MK vēstules projekts

Ministru kabinets ir iepazinies ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas 2024. gada 9. maija vēstuli Nr. 142.1.9/4/2-8-14/24 ar lūgumu rast iespēju piešķirt finanšu līdzekļus Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles atjaunošanas darbiem (375 000 euro apmērā) un Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centra ēkas siltināšanai (359 798 euro apmērā) no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 2024. gada budžetā.

Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīca ar ēku kompleksu ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 6547). Atbilstoši kompetencei kultūras pieminekļu aizsardzībā Kultūras ministrija ir izskatījusi finansējuma pieprasījumu Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles atjaunošanas darbiem un informē, ka 2024. gada budžeta izskatīšanas procesā Kultūras ministrija bija iesniegusi prioritārā pasākuma pieprasījumu Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles restaurācijas darbu pabeigšanai, lūdzot papildu finansējumu 2024. gadā 672 000 euro apmērā un 2025. gadā 570 000 euro apmērā, kas netika atbalstīts. Ar Ministru kabineta 2023. gada 5. decembra rīkojumu Nr. 854 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” tika piešķirti 988 714 euro akūti nepieciešamiem vairāku baznīcu atjaunošanas darbiem, tajā skaitā 362 000 euro, lai Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas ietvaros nodrošinātu finansējumu Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijai nepieciešamajiem darbiem Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīcā un tās ēku kompleksā. Par darbu izpildi starp Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūriju noslēgts līgums, saņemta starpatskaite, darbu izpilde un galīgās atskaites iesniegšanas termiņš atbilstoši līgumam ir 2024. gada 30. jūnijs.

Pašlaik ievērojami ieguldījumi nepieciešami vairākās nozīmīgās baznīcās, kas ir valsts aizsargājami kultūras pieminekļi, tajā skaitā Rīgas Doma baznīcas un klostera ansamblī un Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīcā. Tā kā šajos objektos nepieciešamie ieguldījumi daudzkārt pārsniedz Sakrālā mantojuma finansēšanas programmā un Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā pieejamos līdzekļus, ir jāmeklē risinājumi papildu finansējuma piesaistei ievērojamu kultūras pieminekļu saglabāšanai. Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 25 74. §) “Informatīvais ziņojums „Par vidēja termiņa budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem”” 2. un 4.punktam likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanā kā vienīgais vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virziens ir noteikta valsts drošība un citu vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteikšana iespējama, pārskatot ministriju un citu centrālo valsts iestāžu esošo budžeta programmu/ apakšprogrammu izdevumus, un, pārvirzot resursus aktuālākiem prioritārajiem pasākumiem, vai, rodot papildu finansējuma avotus, attiecīgi sagatavojot fiskāli neitrālus priekšlikumus jaunu prioritāro pasākumu finansēšanai. Kultūras ministrijai tai esošā budžeta ietvaros nav iespējams atrast finansējumu, lai Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas vai Sakrālā mantojuma finansēšanas programmas ietvaros varētu atbalstīt Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīcas atjaunošanas darbus, būtiski neietekmējot Kultūras ministrijas vai tās padotības iestāžu funkciju izpildi. Kultūras ministrija turpinās vērtēt iespējas piesaistīt valsts budžeta finansējumu Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīcas atjaunošanas darbu pabeigšanai, jo pašlaik atjaunošanas darbiem nepieciešamo finansējumu nav iespējams pieprasīt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Vienlaikus jāatzīmē, ka līdz ar Eiropas Savienības vispārējās izņēmuma klauzulas, kas ļāva atkāpties no Eiropas Savienības līgumos noteiktajiem vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda ierobežojumiem, atcelšanu, ir spēkā Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi. 2024. gada 30. aprīlī ir stājušies spēkā Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes pakta reformas ietvaros pieņemtie tiesību akti (jaunie Eiropas Savienības fiskālie noteikumi), kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem būs jāņem vērā, sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”. Iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas un attiecīgi visas nozaru ministrijas tiks aicinātas jaunas prioritātes nodrošināt, pamatā pārskatot jau piešķirto finansējumu, veicot bāzes izdevumu pārskatīšanu.

Savukārt attiecībā par finansējuma piešķiršanu Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centra ēkas siltināšanai, vēršam uzmanību turpmākajam.

Izvērtējot iespēju kā prioritāru pasākumu 2023. gada valsts budžetā ietvert finansējuma piešķiršanu Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centra ēkas fasādes atjaunošanai 334 155,59 euro apmērā, Tieslietu ministrija secināja, ka valsts atbilstoši likumam “Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu” kopā ar Katoļu Baznīcu piedalās Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojuma uzturēšanas izmaksu segšanā. Turklāt valsts ir apņēmusies sniegt finansiālu atbalstu kultūras pieminekļu, tajā skaitā dievnamu konservācijai, remontam un restaurācijai.  Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centra ēka nav valsts aizsargājams kultūras piemineklis.

Papildus minētajam vēršam uzmanību, ka finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķir katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, valstiski nozīmīgiem pasākumiem. Savukārt no iesniegtajiem materiāliem (paredzamās līgumcenas koptāmes) secināms, ka fasādes remontdarbu nepieciešamība identificēta jau 2022. gadā, un iesniedzēju vēstulē nav norādes par apstākļu būtiskām izmaiņām attiecībā uz ēkas stāvokli. Līdz ar to šāds lūgums neatbilst līdzekļu neparedzētajiem gadījumiem piešķiršanas mērķiem. Būtiski atzīmēt, ka Latvijas Republikas Valsts kontrole jau iepriekš ir uzsvērusi nepieciešamību rūpīgi izvērtēt, vai finansējuma piešķiršanas mērķis patiesi atbilst līdzekļu piešķiršanas neparedzētiem gadījumiem mērķim.[1]

Vienlaikus jāuzsver, ka Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līguma 12. panta 1. punkta c) apakšpunkts paredz, ka Latvijas Republika uzņemas piedalīties Aglonas Svētvietas, kuras teritorija ietver Bazilikas ēku, laukumu Bazilikas priekšā, kapsētu un teritoriju ap avotu un visas pārējās Katoļu baznīcai piederošās celtnes, būves un zemesgabalus, uzturēšanas izmaksu segšanā saistībā ar valsts nozīmes pasākumiem.

Taču, ņemot vērā ēkas būtību un to, ka tā var tikt izmantota ne tikai Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līguma 13. pantā noteikto valstiski nozīmīgo pasākumu ietvaros, piešķirot valsts budžeta līdzekļus, tas var tikt uzskatīts par finansējumu saimnieciskās darbības veikšanai (preču un pakalpojumu piedāvāšanai tirgū). Līdz ar to nepieciešams veikt izvērtējumu atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma prasībām, tai skaitā tā 5. pantā noteiktajām četrām komercdarbības atbalsta pazīmēm.

Ievērojot izklāstītos apstākļus, Ministru kabinets šobrīd nesaskata iespēju piešķirt finansējumu Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centra ēkas siltināšanai.

[1] Latvijas Republikas Valsts kontrole savā revīzijas ziņojumā “Par Tieslietu ministrijas 2021. gada pārskatu” (revīzijas ziņojums “Par Tieslietu ministrijas 2021. gada pārskatu”, 21. – 24. lpp. Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29572-2YZvRrQ0yVc1VdRp6JWGyWTrg-5RwZm_.pdf) vērtējusi, tajā skaitā, finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Revīzijas laikā pārbaudītajos līdzīgos gadījumos konstatēts, ka tie neatbilst līdzekļu piešķiršanas neparedzētiem gadījumiem mērķim: “[..] anotācijās sniegto pamatojumu līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” dievnamu restaurācijai, revidenti neguva apliecinājumu tam, ka atbalsts būtu piešķirams no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Līdzekļu pieprasījumā sniegtais pamatojums liecina, ka restaurācijas darbu nepieciešamība ir apzināta jau vairākus gadus iepriekš un nebūtu uzskatāma kā neplānota vai neparedzēta.”