24-TA-752
Likumprojekts "Valsts ieņēmumu dienesta likums"
1.
pants.
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir noteikt Valsts ieņēmumu dienesta tiesisko statusu, funkcijas, uzdevumus un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu kompetenci.
2.
pants.
Valsts ieņēmumu dienesta tiesiskais statuss un struktūra
(1)
Valsts ieņēmumu dienests ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde. Finanšu ministrs Valsts ieņēmumu dienesta pārraudzību īsteno ar Finanšu ministrijas starpniecību.
(2)
Valsts ieņēmumu dienesta sastāvā ietilpst nodokļu administrēšanas struktūrvienības, kas pilda normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus nodokļu administrēšanas jomā, muitas iestādes, kas ir Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienība, kas pilda normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus muitas politikas jomā, un citas struktūrvienības, kas veic citos normatīvajos aktos Valsts ieņēmumu dienestam noteiktos uzdevumus, kā arī nodrošina Valsts ieņēmumu dienesta darbību.
3.
pants.
Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas
Valsts ieņēmumu dienesta pamata funkcija ir nodrošināt tā administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, un nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam, veikt nodokļu maksātāju un Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu maksājumu uzskaiti, veikt akcīzes preču aprites kontroli, kā arī īstenot muitas politiku un kārtot muitas lietas. Valsts ieņēmumu dienesta papildu funkcijas noteiktas citos normatīvajos aktos.
4.
pants.
Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi
Lai nodrošinātu funkciju izpildi, Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi ir noteikti likumā “Par nodokļiem un nodevām”, konkrētajos nodokļu un nodevu likumos, Muitas likumā, starptautiskajās tiesību normās un citos normatīvajos aktos. Papildus tiem Valsts ieņēmumu dienests veic šādus uzdevumus:
1)
piedalās muitas lietu, nodokļu un nodevu administrēšanas politikas izstrādāšanā un īsteno šo politiku;
2)
uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei;
3)
informē sabiedrību par nodokļu maksāšanas nozīmīgumu, veicinot nodokļu saistību labprātīgu izpildi un nodokļu iekasēšanu un rīkojot informatīvus pasākumus un konkursus, kā arī konsultē nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos, kas attiecas uz konkrēto nodokļu maksātāju un radušies šā maksātāja ar nodokli apliekamo darbību rezultātā;
4)
īsteno starptautisko sadarbību, sadarbojoties ar citu valstu nodokļu administrācijām un muitas iestādēm, un starptautiskajām organizācijām, kuru dalībniece ir Latvija;
5)
pilda starptautiskās saistības, kuras valsts uzņēmusies attiecībā uz muitu;
6)
pieprasa, sistematizē un analizē ar akcīzes preču apriti saistīto informāciju;
7)
veic pētījumus, analizē situāciju, kā arī informē sabiedrību par aktuāliem jautājumiem nodokļu iekasēšanā.
5.
pants.
Valsts ieņēmumu dienesta un nodokļu maksātāja sadarbība
Lai nodrošinātu taisnīgu Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu normatīvo aktu piemērošanu, efektīvas nodokļu maksātāju tiesību aizsardzības īstenošanu un pilnveidošanu, Valsts ieņēmumu dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesaista sabiedrības pārstāvjus (sabiedrisko organizāciju un citu organizētu grupu pārstāvjus, atsevišķas kompetentas personas) savā darbībā, veic normatīvajos aktos noteiktās darbības nodokļu maksātāja informēšanai par tiesiskajiem risinājumiem savu tiesību aizsardzībai un citas darbības, kuru mērķis ir panākt Valsts ieņēmumu dienesta un nodokļu maksātāju savstarpēju sapratni, sadarbības pilnveidošanu un veicināt labprātīgu nodokļu saistību izpildi.
6.
pants.
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi un darbinieki
(1)
Par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni var būt persona, kura atbilst Valsts civildienesta likuma 7.pantā noteiktajām prasībām, kā arī prasībai par nevainojamu reputāciju.
(2)
Par Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:
1)
ir Latvijas pilsonis;
2)
pārvalda latviešu valodu;
3)
ir augstākā vai vidējā izglītība (atbilstoši attiecīgajiem darba pienākumiem);
4)
nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta;
5)
kurai sakarā ar administratīvo pārkāpumu lietā vai krimināllietā uzliktu sodu nav aizliegts ieņemt noteiktu amatu;
6)
kuras rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa;
7)
nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;
8)
nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks.
(3)
Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes ierēdņiem piešķir dienesta pakāpes, kuru nosaukumus, piešķiršanas, saglabāšanas, pazemināšanas un atņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(4)
Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes ierēdņi, pildot pienākumus, nēsā formas tērpus, dienesta pakāpju atšķirības zīmes un žetonus, kuru aprakstu nosaka Ministru kabinets, bet nēsāšanas kārtību — Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.
(5)
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir dienesta apliecība, kuras aprakstu un paraugu nosaka Ministru kabinets.
7.
pants.
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī:
1)
bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Valsts ieņēmumu dienestu;
2)
izveido konsultatīvās padomes un darba grupas Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē esošo jautājumu izvērtēšanai, kā arī izveido Valsts ieņēmumu dienesta digitālās attīstības vadības komiteju, kas nodrošina Valsts ieņēmumu dienesta informāciju tehnoloģijas izstrādi un attīstības monitoringu;
3)
nodrošina lēmumu nejaušās un regulārās pēcpārbaudes;
4)
sniedz ieteikumus nozaru ministrijām nodokļu normatīvo aktu pilnveidošanai;
5)
veic darbības no Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem izrietošo prasību izpildei.
8.
pants.
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu tiesības
(1)
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu tiesības nodokļu (nodevu) administrēšanā ir noteiktas likumā “Par nodokļiem un nodevām” un konkrētajos nodokļu un nodevu likumos.
(2)
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu tiesības muitas politikas jomā ir noteiktas Muitas likumā un starptautiskajās tiesību normās.
(3)
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu tiesības papildu funkciju un uzdevumu izpildē ir noteiktas arī citos normatīvajos aktos.
9.
pants.
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu tiesiskā aizsardzība
Par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu kavēšanu īstenot viņu likumīgās tiesības, par viņu goda aizskaršanu, par draudiem vai vardarbību, kas vērsta pret viņiem, kā arī par viņu dzīvības apdraudējumu sakarā ar dienesta pienākumu izpildi vainīgās personas sauc pie likumos noteiktās atbildības.
10.
pants.
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu prasību obligātums
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu likumīgās prasības, ko tie izvirzījuši, pildot amata pienākumus, visām personām ir obligātas.
11.
pants.
Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmas
(1)
Lai nodrošinātu normatīvajos aktos Valsts ieņēmumu dienestam noteikto funkciju un uzdevumu izpildi, Valsts ieņēmumu dienests organizē un vada šādu valsts informācijas sistēmu darbību:
1)
Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmu, kas nodrošina informācijas apriti par akcīzes preču pārvietošanu Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs un Latvijas Republikas teritorijā;
2)
Centrālo muitas informācijas sistēmu, kas nodrošina muitas maksājumu uzskaiti un kontroli, starptautisko autopārvadājumu atļauju reģistrāciju un esības kontroli, kā arī uzkrāj statistiskos datus par muitas darījumiem un risku pārvaldībai muitas jomā nepieciešamo informāciju;
3)
Datu noliktavas sistēmu, kas nodrošina Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu datubāzēs esošās informācijas analīzi, integrāciju, aktuālu un vēsturisku datu uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti par nodokļu maksātājiem, par iesniegtajiem dokumentiem, muitas operācijām, aprēķinātajiem un samaksātajiem nodokļiem, kā arī no citām valsts institūcijām un reģistriem saņemtas ar nodokļu maksātāju saistītas informācijas analīzi, uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti;
4)
Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, kas nodrošina autentifikācijas pakalpojumu sniegšanu šajā un citās informācijas sistēmās, elektronisko saziņu ar personu un Valsts ieņēmumu dienestu, informācijas un elektronisko dokumentu apriti, normatīvajos aktos noteikto nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju, gada pārskatu, valsts amatpersonas deklarāciju, valsts amatpersonu sarakstu elektronisku iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam, lēmumu izstrādi, normatīvajos aktos noteiktās informācijas pieejamību nodokļu maksātajam vai valsts amatpersonai, datus par nodokļu maksātāja Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) un citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu (nokavējuma naudas un soda naudas) summām, nodokļu maksātāju iesniegto attaisnojuma dokumentu uzkrāšanu gada ienākumu deklarācijām, kā arī nodrošina pasākumus sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai;
5)
Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēmu, kas nodrošina pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrācijas datu, preču un pakalpojumu apgrozījuma informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm un Latvijas Republiku, pareizu pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, kā arī informācijas publicēšanu par reģistrētiem pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem;
6)
Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu, kas nodrošina muitas deklarāciju un citas saistītās informācijas elektronisku iesniegšanu un apstrādi, elektronisku informācijas apmaiņu, tai skaitā ar citu valstu un Eiropas Komisijas muitas informācijas sistēmām, muitas kontroles dokumentēšanu, uzņēmēju un citu personu reģistrēšanu muitas nolūkiem, skaidras naudas deklarāciju reģistrēšanu;
7)
Integrēto tarifa vadības sistēmu, kas nodrošina informācijas apriti un pārraudzību normatīvajos aktos noteiktās preču klasifikācijas un kopējā muitas tarifa izmantošanai, muitas deklarāciju aizpildīšanai un muitas kontrolei muitas maksājumu un procedūru piemērošanas jomā, Latvijas Republikas importētāju tarifu kvotu pieprasījumu apstrādei, uzraudzības datu par importa un eksporta muitas deklarācijām un tirdzniecības aizsardzības instrumentu pasākumu datu apstrādei un nodošanai Eiropas Komisijai;
8)
Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu, kas nodrošina Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu maksājumu uzskaiti un administrēšanu, Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo datu par nodokļu maksātāju apstrādi, ar nodokļiem apliekamo objektu reģistrāciju un uzskaiti, valsts budžeta un Eiropas Savienības budžeta ieņēmumu uzskaites vajadzībām Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu maksājumu ieņēmumu grāmatvedības uzskaiti, informācijas apmaiņu ar ārējiem datu avotiem un nodokļu administrēšanas procesu automatizāciju, normatīvajos aktos noteikto Valsts ieņēmumu dienesta uzraudzības un kontroles funkciju nodokļu maksātāju un valsts amatpersonu uzraudzības jomā, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteikto subjektu identificēšanu un uzskaiti, akcīzes preču apriti reglamentējošo normatīvo aktu izpildi, sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu, ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu un publiskā ārpakalpojuma grāmatvežu reģistra uzturēšanu un akcīzes preču apriti reglamentējošo normatīvo aktu izpildi;
9)
Publiskojamo datu bāzi, kas nodrošina tās normatīvajos aktos noteiktās publiskojamās informācijas publiskumu, kura uzkrāta Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās;
10)
Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmu, kas nodrošina datu iegūšanu un uzglabāšanu par transportlīdzekļiem un konteineriem, kā arī informācijas iegūšanu normatīvajos aktos paredzētās riska pārvaldības vajadzībām un atbalsta sniegšanu tiesībaizsardzības iestādēm Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu finansiālo interešu aizsardzības jomā.
(2)
Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto uzdevumu un funkciju izpildi, Valsts ieņēmumu dienests šā panta pirmajā daļā minētajās valsts informāciju sistēmās veic Ministru kabineta noteiktajā apjomā fizisko personu datu apstrādi sabiedrības interesēs.
(3)
Iestādes atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam no Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmas saņem un apstrādā personas datus valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai — informāciju, kura ir vienīgi nodokļu administrācijas rīcībā vai kuru nodokļu administrācijai atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt.
(4)
Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā minēto valsts informācijas sistēmu pārzini, minētajās sistēmās iekļaujamo informāciju un tās apjomu, glabāšanas termiņus, piekļuves noteikumus, personu datu apstrādes noteikumus, kā arī valsts informācijas sistēmu auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību.
12.
pants.
Lēmumu pieņemšana Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās
(1)
Lai veicinātu nodokļu nemaksāšanas un muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu, Valsts ieņēmumu dienests, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk — Datu regula) un citu normatīvo aktu prasības, administratīvā procesa iestādē ietvaros var pieņemt lēmumu informācijas sistēmās, tostarp šo lēmumu pieņemšanai veikt fizisko personu datu profilēšanu, norādot, ka lēmums pieņemts informācijas sistēmās. Šādu lēmumu fiziskā persona var apstrīdēt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(2)
Pieņemot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, Valsts ieņēmumu dienests nodrošina Datu regulai un citiem normatīvajiem aktiem atbilstošus fizisko personu datu aizsardzības pasākumus. Informāciju par Datu regulā un citos normatīvajos aktos noteikto datu subjektu tiesību, kas saistītas ar šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, īstenošanas kārtību publicē Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē.
13.
pants.
Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana
(1)
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumi pārsūdzami tiesā.
(2)
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora izdoto administratīvo aktu valsts civildienesta jomā ierēdnis var apstrīdēt Finanšu ministrijā. Finanšu ministrijas lēmumu, kas pieņemts par apstrīdēto Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora administratīvo aktu valsts civildienesta jomā, ierēdnis var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Pārejas noteikumi
1.
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 34. nr.; 1995, 23., 24. nr.; 1997, 4. nr.; 1998, 2., 15. nr.; 1999, 22. nr.; 2001, 15., 23. nr.; 2002, 16. nr.; 2003, 8. nr.; 2005, 14. nr.; 2006, 22. nr.; 2008, 14., 24. nr.; 2009, 2., 15., 22. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 199. nr.; 2010, 99. nr.; 2011, 85. nr.; 2012, 50., 108., 203. nr.; 2013, 232. nr.; 2014, 189., 214., 257. nr.; 2015, 124. nr.; 2016, 119., 204., 241. nr.; 2017, 132. nr.; 2018, 196. nr.; 2019, 253. nr.; 2021, 193. nr.; 2023, 75. nr.).
2.
Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos ar tajos lietoto terminu “Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policija” saprot terminu “Nodokļu un muitas policija”.
3.
Ministru kabinets līdz 2025.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 5.panta ceturtajā daļā un 8.panta piektajā, sestajā un septītajā daļā minētos noteikumus.
Likums stājas spēkā 2026.gada 1.janvārī.
Ministrs V. Uzvārds