25-TA-267
Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā
Izdarīt Atkritumu apsaimniekošanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 183., 205. nr.; 2012, 59. nr.; 2013, 194., 232. nr.; 2014, 66. nr.; 2015, 97. nr.; 2016, 232., 254. nr.; 2017, 253. nr.; 2018, 255. nr.; 2019, 251. nr.; 2020, 24., 138. nr.; 2021, 239.A nr.; 2022, 75., 181.B nr.; 2023, 62. nr.) šādus grozījumus:
1.
Aizstāt visā likumā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Klimata un enerģētikas ministrija" (attiecīgā locījumā).
2.
1. pantā:
papildināt pirmo daļu ar 31., 32. un 33. punktu šādā redakcijā:
"31) depozīta sistēma – izlietoto depozīta elektronisko smēķēšanas ierīču pieņemšana no galalietotāja, šķirošana, pārvadāšana, uzglabāšana, sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde vai reģenerācija, kā arī minēto darbību plānošana un organizēšana;
32) depozīta ierīču sistēmas operators – komersants, kurš, pamatojoties uz līgumu ar Valsts vides dienestu, nodrošina depozīta sistēmas darbību atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
33) depozīta maksa – naudas summa, ko galalietotājs, iegādājoties depozīta elektronisko smēķēšanas ierīci, iemaksā kā drošības naudu par ierīces atpakaļatdošanu un ko galalietotājam atmaksā ierīces atpakaļatdošanas brīdī.";
papildināt ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Šajā likumā termins "elektroniskā smēķēšanas ierīce" lietots Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 1. panta 7. punkta izpratnē."
3.
Izteikt 3. panta pirmās daļas devīto apakšpunktu šādā redakcijā:
"9) baterijām, kuras ir iestrādātas vai ir īpaši konstruētas tā, lai tās iestrādātu aprīkojumā, kas saistīts ar būtisku drošības interešu aizsardzību, ieročos, munīcijā un militārajā aprīkojumā, kā arī aprīkojumā, kas paredzēts sūtīšanai kosmosā, izņemot produktus, kas nav konkrēti paredzēti militāriem nolūkiem."
4.
12. panta sestajā daļā:
izslēgt 1. punktā vārdus "tai skaitā pārnēsājamo bateriju un akumulatoru";
papildināt ar 1.1 punktu šādā redakcijā:
"11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija regulas (ES) 2023/1542 par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza direktīvu 2008/98/EK un regulu (ES) 2019/1020 un atceļ direktīvu 2006/66/EK (turpmāk – Bateriju regula), 59. panta 5. punktā un 60. panta 6. punktā minētajām bateriju atkritumu savākšanas vietām;".
5.
13. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Valsts vides dienesta pieņemto lēmumu attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas atļauju var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts vides dienesta ģenerāldirektoram, bet Valsts vides dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.";
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Ja lēmumu apstrīd saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, attiecīgās atļaujas darbību neaptur. Ja atļaujas darbības turpināšana var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, Valsts vides dienesta ģenerāldirektors pieņem lēmumu apturēt attiecīgās atļaujas darbību. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur atļaujas darbību."
6.
17. pantā:
aizstāt piektajā daļā vārdus "pārvadājumu uzskaiti" ar vārdiem "atkritumu plūsmu uzskaiti";
aizstāt sestajā un septītajā daļā vārdus "bīstamo atkritumu pārvadājumu uzskaiti" ar vārdiem "apsaimniekoto bīstamo atkritumu plūsmu uzskaiti";
izslēgt astotajā daļā vārdus "un akumulatoru";
aizstāt devītajā daļā vārdus "pārvadājumu uzskaiti" ar vārdiem "plūsmu uzskaiti";
aizstāt desmitajā un vienpadsmitajā daļā vārdus "būvniecības atkritumu pārvadājumu uzskaiti" ar vārdiem "apsaimniekoto būvniecības atkritumu plūsmu uzskaiti".
7.
Aizstāt 17.1 pantā vārdus "pārvadājumu uzskaites" ar vārdiem "plūsmu uzskaites".
8.
Aizstāt 23. pantā vārdus "pārvadājumu uzskaite" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "plūsmu uzskaite" (attiecīgā locījumā).
9.
Izteikt 24. panta 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji, kas atbilst šā likuma 1. panta 26. punkta "d" apakšpunktam, rakstveidā pilnvaro personu, kas veic komercdarbību Latvijā, pārņemt attiecīgā ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāja saistības Latvijā attiecībā uz šajā likumā noteikto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi. Citi ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji, kas atbilst šā likuma 1. panta 26. punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktam, drīkst rakstveidā pilnvarot personu, kas veic komercdarbību Latvijā, pārņemt attiecīgā ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāja saistības Latvijā attiecībā uz šajā likumā noteikto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi. Latvijā reģistrēts elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs, kurš veic komercdarbību Latvijā un, izmantojot distances līgumu, pārdod elektriskās un elektroniskās iekārtas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kur tas neveic komercdarbību, rakstveidā pilnvaro personu, kas ir reģistrēta attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī, pārņemt elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāja saistības attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī attiecībā uz elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu."
10.
27. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Visi mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji atbilstoši šā likuma 26. panta otrajai daļai sedz tādu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, kas radušies no mājsaimniecības elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kuras tika uzskatītas par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām no 2012. gada 13. augusta līdz 2018. gada 14. augustam un kuras laistas tirgū pirms 2005. gada 13. augusta.";
papildināt pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā redakcijā:
"(11) Mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs sedz izmaksas, kas saistītas ar šā likuma 26. panta trešajā daļā minētajā sistēmā pieņemto mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanu, apstrādi, reģenerāciju un apglabāšanu videi nekaitīgā veidā:
1) attiecībā uz atkritumiem, kas radušies no elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kuras tika uzskatītas par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām no 2012. gada 13. augusta līdz 2018. gada 14. augustam (izņemot fotoelementu paneļus), ja šādas iekārtas laistas tirgū pēc 2005. gada 13. augusta;
1) attiecībā uz atkritumiem, kas radušies no elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kuras tika uzskatītas par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām no 2012. gada 13. augusta līdz 2018. gada 14. augustam (izņemot fotoelementu paneļus), ja šādas iekārtas laistas tirgū pēc 2005. gada 13. augusta;
2) attiecībā uz atkritumiem, kas radušies no fotoelementu paneļiem, ja šādi fotoelementu paneļi laisti tirgū no 2012. gada 13. augusta;
3) attiecībā uz atkritumiem, kas radušies no elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kuras tika uzskatītas par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām no 2018. gada 15. augusta un kuras netika uzskatītas par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām no 2012. gada 13. augusta līdz 2018. gada 14. augustam, ja šādas iekārtas laistas tirgū no 2018. gada 15. augusta.
(12) Šā panta 1.1 daļā minēto mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs sedz šā panta 1.1 daļā minēto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas attiecībā uz paša ražoto izstrādājumu atkritumiem atbilstoši šā likuma 26. panta otrajai daļai.";
papildināt pantu ar 2.1, 2.2 un 2.3 daļu šādā redakcijā:
"(21) Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs, kura ražotās iekārtas nav uzskatāmas par mājsaimniecības elektriskajām vai elektroniskajām iekārtām, atbilstoši šā likuma 26. panta otrajai daļai sedz izmaksas, kas saistītas ar šo elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanu, apstrādi, reģenerāciju un apglabāšanu videi nekaitīgā veidā:
1) attiecībā uz atkritumiem, kas radušies no elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kuras tika uzskatītas par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām no 2012. gada 13. augusta līdz 2018. gada 14. augustam (izņemot fotoelementu paneļus), ja šādas iekārtas laistas tirgū pēc 2005. gada 13. augusta;
2) attiecībā uz atkritumiem, kas radušies no fotoelementu paneļiem, ja šādi fotoelementu paneļi laisti tirgū no 2012. gada 13. augusta;
3) attiecībā uz atkritumiem, kas radušies no elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kuras tika uzskatītas par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām no 2018. gada 15. augusta un kuras netika uzskatītas par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām no 2012. gada 13. augusta līdz 2018. gada 14. augustam, ja šādas iekārtas laistas tirgū no 2018. gada 15. augusta.
(22) Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji piegādes laikā sedz elektrisko un elektronisko iekārtu, kuras nav uzskatāmas par mājsaimniecības elektriskajām un elektroniskajām iekārtām un kuras tika uzskatītas par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām no 2012. gada 13. augusta līdz 2018. gada 14. augustam (izņemot fotoelementu paneļus), un kuras laistas tirgū pēc 2005. gada 13. augusta, atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, ja attiecīgās iekārtas tiek aizstātas ar jaunām līdzvērtīgām iekārtām vai tādām jaunām iekārtām, kam ir līdzvērtīgas funkcijas.
(23) Apsaimniekošanas izmaksas par citiem atkritumiem, kas radušies iepriekš no elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kuras tika uzskatītas par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām no 2012. gada 13. augusta līdz 2018. gada 14. augustam (izņemot fotoelementu paneļus) un kuras laistas tirgū pēc 2005. gada 13. augusta, sedz elektrisko un elektronisko iekārtu lietotāji, kas nav mājsaimniecības.";
izslēgt piekto daļu.
11.
Papildināt likumu ar 29.1 pantu šādā redakcijā:
"29.1 pants. (1) Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs, kas laiž tirgū elektroniskās smēķēšanas ierīces (turpmāk – depozīta ierīces), ir atbildīgs par to, lai uz tām būtu izvietotas speciālās norādes par depozīta sistēmas piemērošanu. Ministru kabinets nosaka depozīta ierīces speciālās norādes paraugu un lietošanas nosacījumus.
(2) Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs, kas laiž tirgū depozīta ierīces, pārskaita depozīta ierīču sistēmas operatoram depozīta maksu. Ministru kabinets nosaka depozīta maksu par katru depozīta ierīces vienību.
(3) Depozīta ierīču pārdevējs depozīta maksu preces cenas zīmē norāda atsevišķi un galalietotāja pirkumu reģistrē depozīta uzskaites sistēmā.
(4) Depozīta ierīču pārdevējam ir pienākums izpildīt vienu no šādām prasībām:
1) pieņemt no galalietotāja izlietotās depozīta ierīces savā tirdzniecības vietā, tās teritorijā vai tirdzniecības vietas tuvumā, ja tur ir izveidota depozīta ierīču atpakaļpieņemšanas vieta;
2) izvietot galalietotājam pieejamu informāciju par tuvākās depozīta ierīču atpakaļpieņemšanas vietas adresi un darba laiku, ja depozīta ierīču pārdevējs savā tirdzniecības vietā nepieņem izlietotās depozīta ierīces.
(5) Ja galalietotājs ievieto izlietoto depozīta ierīci depozīta ierīču sistēmas operatora izvietotajā depozīta iekārtā, tad depozīta ierīču sistēmas operators galalietotājam atmaksā depozīta maksu bezskaidras naudas norēķinu veidā.
(6) Depozīta ierīču sistēmas operatoram ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt depozīta ierīču savākšanu no tirdzniecības vietām atbilstoši noslēgtajam līgumam starp depozīta ierīču pārdevēju un depozīta ierīču sistēmas operatoru;
2) nodrošināt depozīta ierīču šķirošanu, pārvadāšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai reģenerāciju atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajiem apjomiem;
3) nodrošināt informācijas apkopošanu depozīta uzskaites sistēmā par realizēto depozīta ierīču, pieņemto un apsaimniekoto depozīta ierīču atkritumu daudzumu;
4) ievērot savā darbībā un lēmumu pieņemšanā caurredzamības principu, tostarp pamatojot ar depozīta sistēmas īstenošanu saistītās izmaksas;
5) nodrošināt sabiedrības informēšanas pasākumus par depozīta sistēmu.
(7) Persona, kura pretendē uz tiesībām kļūt par depozīta ierīču sistēmas operatoru, iesniedz Valsts vides dienestam:
1) iesniegumu par depozīta sistēmas izveidi (iesnieguma saturu nosaka Ministru kabinets);
2) depozīta sistēmas darbības organizēšanas un īstenošanas plānu;
3) finanšu nodrošinājuma dokumentu atbilstoši normatīvajiem aktiem par finanšu nodrošinājumu dabas resursu nodokļa piemērošanas jomā;
4) to depozīta ierīču ražotāju apliecinājumus, kuri kļūs par komersanta dalībnieku, ja šim komersantam tiks piešķirtas depozīta ierīču sistēmas operatora tiesības.
(8) Valsts vides dienests mēneša laikā pēc dokumentu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām izvērtē un pieņem lēmumu par depozīta ierīču sistēmas operatoru, ja saskaņā ar depozīta sistēmas darbības organizēšanas un īstenošanas plānu tas pierāda, ka nodrošinās atbilstību minimālajām prasībām attiecībā uz depozīta ierīču pieņemšanas vietu teritoriālo pārklājumu un depozīta ierīču pieņemšanas vai savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes vai reģenerācijas procentuālo apjomu.
(9) Ja uz depozīta ierīču sistēmas operatora tiesībām pretendē vairāki komersanti, Valsts vides dienests izvēlas komersantu, izvērtējot depozīta sistēmas darbības organizēšanas un īstenošanas plānu (tostarp atbilstību minimālajām prasībām attiecībā uz depozīta ierīču pieņemšanas vietu teritoriālo pārklājumu un depozīta ierīču pieņemšanas vai savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes vai reģenerācijas procentuālo apjomu), kā arī to ražotāju tirgū laisto depozīta ierīču skaitu, kurus pārstāv pretendents.
(10) Pamatojoties uz pieņemto lēmumu, Valsts vides dienests slēdz līgumu ar depozīta ierīču sistēmas operatoru par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu visā Latvijas teritorijā uz septiņiem gadiem.
(11) Ministru kabinets nosaka:
1) nosacījumus un kārtību, kādā nodrošina depozīta sistēmas darbības nepārtrauktību, infrastruktūras izmantošanu un depozīta ierīču sistēmas operatora izvēli, kā arī kārtību, kādā slēdz un izbeidz līgumu par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu;
2) depozīta ierīču uzskaites kārtību;
3) kārtību, kādā depozīta ierīču sistēmas operators Valsts vides dienestam iesniedz pārskatu par depozīta sistēmas īstenošanu, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju;
4) kārtību, kādā depozīta ierīču sistēmas operators nodrošina minimālās prasības attiecībā uz depozīta ierīču pieņemšanas vietu teritoriālo pārklājumu."
12.
30. pantā:
izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
"(1) Šā likuma prasības attiecas uz visiem Bateriju regulā minētajiem bateriju veidiem.
(2) Valsts vides dienests pilda Bateriju regulas 54. pantā noteiktās kompetentās iestādes pienākumus attiecībā uz bateriju atkritumu apsaimniekošanu.";
izslēgt trešo daļu.
13.
31. pantā:
izslēgt pirmo daļu;
izteikt otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:
"(2) Bateriju ražotāju atbilstoši Bateriju regulas 1. panta 3. punkta 47. apakšpunktam vai bateriju ražotāja pilnvaroto pārstāvi attiecībā uz ražotāja paplašinātu atbildību Bateriju regulas izpratnē (turpmāk – bateriju ražotāja pilnvarotais pārstāvis) reģistrē Klimata un enerģētikas ministrijas pilnvarota iestāde vai elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju nodibināta personu apvienība, kurai šo uzdevumu deleģējusi Klimata un enerģētikas ministrija.
(3) Ministru kabinets nosaka:
1) bateriju ražotāja vai bateriju ražotāja pilnvarotā pārstāvja reģistrācijas kārtību un reģistra turētāju;
(3) Ministru kabinets nosaka:
1) bateriju ražotāja vai bateriju ražotāja pilnvarotā pārstāvja reģistrācijas kārtību un reģistra turētāju;
2) kārtību, kādā bateriju ražotājs vai bateriju ražotāja pilnvarotais pārstāvis sniedz reģistram un Valsts vides dienestam informāciju atbilstoši Bateriju regulas 75. pantam.
(4) Bateriju ražotāja un bateriju ražotāja pilnvarotā pārstāvja datu uzturēšanu veic par maksu. Ministru kabinets nosaka uzturēšanas maksas apmēru un maksāšanas kārtību."
14.
Izslēgt 32. pantu.
15.
izteikt 33. pantu šādā redakcijā:
"33. pants. Bateriju ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija, kas minēta Bateriju regulas 57. pantā, nodrošina bateriju atkritumu dalītu savākšanu atbilstoši Bateriju regulas 59., 60. vai 61. pantam."
16.
Izslēgt 34., 34.1 un 35. pantu.
17.
Izslēgt 36. pantā vārdus "un akumulatoru".
18.
42. pantā:
izteikt 8.3 daļu šādā redakcijā:
"(83) Valsts vides dienesta pieņemtos lēmumus saistībā ar elektrisko un elektronisko iekārtu sūtījumiem var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts vides dienesta ģenerāldirektoram. Valsts vides dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.";
aizstāt divpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā vārdus "pārvadājumu uzskaite" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "plūsmu uzskaite" (attiecīgā locījumā).
19.
43. pantā:
izslēgt ceturtajā daļā vārdus "un akumulatoru";
izslēgt piektajā daļā vārdus "vai akumulatoru".
20.
Papildināt pārejas noteikumus ar 62., 63. un 64. punktu šādā redakcijā:
"62. Šā likuma 1. panta 31., 32. un 33. punkts un 29.1 pants stājas spēkā 2026. gada 1. oktobrī.
63. Iesniegumus par Valsts vides dienesta pieņemto lēmumu apstrīdēšanu, kuri iesniegti līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 13. pantā un 42. panta 8.3 daļā par Valsts vides dienesta pieņemto lēmumu apstrīdēšanas kārtību, un kuru izskatīšana ir uzsākta, pārņem Valsts vides dienesta ģenerāldirektors.
63. Iesniegumus par Valsts vides dienesta pieņemto lēmumu apstrīdēšanu, kuri iesniegti līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 13. pantā un 42. panta 8.3 daļā par Valsts vides dienesta pieņemto lēmumu apstrīdēšanas kārtību, un kuru izskatīšana ir uzsākta, pārņem Valsts vides dienesta ģenerāldirektors.
64. Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. martam izdod šā likuma 31. panta trešajā un ceturtajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus."
21.
Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 27. punktu šādā redakcijā:
"27) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta direktīvas (ES) 2024/884, ar ko groza direktīvu 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA)."
Klimata un enerģētikas ministra pienākumu izpildītājs ‒ ekonomikas ministrs V. Valainis
