24-TA-2222
Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību
Izdarīt Likumā par budžetu un finanšu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8. nr.; 1996, 24. nr.; 1997, 21. nr.; 1998, 9. nr.; 1999, 24. nr.; 2001, 1. nr.; 2002, 23. nr.; 2003, 2., 23. nr.; 2005, 2., 24. nr.; 2007, 3. nr.; 2008, 1., 24. nr.; 2009, 13., 15., 20. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 178., 206. nr.; 2011, 103., 117., 184., 204. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 80., 193., 232. nr.; 2014, 32., 228. nr.; 2015, 248. nr.; 2016, 17., 81., 241. nr.; 2017, 242. nr.; 2018, 244. nr.; 2019, 28., 75., 224. nr.; 2020, 240A., 243. nr.; 2021, 227. nr.; 2022, 128., 204. nr.; 2023, 187., 247. nr.; 2024, 63., 82A. nr.) šādus grozījumus:
1.
Aizstāt visā likumā vārdu "atzinums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "revīzijas ziņojums" (attiecīgā locījumā).
2.
I nodaļā:
papildināt nodaļu pēc termina "Pamatbudžets" ar terminu "Politikas un darbības joma" un tā skaidrojumu šādā redakcijā:
"Politikas un darbības joma – no attīstības plānošanas dokumentiem vai normatīvajiem aktiem izrietoša ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes īstenojamā politika vai darbība, kurai noteikti politikas vai darbības mērķi.";
izteikt terminu "Vidējs termiņš" un tā skaidrojumu šādā redakcijā:
"Vidējs termiņš – četru gadu periods, ko veido saimnieciskais gads, kuram plāno valsts budžetu, un tam sekojošie trīs saimnieciskie gadi."
3.
9. pantā:
papildināt pirmo daļu ar trešo un ceturto teikumu šādā redakcijā:
"Valsts budžeta likumā apropriācijas iedala (strukturē) atbilstoši ministriju un citu centrālo valsts iestāžu politikas un darbības jomām. Politikas un darbības jomu sadala valsts pamatfunkciju īstenošanas daļā un Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas daļā.";
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
"(31) Nozares ministrs un citas centrālās valsts iestādes vadītājs sadala valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas pa budžeta programmām, apakšprogrammām un budžeta klasifikāciju kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām (un valsts budžeta izpildes procesā veic nepieciešamās izmaiņas), ievērojot valsts budžeta likumā ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm noteiktās politikas un darbības jomas.";
izslēgt 13., 13.1, 13.2 un 13.3 daļu;
papildināt 13.4 daļu pēc vārda "pārdali" ar vārdiem "un nozares ministrs un citas centrālās valsts iestādes vadītājs ievēro, lemjot par apropriācijas sadalījumu pa budžeta programmām un apakšprogrammām un budžeta klasifikāciju kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām";
papildināt pantu ar 13.5, 13.6 un 13.7 daļu šādā redakcijā:
"(135) Finanšu ministram ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, informējot par to Saeimu, veikt šādas apropriācijas pārdales un izmaiņas:
1) no atsevišķā budžeta resorā plānotās apropriācijas valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmajam finansējumam uz ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, kā arī no ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm uz atsevišķā budžeta resorā plānoto apropriāciju valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmajam finansējumam, ievērojot valsts budžeta likuma nosacījumus kārtējam gadam;
2) valsts budžeta iestādēm piešķirto ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu izmantošanai un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu atlikumu saimnieciskā gada sākumā izmantošanai;
3) valsts budžeta iestāžu ieņēmumu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu izmantošanai, kā arī valsts budžeta iestāžu ieņēmumu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu atlikumu saimnieciskā gada sākumā izmantošanai;
4) starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm transfertu veikšanai valsts budžeta izpildes procesā, kā arī valsts budžeta saņemamajiem transfertiem no pašvaldību budžetiem, no valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu budžetiem un budžeta nefinansēto iestāžu budžetiem;
5) no valsts pamatfunkciju īstenošanas daļas uz Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas daļu;
6) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ieņēmumu par valsts fondēto pensiju shēmas administrēšanu atlikumu saimnieciskā gada sākumā izmantošanai.
(136) Finanšu ministram ir tiesības veikt šādas apropriācijas pārdales un izmaiņas, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir izskatījusi to un nav iebildusi:
1) apropriācijas pārdales no izdevumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības, emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu un Klimata pārmaiņu finanšu instrumentu projektu un pasākumu īstenošanai uz citiem izdevumiem;
2) apropriācijas izmaiņas valsts pamatfunkciju īstenošanai, kas palielina ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes turpmākajiem gadiem noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu;
3) apropriācijas pārdales starp valsts budžeta likumā apstiprināto pamatbudžetu un speciālo budžetu;
4) apropriācijas pārdales apropriācijas palielināšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālajam budžetam;
5) no vienas politikas un darbības jomas Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas daļas uz citu politikas un darbības jomas Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas daļu.
(137) Nozares ministram un citas centrālās valsts iestādes vadītājam ir tiesības valsts budžeta izpildes procesā valsts budžeta izdevumu transfertus pašvaldībām, valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm pārvirzīt citiem mērķiem (ar vai bez izdevumu pārvirzīšanas starp dažādām izdevumu kategorijām) vienas politikas un darbības jomas ietvaros tikai tad, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret šīm izmaiņām.'';
1) no atsevišķā budžeta resorā plānotās apropriācijas valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmajam finansējumam uz ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, kā arī no ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm uz atsevišķā budžeta resorā plānoto apropriāciju valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmajam finansējumam, ievērojot valsts budžeta likuma nosacījumus kārtējam gadam;
2) valsts budžeta iestādēm piešķirto ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu izmantošanai un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu atlikumu saimnieciskā gada sākumā izmantošanai;
3) valsts budžeta iestāžu ieņēmumu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu izmantošanai, kā arī valsts budžeta iestāžu ieņēmumu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu atlikumu saimnieciskā gada sākumā izmantošanai;
4) starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm transfertu veikšanai valsts budžeta izpildes procesā, kā arī valsts budžeta saņemamajiem transfertiem no pašvaldību budžetiem, no valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu budžetiem un budžeta nefinansēto iestāžu budžetiem;
5) no valsts pamatfunkciju īstenošanas daļas uz Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas daļu;
6) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ieņēmumu par valsts fondēto pensiju shēmas administrēšanu atlikumu saimnieciskā gada sākumā izmantošanai.
(136) Finanšu ministram ir tiesības veikt šādas apropriācijas pārdales un izmaiņas, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir izskatījusi to un nav iebildusi:
1) apropriācijas pārdales no izdevumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības, emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu un Klimata pārmaiņu finanšu instrumentu projektu un pasākumu īstenošanai uz citiem izdevumiem;
2) apropriācijas izmaiņas valsts pamatfunkciju īstenošanai, kas palielina ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes turpmākajiem gadiem noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu;
3) apropriācijas pārdales starp valsts budžeta likumā apstiprināto pamatbudžetu un speciālo budžetu;
4) apropriācijas pārdales apropriācijas palielināšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālajam budžetam;
5) no vienas politikas un darbības jomas Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas daļas uz citu politikas un darbības jomas Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas daļu.
(137) Nozares ministram un citas centrālās valsts iestādes vadītājam ir tiesības valsts budžeta izpildes procesā valsts budžeta izdevumu transfertus pašvaldībām, valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm pārvirzīt citiem mērķiem (ar vai bez izdevumu pārvirzīšanas starp dažādām izdevumu kategorijām) vienas politikas un darbības jomas ietvaros tikai tad, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret šīm izmaiņām.'';
izslēgt četrpadsmitās daļas 1. punktu;
papildināt piecpadsmito daļu pēc vārda "gadījumos" ar vārdiem "kā arī starp vienas ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes politikas un darbības jomām";
papildināt sešpadsmito daļu pēc vārdiem "no attiecīgās informācijas saņemšanas" ar vārdiem "ir izskatījusi to un";
aizstāt astoņpadsmitajā daļā vārdus "izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām" ar vārdu "izdevumiem";
papildināt pantu ar divdesmito daļu šādā redakcijā:
"(20) Valsts kase līdz nākamā mēneša desmitajam datumam publicē savā tīmekļvietnē informatīvu materiālu – dinamisko budžeta pārskatu par valsts budžeta izpildes procesā precizēto valsts budžeta plānu atbilstoši nozares ministra un citas centrālās valsts iestādes vadītāja apstiprinātajam apropriācijas sadalījumam pa budžeta programmām un apakšprogrammām un budžetu klasifikāciju kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām."
4.
9.1 pantā:
izslēgt otrās daļas ievaddaļā vārdus "sadalījumā pa programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām";
aizstāt otrās daļas 3. apakšpunktā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas" ar vārdiem "Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas";
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Finanšu ministram ir tiesības neizlietoto asignējumu rezervi pārdalīt ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm uz to pašu politikas un darbības jomu, kurā attiecīgajam budžeta resoram iepriekšējā saimnieciskajā gadā izveidojās neizlietotie asignējumi valsts pamatfunkciju īstenošanai, kuru resurss izdevumu segšanai bija dotācija no vispārējiem ieņēmumiem. Ja neizlietoto asignējumu rezervi nepieciešams pārdalīt uz citu politikas un darbības jomu, tad piemēro šā likuma 9. panta piecpadsmitajā daļā minēto kārtību.";
izslēgt piekto daļu;
izslēgt sestajā daļā vārdus "un piektajā".
5.
14. pantā:
aizstāt trešās daļas pirmajā teikumā vārdus "sagatavo gada publiskos pārskatus un mēneša laikā pēc sagatavošanas publicē tos savā tīmekļvietnē" ar vārdiem "sagatavo un publicē gada publiskos pārskatus savā tīmekļvietnē";
aizstāt trešās daļas otrajā teikumā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas" ar vārdiem "Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas".
6.
18.1 pantā:
aizstāt piektajā daļā vārdus "pirmo un otro" ar vārdiem "pirmo, otro un trešo";
aizstāt septītās daļas 2. punktā vārdus "katrai izdevumu kategorijai saskaņā ar budžeta klasifikāciju, norādot katras kategorijas līdzekļu izmantošanas mērķi" ar vārdiem "un ir par pamatu asignējumu piešķiršanai budžeta resoriem atbilstoši politikas un darbības jomām";
aizstāt septītās daļas 3. punktā vārdus "atbilstoši budžeta izdevumu klasifikācijai" ar vārdiem "atbilstoši normatīvajā aktā par budžeta pieprasījumu izstrādāšanu noteiktajai detalizācijai";
izteikt astotās daļas 5. punktu šādā redakcijā:
"5) informāciju par izdevumu politikas stratēģiju un virzieniem, budžetu izdevumu kopapjomu un struktūru, kā arī budžeta resoru programmu un apakšprogrammu finansiālajiem rādītājiem par iepriekšējo saimniecisko gadu, kārtējo gadu un vidējam termiņam saskaņā ar budžeta klasifikāciju, norādot budžeta līdzekļu izmantošanas mērķi un sasniedzamos rezultatīvos rādītājus atbilstoši politikas un darbības jomām un budžeta programmām un apakšprogrammām;";
papildināt pantu ar 8.1 daļu šādā redakcijā:
"(81) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes valsts budžeta likumprojekta paskaidrojumos ietver sasniedzamos politikas un darbības rezultatīvos rādītājus un tādas plānotās rādītāju vērtības, kuras ir paredzēts sasniegt ar valsts budžeta likumā piešķirto finansējumu.";
aizstāt desmitajā daļā vārdus "otro un trešo" ar vārdiem "otro, trešo un ceturto".
7.
Izteikt 24. panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
"Valsts kase piešķir asignējumus izdevumiem saskaņā ar nozares ministra un citas centrālās valsts iestādes vadītāja apstiprināto valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas sadalījumu pa budžeta programmām, apakšprogrammām un budžeta klasifikāciju kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām un nodrošina to izpildi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."
8.
Izteikt 28. pantu šādā redakcijā:
"28. pants. Latvijas vidēja termiņa Fiskāli strukturālais plāns
(1) Ministru kabinets saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 līdz kārtējā gada 15. aprīlim iesniedz Saeimai Latvijas vidēja termiņa Fiskāli strukturālo plānu vai attiecīgi tā gadskārtējo progresa ziņojumu.
(2) Finanšu ministrs Saeimas sēdē ziņo par Latvijas vidēja termiņa Fiskāli strukturālo plānu vai attiecīgi par tā gadskārtējo progresa ziņojumu, ietverot informāciju par makroekonomiskās attīstības scenāriju, fiskālās politikas stratēģiju un fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem, plānā ietvertajām strukturālajām reformām un investīcijām, kā arī par iespējamiem valsts budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem."
(1) Ministru kabinets saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 līdz kārtējā gada 15. aprīlim iesniedz Saeimai Latvijas vidēja termiņa Fiskāli strukturālo plānu vai attiecīgi tā gadskārtējo progresa ziņojumu.
(2) Finanšu ministrs Saeimas sēdē ziņo par Latvijas vidēja termiņa Fiskāli strukturālo plānu vai attiecīgi par tā gadskārtējo progresa ziņojumu, ietverot informāciju par makroekonomiskās attīstības scenāriju, fiskālās politikas stratēģiju un fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem, plānā ietvertajām strukturālajām reformām un investīcijām, kā arī par iespējamiem valsts budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem."
9.
Izteikt 28.1 pantu šādā redakcijā:
"28.1 pants. Sadarbība ar Saeimas komisijām
(1) Finanšu ministrs informē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju valsts budžeta likumprojekta vai tā grozījumu izstrādes procesa laikā par valsts budžeta plānošanas un izpildes gaitu.
(2) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes līdz kārtējā gada 30. aprīlim iesniedz attiecīgajām Saeimas komisijām informāciju par to darbības mērķiem un rezultātiem, iepriekšējā gada budžeta izpildi, sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši izlietotajiem resursiem un ieguvumu sabiedrībai un tās ietekmi uz nozaru politiku turpmāko finansēšanu vidējā termiņā.
(3) Šā panta noteikumi neattiecas uz nacionālās drošības pasākumiem paredzētiem slepeniem izdevumiem, ievērojot šā likuma 13. panta un citos likumos noteiktās prasības."
(1) Finanšu ministrs informē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju valsts budžeta likumprojekta vai tā grozījumu izstrādes procesa laikā par valsts budžeta plānošanas un izpildes gaitu.
(2) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes līdz kārtējā gada 30. aprīlim iesniedz attiecīgajām Saeimas komisijām informāciju par to darbības mērķiem un rezultātiem, iepriekšējā gada budžeta izpildi, sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši izlietotajiem resursiem un ieguvumu sabiedrībai un tās ietekmi uz nozaru politiku turpmāko finansēšanu vidējā termiņā.
(3) Šā panta noteikumi neattiecas uz nacionālās drošības pasākumiem paredzētiem slepeniem izdevumiem, ievērojot šā likuma 13. panta un citos likumos noteiktās prasības."
10.
30. pantā:
izteikt 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1) budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo un iesniedz gada pārskatu;
2) Valsts kase papildus šīs daļas 1. punktā minētajam sagatavo un iesniedz ikgadējo pārskatu par valsts budžeta finanšu uzskaiti;
3) Valsts ieņēmumu dienests papildus šīs daļas 1. punktā minētajam sagatavo un iesniedz ikgadējo pārskatu par tā administrētiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem;
4) ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības sagatavo un iesniedz gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu.";
1) budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo un iesniedz gada pārskatu;
2) Valsts kase papildus šīs daļas 1. punktā minētajam sagatavo un iesniedz ikgadējo pārskatu par valsts budžeta finanšu uzskaiti;
3) Valsts ieņēmumu dienests papildus šīs daļas 1. punktā minētajam sagatavo un iesniedz ikgadējo pārskatu par tā administrētiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem;
4) ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības sagatavo un iesniedz gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu.";
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu un ikgadējo pārskatu par valsts budžeta finanšu uzskaiti un ikgadējo pārskatu par Valsts ieņēmumu dienesta administrētiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem iesniedz Valsts kasei līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1. aprīlim.";
izslēgt 3.1 un 3.2 daļu;
papildināt pantu ar 3.3 un 3.4 daļu šādā redakcijā:
"(33) Valsts kase līdz 1. aprīlim saņem no Valsts kontroles informāciju par pabeigtajām revīzijas pārbaudēm par:
1) ministriju un citu centrālo valsts iestāžu konsolidētajiem gada pārskatiem;
2) izlasē iekļauto ministriju un citu centrālo valsts iestāžu un valsts budžeta iestāžu gada pārskatiem;
3) ikgadējo pārskatu par valsts budžeta finanšu uzskaiti un ikgadējo pārskatu par Valsts ieņēmumu dienesta administrētiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem.
1) ministriju un citu centrālo valsts iestāžu konsolidētajiem gada pārskatiem;
2) izlasē iekļauto ministriju un citu centrālo valsts iestāžu un valsts budžeta iestāžu gada pārskatiem;
3) ikgadējo pārskatu par valsts budžeta finanšu uzskaiti un ikgadējo pārskatu par Valsts ieņēmumu dienesta administrētiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem.
(34) Pašvaldības, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un citas budžeta iestādes, ievērojot to darbību regulējošajos normatīvajos aktos ietvertos noteikumus par gada pārskata revīziju, gada pārskatam vai konsolidētajam gada pārskatam pievieno zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojumu par gada pārskata pārbaudi.";
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ministru kabinets nosaka:
1) kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības apkopo, sagatavo un iesniedz Valsts kasei to kapitālsabiedrību finanšu pārskatus, kā arī iesniegšanas termiņu;
2) kapitālsabiedrības, par kurām apkopo šīs daļas 1. punktā minētos finanšu pārskatus.";
1) kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības apkopo, sagatavo un iesniedz Valsts kasei to kapitālsabiedrību finanšu pārskatus, kā arī iesniegšanas termiņu;
2) kapitālsabiedrības, par kurām apkopo šīs daļas 1. punktā minētos finanšu pārskatus.";
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1) budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo un iesniedz Valsts kasei mēneša pārskatu;
2) ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības sagatavo un iesniedz Valsts kasei mēneša pārskatu vai konsolidēto mēneša pārskatu, kā arī tā iesniegšanas termiņu.";
1) budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo un iesniedz Valsts kasei mēneša pārskatu;
2) ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības sagatavo un iesniedz Valsts kasei mēneša pārskatu vai konsolidēto mēneša pārskatu, kā arī tā iesniegšanas termiņu.";
izteikt septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1) budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo un iesniedz Valsts kasei ceturkšņa pārskatu, kā arī Valsts kase – ceturkšņa pārskatu par valsts budžeta finanšu uzskaiti;
2) ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības sagatavo un iesniedz Valsts kasei ceturkšņa pārskatu vai konsolidēto ceturkšņa pārskatu, kā arī tā iesniegšanas termiņu.";
1) budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo un iesniedz Valsts kasei ceturkšņa pārskatu, kā arī Valsts kase – ceturkšņa pārskatu par valsts budžeta finanšu uzskaiti;
2) ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības sagatavo un iesniedz Valsts kasei ceturkšņa pārskatu vai konsolidēto ceturkšņa pārskatu, kā arī tā iesniegšanas termiņu.";
izslēgt astoto daļu;
izteikt devīto daļu šādā redakcijā:
"(9) Ministrija un cita centrālā valsts iestāde ir atbildīga par tās padotībā esošo no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu gada vai konsolidētā gada pārskata iesniegšanu Valsts kasei saskaņā ar normatīvajos aktos par gada pārskata sagatavošanu noteikto kārtību.";
izteikt desmito daļu šādā redakcijā:
"(10) Budžeta iestādes, reorganizējot vai izbeidzot savu darbību, sagatavo un iesniedz iestādes darbības slēguma pārskatu saskaņā ar normatīvajos aktos par gada pārskata sagatavošanu noteikto kārtību.";
papildināt pantu ar trīspadsmito daļu šādā redakcijā:
"(13) Reorganizējot, kā arī izbeidzot no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes darbību, normatīvajos aktos noteiktā atbildīgā institūcija triju mēnešu laikā no reorganizācijas vai darbības izbeigšanas datuma sagatavo un iesniedz Valsts kasei darbības slēguma pārskatu."
11.
Papildināt VIII nodaļu ar 45.1 pantu šādā redakcijā:
"45.1 pants. Pašvaldību finanšu stabilizācija un valsts budžeta aizdevums pašvaldības finanšu situācijas stabilizēšanai
(1) Pašvaldībā, kura ir nonākusi ārkārtējās finansiālās grūtībās, īsteno finanšu stabilizācijas procesu, lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldību autonomo funkciju izpildi.
(2) Pašvaldība pieņem domes lēmumu par nepieciešamību uzsākt pašvaldības finanšu stabilizācijas procesu, ja tā konstatē šādas pazīmes:
1) pašvaldība pēc budžeta izdevumu optimizācijas pasākuma veikšanas nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs nokārtot uzņemtās saistības pilnā apmērā vai daļēji bez valsts budžeta aizdevuma pašvaldības finanšu situācijas stabilizēšanai;
2) pašvaldības saistību (aizņēmumu, galvojumu un citas ilgtermiņa saistības) ikgadējais apmērs kopā ar nokavētiem maksājumiem, kas ir ilgāki par 30 dienām, pret kreditoriem pārsniedz 20 procentus no pašvaldības kārtējā gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteikta mērķa finansēšanai, tajā skaitā bez valsts budžeta transfertiem Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem noteiktu mērķu finansēšanai, un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.
(3) Ministru kabinetam ir tiesības lemt par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu un izbeigšanu un par nepieciešamo valsts budžeta aizdevumu pašvaldības finanšu situācijas stabilizēšanai, ievērojot valsts budžeta likumā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma apjomus saskaņā ar šā likuma 45. panta pirmo daļu.
(4) Finanšu ministram, pamatojoties uz šā panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta lēmumu, ir tiesības piešķirt pašvaldībai valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizēšanai, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret aizdevuma piešķiršanu.
(5) Ministru kabinets nosaka pašvaldību finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanas, uzraudzības un izbeigšanas kārtību."
(1) Pašvaldībā, kura ir nonākusi ārkārtējās finansiālās grūtībās, īsteno finanšu stabilizācijas procesu, lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldību autonomo funkciju izpildi.
(2) Pašvaldība pieņem domes lēmumu par nepieciešamību uzsākt pašvaldības finanšu stabilizācijas procesu, ja tā konstatē šādas pazīmes:
1) pašvaldība pēc budžeta izdevumu optimizācijas pasākuma veikšanas nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs nokārtot uzņemtās saistības pilnā apmērā vai daļēji bez valsts budžeta aizdevuma pašvaldības finanšu situācijas stabilizēšanai;
2) pašvaldības saistību (aizņēmumu, galvojumu un citas ilgtermiņa saistības) ikgadējais apmērs kopā ar nokavētiem maksājumiem, kas ir ilgāki par 30 dienām, pret kreditoriem pārsniedz 20 procentus no pašvaldības kārtējā gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteikta mērķa finansēšanai, tajā skaitā bez valsts budžeta transfertiem Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem noteiktu mērķu finansēšanai, un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.
(3) Ministru kabinetam ir tiesības lemt par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu un izbeigšanu un par nepieciešamo valsts budžeta aizdevumu pašvaldības finanšu situācijas stabilizēšanai, ievērojot valsts budžeta likumā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma apjomus saskaņā ar šā likuma 45. panta pirmo daļu.
(4) Finanšu ministram, pamatojoties uz šā panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta lēmumu, ir tiesības piešķirt pašvaldībai valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizēšanai, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret aizdevuma piešķiršanu.
(5) Ministru kabinets nosaka pašvaldību finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanas, uzraudzības un izbeigšanas kārtību."
12.
Izteikt 46. panta ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Saistības, kuras no budžeta finansētu institūciju un pašvaldību vadītāji uzņēmušies attiecībā uz budžeta līdzekļiem bez asignējuma, pārsniedzot piešķirto asignējumu vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, nav uzskatāmas par valsts un pašvaldību saistībām."
13.
Pārejas noteikumos:
izteikt pārejas noteikumu 104. punktu šādā redakcijā:
''104. Līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi Saeimas kārtības rullī, piemērojot šā likuma 28. pantu, Saeimai iesniegtās Latvijas vidēja termiņa Fiskāli strukturālā plāna vai attiecīgi tā gadskārtējā progresa ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedzamas deputātiem. Ja atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam nav iesniegts priekšlikums par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, tad Saeimas Prezidijs finanšu ministra ziņojumu par Latvijas vidēja termiņa Fiskāli strukturālo plānu vai attiecīgi tā gadskārtējo progresa ziņojumu, kurā ietverta informācija par makroekonomiskās attīstības scenāriju, fiskālās politikas stratēģiju un fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem, plānā ietvertajām strukturālajām reformām un investīcijām, kā arī par iespējamiem valsts budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem, iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 20 dienas pēc tam, kad Latvijas vidēja termiņa Fiskāli strukturālais plāns vai attiecīgi tā gadskārtējā progresa ziņojums iesniegts Saeimai. Saeimas sēdē finanšu ministra ziņojumu par Latvijas vidēja termiņa Fiskāli strukturālo plānu vai attiecīgi tā gadskārtējo progresa ziņojumu izskata, ievērojot Saeimas kārtības ruļļa vispārējos noteikumus par ziņojumu izskatīšanu.";
papildināt pārejas noteikumus ar 109., 110., 111., 112., 113., 114., 115., 116., 117., 118., 119., 120. un 121. punktu šādā redakcijā:
"109. Atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 13. nr.; 1999, 22. nr.; 2001, 2. nr.; 2005, 24. nr.; 2009, 3. nr.; 2012, 157. nr.).
110. Grozījumi šā likuma I nodaļā par termina "Vidējs termiņš" izteikšanu jaunā redakcijā, 18.1 panta piektajā daļā un desmitajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Fiskālās disciplīnas likumā.
111. Grozījumi šā likuma I nodaļā par termina "Politikas un darbības joma" ieviešanu, 9. panta pirmajā daļā un 3.1 daļā, 18.1 panta septītās daļas 2. un 3. punktā, astotās daļas 5. punktā, 24. panta otrās daļas pirmajā teikumā par izmaiņām valsts budžeta likuma struktūrā, apropriāciju iedalījumu stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī un tos sāk piemērot 2026. gadā, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam.
112. Grozījumi par šā likuma 9. panta 13., 13.1, 13.2 un 13.3 daļas izslēgšanu, 13.4 daļas papildināšanu, 9. panta papildināšanu ar 13.5, 13.6 un 13.7 daļu par apropriāciju pārdalēm un izmaiņām stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī un tos sāk piemērot valsts budžeta likuma 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam izpildes procesā.
113. Šā likuma 9. panta divdesmitā daļa stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.
114. Grozījumi šā likuma 9.1 panta otrās daļas ievaddaļā, trešajā, piektajā un sestajā daļā par apropriācijas rezervi stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī un tos sāk piemērot 2028. gadā, pārdalot līdzekļus no apropriācijas rezerves attiecībā uz 2027. gadu. Pārdalot līdzekļus 2027. gadā no apropriācijas rezerves attiecībā uz 2026. gadu, neizlietotajiem asignējumiem nepiemēro šā likuma 9.1 panta piekto daļu par procentuālo ierobežojumu uz atlīdzības palielināšanu.
115. Grozījumi par šā likuma 18.1 panta papildināšanu ar 8.1 daļu attiecībā uz izmaiņām valsts budžeta likumprojekta paskaidrojumos stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī un tos sāk piemērot 2025. gadā, sagatavojot likumprojekta par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam paskaidrojumus.
116. Šā likuma 24. panta otrās daļas pirmajā teikumā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2026. gada 31. decembrim. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim piemērojami Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumi Nr. 1220 "Asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtība".
117. Grozījumi šā likuma 28.1 panta pirmajā, otrajā daļā un trešā daļa stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī, un ministrijas un citas centrālās valsts iestādes līdz 2025. gada 30. aprīlim iesniedz attiecīgajām Saeimas komisijām informāciju par to darbības mērķiem un rezultātiem, iepriekšējā gada budžeta izpildi, sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši izlietotajiem resursiem un ieguvumu sabiedrībai un tās ietekmi uz nozaru politiku turpmāko finansēšanu vidējā termiņā par 2024. gada budžeta izpildi.
118. Ministru kabinets līdz 2025. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 30. panta 1.1 daļā minētos noteikumus, un ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes, Valsts kase par valsts budžeta finanšu uzskaiti, Valsts ieņēmumu dienests par tā administrētiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem un pašvaldības uzsāk šo noteikumu piemērošanu 2026. gadā, sagatavojot gada pārskatu, konsolidēto gada pārskatu un konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu par 2025. gadu.
119. Grozījumus šā likuma 30. panta trešajā, 3.3, 3.4, devītajā, desmitajā un trīspadsmitajā daļā, 31. panta pirmajā daļā, 32. panta 1.1 daļā un otrajā daļā, 32.1 panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā pirmo reizi piemēro 2026. gadā, sagatavojot gada pārskatu, konsolidēto gada pārskatu un konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu par 2025. gadu un slēguma pārskatu par periodu, kas beidzas 2025. gadā.
120. Ministru kabinets līdz 2025. gada 20. janvārim izdod šā likuma 30. panta ceturtajā, sestajā un septītajā daļā minētos noteikumus un ministrijas, citas centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības uzsāk to piemērošanu, sagatavojot mēneša pārskatu par 2025. gada janvāra mēnesi un ceturkšņa pārskatu par 2025. gada 1. ceturksni.
121. Ministru kabinets līdz 2025. gada 31. martam izdod šā likuma 45.1 panta piektajā daļā minētos noteikumus. Attiecībā uz pašvaldībām, kuras ir nonākušas finanšu grūtībās un kurās uzsākts finanšu stabilizācijas process saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 37. pantu vai likumu "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" un Ministru kabinets ir lēmis par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem, tajā skaitā par nepieciešamo valsts budžeta aizdevumu uzņemto saistību izpildei pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma ietvaros, līdz 2025. gada 31. martam pašvaldības finanšu stabilizācijas process tiek turpināts saskaņā ar likumu "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" un Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem. Ar 2025. gada 1. aprīli piemērojami Ministru kabineta noteikumi par pašvaldību finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanas, uzraudzības un izbeigšanas kārtību."
110. Grozījumi šā likuma I nodaļā par termina "Vidējs termiņš" izteikšanu jaunā redakcijā, 18.1 panta piektajā daļā un desmitajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Fiskālās disciplīnas likumā.
111. Grozījumi šā likuma I nodaļā par termina "Politikas un darbības joma" ieviešanu, 9. panta pirmajā daļā un 3.1 daļā, 18.1 panta septītās daļas 2. un 3. punktā, astotās daļas 5. punktā, 24. panta otrās daļas pirmajā teikumā par izmaiņām valsts budžeta likuma struktūrā, apropriāciju iedalījumu stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī un tos sāk piemērot 2026. gadā, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam.
112. Grozījumi par šā likuma 9. panta 13., 13.1, 13.2 un 13.3 daļas izslēgšanu, 13.4 daļas papildināšanu, 9. panta papildināšanu ar 13.5, 13.6 un 13.7 daļu par apropriāciju pārdalēm un izmaiņām stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī un tos sāk piemērot valsts budžeta likuma 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam izpildes procesā.
113. Šā likuma 9. panta divdesmitā daļa stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.
114. Grozījumi šā likuma 9.1 panta otrās daļas ievaddaļā, trešajā, piektajā un sestajā daļā par apropriācijas rezervi stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī un tos sāk piemērot 2028. gadā, pārdalot līdzekļus no apropriācijas rezerves attiecībā uz 2027. gadu. Pārdalot līdzekļus 2027. gadā no apropriācijas rezerves attiecībā uz 2026. gadu, neizlietotajiem asignējumiem nepiemēro šā likuma 9.1 panta piekto daļu par procentuālo ierobežojumu uz atlīdzības palielināšanu.
115. Grozījumi par šā likuma 18.1 panta papildināšanu ar 8.1 daļu attiecībā uz izmaiņām valsts budžeta likumprojekta paskaidrojumos stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī un tos sāk piemērot 2025. gadā, sagatavojot likumprojekta par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam paskaidrojumus.
116. Šā likuma 24. panta otrās daļas pirmajā teikumā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2026. gada 31. decembrim. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim piemērojami Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumi Nr. 1220 "Asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtība".
117. Grozījumi šā likuma 28.1 panta pirmajā, otrajā daļā un trešā daļa stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī, un ministrijas un citas centrālās valsts iestādes līdz 2025. gada 30. aprīlim iesniedz attiecīgajām Saeimas komisijām informāciju par to darbības mērķiem un rezultātiem, iepriekšējā gada budžeta izpildi, sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši izlietotajiem resursiem un ieguvumu sabiedrībai un tās ietekmi uz nozaru politiku turpmāko finansēšanu vidējā termiņā par 2024. gada budžeta izpildi.
118. Ministru kabinets līdz 2025. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 30. panta 1.1 daļā minētos noteikumus, un ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes, Valsts kase par valsts budžeta finanšu uzskaiti, Valsts ieņēmumu dienests par tā administrētiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem un pašvaldības uzsāk šo noteikumu piemērošanu 2026. gadā, sagatavojot gada pārskatu, konsolidēto gada pārskatu un konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu par 2025. gadu.
119. Grozījumus šā likuma 30. panta trešajā, 3.3, 3.4, devītajā, desmitajā un trīspadsmitajā daļā, 31. panta pirmajā daļā, 32. panta 1.1 daļā un otrajā daļā, 32.1 panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā pirmo reizi piemēro 2026. gadā, sagatavojot gada pārskatu, konsolidēto gada pārskatu un konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu par 2025. gadu un slēguma pārskatu par periodu, kas beidzas 2025. gadā.
120. Ministru kabinets līdz 2025. gada 20. janvārim izdod šā likuma 30. panta ceturtajā, sestajā un septītajā daļā minētos noteikumus un ministrijas, citas centrālās valsts iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības uzsāk to piemērošanu, sagatavojot mēneša pārskatu par 2025. gada janvāra mēnesi un ceturkšņa pārskatu par 2025. gada 1. ceturksni.
121. Ministru kabinets līdz 2025. gada 31. martam izdod šā likuma 45.1 panta piektajā daļā minētos noteikumus. Attiecībā uz pašvaldībām, kuras ir nonākušas finanšu grūtībās un kurās uzsākts finanšu stabilizācijas process saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 37. pantu vai likumu "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" un Ministru kabinets ir lēmis par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem, tajā skaitā par nepieciešamo valsts budžeta aizdevumu uzņemto saistību izpildei pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma ietvaros, līdz 2025. gada 31. martam pašvaldības finanšu stabilizācijas process tiek turpināts saskaņā ar likumu "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" un Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem. Ar 2025. gada 1. aprīli piemērojami Ministru kabineta noteikumi par pašvaldību finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanas, uzraudzības un izbeigšanas kārtību."
Likums stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Finanšu ministrs A. Ašeradens