Noteikumi (konsolidētā versija)

24-TA-2496
Kārtība, kādā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus cūkām
Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25.panta 4.punktu
1.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka brucelozes ierosinātāja Brucella suis (turpmāk – bruceloze) profilakses un apkarošanas kārtību cūku sugas dzīvniekiem (turpmāk – dzīvnieks) (izņemot dzīvniekus, kas dzīvo savvaļā).
2.
Noteikumos lietotie termini:
2.1.
aizdomas par inficēšanos ar brucelozi – dzīvnieks bijis kontaktā ar dzīvnieku, kas slims ar brucelozi, vai ar iespējamu brucelozes izcelsmes avotu (piemēram, ar abortētu augli, augļūdeņiem, placentu, nedzīvi dzimuša vai jaundzimuša dzīvnieka līķi, kontaminētu barību vai priekšmetu);
2.2.
aizdomas par saslimšanu ar brucelozi – dzīvniekam novēro brucelozei raksturīgās klīniski patoloģiskās pārmaiņas vai, nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju attiecīgajam dzīvniekam ņemtajā asins seruma paraugā, laboratoriski atkārtoti ir iegūts pozitīvs seroloģisko izmeklējumu rezultāts ar Roz-Bengala reakciju (turpmāk – RBR metode) un komplementa saistīšanas reakciju (turpmāk – KSR metode);
2.3.
ar brucelozi slims dzīvnieks – dzīvnieks, kam apstiprināta brucelozes diagnoze;
2.4.
brucelozes diagnoze – diagnoze, ko apstiprina, ja dzīvniekam novēro brucelozei raksturīgās klīniski patoloģiskās pārmaiņas un bakterioloģiskajos izmeklējumos laboratoriski ir iegūts brucelozes ierosinātājs vai dzīvniekam novēro brucelozei raksturīgās klīniski patoloģiskās pārmaiņas, kā arī laboratoriski ir iegūts pozitīvs seroloģisko izmeklējumu rezultāts, nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju ar divām metodēm, no kurām viena ir KSR metode, bet otra ir RBR metode vai aglutinācijas reakcija (turpmāk – AR metode);
2.5.
pilnvarotais veterinārārsts – praktizējošs veterinārārsts, ko Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) pilnvarojis īstenot brucelozes apkarošanas pasākumus;
2.6.
skartais punkts – vieta (teritorija), kurā turētajam dzīvniekam apstiprināta brucelozes diagnoze un kurā veic brucelozes apkarošanas pasākumus;
2.7.
novietne – telpa, celtne, teritorija vai tās daļa vai iežogota platība (izņemot kautuvi), kura ir reģistrēta Lauku atbalsta dienesta lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā un kurā audzē vai tur dzīvniekus;
2.8.
kontroles paraugs – asins seruma paraugs, kas paņemts no dzīvnieka profilakses pasākumu laikā, lai laboratorijā to izmeklētu seroloģiski, nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju;
2.9.
klīniskā vai patoloģiskā materiāla paraugs – audu paraugi, kas paņemti brucelozes apkarošanas pasākumu laikā no dzīvnieka vai tā līķa, – asins serums, abortētais auglis, augļūdeņi, placenta, nedzīvi dzimušā vai jaundzimušā dzīvnieka līķis, dzimumorgāni;
2.10.
no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss – statuss, ko dienests piešķir un saglabā novietnei, ja tajā esošajiem dzīvniekiem deviņus mēnešus nav novērotas brucelozes klīniskās pazīmes un tajā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus;
2.11.
vaislas jauncūka – dzimumgatavību sasniegusi sieviešu vai vīriešu kārtas cūka pirms pirmās lecināšanas;
2.12.
uzmeklētājs kuilis – kuilis, ko izmanto, lai noteiktu sieviešu kārtas cūkas, kuras meklējas.
(Grozīts ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.369; MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 552)
3.
Latvijas Republikā ir aizliegta:
3.1.
dzīvnieku profilaktiskā vakcinācija un hiperimūno serumu lietošana pret brucelozi;
3.2.
brucelozes terapeitiskā ārstēšana dzīvniekiem;
3.3.
tādu dzīvnieku ievešana, kuri ir vakcinēti pret brucelozi.
4.
Dienests:
4.1.
izstrādā brucelozes uzraudzības un apkarošanas programmu;
4.2.
Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu:
4.2.1.
piešķirt, atjaunot vai saglabāt novietnei no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ir veicis šo noteikumu 17., 18., 19., 19.1, 19.2, 19.3, 23., 36., 37. vai 52.punktā minētos pasākumus;
4.2.2.
apturēt vai atcelt novietnei no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu saskaņā ar šo noteikumu 27. vai 36.punktu.
(Grozīts ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.369)
5.
Ja novietnei nav no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusa, tad dzīvnieku īpašniekam vai turētājam no tādas novietnes ir aizliegta dzīvnieku:
5.1.
pārvietošana, izņemot:
5.1.1.
dzīvnieku pārvietošanu uz kautuvi, ja dzīvnieku izcelsmes produktus paredzēts lietot savā uzturā;
5.1.2.
šo noteikumu 18.4. apakšpunktā un 19. punktā minētajā gadījumā;
5.2.
izmantošana lecināšanai un spermas iegūšanai.
(MK 01.07.2014. noteikumu Nr.369 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2015., sk. grozījumu 2.punktu)
5.1
Ja kautuvē nokauj dzīvnieku no novietnes, kurai nav no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusa, tad no tāda dzīvnieka ņem kontroles paraugu seroloģiskai izmeklēšanai.
(MK 01.07.2014. noteikumu Nr.369 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2015., sk. grozījumu 2.punktu)
6.
Kontroles paraugus ņem un laboratoriskai izmeklēšanai uz valsts zinātnisko institūtu "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) nosūta praktizējošais veterinārārsts vai kautuvē pilnvarotais veterinārārsts, kas veic veterināro ekspertīzi.
(Grozīts ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.369)
7.
Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs sedz izdevumus par kontroles paraugu ņemšanu, nosūtīšanu uz institūtu un laboratorisko izmeklēšanu.
8.
Klīniskā vai patoloģiskā materiāla paraugus ņem un uz institūtu nosūta praktizējošais veterinārārsts, kas noslēdzis līgumu ar dienestu par klīniskā vai patoloģiskā materiāla parauga ņemšanu, vai dienesta inspektors, vai pilnvarotais veterinārārsts.
9.
Institūts veic:
9.1.
seroloģiskos izmeklējumus, nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju. Izmeklējumus veic, izmantojot šādas metodes (1.pielikums):
9.1.1.
RBR metode asins seruma paraugā;
9.1.2.
KSR metode asins seruma paraugā;
9.1.3.
AR metode asins seruma paraugā;
9.2.
bakterioloģiskos izmeklējumus, nosakot brucelozes ierosinātāju klīniskā vai patoloģiskā materiāla paraugā.
10.
Ja institūts veic seroloģiskos izmeklējumus dzīvnieka asins seruma paraugā ar RBR metodi vai AR metodi un konstatē specifisko antivielu klātbūtni pret brucelozes ierosinātāju, paraugu izmeklē ar KSR metodi.
11.
Institūts, veicot seroloģiskos izmeklējumus dzīvnieka asins seruma paraugā, izmeklējumu rezultātu uzskata par pozitīvu, ja ar:
11.1.
RBR metodi dzīvnieka asins seruma paraugā konstatē specifisko antivielu klātbūtni pret brucelozes ierosinātāju;
11.2.
AR metodi dzīvnieka asins seruma parauga vienā mililitrā konstatē vismaz 30 starptautisko specifisko antivielu vienību pret brucelozes ierosinātāju;
11.3.
KSR metodi dzīvnieka asins seruma parauga vienā mililitrā konstatē vismaz 20 starptautisko specifisko antivielu vienību pret brucelozes ierosinātāju.
12.
Institūts pēc parauga laboratoriskās izmeklēšanas nosūta izmeklējumu rezultātus:
12.1.
Lauku atbalsta dienestam – elektroniski;
12.2.
personai, kas iesūtījusi paraugu, – elektroniski vai papīra formā;
12.3.
dienestam un tā attiecīgajai teritoriālajai struktūrvienībai saskaņā ar normatīvo aktu par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam, – elektroniski, ja iegūts pozitīvs rezultāts.
(Grozīts ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.369)
13.
Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs un institūts brucelozes laboratorisko izmeklējumu rezultātus glabā elektroniski vai papīra formā vismaz trīs gadus pēc to saņemšanas, bet institūts izolēto brucelozes ierosinātāju no tā izolēšanas brīža uzglabā tā, lai brucelozes ierosinātājs vismaz sešus mēnešus saglabātu bioloģiskās īpašības.
14.
Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, kas nav veicis šo noteikumu 2.nodaļā minētos profilakses pasākumus, sedz visus ar brucelozes apkarošanas pasākumiem saistītos izdevumus (pilnvarotā veterinārārsta, dienesta, institūta un to personu izdevumus, kuras ir iesaistītas tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu savākšanā, pārstrādē un likvidēšanā, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam (turpmāk – blakusprodukti)), ja tiek konstatēts viens no šādiem gadījumiem:
14.1.
ir apstiprināta brucelozes diagnoze;
14.2.
ir aizdomas par saslimšanu ar brucelozi;
14.3.
ir aizdomas par inficēšanos ar brucelozi.
15.
Ja ir aizdomas par inficēšanos vai saslimšanu ar brucelozi vai ir apstiprināta brucelozes diagnoze un dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ir veicis šo noteikumu 2.nodaļā minētos profilakses pasākumus, Zemkopības ministrija no kārtējā gada budžetā piešķirtā finansējuma epidemioloģiskās izmeklēšanas nodrošināšanai sedz šādas brucelozes apkarošanas pasākumu izmaksas:
15.1.
pilnvarotajam veterinārārstam:
15.1.1.
transporta izdevumus;
15.1.2.
darba samaksu (par veterinārārsta vizīti un dokumentu noformēšanu, par dzīvnieka līķa vai abortēta augļa daļēju sekciju, klīniskā vai patoloģiskā materiāla parauga ņemšanu un iesaiņošanu, dzīvnieka klīnisko izmeklēšanu un dezinfekciju);
15.1.3.
izlietoto dezinfekcijas līdzekļu iegādes izdevumus;
15.2.
institūtam – izmaksas, kas saistītas ar laboratoriskajiem izmeklējumiem (seroloģiskajiem (RBR metode, KSR metode, AR metode) un bakterioloģiskajiem izmeklējumiem).
16.
Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs savāc, izmanto, pārstrādā vai likvidē blakusproduktus saskaņā ar dienesta lēmumu, kas pieņemts Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, piemērojot pārstrādes metodes un nosacījumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulā (EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr.1774/2002 (turpmāk – Regula Nr.1069/2009), un Eiropas Komisijas 2011.gada 25.februāra Regulā (EK) Nr.142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk – Regula Nr.142/2011).
(Grozīts ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.369)
2.Brucelozes profilakses pasākumi
2.1.Pasākumi, kas veicami, lai novietnei piešķirtu no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu
17.
Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs piesakās dienestā, rakstveidā iesniedzot iesniegumu no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusa piešķiršanai (2. pielikums). Iesniegumam pievieno testēšanas pārskatu kopijas par pēdējo divu gadu laikā novietnē veiktajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem brucelozes noteikšanai, ja:
17.1.
dienestam elektroniski nav pieejami nepieciešamie testēšanas pārskati;
17.2.
dzīvniekiem pēdējo deviņu mēnešu laikā nav novērotas brucelozes klīniskās pazīmes;
17.3.
ir izpildīti šo noteikumu 18., 19., 19.1, 19.2 vai 19.3 punktā minētie nosacījumi.
(MK 01.07.2014. noteikumu Nr.369 redakcijā)
17.1
Novietnei, kurā atrodas vairāku dzīvnieku īpašnieku vai turētāju dzīvnieki, piešķir no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja visi novietnē esošo dzīvnieku īpašnieki vai turētāji ir izpildījuši šo noteikumu 17.2. un 17.3. apakšpunktā minētās prasības.
(MK 01.07.2014. noteikumu Nr.369 redakcijā)
18.
Novietne, kurā tur vaislas vai uzmeklētāju kuili, sivēnmāti vai vaislas jauncūku un nobarojamo cūku, atbilst šādām prasībām:
18.1.
vaislas kuilis vienu reizi gadā ir seroloģiski izmeklēts ar šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minētajām metodēm un atbilstoši šo noteikumu 10. punkta nosacījumiem, un izmeklējumu rezultāts ir negatīvs (turpmāk – seroloģiski izmeklēts);
18.2.
uzmeklētājs kuilis un sivēnmāte vienu reizi divos gados ir seroloģiski izmeklēti;
18.3.
vaislas jauncūka pirms pirmās lecināšanas ir seroloģiski izmeklēta;
18.4.
nobarojamās cūkas ievestas no novietnes, kurai ir piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss;
18.5.
(zaudējis spēku ar 01.01.2015.; sk. 59. punktu).
(MK 01.07.2014. noteikumu Nr.369 redakcijā)
19.
Novietnē, kurā audzē tikai nobarojamās cūkas, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs tās ieved no novietnes, kurai:
19.1.
ir piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss;
19.2.
(zaudējis spēku ar 01.01.2015.; sk. 59. punktu).
(MK 01.07.2014. noteikumu Nr.369 redakcijā)
19.1
Novietnē, kurā iežogotā platībā tur mežacūkas, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina seroloģiskos izmeklējumus vienam procentam no ganāmpulka dzīvniekiem, bet ne mazāk kā vienu kontroles paraugu gadā.
(MK 01.07.2014. noteikumu Nr.369 redakcijā)
19.2
Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietnē ieved:
19.21.
no citas Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk – dalībvalsts) vai trešās valsts:
19.21.1.
dzīvniekus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām govju un cūku apritei un veterinārajām prasībām to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli, un saskaņā ar šo noteikumu 19.22. vai 19.23. apakšpunktu;
19.21.2.
nobarojamās cūkas, kuras pirms ievietošanas novietnē pie pārējiem dzīvniekiem izolē un no kurām piecus procentus četru mēnešu laikā seroloģiski izmeklē, un, ja iegūti negatīvi rezultāti, ievieto novietnē pie pārējiem dzīvniekiem;
19.21.3.
seroloģiski izmeklētu vaislas kuili, sivēnmāti un vaislas jauncūku, ko ievieto novietnē pie pārējiem dzīvniekiem. Ja vaislas kuilis, sivēnmāte un vaislas jauncūka nav seroloģiski izmeklēti, tos izolē, seroloģiski izmeklē un, ja iegūti negatīvi rezultāti, ievieto pie pārējiem dzīvniekiem. Izņēmums ir šo noteikumu 19.3 punktā minētajā gadījumā;
19.22.
no dalībvalsts dzīvniekus atbilstoši:
19.22.1.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā ("Dzīvnieku veselības tiesību akts") (turpmāk – regula 2016/429) 127. pantā noteiktajām prasībām;
19.22.2.
Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētās regulas (ES) 2020/688, ar ko attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kuras reglamentē sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (turpmāk – regula 2020/688), 19. panta 1. punktā noteiktajām prasībām;
19.22.3.
Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētās regulas (ES) 2020/686, ar ko attiecībā uz reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu un izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām, kas jāievēro, veicot konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (turpmāk – regula 2020/686), 24. panta "a" punkta "ii" apakšpunktā noteiktajām prasībām;
19.23.
no trešās valsts dzīvniekus atbilstoši:
19.23.1.
regulas 2016/429 229. pantā noteiktajām prasībām;
19.23.2.
Komisijas 2020. gada 30. janvāra Deleģētās regulas (ES) 2020/692, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu dzīvnieku, reproduktīvo produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Savienībā, to pārvietošanu un rīkošanos ar tiem pēc ievešanas papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (turpmāk – regula 2020/692), 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktam.
19.3
Novietnē, kas ir atzīta par kuiļu spermas sagatavošanas centru saskaņā ar normatīvo aktu par veterinārajām prasībām cūku sugas dzīvnieku spermas tirdzniecībai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un ievešanai no trešajām valstīm, kā arī mājas cūku sugas dzīvnieku spermas sagatavošanas centra reģistrācijas kārtību (turpmāk – spermas sagatavošanas centrs), dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina dzīvnieku ievešanu un laboratorisko izmeklēšanu, ievērojot regulas 2020/686 24. panta "a" punkta "ii" apakšpunktā noteiktās prasības.
20.
Dienests izvērtē novietnes atbilstību šo noteikumu 17., 17.1, 18., 19., 19.1, 19.2 un 19.3 punktā minētajiem kritērijiem un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
20.1.
piešķirt novietnei no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, lēmumu rakstveidā paziņojot dzīvnieku īpašniekam vai turētājam;
20.2.
nepiešķirt novietnei no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, lēmumu rakstveidā paziņojot dzīvnieku īpašniekam vai turētājam.
(MK 01.07.2014. noteikumu Nr.369 redakcijā)
21.
Ja dienests pieņem lēmumu novietnei piešķirt no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, piešķirto statusu reģistrē Lauku atbalsta dienesta lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā.
22.
Lauku atbalsta dienests savā tīmekļvietnē uztur aktuālu to novietņu sarakstu, kurām piešķirts un saglabāts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss.
2.2.Pasākumi, kas veicami, lai novietnei saglabātu no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu
23.
Dienests novietnei saglabā no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja:
23.1.
dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina novietnē turētajiem dzīvniekiem kontroles paraugu izmeklējumus atbilstoši šo noteikumu 24.punktā minētajām prasībām;
23.2.
novietnē dzīvniekus ievieto saskaņā ar šo noteikumu 25. un 26.punktā minēto kārtību.
24.
Lai dienests novietnei saglabātu no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka:
24.1.
novietnē, kurā tur pamatganāmpulka dzīvniekus:
24.1.1.
vaislas kuiļa asins seruma paraugs vienu reizi gadā ir seroloģiski izmeklēts;
24.1.2.
sivēnmātes asins seruma paraugs vienu reizi gadā ir seroloģiski izmeklēts atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā noteiktajām prasībām;
24.2.
spermas sagatavošanas centrā esošie dzīvnieki ir izmeklēti saskaņā ar regulas 2020/686 24. panta "a" punkta "ii" apakšpunktā noteiktajām prasībām;
24.3.
novietnē, kurā iežogotā platībā tur mežacūkas, seroloģiski izmeklēts ir viens procents ganāmpulka dzīvnieku, bet ne mazāk kā viens kontroles paraugs gadā.
(MK 01.07.2014. noteikumu Nr.369 redakcijā)
25.
Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietnē, kurai piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss, drīkst ievietot:
25.1.
dzīvniekus no tāda paša statusa novietnes;
25.2.
(zaudējis spēku ar 01.01.2017.; sk. 60. punktu).
(MK 01.07.2014. noteikumu Nr.369 redakcijā)
26.
Novietnē, kurai piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ieved:
26.1.
no dalībvalsts vai trešās valsts:
26.1.1.
dzīvniekus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām govju un cūku apritei un veterinārajām prasībām to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli, un saskaņā ar šo noteikumu 26.2. vai 26.3. apakšpunktu;
26.1.2.
nobarojamās cūkas, kuras pirms ievietošanas novietnē pie pārējiem dzīvniekiem izolē un no kurām piecus procentus četru mēnešu laikā seroloģiski izmeklē, un, ja iegūti negatīvi rezultāti, ievieto novietnē pie pārējiem dzīvniekiem;
26.1.3.
seroloģiski izmeklētu vaislas kuili, sivēnmāti un vaislas jauncūku, ko ievieto novietnē pie pārējiem dzīvniekiem. Ja vaislas kuilis, sivēnmāte un vaislas jauncūka nav seroloģiski izmeklēti, tos izolē, seroloģiski izmeklē un, ja iegūti negatīvi rezultāti, ievieto pie pārējiem dzīvniekiem. Izņēmums ir šo noteikumu 19.3 punktā minētajā gadījumā;
26.2.
no dalībvalsts dzīvniekus atbilstoši:
26.2.1.
regulas 2016/429 127. pantā noteiktajām prasībām;
26.2.2.
regulas 2020/688 19. panta 1. punktā noteiktajām prasībām;
26.2.3.
 regulas 2020/686 24. panta "a" punkta "ii" apakšpunktā noteiktajām prasībām;
26.3.
no trešās valsts dzīvniekus atbilstoši:
26.3.1.
regulas 2016/429 229. pantā noteiktajām prasībām;
26.3.2.
regulas 2020/692 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktam.
26.1
Novietnē, kas ir atzīta par spermas sagatavošanas centru, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina dzīvnieku ievešanu un laboratorisko izmeklēšanu, ievērojot regulas 2020/686 24. panta "a" punkta "ii" apakšpunktā noteiktās prasības.
27.
Dienests atceļ novietnei no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu triju darbdienu laikā pēc tam, kad konstatēts viens no šādiem gadījumiem:
27.1.
dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietnē ievieto dzīvniekus no novietnes, kurai nav no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusa, izņemot šo noteikumu 26. punktā minētajā gadījumā, kad dzīvnieki ievesti no dalībvalsts vai trešās valsts;
27.2.
dzīvnieki nav reģistrēti Lauku atbalsta dienesta lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā un to pārvietošana nav notikusi atbilstoši noteikumiem par lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību;
27.3.
netiek izpildītas šo noteikumu 24., 25., 26. un 26.1 punktā minētās prasības;
27.4.
pilnvarotais veterinārārsts vai dienesta inspektors ir apstiprinājis brucelozes diagnozi;
27.5.
novietnē neaudzē vai netur dzīvniekus.
(MK 01.07.2014. noteikumu Nr.369 redakcijā)
3.Brucelozes apkarošanas pasākumi
3.1.Pasākumi, kas veicami, ja ir aizdomas par inficēšanos vai saslimšanu ar brucelozi
28.
Dzīvnieku, par kuru ir aizdomas, ka tas inficējies vai saslimis ar brucelozi, marķē un novietnē tur izolēti no citiem dzīvniekiem, pasargājot tos no inficēšanās ar brucelozi.
28.1
Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs un dienesta inspektors vai pilnvarotais veterinārārsts, ja spermas sagatavošanas centrā rodas aizdomas par inficēšanos vai saslimšanu ar brucelozi kādam no:
28.11.
ievestajiem dzīvniekiem karantīnas laikā, rīkojas saskaņā ar regulas 2020/686 24. panta "a" punkta "ii" apakšpunktā noteiktajām prasībām;
28.12.
turētajiem dzīvniekiem, – rīkojas saskaņā ar šīs apakšnodaļas prasībām.
(MK 01.07.2014. noteikumu Nr.369 redakcijā)
29.
Dzīvniekus aizliegts pārvietot ārpus novietnes līdz diagnozes noteikšanai, izņemot dzīvnieku pārvietošanu uz kautuvi tūlītējai nokaušanai saskaņā ar šo noteikumu 46.punktā minētajiem nosacījumiem.
30.
Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs diennakts laikā, izmantojot jebkuru saziņas veidu, informē praktizējošo veterinārārstu vai attiecīgo dienesta teritoriālo struktūrvienību par dzīvnieku, kuram noticis aborts, kā arī tad, ja ir aizdomas par inficēšanos vai saslimšanu ar brucelozi.
31.
Ja praktizējošais veterinārārsts nav pilnvarots veikt brucelozes apkarošanas pasākumus, tas pēc šo noteikumu 30.punktā minētās informācijas saņemšanas nekavējoties ziņo attiecīgajai dienesta teritoriālajai struktūrvienībai.
32.
Dienesta teritoriālā struktūrvienība diennakts laikā pēc šo noteikumu 30.punktā minētās informācijas saņemšanas, izmantojot jebkuru saziņas veidu (rakstveidā, elektroniski vai mutvārdos):
32.1.
informē dzīvnieku īpašnieku vai turētāju par pilnvaroto veterinārārstu vai dienesta inspektoru, kurš veiks brucelozes apkarošanas pasākumus;
32.2.
nodod šo informāciju pilnvarotajam veterinārārstam vai dienesta inspektoram.
33.
Pilnvarotais veterinārārsts vai dienesta inspektors, uzsākot brucelozes diagnozes noskaidrošanu, diennakts laikā dzīvnieka turēšanas vietā klīniski izmeklē dzīvnieku, novērtē epizootoloģisko situāciju un pārbauda, vai ir veikti nepieciešamie kontroles paraugu izmeklējumi.
34.
Pilnvarotais veterinārārsts vai dienesta inspektors pēc šo noteikumu 33.punktā minēto darbību veikšanas paņem klīniskā vai patoloģiskā materiāla paraugu un nosūta to laboratoriskai izmeklēšanai uz institūtu brucelozes diagnozes noteikšanai.
35.
Lai paņemtu patoloģiskā materiāla paraugu bakterioloģiskai izmeklēšanai, dzīvnieku, par kura saslimšanu ir aizdomas, ja nepieciešams, nogalina saskaņā ar Padomes 2009. gada 24. septembra Regulas Nr. 1099/2009 par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā (turpmāk – Regula Nr. 1099/2009) prasībām. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, ievērojot dienesta Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu, nogalināto dzīvnieku izmanto, pārstrādā vai likvidē atbilstoši Regulā Nr. 1069/2009 un Regulā Nr. 142/2011 noteiktajām pārstrādes metodēm un nosacījumiem.
(MK 01.07.2014. noteikumu Nr.369 redakcijā)
36.
Dienests, saņemot pozitīvu rezultātu laboratoriskajos izmeklējumos ar RBR metodi un KSR metodi vai AR metodi un KSR metodi, attiecīgajai novietnei aptur no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu. Minēto statusu var atjaunot, ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka 30 dienu laikā:
36.1.
seroloģiski pozitīvais dzīvnieks atkārtoti ir seroloģiski izmeklēts ar KSR metodi un, ja ir pieejams patoloģiskā materiāla paraugs, tas ir bakterioloģiski izmeklēts un netiek apstiprināta brucelozes diagnoze;
36.2.
dzīvnieki, kuru vecums pārsniedz sešus mēnešus un kuri bijuši kontaktā ar dzīvnieku, par kuru ir aizdomas par inficēšanos vai saslimšanu ar brucelozi, ir seroloģiski izmeklēti ar RBR metodi;
36.3.
izlases veidā seroloģiski izmeklēti 30 procenti sivēnmāšu un visi kuiļi.
37.
Ja seroloģiski pozitīvais dzīvnieks brucelozes apkarošanas pasākumu laikā ir nokauts un nav iespējams atkārtoti paņemt paraugus, novietnei atjauno no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja visi dzīvnieki, kas ir vecāki par sešiem mēnešiem, divas reizes ir seroloģiski izmeklēti ar RBR metodi. Seroloģisko izmeklēšanu pirmo reizi veic 30 dienas pēc seroloģiski pozitīvo dzīvnieku nokaušanas (izolēšanas brīža) un otro reizi – 60 dienas pēc pirmās izmeklēšanas ar RBR metodi.
3.2.Pasākumi, kas veicami, ja ir apstiprināta brucelozes diagnoze
38.
Dzīvniekus aizliegts pārvietot ārpus skartā punkta brucelozes apkarošanas pasākumu laikā (turpmāk – ierobežojumu laiks), izņemot dzīvnieku pārvietošanu uz kautuvi tūlītējai nokaušanai saskaņā ar šo noteikumu 46.punktā minētajiem nosacījumiem.
39.
Dienesta attiecīgā teritoriālā struktūrvienība, saņemot informāciju par apstiprinātu brucelozes diagnozi, darbdienas laikā:
39.1.
nosaka un apstiprina brucelozes apkarošanas pasākumu plānu saskaņā ar šo noteikumu 41.punktu;
39.2.
nosaka brucelozes skarto punktu saskaņā ar šo noteikumu 42.punktu;
39.3.
veic epizootoloģiskās situācijas izpēti.
40.
Dienesta attiecīgā teritoriālā struktūrvienība divu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 39.1. un 39.2.apakšpunktā minēto pasākumu veikšanas informē par tiem:
40.1.
attiecīgo pašvaldību;
40.2.
pilnvaroto veterinārārstu;
40.3.
Slimību profilakses un kontroles centru.
41.
Brucelozes apkarošanas pasākumu plānā nosaka brucelozes apkarošanas pasākumus skartajā punktā, norādot apkarošanas pasākumu secību, personu, kas atbildīga par brucelozes apkarošanas pasākuma kontroli, epidemioloģisko izmeklēšanu un rīcību ar dzīvniekiem, svaigu gaļu, kautproduktiem un blakusproduktiem, kā arī ierobežojuma laiku un citus pasākumus.
42.
Dienests skarto punktu nosaka, ņemot vērā:
42.1.
epizootoloģiskās situācijas izpētes rezultātus konkrētajā teritorijā un noskaidrojot brucelozes ierosinātāja izcelsmes vietu, izplatīšanās ceļus un iespējamos inficētos objektus;
42.2.
ģeogrāfiskās un administratīvās robežas;
42.3.
sociālos faktorus un dzīvnieku populācijas blīvumu.
43.
Dienests pēc šo noteikumu 39.punktā minēto darbību izpildes:
43.1.
vienas darbdienas laikā ievieto savā tīmekļa vietnē informāciju par apstiprināto brucelozes gadījumu, norādot:
43.1.1.
datumu, kad apstiprināta brucelozes diagnoze;
43.1.2.
dzīvnieku grupu (vaislas kuilis, sivēnmāte, vaislas jauncūka, sivēns, nobarojamā cūka);
43.1.3.
dzīvnieku skaitu;
43.1.4.
brucelozes skarto punktu;
43.1.5.
minimālo ierobežojumu laiku;
43.2.
ziņo Eiropas Komisijai, citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijai par apstiprinātu brucelozes diagnozi saskaņā ar normatīvo aktu par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam.
44.
Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs pēc brucelozes diagnozes apstiprināšanas nodrošina, ka skartajā punktā dzīvniekus nogalina saskaņā ar Regulas Nr. 1099/2009 prasībām:
44.1.
ar brucelozi slimos dzīvniekus – divu nedēļu laikā;
44.2.
dzīvniekus, par kuriem ir aizdomas par saslimšanu ar brucelozi, – sešu mēnešu laikā;
44.3.
sivēnus, kas nav atšķirti no sivēnmātes, – sešu mēnešu laikā.
(MK 01.07.2014. noteikumu Nr.369 redakcijā)
45.
Šo noteikumu 44.punktā minēto nogalināto dzīvnieku līķus dzīvnieku īpašnieks vai turētājs izmanto, pārstrādā vai likvidē saskaņā ar dienesta lēmumu, kas pieņemts Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, piemērojot Regulā Nr. 1069/2009 un Regulā Nr. 142/2011 noteiktās pārstrādes metodes un nosacījumus.
(Grozīts ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.369)
46.
Apstiprinātas brucelozes diagnozes gadījumā dienests atceļ novietnei no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu un, pamatojoties uz epizootoloģiskās situācijas izpētes rezultātiem, lemj par vienu no šādām rīcībām, kuras izpildi skartajā punktā nodrošina dzīvnieku īpašnieks vai turētājs:
46.1.
nobarojamo cūku nogalināšana skartajā punktā, piemērojot Regulas Nr. 1099/2009 prasības, un to līķu izmantošana, pārstrāde vai likvidēšana saskaņā ar dienesta Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu, piemērojot Regulā Nr. 1069/2009 un Regulā Nr. 142/2011 noteiktās pārstrādes metodes un nosacījumus, vai to nosūtīšana nokaušanai uz kautuvi, kā arī dzīvnieku, par kuriem ir aizdomas, ka tie inficējušies ar brucelozi, un visu pret brucelozi uzņēmīgo dzīvnieku nosūtīšana uz kautuvi;
46.2.
nobarojamo cūku nosūtīšana uz kautuvi vai izolēšana no pārējiem novietnē turētajiem dzīvniekiem un klīniskā vai patoloģiskā materiāla parauga paņemšana no tiem sešu mēnešu vecumā un seroloģiska izmeklēšana ar KSR metodi divas reizes ar intervālu, kas nav īsāks par diviem mēnešiem, kā arī dzīvnieku, par kuriem ir aizdomas, ka tie inficējušies ar brucelozi, un pret brucelozi uzņēmīgo dzīvnieku seroloģiska izmeklēšana ar KSR metodi divas reizes ar intervālu, kas nav īsāks par diviem mēnešiem.
(Grozīts ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.369)
47.
Šo noteikumu 46.2.apakšpunktā minēto seroloģisko izmeklēšanu turpina, līdz no visiem novietnē turētajiem dzīvniekiem tiek iegūti negatīvi rezultāti divos atkārtotos seroloģiskajos izmeklējumos ar KSR metodi. Ja iegūti pozitīvi rezultāti, dzīvniekus nosūta nokaušanai uz kautuvi.
47.1
Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs divu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 44. un 45. punktā, 46.1. vai 46.2. apakšpunktā un 47. punktā minēto prasību izpildes par to rakstveidā informē dienesta inspektoru vai pilnvaroto veterinārārstu.
(MK 01.07.2014. noteikumu Nr.369 redakcijā)
48.
Šo noteikumu 46.punktā minētos dzīvniekus pēc nokaušanas kautuvē var izmantot pārtikas vai dzīvnieku barības ražošanai, kautproduktus termiski apstrādājot tā, lai iznīcinātu brucelozes ierosinātāju.
49.
Pēc šo noteikumu 44.punktā un 46.1. vai 46.2.apakšpunktā minēto darbību izpildes dzīvnieku īpašnieks vai turētājs dienesta inspektora vai pilnvarotā veterinārārsta uzraudzībā nodrošina brucelozes ierosinātāju iznīcināšanu:
49.1.
atbilstoši Regulā Nr. 1069/2009 un Regulā Nr. 142/2011 noteiktajām pārstrādes metodēm un nosacījumiem apstrādājot vai pārstrādājot kūtsmēslus, kas bijuši saskarē ar seroloģiski pozitīvajiem dzīvniekiem vai brucelozes ierosinātāja izcelsmes avotiem (placentu, abortētu augli, embriju, nedzīvi dzimušo vai nobeigušos sivēnu);
49.2.
tīrot un mazgājot novietni, tās aprīkojumu, inventāru un transportlīdzekļus, ar kuriem pārvadāti uzņēmīgie dzīvnieki, kā arī dezinficējot minētās vietas un lietas ar dezinfekcijas līdzekļiem, kas iznīcina brucelozes ierosinātāju.
50.
Dienesta inspektors pēc novietnes dezinfekcijas paņem dezinfekcijas kvalitātes kontroles paraugus un nosūta institūtam.
51.
Āra aplokus brucelozes skartās novietnes teritorijā atsāk izmantot ne agrāk kā 60 dienas pēc šo noteikumu 49.punktā minēto darbību izpildes.
52.
Dienests atjauno novietnei no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu pēc brucelozes apkarošanas pasākumu beigām, ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs:
52.1.
izpildījis šo noteikumu 44.punktā un 46.1. vai 46.2.apakšpunktā, kā arī šo noteikumu 47. un 49.punktā minētās prasības;
52.2.
ievietojis dzīvniekus novietnē saskaņā ar šo noteikumu 25. vai 26.punktā minētajiem nosacījumiem sešus mēnešus pēc skartā punkta ierobežojumu atcelšanas;
52.3.
elektroniski vai papīra formā iesniedzis dienestā iesniegumu no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusa piešķiršanai (2.pielikums), pievienojot testēšanas pārskatu kopijas par pēdējo 12 mēnešu laikā novietnē veiktajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem brucelozes noteikšanai, ja dienestam nav pieejami nepieciešamie laboratoriskie izmeklējumi.
53.
Novietnēs, kas ir epizootoloģiski saistītas ar skarto punktu, dienests nosaka:
53.1.
izlases veidā nepieciešamo kontroles paraugu izmeklējumu veikšanu 25 procentiem no visiem uzņēmīgajiem dzīvniekiem;
53.2.
aizliegumu dzīvnieku pārvietošanai un kaušanai, līdz ir veikti seroloģiskie izmeklējumi šo noteikumu 53.1.apakšpunktā minētajiem dzīvniekiem.
54.
Dienesta teritoriālā struktūrvienība skartajā punktā aizliedz rīkot dzīvnieku izstādes, sacensības un citus pasākumus ar dzīvnieku piedalīšanos.
55.
Slimību profilakses un kontroles centrs nodrošina brucelozes gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu un pretepidēmijas pasākumu organizēšanu, kā arī organizē kontaktpersonu laboratorisko izmeklēšanu un medicīnisko novērošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kontaktpersonu noteikšanas, primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas kārtību.
56.
Dienesta inspektors vai pilnvarotais veterinārārsts, saņemot šo noteikumu 47.1 punktā minēto informāciju, piecu darbdienu laikā pārbauda, vai novietnē ir veikti šo noteikumu 44. un 45. punktā, 46.1. vai 46.2. apakšpunktā un 47. punktā minētie pasākumi. Pilnvarotais veterinārārsts pēc brucelozes apkarošanas pasākumu plāna izpildes par to divu darbdienu laikā rakstiski informē dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību.
(MK 01.07.2014. noteikumu Nr.369 redakcijā)
57.
Dienesta teritoriālā struktūrvienība pēc šo noteikumu 56.punktā minētās informācijas izvērtēšanas lemj par skartā punkta statusa saglabāšanu vai atcelšanu.
58.
Ja dienesta teritoriālā struktūrvienība pieņem lēmumu atcelt skartā punkta statusu, dienests divu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē par to Slimību profilakses un kontroles centru.
4.Noslēguma jautājumi
(Nodaļa MK 01.07.2014. noteikumu Nr.369 redakcijā)
59.
Šo noteikumu 18.5. un 19.2. apakšpunkts ir spēkā līdz 2014. gada 31. decembrim.
60.
Šo noteikumu 25.2. apakšpunkts ir spēkā līdz 2016. gada 31. decembrim.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kuras izriet no Padomes 1964.gada 26.jūnija Direktīvas 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā.
1.
pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 29.janvāra
noteikumiem Nr.
63
Cūku brucelozes laboratoriskās diagnostikas metožu apraksts

1. Slimības ierosinātāja identificēšana

1. Ja aborta materiālā, vaginālajos izdalījumos vai pienā, izmantojot modificētu ātrdarbīgu skābi vai imunospecifisku organismu iekrāsošanos, konstatē Brucella spp. morfoloģiju, tad rodas aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar brucelozi, īpaši, ja to apstiprina ar seroloģiskajām izmeklēšanas metodēm. Par papildu metodi cūku brucelozes ierosinātāja noteikšanai var izmantot polimerāzes ķēdes reakciju.

2. Ja iespējams, Brucella spp. izdala, izmantojot vienkāršu vai selektīvu barotni ar kultivēšanu no dzemdes izdalījumiem, abortētiem augļiem, tesmeņa sekrētiem vai citiem atlasītiem audiem, piemēram, limfmezgliem, sievišķiem un vīrišķiem reproduktīviem orgāniem.

3. Pēc izdalīšanas Brucella spp. sugas un bioloģisko variantu nosaka ar fāgu līzi vai oksidatīvā metabolisma pārbaudi pēc kultivēšanas, bioķīmiskajiem un seroloģiskajiem kritērijiem. Polimerāzes ķēdes reakcija ir metode, kas dod iespēju noteikt biotipu, pamatojoties uz īpašām ģenētiskām kombinācijām.

4. Izmantoto laboratorisko metožu un barotņu standartizēšanu un rezultātu interpretāciju veic saskaņā ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (turpmāk – OIE) Sauszemes dzīvnieku slimību diagnostikas testu un vakcīnu rokasgrāmatu, kuras aktuālā versija latviešu valodā par cūku brucelozi ir pieejama valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" tīmekļa vietnē.

2. Imunoloģiskās metodes

2.1. References materiāli

5. Visu to antigēnu sagatavošanai, kurus izmanto asins seruma parauga izmeklēšanā ar Roz-Bengala reakciju (turpmāk – RBR metode), aglutinācijas reakciju (turpmāk – AR metode) un komplementa saistīšanas reakciju (turpmāk – KSR metode), lieto Brucella abortus biovaru 1, Veibridžas celmu 99 vai USDA celmu 1119-3.

6. References standartserums RBR metodē, AR metodē un KSR metodē ir OIE starptautiskais references standartserums (turpmāk – OIEISS).

7. OIEISS ir starptautiskais primārais standartserums, pēc kura valsts references laboratorija ar šā pielikuma 5.punktā minētajām metodēm nosaka valsts sekundāro references standartserumu (turpmāk – darba standartserums).

2.2. Komplementa saistīšanas reakcija

8. Antigēns ir baktēriju suspensija fenola sāls šķīdumā (0,85 % NaCl (m/v) un 0,5 % fenola (v/v)) vai veronāla buferšķīdumā. Antigēnus var piegādāt koncentrētā formā, ja uz iepakojuma etiķetes norāda lietojamo atšķaidījuma koeficientu. Antigēnu uzglabā 4 °C temperatūrā nesasaldētu.

9. Cūku asins serumu inaktivē 30 līdz 50 minūtes 60 °C temperatūrā.

10. Lai veiktu reakciju saskaņā ar KSR metodi, izmanto komplementa devu, kas pārsniedz pilnīgai hemolīzei nepieciešamo devu.

11. Izmantojot KSR metodi, katru reizi veic šādas kontroles:

11.1. asins seruma antikomplementārās iedarbības kontroli;

11.2. antigēna kontroli;

11.3. sensitivizēto sarkano asinsķermenīšu kontroli;

11.4. komplementa kontroli;

11.5. jutības kontroli, reakcijas sākumā izmantojot pozitīvu serumu;

11.6. reakcijas specifiskuma kontroli, izmantojot negatīvu serumu.

12. OIEISS satur 1000 starptautisko specifisko antivielu vienību (turpmāk – ICFTU) mililitrā. 

13. Ja OIEISS pārbauda ar KSR metodi, rezultātu izsaka kā titru (t.i., lielākais tiešais OIEISS atšķaidījums, kas dod 50 % hemolīzi, TOIEISS). Ar KSR metodi iegūtais rezultāts asins seruma paraugā, kas izteikts kā titrs (TTESTSERUM), izsaka ICFTU mililitrā. Lai pārveidotu titra izteiksmi ICFTU, koeficientu (F), kas nepieciešams, lai pārvērstu ICFTU izteiksmē nezināma KSR asins seruma titru (TTESTSERUM), kas pārbaudīts ar šo metodi, var aprēķināt, izmantojot šādu formulu:

F = 1000 x 1/TOIEISS

Starptautisko specifisko antivielu vienību saturu asins seruma paraugā mililitrā (ICFTUTESTSERUM) var aprēķināt, izmantojot šādu formulu:

ICFTUTESTSERUM = F x TTESTSERUM

14. Ar KSR metodi iegūto rezultātu interpretēšana – izmeklējumu rezultātu uzskata par pozitīvu, ja asins seruma paraugā vienā mililitrā konstatē vismaz 20 vai vairāk ICFTU pret cūku brucelozes ierosinātāju.

2.3. Roz-Bengala reakcija

15. Antigēns ir baktēriju suspensija buferšķīdumā ar pH 3,65 ± 0,05, kas iekrāsota, izmantojot Roz-Bengala krāsvielu. Antigēnu piegādā gatavu lietošanai un uzglabā 4 °C temperatūrā nesasaldētu.

16. Antigēnu sagatavo, neņemot vērā šūnu koncentrāciju, bet tā jutību standartizē attiecībā pret OIEISS tā, lai antigēns dotu pozitīvu reakciju asins seruma atšķaidījumā 1 : 45 un negatīvu reakciju – atšķaidījumā 1 : 55.

17. RBR metodes izmantošanas nosacījumi:

17.1. asins serumu (20–30 μl) samaisa ar tādu pašu daudzumu antigēna uz baltas plāksnītes vai emaljas plātnes, lai rastos zona aptuveni 2 cm diametrā. Maisījumu četras minūtes viegli krata apkārtējās vides temperatūrā un tad apskata labā apgaismojumā, lai noteiktu aglutināciju;

17.2. automātisko metodi var izmantot, bet tai jābūt vismaz tikpat jutīgai un precīzai kā manuālajai metodei.

18. Ar RBR metodi iegūto rezultātu interpretēšana – jebkuru redzamu reakciju atzīst par pozitīvu, ja vien malās nav vērojama pārmērīga izžūšana. Pozitīvos un negatīvos darba standartserumus izmanto katrā izmeklēšanas reizē ar RBR metodi.

2.4. Aglutinācijas reakcija

19. Antigēns ir baktēriju suspensija fenola sāls šķīdumā (0,85 % NaCl (m/v) un 0,5 % fenola (v/v)). Nedrīkst izmantot formaldehīdu. Antigēnus var piegādāt koncentrētā formā, ja uz pudeles etiķetes norāda lietojamo atšķaidījuma koeficientu. Izmeklējot asins seruma paraugu ar AR metodi, antigēna suspensijai var pievienot EDTA līdz 5 mM beigu atšķaidījumam, lai samazinātu kļūdainu pozitīvo rezultātu risku. Antigēna suspensijai pielāgo pH 7,2.

20. OIEISS satur 1000 starptautisko aglutinācijas vienību.

21. Antigēnu sagatavo, neņemot vērā baktēriju šūnu koncentrāciju, bet tā jutību standartizē attiecībā pret OIEISS tā, lai antigēns dotu vai nu 50 % aglutināciju ar gala asins seruma atšķaidījumu 1 : 600 līdz 1 : 1000, vai 75 % aglutināciju ar gala asins seruma atšķaidījumu 1 : 500 līdz 1 : 750. Iesaka salīdzināt jaunu un iepriekš standartizētu antigēnu reaģētspēju, izmantojot noteiktu serumu grupu.

22. Izmeklēšanu ar AR metodi veic mēģenēs vai mikroplatēs. Antigēna un asins seruma atšķaidījuma maisījumu inkubē 16 līdz 24 stundas 37 °C temperatūrā. Katram asins serumam sagatavo vismaz trīs atšķaidījumus. Aizdomīgā asins seruma atšķaidījumus sagatavo tā, lai reakciju pozitivitātes robežās varētu nolasīt vidējā mēģenē (vai vidējā padziļinājumā, ja izmanto mikroplates metodi).

23. Ar AR metodi iegūto rezultātu interpretācija – aglutinācijas līmeni asins serumā izsaka starptautiskajās vienībās mililitrā (turpmāk – IU/ml). Izmeklējumu rezultātu uzskata par pozitīvu, ja asins seruma paraugā konstatē vismaz 30 vai vairāk IU/ml pret cūku brucelozes ierosinātāju.

3. Valsts references laboratorijas uzdevumi un pienākumi

24. Valsts references laboratorijas ir atbildīgas par:

24.1. to pētījumu rezultātu apstiprināšanu, kuri apliecina dalībvalstī izmantotās laboratoriskās metodes ticamību;

24.2. darba standartseruma kalibrēšanu attiecībā pret primāro starptautisko standartserumu, kas minēts šā pielikuma 2.1.apakšnodaļā;

24.3. visu antigēnu kvalitātes pārbaudēm;

24.4. sadarbību ar Eiropas Savienības dalībvalstu references laboratorijām saistībā ar brucelozes diagnostiku.

2.
pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 29.janvāra
noteikumiem Nr.
63
Iesniegums no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusa piešķiršanai

1. Vārds un uzvārds vai juridiskas personas nosaukums (drukātiem burtiem) _________________________________________________
_______________________________________________________________________________________________________________

 

2. Fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adrese vai juridiskās personas juridiskā adrese (drukātiem burtiem) _____________________
_______________________________________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________________________________

 

3. Kontaktinformācija:

 

3.1. tālruņa vai mobilā tālruņa numurs _________________________________________________________________________________

 

3.2. faksa numurs _________________________________________________________________________________________________

 

3.3. e-pasta adrese ________________________________________________________________________________________________

 

4. Uzņēmuma reģistrācijas numurs komercreģistrā vai Uzņēmumu reģistrā

 

L

V

                      

 

 

 

5. Ganāmpulka reģistrācijas numurs Lauku atbalsta dienesta reģistrā

 

L

V

                      

 

 

 

6. Novietnes reģistrācijas numurs Lauku atbalsta dienesta reģistrā1

 

L

V

                      

 

 

 

7. Novietnes faktiskās atrašanās vietas adrese, kas paredzēta statusa piešķiršanai ______________________________________________
_______________________________________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________________________________

 

8. Novietnē:

 

8.1. dzīvniekiem pēdējo deviņu mēnešu laikā __________ novērotas brucelozes klīniskās pazīmes
                                                                  (ir/nav)

 

8.2. tiek turēti šādi dzīvnieki (norādīt skaitu pa dzīvnieku grupām – vaislas kuiļi, sivēnmātes, vaislas jauncūkas, piena sivēni un nobarojamās cūkas) _________________________________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________________________________

 

8.3. dzīvnieki seroloģiski izmeklēti pēdējo divu gadu laikā (testēšanas pārskata numurs)2
_______________________________________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________________________________

 

______________________
             (datums)3

 

     

(vārds, uzvārds)

  

(paraksts)3

 

Piezīmes.

1 Norāda arī ganāmpulka īpašnieka vai turētāja piešķirto novietnes iekšējo numuru, ja tāds ir.

2 Pievieno testēšanas pārskatu kopijas.

3 Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

3.
pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 29.janvāra
noteikumiem Nr.
63
Izmeklējamo sivēnmāšu skaits
(Pielikums MK 01.07.2014. noteikumu Nr.369 redakcijā)
Nr. 
p. k.		 Sivēnmāšu skaits novietnē Izmeklējamo sivēnmāšu kontroles paraugu skaits
1. 1–9 visas
2. 10–19 10
3. 20–29 16
4. 30–39 19
5. 40–49 21
6. 50–59 22
7. 60–69 23
8. 70–79 24
9. 80–89 24
10. 90–99 25
11. 100–119 25
12. 120–139 26
13. 140–159 26
14. 160–179 27
15. 180–199 27
16. 200–249 27
17. 250–299 27
18. 300–349 28
19. 350–399 28
20. 400–449 28
21. 450–499 28
22. 500–599 28
23. 600–699 28
24. 700–799 28
25. 800–899 28
26. 900–999 28
27. 1000–1199 29
28. 1200–1399 29
29. 1400–1599 29
30. 1600–1799 29
31. 1800–1999 29
32. 2000–2999 29
33. 3000–3999 29
34. 4000–4999 29
35. 5000–5999 29
36. 6000–6999 29
37. 7000–7999 29
38. 8000–8999 29
39. 9000–9999 29
40. 10 000 29