1. Procesi (darbi), kuros iespējama saskare ar kancerogēniem, ir šādi:
1.1. auramīna ražošana;
1.2. darbs, kas saistīts ar akmeņogļu kvēpos, darvā un piķī esošo policiklisko aromātisko ogļūdeņražu iedarbību uz nodarbinātajiem;
1.3. darbs, kura laikā notiek nodarbināto saskare ar putekļiem, iztvaikojumiem vai aerosoliem, kas rodas, apdedzinot un elektrolītiski attīrot vara un niķeļa rūdas izstrādājumus;
1.4. stipro skābju procesi izopropilspirta ražošanā;
1.5. darbs, kas saistīts ar cietkoksnes putekļu iedarbību uz nodarbinātajiem;
1.6. darbs, kas saistīts ar darba procesā radušos ieelpojamo kristāliskā silīcija dioksīda putekļu iedarbību;
1.7. darbs, kas saistīts ar tādu minerāleļļu saskari ar ādu, kuras iepriekš lietotas iekšdedzes dzinēja kustīgo daļu eļļošanai un dzesēšanai;
1.8. darbs, kas saistīts ar dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisiju iedarbību.
2. Novērtējot, vai darbs ir pielīdzināms šajā pielikumā minētajiem darbiem un vai tajā ir iespējama saskare ar kancerogēnām vielām, ņem vērā tehnoloģiju attīstību un jaunu procesu rašanos.
1. Bioloģiskais ekspozīcijas rādītājs (turpmāk – BER) svina un tā neorganisko savienojumu līmenim asinīs (PbB), izmantojot absorbcijas spektrometriju vai metodi, kas dod līdzvērtīgus rezultātus, ir:
1.1. asinīs 30 µg Pb/100 mL (references lielums – svina koncentrācijai asinīs aroda neeksponētai populācijai ≤ 2 µg/100 mL). Atkārtota asins analīze tiek veikta pēc diviem mēnešiem, ja svina līmenis ir 30–60 µg/100 mL. Ja svina līmenis ir > 60 µg/100 mL, nepieciešama pārcelšana darbā, kur nav saskares ar svinu, veselības aprūpe un atkārtota Pb līmeņa kontrole;
1.2. veselības uzraudzību īsteno, ja iedarbību rada svina koncentrācija darba vides gaisā, kura tā pārsniedz 0,025 mg/m3 un ir aprēķināta kā vidējā vērtība laikā 40 stundām nedēļā, vai ja individuālu mērījumu rezultātā ir konstatēts, ka svina līmenis nodarbināto asinīs pārsniedz 30 μg Pb/100 ml asiņu.
1.3. rekomendējamie papildu izmeklējumi un rādītāji:
1.3.1. klīniskā asinsaina, retikulocīti un bazofilu punktainā graudainība eritrocītos;
1.3.2. koproporfirīns urīnā – 100 µg/g kreatinīna (references lielums 22–57 µg/g kreatinīna);
1.3.3. aminolevulīnskābe urīnā – 5 mg/g kreatinīna (references lielums 0,5–2,5 mg/g kreatinīna).
2. BER dzīvsudrabam (Hg):
2.1. asinīs ir 10 µg Hg/L (references lielums dzīvsudraba koncentrācijai asinīs aroda neeksponētai populācijai < 2µg/L);
2.2. urīnā ir 30 µg Hg/g kreatinīna (references lielums dzīvsudraba koncentrācijai urīnā < 5 µg Hg/g kreatinīna jeb 3,5 µg/L).
3. BER kadmijam (Cd) urīnā ir 2 µg Cd/g kreatinīna (paraugu iegūšanas laiks neietekmē analīžu rezultātu).
4. BER hromam (Cr) asinīs ir 7 µg/L, urīnā ir 0,2 µmol Cr/L, nodarbinātajiem, kas pakļauti Cr VI ietekmei. Urīna un asins paraugus iegūst darba maiņas vai darba nedēļas beigās (references lielums kopējā hroma koncentrācijai asinīs aroda neeksponētai populācijai < 0,8 µg/L, urīnā – < 0,01 µmol/L).
5. BER benzolam nosaka urīnā maiņas vai ekspozīcijas beigās, BER ir 5 µg/L, S-fenilmerkaptūrskābi - BER 25 µg/g kreatinīna un trans, trans -Mukonskābi- BER 500 µg/g kreatinīna.
6. Fosfororganiskiem savienojumiem nosaka holinesterāzes aktivitāti eritrocītos, BER 70 % no bāzes līmeņa.
7. BER kumolam (2-fenilpropānam) urīnā ir 10 mg 2-fenil-2-propanola (pēc hidrolīzes)/g kreatinīna, urīna paraugi iegūti ne vēlāk kā divas stundas pēc maiņas beigām.
8. BER niķelim un tā neorganiskajiem savienojumiem urīnā ir 3 µg Ni/L.