Likumprojekts

25-TA-877
Ekonomiskās ilgtspējas likums
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likumā lietotie termini
(1)
Likumā lietoti šādi termini:
1)
apsaimniekota meža zemes elastības vienība – viena tonna oglekļa dioksīda ekvivalenta no maksimālā kompensācijas apjoma, kas Eiropas Savienības dalībvalstīm pieejams 2021.–2025. gadā saskaņā ar elastības iespēju attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi, kura noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regulas (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza regulu (ES) Nr. 525/2013 un lēmumu Nr. 529/2013/ES (turpmāk – regula 2018/841), VII pielikumā;
2)
gada emisiju sadales apjoms – Eiropas Savienības dalībvalstij maksimālais pieļaujamais siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms gadā no šā likuma pielikuma I daļā minētajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, kas noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regulas 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 525/2013 (turpmāk – regula 2018/842), 4. panta 3. punktu;
3)
gada emisijas sadales vienība – viena tonna oglekļa dioksīda ekvivalenta, kas veido gada emisiju sadales apjomu;
4)
klimata pārmaiņas – klimata pārmaiņas, ko rada izmaiņas zemeslodes atmosfērā, kuras izraisa tieša vai netieša antropogēnā ietekme un kuras pārsniedz dabīgās klimata svārstības salīdzināmos laikposmos;
5)
klimatneitralitāte – stāvoklis, kurā visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko radījušas šā likuma pielikumā un likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikumā minētās darbības un avoti, tiek pilnā apmērā kompensētas ar oglekļa dioksīda piesaisti vai oglekļa dioksīda uztveršanu, vai ar oglekļa dioksīda piesaisti un uztveršanu;
6)
klimatnoturība – sociāla, ekonomiska un vides sistēmu spēja pārvarēt bīstamus klimata pārmaiņu izraisītus notikumus vai tendences, reaģējot vai pārkārtojoties tā, ka tiek saglabātas to pamatfunkcijas un struktūra, vienlaikus saglabājot spēju pielāgoties, pilnveidoties un pārveidoties;
7)
klimats – ilggadējs laikapstākļu režīms, kas veidojas saules radiācijas, Zemes virsmas rakstura un ar to saistīto atmosfēras cirkulācijas procesu rezultātā. Klimatu raksturo vidējas un ilglaicīgas (vismaz 30 gadu) atmosfēras fizikālo rādītāju vērtības, kas piemīt Zemei kopumā vai noteiktai tās teritorijai (valstij vai reģionam);
8)
oglekļa dioksīda piesaiste – process, kura rezultātā no atmosfēras kādā no šā likuma pielikuma II vai III daļā minētajām kategorijām tiek absorbēts oglekļa dioksīds;
9)
pielāgošanās klimata pārmaiņām – piemērošanās faktiskajam vai gaidāmajam klimatam un tā ietekmei ar mērķi mazināt vai novērst kaitējumu un izmantot labvēlīgās iespējas, tādējādi veicinot virzību uz klimatnoturību;
10)
piesaistes vienība – regulas 2018/841 4. pantā noteiktais pārsnieguma piesaistījums Eiropas Savienības dalībvalstī, kas vienāds ar vienu tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta.
(2)
Šajā likumā termini "emisijas kvotu izsolīšana", "siltumnīcefekta gāzes" un "siltumnīcefekta gāzu emisijas" lietoti likuma "Par piesārņojumu" izpratnē.
2.
pants.
Likuma mērķis un vadošā valsts pārvaldes iestāde klimata politikas jomā
(1)
Likuma mērķis ir veicināt valsts ekonomikas ilgtspēju, sekmējot konkurētspēju un valsts virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti un nacionālos klimata mērķus saskaņā ar Eiropas Savienības un citām starptautiskajām saistībām, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk – Klimata konvencija) un tās Parīzes nolīguma saistībām, ņemot vērā sociālos un vides aspektus.
(2)
Klimata un enerģētikas ministrija kā vadošā valsts pārvaldes iestāde klimata politikas jomā ir atbildīga par klimata politikas izstrādi. Tā koordinē un pārrauga klimata politikas īstenošanu šajā likumā noteiktajā tvērumā.
(3)
Ministrijas integrē klimata politikas mērķus savos politikas plānošanas dokumentos, nodrošinot saskaņotu valsts klimata mērķu sasniegšanu. Izstrādājot politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektus, politikas plānošanas dokumenta projektā vai normatīvā akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) izvērtē tā ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, tai skaitā norādot rezultatīvos rādītājus.
IInodaļaSiltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un oglekļa dioksīda piesaistes palielināšana
3.
pants.
Klimata pārmaiņu politikas ilgtermiņa stratēģija
(1)
Klimata un enerģētikas ministrija ik pēc 10 gadiem izstrādā un Ministru kabinets apstiprina Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra regulas (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 525/2013 (turpmāk – regula 2018/1999), 15. panta 1. punktā minēto klimata pārmaiņu politikas ilgtermiņa stratēģiju (turpmāk – stratēģija), kurā noteikti siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķi turpmākajiem 10, 20 un 30 gadiem.
(2)
Stratēģiju atjaunina, ja konstatēts, ka tajā iekļautā informācija vairs nav būtiska un kļuvusi neaktuāla.
(3)
Ministru kabinets apstiprina stratēģiju, tai skaitā atjaunoto stratēģiju. Klimata un enerģētikas ministrija iesniedz to apstiprināšanai Eiropas Komisijā. 
4.
pants.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu noteikšana sektoriem un to izpilde
(1)
Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadā ir par 17 procentiem, salīdzinot ar 2005. gadu, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas šādos sektoros atbilstoši šā likuma pielikuma I daļā definētajiem avotiem:
1)
enerģētika (izņemot likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikuma I daļā noteiktās darbības);
2)
transports;
3)
rūpnieciskie procesi un produktu ražošana (izņemot likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikuma I daļā noteiktās darbības);
4)
lauksaimniecība;
5)
atkritumu apsaimniekošana.
(2)
Latvijas oglekļa dioksīda piesaistes mērķus 2021.–2025. gadam, 2026.–2029. gadam un 2030. gadam zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā nosaka un izpilda, pamatojoties uz šā likuma pielikuma II un III daļā definētajām uzskaites un ziņošanas kategorijām.
(3)
Lai nodrošinātu politikas izstrādi un īstenošanu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķu izpildei, šā panta pirmajā daļā minētajiem sektoriem mērķi 2030. gadam tiek izteikti procentos pret 2005. gada konkrētā sektora emisiju apjomu un kopā ar finansējuma avotiem sektorālo mērķu sasniegšanai tiek noteikti Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā. 
(4)
Lai nodrošinātu politikas izstrādi un īstenošanu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu izpildei, šā panta otrajā daļā minētajam sektoram mērķi 2021.–2025. gadam, 2026.–2029. gadam un 2030. gadam tiek izteikti atbilstoši regulai 2018/841 un kopā ar finansējuma avotiem sektorālo mērķu sasniegšanai tiek noteikti Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā.
(5)
Izstrādājot nozaru politiku, nozaru ministrijas izstrādā un īsteno rīcībpolitiku un pasākumus, kas tiešā vai netiešā veidā nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes sektorālo mērķu izpildi: 
1)
enerģētikas jomā koordinējošā ministrija ir Klimata un enerģētikas ministrija, bet sadarbības ministrijas – Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Satiksmes ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Zemkopības ministrija;
2)
transporta jomā koordinējošā ministrija ir Satiksmes ministrija, bet sadarbības ministrijas – Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Zemkopības ministrija;
3)
attiecībā uz rūpnieciskajiem procesiem un produktu izmantošanu koordinējošā ministrija ir Ekonomikas ministrija, bet sadarbības ministrijas – Finanšu ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija;
4)
lauksaimniecības jomā koordinējošā ministrija ir Zemkopības ministrija, bet sadarbības ministrijas – Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija;
5)
zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības jomā koordinējošā ministrija ir Zemkopības ministrija, bet sadarbības ministrijas – Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija;
6)
atkritumu apsaimniekošanas jomā koordinējošā ministrija ir Klimata un enerģētikas ministrija, bet sadarbības ministrijas – Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
(6)
Koordinējošās ministrijas kopā ar sadarbības ministrijām atbilstoši šā panta piektajai daļai: 
1)
izstrādā priekšlikumus Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļaujamām rīcībpolitikām un pasākumiem;
2)
atbilstoši kompetencei nosaka finansējumu pasākumu īstenošanai;
3)
atbilstoši kompetencei nodrošina rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu;
4)
izvērtē īstenoto pasākumu efektivitāti.
5.
pants.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes monitorings, kontrole un ziņošana
(1)
Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Satiksmes ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju, kā arī citām Ministru kabineta noteiktajām institūcijām, pamatojoties uz regulu 2018/1999 un Klimata konvencijas 4. un 12. pantu, Klimata konvencijas līgumslēdzējpušu lēmumu 1/CP.24 un tās Parīzes nolīguma līgumslēdzējpušu lēmumu 18/CMA.1: 
1)
veic siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes monitoringu šā likuma pielikumā un likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikumā minētajiem avotiem un uzskaites kategorijām;
2)
sagatavo un iesniedz Eiropas Komisijai un Klimata konvencijas sekretariātam ikgadējus un periodiskus datus, informāciju un ziņojumus par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu un oglekļa dioksīda piesaisti.
(2)
Lai sagatavotu siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa nacionālās prognozes, novērtētu klimata politikas ietekmi un ziņotu atbilstoši Klimata konvencijas, tās Parīzes nolīguma un Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu prasībām, Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar šā panta pirmajā daļā minētajām ministrijām un Ministru kabineta noteiktajām institūcijām izveido un uztur ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmu nacionālo siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķināšanai un klimata politikas vērtēšanai.
(3)
Ministru kabinets nosaka:
1)
kārtību, kādā izveido un uztur siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sistēmas, un atbildīgo iestāžu pienākumus emisiju ziņojumu un prognožu izstrādē, lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā noteikto uzdevumu izpildi;
2)
kārtību, kādā izveido un uztur ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmu siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes prognožu aprēķināšanai un klimata politikas vērtēšanai, un šā panta pirmajā daļā minēto institūciju atbildību un pienākumus;
3)
vienota siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes aprēķina metodiku, novērtējot pasākumu un projektu ietekmi uz klimata pārmaiņām (izņemot Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību radīto emisiju apjoma monitoringu un šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu).
6.
pants.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildes nodrošinājums
(1)
Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildei izmantojamas Latvijas Republikai vai citām Eiropas Savienības dalībvalstīm piešķirtās gada emisijas sadales vienības regulas 2018/842 5. un 7. pantā noteiktajos gadījumos, kā arī piesaistes vienības un apsaimniekotas meža zemes elastības vienības regulas 2018/841 13. pantā noteiktajos gadījumos.
(2)
Latvijai piešķirtās gada emisijas sadales vienības, piesaistes vienības un apsaimniekotas meža zemes elastības vienības ir valsts īpašums, kura tiesiskais valdītājs ir Klimata un enerģētikas ministrija.
(3)
Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā un Ministru kabinets apstiprina Latvijas stratēģiju rīcībai ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam, ņemot vērā saistošos ikgadējos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības mērķus. Katram saistību izpildes periodam stratēģiju izstrādā līdz gada beigām, kad tiek nodotas gada emisijas sadales vienības un piesaistes vienības par pēdējo iepriekšējā saistību perioda atbilstības gadu.
(4)
Klimata un enerģētikas ministrija katru gadu līdz 31. decembrim iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par kopējo un Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļauto sektoru siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistību un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram noteikto saistību izpildi un Latvijas iespējām un nepieciešamību veikt darījumus un darbības ar valsts īpašumā esošajām gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām. Ministru kabinets, pamatojoties uz minēto informatīvo ziņojumu, pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar Latvijas Republikas īpašumā esošajām gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām. Informatīvajā ziņojumā iekļauj saistību izpildes izvērtējumu un, ja nepieciešams, priekšlikumus par izmaksu efektīviem, ilgtspējīgiem un sociālekonomiski izvērtētiem papildu pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistību un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram noteikto uzskaites kategoriju saistību izpildei, kā arī, ja nepieciešams, priekšlikumus par neefektīvu pasākumu īstenošanas pārtraukšanu.
(5)
Latvijas Republikai ir tiesības pārdot tai piešķirtās gada emisijas sadales vienības un piesaistes vienības, kas nav izmantotas vai potenciāli netiks izmantotas, kā arī pirkt gada emisijas sadales vienības un piesaistes vienības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas Republikas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi. Šā likuma 4. panta piektajā daļā noteiktās koordinējošās ministrijas ir atbildīgas par finansējuma nodrošināšanu gada emisijas sadales vienību un piesaistes vienību iegādei, ja, izstrādājot šā panta ceturtajā daļā minēto informatīvo ziņojumu, tiek konstatēts, ka netiks sasniegti siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes sektorālie mērķi. Ja kāds no sektorālajiem mērķiem nav sasniegts, bet Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis ir izpildīts, tad koordinējošajai ministrijai nav jānodrošina finansējums gada emisiju sadales vienību vai piesaistes vienību iegādei.
(6)
Klimata un enerģētikas ministrija veic pārrunas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm par darījumiem ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām un, ja nepieciešams, sagatavo līguma projektu. Līguma projektā par darījumu ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām iekļauj nosacījumus par pārdodamo gada emisijas un piesaistes vienību skaitu, cenu, finansējuma avotu un apmaksas kārtību.
(7)
Ministru kabinets apstiprina līguma projektu par darījumu ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām.
(8)
Finanšu līdzekļus, kas iegūti no darījumiem ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām, ieskaita Valsts kasē atvērtajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai un izlieto atbilstoši šā likuma 13. pantā minētajiem mērķiem Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.
IIInodaļaPielāgošanās klimata pārmaiņām
7.
pants.
Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments
(1)
Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Veselības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju ik pēc 10 gadiem sagatavo un Ministru kabinets apstiprina Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 30. jūnija (ES) regulas 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza regulas Nr. (ES) 401/2009 un (ES) 2018/1999, 5. panta 4. punktā noteikto nacionālo pielāgošanās klimata pārmaiņām ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentu (turpmāk – attīstības plānošanas dokuments) 10 gadu perspektīvā.
(2)
Ja attīstības plānošanas dokumentā iekļautā informācija vairs nav aktuāla vai nav pietiekama pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķa sasniegšanai, attīstības plānošanas dokumentu atjaunina agrāk nekā pēc 10 gadiem.
8.
pants.
Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu integrācija sektoros un to izpilde
(1)
Aizsardzības ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, kā arī atvasinātās publiskās personas integrē pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas mērķus un pasākumus nozaru politikās.
(2)
Klimata un enerģētikas ministrija koordinē pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas un pasākumu īstenošanu saskaņā ar šā likuma 7. pantā minēto attīstības plānošanas dokumentu.
9.
pants.
Klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitorings, prognozes un ziņošana
(1)
Klimata un enerģētikas ministrija koordinē Latvijas Republikas klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa īstenošanu un prognozēšanu atbilstoši regulas 2018/1999 19. panta 1. punktam un VIII pielikuma 1. daļai.
(2)
Klimata un enerģētikas ministrija ik pēc 10 gadiem vai pēc nepieciešamības izstrādā un atjauno klimata pārmaiņu radīto risku un ievainojamības izvērtējumu, kas nepieciešams attīstības plānošanas dokumenta izstrādē vai atjaunināšanā.
(3)
Ministru kabinets nosaka:
1)
atbildīgo institūciju, kas pārstāv Latvijas Republiku Pasaules Meteoroloģijas organizācijā un nodrošina Latvijas klimata analīzi, aktuālās klimatiskās standarta normas un references perioda aprēķinu, klimata pārmaiņu tendenču nozīmīguma novērtējumu, vēsturisko un ikdienas hidrometeoroloģisko ekstrēmu monitoringu, analīzi un modelēšanu, klimata pārmaiņu nākotnes scenāriju sagatavošanu un nacionālā klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa īstenošanu Latvijā;
2)
kārtību, kādā izveido un uztur pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa, prognožu un ziņošanas sistēmu;
3)
kārtību, kādā Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ministru kabineta noteiktajām institūcijām sagatavo, saskaņo un iesniedz Eiropas Komisijai un Klimata konvencijas sekretariātam ziņojumus par pielāgošanos klimata pārmaiņām;
4)
kārtību, kādā nozaru ministrijas, citas iesaistītās iestādes un atvasinātās publiskās personas ziņo Klimata un enerģētikas ministrijai par klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos klimata pārmaiņām.
IVnodaļaKlimata finanšu instrumenti
10.
pants.
Klimata pārmaiņu finanšu instruments
(1)
Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un nodrošināt pielāgošanos klimata pārmaiņām.
(2)
Klimata un enerģētikas ministrija ir Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta budžeta programmas izpildītāja.
(3)
Līdzekļu atlikumu, kas gūts no Latvijas Republikai saskaņā ar Eiropas Komisijas 2013. gada 2. maija regulas (ES) Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr. 280/2004/EK un lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas regulu Nr. 920/2010 un regulu Nr. 1193/2011, 3. panta 6. punktu piešķirto noteiktā daudzuma vienību pārdošanas starptautiskās emisijas vienību tirdzniecības ietvaros, izmanto Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros atbilstoši šā likuma 14. pantam. Šajā daļā minēto līdzekļu atlikumu apstiprina ar Ministru kabineta lēmumu vienlaikus ar šā likuma 14. panta ceturtajā daļā minēto informatīvo ziņojumu.
11.
pants.
Sociālais klimata fonds
(1)
Sociālo klimata fondu īsteno atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija regulai (ES) 2023/955, ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060, un Eiropas Komisijā iesniegtajam Sociālā klimata fonda plānam.
(2)
Lai nodrošinātu Sociālā klimata fonda plāna īstenošanu, Ministru kabinets nosaka:
1)
Sociālā klimata fonda plāna īstenošanā un uzraudzībā iesaistītās institūcijas un to tiesības un pienākumus;
2)
nosacījumus Sociālā klimata fonda plāna finansējuma saņemšanai un pasākumu un investīciju uzraudzībai un kontrolei, tai skaitā projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī kārtību, kādā tiek piemēroti izslēgšanas nosacījumi, kas noteikti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra regulai (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam;
3)
kārtību, kādā nodrošina revīzijas iestādes funkcijas;
4)
risku vadības nosacījumus un kārtību, kādā ziņo par Sociālā klimata fonda plāna pasākumu un investīciju īstenošanā konstatētajām neatbilstībām, ietur, atgūst vai noraksta neatbilstoši veiktos izdevumus, kā arī piemēro proporcionālo finanšu korekciju;
5)
kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Sociālā klimata fonda plāna ieviešanai;
6)
kārtību, kādā pārbauda maksājuma pieprasījumus, veic pārbaudi projekta īstenošanas vietā, veic maksājumus un sagatavo Eiropas Komisijai iesniedzamo maksājuma pieteikumu un kontu slēgumu;
7)
Sociālā klimata fonda plānā iekļauto pasākumu un investīciju īstenošanas nosacījumus, tai skaitā projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem, atbalstāmās darbības, izmaksu attiecināmības un komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus.
12.
pants.
Emisijas kvotu izsolīšanas instruments
(1)
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un nodrošināt pielāgošanos klimata pārmaiņām.
(2)
Līdzekļus, kas iegūti, izsolot likuma "Par piesārņojumu" 32.27 panta septītajā un astotajā daļā minētās emisijas kvotas (turpmāk – izsoļu ieņēmumi), ieskaita Valsts kasē atvērtajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai.
(3)
Valsts pamatbudžetā kārtējam gadam un ilgtermiņa saistībās turpmākajiem gadiem finansējumu šā likuma 13. pantā minētajiem mērķiem paredz kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķā Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmā (apakšprogrammā) atbilstoši Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros apstiprināto projektu naudas plūsmu prognozēm un nepieciešamajiem Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administratīvajiem izdevumiem, ņemot vērā iepriekšējos gados no šā panta piektajā daļā minētajiem finansējuma avotiem iegūto un neizlietoto finanšu līdzekļu apmēru.
(4)
Šā panta trešajā daļā minētās programmas (apakšprogrammas) izpildītāja ir Klimata un enerģētikas ministrija.
(5)
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros pieejamais finansējums veidojas no:
1)
emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem;
2)
valstij piešķirto emisijas kvotu pārdošanas sekundārajā tirgū;
3)
gada emisijas sadales vienību pārdošanas;
4)
piesaistes vienību pārdošanas;
5)
starptautiskās emisijas vienību tirdzniecības ietvaros gūto līdzekļu atlikuma;
6)
finanšu līdzekļiem, kas gūti atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.28 panta sestajai daļai.
13.
pants.
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējuma izmantošana
(1)
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējumu izmanto, lai mazinātu klimata pārmaiņas un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, tai skaitā šādiem mērķiem:
1)
siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana vai ierobežošana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, arī tādu projektu un finanšu instrumentu finansēšana, kuru mērķis ir:
a)
veicināt gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecību, ēku atjaunošanu vai pārbūvi, kā arī paaugstināt tehnoloģisko iekārtu, rūpniecisko procesu un elektroapgādes un individuālās un centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu energoefektivitāti,
b)
īstenot pasākumus, lai pārietu uz zemu un nulles siltumnīcefekta gāzu emisiju transportlīdzekļu un sabiedriskā transporta plašāku izmantošanu, kā arī sekmētu uzlādes un uzpildes infrastruktūras attīstību,
c)
paplašināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu, kā arī veicināt esošās atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu ilgtspējas nodrošināšanu un citu tehnoloģiju attīstību, kuras sekmē klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu,
d)
veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām,
e)
veicināt oglekļa dioksīda piesaisti mežsaimniecībā, zemes izmantošanā un zemes izmantošanas maiņā, tostarp palielinot bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu apmežošanu un mežu atjaunošanu,
f)
veicināt oglekļa dioksīda uztveršanu, transportēšanu, uzglabāšanu, ģeoloģisko noglabāšanu videi drošā veidā un uztvertā oglekļa dioksīda izmantošanu;
2)
siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas vai ierobežošanas iespēju, kā arī iespēju pielāgoties klimata pārmaiņām palielināšana, arī tādu projektu un finanšu instrumentu finansēšana, kuru mērķis ir: 
a)
izstrādāt klimata tehnoloģijas un risinājumus, kas paaugstina energoefektivitāti, nodrošina atjaunīgo energoresursu izmantošanu, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu tehnoloģiskajos procesos vai pielāgošanos klimata pārmaiņām,
b)
atbalstīt pētniecību nozarēs, uz kurām attiecas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma,
c)
īstenot klimata politikas pasākumus, kas vērsti uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī sagatavot integrēšanai dažādās nozarēs nepieciešamos pētījumus,
d)
īstenot izglītojošus pasākumus, kas uzlabo sabiedrības izpratni un zināšanas par klimata pārmaiņām, lai mazinātu un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, un veicina patērētāju paradumu maiņu, kā arī sekmē oglekļa mazietilpīgas ekonomikas attīstību Latvijā,
e)
sekmēt darbaspēka pārkvalificēšanos un pārorientēšanos, lai veicinātu taisnīgu pāreju uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku un virzību uz klimatneitralitāti,
f)
sniegt finansiālu atbalstu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem energoefektivitātes palielināšanai ēku sektorā, kā arī transporta galalietotājiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem;
3)
Latvijas Republikas dalība Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kā arī emisijas kvotu izsolīšanas procesa nodrošināšanas administratīvo izmaksu un Klimata un enerģētikas ministrijas administratīvo izmaksu segšana;
4)
Modernizācijas fonda īstenošanas un pārvaldības izdevumu segšana;
5)
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta īstenošanas un pārvaldības izdevumu segšana;
6)
finansiālas kompensācijas nodrošināšana degvielas un kurināmā galapatērētājiem, ja degvielas un kurināmā operatoram nav bijis iespējams izvairīties no siltumnīcefekta gāzu emisiju dubultās uzskaites un ir nodotas emisijas kvotas par siltumnīcefekta gāzu emisijām no darbībām, kuras ir minētas likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikumā I daļā vai nav ietvertas likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikuma IV daļas 1. punktā;
7)
klimata pasākumu finansēšana attīstības valstīs un valstīs ar pārejas ekonomiku, kuras ratificējušas Parīzes nolīgumu;
8)
iemaksu veikšana ar klimatu saistītās starptautiskās organizācijās;
9)
Klimata konvencijas un tās Kioto protokola, Parīzes nolīguma saistību, kā arī citu starptautisko saistību izpilde siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā un pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā. 
(2)
Izsoļu ieņēmumu izmantošanā ņem vērā šā panta pirmajā daļā minēto mērķu ietekmi ne tikai uz siltumnīcefekta gāzu emisijas daudzumu, bet arī uz vides kvalitāti kopumā, tai skaitā uz citu piesārņojošo vielu emisiju, pārrobežu gaisa piesārņojumu un dabiskajiem biotopiem.
14.
pants.
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta vadība un īstenošana
(1)
Klimata un enerģētikas ministrija iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbības stratēģiju, ietverot prioritāros virzienus izsoļu ieņēmumu izmantošanai.
(2)
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējumu šā likuma 13. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem mērķiem izlieto, organizējot projektu iesniegumu konkursus. Piešķirot Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējumu šā likuma 13. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem mērķiem, tiek nodrošināta finansējuma avota publicitāte. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz elektroniski atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroniskajiem dokumentiem.
(3)
Izsoļu ieņēmumus šā likuma 13. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem mērķiem piešķir trīs gadu laikā pēc gada, kurā šie līdzekļi ieskaitīti Valsts kasē atvērtajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai.
(4)
Klimata un enerģētikas ministrija katru gadu līdz 31. martam iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbību iepriekšējā gadā, tai skaitā informāciju par finanšu izlietojumu un samazināto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, kas panākts, īstenojot attiecīgos projektus.
(5)
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta īstenošanai Klimata un enerģētikas ministrija Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai šādus valsts pārvaldes uzdevumus:
1)
organizēt projektu iesniegumu konkursus, pieņemt un izvērtēt projektu iesniegumus, kā arī pieņemt lēmumus par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt finansējumu;
2)
sagatavot, noslēgt, grozīt vai izbeigt līgumus par projektu īstenošanu;
3)
uzraudzīt projektu īstenošanu un līgumu par projektu īstenošanu izpildi;
4)
pārbaudīt projektu īstenotāju iesniegtos pārskatus par projektu īstenošanas progresu un projektu rezultātu monitoringu un iesniegt Klimata un enerģētikas ministrijā apkopotu informāciju;
5)
atgūt projektiem piešķirto neattiecināmo finanšu instrumenta finansējumu.
(6)
Pildot šā panta piektajā daļā minētos valsts pārvaldes uzdevumus, privātpersona vai cita publiska persona izdod administratīvos aktus un pieņem pārvaldes lēmumus. 
(7)
Attiecībā uz šā panta piektajā daļā minēto deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi privātpersona vai cita publiska persona atrodas Klimata un enerģētikas ministrijas pārraudzībā.
(8)
Ministru kabinets:
1)
nosaka kārtību, kādā izsola Latvijai piešķirtās emisijas kvotas;
2)
izdod šā panta otrajā daļā minēto projektu iesniegumu konkursu nolikumus, kuros nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, projektu īstenošanas kārtību, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību, kā arī neattiecināmo finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanas nosacījumus un kārtību;
3)
pieņem lēmumu saistībā ar šā likuma 13. panta pirmās daļas 7. un 8. punktā minētajiem pasākumiem.
15.
pants.
Modernizācijas fonds
(1)
Modernizācijas fonda mērķis ir atbalstīt oglekļa mazietilpīgus ieguldījumus, lai īstenotu enerģijas pārvades un sadales sistēmu modernizāciju un veicinātu energoefektivitātes uzlabošanu.
(2)
Klimata un enerģētikas ministrija atbilstoši Modernizācijas fonda darbības periodam iesniedz Eiropas Investīciju bankai un Modernizācijas fonda Investīciju komitejai investīciju priekšlikumus atbilstoši šā likuma 17. panta pirmajā daļā minētajai Modernizācijas fonda daudzgadu darbības programmai, lai saņemtu Latvijai pieejamo Eiropas Investīciju bankas turējumā esošo Modernizācijas fonda finansējumu.
(3)
Pēc tam kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par finansējuma izmaksu, Modernizācijas fonda finansējumu ieskaita Valsts kasē atvērtajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai.
(4)
Valsts pamatbudžetā kārtējam gadam un ilgtermiņa saistībās turpmākajiem gadiem finansējumu šā likuma 16. panta pirmajā daļā minētajiem izmantošanas virzieniem paredz kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķā Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmā (apakšprogrammā) atbilstoši projektu īstenošanas nosacījumiem, to apstiprināšanas kārtībai un īstenošanas laika grafikiem, nepārsniedzot maksimālo Modernizācijas fonda finansējuma apmēru.
(5)
Šā panta ceturtajā daļā minētās programmas (apakšprogrammas) izpildītāja ir Klimata un enerģētikas ministrija.
16.
pants.
Modernizācijas fonda finansējuma izmantošana
(1)
Modernizācijas fonda finansējumu izmanto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumu īstenošanai, atbalstot investīcijas:
1)
elektroenerģijas un ūdeņraža ražošanā no atjaunīgajiem energoresursiem un šādas elektroenerģijas un ūdeņraža izmantošanā;
2)
atjaunīgo energoresursu izmantošanā individuālajā siltumapgādē un aukstumapgādē un centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē;
3)
primārās enerģijas patēriņa samazināšanā un energoefektivitātes uzlabošanā (izņemot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, kuri saistīti ar enerģijas ražošanu no energoresursiem, kas atbilstoši Enerģētikas likuma 1. panta pirmās daļas 1.2 punktam nav atjaunīgie energoresursi), tai skaitā transporta, lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas un rūpniecības nozarē un ēku sektorā;
4)
enerģijas uzglabāšanā, tai skaitā elektroenerģijas uzkrātuvju izmantošanā;
5)
centralizētās siltumapgādes tīklu modernizēšanā, kā arī elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizēšanā, tai skaitā viedo risinājumu ieviešanā;
6)
elektroenerģijas pārvades tīklu starpsavienojumu palielināšanā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, to modernizēšanā vai caurlaides spējas paaugstināšanā;
7)
nulles emisiju mobilitātes infrastruktūras paplašināšanā;
8)
atbalstam mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, tostarp lauku un attālās teritorijās, lai novērstu enerģētisko nabadzību un modernizētu to individuālās un centralizētās siltumapgādes sistēmas;
9)
pasākumos, kas paredzēti darba ņēmēju pārcelšanai, pārkvalificēšanai, kvalifikācijas celšanai un izglītošanai darba meklēšanas iniciatīvās un jaunuzņēmumos saistībā ar taisnīgu pārkārtošanos uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku.
(2)
Modernizācijas fonda finansējumu nepiešķir sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto energoresursus, kas atbilstoši Enerģētikas likuma 1. panta pirmās daļas 1.2 punktam nav atjaunīgie energoresursi.
(3)
Piešķirot Modernizācijas fonda finansējumu šā panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem, tiek nodrošināta finansējuma avota publicitāte.
17.
pants.
Modernizācijas fonda vadība un īstenošana
(1)
Ministru kabinets nosaka Modernizācijas fonda darbības kārtību un apstiprina Modernizācijas fonda daudzgadu darbības programmu.
(2)
No Modernizācijas fonda finansējuma investēšanas funkcijām izrietošos valsts pārvaldes uzdevumus Klimata un enerģētikas ministrija Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai vienlaikus ar Modernizācijas fonda daudzgadu darbības programmas apstiprināšanu.
(3)
Pildot šā panta otrajā daļā minētos valsts pārvaldes uzdevumus, privātpersona vai cita publiska persona izdod administratīvos aktus un pieņem pārvaldes lēmumus.
(4)
Attiecībā uz šā panta otrajā daļā minēto deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi privātpersona vai cita publiska persona atrodas Klimata un enerģētikas ministrijas pārraudzībā.
(5)
Modernizācijas fonda finansējuma izmantošanu nodrošina, organizējot projektu iesniegumu konkursus. Ministru kabinets izdod projektu iesniegumu konkursu nolikumus, kuros nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, projektu īstenošanas kārtību, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību, kā arī neattiecināmo finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanas nosacījumus un kārtību. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz elektroniski atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroniskajiem dokumentiem un dokumentu juridisko spēku.
(6)
Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar šā panta otrajā daļā minēto privātpersonu vai publisku personu (ja attiecināms) katru gadu līdz 31. martam iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Modernizācijas fonda darbību iepriekšējā gadā, tai skaitā informāciju par finanšu izlietojumu un samazināto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, kas panākts, īstenojot attiecīgos projektus.
(7)
Klimata un enerģētikas ministrija saskaņā ar Komisijas 2020. gada 9. jūlija īstenošanas regulas (ES) 2020/1001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/87/EK piemērošanu Modernizācijas fonda darbībai, kura mērķis ir atbalstīt investīcijas energosistēmu modernizācijā un energoefektivitātes uzlabošanā atsevišķās dalībvalstīs, 13. pantu un II un III pielikumu katru gadu līdz 30. aprīlim iesniedz Eiropas Komisijai ikgadējo ziņojumu par Modernizācijas fonda darbību iepriekšējā gadā, pārskatu par investīcijām, par kurām Modernizācijas fonda ietvaros plānots iesniegt investīciju priekšlikumus nākamajos divos kalendāra gados (kopā ar 2030. gada perspektīvas izklāstu), kā arī aktualizētu informāciju par investīcijām, uz kurām attiecas kāds no iepriekšējiem pārskatiem.
18.
pants.
Klimata finansējuma izsekojamība
Finanšu ministrija sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju veic valsts budžeta izdevumu un nodokļu novērtējumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza regulu (ES) 2019/2088, 10. un 11. pantā noteiktajām darbībām, izņemot tehniskās pārbaudes kritērijus. Novērtējumu kārtējā gadā veic par iepriekšējo gadu un iekļauj Klimata deklarācijā, kas tiek pievienota nākamā gada likumam par valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru. Ministru kabinets apstiprina novērtējuma metodoloģiju.
19.
pants.
Principa "Klimatdrošināšana" piemērošana
Principu "Klimatdrošināšana" piemēro lēmuma pieņemšanā par tādu infrastruktūras investīciju projektu, kurā plānotais infrastruktūras izmantošanas laiks ir vismaz pieci gadi. Princips "Klimatdrošināšana" ir process, kurā infrastruktūras projekta izstrādē tiek integrēti klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi, kuri ļauj pieņemt informācijā balstītu lēmumu par projektu, kas uzskatāms par saderīgu ar Parīzes nolīguma mērķi. Principa "Klimatdrošināšana" ietvaros tiek izvērtēts, vai noteiktā infrastruktūras projekta mērķa sasniegšanu var nodrošināt ar plānotajiem risinājumiem, novēršot infrastruktūras neaizsargātību pret iespējamo klimata pārmaiņu ilgtermiņa ietekmi, pamatojoties uz infrastruktūras investīciju projekta īstenotāja sniegto skaidrojumu vai novērtējumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu un ievainojamību pret klimata pārmaiņām un klimata risku.
20.
pants.
Brīvprātīgā sistēma oglekļa dioksīda piesaistei
(1)
Lai nodrošinātu ilgtermiņa siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un veicinātu brīvprātīgu papildu oglekļa dioksīda piesaisti, Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju izveido un uztur brīvprātīgo sistēmu oglekļa dioksīda piesaistei.
(2)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijā tiek izveidots un uzturēts brīvprātīgais mehānisms oglekļa dioksīda piesaistei, un kārtību, kādā tiek veikta uzskaite un ziņošana par papildus piesaistīto oglekļa dioksīdu.
VnodaļaPlānošanas reģionu un pašvaldību atbildība un sabiedrības līdzdalība klimata politikas plānošanā un īstenošanā
21.
pants.
Plānošanas reģionu un pašvaldību klimata politikas plānošana un īstenošana
(1)
Plānošanas reģioniem un pašvaldībām atbilstoši kompetencei ir saistoši nacionālie klimata mērķi.
(2)
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju, Satiksmes ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju atbilstoši nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem sagatavo plānošanas reģioniem un pašvaldībām paredzētas klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām vadlīnijas. 
22.
pants.
Plānošanas reģiona klimata politikas plānošana
Plānošanas reģions ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un attīstības programmā iekļauj siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķus, to sasniegšanai plānotās prioritātes un nosacījumus, kā arī paredz rīcību un pasākumus šo mērķu sasniegšanai, izvērtējot šā likuma 21. panta otrajā daļā minētās vadlīnijas.
23.
pants.
Pašvaldības klimata politikas plānošana
Pašvaldība tās ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, attīstības programmā un, ja nepieciešams, arī citos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos iekļauj klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķus, prioritātes, darbības un investīciju projektus, izvērtējot attiecīgā plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentus un šā likuma 21. panta otrajā daļā minētās vadlīnijas.
24.
pants.
Plānošanas reģionu un pašvaldību kompetence klimata politikas finansēšanā
Plānošanas reģionu un pašvaldību teritoriju attīstības plānošanas dokumentos noteikto klimata politikas darbību un investīciju projektu īstenošana papildus plānošanas reģionu un pašvaldību rīcībā esošajiem finansējuma avotiem tiek finansēta no visu veidu publiskajiem finansējuma avotiem, tai skaitā no valsts budžeta līdzekļiem, ja to paredz ārējie normatīvie akti.
25.
pants.
Klimata, vides un enerģētikas konsultatīvā padome
(1)
Lai nodrošinātu sabiedrības iesaisti, Klimata un enerģētikas ministrija izveido Klimata, vides un enerģētikas konsultatīvo padomi.
(2)
Klimata, vides un enerģētikas konsultatīvā padome nodrošina sabiedrības iesaistīšanu ar klimatu, vidi un enerģētiku saistītu lēmumu pieņemšanā, sadarbību un informācijas apmaiņu klimata, vides un enerģētikas jomā starp sabiedrību kopumā, valsts pārvaldi un pašvaldībām, kā arī sekmē priekšlikumu sniegšanu jautājumos, kas saistīti ar klimata, vides un enerģētikas politikas izstrādi un īstenošanu un attiecīgu normatīvo aktu vai plānošanas dokumentu sagatavošanu.
(3)
Klimata un enerģētikas ministrs apstiprina Klimata, vides un enerģētikas konsultatīvās padomes nolikumu un sastāvu.
Pārejas noteikumi
1.
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008, 1. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 27., 205. nr.; 2017, 231. nr.).
2.
Šā likuma 12. panta otrā daļa, 12. panta piektās daļas 6. punkts un 13. panta pirmās daļas 6. punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par piesārņojumu".
3.
Līdz 2033. gada 31. decembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1)
Ministru kabineta 2009. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 644 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtība";
2)
Ministru kabineta 2009. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 645 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās" nolikums";
3)
Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1492 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana" nolikums";
4)
Ministru kabineta 2010. gada 5. janvāra noteikumi Nr. 1 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās" nolikums";
5)
Ministru kabineta 2010. gada 5. maija noteikumi Nr. 417 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās" nolikums";
6)
Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumi Nr. 441 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem" nolikums";
7)
Ministru kabineta 2010. gada 8. jūnija noteikumi Nr. 521 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" nolikums";
8)
Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 542 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai pašvaldību ēkās" nolikums";
9)
Ministru kabineta 2010. gada 17. augusta noteikumi Nr. 789 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām" nolikums";
10)
Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumi Nr. 898 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Atjaunojamo energoresursu izmantošana transporta sektorā" nolikums";
11)
Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumi Nr. 1185 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Zema enerģijas patēriņa ēkas" nolikums";
12)
Ministru kabineta 2011. gada 4. janvāra noteikumi Nr. 11 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā" nolikums";
13)
Ministru kabineta 2011. gada 4. janvāra noteikumi Nr. 12 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums";
14)
Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumi Nr. 408 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā" nolikums";
15)
Ministru kabineta 2011. gada 2. augusta noteikumi Nr. 608 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana un pilotprojektu īstenošana" nolikums";
16)
Ministru kabineta 2012. gada 14. augusta noteikumi Nr. 559 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums";
17)
Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumi Nr. 78 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai" nolikums".
4.
Šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto stratēģiju Ministru kabinets apstiprina līdz 2029. gada 1. janvārim.
5.
Šā likuma 6. panta trešajā daļā minēto stratēģiju Klimata un enerģētikas ministrija iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2025. gada 1. novembrim.
6.
Šā likuma 7. panta pirmajā daļā minēto attīstības plānošanas dokumentu Ministru kabinets apstiprina līdz 2030. gada 1. decembrim.
7.
Šā likuma 9. panta otrajā daļā minēto klimata pārmaiņu radīto risku un ievainojamības izvērtējumu Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā līdz 2026. gada 31. decembrim.
8.
Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. janvārim izdod šā likuma 14. panta astotās daļas 1. punktā un 17. panta pirmajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1)
Ministru kabineta 2012. gada 25. septembra noteikumi Nr. 657 "Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas kārtība";
2)
Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumi Nr. 396 "Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumi un daudzgadu darbības programma".
9.
Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 5. panta trešajā daļā, 9. panta trešajā daļā, 18. pantā un 20. panta otrajā daļā minētos noteikumus.
10.
Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. janvārim izdod šā likuma 11. panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minētos noteikumus.
11.
Šā likuma 14. panta pirmajā daļā minēto informatīvo ziņojumu Klimata un enerģētikas ministrija iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2025. gada 1. oktobrim.
12.
Klimata un enerģētikas ministrija līdz 2025. gada 1. oktobrim iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta darbību laikposmā no 2009. gada līdz 2024. gadam, tai skaitā informāciju par finanšu izlietojumu, tā atlikumu un samazināto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, kas panākts, īstenojot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektus.
13.
Šā likuma 18. pantā minēto Klimata deklarāciju izstrādā, sākot ar 2026. gadu. Līdz tam šajā pantā minēto novērtējumu veic aprobācijas kārtībā atsevišķām valsts budžeta programmām un iekļauj Fiskālo risku deklarācijā.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes direktīvu 96/61/EK;
2)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra direktīvas 2008/101/EK, ar ko groza direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;
3)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. marta direktīvas 2018/410, ar ko groza direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un lēmumu (ES) 2015/1814;
4)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija direktīvas 2023/959, ar ko groza direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis
Pielikums
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļauto darbību uzskaitījums un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora uzskaites un ziņošanas kategorijas

I. Citi siltumnīcefekta gāzu emisijas avoti 

  

Siltumnīcefekta gāzu emisijas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļautajām darbībām noteiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regulas 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 525/2013, 2. pantu. 

  

1. Enerģētika, iekļaujot transportu: 

1.1. kurināmā sadedzināšana stacionārās tehnoloģiskās iekārtās, kurās tiek veiktas darbības, kas nav iekļautas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un kam nav nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja; 

1.2. degvielas sadedzināšana mobilajos avotos – ceļu, ūdens, gaisa, dzelzceļa, kā arī bezceļa transportlīdzekļos; 

1.3. ar dedzināšanu nesaistītas darbības ar fosilajiem šķidrajiem un cietajiem kurināmā veidiem, no kurām rodas gaistošās siltumnīcefekta gāzu emisijas. 

  

2. Rūpnieciskie procesi un rūpnieciskās produkcijas ražošana iekārtās, kuras nav iekļautas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un kurām nav nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, un kurās siltumnīcefekta gāzu emisijas rodas no dažādu materiālu un izejvielu (derīgo izrakteņu) izmantošanas rūpnieciskās produkcijas ražošanā, tai skaitā gaistošās siltumnīcefekta gāzu emisijas, fluorogļūdeņražu, perfluoroglekļa un sēra heksaflorīda lietošana, šķīdinātāju un dažādu ķīmisko vielu izmantošana. 

  

3. Lauksaimniecības darbības, tai skaitā: 

3.1. lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošana, tai skaitā dažādu mēslojuma veidu izmantošana, kaļķošanas procesi, karbamīda izmantošana, lauksaimniecības augu atlieku dedzināšana uz lauka; 

3.2. lopkopība, tai skaitā kūtsmēslu apsaimniekošana un lauksaimniecības dzīvnieku iekšējie (zarnu) fermentācijas procesi; 

3.3. lauksaimniecības produkcijas ražošana. 

  

4. Atkritumu apsaimniekošana: 

4.1. notekūdeņu apsaimniekošana; 

4.2. atkritumu apsaimniekošana, tai skaitā apglabāšana un atkritumu sadedzināšana; 

4.3. kompostēšana un anaerobā noārdīšanās (fermentēšana). 

 

II. Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora ziņošanas kategorijas   

  

Par siltumnīcefekta gāzu emisijas un oglekļa dioksīda piesaisti zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā tiek ziņots atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regulas (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza regulu (ES) Nr. 525/2013 un lēmumu Nr. 529/2013/ES (turpmāk – regula 2018/841), 2. panta 2. daļā noteiktajām ziņošanas kategorijām vai sektoriem. 

  

III. Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības uzskaites kategorijas 

  

Laikposmā no 2021. gada līdz 2025. gada beigām siltumnīcefekta gāzu emisijas un oglekļa piesaistes uzskaite zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā tiek veikta regulas 2018/841 2. panta 1. daļā noteiktajās uzskaites kategorijās.