Noteikumi

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma
13. panta pirmās daļas 4. un 5. punktu

I.Vispārīgie jautājumi

Noteikumi nosaka:

1.1.

jūrā nozvejoto un akvakultūrā izaudzēto zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, kā arī noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes kārtību saskaņā ar:

1.1.1.

Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr.  1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr.  847/96, (EK) Nr.  2371/2002, (EK) Nr.  811/2004, (EK) Nr.  768/2005, (EK) Nr.  2115/2005, (EK) Nr.  2166/2005, (EK) Nr.  388/2006, (EK) Nr.  509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr.  2847/93, (EK) Nr.  1627/94 un (EK) Nr.  1966/2006 (turpmāk – regula Nr.  1224/2009);

1.1.2.

Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr.  404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (turpmāk – regula Nr.  404/2011), Komisijas 2025. gada 17. oktobra Īstenošanas regulu (ES) 2025/2196, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā attiecībā uz piekļuvi ūdeņiem un resursiem, zvejniecību kontroli, pārraudzību, inspekciju un noteikumu izpildi, kvotu un zvejas piepūles atvilkšanu, datiem un informāciju īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011 (turpmāk - Īstenošanas regula 2025/2196) un Komisijas 2025. gada 27. augusta Deleģēto regulu 2025/1766, ar ko Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 papildina ar noteikumiem par zvejniecības kontroli, par zvejas darbību pārraudzību un inspekciju, par noteikumu izpildi un par atbilstību (turpmāk - Deleģētā regula 2025/1766);

1.1.3.

Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr.  1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr.  2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (turpmāk – regula Nr.  1005/2008);

1.1.4.

Komisijas 2009. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1010/2009, ar ko paredz sīki izstrādātu kārtību, kādā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (turpmāk – regula Nr. 1010/2009);

1.2.

iekšējos ūdeņos nozvejoto vai akvakultūrā izaudzēto zivju (tai skaitā nēģu, vēžu un citu ūdens bezmugurkaulnieku, kā arī zivju ikru) produktu tirdzniecības un transporta objektu, kā arī noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes kārtību;

1.3.

zvejas produktu, tostarp, to produktu, kas iegūti iekšējos ūdeņos, akvakultūrā un importēti no trešajām valstīm, izsekojamības nodrošināšanu saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 58. pantu;

1.4.

nosacījumus, ar kādiem var atkāpties no atļautās pielaides, kas izmantojama, aplēšot regulā Nr. 1224/2009 14. panta 4.a apakšpunktu noteikto zivju sugu nozvejas, un šīs atkāpes pielietošanas nosacījumu ieviešanu un izpildes kontroli saskaņā ar Komisijas 2024. gada 27. maija Īstenošanas regulas (ES) 2024/1474, ar ko nosaka Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 4. punkta "a" apakšpunkta piemērošanas noteikumus, kuri attiecas uz atkāpšanos no pielaides, kas mazo pelaģisko sugu zvejniecībās, rūpniecisko sugu zvejniecībās un tropisko tunzivju riņķvada zvejniecībās piemērojama, aplēšot nozveju lielumu nešķirotos izkrāvumos un no cita kuģa saņemtajos pārkrāvumos (turpmāk – regula 2024/1474);

II.Nozvejas svēršana un izkraušanas datu iesniegšana

Nozvejas svēršanu veic šo noteikumu 7. punktā minētie zivju pircēji vai regulas Nr. 1224/2009 60. panta 5. punktā minētā persona, kura ir atbildīga par svēršanas pareizību (turpmāk – zivju svērējs) un kura ir reģistrēta Zemkopības ministrijas valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma), atbilstoši šo noteikumu 8. punktam.

Zemkopības ministrija savā tīmekļa vietnē publicē un uztur aktuālu informāciju par reģistrētajiem zivju svērējiem, kuriem ir atļauts veikt svēršanu saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 60. panta 5. punktu.

Šo noteikumu 2. punktā norādītie reģistrētie zivju svērēji datus par izkrautās nozvejas svēršanu reģistrē elektroniski zvejas produktu svēršanas datu reģistrā (turpmāk – svēršanas reģistrs) informācijas sistēmā vai papīra formas svēršanas reģistrā, ievērojot šo noteikumu 17. panta noteikumus. Ja sver nozveju, kura izkrauta ostā vai izkraušanas vietā, kuru atbilstoši regulai 2024/1474 un šo noteikumu VII nodaļas nosacījumiem apstiprinājusi Eiropas Komisija – svēršanas datus reģistrē tikai elektroniski informācijas sistēmas svēršanas reģistrā.

Zvejas kuģa kapteinis, ievadot zvejas žurnālā datus, ņem vērā, ka uz kuģa apstrādātu sniega krabju (Chionoecetes spp.) svara pārrēķināšanai dzīvsvarā piemēro:

5.1.

koeficientu 1,66 – spīlēm (CLA), kas sagatavotas uzglabāšanai vārītā (BOI) un sasaldētā (FRO) veidā;

5.2.

koeficientu 1,48 – spīlēm (CLA), kas sagatavotas uzglabāšanai nevārītā un sasaldētā (FRO) veidā.

Ja nozvejas un izkraušanas datus tehnisku iemeslu dēļ nevar ievadīt informācijas sistēmas apakšsistēmā "Elektroniskā zvejas darbību reģistrācijas un ziņošanas sistēma" (turpmāk – zvejas darbību ziņošanas sistēma), zvejas kuģa kapteinis par to paziņo Valsts vides dienestam. Līdz zvejas darbību ziņošanas sistēmas darbības atjaunošanai, zvejas žurnālu aizpilda informācijas sistēmas aplikācijā.

Trešās valsts zvejas kuģa kapteinis vai tā pārstāvis vismaz trīs darbdienas pirms paredzamā ienākšanas laika Latvijas Republikas ostā elektroniski iesniedz Valsts vides dienestā regulas Nr. 1005/2008 6. panta pirmajā daļā minēto informāciju atbilstoši regulas Nr. 1010/2009 2. pantam un II pielikumam.

III.Zivju pircēju un zivju svērēju reģistrācija un jūras zvejas un akvakultūras produktu pirmās pirkšanas nosacījumi

Jūras zvejas un akvakultūras produktu (turpmāk – jūras produkti) pirmo pirkšanu veic tikai informācijas sistēmā reģistrēti zivju pirmie pircēji (turpmāk – zivju pircēji), izņemot šādu produktu pārdošanu galapatērētājiem atbilstoši šo noteikumu 16. punktā paredzētajiem nosacījumiem, kuru veic zvejnieki.

Lai reģistrētos kā zivju pircējs vai zivju svērējs, pretendents iesniedz Zemkopības ministrijā iesniegumu zivju pircēja vai zivju svērēja reģistrācijai (1. pielikums). Iesniegumu Zemkopības ministrija izskata un lēmumu par pretendenta reģistrāciju vai par atteikumu reģistrēt pieņem 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Reģistrācija ir derīga trīs gadus no lēmuma pieņemšanas dienas. Dati par reģistrāciju tiek ievadīti un ir pieejami informācijas sistēmā.

10.

Ja šo noteikumu 9. punktā minētā pretendenta iesniegumā norādītā informācija ir nepilnīga vai nav pievienoti visi iesnieguma veidlapā minētie dokumenti, Zemkopības ministrija par to informē pretendentu, norādot, kāda papildu informācija ir nepieciešama. Zemkopības ministrija papildu informācijas iesniegšanai nosaka termiņu, kas nav īsāks par 10  darbdienām.

11.

Ja iesniegums aizpildīts atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajām prasībām un nepastāv šo noteikumu 12. punktā minētie reģistrācijas atteikuma nosacījumi, Zemkopības ministrija reģistrē zivju pircēju vai zivju svērēju un ievada reģistrācijas datus informācijas sistēmā. Informācijas sistēmas lietotāja identifikators un sākotnējā parole, lai informācijas sistēmā ievadītu produktu svēršanas datus, produktu pirmās pirkšanas datus, kā arī datus par citām darbībām ar produktu partijām, tiek piešķirta zivju pircējam vai zivju svērējam reģistrējoties informācijas sistēmā.

12.

Zemkopības ministrija nereģistrē zivju pircēju vai zivju svērēju, ja:

12.1.

iesniegumā norādītā informācija ir nepilnīga vai iesniegumam nav pievienoti visi iesnieguma veidlapā minētie dokumenti un pretendents noteiktajā termiņā nav iesniedzis visu nepieciešamo papildu informāciju;

12.2.

reģistrācija iepriekšējā derīguma termiņa laikā ir anulēta un nav pagājis šo noteikumu 14. punktā minētais termiņš atkārtota reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai;

12.3.

saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju zivju pircēja reģistrācijas pretendentam ir nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu parāds valsts budžetā, izņemot gadījumu, kad pretendents un Valsts ieņēmumu dienests ir vienojušies par nodokļu (nodevu) samaksas termiņa pagarinājumu vai atlikšanu.

13.

Zemkopības ministrija, pamatojoties uz Valsts vides dienesta sniegto vai no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra iegūto informāciju, aptur attiecīgā zivju pircēja vai zivju svērēja reģistrāciju uz vienu gadu, ja:

13.1.

ir izdarīts regulas Nr. 1224/2009 90. panta 2. punkta pārkāpums vai veiktas darbības, kas tiek uzskatītas par smagu pārkāpumu, ievērojot minētās regulas 90. panta 3. punktu;

13.2.

gada laikā vairāk nekā trīs reizes ir pārkāptas regulas Nr.  1224/2009  57. panta 2. punktā, 58. panta 1., 2., 3., 5. un 6. punktā, 59. panta 2. punktā, 60. panta 1.- 5. punktā, 62. panta 1. punktā, 64. pantā noteiktās prasības.

14.

Zemkopības ministrija anulē zivju pircēja vai zivju svērēja reģistrāciju, ja tās darbība derīguma termiņa laikā ir apturēta divas reizes. Šādā gadījumā pretendents ir tiesīgs atkārtoti pieteikties zivju pircēja vai zivju svērēja reģistrācijai ne agrāk kā gadu pēc tam, kad stājies spēkā Zemkopības ministrijas lēmums par reģistrācijas anulēšanu.

15.

Zemkopības ministrija par zivju pircēja vai zivju svērēja reģistrāciju, reģistrācijas apturēšanu, anulēšanu vai par atteikumu reģistrēt zivju pircēju vai zivju svērēju paziņo adresātam Administratīvā procesa likumā un Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Adresāts šo lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

16.

Zvejnieki ir tiesīgi pārdot jūras produktus informācijas sistēmā nereģistrētiem pircējiem tikai tad, ja šos produktus pārdod galapatērētājiem un šo produktu daudzums vienam galapatērētājam vienā dienā nepārsniedz 10 kilogramu vai attiecībā uz Baltijas jūrā nozvejotiem lašiem – divus īpatņus, kā arī ja jūras produktu pirmā pirkšana no zvejas kuģa notiek ārpus Latvijas Republikas teritorijas un pircējs ir reģistrēts tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kuras teritorijā notiek jūras produktu pirmā pirkšana.

17.

Šo noteikumu 2. punktā norādītais zivju svērējs pirms produktu uzglabāšanas, transportēšanas vai pirmās pirkšanas darījuma, izkrautos produktus sver, ievērojot regulas Nr.  1224/2009 60. pantā noteiktās prasības atbilstoši izkrauto jūras produktu paraugu ņemšanas plānam (2. pielikums) vai kontroles plānam, ko piemēro Latvijas piekrastes ūdeņos ar reņģu, salaku un apaļo jūrasgrunduļu zvejas rīkiem iegūto nozveju svēršanai pēc produktu transportēšanas no izkraušanas vietas (3. pielikums).

18.

Pēc jūras produktu pirmās pirkšanas darījuma, arī darījuma, kas notiek pēc jūras produktu transportēšanas no to izkraušanas vietas uz citu šo produktu pirmās pirkšanas vietu, zivju pircēji atbilstoši regulas Nr. 1224/2009  62. pantā minētajām prasībām ievada informācijas sistēmā pārdošanas zīmes datus.

19.

Ja jūras produktu pirmā pirkšana notiek ārpus Eiropas Savienības, Latvijas karoga zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis atbilstoši regulas Nr.  1224/2009 62. panta 4. punktam elektroniski iesniedz Valsts vides dienestā jūras produktu pārdošanas zīmes kopiju vai citu līdzvērtīgu dokumentu.

20.

Ja jūras produktu pirmā pārdošana nav paredzēta tūlīt pēc izkraušanas vai to transportēšanas, zvejnieks atbilstoši regulas Nr.  1224/2009 66. pantā minētajiem nosacījumiem ievada informācijas sistēmā šo produktu pārņemšanas deklarācijas datus.

21.

Regulas Nr. 1005/2008 II pielikumā minēto Eiropas Savienības nozvejas sertifikāta (turpmāk - nozvejas sertifikāts) noformēšanas gadījumā, pēc zivju pircēja pieprasījuma zvejnieks veic nepieciešamās darbības nozvejas sertifikāta pilnīgai aizpildīšanai atbilstoši šo noteikumu 31. punktam.

22.

Informācijas sistēmas lietotāja tiesību saņemšanai operators regulas Nr. 1224/2009 4. panta 19. punkta izpratnē, arī tāds operators, kas transportē vai uzglabā produktus pirms to pirmās pirkšanas vai veic jebkuras darbības ar produktu partijām pēc to pirmās pirkšanas (turpmāk - operators) elektroniski piesakās informācijas sistēmā, lai tajā ievadītu datus par darbībām ar produktu partijām. Šāda pieteikšanās nav jāveic šo noteikumu 2. punktā minētajiem zivju svērējiem un 8. punktā minētajiem zivju pircējiem. Informācijas sistēmas lietotāja tiesības Zemkopības ministrija operatoriem piešķir uz nenoteiktu laiku un lietotāja identifikatoru un sākotnējo paroli nosūta uz operatora pieteikumā norādīto e-pasta adresi. Zemkopības ministrija anulē operatoram piešķirtās informācijas sistēmas lietotāja tiesības, ja operators tās neizmanto trīs gadu periodā no to piešķiršanas brīža.

IV.Produktu izsekojamība tirgū

23.

Operators, veicot darbības ar jūras produktiem, iekšējo ūdeņu zvejas un akvakultūras produktiem, kā arī importa produktiem, uz kuriem attiecas prasības par izsekojamības nodrošināšanu saskaņā ar regulas Nr. 1224/2009 58. pantu, nodrošina:

23.1.

12 stundu laikā ievada informācijas sistēmā datus par darbībām ar produktiem, tostarp šķirošanu, partiju pārvietošanu, apvienošanu u.c. Informācijas sistēma automātiski izveido produktu partijas atbilstoši regulas Nr.  1224/2009 56.a un 58. pantā noteiktajām prasībām un piešķir tām identifikācijas numurus (kvadrātkodus);

23.2.

katrai produktu partijai vai katrai tās daļai, piemēram, kastei, maisam, paletei, konteineram, pievieno informācijas sistēmas automātiski veidoto produktu partijas identifikācijas numuru (kvadrātkodu) un nodrošina tā uzskatāmu pieejamību visos produktu transportēšanas, uzglabāšanas un apstrādes posmos no ieguves līdz mazumtirdzniecībai;

23.3.

šo noteikumu 23.2. apakšpunktu nepiemēro, ja dzīvas zivis, pēc to nozvejas, turpina uzglabāt ūdenī, piemēram, krātiņā.

23.4.

ja partija tiek sadalīta vai apvienota, tai noņem iepriekšējo produktu partijas identifikācijas numuru (kvadrātkodu).

24.

Operators, kas pārdod jūras produktu, iekšējo ūdeņu zvejas produktu, akvakultūras vai importa produktu partiju nākamajos darījumos pēc pirmās pirkšanas darījuma, ne vēlāk kā 12 stundu laikā reģistrē pārdošanas datus informācijas sistēmā, bet pircējs 12 stundu laikā šos datus apstiprina informācijas sistēmā.

25.

Ja jūras produktu, iekšējo ūdeņu zvejas produktu, akvakultūras vai importa produktu partiju realizē mazumtirdzniecības vietā, produktu partijas pārdevējs 12 stundu laikā pēc partijas pārdošanas ievada informācijas sistēmā attiecīgā darījuma datus.

26.

Ja jūras produktu, iekšējo ūdeņu zvejas produktu, akvakultūras vai importa produktu partiju eksportē vai izmanto apstrādei tādas produkcijas ražošanai, kas iekļauta ar Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu izveidotās kombinētās nomenklatūras 16. nodaļas pozīcijā 1604 un 1605, produktu partijas eksportētājs vai apstrādātājs 12 stundu laikā ievada informācijas sistēmā attiecīgā darījuma datus.

27.

Šajā nodaļā minētās prasības nepiemēro jūras produktiem, kurus no zvejas kuģa vai no zvejnieka, kas zvejo bez kuģa, tieši pārdod galapatērētājiem, kas produktus izmanto tikai privātam patēriņam, ja šos produktus pārdod galapatērētājiem un šo produktu daudzums vienam galapatērētājam vienā dienā nepārsniedz 10 kilogramu vai attiecībā uz Baltijas jūrā nozvejotiem lašiem – divus īpatņus. Produktu izsekojamības prasības nepiemēro arī tad, ja zvejas un akvakultūras produktus attiecīgajā daudzumā tieši galapatērētājiem pārdod iekšējo ūdeņu operators (zvejnieks) vai akvakultūras ražošanas vienība. Galapatērētājiem šādā veidā attiecīgajā dienā pārdotais kopējais produktu apjoms 12 stundu laikā pēc dienas beigām tiek ievadīts informācijas sistēmā.

V.Transportēšanas un dokumentu aprites kontrole

28.

Ja Latvijā izkrautos jūras produktus transportē pirms to pirmās pārdošanas, ievērojot regulas Nr. 1224/2009 68. panta un šo noteikumu 29. punkta nosacījumus, transportētājs ievada informācijas sistēmā produktu transportēšanas dokumenta datus, kā arī elektroniski tos iesniedz karoga dalībvalsts, tranzīta dalībvalsts(-u) un galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

29.

Transportētājs ir atbrīvots no šo noteikumu 28. punktā minēto prasību izpildes, ja jūras produktus transportē:

29.1.

ostas teritorijā vai produktu kravai ir pievienota izkraušanas deklarācijas kopija vai cits dokuments, kas apliecina transportēto produktu daudzumu un tajā ir iekļauta visa regulas Nr. 1224/2009 68. panta 4. un 5. punktā paredzēta informācija;

29.2.

uz produktu svēršanas vietu atbilstoši šo noteikumu 17. punktā minētā nozvejas svēršanas kontroles plāna nosacījumiem.

30.

Pārbaudot transportlīdzekli, kurā pārvadā jūras produktus, kā arī šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētos iekšējo ūdeņu zvejas produktus vai akvakultūras produktus, Valsts vides dienesta amatpersonas pārbauda kravas atbilstību kravas dokumentācijai, produktu transportēšanas dokumentam vai informācijas sistēmā ievadītajiem partijas reģistrācijas datiem.

31.

Lai piemērotu nozvejas sertifikācijas sistēmu jūras produktu importam un eksportam atbilstoši regulas Nr.  1005/2008 III nodaļā minētajām prasībām izmanto Eiropas Komisijas nozvejas sertifikācijas pārvaldības sistēmu "CATCH" (turpmāk - CATCH sistēma), nodrošinot šādas darbības:

31.1.

produktu eksporta gadījumā Zemkopības ministrija apstiprina saskaņā ar regulas Nr. 1005/2008 II pielikumu noformēta nozvejas sertifikāta datu atbilstību Latvijas zvejnieku iegūtajai nozvejai;

31.2.

produktu importētājs iesniedz šo produktu ieguvi apliecinošu nozvejas sertifikātu, bet reeksportējot no Latvijas - šo produktu reeksporta sertifikātu atbilstoši regulas Nr. 1005/2008 12.a, 12.b, 12.c,14., 16. un 21. pantam un II pielikumam;

31.3.

Valsts vides dienests pārbauda šo noteikumu 31.2. apakšpunktā minētā nozvejas sertifikāta un reeksporta sertifikāta datus un apstiprina datu pareizību, ja nepieciešams, verificē tos saskaņā ar regulas Nr.  1005/2008 17. pantu.

32.

Jūras produktu eksportētājs, atkāpjoties no šo noteikumu 31. punktā norādītajām CATCH sistēmā paredzētajām darbībām, var iesniegt eksportam nepieciešamo nozvejas sertifikātu informācijas sistēmā, ja eksports ir paredzēts uz valstīm, kuras nav iekļautas to Eiropas Komisijas trešo valstu sarakstā, kuras atbilstoši regulas Nr. 1005/2008 15. pantam pieprasa nozvejas sertifikātu jūras zvejas produktu eksportam, ja vien minētās valstis nav paziņojušas par citu kārtību jūras produktu eksporta procedūrai.

33.

Ja valsts, uz kuru eksportē Latvijā iepriekš ievestus jūras produktus, kas netika tālāk laisti tirgū Latvijā, pieprasa apstiprinājumu, ka ar jūras produktiem Latvijā nav īstenotas nekādas citas darbības kā vien izkraušana, atkārtota iekraušana vai tikai tāda veida darbība, kas paredzēta, lai saglabātu tos labā un derīgā stāvoklī, un tie tika uzglabāti muitas zonas noliktavā (turpmāk – noliktava), tiek nodrošinātas šādas darbības:

33.1.

eksportētājs pirms attiecīgo jūras produktu izvešanas no to uzglabāšanas vietas iesniedz dokumentētus pierādījumus atbilstoši regulas Nr. 1005/2008 14. panta 1. punktam, kā arī ar ievešanu Latvijā saistītos pirkumu apliecinošos dokumentus, kas satur Komisijas 2011. gada 19. septembra Īstenošanas regulā (ES) Nr. 931/2011 par izsekojamības prasībām, kas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 noteiktas dzīvnieku izcelsmes pārtikai (turpmāk – regula Nr. 931/2011), 3. panta 1. un 2. punktā noteikto informāciju;

33.2.

Pārtikas un veterinārais dienests pārbauda šo noteikumu 33.1. apakšpunktā minēto dokumentu datus, kā arī, ja nepieciešams, noliktavu un apstiprina, ka ar zvejas produktiem Latvijā nav īstenotas nekādas citas darbības kā vien izkraušana, atkārtota iekraušana vai tikai tāda darbība, kas paredzēta, lai saglabātu tos labā un derīgā stāvoklī.

34.

Ja valsts, uz kuru eksportē jūras produktus, pieprasa produktu apstrādes deklarāciju atbilstoši regulas Nr.  1005/2008 14. panta 2. punktam un IV pielikumam, jūras produktu eksportētājs iesniedz produktu apstrādes deklarāciju atbilstoši regulas Nr. 1005/2008 14. panta 2. punktam un IV pielikumam, kas ir sagatavota balstoties uz atbilstošu apstrādē izmantoto jūras produktu nozvejas sertifikātu vai sertifikātu, ko apstiprinājusi nozveju ieguvušā zvejas kuģa karoga valsts atbildīgā iestāde, kā arī jūras produktu pirkumu apliecinošus dokumentus, kas satur regulas Nr. 931/2011 3. panta 1. un 2. punktā noteikto informāciju.

35.

Pārtikas un veterinārais dienests izvērtē šo noteikumu 34. punktā minētos jūras produktu dokumentus un, izmantojot pieejamos datus par minēto produktu nozvejas sertifikātu apstiprināšanu, pārbauda apstrādes deklarācijā norādīto produktu aprakstu un daudzumu un apstiprina, ka jūras produktu apstrādē izmantota attiecīgo jūras produktu izejviela, kas norādīta pievienotajā nozvejas sertifikātā vai sertifikātos.

36.

Pārtikas un veterinārais dienests šo noteikumu 33. un 34. punktā minēto apstiprinājumu sniedz piecu darbdienu laikā pēc visu nepieciešamo aizpildīto dokumentu saņemšanas.

37.

Lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) 2023/2833, ar ko izveido zilās tunzivs (Thunnus thynnus) nozvejas dokumentēšanas programmu un atceļ Regulu (ES) Nr. 640/2010 (turpmāk – regula 2023/2833), prasību izpildi, izmantojot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) zilo tunzivju nozvejas dokumentēšanas elektronisko sistēmu:

37.1.

Zemkopības ministrija apstiprina ICCAT sistēmā noformēta zilo tunzivju nozvejas dokumenta (turpmāk – tunzivju nozvejas dokuments) datu atbilstību, ja tiek veikts Latvijas zvejnieku iegūto zilo tunzivju nozvejas eksports;

37.2.

Valsts vides dienests pārbauda un apstiprina Latvijā importējamo vai no Latvijas reeksportējamo zilo tunzivju nozvejas dokumentu.

38.

Lai nodrošinātu Padomes 2001. gada 22. maija Regulas (EK) Nr. 1035/2001, ar ko nosaka Dissostichus spp. nozvejas dokumentu shēmu (turpmāk – regula Nr. 1035/2001), prasību izpildi:

38.1.

Zemkopības ministrija apstiprina atbilstoši regulas Nr. 1035/2001 II pielikumā noteiktajām prasībām noformēta nozvejas dokumenta datu atbilstību, ja tiek veikts Latvijas zvejnieku iegūto ilkņzivju nozvejas eksports;

38.2.

Valsts vides dienests atbilstoši regulas Nr. 1035/2001 I, II un III pielikumā noteiktajām prasībām pārbauda un apstiprina Latvijā eksportējamo un no Latvijas reeksportējamo ilkņzivju nozvejas dokumentus, saglabā tos informācijas sistēmā un elektroniski nosūta pēc jūras produktu importētāja vai eksportētāja pieprasījuma uz tā norādīto e-pasta adresi.

39.

Valsts ieņēmumu dienests robežšķērsošanas vietās un muitas iestādēs iekšzemē Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā pārliecinās, ka deklarācijai ir pievienots saskaņā ar šo noteikumu 31.3., 37.2. un 38.2. apakšpunkta prasībām Valsts vides dienesta apstiprināts dokuments, pārbaudot tajā norādīto datu atbilstību citiem kravas pavaddokumentiem.

40.

Pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma Valsts ieņēmumu dienests un Pārtikas un veterinārais dienests savas kompetences ietvaros iesaistās regulas Nr. 1005/2008 17. pantā minētajās verificēšanas procedūrās.

41.

Ja šajos noteikumos minēto nozvejas sertifikātu vai reeksporta sertifikātu un attiecīgo dokumentu pārbaudes vai verifikācijas laikā konstatē datu neatbilstību šo noteikumu 40. punktā minētās iestādes, kuras konstatējušas šo neatbilstību, par to elektroniski informē attiecīgās jomas atbildīgo iestādi.

VI.Tirdzniecības objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaude

42.

Jūras produktu, kā arī šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minēto iekšējo ūdeņu zvejas produktu un akvakultūras produktu, tirdzniecības objektos, noliktavās un ražošanas telpās Valsts vides dienesta amatpersonas pārbauda:

42.1.

produktu iepirkumu apliecinošus dokumentus un citus dokumentus, kas apliecina produktu ieguvi, kā arī uz produktu partijām esošā identifikācijas numura (kvadrātkoda) atbilstību informācijas sistēmā reģistrētajiem produktu partijas datiem vai produktu izsekojamības dokumentiem;

42.2.

produktu daudzuma atbilstību ierakstiem preču reģistros, pavadzīmēs vai citos preču piegādes dokumentos.

43.

Šo noteikumu 42. punktā minētos dokumentus glabā attiecīgajā tirdzniecības objektā, noliktavā vai ražošanas telpās un uzrāda pēc Valsts vides dienesta atbildīgo amatpersonu pieprasījuma.

VII.Apstiprinātās ostas, kurās zvejas kuģu izkraušanām var tikt piemērota pieļaujamās pielaides atkāpe

44.

Lai attiecīgā Latvijas osta (izkraušanas vieta) tiktu iekļauta Eiropas Komisijas apstiprināto ostu sarakstā, kur ir piemērojamas regulas Nr. 1224/2009 14. panta 4.a apakšpunktā paredzētā pieļaujamās pielaides atkāpe, pamatojoties uz regulas 2024/1474 1., 6. un 11. pantu, Zemkopības ministrija:

44.1.

sadarbībā ar Valsts vides dienestu, sagatavo pieteikumu sarakstā iekļaujamās ostas apstiprināšanai, kuram pievieno konkrētus, ticamus un pārbaudāmus pierādījumus, kas apliecina visu regulas 2024/1474 2. un 3. panta nosacījumu izpildi un kas ir pamatoti ar reģistrēta zivju svērēja konkrētā pieteikuma sagatavošanai iesniegto informāciju un dokumentiem;

44.2.

nodrošina komunikāciju ar Eiropas Komisiju un attiecīgās ostas zvejas darbību veicošiem Latvijas zvejniekiem un reģistrēto zivju svērēju, kas darbojas šajā ostā, sakarā ar ostas pieteikuma sagatavošanu un iesniegšanu, kā arī nepieciešamo nosacījumu izpildi tajā;

44.3.

nodrošina nepieciešamo informācijas sistēmas funkcionalitāti šo noteikumu 45.2., 45.4. un 45.5. apakšpunktā minēto prasību īstenošanai, kā arī regulas 2024/1474 15. pantā noteikto datu pārvaldības nosacījumu izpildei;

44.4.

ministrijas tīmekļa vietnē publicē un uztur aktuālu informāciju par Eiropas Komisijas apstiprinātajā sarakstā iekļautajām Latvijas ostām (izkraušanas un svēršanas vietām), kurās mazo pelaģisko sugu zvejā, ko izkrauj nešķiroti, ir piemērojama nozveju pieļaujamās pielaides atkāpe saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 4.a apakšpunktu;

44.5.

iesniedz Eiropas Komisijai, uztur un aktualizē Latvijas un citu ES zvejas kuģu sarakstu, kuriem ir atļauts Eiropas Komisijas apstiprinātajā sarakstā iekļautajās Latvijas ostās izmantot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 4.a apakšpunktā un 21. panta 3. punktā noteikto pieļaujamās pielaides atkāpi;

44.6.

sniedz ziņojumu Eiropas Komisijai atbilstoši regulas 2024/1474 14. panta prasībām, ņemot vērā Valsts vides dienesta iesniegto informāciju;

45.

Lai, pamatojoties uz regulas 2024/1474 2., 3., 10. un 11. pantu, Latvijas ostu (izkraušanas un svēršanas vietu) iekļautu Eiropas Komisijas apstiprināto ostu sarakstā reģistrētais zivju svērējs nodrošina:

45.1.

reģistrēšanos Zemkopības ministrijas informācijas sistēmā atbilstoši šo noteikumu 2. punktam. Reģistrējoties, zivju svērējs apliecina, ka nozveju svēršanu veiks atbilstoši ES un Latvijas tiesību aktu prasībām par nozveju svēršanas nosacījumiem apstiprinātajās ostās un uzņemas atbildību par šo prasību ievērošanu;

45.2.

informācijas un dokumentu sniegšanu Zemkopības ministrijai un Valsts vides dienestam šo noteikumu 44.1. apakšpunktā minētā pieteikuma sagatavošanai, kā arī pieteikumā iekļautās ostas (izkraušanas un svēršanas vietas) sagatavošanu pieļaujamās pielaides atkāpes piemērošanai un tās uzturēšanu atbilstoši regulas 2024/1474 2. un 3. panta prasībām;

45.3.

Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 4.a apakšpunktā un 21. panta 3. punktā noteikto pieļaujamās pielaides atkāpes piemērošanu tikai kuģiem, kas iekļauti sarakstā atbilstoši šo noteikumu 44.5. apakšpunktam;

45.4.

nozveju svēršanu ostā tikai nozveju svēršanai paredzētā vietā, kas ir apstiprināta Valsts vides dienestā un attiecīgi reģistrēta informācijas sistēmā;

45.5.

visu svēršanas reģistra datu elektronisku reģistrāciju informācijas sistēmā;

45.6.

nozveju izkraušanas un svēršanas uzraudzības plāna, kurā norādīta visu nozvejas izkraušanas un svēršanas procesā iesaistīto iekārtu atrašanās vietas, kā arī slēgtās ķēdes televīzijas kameru (turpmāk - CCTV kamera) izvietojums (turpmāk – uzraudzības plāns) sagatavošanu un iesniegšanu apstiprināšanai Valsts vides dienestā;

45.7.

pieejas piešķiršanu Valsts vides dienestam CCTV kameru reāllaika datu izmantošanai nozveju izkraušanas un svēršanas kontrolei, kā arī CCTV kameru datu glabāšanu vismaz 7 dienas pēc to ieraksta videomateriālā. Pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma nodrošina CCTV kameru datu pieejamību par konkrētu izkraušanas vai svēršanas gadījumu;

45.8.

fizisko personu identificēšanas atspējošanu CCTV kameru ierakstītajā videomateriālā.

46.

Lai izpildītu regulas 2024/1474 10., 11. un 12. pantu un uzraudzītu to kuģu, kas iekļauti sarakstā atbilstoši šo noteikumu 44.5. apakšpunktam, nozveju izkraušanu un svēršanu saskaņā ar Eiropas Komisijas sarakstā iekļautajām Latvija ostām izvirzītajām prasībām, Valsts vides dienests nodrošina:

46.1.

iekļaušanai Eiropas Komisijas apstiprināto ostu sarakstā pieteiktās Latvijas ostas (izkraušanas un svēršanas vietas) reģistrāciju informācijas sistēmā, izvērtējot attiecīgās vietas atbilstību regulas 2024/1474 nosacījumiem;

46.2.

šo noteikumu 45.5. apakšpunktā minētā svēršanas reģistra datu pareizības kontroli attiecībā uz Latvijas un citiem ES dalībvalstu zvejas kuģiem, kuri izmanto pieļaujamās pielaides atkāpi Eiropas Komisijas sarakstā iekļautajās Latvijas ostās, kā arī nosacījumu par ostu iekļaušanu Eiropas Komisijas apstiprinātajā sarakstā atbilstības pārbaudi;

46.3.

reģistrētā zivju svērēja iesniegtā, šo noteikumu 45.6. apakšpunktā minētā, uzraudzības plāna izvērtēšanu un apstiprināšanu;

46.4.

regulas 2024/1474 12. panta kontroles pasākumu izpildi;

46.5.

sankciju piemērošanu regulas 2024/1474 II un IV nodaļas nosacījumu neizpildes gadījumā, šādu gadījumu uzskaiti un regulāro ziņošanu Zemkopības ministrijai par piemērotajām sankcijām.

47.

Pamatojoties uz regulas 2024/1474 11. panta 2. punktu, zvejas kuģa kapteinis regulas Nr. 1224/2009 14. panta 4.a apakšpunktā un 21. panta 3. punktā noteikto pieļaujamās pielaides atkāpi Eiropas Komisijas apstiprinātajā sarakstā iekļautajā Latvijas ostā ir tiesīgs izmantot tikai tad, ja zvejas kuģis, ir iekļauts šo noteikumu 44.5. apakšpunktā minētajā zvejas kuģu sarakstā.

48.

Zemkopības ministrija, Valsts vides dienests un šo noteikumu 2. punktā minētais reģistrētais zivju svērējs nodrošina, ka personas datus, kas tiek savākti saskaņā ar regulu 2024/1474, apstrādā tikai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 112. panta noteikumiem.

VIII.Noslēguma jautājumi

49.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumus Nr. 94 "Nozvejoto zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 38. nr.; 2019, 134. nr.; 2024, 109. nr.).

50.

Šo noteikumu 9. punktā minētās zivju pircēja apliecības, kas tika izsniegtas līdz šo noteikumu izdošanai ir derīgas zivju produktu pirmās pirkšanas darījumu veikšanai līdz tajā norādītajā termiņa beigām. Lai veiktu jūras produktu svēršanu šiem zivju pircējiem ir jāreģistrējas arī kā zivju svērējam atbilstoši šo noteikumu 9. punktam un 1. pielikuma 2. daļai. Šajā gadījumā zivju svērējs tiks reģistrēts ne ilgāk kā līdz zivju pircēja apliecības derīguma termiņa beigām.

51.

Šo noteikumu 23.1. un 42.1. apakšpunkta prasības attiecībā uz akvakultūras produktu un importa produktu izsekojamību nav jānodrošina līdz attiecīgā informācijas sistēmas tehniskā risinājuma izstrādei. Šajā pārejas periodā operatori izsekojamībai nepieciešamās darbības nodrošina ar to rīcībā esošām sistēmām un procedūrām (tostarp pavadzīmēm u.c. iepirkumu apliecinošiem dokumentiem). Savukārt regulas 1224/2009 58. panta 6. punkta prasību izpildi šajā periodā operatori nodrošina ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem.

Ministru prezidents V. Uzvārds

Ministrs V. Uzvārds

pielikums

Ministru kabineta

[25-TA-2770 Dt]

noteikumiem Nr.

[25-TA-2770 Nr]

Zivju pircēja un zivju svērēja reģistrācijas iesnieguma veidlapa

Zemkopības ministrijai

Zivju pircēja vai/un zivju svērēja reģistrācijas iesniegums

__________________________________________________

(iesniedzēja nosaukums)

__________________________________________________

(reģistrācijas Nr. vai personas kods)

__________________________________________________

(pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas numurs)*

__________________________________________________

(juridiskā vai deklarētā adrese, tālruņa numurs)

__________________________________________________

(e-pasta adrese**)

▢

Lūdzu reģistrēt minēto personu kā zivju pircēju.

(Ja Zivju pircējs plāno veikt arī svēršanu, tad tam jāaizpilda arī iesnieguma 2. daļa)

▢

Lūdzu reģistrēt minēto personu kā zivju svērēju.

Svēršanu veikšu šādās ostās:

(norādīt ostas vai izkraušanas vietas, kur plānota svēršana)

_________________________________

Svēršanai tiks izmantotas sekojošās iekārtas:

(atzīmēt iekārtas, kas tiks izmantotas svēršanai vai norādīt citas)

▢ neautomātiskie svari;

▢ automātiskie svari;

▢ platformas svari;

▢ palešu svari;

▢ krānu un celtņu svari;

▢ iekaramie svari;

▢ grīdas svari;

__________________________________

(norādīt citus svarus)

__________________________________

Ar parakstu apliecinu, ka:

- Iesnieguma veidlapā un citos dokumentos sniegtā informācija ir patiesā;

- Nozveju svēršu atbilstoši Eiropas Savienības un Latvijas tiesību aktu prasībām zivju produktu svēršanas jomā, ievērojot svēršanas nosacījumus apstiprinātajās un paraugu ņemšanas plānā noteikto metodiku (ja attiecināma), un esmu atbildīgs par prasību ievērošanu;

- Nozveju svēršu uz Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā verificētiem svariem.

Ārvalstu operatori papildus iesniedz šādus dokumentus (pievienojot apliecinātu dokumenta tulkojumu valsts valodā):

1) ārvalstu komersanta reģistrācijas apliecības kopiju, kas izsniegta tā mītnes valstī;

2) ārvalstu nodokļu administrācijas iestādes izsniegtu izziņu par to, ka iesniedzējam nav nodokļu parādu – tikai zivju pircēja reģistrācijai;

3) pārtikas uzņēmuma reģistrācijas apliecības kopiju, kas izsniegta tā mītnes valstī.

  __________________________________________________

(iesniedzēja pārstāvja vārds, uzvārds un paraksts***)

  __________________________________________________ 

(datums***)

 Z. v.***

Piezīmes.

1. * Pamatojoties uz Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5. pantu, pārtikas uzņēmums (vai persona, kas ir iesaistīta kādā no pārtikas aprites posmiem, tostarp zivju produktu pirmais pircējs) iesaistās pārtikas apritē, ja tas ir atzīts vai reģistrēts Pārtikas un veterinārajā dienestā.

2. ** E-pasta adrese, uz kuru nosūtāms lietotāja identifikators un parole darījumu elektroniskai reģistrācijai informācijas sistēmā.

3. *** Dokumenta rekvizītus "datums", "paraksts" un "Z. v." neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

pielikums

Ministru kabineta

[25-TA-2770 Dt]

noteikumiem Nr.

[25-TA-2770 Nr]

Izkrauto zvejas produktu paraugu ņemšanas plāns

Pieņemts saskaņā ar Padomes 2009. gada 20. novembra Regulas (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006, 60. panta 1. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Paraugu ņemšanas plāna mērķis ir nodrošināt pareizu zvejas un jūras akvakultūras produktu (turpmāk – produkti) svēršanu to izkraušanas laikā.

2. Šajā plānā iekļautos nosacījumus piemēro produktu izkraušanai Latvijā no Eiropas Savienības dalībvalstu zvejas kuģiem.

3. Šo plānu nepiemēro pašpatēriņa zvejnieku nozveju svēršanai, kā arī tādu komerczvejnieku nozvejas svēršanai, kuru no zvejas kuģa tieši pārdod patērētājam mazumtirdzniecībā, ja pārdoto produktu daudzums nepārsniedz 30 kilogramu dienā. Šādos gadījumos tiek svērta visa nozveja.

4. Lai noteiktu produktu apjomu, visus produktus sver uz Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā verificētiem svariem, ievērojot paraugu ņemšanas plānā noteikto metodiku.

5. Svēršana notiek izkraušanas laikā pirms produktu pirmās pirkšanas, pārvietošanas uzglabāšanai vai transportēšanas uz pirmās pirkšanas vietu, izņemot šo noteikumu 3. pielikumā kontroles plānā paredzētajos gadījumos, kad paredzēta produktu svēršana pēc to transportēšanas.

6. Produktu pirmais pircējs (turpmāk – zivju pircējs) vai persona, kas ir atbildīga par produktu glabāšanu vai transportēšanu pirms to pirmās pirkšanas, reģistrē datus par produktu svēršanu zvejas produktu svēršanas datu reģistrā (turpmāk – svēršanas reģistrs). Svēršanas reģistru glabā trīs gadus.

7. Svēršanā iegūto skaitli izmanto, aizpildot izkraušanas deklarāciju, transportēšanas dokumentu, pārdošanas zīmi, pārņemšanas deklarāciju vai piekrastes zvejas žurnālu.

8. Latvijas kompetentā iestāde attiecībā uz svēršanas kontroli atbilstoši šim plānam ir Valsts vides dienests.

9. Valsts vides dienests var pieprasīt, lai katru Latvijas apstiprinātajās zvejas ostās un izkraušanas vietās pirmo reizi izkrauto produktu daudzumu pirms to transportēšanas no izkraušanas vietas nosver Valsts vides dienesta amatpersonu klātbūtnē.

10. Valsts vides dienestam pastāvīgi ir brīva piekļuve operatoru svēršanas sistēmām, svēršanas reģistriem, deklarācijām un visām telpām, kurās glabā vai apstrādā produktus. Operatoram ir pienākums nodrošināt Valsts vides dienesta inspektoram netraucētu piekļuvi iepriekšminētajiem objektiem un dokumentiem kontroles vajadzībām.

II. Svēršanas riska analīze

11. Nozvejas datu neatbilstības risks kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu īstenošanai ostās un izkraušanas vietās ir vērtējams kā vidējs, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

11.1. ir salīdzinoši mazs ar izkraušanu un svēršanu saistīto iepriekš konstatēto pārkāpumu īpatsvars kopējā zvejniecībā konstatēto pārkāpumu skaitā;

11.2. ostās un izkraušanas vietās ir nodrošinātas Valsts vides dienesta reģionālo pārvalžu amatpersonu regulāras inspekcijas;

11.3. ir pietiekama limitu pieejamība visiem kuģiem, no kuriem notiek izkraušana, kā arī iepriekš nav konstatēta limitu ļaunprātīga pārsniegšana.

12. Valsts vides dienesta amatpersonu regulāru klātbūtni zvejas kuģa izkraušanas laikā produktu svēršanas procesā nodrošina, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

12.1. ir aizdomas, ka kuģis, kas ieguvis produktus, ir iesaistījies nelegālā, neregulētā vai nereģistrētā zvejā;

12.2. kuģim jau iepriekš ir bijis piemērots sods par iesaistīšanos nelegālā, neregulētā vai nereģistrētā zvejā;

12.3. kuģim piešķirto soda punktu skaits ir vairāk nekā 18.

III. Svaigo produktu svēršana

13. Šī plāna 6. punktā minētās personas reģistrē datus par svēršanu svaigo produktu svēršanas reģistrā saskaņā ar 1. tabulu

1. tabula

Svaigo produktu svēršanas datu reģistrs

1.	Svēršanas datums (dd.mm.gggg.)
2.	Tā kuģa vārds un ārējās reģistrācijas burti un numurs, no kura izkrauti zvejas produkti
3.	Sugas FAO trīsburtu kods
4.	Nosvērto zvejas produktu sagatavošanas veids (piem., ķidātas, nesadalītas u. c.)
5.	Vienas taras vienības svars (kg)
6.	Svēršanas rezultāts – produkta svars (kg):









7.	Vidējais svars vienā taras vienībā (kg)
8.	Nosvērto taras vienību skaits (gab.)
9.	Kopējais taras vienību skaits (gab.)
10.	Kopējais zvejas produktu svars (kg) (7. x 9. aile)
11.	Ūdens un ledus noņemšanas dēļ piemērotais procentuālais svara samazinājums (%) *
12.	Zvejas produktu sugu paraugu ņemšana zvejas sastāva noteikšanai nozvejā**
Suga		Procentuālais apjoms paraugā
		1.	2.	3.	4.	5.	6.	vidējais





Svaru nosaukums un sertifikāta numurs
Zvejas produktus svēra (uzņēmuma nosaukums, atbildīgās personas amats, vārds, uzvārds, paraksts)

Piezīmes.

1. * Aizpilda atbilstoši Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, 74. panta 2. punktam.

2. ** Aizpilda tikai par jauktu vairāku sugu nozveju.

14. Par katras sugas produktu svēršanu aizpilda atsevišķu svēršanas reģistra lapu. Par jauktās nozvejas sugu svēršanu, ja šīs sugas izkrauj nešķirotas, aizpilda vienu svēršanas reģistra lapu.

15. Produktu apjomu jaukto nozveju sugām nosaka, ņemot paraugus no vairākām vietām lomā. Paraugu skaitu nosaka atkarībā no nozvejas apjoma saskaņā ar 2. tabulu. Katra parauga svars ir vismaz divi kilogrami. Sugas sastāva procentu nozvejā aprēķina kā vidējo procentuālo lielumu katrai sugai no atsevišķu paraugu procentu summas.

2. tabula

Nozvejas apjoms	Paraugu skaits (ne mazāk kā)
Līdz 20 tonnām	3
21–40 tonnu	5
Vairāk par 41 tonnu	7

16. Ja svēršana notiek uz transportiera lentes, tam jābūt aprīkotam ar redzamu skaitītāju (svērējsistēmu), kas reģistrē kopējo svaru. Skaitītāja rādījumu reģistrē svēršanas sākumā, kopējo svaru – svēršanas beigās. Par svēršanu atbildīgā persona svēršanas reģistrā ievada visus ar svērējsistēmas lietošanu saistītos datus.

17. Ja produkti tiek izkrauti kastēs vai konteineros, minimālais sveramo kastu vai konteineru skaits atbilst 3. tabulā noteiktajām prasībām.

3. tabula

Izkrauto kastu vai konteineru skaits (pa sugām)	Sveramo kastu vai konteineru skaits
1–25	2
26–50	3
51–100	4
101–200	5
Katras turpmākās 100	2

IV. Ledus un ūdens

18. Šī plāna 6. punktā minētās personas pirms svēršanas nodrošina, lai produkti būtu attīrīti no ledus, ciktāl tas iespējams, nenodarot bojājumus produktiem un nepasliktinot to kvalitāti.

V. Saldēto produktu svēršana

19. Šī plāna 6. punktā minētās personas reģistrē datus par saldētu produktu katra izkrāvuma svēršanu saldēto produktu svēršanas reģistrā saskaņā ar 4. tabulu.

4. tabula

Saldēto produktu svēršanas datu reģistrs

1.	Svēršanas datums (dd.mm.gggg.)
2.	Tā kuģa vārds un ārējās reģistrācijas burti un numurs, no kura izkrauti zvejas produkti
3.	Izkrauto zvejas produktu sugas un sagatavošanas veids (piem., ķidātas, nesadalītas u. c.):


4.	Vidējais svars vienā kastē vai citā taras vienībā bruto (kg)
5.	Kastu vai citu taras vienību skaits uz viena paliktņa (gab.)
6.	Katra paraugā esošā zvejas produktu paliktņa svars bruto (kg):





7.	Paliktņa ar zvejas produktiem vidējais svars bruto (kg)
8.	Vienas kastes taras svars (kg)
9.	Tukša paliktņa vidējais svars (kg)
10.	Kopējais paliktņu skaits (gab.)
11.	Kopējais kastu skaits (gab.)
12.	Izkrauto zvejas produktu svars (kg) (4. x 5. x 10.) – (9. x 10.) – (8. x 11.)
13.	Zvejas produktu sugu paraugu ņemšana sugu sastāva noteikšanai*
Suga		Procentuālais apjoms paraugā
		1.	2.	3.	4.	5.	6.	vidējais




Svaru nosaukums un sertifikāta numurs
Zvejas produktus svēra (uzņēmuma nosaukums, atbildīgās personas amats, vārds, uzvārds, paraksts)

Piezīme. * Aizpilda tikai par jaukto vairāku sugu nozveju.

20. Ja sver kastēs vai citās taras vienībās izkrautus saldētus produktus, to svaru nosaka pa sugām un attiecīgā gadījumā pa sagatavošanas veidiem, kastu vai citu taras vienību kopējo skaitu reizinot ar vienā kastē vai citā taras vienībā esošo produktu vidējo tīrsvaru, kas aprēķināts saskaņā ar 5. tabulu.

5. tabula

Partijas lielums (kastu vai citu taras vienību skaits)	Paraugu lielums (paliktņu skaits)
5000 vai mazāk	3
5001–10 000	4
10 001–15 000	5
15 001–20 000	6
20 001–30 000	7
30 001–50 000	8
Vairāk par 50 000	9

21. Par katras produktu sugas svēršanu aizpilda atsevišķu svēršanas reģistra lapu.

22. Vidējo saldētu produktu svaru vienā kastē vai citā taras vienībā nosaka atsevišķi pa produktu sugām, izmantojot 5. tabulu un, ja nepieciešams, ņemot vērā sagatavošanas veidu. Paraugus atlasa pēc nejaušības principa.

23. Nosver katru parauga paliktni ar kastēm vai citām taras vienībām. Lai aprēķinātu viena paliktņa vidējo bruto svaru, ja nepieciešams, ņemot vērā arī sagatavošanas veidu, visu paraugā iekļauto paliktņu kopējo bruto svaru dala ar paraugā iekļauto paliktņu kopējo skaitu.

24. Lai aprēķinātu katras sugas tīrsvaru vienā kastē vai citā taras vienībā, ja nepieciešams, ņemot vērā arī sagatavošanas veidu, no šā plāna 5. tabulā minētā parauga paliktņu vidējā bruto svara atskaita:

24.1. vienas kastes vai citas taras vienības vidējo svaru, kas atbilst ledus un kartona, plastmasas vai cita iepakojuma materiāla svaram, reizinātu ar kastu vai citu taras vienību skaitu uz paliktņa. Taras svars vienai kastei vai citai taras vienībai nav lielāks par 1,5 kilogramiem;

24.2. izkraušanā un paraugā izmantoto tukšo paliktņu vidējo svaru.

25. Izmantojot šā plāna 24. punktā noteikto metodiku, aprēķina katras sugas tīrsvaru vienam paliktnim, dalot ar kastu skaitu uz paliktņa.

VI. Svēršanas datu novērtēšana un validācija

26. Valsts vides dienesta amatpersonas pieprasa pārsvērt produktus, ja:

26.1. produkti nav svērti uz svariem, kas verificēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautiem mērīšanas līdzekļiem, vai nav ievērota šajā plānā noteiktā metodika;

26.2. ir konstatētas neatbilstības, savstarpēji salīdzinot zvejas dokumentos minēto informāciju ar pārdošanas zīmēs, uzglabāšanas vai transportēšanas dokumentos minēto.

27. Lai nodrošinātu šā plāna 26.2. apakšpunktā minētās prasības, Valsts vides dienesta amatpersonas valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" pārbauda iegūtos zvejas datus, kuģim pieejamos zvejas limitus konkrētām produktu sugām, kā arī pārdošanas zīmju un uzglabāšanas vai transportēšanas dokumentu datus.

28. Valsts vides dienests par zvejas kontroles uzraudzību un Kopējās zivsaimniecības politikas ieviešanu atbildīgajām iestādēm (Eiropas Komisijai, Zemkopības ministrijai u. c.) dara pieejamus datu novērtējumus, riska analīzes dokumentus, pārbaudes aktus vai citus dokumentus, kas pamato paraugu ņemšanas plāna piemērošanas efektivitāti vai nepieciešamību tajā izdarīt grozījumus.

pielikums

Ministru kabineta

[25-TA-2770 Dt]

noteikumiem Nr.

[25-TA-2770 Nr]

Kontroles plāns, ko piemēro Latvijas piekrastes ūdeņos ar reņģu, salaku un apaļo jūrasgrunduļu zvejas rīkiem iegūtās nozvejas svēršanai pēc produktu transportēšanas no izkraušanas vietas

I. Vispārīgie jautājumi

1. Kontroles plāna (turpmāk – plāns) mērķis ir līdz minimumam samazināt kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas risku, kad dalībvalsts atļauj svērt zvejas produktus pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas līdz galamērķim attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

2. Plānā zvejniekiem noteiktās prasības, Valsts vides dienesta pārbaužu procedūras, kā arī Latvijā izveidotā elektroniskā zvejas produktu izsekojamības sistēma ļauj nodrošināt efektīvu Latvijas piekrastes zvejā iegūtās nozvejas svēršanas kontroli arī pēc transportēšanas no izkraušanas vietas.

3. Plāna ieviešanas nepieciešamību pamato atsevišķu plāna 6. punktā minēto piekrastes zvejas rīku izmantošanas specifika, tehniskais aprīkojums un piekrastes zvejniekiem pieejamā infrastruktūra, kas apgrūtina nozvejas izņemšanu no zvejas rīkiem un tās svēršanu izkraušanas laikā.

4. Plāns ir piemērojams Latvijas piekrastē nozvejoto zivju svēršanai pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas līdz galamērķim Latvijas Republikas teritorijā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, (turpmāk – Kontroles regula) 61. panta 1. punktu. Minētais svēršanas vietas galamērķis (turpmāk – svēršanas vieta) nedrīkst atrasties tālāk par 20 kilometriem no izkraušanas vietas, un šim galamērķim jābūt reģistrētam atbilstoši plāna 13. punkta nosacījumiem.

5. Plānā iekļautos nosacījumus piemēro Latvijas piekrastes ūdeņos1 iegūtās nozvejas svēršanai, ja tās ieguvei izmantoti reņģu un salaku tīkli (linuma acs izmērs 28–50 mm), reņģu stāvvadi (linuma acs izmērs no 20 līdz 50 mm, sētas garums ne lielāks par 600 m), kā arī apaļo jūrasgrunduļu tīkli (linuma acs izmērs 60–70 mm) un apaļo jūrasgrunduļu murdi (linuma acs izmērs no 24 līdz 36 mm, sētas garums ne lielāks par 150 m).

6. Piekrastes zvejniekam, kas plāno svērt nozveju pēc tās transportēšanas uz reģistrētu svēršanas vietu, atbilstoši plāna nosacījumiem ir pienākums informēt Valsts vides dienestu par zvejas kuģa (laivas) nozveju un tā paredzamo ienākšanas laiku ostā vai zivju izkraušanas vietā, ievērojot, ka:

6.1. informācija, izmantojot elektronisko piekrastes zvejas žurnālu, iesniedzama pēc pēdējā zvejas rīka pacēluma un pirms nozvejoto zivju pārvietošanas uz ostu vai izkraušanas vietu, norādot šādus datus:

1) kuģa (laivas) nosaukumu (numuru);

2) ostas nosaukumu un piestātnes numuru vai izkraušanas vietas nosaukumu (pēc iespējas precīzāk, norādot vismaz pagasta nosaukumu);

3) paredzamo kuģa (laivas) pienākšanas laiku izkraušanas vietā;

4) nozvejoto zivju sugas FAO trīsburtu identifikācijas kodu (reņģe – HER, brētliņa – SPR, menca – COD, lasis – SAL, taimiņš – TRS, plekste – FLE, akmeņplekste – TUR, salaka – SME, lucītis – ELP, apaļais jūrasgrundulis – NBU, četrragu buļļzivs – TGQ, menca, kas mazāka par piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru, – BMS COD, lasis, kas mazāks par piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru, – BMS SAL);

5) katras zivju sugas novērtēto aptuveno svaru kilogramos vai attiecībā uz lašu un taimiņu nozveju – zivju skaitu gabalos;

6.2. plāna 6.1. apakšpunktā minēto informāciju var neiesniegt, ja zvejnieks ir iesniedzis ziņojumu pirms kuģa ienākšanas ostā vai izkraušanas vietā pirms izkraušanas sākuma atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" 8.18.12. apakšpunktam.

7. Plānu nepiemēro piekrastē iegūtai nozvejai, ko izmanto pašpatēriņam, kā arī tad, ja nozveja jau ir izņemta no plāna 6. punktā minētajiem zvejas rīkiem pirms tās izkraušanas un transportēšanas. Šādos gadījumos nozveja tiek svērta izkraušanas vietā.

8. Lai noteiktu nozvejas apjomu, kas iegūts ar plāna 5. punktā minētajiem zvejas rīkiem, produktu pirmais pircējs vai persona, kas ir atbildīga par produktu glabāšanu, pirms to pirmās pirkšanas darījuma sver visu nozveju. Šādu nozveju sver atbilstoši plāna III nodaļai.

Piezīme. 1 Atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" 2. punktam piekrastes ūdeņi ir Latvijas Republikas teritoriālo ūdeņu daļa, kuras dziļums nepārsniedz 20 metru, izņemot seklūdens zonas, kas atrodas tālāk par 20 metru izobātu.

II. Kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas riska novērtējums

9. Tā kā plāna 5. punktā minēto piekrastes zvejas rīku izmantošanas specifika, tehniskais aprīkojums un piekrastes zvejniekiem pieejamā infrastruktūra apgrūtina nozvejas izņemšanu no zvejas rīkiem un tās svēršanu izkraušanas laikā, tad, lai nodrošinātu precīzu nozvejas svēršanu un reģistrēšanu, kā arī pareizi aizpildītu dokumentāciju visos zvejas produktu ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos, ir nepieciešams svērt nozveju pēc tās transportēšanas no izkraušanas vietas uz atbilstoši reģistrētām un svēršanai aprīkotām svēršanas vietām.

10. Plānā noteiktā nozvejas svēršanas procedūra ir uzskatāma par piemērotu, jo piekrastes zvejas žurnālā reģistrēto nozveju un pārdošanas zīmē norādīto datu neatbilstības risks tiek novērtēts kā vidējs, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

10.1. piekrastes zvejnieku nozveja ir iegūta ar plāna 5. punktā minētajiem stacionāriem zvejas rīkiem;

10.2. piekrastes zvejā ar plāna 5. punktā minētajiem zvejas rīkiem iegūtais nozvejas daudzums, ko sver pēc tās transportēšanas no izkraušanas vietas, ir salīdzinoši neliels;

10.3. piekrastes zvejā ir salīdzinoši mazs ar izkraušanu un svēršanu saistīto iepriekš konstatēto pārkāpumu īpatsvars no kopējā konstatēto pārkāpumu skaita;

10.4. ir pietiekama zvejas iespēju pieejamība kuģiem (laivām), un tas nerada risku par izvairīšanos no nozvejas atbilstošas uzskaites un reģistrācijas.

III. Nozvejas svēršana

11. Nozveju, kas iegūta piekrastes ūdeņos ar plāna 5. punktā minētajiem zvejas rīkiem, sver uz Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā verificētiem svariem.

12. Svēršana notiek pēc nozvejas transportēšanas no izkraušanas vietas piekrastē uz svēršanas vietu, kas ir Zemkopības ministrijas valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma) reģistrēta pirmās pirkšanas vai uzglabāšanas vieta un neatrodas tālāk par 20 kilometriem no konkrētās nozvejas izkraušanas vietas.

13. Plāna 8. punktā norādītā persona reģistrē datus par produktu svēršanu svaigo zvejas produktu svēršanas datu reģistrā (turpmāk – svēršanas reģistrs) saskaņā ar 1. tabulā norādītajiem reģistra datiem. Svēršanas reģistru glabā trīs gadus pēc konkrēto zvejas produktu svēršanas reģistrēšanas datuma.

1. tabula

Svaigo zvejas produktu svēršanas datu reģistrs

1.	Svēršanas datums (dd.mm.gggg.)
2.	Tā kuģa (laivas) nosaukums (numurs), no kura izkrauti zvejas produkti
3.	Sugas FAO trīsburtu kods	Svēršanas rezultāts – zvejas produkta dzīvsvars kilogramos (lašiem un taimiņiem – gab./kg)




Svaru nosaukums un sertifikāta numurs
Zvejas produktus svēra (operatora nosaukums, atbildīgās personas amats, vārds, uzvārds, paraksts)

14. Par katras izkrautās nozvejas svēršanu aizpilda vienu svēršanas reģistra lapu.

15. Svēršanā iegūto un svēršanas reģistrā ierakstīto skaitli tālāk izmanto, aizpildot pārdošanas zīmi, pārņemšanas deklarāciju vai piekrastes zvejas žurnālu.

IV. Pārbaudes saistībā ar kontroles plāna ievērošanu

16. Latvijas kompetentā iestāde attiecībā uz svēršanas kontroli atbilstoši plānam ir Valsts vides dienests. Tas pārbauda nozvejas reģistrēšanu un zivju pirmo pirkumu darījumu reģistrēšanu.

17. Valsts vides dienests veic uz risku balstītu dokumentu salīdzinošu pārbaudi, lai pārliecinātos par svēršanas rezultātiem, ko operators ir reģistrējis svēršanas reģistrā, piekrastes zvejas žurnālā, pārdošanas zīmē un (vai) citos nākamajos darījumos ar zvejas produktu partijām.

18. Valsts vides dienesta pārbaudes ietver:

18.1. svēršanas rezultātu pārbaudi zivju sugām un daudzumam;

18.2. kuģu (laivu) iepriekšējo paziņojumu datu pārbaudi;

18.3. nozvejas datu reģistrēšanas atbilstību svēršanas reģistra datiem;

18.4. informācijas sistēmā reģistrēto pārdošanas zīmju datu pārbaudi;

18.5. operatora ar zvejas darbībām saistīto pārkāpumu vēsturi;

18.6. ja attiecas – nosacījumu ievērošanu par to plombu nodrošinājumu, kuras uzliktas uz transportlīdzekļiem vai konteineriem, ko izmanto zvejas produktu pārvadāšanai;

18.7. ja attiecas – pirmā pircēja reģistrāciju.

19. Papildus 18. punktā minētajām dokumentu pārbaudēm Valsts vides dienests pēc nejaušības principa var veikt arī fiziskās pārbaudes.

20. Valsts vides dienestam pastāvīgi ir brīva piekļuve reģistrētajām svēršanas vietām, svēršanas sistēmām, svēršanas reģistriem un visām telpām, kurās tiek glabāti vai apstrādāti zvejas produkti. Operatora pienākums ir nodrošināt netraucētu Valsts vides dienesta amatpersonu piekļuvi minētajiem objektiem un dokumentiem to inspekcijai. Valsts vides dienests jebkurā laikā var pieprasīt, lai nozveja tiek nosvērta Valsts vides dienesta amatpersonu klātbūtnē.

21. Valsts vides dienests par zvejas kontroles uzraudzību un Kopējās zivsaimniecības politikas ieviešanu atbildīgajām iestādēm (Eiropas Komisijai, Zemkopības ministrijai u. c.) dara pieejamu datu novērtējumu, riska analīzes dokumentus, pārbaudes aktus vai citus dokumentus, kas pamato ar piekrastes zvejnieku nozveju svēršanu saistītā kontroles plāna piemērošanas efektivitāti vai nepieciešamību tajā izdarīt grozījumus.