25-TA-673
Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā
Izdarīt Dzīvokļa īpašuma likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 183. nr.; 2016, 239. nr.; 2017, 128. nr.; 2021, 22., 139., 244.B nr.; 2022, 63., 75.A nr.; 2024, 114. nr.) šādus grozījumus:
1.
izteikt 6. pantu šādā redakcijā
“6.pants. Dzīvokļa īpašuma izveidošana un nodibināšana
(1) Dzīvokļa īpašumu var izveidot uz likuma, tiesas sprieduma, darījuma, tai skaitā testamenta, vai mājas īpašnieka vai, ja tāda nav, — tiesiskā valdītāja lēmuma pamata.
(2) Dzīvokļa īpašumu izveido, sadalot dzīvojamo māju kopā ar tai piederīgajām palīgēkām, būvēm un zemi. Dzīvokļu īpašumos vienlaikus sadala visu dzīvojamo māju. Ja uz viena zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, tad dzīvokļu īpašumos vienlaikus sadala visas dzīvojamās mājas.
(3) Dzīvokļa īpašumus triju vai vairāku dzīvokļu mājā izveido pēc tās pilnīgas uzbūvēšanas vienlaikus ar datu reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā, ja mājas īpašnieks vai, ja tāda nav – tiesiskais valdītājs, pieņēmis lēmumu par dzīvokļa īpašumu izveidošanu.
(4) Dzīvokļa īpašumu ieraksta zemesgrāmatā pēc dzīvojamās mājas pieņemšanas ekspluatācijā. Dzīvokļa īpašums ir nodibināts līdz ar tā ierakstīšanu zemesgrāmatā.”
“6.pants. Dzīvokļa īpašuma izveidošana un nodibināšana
(1) Dzīvokļa īpašumu var izveidot uz likuma, tiesas sprieduma, darījuma, tai skaitā testamenta, vai mājas īpašnieka vai, ja tāda nav, — tiesiskā valdītāja lēmuma pamata.
(2) Dzīvokļa īpašumu izveido, sadalot dzīvojamo māju kopā ar tai piederīgajām palīgēkām, būvēm un zemi. Dzīvokļu īpašumos vienlaikus sadala visu dzīvojamo māju. Ja uz viena zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, tad dzīvokļu īpašumos vienlaikus sadala visas dzīvojamās mājas.
(3) Dzīvokļa īpašumus triju vai vairāku dzīvokļu mājā izveido pēc tās pilnīgas uzbūvēšanas vienlaikus ar datu reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā, ja mājas īpašnieks vai, ja tāda nav – tiesiskais valdītājs, pieņēmis lēmumu par dzīvokļa īpašumu izveidošanu.
(4) Dzīvokļa īpašumu ieraksta zemesgrāmatā pēc dzīvojamās mājas pieņemšanas ekspluatācijā. Dzīvokļa īpašums ir nodibināts līdz ar tā ierakstīšanu zemesgrāmatā.”
2.
Papildināt 12. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
„(3) Ja dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums ir nedzīvojamo telpu grupa un tā tiek izmantota kā autostāvvieta vai noliktava (lietu glabātuve), un ja šāds dzīvokļa īpašums pieder vairākām personām kopīgi un ir noteikta tā dalītas lietošanas kārtība, šāda dzīvokļa īpašuma kopīpašniekiem nav Civillikuma 1073. pantā paredzēto pirmpirkuma un izpirkuma tiesību."
„(3) Ja dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums ir nedzīvojamo telpu grupa un tā tiek izmantota kā autostāvvieta vai noliktava (lietu glabātuve), un ja šāds dzīvokļa īpašums pieder vairākām personām kopīgi un ir noteikta tā dalītas lietošanas kārtība, šāda dzīvokļa īpašuma kopīpašniekiem nav Civillikuma 1073. pantā paredzēto pirmpirkuma un izpirkuma tiesību."
3.
Papildināt 16. panta otro daļu ar 11. punktu šādā redakcijā:
„11) kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu;”
„11) kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu;”
4.
Papildināt 17. panta 7.1 daļu aiz skaitļa un vārda „2. punktā” ar vārdiem „un 11. punktā”
5.
Papildināt likumu ar IV nodaļu šādā redakcijā:
IV nodaļa
Lietošanas tiesības uz kopīpašumā esošo daļu
Lietošanas tiesības uz kopīpašumā esošo daļu
"23. pants. Atsevišķās lietošanas tiesība un tās objekts
(1) Atsevišķās lietošanas tiesība ir dzīvokļa īpašuma katrreizējā īpašnieka kā šīs tiesības izlietotāja tiesība lietot noteiktu neatdalītu reālu daļu no kopīpašumā esošās daļas nošķirti no citiem dzīvokļu īpašniekiem.
(2) Atsevišķās lietošanas tiesību iespējams nodibināt uz funkcionāli patstāvīgi izmantojamu daļu no dzīvojamās mājas koplietošanas telpām, jumta vai ārsienām, kopīpašumā esošajām palīgēkām un citām būvēm vai zemesgabala, uz kura atrodas dzīvojamā māja (turpmāk – atsevišķās lietošanas tiesības objekts), ciktāl attiecīgās atsevišķās lietošanas tiesības nodibināšana un īstenošana nesamērīgi neapgrūtina dzīvojamās mājas ekspluatāciju, piekļuvi atsevišķiem īpašumiem vai to lietošanu.
(3) Atsevišķās lietošanas tiesībai, ciktāl to neregulē šis likums, piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtiem.
(4) Atsevišķās lietošanas tiesības objektu reģistrē Kadastra informācijas sistēmā.
(1) Atsevišķās lietošanas tiesība ir dzīvokļa īpašuma katrreizējā īpašnieka kā šīs tiesības izlietotāja tiesība lietot noteiktu neatdalītu reālu daļu no kopīpašumā esošās daļas nošķirti no citiem dzīvokļu īpašniekiem.
(2) Atsevišķās lietošanas tiesību iespējams nodibināt uz funkcionāli patstāvīgi izmantojamu daļu no dzīvojamās mājas koplietošanas telpām, jumta vai ārsienām, kopīpašumā esošajām palīgēkām un citām būvēm vai zemesgabala, uz kura atrodas dzīvojamā māja (turpmāk – atsevišķās lietošanas tiesības objekts), ciktāl attiecīgās atsevišķās lietošanas tiesības nodibināšana un īstenošana nesamērīgi neapgrūtina dzīvojamās mājas ekspluatāciju, piekļuvi atsevišķiem īpašumiem vai to lietošanu.
(3) Atsevišķās lietošanas tiesībai, ciktāl to neregulē šis likums, piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtiem.
(4) Atsevišķās lietošanas tiesības objektu reģistrē Kadastra informācijas sistēmā.
24. pants. Atsevišķās lietošanas tiesības nodibināšana un izbeigšanās
(1) Atsevišķās lietošanas tiesību var nodibināt uz tiesas sprieduma, darījuma, tai skaitā testamenta, vai dzīvojamās mājas īpašnieka lēmuma pamata, un šī tiesība ir nodibināta līdz ar tās nostiprināšanu zemesgrāmatā.
(2) Atsevišķās lietošanas tiesību uz konkrēto šās tiesības objektu nostiprina dzīvojamās mājas (kalpojošā nekustamā īpašuma) zemesgrāmatas nodalījumā kā lietu tiesību, kas apgrūtina nekustamo īpašumu, vienlaikus valdošā dzīvokļa īpašuma nodalījumā norādot tam par labu nodibināto atsevišķās lietošanas tiesību.
(3) Sadalot dzīvokļu īpašumos vienam īpašniekam piederošu dzīvojamo māju, mājas īpašnieks ir tiesīgs vienpusēji nodibināt atsevišķās lietošanas tiesības par labu attiecīgajiem sev piederošajiem dzīvokļu īpašumiem, kurus paredzēts atsavināt citām personām.
(4) Sadalot dzīvokļu īpašumos vienam īpašniekam piederošu dzīvojamo māju, mājas īpašnieks ir tiesīgs vienpusēji nodibināt atsevišķās lietošanas tiesības par labu sev pašam, tās nostiprinot dzīvojamās mājas zemesgrāmatas nodalījumā uz mājas īpašnieka vārda, lai pēc tam minētās tiesības atsavinātu attiecīgajiem dzīvokļu īpašumu ieguvējiem. Ja šādi nodibināta atsevišķās lietošanas tiesība tiek atsavināta dzīvokļa īpašuma ieguvējam, par to izdara attiecīgus pārgrozījumus dzīvojamās mājas nodalījuma ierakstos, vienlaikus valdošā dzīvokļa īpašuma nodalījumā norādot tam par labu nodibināto atsevišķās lietošanas tiesību.
(5) Saskaņā ar šā panta ceturto daļu par labu dzīvojamās mājas īpašniekam nodibinātās un dzīvokļu īpašumu ieguvējiem neatsavinātās atsevišķās lietošanas tiesības izbeidzas, līdzko sākotnējam mājas īpašniekam vairs nepieder neviens dzīvokļa īpašums. Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga lūgt dzēst šādi izbeigušās atsevišķās lietošanas tiesības.
(6) Izbeidzoties dzīvokļa īpašumam, izbeidzas tam par labu nodibinātā atsevišķās lietošanas tiesība, izņemot gadījumu, kad dzīvokļa īpašums izbeidzas, to pievienojot citam dzīvokļa īpašumam.
(7) Atsevišķās lietošanas tiesība izbeidzas ar šās tiesības izlietotāja noteikti izteiktu atteikšanos no tās.
(8) Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga celt prasību par atsevišķās lietošanas tiesības izbeigšanu, ja šās tiesības izlietotājs, īstenojot atsevišķās lietošanas tiesību, būtiski pārkāpj šā likuma noteikumus vai arī atsevišķās lietošanas tiesība nesamērīgi ierobežo citu dzīvokļu īpašnieku tiesības.
(1) Atsevišķās lietošanas tiesību var nodibināt uz tiesas sprieduma, darījuma, tai skaitā testamenta, vai dzīvojamās mājas īpašnieka lēmuma pamata, un šī tiesība ir nodibināta līdz ar tās nostiprināšanu zemesgrāmatā.
(2) Atsevišķās lietošanas tiesību uz konkrēto šās tiesības objektu nostiprina dzīvojamās mājas (kalpojošā nekustamā īpašuma) zemesgrāmatas nodalījumā kā lietu tiesību, kas apgrūtina nekustamo īpašumu, vienlaikus valdošā dzīvokļa īpašuma nodalījumā norādot tam par labu nodibināto atsevišķās lietošanas tiesību.
(3) Sadalot dzīvokļu īpašumos vienam īpašniekam piederošu dzīvojamo māju, mājas īpašnieks ir tiesīgs vienpusēji nodibināt atsevišķās lietošanas tiesības par labu attiecīgajiem sev piederošajiem dzīvokļu īpašumiem, kurus paredzēts atsavināt citām personām.
(4) Sadalot dzīvokļu īpašumos vienam īpašniekam piederošu dzīvojamo māju, mājas īpašnieks ir tiesīgs vienpusēji nodibināt atsevišķās lietošanas tiesības par labu sev pašam, tās nostiprinot dzīvojamās mājas zemesgrāmatas nodalījumā uz mājas īpašnieka vārda, lai pēc tam minētās tiesības atsavinātu attiecīgajiem dzīvokļu īpašumu ieguvējiem. Ja šādi nodibināta atsevišķās lietošanas tiesība tiek atsavināta dzīvokļa īpašuma ieguvējam, par to izdara attiecīgus pārgrozījumus dzīvojamās mājas nodalījuma ierakstos, vienlaikus valdošā dzīvokļa īpašuma nodalījumā norādot tam par labu nodibināto atsevišķās lietošanas tiesību.
(5) Saskaņā ar šā panta ceturto daļu par labu dzīvojamās mājas īpašniekam nodibinātās un dzīvokļu īpašumu ieguvējiem neatsavinātās atsevišķās lietošanas tiesības izbeidzas, līdzko sākotnējam mājas īpašniekam vairs nepieder neviens dzīvokļa īpašums. Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga lūgt dzēst šādi izbeigušās atsevišķās lietošanas tiesības.
(6) Izbeidzoties dzīvokļa īpašumam, izbeidzas tam par labu nodibinātā atsevišķās lietošanas tiesība, izņemot gadījumu, kad dzīvokļa īpašums izbeidzas, to pievienojot citam dzīvokļa īpašumam.
(7) Atsevišķās lietošanas tiesība izbeidzas ar šās tiesības izlietotāja noteikti izteiktu atteikšanos no tās.
(8) Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga celt prasību par atsevišķās lietošanas tiesības izbeigšanu, ja šās tiesības izlietotājs, īstenojot atsevišķās lietošanas tiesību, būtiski pārkāpj šā likuma noteikumus vai arī atsevišķās lietošanas tiesība nesamērīgi ierobežo citu dzīvokļu īpašnieku tiesības.
25. pants. Atsevišķās lietošanas tiesības īstenošana
(1) Atsevišķās lietošanas tiesība piešķir tās izlietotājam tiesisku iespēju lietot šās tiesības objektu vienīgi atbilstoši tā parastajam lietošanas veidam.
(2) Atsevišķās lietošanas tiesības objektu var izīrēt, iznomāt vai kā citādi nodot lietošanā citai personai uz laiku.
(3) Atsevišķās lietošanas tiesības izlietotājs nav tiesīgs veikt būvdarbus atsevišķās lietošanas tiesības objektā, izņemot tā atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī.
(4) Atsevišķās lietošanas tiesības izlietotāja pienākums ir segt ar atsevišķās lietošanas tiesības objektu saistītos pārvaldīšanas izdevumus un nastas.
(5) Citiem dzīvokļu īpašniekiem un dzīvojamās mājas pārvaldniekam ir tiesības piekļūt atsevišķajiem īpašumiem vai kopīpašumā esošajai daļai caur atsevišķās lietošanas tiesības objektu, ja citāda piekļuve nav iespējama vai ir nesamērīgi apgrūtināta.
(6) Atsevišķās lietošanas tiesības izlietotājs atbild par zaudējumiem, kas nodarīti citiem dzīvokļu īpašniekiem, īstenojot atsevišķās lietošanas tiesību pretēji šā panta noteikumiem.
(1) Atsevišķās lietošanas tiesība piešķir tās izlietotājam tiesisku iespēju lietot šās tiesības objektu vienīgi atbilstoši tā parastajam lietošanas veidam.
(2) Atsevišķās lietošanas tiesības objektu var izīrēt, iznomāt vai kā citādi nodot lietošanā citai personai uz laiku.
(3) Atsevišķās lietošanas tiesības izlietotājs nav tiesīgs veikt būvdarbus atsevišķās lietošanas tiesības objektā, izņemot tā atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī.
(4) Atsevišķās lietošanas tiesības izlietotāja pienākums ir segt ar atsevišķās lietošanas tiesības objektu saistītos pārvaldīšanas izdevumus un nastas.
(5) Citiem dzīvokļu īpašniekiem un dzīvojamās mājas pārvaldniekam ir tiesības piekļūt atsevišķajiem īpašumiem vai kopīpašumā esošajai daļai caur atsevišķās lietošanas tiesības objektu, ja citāda piekļuve nav iespējama vai ir nesamērīgi apgrūtināta.
(6) Atsevišķās lietošanas tiesības izlietotājs atbild par zaudējumiem, kas nodarīti citiem dzīvokļu īpašniekiem, īstenojot atsevišķās lietošanas tiesību pretēji šā panta noteikumiem.
26. pants. Rīcība ar atsevišķās lietošanas tiesību
(1) Atsevišķās lietošanas tiesību nošķirti no valdošā dzīvokļa īpašuma var atsavināt vienīgi citam attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam. Ja uz dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esoša zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, atsevišķās lietošanas tiesību uz daļu no minētā zemesgabala var atsavināt jebkuras dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam.
(2) Nav pieļaujams atsavināt daļu no atsevišķās lietošanas tiesības, izņemot tās atsavināšanu kopā ar valdošo dzīvokļa īpašumu vairākiem ieguvējiem, kuri dzīvokļa īpašumu iegūst kopīgi (noteiktās domājamās daļās).
(3) Atsevišķās lietošanas tiesību iespējams ieķīlāt vienīgi kopā ar valdošo dzīvokļa īpašumu.
(1) Atsevišķās lietošanas tiesību nošķirti no valdošā dzīvokļa īpašuma var atsavināt vienīgi citam attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam. Ja uz dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esoša zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, atsevišķās lietošanas tiesību uz daļu no minētā zemesgabala var atsavināt jebkuras dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam.
(2) Nav pieļaujams atsavināt daļu no atsevišķās lietošanas tiesības, izņemot tās atsavināšanu kopā ar valdošo dzīvokļa īpašumu vairākiem ieguvējiem, kuri dzīvokļa īpašumu iegūst kopīgi (noteiktās domājamās daļās).
(3) Atsevišķās lietošanas tiesību iespējams ieķīlāt vienīgi kopā ar valdošo dzīvokļa īpašumu.
27. pants. Kopīgā infrastruktūra
(1) Kopīgā infrastruktūra ir tāda neatdalīta reāla daļa no vienas dzīvojamās mājas (turpmāk – kalpojošais nekustamais īpašums) dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošās daļas, kura paredzēta kopīgai lietošanai ar citas dzīvojamās mājas, kura neatrodas uz tā paša zemesgabala (turpmāk – valdošais nekustamais īpašums), dzīvokļu īpašniekiem, un šajā infrastruktūrā ietilpst noteikta daļa no zemesgabala ar inženierbūvēm un labiekārtojuma elementiem, izņemot inženiertīklus, kuri kalpo vienīgi kalpojošā nekustamā īpašuma vajadzībām (turpmāk – kopīgā infrastruktūra).
(2) Tiesībai lietot kopīgo infrastruktūru, ciktāl to neregulē šis likums, piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtiem.
(3) Kopīgo infrastruktūru reģistrē Kadastra informācijas sistēmā kā kalpojošā nekustamā īpašuma apgrūtinājumu.
(1) Kopīgā infrastruktūra ir tāda neatdalīta reāla daļa no vienas dzīvojamās mājas (turpmāk – kalpojošais nekustamais īpašums) dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošās daļas, kura paredzēta kopīgai lietošanai ar citas dzīvojamās mājas, kura neatrodas uz tā paša zemesgabala (turpmāk – valdošais nekustamais īpašums), dzīvokļu īpašniekiem, un šajā infrastruktūrā ietilpst noteikta daļa no zemesgabala ar inženierbūvēm un labiekārtojuma elementiem, izņemot inženiertīklus, kuri kalpo vienīgi kalpojošā nekustamā īpašuma vajadzībām (turpmāk – kopīgā infrastruktūra).
(2) Tiesībai lietot kopīgo infrastruktūru, ciktāl to neregulē šis likums, piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtiem.
(3) Kopīgo infrastruktūru reģistrē Kadastra informācijas sistēmā kā kalpojošā nekustamā īpašuma apgrūtinājumu.
28. pants. Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības nodibināšana
(1) Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību var nodibināt uz tiesas sprieduma, darījuma, tai skaitā testamenta, vai valdošā nekustamā īpašuma un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieka lēmuma pamata, un šī reālservitūta tiesība ir nodibināta līdz ar tās nostiprināšanu zemesgrāmatā. Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību nostiprina kalpojošā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā kā lietu tiesību, kas apgrūtina šo nekustamo īpašumu, vienlaikus valdošā nekustamā īpašuma nodalījumā norādot tam par labu nodibināto kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību.
(2) Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību, apgrūtinot kalpojošo nekustamo īpašumu par labu valdošajam nekustamajam īpašumam, var nodibināt arī tad, ja abi šie nekustamie īpašumi pieder vienai personai. Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesība neizbeidzas ar īpašuma tiesību uz valdošo un kalpojošo nekustamo īpašumu sakritumu vienā personā.
(3) Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību var nodibināt arī pirms valdošā nekustamā īpašumā ietilpstošās dzīvojamās mājas ierakstīšanas šā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā.
(4) Valdošā nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašnieki nav tiesīgi vienpusēji atteikties no kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības.
(1) Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību var nodibināt uz tiesas sprieduma, darījuma, tai skaitā testamenta, vai valdošā nekustamā īpašuma un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieka lēmuma pamata, un šī reālservitūta tiesība ir nodibināta līdz ar tās nostiprināšanu zemesgrāmatā. Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību nostiprina kalpojošā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā kā lietu tiesību, kas apgrūtina šo nekustamo īpašumu, vienlaikus valdošā nekustamā īpašuma nodalījumā norādot tam par labu nodibināto kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību.
(2) Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību, apgrūtinot kalpojošo nekustamo īpašumu par labu valdošajam nekustamajam īpašumam, var nodibināt arī tad, ja abi šie nekustamie īpašumi pieder vienai personai. Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesība neizbeidzas ar īpašuma tiesību uz valdošo un kalpojošo nekustamo īpašumu sakritumu vienā personā.
(3) Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību var nodibināt arī pirms valdošā nekustamā īpašumā ietilpstošās dzīvojamās mājas ierakstīšanas šā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā.
(4) Valdošā nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašnieki nav tiesīgi vienpusēji atteikties no kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības.
29. pants. Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības īstenošana
(1) Katram kalpojošā un valdošā nekustamā īpašuma dzīvokļa īpašniekam ir vienlīdzīga tiesība kopīgi ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem lietot kopīgo infrastruktūru atbilstoši tās parastajam lietošanas veidam.
(2) Par kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanu atbild kalpojošā nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašnieki. Ja uz vairākiem nekustamiem īpašumiem nodibinātas kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības tā, ka katrs no tiem vienlaikus ir gan valdošais, gan kalpojošais nekustamais īpašums, šo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu īstenojošās personas var vienoties par kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas pilnīgu vai daļēju nodošanu vienai no tām.
(3) Kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas izdevumus sedz katrs valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņam piederošā dzīvokļa īpašumā ietilpstošā atsevišķa īpašuma kopējās platības attiecībai pret visu valdošā un kalpojošā nekustamajā īpašumā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību. Šis noteikums attiecīgi piemērojams arī tad, ja ekspluatācijā nodota dzīvojamā māja vēl nav sadalīta dzīvokļu īpašumos. Kamēr valdošā nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā dzīvojamā māja nav nodota ekspluatācijā, šā nekustamā īpašuma īpašnieks nesedz kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas izdevumus.
(4) Kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas izdevumu veida un apmēra noteikšanai attiecīgi piemērojami likuma noteikumi, kas regulē kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas izdevumu segšanu. Lēmumu par kopīgās pārvaldīšanas izdevumu apmēru pieņem kalpojošā nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašnieku kopība.
(5) Kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas izdevumus dzīvokļa īpašnieks maksā tai personai, kas īsteno tā nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, kurā atrodas attiecīgais dzīvokļa īpašums. Savstarpējos norēķinus par kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas izdevumiem veic personas, kuras īsteno valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, tai skaitā šīs personas pārstāv attiecīgo dzīvokļu īpašnieku kopību pārvaldīšanas izdevumu parādu piedziņā un strīdos par savstarpējiem norēķiniem ar citu dzīvokļu īpašnieku kopību.”
(1) Katram kalpojošā un valdošā nekustamā īpašuma dzīvokļa īpašniekam ir vienlīdzīga tiesība kopīgi ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem lietot kopīgo infrastruktūru atbilstoši tās parastajam lietošanas veidam.
(2) Par kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanu atbild kalpojošā nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašnieki. Ja uz vairākiem nekustamiem īpašumiem nodibinātas kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības tā, ka katrs no tiem vienlaikus ir gan valdošais, gan kalpojošais nekustamais īpašums, šo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu īstenojošās personas var vienoties par kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas pilnīgu vai daļēju nodošanu vienai no tām.
(3) Kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas izdevumus sedz katrs valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņam piederošā dzīvokļa īpašumā ietilpstošā atsevišķa īpašuma kopējās platības attiecībai pret visu valdošā un kalpojošā nekustamajā īpašumā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību. Šis noteikums attiecīgi piemērojams arī tad, ja ekspluatācijā nodota dzīvojamā māja vēl nav sadalīta dzīvokļu īpašumos. Kamēr valdošā nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā dzīvojamā māja nav nodota ekspluatācijā, šā nekustamā īpašuma īpašnieks nesedz kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas izdevumus.
(4) Kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas izdevumu veida un apmēra noteikšanai attiecīgi piemērojami likuma noteikumi, kas regulē kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas izdevumu segšanu. Lēmumu par kopīgās pārvaldīšanas izdevumu apmēru pieņem kalpojošā nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašnieku kopība.
(5) Kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas izdevumus dzīvokļa īpašnieks maksā tai personai, kas īsteno tā nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, kurā atrodas attiecīgais dzīvokļa īpašums. Savstarpējos norēķinus par kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanas izdevumiem veic personas, kuras īsteno valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, tai skaitā šīs personas pārstāv attiecīgo dzīvokļu īpašnieku kopību pārvaldīšanas izdevumu parādu piedziņā un strīdos par savstarpējiem norēķiniem ar citu dzīvokļu īpašnieku kopību.”
Papildināt pārejas noteikumus ar 13. punktu šādā redakcijā:
„13. Līdz brīdim, kad atsevišķās lietošanas tiesības objektu iespējams reģistrēt Kadastra informācijas sistēmā, nostiprinājuma lūgumam par atsevišķās lietošanas tiesības nostiprināšanu pievieno atsevišķās lietošanas tiesības objekta plānu ar šī objekta izvietojumu.”
„13. Līdz brīdim, kad atsevišķās lietošanas tiesības objektu iespējams reģistrēt Kadastra informācijas sistēmā, nostiprinājuma lūgumam par atsevišķās lietošanas tiesības nostiprināšanu pievieno atsevišķās lietošanas tiesības objekta plānu ar šī objekta izvietojumu.”
Ministrs V. Uzvārds