26-TA-1459
Valsts budžeta izdevumu un nodokļu novērtējuma metodoloģija
Izdoti saskaņā ar Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 19. pantu
1.
Noteikumi nosaka metodoloģiju, kādā tiek veikts pamatbudžeta izdevumu un nodokļu atvieglojumu novērtējums.
2.
Finanšu ministrija veic pamatbudžeta izdevumu un nodokļu atvieglojumu novērtējumu. Tas ietver pamatbudžeta izdevumu un nodokļu atvieglojumu ietekmes novērtējumu attiecībā uz sešiem vides mērķiem (turpmāk - "zaļā budžeta" novērtējums), kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulā (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai (turpmāk – Taksonomijas regula) 9. pantā (turpmāk – vides mērķi).
3.
Klimata un enerģētikas ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija nodrošina valsts pamatbudžeta izdevumu un nodokļu atvieglojumu (turpmāk - novērtējumam pakļauto pozīciju) novērtējumu konsultatīvo atbalstu.
4.
Finanšu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - ministrijas) veic novērtējumam pakļauto pozīciju novērtējumu pret katru vides mērķi, pamatojot ar Taksonomijas regulas 10., 11., 12., 13., 14., 15., 17. pantā noteiktajām darbībām, izņemot tehniskās pārbaudes kritērijiem:
4.1.
Novērtējumam pakļautā pozīcija būtiski sekmē kādu no vides mērķiem, ja tā veicina vai atbilst kādai no darbībām, kas norādītas Taksonomijas regulas 10. panta 1. un 2. punktā, 11. panta 1. punktā, 12. panta 1. punktā, 13. panta 1. punktā, 14. panta 1. punktā un 15. panta 1. punktā;
4.2.
Novērtējumam pakļautā pozīcija būtiski kaitē kādam no vides mērķiem, ja tās radītais kaitējums atbilst vai veicina kādu no Taksonomijas regulas 17. panta 1. punkta a); b); c); d); e); f) apakšpunktu darbībām;
4.3.
Novērtējumam pakļautās pozīcijas ietekme uz kādu no vides mērķiem ir neitrāla, ja tā būtiski neietekmē attiecīgo vides mērķi;
4.4.
Novērtējumam pakļautās pozīcijas ietekme uz kādu no vides mērķiem ir neskaidra, ja nav pietiekošas informācijas, lai novērtētu tās ietekmi uz attiecīgo vides mērķi.
5.
Novērtējumam pakļautās pozīcijas iedala piecās kategorijās, ņemot vērā to ietekmi uz vides mērķiem:
5.1.
"Labvēlīgas" – novērtējumam pakļautās pozīcijas būtiski sekmē vienu vai vairākus vides mērķus, vienlaicīgi neradot būtisku kaitējumu nevienam no vides mērķiem;
5.2.
"Nelabvēlīgas" – novērtējumam pakļautās pozīcijas būtiski kaitē vienam vai vairākiem vides mērķiem, vienlaicīgi būtiski nesekmējot nevienu no vides mērķiem;
5.3.
"Jauktas" – novērtējumam pakļautās pozīcijas vienlaicīgi gan būtiski sekmē vienu vai vairākus vides mērķus, gan rada būtisku kaitējumu vienam vai vairākiem vides mērķiem;
5.4.
"Neitrālas" – novērtējumam pakļautām pozīcijām nav novērojama būtiska ietekme uz kādu no vides mērķiem;
5.5.
"Neskaidras" – nav pietiekošas informācijas par novērtējumam pakļautajām pozīcijām, lai novērtētu to ietekmi uz visiem vides mērķiem vai vismaz vienu, vienlaicīgi nenovērojot būtisku ietekmi uz pārējiem vides mērķiem.
6.
Ministrijas novērtē valsts pamatbudžeta izdevumus, veicot šādas darbības:
6.1.
Informācijas iegūšana un apkopošana:
6.1.1.
Finanšu ministrija iegūst informāciju no Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmas un Valsts kases e-pakalpojuma "Iestāžu pārskati" iestāžu iesniegtiem datiem par valsts budžeta izpildes analīzi;
6.1.2.
Nepieciešamības gadījumā informāciju precizē, sazinoties ar attiecīgo iestādi, kuras pamatbudžeta izdevumu kontu novērtē;
6.1.3.
Finanšu ministrija neiekļauj pamatbudžeta izdevumus, kuri ietilpst budžeta izdevumu ekonomiskās kategorijas kodos (turpmāk – EKK) 7500 "Atmaksa valsts budžetā par veiktajiem izdevumiem" un 7130 "Valsts budžeta transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts pamatbudžetu";
6.1.4.
Finanšu ministrija veic iegūtās informācijas apkopošanu;
6.1.5.
Informāciju katrā kalendārā gadā iegūst par iepriekšējā kalendārā gada (t-1) periodu.
6.2.
Pamatbudžeta izdevumu kontu novērtējums:
6.2.1.
Finanšu ministrija veic sākotnējo pamatbudžeta izdevumu kontu novērtējumu;
6.2.2.
Finanšu ministrija nodod Klimata un enerģētikas ministrijai un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai novērtējumu pārbaudei;
6.2.3.
Ja ministriju vērtējumi atšķiras, tās vienojas par galīgo novērtējumu.
6.3.
Pamatbudžeta izdevumu kontu sadalīšana un atsevišķu EKK novērtējums:
6.3.1.
Finanšu ministrija atsevišķi identificē izdevumus pamatbudžeta izdevumu kontu ietvaros, kuriem ir atšķirīgs novērtējums;
6.3.2.
Finanšu ministrija atsevišķi novērtē EKK, kurus ar augstu varbūtību uzskata par "labvēlīgiem", "nelabvēlīgiem" vai kuriem ir salīdzinoši liela varbūtība ietvert "labvēlīgus", "nelabvēlīgus" un "jauktus" izdevumus, bet ir nepieciešama precizējoša informācija.
6.4.
Finanšu ministrija sagatavoto novērtējumu nosūta attiecīgajām iestādēm, kuru valsts pamatbudžeta izdevumu konti tika novērtēti;
6.5.
Ja iestāde nepiekrīt kādam no veiktajiem novērtējumiem, tā sniedz papildu informāciju, ko ministrijas izskata un nepieciešamības gadījumā veic labojumus novērtējumā;
6.6.
Ja novērtējuma procesā netiek panākta vienošanās par saskaņotu novērtējumu, gala lēmumu par novērtējumu pieņem Finanšu ministrija.
7.
Ministrijas novērtē nodokļu atvieglojumus, veicot šādas darbības:
7.1.
Informācijas iegūšana un apkopošana:
7.1.1.
Finanšu ministrija iegūst informāciju par aktuālajiem nodokļu atvieglojumiem, balstoties uz nodokļu jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem;
7.1.2.
Finanšu ministrija apkopo attiecīgajā gadā ieviestās nodokļu atvieglojumu izmaiņas;
7.1.3.
Informācija katrā kalendārā gadā tiek iegūta par aizpagājušā kalendārā gada (t-2) periodu.
7.2.
Nodokļu atvieglojumu novērtējums:
7.2.1.
Finanšu ministrija veic sākotnējo nodokļu atvieglojumu novērtējumu;
7.2.2.
Nodokļu atvieglojumus, kurus ievieš, lai novērstu dubultu finansiāla sloga piemērošanu, novērtē kā "neitrālus";
7.2.3.
Ja nodokļu atvieglojuma izmaiņu rezultātā novērtējums vairs neatbilst iepriekšējā perioda novērtējumam, jaunais nodokļu atvieglojums tiek novērtēts atsevišķi;
7.2.4.
Finanšu ministrija nodod Klimata un enerģētikas ministrijai un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai novērtējumu pārbaudei;
7.2.5.
Ja ministriju vērtējumi atšķiras, tās vienojas par galīgo novērtējumu. Ja novērtējuma procesā netiek panākta vienošanās par saskaņotu novērtējumu, gala lēmumu par novērtējumu pieņem Finanšu ministrija.
7.3.
Nodokļu atvieglojumu fiskālās ietekmes novērtējums:
7.3.1.
Finanšu ministrija nodokļu atvieglojumu ietekmi vērtē atsevišķiem nodokļu atvieglojumiem pēc zaudēto ieņēmumu metodes, uzskaitot summas, kuras šo nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā netiek iemaksātas budžetā. Aprēķinā neņem vērā faktorus, kuri var mainīt fiskālās ietekmes aprēķinu, piemēram, iespēju izvēlēties citu nodokļu atvieglojumu piemērošanu;
7.3.2.
Finanšu ministrija veic fiskālās ietekmes aprēķinus, balstoties uz datiem, kas iegūti no Valsts ieņēmumu dienesta, Zāļu valsts aģentūras, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts kases, Valsts vides dienesta, kā arī citām institūcijām;
7.3.3.
Nodokļu atvieglojumu indikatīvo fiskālo ietekmi aprēķina nodokļu atvieglojumiem, kuri klasificēti kā "labvēlīgi", "nelabvēlīgi" un "jaukti" un par kuriem ir pieejami attiecīgie dati.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds