav norakstāmas vai konvertējamas, piemērojot norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu, personai ir tiesības īstenot līgumā noteiktās uzteikuma tiesības pirms šajā pantā minētā apturēšanas termiņa beigām.
(6)
Ja Latvijas Banka ir apturējusi līguma uzteikuma tiesības un nav sniegusi šā panta piektajā daļā noteikto paziņojumu, iestājoties apturēšanas beigu termiņam, uzteikuma tiesības var īstenot šādi:
1)
ja tiesības un saistības, kas izriet no līguma, ir nodotas saņēmējam, līgumslēdzēja puse (darījuma partneris) var izmantot uzteikuma tiesības saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem, ja līguma uzteikuma pamats izriet no saņēmēja rīcības;
2)
ja tiesības un saistības, kas izriet no līguma, paliek noregulējamai sabiedrībai un Latvijas Banka tām nav piemērojusi norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu, līgumslēdzēja puse (darījuma partneris) var īstenot uzteikuma tiesības saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem.
59.
pants.
(1)
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrība vai pārvaldītājsabiedrība, noslēdzot jaunus finanšu līgumus vai būtiski grozot jau noslēgto finanšu līgumu noteikumus, kuru tiesību normas izriet no ārvalsts tiesību aktiem, iekļauj tajos noteikumus, saskaņā ar kuriem līgumslēdzēja puse atzīst, ka uz finanšu līgumu var attiekties Latvijas Bankas tiesības apturēt vai ierobežot tiesības un saistības saskaņā ar šā likuma 56., 57. un 58. pantu, un ka tai ir saistošas šā likuma 55. pantā noteiktās prasības.
(2)
Noslēdzot finanšu līgumus saskaņā ar šā panta otro daļu, galējā mātes sabiedrība nodrošina, ka tās meitas sabiedrības, kas ir ārvalstī reģistrēta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrība vai pārvaldītājsabiedrība, finanšu līgumos, kas noslēgti ar darījuma partneriem, ir iekļauts attiecīgs noteikums, lai izslēgtu to, ka Latvijas Bankas tiesību īstenošana attiecībā uz galējas mātes sabiedrības tiesību un saistību apturēšanu vai ierobežošanu tiek uzskatīta par atbilstošu pamatu pirmstermiņa izbeigšanas, apturēšanas, grozīšanas, savstarpēja ieskaita un savstarpējas dzēšanas tiesību īstenošanai vai nodrošinājuma tiesību īstenošanai saistībā ar noslēgtajiem līgumiem.
(3)
Šā panta pirmās daļas prasības piemēro finanšu līgumam, kas:
1)
rada jaunas saistības vai būtiski groza esošās saistības pēc tam, kad stājas spēkā šā panta prasības;
2)
paredz vienas vai vairāku izbeigšanas tiesību īstenošanu vai tiesības īstenot nodrošinājuma tiesības, kurām tiktu piemērots šā likuma 55., 56., 57. vai 58. pants, ja finanšu līgumu reglamentētu dalībvalsts tiesību akti.
(4)
Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrībai vai pārvaldītājsabiedrībai bija pienākums nodrošināt šā panta otrās daļas prasību izpildi, bet tas netika izdarīts, Latvijas Banka ir tiesīga apturēt vai ierobežot iestādes vai finanšu sabiedrības tiesības un saistības saskaņā ar šā likuma 55., 56., 57. vai 58. pantu.
60.
pants.
(1)
Latvijas Bankai ir tiesības uz laiku ierobežot vai apturēt apdrošinājuma ņēmēju atpirkuma tiesības attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas līgumiem, ko noslēgusi noregulējamā sabiedrība, ar noteikumu, ka joprojām tiek pildītas būtiskas saistības saskaņā ar līgumiem un jo īpaši maksājuma saistības apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto labā.
(2)
Latvijas Banka šā panta pirmajā daļā minētās pilnvaras izmanto tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai atvieglotu viena vai vairāku noregulējuma instrumentu piemērošanu un minētās pilnvaras ir spēkā laikposmā, kas precizēts saskaņā ar šā likuma 72. panta otrajā daļu publicētajā paziņojumā par apturēšanu.
61.
pants.
(1)
Latvijas Banka, lai veiktu noregulējuma darbību, ir tiesīga pārņemt noregulējamo sabiedrību savā kontrolē tā, lai pārvaldītu noregulējamo sabiedrību ar visu noregulējamās sabiedrības akcionāru sapulces, padomes un valdes pilnvarām, veiktu tās darbību un sniegtu pakalpojumus, kā arī pārvaldītu un rīkotos ar noregulējamās sabiedrības aktīviem un mantu.
(2)
Latvijas Banka šā panta pirmajā daļā minēto kontroli īsteno tieši vai ieceļot vienu vai vairākus īpašos vadītājus.
(3)
Noregulējuma darbību veikšanas laikā noregulējamās sabiedrības akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, nav balsstiesību, kas izriet no noregulējamās sabiedrības akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem.
(4)
Latvijas Banka, īstenojot šajā pantā minētās kontroles tiesības, nav uzskatāma par valdi, padomi, vai citu personu, kas faktiski vada sabiedrību.
IXnodaļaAizsardzības pasākumi
62.
pants.
(1)
Piemērojot vienu vai vairākus noregulējuma instrumentus, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu, ja Latvijas Banka nodod tikai daļu noregulējamās sabiedrības tiesību, aktīvu un saistību, akcionāri, tās personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, apdrošinājuma ņēmēji, apdrošinātie un citi kreditori, kuru prasījumi nav nodoti, saņem atlīdzību par saviem prasījumiem vismaz tādā apmērā, kādā viņi būtu saņēmuši, ja noregulējamai sabiedrībai tiktu ierosināts maksātnespējas process tieši pirms nodošanas.
(2)
Ja Latvijas Banka, piemērojot vienu vai vairākus noregulējuma instrumentus, piemēro norakstīšanas vai konvertācijas instrumentu, akcionāriem, tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, apdrošinājuma ņēmējiem, apdrošinātiem un citiem kreditoriem, kuru prasījumi ir norakstīti vai konvertēti kapitālā, instrumenta piemērošana nedrīkst radīt lielākus zaudējumus kā tad, ja noregulējamai sabiedrībai tiktu ierosināts maksātnespējas process tieši pirms norakstīšanas vai konvertācijas.
63.
pants.
(1)
Lai novērtētu, vai akcionāriem, tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, apdrošinājuma ņēmējiem, apdrošinātajiem un citiem kreditoriem būtu piemēroti labvēlīgāki nosacījumi, ja noregulējuma darbības veikšanas vietā tiktu ierosināts maksātnespējas process, vērtētājs nekavējoties pēc noregulējuma darbības veikšanas izdara vērtēšanu, kurā nosaka:
1)
kādi nosacījumi būtu piemēroti akcionāriem, tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, apdrošinājuma ņēmējiem, apdrošinātajiem, citiem kreditoriem vai apdrošināšanas garantiju sistēmām, ja attiecībā uz noregulējamo sabiedrību, kurai veikta noregulējuma darbība, tiktu ierosināts maksātnespējas process laikā, kad saskaņā ar šo likumu tika pieņemts lēmums par noregulējuma darbības piemērošanu;
2)
kādi nosacījumi faktiski ir īstenoti attiecībā uz akcionāriem, tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, apdrošinājuma ņēmējiem, apdrošinātajiem un citiem kreditoriem noregulējamās sabiedrības noregulēšanā;
3)
vai šīs daļas 1. un 2. punktā minēto nosacījumu piemērošanas sekas ir atšķirīgas.
(2)
Vērtētājs vērtēšanas procesā ņem vērā:
1)
pieņēmumu par to, ka attiecībā uz noregulējamo sabiedrību tiktu ierosināts maksātnespējas process laikā, kad saskaņā ar šo likumu tika pieņemts lēmums par noregulējuma darbības piemērošanu;
2)
pieņēmumu par to, ka noregulējuma darbības netika veiktas;
3)
komerciāli pamatotu aplēsi par jau noslēgto apdrošināšanas līgumu aizstāšanas izmaksām, tostarp starpniecības un slēgšanas maksām, attiecīgām apdrošinājuma ņēmēju kohortām laikā, kad saskaņā ar šo likumu tika pieņemts lēmums par noregulējuma darbības piemērošanu;
4)
ka netiek izmantots valsts atbalsts.
64.
pants.
Ja šā likuma 63. panta pirmajā daļā minētajā novērtējumā ir konstatēts, ka akcionārs, persona, kurai pieder citi īpašumtiesību instrumenti, apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais, cits kreditors vai apdrošināšanas garantiju sistēma ir cietusi lielākus zaudējumus, nekā šie zaudējumi būtu maksātnespējas procesa ierosināšanas gadījumā, minētajām personām ir tiesības uz starpības izmaksu.
65.
pants.
(1)
Latvijas Banka piemēro šajā likumā noteiktos aizsardzības pasākumus šādiem vienošanās veidiem:
1)
nodrošinājumam, uz kura pamata līgumslēdzējai pusei (darījuma partnerim) ir faktiska vai iespējama interese par aktīviem vai tiesībām, uz kurām attiecas nodošana, neatkarīgi no tā, vai šī interese ir nodrošināta ar konkrētiem aktīviem vai tiesībām, vai ar procentu maksājumiem, vai līdzīgu nosacījumu;
2)
līgumiem par finanšu nodrošinājumu ar īpašumtiesību pāreju, ar kuriem nodrošinājums, kas nostiprina vai garantē noteiktu pienākumu izpildi, tiek sniegts ar pilnīgu aktīvu īpašumtiesību nodošanu no nodrošinājuma devēja nodrošinājuma ņēmējam, turklāt nodrošinājuma ņēmējam ir pienākums nodot aktīvus, ja tiek izpildīti minētie līgumā noteiktie pienākumi;
3)
savstarpējās dzēšanas līgumiem;
4)
izslēdzošā ieskaita līgumiem;
5)
tirgum piesaistītiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem vai citiem norobežotiem portfeļiem;
6)
pārapdrošināšanas līgumiem;
7)
strukturēto finansējumu līgumiem, kurus izmanto riska ierobežošanas nolūkā, kuri veido nodrošinājuma portfeļa neatņemamu daļu un kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem attiecībā uz finanšu instrumentiem tiek nodrošināti un ietver to, ka nodrošinājumu piešķir un uztur līgumslēdzēja puse (darījuma partneris) vai pilnvarotais pārstāvis.
(2)
Aizsardzības veidu, kas ir piemērots šā panta pirmajā daļā minētajām līgumu kategorijām, izvēlas saskaņā ar šā likuma 66., 67., 68. un 69. pantu un piemēro šādos gadījumos:
1)
Latvijas Banka pārved citai vienībai vai, piemērojot noregulējuma instrumentu, no pagaidu sabiedrības vai aktīvu un saistību pārvaldības sabiedrības citai personai tikai noregulējamās sabiedrības aktīvu, tiesību vai saistību daļu;
2)
Latvijas Banka īsteno šā likuma 50. panta pirmās daļas 6. punktā minētās pilnvaras.
(3)
Šā panta pirmajā daļā noteikto aizsardzību piemēro neatkarīgi no iesaistīto līgumslēdzēju pušu skaita un no tā, vai:
1)
vienošanās noslēgta līguma, trasta vai citā tiesiskajā formā, ja normatīvie akti paredz šādu vienošanās iespēju;
2)
vienošanos pilnībā vai daļēji regulē citu dalībvalstu vai ārvalsts tiesību akti un citu dalībvalstu vai ārvalsts tiesību akti ļauj noslēgt šādu vienošanos.
66.
pants.
(1)
Nododot līgumus par finanšu nodrošinājumu ar īpašumtiesību pāreju, saistību savstarpējo dzēšanu līgumus, izslēdzošā ieskaita līgumus un pārapdrošināšanas līgumus, Latvijas Banka nodrošina, ka tiek nodotas visas ar minētajiem noregulējamās sabiedrības un citu personu noslēgtajiem līgumiem aizsargātās tiesības un pienākumi, kā arī neveic ar minētajiem līgumiem aizsargāto tiesību un saistību grozīšanu vai izbeigšanu, izmantojot šajā likumā Latvijas Bankai noteiktās noregulējuma tiesības.
(2)
Tiesības un saistības, kas izriet no līgumiem par finanšu nodrošinājumu ar īpašuma tiesību pāreju, savstarpējās dzēšanas līgumiem, savstarpējā ieskaita līgumiem vai pārapdrošināšanas līgumiem uzskata par aizsargātām, ja līgumslēdzējas puses ir tiesīgas veikt šo tiesību un saistību savstarpējo dzēšanu vai izslēdzošo ieskaitu.
(3)
Papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam Latvijas Banka, ja labākai apdrošinājuma ņēmēju aizsardzībai ir nepieciešams nodrošināt, ka pēc apdrošināšanas līgumu nodošanas tiek saglabāts normatīvajos aktos noteiktais minimālā apdrošināšanas seguma līmenis, var nodot tos līgumu portfeļus, kuri ietilpst šā panta pirmajā daļā minēto līgumu priekšmetā, nenododot citus aktīvus, tiesības un saistības, kas ir tā paša līguma priekšmets, un var nodot, grozīt vai realizēt minētos aktīvus, tiesības un citas saistības, nenododot līgumu portfeļus.
67.
pants.
(1)
Veicot šā likuma 65. pantā minētās darbības, Latvijas Banka:
1)
nodod tādus aktīvus, ar kuriem ir nodrošinātas saistības, ja vien nodod arī minētās saistības un ienākumus, kas gūti no nodrošinājuma;
2)
nenodod nodrošinātās saistības, ja vien nenodod arī ienākumus, kas gūti no nodrošinājuma;
3)
nenodod ienākumus no nodrošinājuma, ja vien nenodod arī nodrošinātās saistības;
4)
negroza vai neizbeidz nodrošinājuma līgumus, ja grozīšanas vai izbeigšanas dēļ saistības vairs nebūtu nodrošinātas.
(2)
Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam Latvijas Banka, ja labākai apdrošinājuma ņēmēju aizsardzībai ir nepieciešams nodrošināt, ka nododot apdrošināšanas līgumus tiek saglabāts normatīvajos aktos noteiktā minimālās apdrošinājuma summa, var nodot tos līgumu portfeļus, kuri ietilpst šā panta pirmajā daļā minēto līgumu priekšmetā, nenododot citus aktīvus, tiesības un saistības, kas ir tā paša līguma priekšmets, un var nodot, grozīt vai realizēt minētos aktīvus, tiesības un citas saistības, nenododot apdrošināšanas līgumu portfeļus.
68.
pants.
(1)
Nododot strukturētā finansējuma līgumus un citus norobežotos portfeļus, Latvijas Banka:
1)
nodod tādu aktīvu, tiesību un saistību daļu, kas ietilpst strukturētā finansējuma līgumu vai citu norobežoto portfeļu vai to daļas priekšmetā, tai skaitā tās šā likuma 65. panta pirmās daļas 5. un 7. punktā minētās vienošanās, kurās noregulējamā sabiedrība ir viena no pusēm;
2)
izmantojot papildu pilnvaras, izbeidz vai groza aktīvus, tiesības un saistības, kas ietilpst strukturētā finansējuma līgumu vai citu norobežoto portfeļu vai to daļas priekšmetā, tajā skaitā 65. panta pirmās daļas 5. un 7. punktā minētās vienošanās, kurās noregulējamā sabiedrība ir viena no pusēm.
(2)
Lai labāk sasniegtu noregulējuma mērķus, jo īpaši, lai nodrošinātu apdrošinājuma ņēmēju labāku aizsardzību, Latvijas Banka var nodot, grozīt vai izbeigt aktīvus, tiesības vai saistības, kas ir viena līguma daļa.
69.
pants.
(1)
Noregulējuma instrumenta piemērošana neietekmē maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu darbību, ja Latvijas Banka:
1)
nodod dažus, bet ne visus noregulējamās sabiedrības aktīvus, tiesības vai saistības citai komercsabiedrībai;
2)
izmanto papildu pilnvaras atcelt vai grozīt tāda līguma noteikumus, kurā noregulējamā sabiedrība ir viena no pusēm, vai aizvietot pusi, kura ir saņēmējs.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minētās darbības neietekmē pārveduma rīkojumu un ieskaita izpildi, līdzekļu, vērtspapīru vai kredīta izmantošanu, kā arī nodrošinājuma aizsardzību.
XnodaļaInformācijas sniegšanas pienākums un ierobežotas pieejamības informācija
70.
pants.
(1)
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrība vai pārvaldītājsabiedrība informē Latvijas Banku, ja uzskata, ka tā ir nonākusi finanšu grūtībās vai, iespējams, tās nonāks finanšu grūtībās.
(2)
Ja Latvijas Banka konstatē, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrība vai pārvaldītājsabiedrība atbilst šā likuma 21. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem noregulējuma nosacījumiem, Latvijas Banka nekavējoties to paziņo:
1)
noregulējuma iestādēm un uzraudzības iestādēm, kurās minētā vienība veic nozīmīgu pārrobežu darbību;
2)
dalībvalstu apdrošināšanas garantiju sistēmām, kurās minētā vienība ir dalībniece;
3)
grupas līmeņa noregulējuma iestādei un grupas uzraudzības iestādei;
4)
Finanšu ministrijai;
5)
Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai;
6)
ja šā panta otrās daļas ievaddaļā minētā vienība ir daļa no finanšu konglomerāta – attiecīgajai noregulējuma iestādei Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē un kompetentajai iestādei Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunkta izpratnē.
71.
pants.
(1)
Latvijas Banka, izvērtējusi visu tās rīcībā esošo informāciju, pieņem lēmumu, vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrība vai pārvaldītājsabiedrība atbilst noregulējuma nosacījumiem atbilstoši šā likuma 21. panta pirmajā daļā vai 22. panta trešajā daļa minētajam un tai var piemērot noregulējuma darbību.
(2)
Lēmumā par noregulējuma darbības piemērošanu iekļauj minētā lēmuma iemeslus. Ja tiek pieņemts lēmums veikt noregulējuma darbību, lēmumā iekļauj arī informāciju par noregulējuma darbību un attiecīgā gadījumā apsvērumus par likvidāciju, maksātnespējas procesa ierosināšanu, maksātnespējas administratora iecelšanu vai citiem noregulējuma pasākumiem, ievērojot noregulējuma instrumentu vispārīgos piemērošanas principus.
(3)
Attiecībā uz noregulējamo sabiedrību vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrību vai pārvaldītājsabiedrību, kas atbilst noregulējuma nosacījumiem atbilstoši šā likuma 21. panta pirmajā daļā vai 22. panta trešajā daļa minētajam, maksātnespējas pieteikumu var iesniegt tikai Latvijas Banka.
(4)
Tiesa informē Latvijas Banku par citiem saņemtajiem pieteikumiem par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības maksātnespējas procesa ierosināšanu.
(5)
Pēc šā panta otrajā daļā noteiktā informēšanas pienākuma izpildes tiesa var izskatīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības maksātnespējas pieteikumu, ja Latvijas Banka ir paziņojusi tiesai, ka tā neplāno veikt nekādu noregulējuma darbību attiecībā uz minēto sabiedrību, vai septiņu dienu laikā nav sniegusi atbildi.
(6)
Ja attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrību vai pārvaldītājsabiedrību Latvijas Banka plāno veikt noregulējuma darbību, Latvijas Banka pieņem lēmumu par maksātnespējas pieteikuma noraidīšanu.
(7)
Lai efektīvi piemērotu noregulējuma instrumentus un efektīvi īstenotu noregulējuma tiesības, Latvijas Banka var lūgt tiesai atlikt uz laiku, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu attiecīgo mērķi, jebkuru tiesvedību vai procedūru, kurā noregulējamā sabiedrība ir puse vai par tādu kļūst.
72.
pants.
(1)
Pēc tam, kad pieņemts lēmums par noregulējuma darbības piemērošanu (turpmāk — noregulējuma lēmums), Latvijas Banka, tiklīdz iespējams, par minēto lēmumu nosūta paziņojumu:
1)
to valstu uzraudzības iestādēm, kurās noregulējamai sabiedrībai ir filiāles;
2)
attiecīgās dalībvalsts apdrošināšanas garantiju sistēmām, kurās noregulējamā sabiedrība ir dalībniece;
3)
grupas līmeņa noregulējuma iestādei un grupas uzraudzības iestādei;
4)
Finanšu ministrijai;
5)
Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai;
6)
Eiropas Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai, EAAPI, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un Eiropas Banku iestādei;
7)
to sistēmu operatoriem, kurās noregulējamā sabiedrība piedalās;
8)
ja noregulējamā sabiedrība ir daļa no finanšu konglomerāta – attiecīgajai noregulējuma iestādei Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē un kompetentajai iestādei Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunkta izpratnē.
(2)
Latvijas Banka publicē savā tīmekļvietnē un nosūta EAAPI publicēšanai EAAPI tīmekļvietnē informāciju par pieņemtajiem noregulējuma lēmumiem vai paziņojumu, kurā ir apkopota noregulējuma darbības ietekme, tostarp ietekme uz apdrošinājuma ņēmējiem, un realizētās šā likuma 56., 57. un 58. pantā minētās apturēšanas vai ierobežošanas tiesības un to ilgums. Latvijas Banka nosūta minēto informāciju oficiālajai obligātās informācijas glabāšanas sistēmai Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, ja noregulējamās sabiedrības akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus ir atļauts tirgot regulētajā tirgū, vai noregulējamās sabiedrības zināmajiem akcionāriem, personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un kreditoriem, ja akcijas, īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus nav atļauts tirgot regulētajā tirgū.
73.
pants.
(1)
Par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma tāda ar preventīvajiem darbības atjaunošanas plāniem, noregulējuma plāniem, novērtēšanas rezultātiem, noregulējumu, noregulējuma darbībām, tai skaitā noregulējuma procedūru un noregulējuma instrumentu piemērošanu saistīta informācija, kuru sniedz vai saņem:
1)
Latvijas Banka;
2)
EAAPI;
3)
dalībvalstu noregulējuma iestādes;
4)
dalībvalstu uzraudzības iestādes;
5)
Finanšu ministrija un citas kompetentās ministrijas;
6)
īpašie vadītāji, kas iecelti saskaņā ar šo likumu;
7)
noregulējamās sabiedrības aktīvu, saistību, tiesību, akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu potenciālie ieguvēji;
8)
zvērināti revidenti, padomnieki, vērtētāji un citas personas, kuras tieši vai pastarpināti sadarbojušās ar Latvijas Banku;
9)
dalībvalstu institūcijas, kas pārvalda apdrošināšanas garantiju sistēmas un noregulējuma finansēšanas mehānismus;
10)
centrālās bankas un citas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, kas iesaistītas noregulējuma procesā;
11)
pagaidu sabiedrība vai aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrība;
12)
personas, kas sniedz vai ir sniegušas pakalpojumus šajā daļā minētajām personām, kā arī minēto juridisko personu padomes un valdes locekļi, darbinieki vai bijušie darbinieki, kas informāciju saņēmuši savu darba vai profesionālo pienākumu izpildei;
13)
attiecīgā noregulējuma iestāde Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē un kompetentā iestāde Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunkta izpratnē.
(2)
Ierobežotas pieejamības informācija nav izpaužama citām personām citādi kā vien pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt konkrētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrību vai pārvaldītājsabiedrību, izņemot gadījumus, kad ir saņemta minētās vienības skaidra iepriekšēja piekrišana vai kad šo informāciju drīkst izpaust saskaņā ar likumu.
(3)
Klasificējot informāciju kā ierobežotas pieejamības informāciju, tiek vērtētas sekas, ko šādas informācijas izpaušana varētu radīt sabiedrības interesēm saistībā ar finanšu, monetāro un ekonomikas politiku un fizisko un juridisko personu komercdarbības interesēm, kā arī izvērtē pārbaužu un revīziju veikšanas nepieciešamību un mērķi, īpaši sekas, ko radītu darbības atjaunošanas plānu, noregulējuma plānu un novērtēšanas rezultātu izpaušana.
(4)
Šā panta pirmajā daļā minētās personas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir sodāmas par šā panta pirmajā daļā noteiktās ierobežotas pieejamības informācijas (neizpaužamu ziņu) izpaušanu.
(5)
Latvijas Banka, Finanšu ministrija, citas noregulējumā un noregulējuma darbībā iesaistītās tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes, pagaidu sabiedrība un aktīvu pārvaldes sabiedrība iekšējos normatīvajos aktos ietver aizliegumu izpaust ierobežotas pieejamības informāciju un nodrošina, ka pieeja šai informācijai ir tikai personām, kuras ir tieši iesaistītas noregulējuma procesā. Minētie tiesību subjekti nodrošina arī to, ka attiecīgās personas ir informētas par aizliegumu izpaust ierobežotas pieejamības informāciju.
(6)
Šā panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi neierobežo tajā minēto iestāžu vai juridisko personu darbiniekus vai bijušos darbiniekus darba vai profesionālo pienākumu izpildes nolūkā savstarpēji apmainīties ar informāciju šo iestāžu ietvaros, kā arī Latvijas Banku atbilstoši tās kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar citu dalībvalstu noregulējuma iestādēm, uzraudzības iestādēm, kompetentajām ministrijām, centrālajām bankām, apdrošināšanas garantiju sistēmām, valsts iestādēm, kas atbild par maksātnespējas procedūru, zvērinātiem revidentiem, Valsts ieņēmumu dienestu, EAAPI, ārvalstu noregulējuma iestādēm vai, ievērojot informācijas neizpaušanas (konfidencialitātes) noteikumus, ar potenciālo ieguvēju noregulējuma darbības plānošanas vai īstenošanas nolūkā.
(7)
Latvijas Banka, ievērojot stingras konfidencialitātes prasības, var apmainīties ar informāciju ar jebkuru citu šajā pantā neminētu personu, ja tas ir nepieciešams, lai plānotu vai veiktu noregulējuma darbību.
(8)
Šā panta noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai izpaust ierobežotas pieejamības informāciju, saglabājot ierobežotas pieejamības informācijas statusu:
1)
procesa virzītājam krimināllietā, pamatojoties uz attiecīgu pieprasījumu;
2)
tiesībaizsardzības institūcijai par noregulējuma darbības veikšanas laikā konstatētu iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
(9)
Latvijas Banka sniedz EAAPI visu informāciju, kas nepieciešama EAAPI pienākumu veikšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 35. pantu.
XInodaļaSaskaņotie lēmumi un pārrobežu grupas noregulējums
74.
pants.
(1)
Šā likuma 8. panta otrajā daļā minēto saskaņoto lēmumu pieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad Latvijas Banka ir nosūtījusi grupas preventīvo darbības atjaunošanas plānu šā likuma 7. panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā.
(2)
Šā likuma 12. panta piektajā daļā minēto saskaņoto lēmumu pieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad Latvijas Banka ir nosūtījusi šā likuma 12. panta otrajā daļā minēto informāciju.
(3)
Šā likuma 19. panta piektajā daļā minēto saskaņoto lēmumu pieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad Latvijas Republikā reģistrēta galējā mātes sabiedrība ir iesniegusi Latvijas Bankai apsvērumus vai iespējamos pasākumus šā likuma 19. panta otrajā daļā minētajā Latvijas Bankas ziņojumā norādīto šķēršļu pārvarēšanai vai novēršanai. Ja Latvijas Republikā reģistrēta galējā mātes sabiedrība nav iesniegusi nekādus apsvērumus vai ierosinājusi iespējamos pasākumus, saskaņotu lēmumu pieņem četru mēneša laikā pēc tam, kad beidzies šā likuma 19. panta trešajā daļā minētais četru mēnešu termiņš.
(4)
Latvijas Banka kopīga lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā var vērsties EAAPI ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņotā lēmuma pieņemšanai saskaņā ar Regulas Nr. 1094/2010 31. panta 2. punkta "c" apakšpunktu.
(5)
Ja saskaņots lēmums nav pieņemts noteiktā termiņā, attiecīgo lēmumu pieņem Latvijas Banka kā grupas uzraudzības iestāde vai grupas līmeņa noregulējuma iestāde, pamatojot lēmumu un ņemot vērā iesaistīto uzraudzības iestāžu vai noregulējuma iestāžu viedokli un iebildumus, kas izteikti saskaņotā lēmuma pieņemšanas termiņā. Latvijas Banka iesniedz lēmumu Latvijas Republikā reģistrētai galējai mātes sabiedrībai un iesaistītām uzraudzības iestādēm vai noregulējuma iestādēm.
(6)
Ja saskaņotais lēmums nav pieņemts noteiktā termiņā, attiecīgo lēmumu pieņem Latvijas Banka individuālā līmenī kā par meitas sabiedrību atbildīgā uzraudzības iestāde vai noregulējuma iestāde, pamatojot lēmumu un ņemot vērā iesaistīto uzraudzības iestāžu vai noregulējuma iestāžu viedokli un iebildumus, kas izteikti saskaņotā lēmuma pieņemšanas termiņā. Lēmumu par noregulējuma plāna izstrādāšanu un uzturēšanu individuālā līmenī Latvijas Banka iesniedz noregulējuma kolēģijas locekļiem.
(7)
Latvijas Banka kopā ar citām uzraudzības iestādēm vai noregulējuma iestādēm, kurām nav iebildumu, var pieņemt saskaņoto lēmumu par grupas preventīvo darbības atjaunošanas plānu vai grupas noregulējuma plānu par grupas vienībām, par kuru uzraudzību vai noregulējumu tās ir atbildīgas.
(8)
Ja kāda no iesaistītajām uzraudzības iestādēm vai noregulējuma iestādēm saskaņotā lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā ir vērsusies EAAPI ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1094/2010 19. pantu, Latvijas Banka atliek saskaņotā lēmuma pieņemšanu un pieņem lēmumu saskaņā ar EAAPI lēmumu. Laiku, kurā notiek konsultēšanās ar EAAPI, uzskata par samierināšanas termiņu Regulas Nr. 1094/2010 izpratnē. Pēc saskaņotā lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņa beigām vai pēc saskaņotā lēmuma pieņemšanas EAAPI jautājumu vairs neizskata. Ja EAAPI nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu pieņem Latvijas Banka attiecīgi grupas vai individuālā līmenī.
(9)
Šā likuma 8. panta otrajā daļā, 12. panta piektajā daļā, 19. panta piektajā daļā un šā panta septītajā daļā minētais saskaņotais lēmums un lēmumi, kurus noregulējuma iestādes pieņem, ja nav pieņemts saskaņotais lēmums, tiek uzskatīti par galīgiem, un tos piemēro iesaistītās noregulējuma iestādes attiecīgajās dalībvalstīs.
(10)
Ja iesaistītā noregulējuma iestāde uzskata, ka ar grupas noregulējuma plānu saistītais jautājums, par kuru nav panākta vienošanās, var apdraudēt minētās noregulējuma iestādes dalībvalsts fiskālo atbildību, Latvijas Banka, ja tā ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, veic grupas noregulējuma plāna atkārtotu novērtēšanu.
75.
pants.
Latvijas Banka, saskaņā ar šo likumu pieņemot lēmumus vai veicot tādas darbības un pasākumus, kas var ietekmēt vēl vienu vai vairākas citas dalībvalstis, ievēro šādas vispārējās prasības un principus:
1)
lēmumu pieņemšanas efektivitāte un noregulējuma izmaksu samazināšana;
2)
savlaicīga rīcība un, ja nepieciešams, rīcība steidzamības kārtībā;
3)
savstarpēja sadarbība, lai nodrošinātu, ka lēmumi tiek pieņemti un pasākumi tiek veikti koordinēti un efektīvi;
4)
katras dalībvalsts noregulējuma iestāžu lomas un pienākumu skaidra definēšana;
5)
interešu, visu lēmumu, darbību vai bezdarbības iespējamo ietekmi un negatīvo seku uz apdrošinājuma ņēmējiem, finanšu stabilitāti, fiskālajiem resursiem, apdrošināšanas garantiju sistēmām, finansēšanas mehānismiem un negatīvās ekonomiskās un sociālās ietekmes visās dalībvalstīs, kurās darbojas galējā mātes sabiedrība un tās meitas sabiedrības vai kurās tās veic nozīmīgu pārrobežu darbību, pienācīga apsvēršana;
6)
pienācīga mērķu apsvēršana, līdzsvarojot dažādu iesaistīto dalībvalstu intereses un izvairoties no dalībvalstu interešu neievērošanas vai aizstāvības;
7)
veicot noregulējuma darbības, ņem vērā un izpilda grupas noregulējuma plānus, ja vien, ievērojot lietas apstākļus, neuzskata, ka noregulējuma mērķi tiks sasniegti efektīvāk, veicot darbības, kuras nav paredzētas noregulējuma plānos;
8)
izvērtē ierosinātā lēmuma vai pasākuma iespējamo ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts apdrošinājuma ņēmējiem, tautsaimniecību, finanšu stabilitāti, fiskālajiem resursiem, apdrošināšanas garantiju sistēmu un noregulējuma finansēšanas mehānismu.
76.
pants.
(1)
Ja Latvijas Banka ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, tā nodibina noregulējuma kolēģiju, kas īsteno šā likuma 11., 12., 15., 19., 80., 81. un 82. pantā minētos uzdevumus, kā arī sadarbību un koordināciju ar ārvalstu noregulējuma iestādēm. Latvijas Bankai nav pienākuma izveidot noregulējuma kolēģiju, ja ir jau nodibināta grupa vai kolēģija, kas pilda tās pašas funkcijas, veic tos pašus uzdevumus un atbilst visām šajā likumā noregulējuma kolēģijai noteiktajām prasībām.
(2)
Noregulējuma kolēģija un, ja nepieciešams, iesaistītās uzraudzības iestādes pilda šādas funkcijas:
1)
apmainās ar informāciju, kas ir būtiska, lai izstrādātu grupas noregulējuma plānus un lai īstenotu noregulējuma tiesības attiecībā uz grupām;
2)
izstrādā grupas noregulējuma plānu;
3)
novērtē grupas noregulējamību;
4)
veic pasākumus grupas noregulējamības šķēršļu novēršanai;
5)
izlemj par nepieciešamību izveidot grupas noregulējuma plānu un vienojas par minētā noregulējuma plāna piemērošanu;
6)
kopā ar citiem noregulējuma kolēģijas locekļiem ar saskaņoto lēmumu pieņem grupas noregulējuma shēmu;
7)
koordinē sabiedrības informēšanu par grupas noregulējuma stratēģiju un plāniem;
8)
koordinē grupas noregulējumam nepieciešamo apdrošināšanas garantiju sistēmu vai noregulējuma finansēšanas mehānismu izmantošanu;
9)
apspriež citus jautājumus saistībā ar grupas noregulējumu.
(3)
Noregulējuma kolēģijas sastāvā ietilpst:
1)
grupas līmeņa noregulējuma iestāde;
2)
noregulējuma iestādes katrā dalībvalstī, kurā ir dibināta meitas sabiedrība, uz ko attiecas grupas uzraudzība;
3)
noregulējuma iestādes dalībvalstīs, kurās ir dibināta vienas vai vairāku grupas vienību mātes sabiedrība, kas ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrība, mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai galējā mātes sabiedrība, kura ir Eiropas Savienības mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;
4)
grupas uzraudzības iestāde un uzraudzības iestādes dalībvalstīs, kurās Latvijas Banka ir noregulējuma kolēģijas locekle;
5)
kompetentās ministrijas, ja noregulējuma iestādes, kas ir noregulējuma kolēģijas locekļi, nav kompetentās ministrijas;
6)
iestādes, kas ir atbildīgas par apdrošināšanas garantiju sistēmu dalībvalstīs, kuru noregulējuma iestādes ir noregulējuma kolēģijas locekļi;
7)
EAAPI (bez balsstiesībām lēmumu pieņemšanā noregulējuma kolēģijas darbības ietvaros);
8)
noregulējuma iestādes dalībvalstīs, kurās grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības veic nozīmīgu pārrobežu darbību, ierobežojot savu dalību ar efektīvas informācijas apmaiņas nodrošināšanu.
77.
pants.
(1)
Ja mātes sabiedrībai vai dalībvalstī reģistrētam komersantam ārvalstīs ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitas sabiedrība vai filiāle, kas tiktu uzskatīta par nozīmīgu, ja tā atrastos dalībvalstī, Latvijas Banka, ja tā ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, var aicināt minēto ārvalstu noregulējuma iestādes piedalīties noregulējuma kolēģijā novērotāju statusā, ja uz minētajām iestādēm attiecas informācijas apmaiņas un neizpaušanas prasības, kas pēc Latvijas Bankas atzinuma ir līdzvērtīgas šā likuma 88. pantā noteiktajām.
(2)
Ja grupa ir finanšu konglomerāts vai tā daļa, attiecīgās noregulējuma iestādes Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē tiek aicinātas piedalīties noregulējuma kolēģijā novērotāja statusā.
(3)
Ja Latvijas Banka ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, tā ir noregulējuma kolēģijas priekšsēdētāja un tai ir šādas tiesības:
1)
pēc iepriekšējas apspriešanās ar citām noregulējuma iestādēm izvirzīt rakstveida noteikumus un procedūras noregulējuma kolēģijas darbībai;
2)
koordinēt visas noregulējuma kolēģijas darbības;
3)
sasaukt un vadīt noregulējuma kolēģijas sanāksmes, kā arī informēt visus noregulējuma kolēģijas locekļus par sanāksmes laiku, vietu un izskatāmajiem jautājumiem;
4)
lemt par personu uzaicināšanu uz noregulējuma kolēģijas sanāksmi, ņemot vērā, ka apspriežamais jautājums ir nozīmīgs šīs kolēģijas locekļiem un uzaicinātajām personām;
5)
informēt visus noregulējuma kolēģijas locekļus par šīs daļas 3. punktā minēto sanāksmju lēmumiem un rezultātiem.
(4)
Ja Latvijas Banka ietilpst tādas noregulējuma kolēģijas sastāvā, kuras grupas līmeņa noregulējuma iestāde ir citas dalībvalsts noregulējuma iestāde, Latvijas Banka piedalās noregulējuma kolēģijas darbā tādā apjomā, kādu nosaka grupas līmeņa noregulējuma iestāde. Latvijas Banka ir tiesīga piedalīties noregulējuma kolēģijas sanāksmēs, ja darba kārtībā apspriežamie jautājumi attiecas uz saskaņotā lēmuma pieņemšanu vai grupas vienību, kas atrodas Latvijas Republikā.
78.
pants.
(1)
Ja ārvalsts apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam vai ārvalsts mātes sabiedrībai Latvijas Republikā un vēl vienā vai vairākās dalībvalstīs ir Eiropas Savienības meitas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles, kas ir atzītas par nozīmīgām vismaz divās dalībvalstīs, Latvijas Banka un iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādes izveido Eiropas noregulējuma kolēģiju, kuru vada vienojoties izraudzīts Eiropas noregulējuma kolēģijas loceklis. Šajā daļā minētā Eiropas noregulējuma kolēģija darbojas, ievērojot šā likuma 76. un 77. pantā noteiktās prasības, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.
(2)
Eiropas noregulējuma kolēģija pilda šajā likumā noteiktās noregulējuma kolēģijas funkcijas attiecībā uz Eiropas Savienības meitas sabiedrībām un, ciktāl tas ir attiecināms, uz ārvalstu apdrošinātāju filiālēm.
(3)
Ja visas šā panta pirmajā daļā minētās ārvalsts apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja vai ārvalsts mātes sabiedrības Eiropas Savienības meitas sabiedrības pieder vienai dalībvalstī reģistrētai mātes sabiedrībai, Eiropas noregulējuma kolēģiju vada tās dalībvalsts noregulējuma iestāde, kurā ir dibināta mātes sabiedrība.
(4)
Ja ir neiespējami Eiropas noregulējuma kolēģiju vadīt tās dalībvalsts noregulējuma iestādei, kurā ir dibināta šā panta trešajā daļā minētā mātes sabiedrība, Eiropas noregulējuma kolēģiju vada Eiropas Savienības meitas sabiedrības noregulējuma iestāde ar turēto kopējo bilances aktīvu visaugstāko vērtību.
79.
pants.
(1)
Latvijas Banka pēc pieprasījuma sniedz citu dalībvalstu noregulējuma iestādēm un uzraudzības iestādēm to pieprasīto informāciju, kas nepieciešama noregulējuma darbības veikšanai, un Latvijas Bankai ir tiesības no citu dalībvalstu noregulējuma iestādēm un uzraudzības iestādēm pieprasīt informāciju, kas nepieciešama noregulējuma darbības veikšanai.
(2)
Ja Latvijas Banka ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, tā nosūta iesaistītajām dalībvalsts noregulējuma iestādēm visu būtisko informāciju un koordinē informācijas plūsmu starp noregulējuma iestādēm.
(3)
Ārvalsts uzraudzības iestādes vai ārvalsts noregulējuma iestādes sniegto informāciju Latvijas Banka ir tiesīga sniegt citu dalībvalstu noregulējuma iestādēm un uzraudzības iestādēm tikai pēc ārvalsts uzraudzības iestādes vai ārvalsts noregulējuma iestādes atļaujas saņemšanas.
80.
pants.
(1)
Latvijas Banka nekavējoties informē grupas līmeņa noregulējuma iestādi, grupas uzraudzības iestādi un citu dalībvalstu noregulējuma iestādes, kas ir noregulējuma kolēģijas locekļi, ja Latvijas Banka konstatē, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas ir grupas meitas sabiedrība, ir nonākusi finanšu grūtībās vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās, vai ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrība vai pārvaldītājsabiedrība, kas ir grupas meitas sabiedrība, atbilst noregulējuma nosacījumiem.
(2)
Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam, Latvijas Banka nosūta šā panta pirmajā daļā minētajām iestādēm informāciju par lēmumiem, kas ir pieņemti saistībā ar grupas meitas sabiedrības nonākšanu finanšu grūtībās un atbilstību noregulējuma nosacījumiem, plānotajām noregulējuma darbībām vai maksātnespējas procesa uzsākšanu.
(3)
Latvijas Banka, ja tā ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, saņēmusi šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, pēc apspriešanās ar pārējiem noregulējuma kolēģijas locekļiem novērtē, vai atbilstoši šā panta pirmajā daļā saņemtajai informācijai varētu tikt nodrošināta citā dalībvalstī esošas grupā ietilpstošās sabiedrības atbilstība noregulējuma nosacījumiem.
(4)
Ja grupas līmeņa noregulējuma iestāde nekonstatē šā panta trešajā daļā minēto atbilstību, Latvijas Banka var veikt noregulējuma darbību vai uzsākt maksātnespējas procesu, par kuru tā ir paziņojusi.
(5)
Ja Latvijas Banka kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar pārējiem noregulējuma kolēģijas locekļiem konstatē, ka noregulējuma darbības vai citi pasākumi, par kuriem paziņojis noregulējuma kolēģijas loceklis, nodrošinātu, ka citā dalībvalstī esoša grupā ietilpstošā sabiedrība atbilstu noregulējuma nosacījumiem, Latvijas Banka ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas ierosina grupas noregulējuma shēmu un iesniedz to noregulējuma kolēģijai. Šo piecu dienu laikposmu var pagarināt, ja tam piekrīt noregulējuma iestāde, kas sniegusi paziņojumu.
(6)
Ja grupas līmeņa noregulējuma iestāde konstatē šā panta trešajā daļā minēto atbilstību, grupas līmeņa noregulējuma iestāde ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc Latvijas Bankas paziņojuma saņemšanas ierosina grupas noregulējuma shēmu un iesniedz to noregulējuma kolēģijai.
(7)
Ja piecu dienu laikā vai ilgākā laikposmā, par kuru panākta vienošanās, pēc Latvijas Bankas paziņojuma saņemšanas grupas līmeņa noregulējuma iestāde nav izdarījusi novērtējumu, Latvijas Banka var veikt noregulējuma darbību vai citus pasākumus, par kuriem tā paziņojusi.
81.
pants.
(1)
Piemērojot grupas noregulējuma shēmu:
1)
uzskaita noregulējuma darbības, kas noregulējuma iestādēm būtu veicamas attiecībā uz galējo mātes sabiedrību vai atsevišķām grupas vienībām, lai īstenotu noregulējuma mērķus un ievērotu vispārīgos noregulējuma principus;
2)
nosaka, kā koordinēt noregulējuma darbības;
3)
iekļauj finansēšanas plānu, kurā ņem vērā grupas noregulējuma plānu un atbildības sadalījumu.
(2)
Grupas noregulējuma shēmu pieņem ar grupas līmeņa noregulējuma iestādes un to par meitas sabiedrībām atbildīgo noregulējuma iestāžu saskaņoto lēmumu, uz kurām attiecas grupas noregulējuma shēma.
(3)
Latvijas Banka var vērsties EAAPI ar lūgumu sniegt atbalstu šajā likumā minētā saskaņotā lēmuma par grupas noregulējuma plānu pieņemšanā saskaņā ar Regulas Nr. 1094/2010 31.panta 2. punkta "c" apakšpunktu.
(4)
Ja Latvijas Banka nepiekrīt grupas līmeņa noregulējuma iestādes ierosinātajai grupas noregulējuma shēmai vai uzskata, ka apdrošinājuma ņēmēju kolektīvo interešu aizsardzības, tautsaimniecības un finanšu stabilitātes apsvērumu dēļ nepieciešams veikt neatkarīgas noregulējuma darbības vai pasākumus, kas nav noteikti ierosinātajā shēmā attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrību vai pārvaldītājsabiedrību, tā izskaidro iemeslus, kādēļ nepiekrīt grupas noregulējuma shēmai vai ievēro to tikai daļēji, paziņo šos iemeslus grupas līmeņa noregulējuma iestādei un citām noregulējuma iestādēm, uz kurām attiecas grupas noregulējuma plāns, un informē tās par darbībām vai pasākumiem, ko paredz veikt.
(5)
Lēmumā par nepiekrišanu grupas noregulējuma shēmai Latvijas Banka izvērtē grupas noregulējuma plānu, to noregulējuma darbību vai pasākumu iespējamo ietekmi uz apdrošinājuma ņēmējiem, tautsaimniecību un finanšu stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs, kurus tā veiks, kā arī minēto noregulējuma darbību vai pasākumu iespējamo ietekmi uz citām grupas vienībām.
(6)
Ja kāda no grupas meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm pieņem individuālu lēmumu par tās teritorijā esošu grupas meitas sabiedrību, Latvijas Banka, ja tā ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, pieņem ar to grupas meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm saskaņoto lēmumu, kuras piekrīt Latvijas Bankas ierosinātajai grupas noregulējuma shēmai.
(7)
Šajā likumā minētais saskaņotais lēmums un lēmumi, kurus noregulējuma iestādes pieņem gadījumos, kad nepiekrīt grupas noregulējuma plānam, tiek uzskatīti par galīgiem, un iesaistītās noregulējuma iestādes tos piemēro attiecīgajās dalībvalstīs.
(8)
Latvijas Banka nekavējoties veic visas šajā pantā minētās noregulējuma darbības un pasākumus.
(9)
Ja minētā grupas noregulējuma shēma netiek pieņemta, Latvijas Banka sadarbojas ar noregulējuma kolēģiju, lai panāktu saskaņotu noregulējuma stratēģiju attiecībā uz visām grupas vienībām, kurām ir finanšu grūtības vai kuras, iespējams, nonāks finanšu grūtībās.
(10)
Latvijas Banka informē par tās veikto noregulējuma darbību vai pasākumiem un to norisi pārējos noregulējuma kolēģijas locekļus.
82.
pants.
(1)
Ja Latvijas Banka kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde nolemj, ka galējā mātes sabiedrība, par kuru tā atbild, atbilst šajā likumā noteiktajiem noregulējuma darbības veikšanas nosacījumiem, tā nekavējoties paziņo par to pārējiem grupas noregulējuma kolēģijas locekļiem, kā arī informē par noregulējuma darbību, kuru uzskata par piemērotu, vai nepieciešamību uzsākt maksātnespējas procesu.
(2)
Noregulējuma darbība vai nepieciešamība uzsākt maksātnespējas procesu var ietvert grupas noregulējuma shēmas īstenošanu, ja:
1)
Latvijas Bankas paziņotās noregulējuma darbības vai maksātnespējas process mātes sabiedrības līmenī veicina to, ka noregulējuma nosacījumus izpilda grupas vienība citā dalībvalstī;
2)
noregulējuma darbības vai citi pasākumi tikai mātes sabiedrības līmenī nav pietiekami, lai stabilizētu finanšu situāciju, vai tie nedos optimālu rezultātu;
3)
viena vai vairākas meitas sabiedrības pēc to noregulējuma iestāžu novērtējuma atbilst noregulējuma nosacījumiem;
4)
no noregulējuma darbībām vai citiem pasākumiem grupas līmenī labumu gūs grupas meitas sabiedrības.
(3)
Ja Latvijas Bankas kā grupas līmeņa noregulējuma iestādes paziņotās noregulējuma darbības neietver grupas noregulējuma shēmas īstenošanu, Latvijas Banka pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar noregulējuma kolēģijas locekļiem.
(4)
Ja Latvijas Bankas kā grupas līmeņa noregulējuma iestādes paziņotās darbības ietver grupas noregulējuma shēmas īstenošanu, lēmumu par grupas noregulējuma shēmu pieņem ar Latvijas Bankas un to par meitas sabiedrībām atbildīgo noregulējuma iestāžu saskaņoto lēmumu, uz kurām attiecas grupas noregulējuma shēma.
(5)
Latvijas Banka var vērsties EAAPI ar lūgumu sniegt atbalstu šajā likumā minētā saskaņotā lēmuma par grupas noregulējuma plānu pieņemšanā saskaņā ar Regulas Nr. 1094/2010 31.panta 2. punkta "c" apakšpunktu.
(6)
Ja Latvijas Banka nepiekrīt grupas līmeņa noregulējuma iestādes ierosinātajai grupas noregulējuma shēmai vai ievēro to tikai daļēji, vai uzskata, ka finanšu stabilitātes apsvērumu dēļ nepieciešams veikt no noregulējuma darbības neatkarīgu darbību vai pasākumus, kas nav noteikti ierosinātajā shēmā attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrību vai pārvaldītājsabiedrību, tā izskaidro iemeslus, kādēļ nepiekrīt grupas noregulējuma shēmai vai ievēro to tikai daļēji, paziņo šos iemeslus grupas līmeņa noregulējuma iestādei un citām noregulējuma iestādēm, uz kurām attiecas grupas noregulējuma shēma, un informē tās par darbībām vai pasākumiem, ko paredz veikt. Izklāstot nepiekrišanas iemeslus, Latvijas Banka ņem vērā grupas noregulējuma plānu, to noregulējuma darbību vai pasākumu iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti, fiskālajiem resursiem, apdrošināšanas garantiju sistēmām un jebkādiem noregulējuma finansēšanas mehānismiem iesaistītajās dalībvalstīs, kurus tā veiks, kā arī minēto darbību vai pasākumu iespējamo ietekmi uz citām grupas vienībām.
(7)
Ja kāda no grupas meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm pieņem individuālu lēmumu par tās teritorijā esošu grupas meitas sabiedrību, Latvijas Banka kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde pieņem saskaņoto lēmumu ar to grupas meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm, kuras piekrīt Latvijas Bankas ierosinātajam grupas noregulējuma shēmai.
(8)
Šajā pantā minētais saskaņotais lēmums un lēmumi, kurus noregulējuma iestādes pieņem gadījumos, kad nepiekrīt grupas noregulējuma shēmai, tiek uzskatīti par galīgiem, un iesaistītās noregulējuma iestādes tos piemēro attiecīgajās dalībvalstīs.
(9)
Latvijas Banka nekavējoties veic visas šajā pantā minētās noregulējuma darbības un pasākumus.
(10)
Ja minētā grupas noregulējuma shēma netiek pieņemta, Latvijas Banka sadarbojas ar noregulējuma kolēģiju, lai panāktu saskaņotu noregulējuma stratēģiju attiecībā uz visām grupas vienībām, kurām ir finanšu grūtības vai, iespējams, tās nonāks finanšu grūtībās.
(11)
Latvijas Banka informē par tās veikto noregulējuma darbību vai pasākumiem un to norisi pārējos noregulējuma kolēģijas locekļus.
XIInodaļaAttiecības ar ārvalstīm
83.
pants.
(1)
Lai nodrošinātu noregulējuma darbību izpildi, noregulējuma iestādes un ārvalstu noregulējuma iestādes sadarbojas, pamatojoties uz Starptautisko nolīgumu par noregulējuma iestāžu sadarbību, kas nosaka kārtību un vienošanos starp noregulējuma iestādēm un attiecīgajām ārvalstu noregulējuma iestādēm par sadarbību, veicot uzdevumus un īstenojot tiesības, kas minētas šā likuma 87. pantā.
(2)
Ja Starptautiskais nolīgums par noregulējuma iestāžu sadarbību nav stājies spēkā, Latvijas Republika var slēgt ar ārvalstīm divpusējus nolīgumus par sadarbību, ievērojot šā panta un šā likuma 84., 85., 86., 87., 88., 89. un 90. panta prasības.
84.
pants.
(1)
Šo pantu piemēro ārvalsts noregulējuma procedūrām, ja nav stājies spēkā Starptautiskais nolīgums par noregulējuma iestāžu sadarbību, kā arī pēc minētā nolīguma stāšanās spēkā, ciktāl šis nolīgums nereglamentē ārvalsts noregulējuma procedūru atzīšanu un izpildi.
(2)
Latvijas Banka pieņem lēmumu par to, vai atzīt un izpildīt ārvalsts noregulējuma procedūru, kas attiecas uz Eiropas Savienības meitas sabiedrību, ārvalsts apdrošinātāja filiāli vai Eiropas Savienības mātes sabiedrību.
(3)
Pieņemot lēmumu, tiek pienācīgi izvērtētas katras atsevišķas dalībvalsts intereses, kurā darbojas ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai mātes sabiedrība, un it īpaši ārvalsts noregulējuma procedūras atzīšanas un izpildes iespējamo ietekmi uz citām grupas vienībām un minēto dalībvalstu apdrošinājuma ņēmējiem, tautsaimniecību un finanšu stabilitāti.
(4)
Ārvalsts noregulējuma atzīšana var ietvert prasību:
1)
īstenot noregulējuma tiesības attiecībā uz ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai mātes sabiedrības aktīviem, kuri atrodas Latvijas Republikā vai kurus reglamentē Latvijas Republikas normatīvie akti, vai uz ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības tiesībām vai saistībām, kuras iegrāmatojusi Latvijas Republikā reģistrēta filiāle vai kuras reglamentē Latvijas Republikas normatīvie akti, ja prasījumi saistībā ar šādām tiesībām un saistībām ir izpildāmi Latvijas Republikā;
2)
nodot, kā arī pieprasīt citai personai, lai tā nodod akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus Eiropas Savienības meitas sabiedrībai, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā;
3)
īstenot šā likuma 56., 57. vai 58. pantā noteiktās tiesības pusei, kas noslēgusi līgumu ar šā panta otrajā daļā minēto sabiedrību, ja šādas tiesības ir nepieciešamas, lai izpildītu ārvalsts noregulējuma procedūras;
4)
atzīt par neizpildāmām līgumā noteiktās tiesības izbeigt vai paātrināt ar šā panta otrajā daļā minēto sabiedrību vai citām grupas vienībām noslēgto līgumu izpildi vai grozīt attiecīgajām sabiedrībām līgumos noteiktās tiesības gadījumos, kad šādas tiesības izriet no noregulējuma darbības, ko attiecībā uz ārvalsts apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju, tā mātes sabiedrību vai citām grupas vienībām vai nu veikusi ārvalsts noregulējuma iestāde, vai arī šī darbība veikta atbilstoši ārvalsts noregulējuma procedūru regulējošiem normatīvajiem aktiem, ar nosacījumu, ka joprojām tiek pildītas līgumā paredzētās būtiskās saistības, tostarp maksājumu un izpildes saistības, kā arī tiek sniegts nodrošinājums.
(5)
Latvijas Banka, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs, var veikt noregulējuma darbības un izmantot noregulējuma tiesības attiecībā uz mātes sabiedrību, ja ārvalsts noregulējuma iestāde konstatē, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kas ir minētās mātes sabiedrības meitas sabiedrība un kas ir reģistrēta minētajā ārvalstī, atbilst noregulējuma veikšanas nosacījumiem saskaņā ar attiecīgās ārvalsts tiesību aktiem. Latvijas Banka ir tiesīga attiecībā uz minēto mātes sabiedrību piemērot jebkuras noregulējuma tiesības un šā likuma 55. panta prasības.
85.
pants.
Latvijas Banka var atteikties atzīt vai izpildīt ārvalsts noregulējuma procedūras, ja tā uzskata, ka:
1)
ārvalsts noregulējuma procedūras nelabvēlīgi ietekmētu finanšu stabilitāti Latvijas Republikā vai citā dalībvalstī;
2)
ir nepieciešams neatkarīgs noregulējums attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētu ārvalsts apdrošinātāja filiāli, lai sasniegtu vienu vai vairākus noregulējuma mērķus;
3)
kreditoriem saskaņā ar ārvalsts iekšējām noregulējuma procedūrām netiktu izrādīta tāda pati attieksme kā šīs ārvalsts kreditoriem ar līdzīgām tiesībām;
4)
ārvalsts noregulējuma procedūras atzīšana vai izpilde radītu Latvijas Republikai būtiskas finansiālas sekas vai šādas atzīšanas vai izpildes sekas būtu pretrunā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
86.
pants.
(1)
Latvijas Banka ir tiesīga īstenot šā likuma 85. pantā minētās tiesības, ja Latvijas Banka uzskata, ka tas ir nepieciešams sabiedrības interesēs, un ir izpildīts viens vai vairāki no šādi nosacījumi:
1)
ārvalsts apdrošinātāja filiāle vairs neatbilst vai, iespējams, neatbildīs tās darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, turklāt nav paredzams, ka kāda privātā sektora, uzraudzības vai attiecīgās ārvalsts noregulējuma darbība pieņemamā laikposmā atjaunotu filiāles atbilstību tās darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem vai novērstu finanšu grūtības;
2)
Latvijas Banka uzskata, ka ārvalsts apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs nespēj vai, iespējams, nespēs apmaksāt savas saistības pret kreditoriem, vai saistības, kas ir izveidotas ar ārvalsts apdrošinātāja filiāles starpniecību, piemēram, maksājumus apdrošinājuma ņēmējiem vai apdrošinātajiem, un Latvijas Banka ir pārliecinājusies, ka pieņemamā laikposmā attiecībā uz minēto ārvalsts apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju nav vai netiks sāktas ārvalsts noregulējuma vai maksātnespējas procedūras;
3)
ārvalsts apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam tiek piemērotas noregulējuma procedūras vai ārvalsts noregulējuma iestāde ir paziņojusi Latvijas Bankai par savu nodomu tās sākt.
(2)
Ja Latvijas Banka īsteno noregulējuma tiesības attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētu ārvalsts apdrošinātāja filiāli, tā ņem vērā noregulējuma mērķus un veic darbību saskaņā ar šā likuma prasībām par noregulējuma instrumentu piemērošanu.
87.
pants.
(1)
Šā panta noteikumus piemēro attiecībā uz sadarbību ar ārvalsti, ja nav stājies spēkā Starptautiskais nolīgums par noregulējuma iestāžu sadarbību, kā arī pēc tā stāšanās spēkā, ciktāl minētais nolīgums nereglamentē šajā pantā noteikto.
(2)
Latvijas Bankai ir tiesības saskaņā ar EAAPI sadarbības pamatnolīgumiem, kas noslēgti ar ārvalstu noregulējuma iestādēm, slēgt ar minētajām iestādēm sadarbības vienošanās.
(3)
Sadarbības vienošanās starp Latvijas Banku un ārvalstu noregulējuma iestādēm var ietvert noteikumus par šādiem jautājumiem:
1)
informācijas apmaiņu, kas nepieciešama, lai sagatavotu un uzturētu noregulējuma plānus;
2)
apspriešanos un sadarbību noregulējuma plānu izstrādē, noregulējamības novērtējumā, šķēršļu noregulējamībai novēršanā un līdzīgu pilnvaru īstenošanā saskaņā ar attiecīgo ārvalstu normatīvajiem aktiem;
3)
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 144. panta otrajā daļā minēto pasākumu piemērošanu vai līdzīgiem pasākumiem, kas minēti ārvalsts normatīvajos aktos;
4)
informācijas apmaiņu, kas vajadzīga, lai piemērotu noregulējuma instrumentus un īstenotu noregulējuma tiesības un līdzīgas tiesības saskaņā ar ārvalstu normatīvajiem aktiem.
(4)
Šis pants neierobežo Latvijas Bankas tiesības slēgt divpusējus vai daudzpusējus līgumus ar ārvalstīm saskaņā ar šā panta otrajā daļā minēto EAAPI pamatnolīgumu.
(5)
Latvijas Banka paziņo EAAPI par katru sadarbības vienošanos, ko tā ir noslēgusi atbilstoši šim pantam.
88.
pants.
(1)
Latvijas Banka un Finanšu ministrija apmainās ar ierobežotas pieejamības informāciju, tai skaitā par preventīvajiem darbības atjaunošanas plāniem, ar ārvalstu noregulējuma iestādēm tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
1)
par noregulējumu atbildīgajām ārvalstu iestādēm šo valstu normatīvie akti nosaka ierobežotas pieejamības informācijas neizpaušanas prasības, kas ir līdzvērtīgas šajā likumā noteiktajām prasībām;
2)
ierobežotas pieejamības informācijā ietverto personas datu apstrādi, tai skaitā datu nodošanu attiecīgajai ārvalsts iestādei, veic saskaņā ar Latvijas Republikas personas datu apstrādi regulējošajām tiesību normām vai tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem;
3)
informācija ir nepieciešama, lai izpildītu attiecīgās ārvalsts noregulējuma iestādes funkcijas, kas ir līdzvērtīgas šajā likumā noregulējuma iestādēm paredzētajām funkcijām.
(2)
Latvijas Banka drīkst izpaust no citām dalībvalstīm saņemto ierobežotas pieejamības informāciju ārvalsts noregulējuma iestādēm tikai šādos gadījumos:
1)
tās dalībvalsts institūcija, no kuras informācija ir iegūta, piekrīt šādai izpaušanai;
2)
informācija tiek izpausta vienīgi tādā nolūkā, kādam ir piekritušas tās dalībvalsts institūcijas, no kurām informācija iegūta.
XIIInodaļaNoregulējuma finansēšanas mehānisms
89.
pants.
(1)
Noregulējuma finansēšanai izmanto Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļus.
(2)
Par Apdrošināto aizsardzības fondā uzkrāto līdzekļu izmantošanu ir tiesīga lemt Latvijas Banka.
(3)
Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļi izmantojami tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu šā likuma 64. pantā minētās starpības izmaksu un lai segtu ar noregulējuma instrumentu piemērošanu saistītas izmaksas, ciktāl tas ir nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai.
(4)
Izmantojot Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļus noregulējuma finansēšanai, piemēro vispārīgus noregulējuma principus.
(5)
Ja noregulējamā sabiedrība sniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus dalībvalstī, izmantojot tiesības dibināt filiāli vai ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, lai sniegtu šā likuma 64. pantā minēto starpību noregulējamās sabiedrības akcionāriem, personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, apdrošinājuma ņēmējiem, apdrošinātiem un citiem kreditoriem, izmanto Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļus.
90.
pants.
(1)
Attiecībā uz Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļu uzkrāšanas, pārvaldīšanas, finansēšanas un iemaksu veikšanas kārtību tiek piemērotas Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā ietvertās tiesību normas, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
(2)
Ja no Apdrošināto aizsardzības fonda tiek veiktas ar noregulējuma darbību saistītas izmaksas, maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā veic apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības un ārvalsts apdrošinātāju un pārapdrošinātāju filiāles, līdz šo maksājumu apmērs sasniedz kopējo ar noregulējuma darbību saistītu izmaksu apmēru.
XIVnodaļaAtbildība
91.
pants.
Latvijas Bankai vai tās pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības pieprasīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrībai vai pārvaldītājsabiedrībai un saņemt no tās informāciju, veikt pārbaudes klātienē, iepazīties ar dokumentāciju un pieprasīt skaidrojumus, kas nepieciešami, lai uzraudzītu šā likuma prasību ievērošanu.
92.
pants.
(1)
Latvijas Banka ir tiesīga piemērot sankcijas un administratīvos pasākumus, ja:
1)
pārkāptas šā likuma 5. vai 7. panta prasības, jo nav izstrādāti, uzturēti un aktualizēti preventīvie darbības atjaunošanas plāni un grupas preventīvie darbības atjaunošanas plāni;
2)
pārkāptas šā likuma 13. panta prasības, jo nav sniegta visa informācija, kas nepieciešama noregulējuma plānu vai grupas noregulējuma plānu izstrādei;
3)
pārkāptas šā likuma 70. panta pirmās daļas prasības, jo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības valde vai padome nav paziņojusi Latvijas Bankai, ka minētā vienība ir nonākusi vai, iespējams, nonāks, finanšu grūtībās.
(2)
Latvijas Banka ir tiesīga par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrībai vai pārvaldītājsabiedrībai piemērot šādas sankcijas:
1)
sniegt publisku paziņojumu, kurā norāda atbildīgo fizisko personu, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrību vai pārvaldītājsabiedrību, galējo mātes sabiedrību vai citu juridisko personu un pārkāpuma būtību;
2)
uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz 10 procentiem no kopēja iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma. Ja juridiskā persona ir mātes sabiedrības meitas sabiedrība, apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums, kas norādīts mātes sabiedrības iepriekšējā finanšu gada konsolidētajā finanšu pārskatā;
3)
uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai soda naudu līdz pieciem miljoniem euro;
4)
kā alternatīvu šīs daļas 2. un 3. punktā noteiktajam uzlikt soda naudu līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai novērsto iespējamo zaudējumu divkāršam apmēram.
(3)
Par šā panta pirmajā daļā minēto šā likuma pantu, Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu vai Latvijas Bankas izdoto noteikumu vai pieņemto lēmumu pārkāpumiem Latvijas Banka ir tiesīga piemērot šādus administratīvos pasākumus:
1)
pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona izbeidz šādu rīcību un atturas no tās atkārtošanas;
2)
noteikt pagaidu aizliegumu pildīt pienākumus tam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības padomes vai valdes loceklim vai kādai citai fiziskajai personai, kura uzskatāma par atbildīgu par attiecīgo pārkāpumu.
(4)
Latvijas Banka ir tiesīga šajā pantā minēto soda naudu uzlikt jebkuram apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrības vai pārvaldītājsabiedrības valdes vai padomes loceklim, kā arī jebkurai citai personai, kas ir atbildīga par šajā pantā minēto pārkāpumu izdarīšanu.
93.
pants.
(1)
Latvijas Banka informāciju par sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, kas personām piemēroti par šajā likumā minētajiem pārkāpumiem, pēc tam, kad administratīvais akts ir paziņots par pārkāpumu atbildīgajām fiziskajām vai juridiskajām personām, ievieto savā tīmekļvietnē, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu un pieņemto nolēmumu.
(2)
Ja Latvijas Banka pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas konstatē, ka personas datu atklāšana nav samērīga vai šāda datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai attiecīgās administratīvās lietas izskatīšanu, tā ir tiesīga veikt vienu no šādām darbībām:
1)
atlikt ar personai piemērotajām sankcijām vai administratīvajiem pasākumiem saistītās informācijas publiskošanu līdz brīdim, kad vairs nepastāv apstākļi, kuru dēļ publiskošana tika atlikta;
2)
publiskot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, neidentificējot personu, ja publiskošana nodrošina personas datu efektīvu aizsardzību;
3)
nepubliskot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, ja šīs daļas 1. un 2. punktā minētās darbības nav pietiekamas, lai nodrošinātu finanšu tirgus stabilitāti, un publiskošana nav samērīga ar noteiktajiem administratīvajiem pasākumiem, kas uzskatāmi par maznozīmīgiem.
(3)
Šā panta pirmajā daļā minētajā Latvijas Bankas tīmekļvietnē ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas.
(4)
Latvijas Banka informē EAAPI par personai piemērotajām sankcijām, administratīvajiem pasākumiem, tai skaitā par attiecīgā administratīvā akta apstrīdēšanu vai pārsūdzību un tās rezultātu.
(5)
Pieņemot lēmumu par sankciju vai administratīvo pasākumu piemērošanu, Latvijas Banka ņem vērā visus apstākļus, ieskaitot Latvijas Bankas likumā noteiktos apstākļus, kā arī pārkāpuma radītos zaudējumus trešām personām, tostarp apdrošinājuma ņēmējiem, ciktāl minētos zaudējumus var noteikt.
94.
pants.
(1)
Latvijas Bankas izdoto administratīvo aktu, kas pieņemts saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata ārpus kārtas.
(2)
Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Latvijas Bankas administratīvais akts par krīzes vadības pasākumu piemērošanu ir nekavējoties izpildāms.
(3)
Pieteicējs norāda pieteikuma pamatojumu. Pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem.
(4)
Par Administratīvās apgabaltiesas nolēmumu var iesniegt kasācijas sūdzību. Augstākā tiesa lietu izskata ārpus kārtas.
(5)
Tiesas (tiesneša) lēmumi, kas tiek pieņemti, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.
(6)
Ja likums nosaka kādas procesuālās darbības izpildes termiņu, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievēroti šā panta pirmās un ceturtās daļas nosacījumi, tiesnesis (tiesa) pats nosaka atbilstošu termiņu attiecīgās procesuālās darbības izpildei.
(7)
Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta par krīzes vadības pasākumu piemērošanu atcelšana nolūkā aizsargāt tādu trešo personu intereses, kuras labticīgi ieguvušas noregulējamās sabiedrības akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības un saistības, neskar tādus Latvijas Bankas pieņemtos lēmumus un veiktās faktiskās darbības, kas tika vērstas uz atceltā lēmuma izpildi. Latvijas Banka ir atbildīga par zaudējumiem, kas nodarīti ar atcelto administratīvo aktu.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Likumā iekļautas tiesību normas, kuras izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra direktīvas (ES) 2025/1, ar ko izveido apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2007/36/EK, 2014/59/ES un (ES) 2017/1132 un regulas (ES) Nr. 1094/2010, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 806/2014 un (ES) 2017/1129.
Likums stājas spēkā 2027. gada 30. janvārī.
Ministrs V. Uzvārds