22-TA-2670
Energoefektivitātes pienākuma shēmas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Energoefektivitātes likuma
6. panta otro, otro prim, sesto un septīto daļu
6. panta otro, otro prim, sesto un septīto daļu
I.Vispārīgais jautājums
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
energoefektivitātes pienākuma shēmā iekļaujamās nozares;
1.2.
energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgo pušu (turpmāk – atbildīgās puses) izvēles kritērijus;
1.3.
atbildīgo pušu pienākumu apjomu sadalījumā pa gadiem, tā izpildes nosacījumus un noteikšanas metodiku;
1.4.
iegūtā enerģijas ietaupījuma verifikācijas sistēmu;
1.5.
kārtību, kādā atbildīgajai pusei radušās izmaksas par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem pie galalietotāja vai atbildīgajai pusei noteiktās iemaksas valsts energoefektivitātes fondā iekļauj maksā par enerģiju;
1.6.
kārtību, kādā šo noteikumu 1.5. apakšpunktā minētās izmaksas sadalāmas starp galalietotājiem, un to apmaksas veidu.
II.Energoefektivitātes pienākuma shēmā iekļaujamā nozare un atbildīgo pušu izvēles kritēriji
2.
Energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgā puse attiecīgā saistību perioda ietvaros ir elektroenerģijas mazumtirgotājs, dabasgāzes mazumtirgotājs un centralizētās siltumapgādes komersants, kura pārdotais elektroenerģijas, dabasgāzes vai siltumenerģijas apjoms iepriekšējā kalendāra gadā pirms attiecīgā saistību perioda vai vismaz vienā kalendāra gadā attiecīgā saistību perioda ietvaros ir vismaz 10 GWh.
3.
(Svītrots)
4.
Elektroenerģijas mazumtirgotājs, dabasgāzes mazumtirgotājs un centralizētās siltumapgādes komersants, kas sākotnēji nav iesaistīts energoefektivitātes pienākuma shēmā, kļūst par atbildīgo pusi ar nākamo kalendāra gadu pēc tam, kad atbilst šo noteikumu 2. punktā minētajam kritērijam. Būvniecības valsts kontroles birojam (turpmāk – birojs) ir tiesības saņemt informāciju no elektroenerģijas un dabasgāzes sadales un pārvades sistēmas operatoriem par šajā punktā minēto komersantu galalietotājiem piegādāto enerģijas apjomu, lai kontrolētu šajos noteikumos ietverto pienākumu izpildi.
4.1
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija līdz kārtējā gada februāra pēdējam datumam sniedz informāciju birojam par elektroenerģijas mazumtirgotājiem, dabasgāzes mazumtirgotājiem un centralizētās siltumapgādes komersantiem, kas atbilst šo noteikumu 2. punktā minētajam kritērijam. Informācija tiek sniegta, izdalot mājsaimniecības lietotājiem, citiem lietotājiem un citiem tirgotājiem pārdoto apjomu.
5.
Birojs savā tīmekļvietnē publicē un aktualizē informāciju par energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgajām pusēm.
III.Atbildīgo pušu pienākumu apjoms, tā noteikšanas metodika un energoefektivitātes pienākuma shēmas ietaupījuma kopējais apjoms
6.
Energoefektivitātes pienākuma shēma valsts obligātā galapatēriņa ietaupījuma sasniegšanai tiek uzsākta 2017. gada 29. maijā un tiek īstenota līdz 2030. gada 31. decembrim:
6.1.
energoefektivitātes pienākuma shēmas starta periods ir no 2017. gada 29. maija līdz 2017. gada 31. decembrim;
6.2.
energoefektivitātes pienākuma shēmas pirmais saistību periods ir no 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim;
6.3.
energoefektivitātes pienākuma shēmas otrais saistību periods ir no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim.
7.
(Svītrots)
8.
(Svītrots)
9.
Atbildīgās puses konkrētā saistību periodā sasniedz kopējo valsts obligātā galapatēriņa ietaupījuma daļu, ko veido visu atbildīgo pušu pienākumu apjoma summa attiecīgā saistību periodā. Energoefektivitātes pienākuma shēmā iekļauto atbildīgo pušu kopējā valsts obligātā galapatēriņa ietaupījuma daļa tiek palielināta par pienākumu apjomu, kas aprēķināts no jauna iekļautajai atbildīgajai pusei.
10.
Atbildīgās puses pienākuma apjomu sadalījumā pa gadiem nosaka pēc šādas metodes:
10.1.
2018. gadā – P2018=1,5 % x A2018;
10.2.
2019. gadā – P2019=1,5 % x (A2018+A2019);
10.3.
2020. gadā – P2020=1,5 % x (A2018+A2019+A2020);
10.4.
sākot ar 2023. gadu – Pn=1,5 % x An-1, kur:
An – atbildīgās puses attiecīgajā gadā pārdotais elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dabasgāzes apjoms (MWh);
An-1 – atbildīgās puses iepriekšējā gadā pārdotais elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dabasgāzes apjoms (MWh);
Pn – atbildīgās puses attiecīgā gada pienākuma apjoms (MWh).
An – atbildīgās puses attiecīgajā gadā pārdotais elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dabasgāzes apjoms (MWh);
An-1 – atbildīgās puses iepriekšējā gadā pārdotais elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dabasgāzes apjoms (MWh);
Pn – atbildīgās puses attiecīgā gada pienākuma apjoms (MWh).
10.1
Ja atbildīgā puse 10 GWh kritērijam atbilst vairāk nekā vienā no šo noteikumu 2. punktā minētajām nozarēm, tās pienākuma apjomu saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu nosaka nozarē, kurā pārdots lielākais enerģijas apjoms.
11.
No atbildīgās puses pārdotā enerģijas apjoma, kas tiek izmantots par pamatu tās pienākuma apjoma noteikšanai saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu, var atskaitīt lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, lielajiem uzņēmumiem, pašvaldībām un valsts iestādēm pārdoto attiecīgās enerģijas apjomu, pamatojoties uz atbildīgās puses rakstisku apliecinājumu. Šādā gadījumā atskaitījumi nepārsniedz 80 % no atbildīgās puses pārdotā enerģijas apjoma, kas izmantots par pamatu pienākuma apjoma noteikšanai saskaņā ar šo noteikumu 10. punktā norādīto metodi.
IV.Atbildīgās puses gūtais enerģijas ietaupījums pienākuma izpildei un tā verifikācija
12.
Atbildīgā puse energoefektivitātes pienākuma shēmas ietvaros pienākumu var izpildīt:
12.1.
nodrošinot galalietotāju informēšanu par energoefektivitātes paaugstināšanas iespējām;
12.2.
veicot iemaksas valsts energoefektivitātes fondā atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību un apmēru, kādā tiek veiktas iemaksas energoefektivitātes fondos obligātā enerģijas ietaupījuma sasniegšanai;
12.3.
ar energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem pie galalietotāja.
12.1
Atbildīgā puse vismaz 10 % no attiecīgā gada pienākuma apjoma, ko nosaka saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu, izpilda ar šo noteikumu 12.3. apakšpunktā minētiem pasākumiem.
13.
Lai sasniegtu attiecīgu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu, atbildīgās puses šo noteikumu 19. punktā minētajā energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu plānā iekļauj energoefektivitātes un citus pasākumus un ar apliecinošiem dokumentiem pierāda savu līdzdalību minētajos pasākumos.
14.
Atbildīgās puses starta periodā energoefektivitātes monitoringa sistēmas ietvaros 2017. gadā ziņo par enerģijas ietaupījumu, kas iegūts no 2014. gada 1. janvāra līdz starta perioda beigām energoefektivitātes pasākumos pie galalietotājiem. Atbildīgā puse ar apliecinošiem dokumentiem pierāda savu līdzdalību minētajos pasākumos. Par attiecīgo ietaupījuma apjomu samazina atbildīgās puses pienākuma apjomu pirmajā saistību periodā.
15.
Atbildīgā puse katru gadu iesniedz birojam enerģijas ietaupījuma pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu atbilstoši normatīvajiem aktiem par energoefektivitātes monitoringu.
16.
Ja atbildīgā puse attiecīgā gada pienākuma apjomu, ko nosaka saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu:
16.1.
ir izpildījusi vismaz par 80 %, trūkstošo daļu pieskaita nākamā kalendārā gada pienākuma apjomam attiecīgā saistību perioda ietvaros. Ja iztrūkums izveidojies attiecīgā saistību perioda pēdējā gadā, atbildīgā puse par neizpildīto daļu veic iemaksu valsts energoefektivitātes fondā par katru ietaupāmo enerģijas vienību atbilstoši normatīvajiem aktiem par energoefektivitātes fondu;
16.2.
ir izpildījusi mazāk nekā par 80 %, atbildīgā puse par neizpildīto daļu veic paaugstinātu iemaksu valsts energoefektivitātes fondā par katru ietaupāmo enerģijas vienību atbilstoši normatīvajiem aktiem par energoefektivitātes fondu.
17.
Šo noteikumu 16. punktā minētajā gadījumā birojs var pieprasīt šo noteikumu 19. punktā minētā pasākumu plāna koriģēšanu, lai nodrošinātu atbildīgās puses plāna atbilstību pienākuma apjomam.
18.
Ja atbildīgā puse ir pārsniegusi atbilstošā gada pienākuma apjomu, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu, pārpalikumu vienmērīgā sadalījumā pa gadiem var ieskaitīt turpmāko gadu pienākuma apjoma izpildē, ņemot vērā šo noteikumu 12.3. apakšpunktā minēto pasākumu dzīves cikla ilgumu. Šādā veidā turpmākajos gados ieskaitītais pārpalikums nepārsniedz pusi no ikgadējā pienākuma apjoma.
V.Atbildīgās puses energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos iegūtā ietaupījuma apjoms un tā verifikācijas sistēma
19.
Atbildīgā puse izstrādā energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu plānu (turpmāk – pasākumu plāns) noteiktā pienākuma apjoma sasniegšanai secīgi katram saistību periodam. Pasākumu plānā ietver vismaz šādu informāciju:
19.1.
aprēķinātā pienākuma apjomu enerģijas gala patēriņā un primārajā enerģijas patēriņā indikatīvi saistību periodam un faktiski, kas aprēķināts katru gadu atbilstoši šo noteikumu 10. un 11. punktam, ņemot vērā šo noteikumu 10.1 punkta un 33. punkta nosacījumus, kā arī pievienojot šo noteikumu 11. punktā minēto rakstisko apliecinājumu;
19.2.
indikatīvos plānotos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus un to izmaksas pienākuma apjoma sasniegšanai;
19.3.
plānotā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma aprēķināšanai izvēlētās metodikas pamatojumu. Piemērojamās enerģijas galapatēriņa ietaupījuma aprēķināšanas metodikas noteiktas normatīvajos aktos par energoefektivitātes monitoringu;
19.4.
pienākuma apjomu, par kādu tā plāno veikt iemaksu valsts energoefektivitātes fondā;
19.5.
plānoto izmaksu atgūšanas veidu saskaņā ar šo noteikumu 25. un 26. punktu;
19.6.
(Svītrots)
19.7.
informāciju par to, kā, aprēķinot šo noteikumu 12.1. apakšpunktā minētajos energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos sasniegto ietaupījumu, tiks ņemta vērā pasākumu mijiedarbība un iespējamā pārklāšanās ar citiem pasākumiem, ko valsts, pašvaldības vai atbildīgā puse veic pie attiecīgā galalietotāja.
20.
Elektroenerģijas mazumtirgotājs, dabasgāzes mazumtirgotājs vai centralizētās siltumapgādes komersants triju mēnešu laikā no kļūšanas par atbildīgo pusi saskaņā ar šo noteikumu 2. un 4. punkta nosacījumiem iesniedz pasākumu plānu birojam. Birojs 30 darbdienu laikā pārbauda pasākumu plāna atbilstību šo noteikumu 10., 10.1, 12.1 un 19. punktam. Ja konstatētas neatbilstības, birojs par tām rakstiski informē atbildīgo pusi. Atbildīgā puse precizē pasākumu plānu 30 dienu laikā no rakstiskās informācijas izsūtīšanas.
21.
Atbildīgā puse katru gadu līdz 31. maijam iesniedz birojā pasākumu plānu, kurā izdarīti precizējumi:
21.1.
šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētajā faktiskajā pienākuma apjomā, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu;
21.2.
atbilstoši šo noteikumu 19.2., 19.3., 19.5. un 19.7. apakšpunktam (ja nepieciešams).
22.
Birojs katru gadu izlases kārtībā pārbauda atbildīgo pušu iesniegtos pārskatus. Birojs pārbauda:
22.1.
vai energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ir īstenoti atbilstoši atbildīgās puses iesniegtajam pasākumu plānam;
22.2.
atbildīgās puses veikto enerģijas ietaupījumu aprēķinu pareizību;
22.3.
aprēķinos izmantotās dokumentācijas atbilstību.
23.
Birojam ir tiesības šo noteikumu 22. punktā minētajā pārbaudē piesaistīt no atbildīgajām pusēm neatkarīgus ekspertus atbilstoši normatīvajos aktos energoefektivitātes jomā noteiktajām prasībām.
24.
Ja pārskata pārbaudē tiek konstatēts, ka atbildīgā puse nav veikusi energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus atbilstoši pasākumu plānam vai enerģijas galapatēriņa ietaupījumu aprēķinos ir kļūda, kas pārsniedz 10 %, birojs sagatavo pārbaudes ziņojumu un minēto pārskatu kopā ar pārbaudes ziņojumu iesniedz kļūdu labošanai atbildīgajai pusei. Pārbaudes ziņojumā konstatētās kļūdas atbildīgā puse novērš pārbaudes ziņojumā minētajā termiņā, kas nav īsāks par piecām darbdienām.
25.
Birojs apkopo informāciju par energoefektivitātes pienākuma shēmas ietvaros gūto enerģijas ietaupījumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par energoefektivitātes monitoringa sistēmas darbību.
VI.Atbildīgās puses izmaksu atgūšana
26.
Atbildīgā puse savā tīmekļvietnē norāda izmaksas, kas atbildīgajai pusei iepriekšējā kalendāra gadā radušās par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem pie galalietotāja, kā arī norāda, kā šīs izmaksas ir atgūtas un sadalītas starp mājsaimniecībām un citiem galalietotājiem.
27.
Izmaksas par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem pie galalietotāja atbildīgā puse var iekļaut:
27.1.
šo noteikumu 12.3. apakšpunktā minētajā gadījumā – attiecīgā galalietotāja maksā par enerģiju;
27.2.
šo noteikumu 12.1. apakšpunktā minētajā gadījumā – saimnieciskās darbības izmaksās.
28.
Iemaksas valsts energoefektivitātes fondā atbildīgā puse var iekļaut:
28.1.
maksā par enerģiju proporcionāli galalietotāja enerģijas patēriņa apjomam, izņemot šo noteikumu 14. punktā minētās iemaksas;
28.2.
saimnieciskās darbības izmaksās.
29.
Izmaksas, kas minētas šo noteikumu 27.1. un 28.1. apakšpunktā, iekļauj galalietotāju rēķinos kā atsevišķu pozīciju.
30.
(Svītrots)
VII.Noslēguma jautājumi
31.
Elektroenerģijas mazumtirgotājs, kura pārdotais elektroenerģijas apjoms 2020. gadā vai 2021. gadā ir vismaz 10 GWh kalendāra gadā, atbildīgās puses pienākumu otrā saistību perioda ietvaros sāk pildīt ar 2023. gadu.
32.
Atbildīgās puses pienākums dabasgāzes mazumtirgotājam un centralizētās siltumapgādes komersantam, kas atbilst šo noteikumu 2. punktā minētajam 10 GWh kritērijam 2023. gadā, pirmreizēji tiek noteikts ar 2024. gadu saskaņā ar šo noteikumu 10. punktā ietverto aprēķina metodi.
33.
Šo noteikumu 12.1 punktu piemēro, sākot ar atbildīgās puses 2024. gada pienākuma apjomu.
34.
Atbildīgā puse energoefektivitātes monitoringa ietvaros 2024. gadā ziņo par enerģijas ietaupījumu, kas iegūts no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim energoefektivitātes pasākumos pie galalietotājiem. Atbildīgā puse ar apliecinošiem dokumentiem pierāda savu līdzdalību minētajos pasākumos. Par attiecīgo ietaupījuma apjomu samazina atbildīgās puses pienākuma apjomu otrajā saistību periodā.
35.
Dabasgāzes mazumtirgotājs un centralizētās siltumapgādes komersants, kurš atbilst šo noteikumu 2. punktā minētajam kritērijam un kurš līdz 2023. gada 30. jūnijam ir noslēdzis brīvprātīgu vienošanos ar biroju par energoefektivitātes uzlabošanu, par atbildīgo pusi kļūst ar nākamo kalendāra gadu pēc attiecīgās vienošanās darbības izbeigšanas.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK.