Noteikumu konsolidētā versija

23-TA-628
Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību
Izdoti saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma
29. panta ceturto daļu, 30.4 panta trešo daļu,
31.1 panta devīto daļu, 31.2 panta trešo un piekto daļu,
31.3 panta trešo daļu, 31.4 panta ceturto daļu un 31.5 panta trešo daļu
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus;
1.2.
kritērijus ražotāju kvalifikācijai saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesībām;
1.3.
no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas obligāti iepērkamā apjoma noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību;
1.4.
no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no energoresursu veida;
1.5.
obligātā iepirkuma apjoma noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību, kā arī obligātā iepirkuma apjoma izmaksu segšanas kārtību;
1.6.
kārtību, kādā var atteikties no tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros (turpmāk – obligātā iepirkuma tiesības);
1.7.
pasākumus, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no biomasas;
1.8.
kārtību, kādā aptur valsts atbalsta izmaksu;
1.9.
pārkāpumus, par kuriem atceļamas tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kā arī kārtību, kādā tās atceļamas;
1.10.
kārtību, kādā Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – birojs) pārbauda lietderīgās siltumenerģijas izmantošanu, lai nodrošinātu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem valsts atbalsta saņemšanas nosacījumiem;
1.11.
nosacījumus un metodiku nepamatoti vai nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atgūšanai par elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem;
1.12.
Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta pirmajā un otrajā daļā minēto aprēķinu veikšanas kārtību un nosacījumus;
1.13.
elektrostacijas darbības vienotā tehnoloģiskā cikla principa piemērošanas nosacījumus un kārtību;
1.14.
kārtību, kādā pārtrauc valsts atbalsta izmaksu un birojs pieņem lēmumu atcelt tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
(Grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 177)
2.
Šie noteikumi attiecas uz komersantu, kas obligātā iepirkuma tiesības:
2.1.
ir lūdzis, iesniedzot iesniegumu par obligātā iepirkuma tiesību iegūšanu atbilstoši normatīvajam regulējumam, kas bijis spēkā iesnieguma iesniegšanas brīdī;
2.2.
ir ieguvis, ja Ekonomikas ministrija (turpmāk – ministrija) ir pieņēmusi lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu;
2.3.
īsteno, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts starp komersantu un publisko tirgotāju, ņemot vērā šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minēto lēmumu un tā grozījumus.
2.1
Šie noteikumi attiecas arī uz Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 52. punktā minētajiem elektroenerģijas ražotājiem (izņemot šo noteikumu 50.1, 50.2, 50.3, 50.4, 50.5 un 50.6 punktā minētos vienotā tehnoloģiskā cikla principa piemērošanas nosacījumus, II nodaļā, 23., 52. un 54. punktā minētās prasības attiecībā uz cenas aprēķināšanu un termiņu un IV1 nodaļā minētās prasības attiecībā uz pārkompensācijas izvērtēšanu un novēršanu).
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
3.
Obligātā iepirkuma tiesības komersantiem ir attiecināmas uz elektroenerģiju, kas ražota no šādiem atjaunojamiem energoresursiem:
3.1.
hidroenerģija;
3.2.
biogāze, tostarp poligonu gāze;
3.3.
jebkāda veida cietā vai šķidrā biomasa;
3.4.
vēja enerģija, ja vēja elektrostacijā uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz 0,25 MW un tā ir pieslēgta pie 20/0,4 kV elektroenerģijas sadales sistēmas operatora transformatora 0,4 kV pusē;
3.5.
vēja enerģija, ja elektroenerģija tiek ražota elektrostacijās, kas nav minētas šo noteikumu 3.4. apakšpunktā.
4.
Ja komersants ieguvis obligātā iepirkuma tiesības vēl neesošai, bet plānotai elektrostacijai, par šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētā līguma spēkā stāšanās dienu tiek uzskatīta diena, kurā elektrostacija nodota ekspluatācijā un saņemts sistēmas operatora akts par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu.
5.
Komersantam ir obligātā iepirkuma tiesības par tādu elektroenerģijas apjomu, par kādu ir ticis pieņemts šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētais lēmums.
6.
Birojs organizē to elektroenerģijas ražotāju darbības uzraudzību un kontroli, kuri izmanto obligātā iepirkuma tiesības. Birojam ir tiesības grozīt vai atcelt lēmumus, ar kuriem piešķirtas obligātā iepirkuma tiesības, kā arī pieņemt lēmumus par obligātā iepirkuma un valsts atbalsta izmaksas apturēšanu un nepamatoti vai nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atgūšanu. Birojs, pieņemot lēmumu obligātā iepirkuma uzraudzības vai kontroles ietvaros, par to nekavējoties informē attiecīgo elektroenerģijas sistēmas operatoru un publisko tirgotāju.
7.
Ja elektrostacijā, kurā elektroenerģiju ražo no atjaunojamiem energoresursiem, izmanto arī citus kurināmā veidus, tad elektrostaciju aprīko ar mērierīču sistēmu, kas ļauj atsevišķi uzskaitīt katra veida kurināmā patēriņu. Ja no atjaunojamiem energoresursiem saražotā elektroenerģija veido vismaz 90 % no elektrostacijā patērētā kurināmā apjoma, tad pieņem, ka visa elektrostacijā saražotā elektroenerģija ir iegūta no atjaunojamiem energoresursiem. Tās apjomu nosaka, izmantojot šādu formulu:
EAER = E ×  BAER × qAER , kur
Σ (Bi × qi)


EAER – elektrostacijā no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas apjoms gadā (MWh);

E – kopējais elektrostacijā saražotais elektroenerģijas apjoms gadā (MWh);

BAER – elektrostacijā patērētais atjaunojamo energoresursu apjoms gadā (t vai m3);

qAER – elektrostacijā patērēto atjaunojamo energoresursu siltumspēja (MWh/t vai MWh/m3);

Bi – elektrostacijā patērētais viena noteikta veida kurināmā apjoms gadā (t vai m3);

qi – elektrostacijā patērētā viena noteikta veida kurināmā siltumspēja (MWh/t vai MWh/m3).
8.
Komersants, kurš elektroenerģijas ražošanai izmanto šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minēto cieto biomasu, var lūgt birojam atļauju pilnībā vai daļēji aizstāt šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā iesniegumā norādīto cietās biomasas kurināmo ar citu cietās biomasas kurināmo. Šādā gadījumā komersants iesniedz birojā iesniegumu, kurā norāda informāciju par iecerēto cietās biomasas kurināmā aizstāšanu, pamatojot kurināmā aizstāšanu. Birojs izvērtē iesnieguma atbilstību šo noteikumu prasībām. Ja komersanta iesniegums atbilst minētajām prasībām, birojs pieņem lēmumu atļaut cietās biomasas kurināmā veida maiņu.
9.
Šajos noteikumos minēto formulu pamatotība un atbilstība situācijai elektroenerģijas tirgū var tikt pārskatīta, un, ja konstatēta neatbilstība, tās var tikt grozītas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
II.Cenas noteikšana elektroenerģijai, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus
10.
Komersantiem, kuri ir ieguvuši obligātā iepirkuma tiesības, pārdošanas cenu elektroenerģijas apjomam, ko tie ir tiesīgi pārdot obligātā iepirkuma ietvaros, aprēķina, izmantojot šādas formulas:
10.1.
šo noteikumu 3.4. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem atbilstošām vēja elektrostacijām 10 gadus no elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas dienas:

C = 147 × k × s
10.2.
šo noteikumu 3.4. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem atbilstošām vēja elektrostacijām 10 gadus pēc šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minētā termiņa:

C = 147 × k × 0,6 × s
10.3.
šo noteikumu 3.5. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem atbilstošām vēja elektrostacijām 10 gadus no elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas dienas:

C = 120 × k × s
10.4.
šo noteikumu 3.5. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem atbilstošām vēja elektrostacijām 10 gadus pēc šo noteikumu 10.3. apakšpunktā minētā termiņa:

C = 120 × × 0,6 × s
10.5.
šo noteikumu 3.5. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem atbilstošām vēja elektrostacijām, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2020. gada 1. janvāra, piemēro šo noteikumu 10.3. un 10.4. apakšpunktā minētās formulas, rezultātu reizinot ar koeficientu 0,85;
10.6.
biomasas elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir līdz 4 MW, un biogāzes elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir 2 MW vai lielāka, 10 gadus no elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas dienas:

C =158,347 × k × s
10.7.
biomasas elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir līdz 4 MW, un biogāzes elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir 2 MW vai lielāka, 10 gadus pēc šo noteikumu 10.6. apakšpunktā minētā termiņa:

C =119,640 × k × s
10.8.
biomasas elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 4 MW, 10 gadus no elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas dienas:

C =126,677 × k × s
10.9.
biomasas elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 4 MW, 10 gadus pēc šo noteikumu 10.8. apakšpunktā minētā termiņa:

C =105,565 × k × s
10.10.
biogāzes elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir mazāka par 2 MW, 10 gadus no elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas dienas:

C = 188 × k × s
10.11.
biogāzes elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir mazāka par 2 MW, 10 gadus pēc šo noteikumu 10.10. apakšpunktā minētā termiņa:

C = 188 × k × 0,8 × s
10.12.
hidroelektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir līdz 5 MW, 10 gadus no šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanas dienas:

C = 159 × k × s
10.13.
hidroelektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir līdz 5 MW, 10 gadus pēc šo noteikumu 10.12. apakšpunktā minētā termiņa:

C = 159 × k × 0,8 × s
10.14.
biomasas elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir līdz 4 MW, un biogāzes elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir 2 MW vai lielāka, 10 gadus no elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas dienas šo noteikumu 54. punktā minētajā gadījumā:

C = 126,677 × k × s
10.15.
biomasas elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir līdz 4 MW, un biogāzes elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir 2 MW vai lielāka, 10 gadus pēc šo noteikumu 10.6. apakšpunktā minētā termiņa šo noteikumu 54. punktā minētajā gadījumā:

C = 95,712 × k × s
10.16.
biogāzes elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir mazāka par 2 MW, 10 gadus no elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas dienas šo noteikumu 54. punktā minētajā gadījumā:

C = 188 × k × 0,8 × s
10.17.
biogāzes elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir mazāka par 2 MW, 10 gadus pēc šo noteikumu 10.10. apakšpunktā minētā termiņa šo noteikumu 54. punktā minētajā gadījumā:

C = 188 × k × 0,64 × s
10.18.
biomasas elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 4 MW, 10 gadus no elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas dienas šo noteikumu 54. punktā minētajā gadījumā:

C = 101,342 × k × s
10.19.
biomasas elektrostacijām, kurās uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 4 MW, 10 gadus pēc šo noteikumu 10.8. apakšpunktā minētā termiņa šo noteikumu 54. punktā minētajā gadījumā:

C = 84,452 × k × s, kur


C – cena bez pievienotās vērtības nodokļa, par kādu publiskais tirgotājs iepērk no elektrostacijas elektroenerģiju (euro/MWh), kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem;

k – cenas diferencēšanas koeficients saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu;

s – cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai, kas noteikts ministrijas vai biroja lēmumā par cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai piemērošanu.
11.
Komersantiem, kuri ir ieguvuši obligātā iepirkuma tiesības, atbalstu piešķir atbilstoši šo noteikumu 10. punktā minētajiem termiņiem, bet ne ilgāk kā līdz elektrostacijas pamatlīdzekļu pilnam nolietojumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grāmatvedības prasībām.
11.1
Ja birojs konstatē, ka komersants ir turpinājis saņemt valsts atbalstu pēc elektrostacijas pamatlīdzekļu pilna nolietojuma saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grāmatvedības prasībām, birojs pieņem lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un šo noteikumu 61. punktā minēto lēmumu, nelikumīgi saņemto valsts atbalstu skaitot no dienas, kad iestājies elektrostacijas pamatlīdzekļu pilns nolietojums.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
12.
Šo noteikumu 10. punktā minētajā formulā izmantotais cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai s:
12.1.
nav mazāks par 0 un nepārsniedz 1, un ir noteikts ministrijas vai biroja lēmumā par cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai piemērošanu;
12.2.
ir vienāds ar 1, ja ministrija vai birojs nav izdevis lēmumu par cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai piemērošanu.
12.1
Komersants ne biežāk kā reizi gadā, iesniedzot iesniegumu, var lūgt biroju palielināt vai samazināt šo noteikumu 10. punktā minētajās formulās izmantoto cenas diferencēšanas koeficientu pārkompensācijas novēršanai s, atbilstoši pārskatot atlikušo valsts atbalsta perioda ilgumu. Birojs pieņem lēmumu par šo noteikumu 10. punktā minētajās formulās izmantotā cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai s un atlikušā valsts atbalsta perioda ilguma pārskatīšanu, ievērojot šo noteikumu 10. punktā minēto valsts atbalsta periodu ilgumu, kā arī šo noteikumu 59.11 un 59.12 punktā minētos nosacījumus.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
13.
Ne vēlāk kā ar 2022. gada 1. janvāri komersants biogāzes ražošanas iekārtā kā kurināmā izejvielu biogāzes ražošanai izmanto organiskas izcelsmes atkritumus un ražošanas atlikumproduktus saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu. Komersants nodrošina, ka minēto kurināmā izejvielu apjoma īpatsvars kalendāra gadā pret kopējo patērēto izejvielu apjomu biogāzes ražošanai ir:
13.1.
no 2022. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim – vismaz 40 %;
13.2.
no 2026. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim – vismaz 60 %;
13.3.
no 2030. gada 1. janvāra – vismaz 80 %.
13.1
Šo noteikumu 13. punktā minēto kurināmā izejvielu piegādes attālums apjomam, kas pārsniedz to kurināmā izejvielu īpatsvaru, par kādu komersants, iesniedzot šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minēto iesniegumu, ir saņēmis kvalifikācijas punktus, var pārsniegt šo noteikumu 5. pielikuma 2. punktā minēto attālumu.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
14.
Komersants reizi mēnesī kopā ar rēķinu par elektroenerģijas sistēmā nodoto elektroenerģiju iesniedz publiskajam tirgotājam informāciju par kārtējā mēnesī biogāzes elektrostacijā izmantoto šo noteikumu 13. punktā minēto kurināmā izejvielu nosaukumu, daudzumu un īpatsvaru kopējā patērēto izejvielu apjomā.
15.
Publiskais tirgotājs, veicot norēķinus ar komersantu par kārtējā mēnesī saražoto elektroenerģiju, biogāzes elektrostacijām saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu aprēķināto elektroenerģijas cenu papildus reizina ar šādu koeficientu, ņemot vērā komersanta norādīto biogāzes elektrostacijā izmantoto šo noteikumu 13. punktā minēto kurināmā izejvielu īpatsvaru:
15.1.
ja no 2022. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim minēto izejvielu īpatsvars kārtējā mēnesī ir:
15.1.1.
vismaz 50 %, piemēro koeficientu 1;
15.1.2.
lielāks par 47 %, bet nepārsniedz 50 %, piemēro koeficientu 0,85;
15.1.3.
lielāks par 44 %, bet nepārsniedz 47 %, piemēro koeficientu 0,7;
15.1.4.
lielāks par 40 %, bet nepārsniedz 44 %, piemēro koeficientu 0,5;
15.1.5.
lielāks par 30 %, bet nepārsniedz 40 %, piemēro koeficientu 0,4;
15.1.6.
lielāks par 20 %, bet nepārsniedz 30 %, piemēro koeficientu 0,3;
15.1.7.
lielāks par 10 %, bet nepārsniedz 20 %, piemēro koeficientu 0,2;
15.1.8.
lielāks par 5 %, bet nepārsniedz 10 %, piemēro koeficientu 0,1;
15.1.9.
no 0 % līdz 5 %, piemēro koeficientu 0;
15.2.
ja no 2026. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim minēto izejvielu īpatsvars kārtējā mēnesī ir:
15.2.1.
vismaz 70 %, piemēro koeficientu 1;
15.2.2.
lielāks par 67 %, bet nepārsniedz 70 %, piemēro koeficientu 0,9;
15.2.3.
lielāks par 64 %, bet nepārsniedz 67 %, piemēro koeficientu 0,8;
15.2.4.
lielāks par 60 %, bet nepārsniedz 64 %, piemēro koeficientu 0,6;
15.2.5.
lielāks par 50 %, bet nepārsniedz 60 %, piemēro koeficientu 0,5;
15.2.6.
lielāks par 40 %, bet nepārsniedz 50 %, piemēro koeficientu 0,4;
15.2.7.
lielāks par 30 %, bet nepārsniedz 40 %, piemēro koeficientu 0,3;
15.2.8.
lielāks par 20 %, bet nepārsniedz 30 %, piemēro koeficientu 0,2;
15.2.9.
lielāks par 10 %, bet nepārsniedz 20 %, piemēro koeficientu 0,1;
15.2.10.
no 0 % līdz 10 %, piemēro koeficientu 0;
15.3.
ja no 2030. gada 1. janvāra minēto izejvielu īpatsvars kārtējā mēnesī ir:
15.3.1.
vismaz 90 %, piemēro koeficientu 1;
15.3.2.
lielāks par 87 %, bet nepārsniedz 90 %, piemēro koeficientu 0,95;
15.3.3.
lielāks par 84 %, bet nepārsniedz 87 %, piemēro koeficientu 0,85;
15.3.4.
lielāks par 80 %, bet nepārsniedz 84 %, piemēro koeficientu 0,7;
15.3.5.
lielāks par 70 %, bet nepārsniedz 80 %, piemēro koeficientu 0,6;
15.3.6.
lielāks par 60 %, bet nepārsniedz 70 %, piemēro koeficientu 0,5;
15.3.7.
lielāks par 50 %, bet nepārsniedz 60 %, piemēro koeficientu 0,4;
15.3.8.
lielāks par 40 %, bet nepārsniedz 50 %, piemēro koeficientu 0,3;
15.3.9.
lielāks par 30 %, bet nepārsniedz 40 %, piemēro koeficientu 0,2;
15.3.10.
lielāks par 20 %, bet nepārsniedz 30 %, piemēro koeficientu 0,1;
15.3.11.
no 0 % līdz 20 %, piemēro koeficientu 0.
16.
Publiskais tirgotājs katru gadu līdz 15. februārim iesniedz birojā šo noteikumu 14. punktā minētās komersantu sniegtās informācijas apkopojumu.
17.
Birojs pārliecinās, vai komersanta šo noteikumu 38. punktā minētajā gada pārskatā norādītais biogāzes elektrostacijā izmantotā kurināmā izejvielu īpatsvars atbilst šo noteikumu 13. punktā minētajam apjomam.
III.Obligātā iepirkuma īstenošana
18.
Komersanta iegūtās obligātā iepirkuma tiesības nav nododamas citai personai, pārdodamas, dāvināmas vai kā citādi atsavināmas.
19.
Komersants ir tiesīgs atteikties no obligātā iepirkuma tiesībām, iesniedzot birojā attiecīgu iesniegumu. Birojs mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu.
20.
Publiskais tirgotājs pārtrauc elektroenerģijas iepirkšanu obligātā iepirkuma ietvaros no dienas, kad saskaņā ar šo noteikumu 19. punktā minēto biroja lēmumu komersantam atceltas obligātā iepirkuma tiesības.
21.
Lai pārdotu no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros:
21.1.
elektrostaciju pieslēdz licencēta sistēmas operatora tīklam un aprīko ar saražotās, kā arī ar elektroenerģijas sistēmas operatora tīklā nodotās un no tīkla saņemtās elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātiem, kas atbilst normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību;
21.2.
šo noteikumu 3.2. un 3.3. apakšpunktā minēto elektrostaciju aprīko ar siltumenerģijas uzskaites mērīšanas līdzekļiem vai mērīšanas līdzekļu sistēmu, kas atbilst normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību, un nodrošina koģenerācijas iekārtā, atsevišķos siltumenerģijas ražošanas katlos vai citā veidā saražotās siltumenerģijas un lietderīgi izmantotās siltumenerģijas atsevišķu uzskaiti;
21.3.
nodrošina biogāzes ražošanai izmantoto izejvielu uzskaiti;
21.4.
nodrošina šo noteikumu 3.2. un 3.3. apakšpunktā minētās elektrostacijas koģenerācijas iekārtā izmantotā kurināmā, tai skaitā biogāzes, uzskaiti;
21.5.
elektroenerģijas, siltumenerģijas un kurināmā uzskaites datus par esošo un iepriekšējo kalendāra gadu uzglabā elektrostacijā uz vietas un uzrāda biroja pārstāvjiem pārbaudes veikšanas brīdī;
21.6.
nodrošina, ka šo noteikumu 3.2. un 3.3. apakšpunktā minētajā elektrostacijā saražotā siltumenerģija tiek izmantota lietderīgi, tai skaitā nodrošina, ka lietderīgās siltumenerģijas kopējā apjomā netiek ieskaitīta tāda siltumenerģija, ko izmanto elektrostacijas pašpatēriņam.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā; sk. 83. punktu)
21.1
Komersants, kurš elektroenerģiju ražo šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētajā biogāzes elektrostacijā, nodrošina, ka kalendāra gadā biogāzes elektrostacijā saražotais siltumenerģijas daudzums, kas paliek pāri no tā izmantošanas elektrostacijas darbības nodrošināšanai, tiek izmantots lietderīgi vismaz 50 % apmērā. Elektrostacijas tehnoloģiskais siltumenerģijas pašpatēriņš kalendāra gadā nedrīkst pārsniegt 30 % no biogāzes elektrostacijā saražotās siltumenerģijas.
22.
Komersants, kurš izmanto obligātā iepirkuma tiesības, nodrošina, ka elektroenerģijas, siltumenerģijas un kurināmā padeves pieslēguma shēma ir sagatavota saskaņā ar vienotā tehnoloģiskā cikla principu, iesniegta birojā un izvietota redzamā vietā telpā, kurā atrodas elektroenerģijas ražošanas vai koģenerācijas iekārta, vai uz konteinera, kurā atrodas koģenerācijas iekārta. Ja elektroenerģijas, siltumenerģijas un kurināmā padeves pieslēguma shēmā tiek veiktas izmaiņas, komersants pirms izmaiņu stāšanās spēkā par to informē biroju, iesniedzot birojā aktuālo shēmu.
(Grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 177)
23.
Elektroenerģijas ražotāji, kas ieguvuši obligātā iepirkuma tiesības, pārdod saražoto elektroenerģiju publiskajam tirgotājam:
23.1.
atbilstoši fiksētiem tirdzniecības intervālu grafikiem, ja elektroenerģijas ražotāja uzstādītā elektriskā jauda ir 15 MW vai lielāka;
23.2.
atbilstoši fiksētiem tirdzniecības intervālu grafikiem, ja elektroenerģija saražota šo noteikumu 3.5. apakšpunktā minētajā vēja elektrostacijā. Fiksēto tirdzniecības intervālu grafiku saskaņošanas kārtību elektroenerģijas ražotājs un publiskais tirgotājs paredz līgumā atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2013. gada 26. jūnija lēmumā Nr. 1/4 "Tīkla kodekss elektroenerģijas nozarē" noteiktajām prasībām. Elektroenerģijas ražotājs galīgo dienas tirdzniecības intervālu grafiku saskaņo ar publisko tirgotāju vismaz vienu darbdienu pirms tirdzniecības uzsākšanas. Elektroenerģijas ražotājs var mainīt iepriekš saskaņoto fiksēto tirdzniecības intervālu grafiku, saskaņojot to ar publisko tirgotāju vismaz divas stundas pirms tirdzniecības intervāla sākuma. Iepērkot elektroenerģiju atbilstoši fiksētiem tirdzniecības intervālu grafikiem, publiskais tirgotājs iepērk no elektroenerģijas ražotāja elektroenerģiju, kas nodota tīklā un pārsniedz grafikā noteikto, par šo noteikumu 10. punktā minēto cenu, kas reizināta ar koeficientu 0,8, kā arī pārdod elektroenerģijas ražotājam trūkstošo elektroenerģiju par šo noteikumu 10. punktā minēto cenu, kas reizināta ar koeficientu 1,2;
23.3.
atbilstoši faktiskajai ģenerācijai, ja elektroenerģijas ražotāja uzstādītā elektriskā jauda ir mazāka par 15 MW.
24.
Publiskais tirgotājs obligātā iepirkuma ietvaros iepērk tikai saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas darbības nodrošināšanai atbilstoši šo noteikumu 25. punktā minētajai elektrostacijas principiālajai elektriskā pieslēguma shēmai.
25.
Elektrostacijas principiālajā elektriskā pieslēguma shēmā komersants norāda visas elektrostacijas lietu kopībā ietilpstošās iekārtas un ierīces atbilstoši vienotā tehnoloģiskā cikla principam, tai skaitā to darbības nodrošināšanai izmantotās kurināmā sagatavošanas iekārtas un palīgiekārtas, šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētos mērīšanas līdzekļus un pieslēguma punktus sistēmas operatora tīklam, kas nosaka elektrostacijas robežas.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
25.1
Elektrostacijas siltumapgādes shēmā komersants norāda elektrostacijā esošās iekārtas un ierīces saskaņā ar vienotā tehnoloģiskā cikla principu, šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minētos uzskaites mērīšanas līdzekļus vai mērīšanas līdzekļu sistēmas un norāda elektrostacijas robežas. Elektrostacijas kurināmā padeves shēmā komersants norāda iekārtas un ierīces saskaņā ar vienotā tehnoloģiskā cikla principu, kā arī mērīšanas līdzekļus, kas tiek izmantoti šo noteikumu 21.3. un 21.4. apakšpunktā minētajai izejvielu un kurināmā uzskaitei, un norāda elektrostacijas robežas.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
26.
Komersants, kurš ieguvis obligātā iepirkuma tiesības, iesniedz sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam komersanta apliecinātu šo noteikumu 25. punktā minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu. Publiskais tirgotājs pēc šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētā līguma stāšanās spēkā uzsāk elektrostacijā saražotās elektroenerģijas iepirkumu, ja komersants ir iesniedzis sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam šo noteikumu 25. punktā minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu. Ja elektrostacijā veiktas izmaiņas, komersants nodrošina, ka sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam tiek iesniegta komersanta apliecināta, faktiskajai situācijai atbilstoša šo noteikumu 25. punktā minētā principiālā elektriskā pieslēguma shēma.
27.
Laikā, kad elektrostacijā elektroenerģiju ražo mazāk, nekā patērē tās darbības nodrošināšanai, vai neražo, tā pērk elektroenerģiju no tirgotāja atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
28.
Norēķinu periods elektroenerģijas pārdošanai un pirkšanai no šo noteikumu 3. punktā minētajām elektrostacijām obligātā iepirkuma ietvaros ir viens kalendāra mēnesis.
29.
(Svītrots)
30.
Publiskais tirgotājs no komersanta, kas elektroenerģiju ražo šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētajā biomasas elektrostacijā, iepērk tikai to elektroenerģijas daudzumu, kas saskaņā ar šo noteikumu 31. punktu ir atzīstams par saražotu koģenerācijā.
30.1
Ja komersanta sniegtie dati atbilstoši biroja aprēķiniem liecina, ka elektroenerģijas pašpatēriņa apjoms ir mazāks, nekā attiecīgajai tehnoloģijai iespējams saskaņā ar vienotā tehnoloģiskā cikla principu vai iesniegtajām aktuālajām elektroenerģijas, siltumenerģijas un kurināmā padeves pieslēguma shēmām, birojs triju darbdienu laikā pēc šā fakta konstatēšanas pieņem lēmumu apturēt valsts atbalsta izmaksu par iepirkto elektroenerģiju par periodu no lēmuma spēkā stāšanās dienas līdz šo noteikumu 30.2 punktā minētā lēmuma pieņemšanas dienai.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
30.2
Lai atjaunotu saskaņā ar šo noteikumu 30.1 punktu apturēto valsts atbalsta izmaksu, komersants mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums apturēt valsts atbalsta izmaksu par iepirkto elektroenerģiju, pierāda, ka elektrostacijā saražotās elektroenerģijas izlietošana tiek nodrošināta atbilstoši šo noteikumu 24. punktā minētajam nosacījumam. Birojs pārliecinās, ka komersanta sniegtā informācija pierāda atbilstību šo noteikumu 24. punktā minētajam nosacījumam, un mēneša laikā pieņem lēmumu par apturētās valsts atbalsta izmaksas atsākšanu. Publiskais tirgotājs apturēto valsts atbalsta izmaksu veic 10 kalendāra dienu laikā pēc minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
30.3
Ja komersants šo noteikumu 30.2 punktā minētajā termiņā neiesniedz minētos pierādījumus vai ja pēc pierādījumu saņemšanas birojs konstatē, ka elektrostacijā saražotās elektroenerģijas izlietošana joprojām netiek nodrošināta atbilstoši šo noteikumu 24. punktā minētajam nosacījumam, birojs pieņem lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu atbilstoši šo noteikumu 48.8. apakšpunktam.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
31.
Biomasas elektrostacijā saražotās elektroenerģijas daudzumu, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas darbības nodrošināšanai atbilstoši šo noteikumu 25. punktā minētajai principiālajai elektriskā pieslēguma shēmai, norēķinu periodā nosaka šādi:
31.1.
aprēķina faktisko kopējo elektrostacijas enerģijas ražošanas lietderības koeficientu, izmantojot šādu formulu:
Ernp – norēķinu periodā elektrostacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās saražotais elektroenerģijas daudzums, kas noteikts saskaņā ar uzskaites mēraparātu rādījumiem ģeneratora izejā (MWh);
Qnp – atbilstoši šo noteikumu
21.6. apakšpunktam biomasas elektrostacijas realizētais lietderīgās siltumenerģijas daudzums (MWh) norēķinu periodā;
Bnp – norēķinu periodā biomasas elektrostacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās patērētais kurināmā daudzums (MWh);
31.2.
pieņem, ka koģenerācijā saražotās elektroenerģijas daudzums, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas biomasas elektrostacijas darbības nodrošināšanai, norēķinu periodā ir vienāds ar sistēmas operatora elektrotīklā nodotās elektroenerģijas daudzumu vai aprēķināto elektroenerģijas daudzumu šo noteikumu 32. punktā minētajā gadījumā, ja ir ievērots viens no šādiem nosacījumiem:
31.2.1.
biomasas elektrostacijai, kurā izmanto kombinētā cikla gāzes turbīnu ar siltuma utilizāciju vai tvaika kondensācijas turbīnu ar termofikācijas nozartvaiku, faktiskais kopējais enerģijas ražošanas lietderības koeficients, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 31.1. apakšpunktu, ir 80 % vai lielāks;
31.2.2.
biomasas elektrostacijai, kurā izmanto tvaika pretspiediena turbīnu, gāzes turbīnu ar siltuma utilizāciju, iekšdedzes dzinēju, mikroturbīnas, Stirlinga dzinējus, kurināmā elementus, tvaika dzinējus, organisko Renkina ciklu vai citas tehnoloģijas vai to kombinācijas, ja, tās izmantojot, vienlaikus iespējams ražot elektroenerģiju un lietderīgo siltumenerģiju, faktiskais kopējais enerģijas ražošanas lietderības koeficients, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 31.1. apakšpunktu, ir 75 % vai lielāks;
31.3.
ja saskaņā ar šo noteikumu 31.1. apakšpunktu aprēķinātais biomasas elektrostacijas faktiskais kopējais lietderības koeficients ir mazāks nekā šo noteikumu 31.2.1. vai 31.2.2. apakšpunktā minētās vērtības, koģenerācijā saražotās elektroenerģijas daudzumu, kas atlicis pēc tās izlietošanas biomasas elektrostacijas darbības nodrošināšanai, aprēķina, izmantojot šādu formulu:
 
EnpCHP = Qnp x α , kur

α – attiecība starp biomasas elektrostacijā esošajās koģenerācijas iekārtās uzstādīto elektrisko jaudu un siltuma jaudu saskaņā ar tehniskās pases datiem ar nosacījumu, ka maksimāli pieļaujamā α vērtība šā aprēķina veikšanai ir vienāda ar 1,5. Ja šādi dati nav pieejami, minēto lielumu nosaka atkarībā no izmantotās koģenerācijas tehnoloģijas saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu.
32.
Ja elektrostacijai ir vairāki pieslēgumi sistēmas operatora tīklam, saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas darbības nodrošināšanai, katrā stundā aprēķina kā elektroenerģijas daudzumu, ko veido starpība starp sistēmas operatora tīklā nodoto un no sistēmas operatora tīkla saņemto elektroenerģiju visu sistēmas pieslēgumu ietvaros saskaņā ar šo noteikumu 25. punktā minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu.
33.
Elektroenerģijas daudzumu, kas saskaņā ar šo noteikumu 31. punktu nav atzīstams par saražotu koģenerācijā, komersants pārdod publiskajam tirgotājam par vienošanās cenu.
34.
Obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjomu norāda ar precizitāti trīs zīmes aiz komata. Obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjomu aprēķina, reizinot elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu (MW), kas norādīta šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajā līgumā iepriekšējā kalendāra gada beigās, ar šādiem jaudu izmantošanas laikiem:
34.1.
hidroelektrostacijām – 5000 stundu gadā;
34.2.
vēja elektrostacijām – 3500 stundu gadā;
34.3.
elektrostacijām, kas nav minētas šo noteikumu 34.1. un 34.2. apakšpunktā, – 8000 stundu gadā.
35.
Ja elektroenerģijas obligātā iepirkuma apjoms (MWh), kas noteikts ar šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minēto lēmumu vai ar ministrijas vai biroja lēmumu, ar kuru grozīts kalendāra gadā obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjoms, pārsniedz lielumu, kas iegūts, reizinot šo noteikumu 34. punktā minēto attiecīgajam elektrostacijas veidam noteikto jaudas izmantošanas laiku ar elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu (MW), kas norādīta šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajā līgumā iepriekšējā kalendāra gada beigās, birojs līdz attiecīgā gada 1. aprīlim pieņem lēmumu, ar kuru groza kalendāra gadā obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjomu.
35.1
Elektroenerģijas daudzumu, kas elektrostacijā saražots un nodots sistēmas operatora tīklā periodā, par kuru apturēts valsts atbalsts, komersants pārdod:
35.11.
publiskajam tirgotājam par cenu, kas tiek aprēķināta, izmantojot šādu formulu:

C = CNPS – X (bez PVN), kur

C – cena bez pievienotās vērtības nodokļa, par kādu publiskais tirgotājs iepērk no elektrostacijas elektroenerģiju (euro/MWh) periodā, kurā apturēts valsts atbalsts;

CNPS – elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot Latvijas tirdzniecības apgabala (Elspot) ikstundas cena;

X – publiskā tirgotāja noteikta maksa, kas ietver pārdošanas un balansēšanas izmaksas un kuru publiskais tirgotājs publicē savā tīmekļvietnē;
35.12.
jebkuram tirgus dalībniekam, savstarpēji vienojoties par elektroenerģijas cenu, par to rakstveidā paziņojot publiskajam tirgotājam vismaz piecas dienas pirms tirdzniecības uzsākšanas citam tirgus dalībniekam. Laikposmā, kamēr komersants pārdod elektroenerģiju citam tirgus dalībniekam, starp publisko tirgotāju un komersantu noslēgtā līguma darbība tiek apturēta un publiskais tirgotājs komersanta elektrostacijai nesniedz balansēšanas pakalpojumu.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
35.2
Komersants, kuram ir obligātā iepirkuma tiesības, reģistrē elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārvades sistēmas operatora uzturētajā izcelsmes apliecinājumu reģistrā, kā izcelsmes apliecinājumu saņēmēju norādot publisko tirgotāju.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
35.3
Komersants, kuram ir obligātā iepirkuma tiesības un kura koģenerācijas elektrostacijā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas iekārta ir reģistrēta pārvades sistēmas operatora uzturētajā izcelsmes apliecinājumu reģistrā, un kura elektrostacijā enerģijas ražošanai tiek izmantoti un Eiropas Enerģijas sertifikācijas izcelsmes apliecinājumu sistēmā ir reģistrēti vairāki kurināmā vai enerģijas avota veidi, iesniedz pārvades sistēmas operatoram un publiskajam tirgotājam neatkarīga akreditēta auditora apstiprinātas jaukto enerģijas avotu ražošanas vienības deklarācijas ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā pēc deklarācijas perioda, kas ir viens kalendāra mēnesis, sākuma.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
35.4
Komersants, kas ieguvis tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, iesniedz pārvades sistēmas operatoram saražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu izsniegšanai nepieciešamo informāciju.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
35.5
Birojs apstiprina tā rīcībā esošo informāciju par elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kas nepieciešama saražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu izsniegšanai, un nosūta to pārvades sistēmas operatoram.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
IV.Obligātā iepirkuma tiesību izmantošanas uzraudzība
(Nodaļas nosaukums MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
36.
Birojs uztur datubāzi, kurā uzskaitīti visi šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētie lēmumi. Birojs savā tīmekļvietnē publicē šādu informāciju:
36.1.
visu spēkā esošo lēmumu sarakstu, atbilstoši kuriem komersantam piešķirtas obligātā iepirkuma tiesības, norādot lēmuma izsniegšanas datumu, komersanta nosaukumu, elektrostacijas veidu, uzstādīto jaudu un elektroenerģijas apjomu gadā, ko komersants ir tiesīgs pārdot obligātā iepirkuma ietvaros;
36.2.
katru gadu līdz 1. martam – summu pa mēnešiem, kas komersantam izmaksāta iepriekšējā gadā elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros, atbalsta apjomu pa mēnešiem virs elektroenerģijas tirgus cenas, komersanta nosaukumu, elektrostacijas veidu, uzstādīto jaudu un obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģijas apjomu pa mēnešiem;
36.3.
katru gadu līdz 1. septembrim – summu pa mēnešiem, kas komersantam elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros izmaksāta līdz kārtējā gada 30. jūnijam, atbalsta apjomu pa mēnešiem virs elektroenerģijas tirgus cenas, komersanta nosaukumu, elektrostacijas veidu, uzstādīto jaudu un obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģijas apjomu pa mēnešiem;
36.4.
elektrostaciju sarakstu, kurām tiek piemērots cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai.
37.
Publiskais tirgotājs šo noteikumu 36.2. apakšpunktā minēto informāciju iesniedz birojā katru gadu līdz 15. februārim un šo noteikumu 36.3. apakšpunktā minēto informāciju – katru gadu līdz 15. augustam.
38.
Komersants, kurš izmanto obligātā iepirkuma tiesības, katru gadu līdz 1. martam iesniedz birojā pārskatu par elektrostacijas darbību iepriekšējā gadā atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam. Pārskatu iesniedz elektroniskajā sistēmā, kas paredzēta elektrostaciju gada pārskatu iesniegšanai. Sistēmas operators pēc biroja pieprasījuma iesniedz datus par elektroenerģijas apjomu, kuru komersants nodevis tīklā un saņēmis no tīkla, ieskaitot datus par minētās elektroenerģijas apjomu tajos elektroenerģijas pieslēguma punktos, kas ir tieši vai netieši (pastarpināti) saistīti ar elektrostaciju un tās iekārtām un ierīcēm atbilstoši vienotā tehnoloģiskā cikla principam. Pārskatā ietver šādu informāciju un pievieno šādus dokumentus:
38.1.
datus par elektrostacijas darbību – saražoto elektroenerģiju, elektrostacijā patērēto elektroenerģiju, izmantoto biogāzes vai biomasas elektrostacijas tehnoloģiju, biogāzes ražošanai izmantotās izejvielas, to apjomu un dokumentus, kas pamato izejvielu izcelsmi un apjomu, kopējo uzstādīto elektrisko un siltuma jaudu, dokumentus, kas pamato siltumenerģijas lietderīgu izlietojumu, aprakstu un aprēķinu par izmantotā kurināmā siltumspējas noteikšanu, aprakstu par izmantotā kurināmā apjoma noteikšanu un paskaidrojuma rakstu par pārskata gadā veiktajām izmaiņām elektrostacijā (ja šādas izmaiņas ietekmē pārskatā norādāmos datus), tai skaitā norādot elektrostacijas elementus, kurus skar attiecīgās izmaiņas;
38.2.
akreditētas institūcijas (turpmāk – auditors) ziņojumu par saražoto siltumenerģiju, lietderīgo siltumenerģiju un patērēto kurināmo, tai skaitā izejvielu īpatsvaru atbilstoši šo noteikumu 13. un 15. punktam, ar norādi par elektrostacijas atbilstību minētajiem kritērijiem, kā arī minētā auditora sagatavotu detalizētu ziņojumu par biomasas vai biogāzes elektrostacijas gada pārskatā sniegtās informācijas atbilstību un pamatotību, kā arī par veiktajām darbībām un pārbaudītajiem dokumentiem, tostarp pievieno sarakstu, kurā norādīti šo noteikumu 21. punktā minēto mērīšanas līdzekļu numuri un verificēšanas vai kalibrēšanas termiņi;
38.3.
ziņojumu par atbilstību šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem;
38.4.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – regulators) lēmuma kopiju par siltumenerģijas tarifu (ja siltumenerģijas tarifu apstiprinājis regulators);
38.5.
dokumentu kopijas, kas pamato siltumenerģijas lietderīgu izlietojumu;
38.6.
informāciju par elektrostacijas pamatlīdzekļu nolietojumu.
(Grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 177)
39.
Divu mēnešu laikā pēc obligātā iepirkuma tiesību atcelšanas vai valsts atbalsta termiņa beigām komersants iesniedz šo noteikumu 38. punktā minēto pārskatu par kārtējo gadu. Ja birojs, pamatojoties uz šajā punktā minētajā pārskatā sniegto informāciju, konstatē pārkāpumus, par kuriem saskaņā ar šiem noteikumiem būtu atceļamas obligātā iepirkuma tiesības, birojs pieņem lēmumu par nepamatoti vai nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atmaksāšanu.
39.1
Ja komersants pēc obligātā iepirkuma tiesību atcelšanas vai pēc valsts atbalsta termiņa beigām šo noteikumu 39. punktā minētajā termiņā nav iesniedzis šo noteikumu 38. punktā minēto gada pārskatu, birojs mēneša laikā nosūta brīdinājumu par nepamatoti vai nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atmaksāšanu. Ja komersants mēneša laikā pēc šajā punktā minētā brīdinājuma saņemšanas neiesniedz gada pārskatu, birojs pieņem lēmumu par pienākumu komersantam mēneša laikā atmaksāt publiskajam tirgotājam saņemto nepamatoto vai nelikumīgo valsts atbalstu.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
40.
Šo noteikumu 38.2. apakšpunktā minētais auditors ir juridiska persona, kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā kā neatkarīga trešās puses inspicēšanas institūcija atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
41.
Komersantam, kurš līdz 1. martam nav iesniedzis šo noteikumu 38. punktā minēto gada pārskatu, birojs mēneša laikā nosūta brīdinājumu par iespējamu obligātā iepirkuma tiesību zaudēšanu. Ja komersants divu mēnešu laikā pēc šajā punktā minētā brīdinājuma saņemšanas neiesniedz gada pārskatu, birojs pieņem lēmumu par komersantam piešķirto obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un lēmumu par pienākumu komersantam mēneša laikā atmaksāt publiskajam tirgotājam saņemto nepamatoto vai nelikumīgo valsts atbalstu.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
42.
Lai pārliecinātos par šo noteikumu 38. punktā minētajā pārskatā sniegtās informācijas atbilstību šo noteikumu prasībām, birojs ir tiesīgs pieprasīt, lai komersants iesniedz papildu informāciju un skaidrojumus. Komersantam ir pienākums 10 darbdienu laikā pēc biroja pieprasījuma saņemšanas iesniegt pieprasīto informāciju. Ja komersants 10 darbdienu laikā nesniedz pieprasīto informāciju, birojs pieņem lēmumu par komersantam piešķirto obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu.
42.1
Komersantam ir pienākums glabāt ar valsts atbalsta saņemšanu saistītos dokumentus par visu valsts atbalsta periodu vismaz 10 gadus pēc valsts atbalsta perioda beigām. Šo termiņu skaita no dienas, kad komersants ir saņēmis pēdējo valsts atbalsta maksājumu.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
42.2
Komercdarbības atbalsta kontroles likumā minētais atbalsta sniedzējs glabā ar valsts atbalsta sniegšanu saistītos dokumentus 10 gadus pēc kopējā valsts atbalsta perioda beigām. Šo termiņu skaita no dienas, kad beidzies valsts atbalsta izmaksas termiņš pēdējam valsts atbalsta saņēmējam.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
43.
Birojs reizi ceturksnī pārliecinās, vai komersantam nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu un nodevu parādu. Ja birojs konstatē, ka komersantam ir nodokļu vai nodevu parādi, kuru kopsumma pārsniedz 150 euro, birojs nosūta komersantam brīdinājumu par iespējamu obligātā iepirkuma tiesību zaudēšanu. Birojs, veicot minēto pārbaudi, pārliecinās maksātnespējas reģistrā, vai komersantam, kuram ir nodokļu vai nodevu parāds, nav ierosināts tiesiskās aizsardzības process. Šajā punktā minēto brīdinājumu komersantam neizsaka, ja komersanta nodokļu parādu kopsumma pārsniedz 150 euro, bet par tiem ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process, laikposmā no tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas līdz izbeigšanas brīdim.
44.
Birojs, administrējot Elektroenerģijas tirgus likuma 31.1 pantā minēto uzraudzības nodevu, 10 darbdienu laikā pēc nodevas samaksas termiņa beigām pārbauda, vai komersants to ir samaksājis. Ja komersants uzraudzības nodevu noteiktajā termiņā nav samaksājis, birojs piecu darbdienu laikā pēc fakta konstatēšanas pieņem lēmumu apturēt valsts atbalsta izmaksu par elektroenerģiju, kas no tā iepirkta pēc Elektroenerģijas tirgus likuma 31.1 pantā noteiktā uzraudzības nodevas samaksas termiņa beigām. Publiskais tirgotājs nākamajā darbdienā pēc lēmuma stāšanās spēkā līdz dienai, kad saskaņā ar šo noteikumu 57. punktu pieņemts jauns biroja lēmums, aptur valsts atbalsta izmaksu komersantam par elektroenerģiju, kas no tā iepirkta pēc Elektroenerģijas tirgus likuma 31.1 pantā noteiktā uzraudzības nodevas samaksas termiņa beigām.
45.
Ja publiskā tirgotāja rīcībā ir informācija par iespējamu elektrostacijas neatbilstību normatīvajiem aktiem, tas nekavējoties par to informē biroju. Lai pārliecinātos par elektrostacijas atbilstību, birojs ir tiesīgs pieprasīt, lai komersants iesniedz papildu informāciju un skaidrojumus. Komersantam ir pienākums pēc biroja pieprasījuma saņemšanas iesniegt pieprasīto informāciju. Ja komersants biroja noteiktajā termiņā, kas nav mazāks par 10 darbdienām, nesniedz pieprasīto informāciju, birojs var lemt par komersantam piešķirto obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
46.
Lai pārliecinātos, vai komersanta, kuram ir obligātā iepirkuma tiesības, norādītie dati ir pareizi, birojam ir tiesības pieprasīt informāciju personai, kas atbilstoši komersanta norādītajām ziņām ir iepirkusi siltumenerģiju, un minētajai personai ir pienākums šādu informāciju sniegt.
47.
Birojs pārbauda elektrostacijas atbilstību normatīvo aktu prasībām un iesniegtās informācijas ticamību. Komersantam ir pienākums nodrošināt biroja pārstāvjiem piekļuvi elektrostacijai, tai skaitā kurināmā sagatavošanas iekārtām, mērīšanas līdzekļiem un lietderīgā siltuma nodošanas mērīšanas līdzekļiem (arī tad, ja tie atrodas ārpus elektrostacijas). Komersantam ir pienākums sniegt biroja pārstāvjiem pārbaudes ietvaros pieprasīto komersanta uzraudzības īstenošanai nepieciešamo informāciju. Informāciju, kas biroja pārstāvjiem nepieciešama šo noteikumu 47.7. apakšpunktā minētā pārbaudes akta sagatavošanai, komersants var iesniegt birojā 10 darbdienu laikā pēc biroja veiktās pārbaudes. Biroja pārstāvjiem un komersantam pārbaudes ietvaros ir šādas tiesības un pienākumi:
47.1.
komersants šo noteikumu 38. punktā minētajā pārskatā norāda oficiālo elektronisko adresi saziņai ar biroju, kontaktpersonu (arī tās elektroniskā pasta adresi un tālruņa numuru), ar kuru birojs var sazināties saistībā ar biroja pārstāvju plānotajām pārbaudēm, kā arī kontaktpersonu (arī tās tālruņa numuru), kura var nodrošināt biroja pārstāvjiem piekļuvi elektrostacijai. Komersants piecu darbdienu laikā informē biroju par izmaiņām minētajā kontaktinformācijā;
47.2.
biroja pārstāvji ir tiesīgi elektrostacijā veikt plānotu vai neplānotu pārbaudi;
47.3.
birojs brīdina komersantu par plānotās pārbaudes veikšanas datumu vismaz trīs darbdienas iepriekš. Informāciju par plānoto pārbaudi birojs nosūta komersantam uz šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minētajām elektroniskā pasta adresēm. Ja biroja noteiktajā datumā komersants nevar nodrošināt biroja pārstāvjiem iespēju veikt elektrostacijas pārbaudi, birojs atkārtoti nosaka pārbaudes veikšanas datumu ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc sākotnēji noteiktā datuma;
47.4.
ja biroja pārstāvji ieradušies elektrostacijā bez iepriekšēja brīdinājuma un komersants nevar nodrošināt tiem iespēju veikt elektrostacijas pārbaudi, biroja pārstāvji ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc pirmās ierašanās elektrostacijā atkārtoti ierodas elektrostacijā, lai veiktu pārbaudi;
47.4.1
ja komersants nav nodrošinājis biroja pārstāvjiem iespēju veikt elektrostacijas pārbaudi, birojs nekavējoties pieņem lēmumu apturēt valsts atbalsta izmaksu par iepirkto elektroenerģiju par periodu no lēmuma spēkā stāšanās dienas līdz šo noteikumu 47.8.1. vai 47.9. apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanas dienai;
47.5.
ja komersants saskaņā ar šo noteikumu 47.3. un 47.4. apakšpunktu atkārtoti nenodrošina biroja pārstāvjiem iespēju veikt elektrostacijas pārbaudi, birojs mēneša laikā pēc atkārtoti noteiktā pārbaudes veikšanas datuma pieņem lēmumu, ar kuru atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības;
47.6.
biroja pārstāvji pārbaudes veikšanas laikā elektrostacijā, par to brīdinot komersantu, ir tiesīgi veikt foto un video fiksāciju, ievērojot normatīvos aktus par personu datu aizsardzību;
47.7.
birojs mēneša laikā pēc veiktās pārbaudes sagatavo pārbaudes aktu un nosūta to komersantam. Pārbaudes aktā norāda veiktajā pārbaudē konstatēto;
47.8.
pēc šo noteikumu 47.3. vai 47.4. apakšpunktā minētās atkārtotās pārbaudes veikšanas birojs atkarībā no šo noteikumu 47.7. apakšpunktā minētā pārbaudes aktā konstatētā veic vienu no šādām darbībām:
47.8.1.
ja birojs guvis pārliecību, ka elektrostacijas darbībā tiek nodrošinātas šajos noteikumos un Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktās prasības, tas pieņem lēmumu par saskaņā ar šo noteikumu 47.4.1 apakšpunktu apturētās valsts atbalsta izmaksas atsākšanu. Publiskais tirgotājs apturēto valsts atbalsta izmaksu veic 10 kalendāra dienu laikā pēc minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas;
47.8.2.
ja birojs elektrostacijas darbībā konstatējis šo noteikumu vai Elektroenerģijas tirgus likuma pārkāpumu, tas izsaka brīdinājumu vai pieņem lēmumu atbilstoši šajos noteikumos noteiktajam;
47.9.
ja birojs pēc šo noteikumu 47.3. vai 47.4. apakšpunktā minētās atkārtotās pārbaudes veikšanas izteicis brīdinājumu un pārkāpums, par kuru izteikts brīdinājums, ir novērsts, birojs pieņem lēmumu par saskaņā ar šo noteikumu 47.4.1 apakšpunktu apturētās valsts atbalsta izmaksas atsākšanu. Publiskais tirgotājs apturēto valsts atbalsta izmaksu veic 10 kalendāra dienu laikā pēc minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas.
(Grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 177)
48.
Birojs pieņem lēmumu, ar kuru atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības, ja:
48.1.
birojs konstatē, ka elektrostacijā izmantotās tehnoloģijas veids vai kurināmais neatbilst šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītajai informācijai vai elektrostacijā izmantotais kurināmais neatbilst šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā lēmumā noteiktajam. Birojs lēmumu pieņem mēneša laikā pēc šo noteikumu 47.7. apakšpunktā minētā pārbaudes akta sagatavošanas;
48.2.
komersantam pasludina maksātnespējas procesu. Birojs lēmumu pieņem piecu darbdienu laikā no brīža, kad konstatēts fakts par komersanta maksātnespējas procesa pasludināšanu;
48.3.
šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā lēmumā noteiktajā termiņā nav uzsākta elektroenerģijas ražošana;
48.4.
nav nodrošināta siltumenerģijas lietderīga izmantošana;
48.5.
ja netiek veikta kurināmā vai kurināmā izejvielu uzskaite atbilstoši šo noteikumu 21. punktam vai elektrostacijā nav uzstādīti mērīšanas līdzekļi vai mērīšanas līdzekļu sistēmas;
48.6.
biogāzes vai biomasas elektrostacijā izmantotā kurināmā izejviela neatbilst šo noteikumu 13. punktam;
48.7.
(svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 177);
48.8.
elektrostacijā netiek nodrošināta saražotās elektroenerģijas izlietošana elektrostacijas darbības nodrošināšanai;
48.9.
birojs konstatē, ka komersants ir zaudējis elektrostacijas īpašuma vai lietojuma tiesības.
(Grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 177)
48.1
Ja birojs biogāzes vai biomasas elektrostacijā konstatē izmantotā kurināmā veida izmaiņas un izmantotais kurināmais atbilst šajos noteikumos noteiktajiem obligātā iepirkuma tiesību iegūšanas un izmantošanas nosacījumiem, bet veiktās izmaiņas nav saskaņotas ar biroju, tas nosūta komersantam brīdinājumu par iespējamu obligātā iepirkuma tiesību zaudēšanu. Komersants divu mēnešu laikā pēc šajā punktā minētā brīdinājuma saņemšanas izmaiņas kurināmā izmantošanā saskaņo ar biroju. Ja komersants minētās izmaiņas nesaskaņo, birojs mēneša laikā pieņem lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
49.
Birojs nosūta komersantam brīdinājumu par iespējamu obligātā iepirkuma tiesību zaudēšanu, ja konstatē, ka elektrostacija neatbilst vai periodā, par kuru iesniegts šo noteikumu 38. punktā minētais gada pārskats, nav atbildusi vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
49.1.
elektrostacijā uzstādītā elektriskā jauda, kas pieslēgta sistēmas operatora tīklam, neatbilst līgumā ar publisko tirgotāju norādītajai jaudai;
49.2.
komersants nav iesniedzis birojā šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā minēto mērīšanas līdzekļu (izņemot sistēmas operatora komercuzskaites mēraparātus) verificēšanas sertifikātus vai birojs konstatē, ka elektrostacijā uzstādītie mērīšanas līdzekļi nav atbilstoši šo noteikumu 21.1. vai 21.2. apakšpunktā minētajām prasībām;
49.3.
elektrostacija neatbilst normatīvajiem aktiem, kas nosaka prasības elektrostaciju darbībai enerģētikas jomā, vai konstatēta tāda neatbilstība šo noteikumu prasībām, par kuru nav noteikta brīdinājuma izteikšana vai lēmuma pieņemšana saskaņā ar kādu citu šo noteikumu punktu, ja šī neatbilstība var ietekmēt izmaksājamā valsts atbalsta apmēru;
49.4.
elektrostacijā neatrodas uzskaites dati par esošo un iepriekšējo kalendāra gadu vai tie nav tikuši uzrādīti biroja pārstāvjiem pārbaudes veikšanas brīdī;
49.5.
komersanta iesniegtā šo noteikumu 14. punktā minētā informācija vai informācija par biogāzes elektrostacijā patērēto kurināmā daudzumu un lietderīgās siltumenerģijas daudzumu, ko komersants iesniedz publiskajam tirgotājam, vai šo noteikumu 38. punktā minētajā gada pārskatā minētā informācija neatbilst faktiskajai situācijai un šāda minētās informācijas neatbilstība ietekmējusi izmaksājamā valsts atbalsta apmēru, tādējādi publiskais tirgotājs iepircis elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros par lielāku cenu vai lielākā apmērā, nekā pienāktos.
49.6.
šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētajā biogāzes elektrostacijā netiek nodrošināta siltumenerģijas lietderīga izmantošana saskaņā ar šo noteikumu 21.1 punktu.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā; sk. 83. punktu)
50.
Birojs pārliecinās par lietderīgu elektrostacijā saražotās siltumenerģijas izmantošanu atbilstoši vienotā tehnoloģiskā cikla principam:
50.1.
izvērtējot, vai dokumenti, ko komersants pievienojis šo noteikumu 38. punktā minētajam gada pārskatam, pierāda, ka lietderīgā siltumenerģija tiek pārdota siltumenerģijas lietotājam vai izmantota apkures, ventilācijas, karstā ūdens apgādes vai tehnoloģiskā siltumenerģijas patēriņa nodrošināšanai savā uzņēmumā, kas nav elektrostacijas pašpatēriņš;
50.2.
pārbaudēs konstatējot, vai šo noteikumu 50.1. apakšpunktā minētie dokumenti atbilst faktiskajai situācijai, tai skaitā konstatējot, vai elektrostacijā saražotā siltumenerģija ir izmantota ekonomiski pamatota siltumapgādes vai dzesēšanas pieprasījuma apmierināšanai.
(Grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 177)
50.1
Ja birojs konstatē, ka vairākas elektrostacijas, attiecībā uz kurām komersantam vai komersantiem ir spēkā esošas obligātā iepirkuma tiesības, atbilstoši vienotā tehnoloģiskā cikla principam ir uzskatāmas par vienu elektrostaciju, bet tās darbojas kā vairākas atsevišķas elektrostacijas, birojs 10 darbdienu laikā pēc šā fakta konstatēšanas pieņem lēmumu apturēt valsts atbalstu par iepirkto elektroenerģiju par periodu no lēmuma spēkā stāšanās dienas līdz šo noteikumu 50.2 1. apakšpunktā vai 50.3 punktā minētā lēmuma pieņemšanas dienai.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
50.2
Ja komersants iesniedz birojā dokumentus, kas pierāda, ka elektrostacijā tiek ievērots vienotā tehnoloģiskā cikla princips, kā arī šo noteikumu 25. punktā minēto principiālo elektrisko pieslēgumu shēmu, birojs pārliecinās par elektrostacijas atbilstību vienotā tehnoloģiskā cikla principam un mēneša laikā:
50.21.
konstatējot, ka neatbilstība vienotā tehnoloģiskā cikla principam ir novērsta, pieņem lēmumu par saskaņā ar šo noteikumu 50.1 punktu apturētā valsts atbalsta atsākšanu. Publiskais tirgotājs apturēto valsts atbalstu atsāk no minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas vai, ja neatbilstības novēršanai elektrostacijas tikušas apvienotas atbilstoši šo noteikumu 50.5 punktam, no šo noteikumu 50.5 punktā minēto lēmuma grozījumu spēkā stāšanās dienas;
50.22.
konstatējot, ka neatbilstība vienotā tehnoloģiskā cikla principam nav novērsta, par to informē komersantu un saskaņā ar šo noteikumu 50.1 punktu apturēto valsts atbalstu neatsāk.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
50.3
Ja komersants sešu mēnešu laikā no šo noteikumu 50.1 punktā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas birojam neiesniedz dokumentus, kas pierāda, ka ir novērsta neatbilstība, kuras dēļ pieņemts šo noteikumu 50.1 punktā minētais lēmums, birojs pieņem lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
50.4
Lai novērstu šo noteikumu 50.1 punktā minēto neatbilstību vienotā tehnoloģiskā cikla principam, komersanti ir tiesīgi veikt elektrostaciju un komersantu apvienošanu un nodot obligātā iepirkuma tiesības vienam no apvienojamiem komersantiem. Šādā gadījumā visu apvienojamo elektrostaciju šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā lēmumā norādītās obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjomu pieskaita tai elektrostacijai, kurai no visām apvienotajām ir visilgākais atlikušais valsts atbalsta termiņš (turpmāk – apvienojošā elektrostacija).
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
50.5
Komersants, kurš ir apvienojošās elektrostacijas īpašnieks, iesniedz birojam dokumentus, kas pierāda apvienošanu, un šo noteikumu 25. punktā minēto elektrostacijas principiālo elektriskā pieslēguma shēmu. Birojs pēc elektrostaciju apvienošanas veic grozījumus šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā lēmumā, kas pieņemts attiecībā uz apvienojošo elektrostaciju, nosakot obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjomu atbilstoši tiem valsts atbalsta saņemšanas termiņiem, kādi izriet no noteikto elektroenerģijas apjomu pārdošanas uzsākšanas obligātā iepirkuma ietvaros, obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas aprēķinam piemērojamos pieslēguma vietu sistēmas operatora tīkliem mērījumu punktus un kopējo uzstādīto elektrisko jaudu, kā arī visu minēto lielumu izmaiņas atlikušajā valsts atbalsta periodā atbilstoši apvienotajām elektrostacijām piešķirtajām obligātā iepirkuma tiesībām. Birojs vienlaikus atceļ tos šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētos lēmumus, kas pieņemti attiecībā uz elektrostacijām, kuras pēc apvienošanas vairs nepastāv kā atsevišķas elektrostacijas.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
50.6
Ja šo noteikumu 50.1 punktā minēto neatbilstību vienotā tehnoloģiskā cikla principam birojs konstatējis attiecībā uz šo noteikumu 50.5 punktā minēto komersantu, kuram nodotas tiesības un kurš apvieno elektrostaciju, kuras darbību reglamentē šie noteikumi, un elektrostaciju, kuras darbību reglamentē Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumi Nr. 561 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā", tā turpmākai darbībai no šo noteikumu 50.5 punktā minētā lēmuma grozījumu spēkā stāšanās dienas piemēro Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumus Nr. 561 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā".
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
51.
(Svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 177)
52.
Birojs izsaka komersantam brīdinājumu, ja konstatē, ka šo noteikumu 38. punktā minētajā gada pārskatā sniegtā informācija neatbilst rezultātiem, kas iegūti atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, izvērtējot šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minēto iesniegumu.
53.
Birojs triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 38. punktā minētā pārskata saņemšanas izvērtē, vai elektrostacijas pašpatēriņš atbilst šo noteikumu prasībām. Ja elektrostacijas tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms ir vienāds ar saražotās elektroenerģijas apjomu, birojs pieņem lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu.
(Grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 177)
54.
Triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 52. punktā minētā brīdinājuma saņemšanas komersants iesniedz birojā informāciju par elektrostacijas atbilstību. Ja minētā pārskata dati liecina, ka elektrostacija joprojām neatbilst noteiktajiem kritērijiem, birojs par to informē publisko tirgotāju. Sākot ar nākamo darbdienu pēc minētās informācijas saņemšanas no biroja, publiskais tirgotājs piemēro šo noteikumu 10.14., 10.15., 10.16., 10.17., 10.18. vai 10.19. apakšpunktā minēto elektroenerģijas cenas aprēķināšanas formulu.
55.
Divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 43. punktā minētā brīdinājuma saņemšanas komersants iesniedz birojā dokumentus, kas apliecina elektrostacijas un komersanta atbilstību attiecīgajam kritērijam.
(Grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 177)
55.1
Sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 49.1. apakšpunktā minētā brīdinājuma saņemšanas komersants, kam ir obligātā iepirkuma tiesības, nodrošina elektrostacijas atbilstību attiecīgajam kritērijam un iesniedz birojā dokumentus, kas pierāda attiecīgo atbilstību.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
55.2
Četru mēnešu laikā pēc šo noteikumu 49.3. apakšpunktā minētā brīdinājuma saņemšanas komersants, kam ir obligātā iepirkuma tiesības, nodrošina elektrostacijas atbilstību attiecīgajam kritērijam un iesniedz birojā dokumentus, kas pierāda attiecīgo atbilstību.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
56.
Vienlaikus ar šo noteikumu 49.2. apakšpunktā minēto brīdinājumu birojs pieņem lēmumu apturēt valsts atbalstu par iepirkto elektroenerģiju par periodu no lēmuma spēkā stāšanās dienas līdz šo noteikumu 56.2 punktā minētā lēmuma pieņemšanas dienai, kā arī lēmumu par pienākumu komersantam mēneša laikā atmaksāt publiskajam tirgotājam saņemto nepamatoto valsts atbalstu.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
56.1
Lai atjaunotu ar šo noteikumu 56. punktu apturēto valsts atbalstu, komersants divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 49.2. apakšpunktā minētā brīdinājuma saņemšanas nodrošina elektrostacijas atbilstību attiecīgajam kritērijam. Ja komersants ir atmaksājis publiskajam tirgotājam nepamatoti izmaksāto valsts atbalstu, birojs mēneša laikā pieņem lēmumu par saskaņā ar šo noteikumu 56. punktu apturētā valsts atbalsta atsākšanu. Publiskais tirgotājs apturēto valsts atbalstu atsāk no minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
56.2
Ja komersants saskaņā ar šo noteikumu 56.1 punktu nenodrošina elektrostacijas atbilstību attiecīgajam kritērijam vai nepamatoti saņemtā valsts atbalsta atmaksāšanu publiskajam tirgotājam, birojs mēneša laikā pieņem lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
56.3
Vienlaikus ar šo noteikumu 49.5. apakšpunktā minēto brīdinājumu birojs pieņem lēmumu apturēt valsts atbalstu par iepirkto elektroenerģiju par periodu no lēmuma spēkā stāšanās dienas līdz šo noteikumu 56.4 punktā minētā lēmuma pieņemšanas dienai, kā arī lēmumu par pienākumu komersantam mēneša laikā atmaksāt publiskajam tirgotājam saņemto nepamatoto valsts atbalstu, ko publiskais tirgotājs izmaksājis par periodu, kurā attiecīgā neatbilstība ir konstatēta.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
56.4
Ja komersants saskaņā ar šo noteikumu 56.3 punktu ir atmaksājis publiskajam tirgotājam nepamatoti saņemto valsts atbalstu, birojs mēneša laikā pieņem lēmumu par saskaņā ar šo noteikumu 56.3 punktu apturētā valsts atbalsta atsākšanu. Publiskais tirgotājs apturēto valsts atbalstu atsāk no minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
56.5
Ja komersants nenodrošina nepamatoti saņemtā valsts atbalsta atmaksāšanu saskaņā ar šo noteikumu 56.3 punktu, birojs mēneša laikā pieņem lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
56.6
Vienlaikus ar šo noteikumu 49.6. apakšpunktā minēto brīdinājumu birojs pieņem lēmumu par pienākumu komersantam mēneša laikā atmaksāt publiskajam tirgotājam saņemto valsts atbalstu par iepriekšējo pārskata gadu.
56.7
Triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 49.6. apakšpunktā minētā brīdinājuma saņemšanas komersants iesniedz birojā informāciju par elektrostacijas atbilstību šo noteikumu 21.1 punktā minētajiem kritērijiem periodā, kas sākas no attiecīgā gada 1. janvāra un beidzas ne agrāk kā divus mēnešus pēc šo noteikumu 49.6. apakšpunktā minētā brīdinājuma saņemšanas. Ja noteiktajā termiņā komersants informāciju birojam nav iesniedzis vai minētajā informācijā ietvertie dati liecina, ka elektrostacija joprojām neatbilst noteiktajiem kritērijiem, birojs par to informē publisko tirgotāju. Sākot ar nākamo darbdienu pēc minētās informācijas saņemšanas no biroja, publiskais tirgotājs piemēro šo noteikumu 10.14., 10.15., 10.16. vai 10.17. apakšpunktā minēto elektroenerģijas cenas aprēķināšanas formulu.
56.8
Ja saskaņā ar šo noteikumu 38. punktā minētā pārskata datiem šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētajā biogāzes elektrostacijā netiek nodrošināta siltumenerģijas lietderīga izmantošana saskaņā ar šo noteikumu 21.1 punktu arī kalendāra gadā, kurā tai saskaņā ar šo noteikumu 56.7 punktu tiek uzsākts piemērot šo noteikumu 10.14., 10.15., 10.16. vai 10.17. apakšpunktā minēto elektroenerģijas cenas aprēķināšanas formulu, vai kādā citā no tam sekojošajiem kalendāra gadiem, birojs pieņem lēmumu, ar kuru atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības un nosaka pienākumu komersantam mēneša laikā atmaksāt publiskajam tirgotājam nepamatoti saņemto valsts atbalstu par periodu no iepriekšējā kalendāra gada sākuma līdz lēmuma spēkā stāšanās dienai.
57.
Ja komersants vēlas atjaunot valsts atbalsta izmaksu, kas apturēta saskaņā ar šo noteikumu 44. punktu, tas iesniedz birojā apliecinājumu par uzraudzības nodevas samaksu. Birojs triju darbdienu laikā pārliecinās par uzraudzības nodevas samaksas faktu. Ja birojs konstatē, ka atbilstoši sniegtajam apliecinājumam komersants uzraudzības nodevu ir samaksājis, birojs piecu darbdienu laikā no šā fakta konstatēšanas pieņem lēmumu par apturētā valsts atbalsta izmaksas atsākšanu ar nākamā kalendāra mēneša pirmo datumu pēc lēmuma spēkā stāšanās dienas.
58.
Ja ministrija vai birojs iepriekšējo triju gadu laikā komersantam ir nosūtījis trīs brīdinājumus saskaņā ar šo noteikumu 49. vai 52. punktu un birojs konstatē komersanta vai tā elektrostacijas neatbilstību kādam no šo noteikumu 49. vai 52. punktā minētajiem kritērijiem, birojs mēneša laikā pieņem lēmumu, ar kuru tiek atceltas komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības.
(Grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 177)
59.
Ja pēc šo noteikumu 55., 55.1 vai 55.2 punktā minētā termiņa tiek konstatēta neatbilstība šo noteikumu 43. punktā vai 49.1. vai 49.3. apakšpunktā minētajiem kritērijiem vai ja komersants nav iesniedzis šo noteikumu 55.1 punktā minētos dokumentus par atbilstību šo noteikumu 49.1. apakšpunktam vai šo noteikumu 55.1 punktā minētos dokumentus par atbilstību šo noteikumu 49.3. apakšpunktam, birojs mēneša laikā pieņem lēmumu, ar kuru atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
59.1
Birojs, veicot obligātā iepirkuma tiesību izmantošanas uzraudzību, var piesaistīt ārējo ekspertu.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
59.2
Pārvades sistēmas operators katru mēnesi līdz desmitajam datumam sniedz birojam informāciju par tiem komersantiem, kuri šo noteikumu 35.3 punktā noteiktajā termiņā par to īpašumā esošajām elektrostacijām nav iesnieguši neatkarīga akreditēta auditora apstiprinātu deklarāciju. Birojs piecu darbdienu laikā pēc pārvades sistēmas operatora sniegtās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu apturēt valsts atbalsta izmaksu par šajā punktā minētajās elektrostacijās saražoto elektroenerģiju par periodu kopš šo noteikumu 35.3 punktā minētā termiņa beigām.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
59.3
Ja komersants vēlas atjaunot saskaņā ar šo noteikumu 59.2 punktu apturēto valsts atbalsta izmaksu par iepirkto elektroenerģiju, tas iesniedz birojā apliecinājumu par šo noteikumu 35.3 punktā minēto neatkarīga akreditēta auditora apstiprinātu jaukto enerģijas avotu ražošanas vienības deklarāciju iesniegšanu pārvades sistēmas operatoram. Birojs triju darbdienu laikā pārliecinās par minēto deklarāciju iesniegšanas faktu. Ja birojs konstatē, ka atbilstoši sniegtajam apliecinājumam minētās deklarācijas ir iesniegtas pārvades sistēmas operatoram, birojs piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu par saskaņā ar šo noteikumu 59.2 punktu apturētās valsts atbalsta izmaksas atsākšanu. Publiskais tirgotājs apturēto valsts atbalsta izmaksu veic 10 kalendāra dienu laikā pēc minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
IV1.Elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķina veikšanas kārtība un nosacījumi
(Nodaļa MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
59.4
Birojs veic aprēķinu par elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējo peļņas normu visam valsts atbalsta periodam saskaņā ar šo noteikumu 59.10 punktu. Birojs nosaka cenas diferencēšanas koeficientu pārkompensācijas novēršanai saskaņā ar šo noteikumu 59.12 punktu un pieņem lēmumu, ar kuru nosaka cenas diferencēšanas koeficientu pārkompensācijas novēršanai s. Lēmumā nosaka tā piemērošanas sākuma datumu.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
59.5
Birojs elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas pārrēķinu visam valsts atbalsta periodam un cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai s aprēķinu veic reizi gadā, kā arī šādos gadījumos:
59.51.
ja tiek konstatētas elektrostacijas uzstādītās elektriskās vai siltuma jaudas izmaiņas, tostarp īstenojot šo noteikumu 50.4 punktā minēto apvienošanu;
59.52.
ja tiek pārskatītas un mainītas šo noteikumu 6. pielikumā minētās vērtības;
59.53.
ja tiek konstatēti elektrostacijas pārkompensācijas riski;
59.54.
mēneša laikā no brīža, kad komersantam ir beigušās obligātā iepirkuma tiesības;
59.55.
mēneša laikā no brīža, kad komersants saskaņā ar šo noteikumu 19. punktu ir iesniedzis iesniegumu par atteikšanos no obligātā iepirkuma tiesībām, vai no brīža, kad pieņemts lēmums par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu pirms obligātā iepirkuma tiesību beigu datuma.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
59.6
Komersantam ir pienākums pastāvīgi sekot līdzi rādītājiem, kas var ietekmēt kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normu, un nekavējoties informēt biroju par apstākļiem, kas var norādīt uz pārkompensācijas risku iestāšanos.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
59.7
Birojs ir tiesīgs pieprasīt, lai komersants iesniedz informāciju un dokumentus, kas nepieciešami kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķina veikšanai. Komersantam ir pienākums 10 darbdienu laikā pēc biroja pieprasījuma saņemšanas iesniegt pieprasīto informāciju.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
59.8
Ja komersants noteiktajā termiņā neiesniedz šo noteikumu 59.7 punktā minēto informāciju un dokumentus (izņemot šo noteikumu 59.10 5., 59.10 6. un 59.10 9. apakšpunktā minētos gadījumus) vai ja komersanta iesniegtā informācija un dokumenti nav pilnīgi vai līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei nepierāda komersanta sniegtās ziņas, birojs pieņem lēmumu apturēt valsts atbalsta izmaksu par iepirkto elektroenerģiju. Publiskais tirgotājs nākamajā darbdienā pēc lēmuma stāšanās spēkā aptur valsts atbalsta izmaksu par iepirkto elektroenerģiju līdz jauna biroja lēmuma pieņemšanai saskaņā ar šo noteikumu 59.9 punktu.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
59.9
Ja komersants vēlas atjaunot saskaņā ar šo noteikumu 59.8 punktu apturēto valsts atbalsta izmaksu, tas divu mēnešu laikā pēc valsts atbalsta izmaksas apturēšanas iesniedz birojā šo noteikumu 59.7 punktā minēto informāciju un dokumentus. Birojs piecu darbdienu laikā pēc minētās informācijas un dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par saskaņā ar šo noteikumu 59.8 punktu apturētā valsts atbalsta izmaksas atsākšanu. Publiskais tirgotājs apturētā valsts atbalsta izmaksu veic 10 kalendāra dienu laikā pēc minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas. Ja komersants divu mēnešu laikā nesniedz pieprasīto informāciju un dokumentus, birojs pieņem lēmumu par komersantam piešķirto obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
59.10
Birojs elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinu veic šādā kārtībā:
59.101.
aprēķinā izmanto šo noteikumu 6. pielikumā minētās formulas;
59.102.
aprēķinam nepieciešamos datus par elektroenerģijas apjomu un cenu, kas iepirkta obligātā iepirkuma ietvaros, pieprasa publiskajam tirgotājam;
59.103.
aprēķinā norāda elektrostacijas darbību raksturojošo rādītāju faktiskās vērtības gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā, izņemot elektrostacijas ekspluatācijas izmaksu vērtības, ko nosaka atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumā minētajām līmeņatzīmēm;
59.104.
elektrostacijas ekspluatācijas izmaksas nosaka atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumā minētajām līmeņatzīmēm procentuāli no elektrostacijā veiktajām investīcijām un atkarībā no elektrostacijas veida;
59.105.
ja komersants nevar iesniegt elektrostacijā veikto sākotnējo investīciju faktiskos datus, tad, veicot aprēķinu, tiek pieņemts, ka elektrostacijā veikto sākotnējo investīciju apjoms ir vienāds ar 0 (izņemot šo noteikumu 59.10 9. apakšpunktā minēto gadījumu);
59.106.
ja komersants par kādu elektrostacijas darbības periodu nevar iesniegt kurināmā cenas vai siltumenerģijas ražošanas tarifa faktiskos datus, tad aprēķinā par šo periodu, kas nav īsāks par vienu kalendāra mēnesi, izmanto šo noteikumu 6. pielikumā minētās līmeņatzīmes;
59.107.
ja elektrostacijā saražotā elektroenerģija tiek pārdota ārpus obligātā iepirkuma, komersants iesniedz pārdotās elektroenerģijas apjoma un cenas faktiskās vērtības par katru norēķinu periodu;
59.108.
tīrās naudas plūsmas aprēķinā iekļauj tikai tās elektrostacijā veiktās faktiskās papildu investīcijas, kas veiktas, lai atbilstoši ražošanas tehnoloģijai nodrošinātu elektrostacijas tehnoloģiskās funkcijas atbilstoši vienotā tehnoloģiskā cikla principam vai palielinātu elektrostacijas elektrisko jaudu. Tīrās naudas plūsmas aprēķinā papildu investīciju apjomu (izteiktu euro vērtībā) iekļauj gadā, kurā tās tikušas veiktas;
59.109.
ja komersants sākotnējās investīcijas elektrostacijā ir veicis, pirms ir pieņemts lēmums par obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29. pantu, aprēķinā norāda elektrostacijā veikto sākotnējo investīciju faktiskās vērtības vai nosaka tās saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumā minētajām līmeņatzīmēm;
59.1010.
ja komersantam ir apturēta un pēc tam atjaunota valsts atbalsta izmaksa, aprēķinā iekļauj arī valsts atbalstu, kas komersantam nav izmaksāts periodā, kad valsts atbalsta izmaksa ir bijusi apturēta.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
59.11
Ja atbilstoši šo noteikumu 59.4 un 59.5 punktā minētajam aprēķinam elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma visam valsts atbalsta periodam nepārsniedz 9,00 %, cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai s ir 1.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
59.12
Cenas diferencēšanas koeficientu pārkompensācijas novēršanai s nosaka, ievērojot šādus nosacījumus:
59.121.
to aprēķina ar pakāpeniskām iterācijām, izmantojot iekšējās peļņas normas aprēķinu, kas veikts visam valsts atbalsta periodam saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumu;
59.122.
to nosaka tādā līmenī, lai elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma visam valsts atbalsta periodam nepārsniedz 9 %, aprēķinot to katrai komersanta elektrostacijai individuāli ar precizitāti līdz tūkstošdaļai;
59.123.
to nosaka, sākot ar nākamā pilnā kalendāra mēneša pirmo datumu pēc šo noteikumu 59.4 punktā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
59.13
Ja atbilstoši šo noteikumu 59.12 punktam noteiktais cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai s ir vienāds ar 0 un aprēķinātā elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma valsts atbalsta perioda beigās pārsniedz 9 %, birojs veic aprēķinu par atgūstamā valsts atbalsta apmēru un pieņem lēmumu par nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atgūšanu saskaņā ar šo noteikumu 61. punktu. Atgūstamā valsts atbalsta apmērs tiek aprēķināts, aizstājot ieņēmumus no elektroenerģijas pārdošanas ar ikmēneša maksājumu, kas nodrošinātu, ka elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma valsts atbalsta perioda beigās nepārsniedz 9 %.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
59.14
Šajā nodaļā minētās prasības nav attiecināmas uz tām elektrostacijām, kurām triju gadu laikā no datuma, kad sākta obligātā iepirkuma tiesību izmantošana, saražotās siltumenerģijas tarifu vai atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu ir apstiprinājis regulators.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
V.Nepamatoti vai nelikumīgi saņemta valsts atbalsta atgūšanas nosacījumi un metodika
60.
Ja birojs konstatē, ka komersants ir saņēmis nepamatotu valsts atbalstu, birojs nekavējoties pieņem lēmumu par pienākumu komersantam mēneša laikā atmaksāt publiskajam tirgotājam nepamatoti saņemto valsts atbalstu, ko publiskais tirgotājs izmaksājis par visu periodu, kurā komersants valsts atbalstu saņēmis nepamatoti. Šo noteikumu 47.5., 48.1., 48.4., 48.5., 48.6., 48.8. apakšpunktā un 56. punktā minētajos gadījumos šis periods nav īsāks par laikposmu kopš šo noteikumu 38. punktā minētā pēdējā gada pārskata iesniegšanas termiņa. Šo noteikumu 39. un 41. punktā minētajos gadījumos šis periods nav īsāks par laikposmu kopš šo noteikumu 38. punktā minētā gada pārskata perioda pirmās dienas. Šo noteikumu 58. punktā minētajā gadījumā šis periods nav īsāks par laikposmu kopš pēdējā brīdinājuma paziņošanas komersantam. Šo noteikumu 59. punktā minētajā gadījumā šis periods nav īsāks par laikposmu kopš brīdinājuma paziņošanas komersantam.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
60.1
Ja biroja rīcībā nonākuši pierādījumi par pārkāpumiem, par kuriem atbilstoši attiecīgajā laikposmā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir bijis jāatceļ obligātā iepirkuma tiesības, bet tas nav ticis izdarīts, birojs mēneša laikā pēc fakta konstatēšanas pieņem lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu kopš minētā pārkāpuma izdarīšanas brīža, vienlaikus pieņemot lēmumu par pienākumu komersantam mēneša laikā atmaksāt publiskajam tirgotājam nepamatoti saņemto valsts atbalstu, ko publiskais tirgotājs izmaksājis par visu periodu, kurā komersants valsts atbalstu saņēmis nepamatoti.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
60.2
Komersants, iesniedzot motivētu iesniegumu, var lūgt birojam pagarināt šo noteikumu 56., 56.3, 56.656.860. un 60.1 punktā minēto nepamatoti saņemtā valsts atbalsta atmaksas termiņu, maksājumu sadalot daļās. Birojs, pamatojoties uz komersanta iesniegumu, var lemt par atmaksājamā nepamatoti saņemtā valsts atbalsta sadalīšanu daļās, nosakot komersantam pienākumu to pilnībā atmaksāt publiskajam tirgotājam ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no šo noteikumu 56., 56.3, 56.656.860. un 60.1 punktā minētā lēmuma spēkā stāšanās brīža.
61.
Ja tiek konstatēts, ka komersants pārkāpis Elektroenerģijas tirgus likumā vai šajos noteikumos minētos valsts atbalsta nosacījumus un saņemtais valsts atbalsts uzskatāms par nelikumīgu valsts atbalstu, birojs mēneša laikā pēc šā fakta konstatēšanas pieņem lēmumu, ar kuru atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības un nosaka komersantam pienākumu atmaksāt publiskajam tirgotājam šo noteikumu ietvaros saņemto nelikumīgo valsts atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
61.1
Saņemtais valsts atbalsts uzskatāms par nelikumīgu valsts atbalstu arī tad, ja:
61.11.
nav ievērots šo noteikumu 11. punktā minētais nosacījums;
61.12.
obligātā iepirkuma ietvaros tikusi pārdota elektroenerģija, kas iegūta no energoresursa, kurš nav norādīts šo noteikumu 3. punktā.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
62.
Publiskais tirgotājs līdz ar šo noteikumu 60. vai 61. punktā minētā lēmuma stāšanos spēkā elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros neturpina.
63.
Ja komersants nepilda šo noteikumu 56., 56.1, 56.656.860., 60.1, 60.2 vai 61. punktā minēto lēmumu tajā noteiktajā termiņā, publiskais tirgotājs triju darbdienu laikā par to informē biroju, norādot neatmaksātās summas apmēru, tai skaitā šo noteikumu 61. punktā minētos procentus.
V1.Valsts atbalsta izmaksas pārtraukšana, beidzoties valsts atbalsta periodam
(Nodaļa MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
63.1
Birojs pieņem lēmumu atcelt komersantam piešķirtās tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, sākot ar nākamo dienu, kad sasniegts Elektroenerģijas tirgus likuma 30.4 panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais termiņš.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
63.2
Publiskais tirgotājs pārtrauc elektroenerģijas iepirkšanu obligātā iepirkuma ietvaros no dienas, kad saskaņā ar šo noteikumu 63.1 punktā minēto biroja lēmumu komersantam atceltas obligātā iepirkuma tiesības.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
VI.Noslēguma jautājumi
64.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumus Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 51./52. nr.; 2011, 77., 190. nr.; 2012, 142. nr.; 2013, 161., 234. nr.; 2014, 82. nr.; 2015, 250. nr.; 2016, 137. nr.; 2018, 84. nr.; 2019, 257. nr.; 2020, 94. nr.).
65.
Šo noteikumu 1.10., 21.6. apakšpunkts, 30., 31., 33. punkts, 48.4. apakšpunkts un 50. punkts stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.
66.
Šo noteikumu 10.5. apakšpunkts stājas spēkā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir sniegusi pozitīvu atzinumu par tā saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.
67.
Ministrija pēc šo noteikumu 66. punktā minētā atzinuma saņemšanas triju darbdienu laikā nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
68.
Publiskais tirgotājs turpina iepirkt elektroenerģiju no komersantiem, kuriem piešķirtas obligātā iepirkuma tiesības ar lēmumiem, ko ministrija izdevusi saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 503 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus", Ministru kabineta 2009. gada 24. februāra noteikumiem Nr. 198 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" vai Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumiem Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību", ievērojot attiecīgajos lēmumos ietvertos nosacījumus un šajos noteikumos ietvertos nosacījumus.
69.
Šo noteikumu 58. punktā minēto brīdinājumu uzskaitījumā tiek iekļauti arī brīdinājumi, kas izteikti saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" 60.1 punktu, 60.5 1., 60.5 2., 60.5 3. vai 60.5 4. apakšpunktu, 60.9, 60.10 vai 61.1 punktu.
70.
Attiecībā uz komersantiem, kuri līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai nav iesnieguši sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu, publiskais tirgotājs ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu pārtrauc no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros. Ja komersants triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas neiesniedz sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam šo noteikumu 25. punktā minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu, birojs pieņem lēmumu par komersantam piešķirto obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu. Ja komersants triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas iesniedz sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam šo noteikumu 25. punktā minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu, publiskais tirgotājs atsāk saražotās elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros ar nākamā pilnā kalendāra mēneša pirmo datumu pēc šo noteikumu 24. punktā minētās principiālās elektriskā pieslēguma shēmas iesniegšanas sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam.
71.
Šo noteikumu 21.2. un 21.5. apakšpunktā minētos nosacījumus attiecībā uz lietderīgās siltumenerģijas uzskaiti un šo noteikumu 38.1. apakšpunktā minēto prasību gada pārskatam pievienot dokumentus, kas pamato siltumenerģijas lietderīgu izlietojumu, piemēro ar 2021. gada 1. janvāri.
72.
Komersants līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz birojā šo noteikumu 22. punktā minēto elektroenerģijas, siltumenerģijas un kurināmā padeves pieslēguma shēmu.
73.
Šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minēto prasību komersantam šo noteikumu 38. punktā minētajā pārskatā norādīt oficiālo elektronisko adresi saziņai ar biroju piemēro ar 2023. gada 1. janvāri. Līdz 2022. gada 31. decembrim komersants oficiālās elektroniskās adreses vietā šo noteikumu 38. punktā minētajā pārskatā saziņai ar biroju var norādīt elektroniskā pasta adresi.
74.
Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 52. punktā minētie elektroenerģijas ražotāji līdz 2022. gada 1. maijam iesniedz sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam šo noteikumu 25. punktā minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu. Publiskais tirgotājs šo noteikumu 24. un 32. punktā minētos iepirkuma nosacījumus piemēro ar nākamā pilnā kalendāra mēneša pirmo datumu pēc šo noteikumu 25. punktā minētās principiālās elektriskās pieslēguma shēmas iesniegšanas sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
75.
Ja komersanti šo noteikumu 74. punktā minētajā termiņā nav iesnieguši sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam šo noteikumu 25. punktā minēto principiālo elektriskā pieslēguma shēmu, birojs pieņem lēmumu apturēt valsts atbalstu ar nākamo dienu pēc šo noteikumu 74. punktā minētā termiņa iestāšanās. Pēc šo noteikumu 25. punktā minētās principiālās elektriskās pieslēguma shēmas iesniegšanas sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un birojam birojs pieņem lēmumu atsākt valsts atbalstu ar nākamā pilnā kalendāra mēneša pirmo datumu.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
76.
Birojs līdz 2022. gada 1. oktobrim veic šo noteikumu 59.4 punktā minēto elektrostaciju kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinu tiem komersantiem, kuriem ir spēkā obligātā iepirkuma tiesības.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
77.
Komersants līdz 2022. gada 1. jūnijam iesniedz birojā šādu informāciju un dokumentus kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķina veikšanai:
77.1.
elektrostacijā veikto investīciju faktiskos datus par visu valsts atbalsta periodu un dokumentus, kas līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei to apliecina;
77.2.
elektrostacijas ieņēmumu un izdevumu faktiskos datus par visu valsts atbalsta periodu, izņemot elektrostacijas ekspluatācijas izmaksu datus un datus par obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas apjomu un cenu. Ja komersants par kādu elektrostacijas darbības periodu nevar iesniegt faktiskos datus par kurināmā cenu, siltumenerģijas ražošanas tarifu un elektrostacijā saražotās un pārdotās elektroenerģijas, kas nav pārdota obligātā iepirkuma ietvaros, pārdošanas cenu, tas sniedz norādi, par kuriem periodiem šie dati nav pieejami;
77.3.
citu informāciju un dokumentus, kas varētu būt nozīmīgi kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķina veikšanā.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
78.
Ja komersants noteiktajā termiņā neiesniedz šo noteikumu 77. punktā minēto informāciju un dokumentus (izņemot šo noteikumu 59.10 5. un 59.10 9. apakšpunktā minētos gadījumus), birojs mēneša laikā pēc šo noteikumu 77. punktā minētā termiņa pieņem lēmumu par komersantam piešķirto obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
79.
Komersants līdz 2022. gada 1. jūnijam elektroenerģijas ražošanas iekārtu reģistrē pārvades sistēmas operatora uzturētajā izcelsmes apliecinājumu reģistrā (turpmāk – izcelsmes apliecinājumu reģistrs). Komersants, kuram ir obligātā iepirkuma tiesības, taču to izmantošana līdz minētajam termiņam nav sākta, elektroenerģijas ražošanas iekārtu reģistrē izcelsmes apliecinājumu reģistrā mēneša laikā no brīža, kad sākta obligātā iepirkuma tiesību izmantošana.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
80.
Birojs pēc šo noteikumu 79. punktā minētā termiņa beigām pieprasa pārvades sistēmas operatoram informāciju par elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kuras ir reģistrētas izcelsmes apliecinājumu reģistrā. Ja elektroenerģijas ražošanas iekārta, par kuru ir iegūtas obligātā iepirkuma tiesības, nav reģistrēta izcelsmes apliecinājumu reģistrā, birojs piecu darbdienu laikā pēc pārvades sistēmas operatora sniegtās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu apturēt valsts atbalsta izmaksu par elektroenerģiju par periodu kopš šo noteikumu 79. punktā minētā termiņa beigām. Publiskais tirgotājs nākamajā darbdienā pēc minētā lēmuma stāšanās spēkā aptur valsts atbalsta izmaksu komersantam par iepirkto elektroenerģiju.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
81.
Ja komersants vēlas atjaunot saskaņā ar šo noteikumu 80. punktu apturēto valsts atbalsta izmaksu, tas iesniedz birojā apliecinājumu par elektroenerģijas ražošanas iekārtas reģistrēšanu izcelsmes apliecinājumu reģistrā. Birojs triju darbdienu laikā pārliecinās par elektroenerģijas ražošanas iekārtas reģistrēšanas faktu. Ja birojs konstatē, ka atbilstoši sniegtajam apliecinājumam elektroenerģijas ražošanas iekārta ir reģistrēta izcelsmes apliecinājumu reģistrā, birojs piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu par saskaņā ar šo noteikumu 80. punktu apturētā valsts atbalsta izmaksas atsākšanu. Publiskais tirgotājs apturēto valsts atbalsta izmaksu veic 10 kalendāra dienu laikā pēc minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
82.
Ja konstatēta elektrostacijas neatbilstība elektroenerģijas pašpatēriņa prasībām laikposmā līdz 2020. gada 10. septembrim (ieskaitot), birojs pieņem lēmumu par šajā laikposmā komersanta saņemtā valsts atbalsta atmaksāšanu publiskajam tirgotājam vai ieturējumu no izmaksājamā valsts atbalsta finanšu apjoma atbilstoši konstatētās pašpatēriņa neatbilstības apmēram.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
83.
Šo noteikumu 49.2. apakšpunktā minētais kritērijs par brīdinājuma izteikšanu komersantam, ja tas nav iesniedzis šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā minēto mērīšanas līdzekļu verificēšanas sertifikātu, ir piemērojams no 2023. gada 1. marta.
(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)
1.
pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. septembra
noteikumiem Nr.
560
Koeficienta k vērtības atkarībā no elektrostacijā uzstādītās elektriskās jaudas

Nr.
p. k.

Elektrostacijā uzstādītā elektriskā jauda

Koeficienta k vērtība

1.

Nepārsniedz 0,08 MW

1,240

2.

Lielāka par 0,08 MW, bet nepārsniedz 0,15 MW

1,231

3.

Lielāka par 0,15 MW, bet nepārsniedz 0,20 MW

1,202

4.

Lielāka par 0,20 MW, bet nepārsniedz 0,40 MW

1,131

5.

Lielāka par 0,40 MW, bet nepārsniedz 0,60 MW

1,086

6.

Lielāka par 0,60 MW, bet nepārsniedz 0,80 MW

1,072

7.

Lielāka par 0,80 MW, bet nepārsniedz 1,00 MW

1,055

8.

Lielāka par 1,00 MW, bet nepārsniedz 1,50 MW

1,035

9.

Lielāka par 1,50 MW, bet nepārsniedz 2,00 MW

1,008

10.

Lielāka par 2,00 MW, bet nepārsniedz 2,50 MW

0,992

11.

Lielāka par 2,50 MW, bet nepārsniedz 3,00 MW

0,982

12.

Lielāka par 3,00 MW, bet nepārsniedz 3,50 MW

0,974

13.

Lielāka par 3,50 MW, bet nepārsniedz 10,00 MW

0,965

14.

Lielāka par 10,00 MW, bet nepārsniedz 20,00 MW

0,950

15.

Lielāka par 20,00 MW, bet nepārsniedz 40,00 MW

0,920

16.

Lielāka par 40,00 MW, bet nepārsniedz 60,00 MW

0,890

17.

Lielāka par 60,00 MW, bet nepārsniedz 80,00 MW

0,860

18.

Lielāka par 80,00 MW, bet nepārsniedz 100,00 MW

0,830

19.

Lielāka par 100,00 MW

0,800

Piezīme. Elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu nosaka saskaņā ar elektrostacijas tehnisko dokumentāciju, ievērojot faktiski uzstādīto elektroenerģijas ražošanas iekārtu bruto jaudu.
2.
pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. septembra
noteikumiem Nr.
560
Kurināmā izejvielas, kas biogāzes ražošanas iekārtās izmantojamas biogāzes ražošanai

Biogāzes ražošanas iekārtās kā kurināmā izejvielu biogāzes ražošanai izmanto šādus organiskas izcelsmes atkritumus un ražošanas atlikumproduktus:

1) aļģes, ja tās audzētas uz zemes dīķos vai fotobioreaktoros;

2) tādu jauktu sadzīves atkritumu biomasas frakcija, kuru izcelsme ir privātas mājsaimniecības, bet kuri nav savākti, nošķirot atkritumu plūsmu pēc atkritumu veida un īpašībām;

3) bioloģiski atkritumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, kuru izcelsme ir privātas mājsaimniecības un kuri savākti, nošķirot atkritumu plūsmu pēc atkritumu veida un īpašībām;

4) ražošanas atkritumu biomasas frakcija, ko nevar izmantot pārtikas vai barības ķēdē, un citi organiskas izcelsmes atkritumi un ražošanas atlikumprodukti, tostarp materiāli no mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības, lauksaimniecības ražošanas, pārtikas ražošanas un pārstrādes, zvejniecības un akvakultūras nozares;

5) salmi;

6) kūtsmēsli un notekūdeņu dūņas;

7) palmu eļļas ražošanas šķidrās atliekas un tukši palmu augļu ķekari;

8) taleļļas darva;

9) jēlglicerīns;

10) cukurniedru izspaidas;

11) vīnogu čagas un vīna nogulsnes;

12) riekstu čaumalas;

13) sēnalas;

14) vālītes, kas attīrītas no kukurūzas graudiem;

15) mežsaimniecības un uz mežsaimniecību balstītu nozaru atkritumu un atlikumu biomasas frakcija – mizas, zari, pirms tirgū laišanas veiktas starpcirtes produkti, lapas, skujas, koku galotnes, zāģskaidas, ēveļskaidas, melnais atsārms, brūnais atsārms, šķiedru duļķes, lignīns un taleļļas darva;

16) cits nepārtikas celulozes materiāls;

17) cits lignocelulozes materiāls, izņemot zāģbaļķus un finierklučus.

3.
pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. septembra
noteikumiem Nr.
560
Attiecība starp koģenerācijas iekārtā uzstādīto elektrisko jaudu un siltuma jaudu dažādām koģenerācijas tehnoloģijām

Nr.
p. k.

Koģenerācijas tehnoloģija

Attiecība starp
elektroenerģiju un siltumenerģiju α

1.

Kombinētā cikla gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju

0,95

2.

Tvaika kondensācijas turbīna ar termofikācijas nozartvaiku

0,45

3.

Tvaika pretspiediena turbīna

0,45

4.

Gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju

0,55

5.

Iekšdedzes dzinējs

0,75

4.
pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. septembra
noteikumiem Nr.
560
Elektrostacijas gada pārskats
(Pielikums grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 177)

Elektrostacijas gada pārskatā norāda šādu informāciju:

1. Vispārīga informācija par elektrostaciju:

1.1. komersants (nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs);

1.2. oficiālā elektroniskā adrese;

1.3. elektrostacijas atrašanās vieta (adrese vai zemesgabala kadastra numurs);

1.4. (svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 177);

1.5. elektrostacijā uzstādīto ģenerētājvienību kopējā elektriskā jauda (MW);

1.6. izmantotā tehnoloģija;

1.7. izmantotie atjaunojamie energoresursi (ūdens, vējš, biomasa, biogāze, saule);

1.8. darbinieku skaits;

1.9. persona, kura saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta 5. punkta "a" vai "b" apakšpunktu uzskatāma par kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju, un dati, kas ļauj šo personu nepārprotami identificēt1;

1.10. lietderīgi izmantotās siltumenerģijas lietotājs (nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs) vai izmantošanas veids, ja siltumenerģija netiek pārdota;

1.11. biomasas vai biogāzes koģenerācijas iekārtās uzstādītā siltuma jauda (MW) (bruto2);

1.12. hidroelektrostacijas faktiskais ūdens kritums (m);

1.13. spriegums tīklā, kuram pieslēgta elektrostacija (kV);

1.14. kontaktpersona (e-pasta adrese, tālruņa numurs), ar kuru birojs var sazināties saistībā ar plānotajām pārbaudēm;

1.15. kontaktpersona (tālruņa numurs), kura var nodrošināt biroja pārstāvjiem piekļuvi elektrostacijai;

1.16. skaitītāju identifikācijas numuri.

2. Informācija par elektrostacijas darbību:

2.1. informācija par elektrostacijā patērēto kurināmo un kurināmā izejvielu3 (pa mēnešiem, kopā gadā):

2.1.1. kurināmā nosaukums:

2.1.1.1. patēriņš naturālā izteiksmē;

2.1.1.2. siltumspēja;

2.1.1.3. patēriņš enerģijas izteiksmē (MWh);

2.1.1.4. cena;

2.1.2. kurināmā izejvielas nosaukums atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" (turpmāk – noteikumi) 2. pielikumam5:

2.1.2.1. patēriņš naturālā izteiksmē;

2.1.2.2. īpatsvars kopējā izejvielu apjomā (%);

2.1.3. kurināmā izejvielu piegādes attālums4;

2.2. informācija par elektrostacijā saražoto un patērēto siltumenerģiju (pa mēnešiem, kopā gadā):

2.2.1. saražotā siltumenerģija (MWh);

2.2.2. lietderīgā siltumenerģija (MWh);

2.2.3. siltumenerģijas pašpatēriņš (MWh);

2.3. informācija par elektrostacijā saražoto un pirkto elektroenerģiju (pa mēnešiem, kopā gadā):

2.3.1. saražotā elektroenerģija (MWh);

2.3.2. tīklā nodotā elektroenerģija (MWh), tai skaitā:

2.3.2.1. obligātā iepirkuma ietvaros pārdotā elektroenerģija (MWh);

2.3.2.2. elektroenerģijas tirgū pārdotā elektroenerģija (MWh);

2.3.3. pirktā elektroenerģija (MWh).

3. Auditora ziņojums.

4. Dokumentu kopijas, kas pamato siltumenerģijas efektīvu izlietojumu.

5. Informācija par kurināmā siltumspējas noteikšanu:

5.1. apraksts par izmantotā kurināmā siltumspējas noteikšanu;

5.2. aprēķina piemērs par izmantotā kurināmā siltumspējas noteikšanu.

6. Informācija par mērīšanas līdzekļiem un mērīšanas līdzekļu sistēmām:

6.1. mērīšanas līdzekļu un mērīšanas līdzekļu sistēmu uzskaitījums, identifikācijas numuri un verificēšanas vai kalibrēšanas termiņi;

6.2. izmantoto kurināmā mērīšanas līdzekļu vai mērīšanas līdzekļu sistēmu darbības apraksts (ja attiecināms);

6.3. biogāzes stacijā izmantoto biogāzes izejvielu mērīšanas līdzekļu vai mērīšanas līdzekļu sistēmu darbības apraksts (ja attiecināms).

7. Dokumentu kopijas par laboratorijās veiktajiem mērījumiem.

8. Dokumenti, kas pamato biogāzes iekārtā izmantoto izejvielu veidu, izcelsmi un apjomu.

9. Paskaidrojuma raksts par pārskata gadā veiktajām izmaiņām elektrostacijā, tai skaitā norādot elektrostacijas elementus, ko skar attiecīgās izmaiņas.

10. Informācija par elektrostacijas pamatlīdzekļu nolietojumu.

Piezīmes.

1 Ja komersants objektīvu iemeslu dēļ nevar noskaidrot personu, kura uzskatāma par kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju, vai nevar iegūt atsevišķas ziņas par minēto personu vai ja šādas personas nav, komersants norāda iemeslus, kuru dēļ ziņas par kapitālsabiedrības patiesajiem labuma guvējiem netiek sniegtas.

2 Koģenerācijas elektrostacijā uzstādītā siltuma jauda, kas atbilst elektrostacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu izgatavotāja noteikto bruto siltumjaudu summai.

3 Norāda informāciju par katru elektrostacijā izmantoto kurināmā un kurināmā izejvielas veidu.

4 Aizpilda komersants, kurš kopā ar iesniegumu iesniedzis noteikumu 5. pielikuma 2. punktā minēto informāciju.

5 Aizpilda komersants, kas elektroenerģiju ražo biogāzes elektrostacijā.

5.
pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. septembra
noteikumiem Nr.
560
Kvalitātes vērtēšanas kritēriji
6.
pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 2. septembra
noteikumiem Nr.
560
Elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķins
(Pielikums MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 177 redakcijā)

I. Elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķina gaita

1. Iekšējā peļņas norma ir diskonta likmes vērtība, pie kuras pašreizējā diskontētās naudas plūsmas vērtība ir vienāda ar sākotnēji ieguldītā kapitāla vērtību. Iekšējā peļņas norma tiek aprēķināta uz pēdējo gadu, kad ražotājs var izmantot tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29. pantu. Iekšējo peļņas normu aprēķina, ņemot vērā elektrostacijas vienotā tehnoloģiskā cikla principu:

1.1. iekšējās peļņas normas aprēķinam izmanto datus par elektrostacijā veiktajām investīcijām, faktisko ieņēmumu un izdevumu datus un ekspluatācijas izmaksu līmeņatzīmes. Ja komersants nevar iesniegt kādu no elektrostacijas faktisko ieņēmumu vai izdevumu datiem, tad iekšējās peļņas normas aprēķinam norēķinu periodam, kas nav mazāks par vienu mēnesi, izmanto pielikumā noteiktās līmeņatzīmes;

1.2. aprēķinam nepieciešamos datus par elektroenerģijas apjomu un cenu, kas iepirkta obligātā iepirkuma ietvaros, birojs pieprasa publiskajam tirgotājam.

2. Iekšējo peļņas normu aprēķina ar pakāpeniskām iterācijām, izmantojot šādu formulu:

 , kur

TNPt – tīrā naudas plūsma jeb naudas plūsma (euro), kas paliek komersanta rīcībā pēc visu ražošanas izdevumu segšanas, kalendāra gadā t;

r – iekšējā peļņas norma (%);

t – kalendāra gads, par kuru tiek veikts aprēķins;

t0 – kalendāra gads, kad komersants ir sācis izmantot valsts atbalstu;

n – kalendāra gads, kad komersanta tiesībām, kas piešķirtas saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29. pantu, beidzas izmantošanas laiks;

 – komersanta elektrostacijā veikto investīciju faktiskās vērtības (euro) atbilstoši iesniegtajai pamatojošajai dokumentācijai;

Ipiesl – komersanta elektrostacijas elektroenerģijas pieslēguma faktiskās izmaksas (euro) elektroenerģijas tīklam atbilstoši iesniegtajai pamatojošajai dokumentācijai;

 – līdz kalendāra gadam t0 (neieskaitot) par komersanta elektrostaciju piešķirtais un faktiski saņemtais publiskais finansējums (euro), tai skaitā maksājumi no valsts vai pašvaldības budžeta, kredītu procentu likmju subsidēšana, kā arī cita finanšu palīdzība, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.

3. Ja komersants investīcijas elektrostacijā ir veicis, pirms ir pieņemts lēmums par tiesību piešķiršanu saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29. pantu, investīcijas elektrostacijā var noteikt saskaņā ar līmeņatzīmēm:

 , kur

– elektrostacijas uzstādītā elektriskā jauda (MW), kas norādīta līgumā ar publisko tirgotāju, kalendāra gadā t0;

– īpatnējo investīciju līmeņatzīmes (euro/kW) saskaņā ar šā pielikuma 1. tabulu.

4. Tīro naudas plūsmu kalendāra gadā t aprēķina, izmantojot šādu formulu:

 , kur

 – tīrā naudas plūsma jeb naudas plūsma (euro), kas paliek komersanta rīcībā pēc visu ražošanas izdevumu segšanas, kalendāra gada t kalendāra mēnesī i;

 – elektrostacijā veikto papildu investīciju faktiskās vērtības (euro), lai atbilstoši ražošanas tehnoloģijai un vienotā tehnoloģiskā cikla principam nodrošinātu elektrostacijas tehnoloģiskās funkcijas vai lai palielinātu elektrostacijas elektrisko jaudu, kalendāra gadā t;

Dt – kalendāra gadā t par komersanta elektrostaciju piešķirtais un faktiski saņemtais publiskais finansējums (euro), tai skaitā maksājumi no valsts vai pašvaldības budžeta, kredītu procentu likmju subsidēšana, kā arī cita finanšu palīdzība, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.

5. Tīro naudas plūsmu kalendāra gada t kalendāra mēnesī i aprēķina, izmantojot šādu formulu:

 , kur

 – elektrostacijas ieņēmumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i;

 – elektrostacijas izdevumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i.

6. Elektrostacijas ieņēmumus kalendāra gada t kalendāra mēnesī i  aprēķina, izmantojot faktiskos datus vai līmeņatzīmes:

6.1. elektrostacijas ieņēmumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i , aprēķinam izmantojot faktiskos datus:

 , kur

 – no komersanta elektrostacijas obligātā iepirkuma ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms (MWh) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodiem mēnesī no komersanta elektrostacijas obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģijas apjomu aprēķina kā pēdējo triju pilnu kalendāra gadu vidējo mēnesī obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģijas apjomu, bet nepārsniedzot maksimāli atļauto obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjomu;

 – komersanta elektrostacijai piemērotā elektroenerģijas iepirkuma cena (euro/MWh) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i;

 – faktiskais ieturētais subsidētās elektroenerģijas nodoklis (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i;

 – komersanta ieņēmumi (euro) no elektrostacijā saražotās un pārdotās elektroenerģijas, kas nav pārdota obligātā iepirkuma ietvaros, kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Ieņēmumu aprēķinam nākotnes periodā elektroenerģijas cenu nosaka kā pēdējo triju pilnu kalendāra gadu vidējo mēnesī ārpus obligātā iepirkuma pārdotās elektroenerģijas cenu, bet elektroenerģijas apjomu aprēķina kā pēdējo triju pilnu kalendāra gadu vidējo mēnesī ārpus obligātā iepirkuma pārdoto elektroenerģijas apjomu;

 – siltumenerģijas pārdošanas cena vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktais siltumenerģijas ražošanas tarifs (euro/MWh) atbilstoši iesniegtajai pamatojošajai dokumentācijai kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodiem siltumenerģijas cenu nosaka kā pēdējā pilnā kalendāra gada vidējo mēneša siltumenerģijas cenu;

 – koģenerācijas stacijā saražotais lietderīgās siltumenerģijas apjoms (MWh) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodiem mēnesī saražotās lietderīgās siltumenerģijas apjomu aprēķina kā pēdējo triju pilnu kalendāra gadu vidējo mēnesī saražoto lietderīgās siltumenerģijas apjomu;

6.2. elektrostaciju ieņēmumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i , aprēķinam izmantojot līmeņatzīmes:

 , kur

 – siltumenerģijas ražošanas tarifs (euro/MWh) saskaņā ar šā pielikuma 8. tabulu kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodiem siltumenerģijas ražošanas tarifu nosaka kā pēdējā pilnā kalendāra gada vidējo mēneša siltumenerģijas ražošanas tarifu;

 – elektrostacijā uzstādītā neto siltuma jauda (MW) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i;

 – komersanta elektrostacijas darba stundas (h) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i;

 – koģenerācijas stacijā pašpatēriņam izmantotā siltumenerģija kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Pašpatēriņam izmantotais siltumenerģijas apjoms stacijām, kas darbojas ar poligongāzi, un biogāzes stacijām, kuras biogāzes ražošanai izmanto fermenterus, ir 30 %, bet pārējām koģenerācijas stacijām ir 0.

7. Kalendāra gada t kalendāra mēnesī i elektrostacijas uzstādītā neto siltuma jauda vēja un hidroelektrostacijām ir 0. Pārējām elektrostacijām to aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

– koģenerācijas elektrostacijas uzstādītā siltuma jauda, kas atbilst elektrostacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu izgatavotāja noteikto bruto siltumjaudu summai (MW).

8. Elektrostacijas darba stundas kalendāra gada t kalendāra mēnesī i aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

– elektrostacijas uzstādītā elektriskā jauda (MW), kas norādīta līgumā ar publisko tirgotāju.

9. Elektrostacijas izdevumus (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i aprēķina, izmantojot faktiskos datus vai līmeņatzīmes:

9.1. vēja elektrostaciju izdevumi kalendāra gada t kalendāra mēnesī i :

, kur

– elektrostacijā veikto kopējo faktisko investīciju apjoms (euro);

0,03 – koeficients, kas raksturo elektrostacijas ekspluatācijas izmaksu īpatsvaru veiktajās investīcijās, noteikts šā pielikuma 2. tabulā;

– elektroenerģijas ražošanai piešķirtā valsts atbalsta izlietošanas uzraudzības nodeva un valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu kalendāra gadā t (euro). Nākotnes periodu aprēķiniem nodevas apmēru pieņem tādu, kāds tas ir bijis pēdējā pilnā kalendāra gadā;

– jaudas maksa elektroenerģijas ražotājiem, kas noteikta atbilstoši uzstādītajai elektroenerģijas ražošanas jaudai un saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikto tarifu, kalendāra gada t kalendāra mēnesī i (euro). Nākotnes periodu aprēķiniem jaudas maksas apmēru pieņem tādu, kāds tas ir bijis pēdējā pilnā kalendāra gadā;

b – balansēšanas atbildības faktora līmeņatzīme, kas raksturo vēja elektrostacijas nebalansa līmeni un ir noteikta atkarībā no uzstādītās elektriskās jaudas, kura norādīta līgumā ar publisko tirgotāju, kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Balansēšanas atbildības faktora līmeņatzīme ir noteikta šā pielikuma 7. tabulā;

9.2. hidroelektrostaciju izdevumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i :

, kur

0,04 – koeficients, kas raksturo elektrostacijas ekspluatācijas izmaksu īpatsvaru veiktajās investīcijās, noteikts šā pielikuma 2. tabulā;

 – dabas resursu nodoklis par ūdeņu lietošanu elektrostacijās (euro), kas tiek aprēķināts katrai hidroelektrostacijai saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu, ņemot vērā hidroelektrostacijas faktisko ūdens kritumu, pieņemot lietderības koeficientu 75 % un ņemot vērā saražotās elektroenerģijas apjomu kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodu aprēķiniem nodokļa apmēru pieņem tādu, kāds tas ir bijis pēdējā pilnā kalendāra gadā;

9.3. biomasas staciju izdevumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i , aprēķinam izmantojot faktiskos datus:

, kur

– patērētā kurināmā apjoms (MWh), kas nepieciešams komersanta elektrostacijas darbības nodrošināšanai, kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodiem mēnesī patērētā kurināmā apjomu aprēķina kā pēdējo triju pilnu kalendāra gadu vidējo mēnesī patērētā kurināmā apjomu elektrostacijā;

– kurināmā faktiskā cena (euro/MWh) atbilstoši iesniegtajai pamatojošajai dokumentācijai. Nākotnes periodiem kurināmā cenu nosaka kā pēdējā pilnā kalendāra gada vidējo mēneša kurināmā cenu;

0,11 – koeficients, kas raksturo elektrostacijas ekspluatācijas izmaksu īpatsvaru veiktajās investīcijās, noteikts šā pielikuma 2. tabulā;

9.4. biomasas staciju izdevumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i , aprēķinam izmantojot līmeņatzīmes:

, kur

– aprēķinātais patērētā kurināmā apjoms (MWh), kas nepieciešams komersanta elektrostacijas darbības nodrošināšanai kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodiem mēnesī patērētā kurināmā apjomu aprēķina kā pēdējo triju pilnu kalendāra gadu vidējo mēnesī patērētā kurināmā apjomu elektrostacijā;

– biomasas kurināmā cenas līmeņatzīme (euro/MWh), kas noteikta šā pielikuma 6. tabulā, kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodiem kurināmā cenu nosaka kā pēdējā pilnā kalendāra gada vidējo mēneša kurināmā cenu;

9.5. biogāzes staciju izdevumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i , aprēķinam izmantojot faktiskos datus:

, kur

– biogāzes koģenerācijas stacijas ekspluatācijas izmaksu līmeņatzīme, kas noteikta šā pielikuma 3. tabulā atkarībā no gada un organiskas izcelsmes atkritumu un ražošanas atlikumproduktu īpatsvara kopējā izejvielu apjomā. Aprēķinos izmanto zemāko šā pielikuma 3. tabulā norādīto ekspluatācijas izmaksu līmeņatzīmi dotajā aprēķina periodā. Ja komersants, iesniedzot pamatojošo dokumentāciju, pierāda lielāku organiskas izcelsmes atkritumu un ražošanas atlikumproduktu īpatsvaru kopējā izejvielu apjomā, aprēķinos izmanto augstāku atbilstošo šā pielikuma 3. tabulā norādīto līmeņatzīmi.

Nākotnes periodam izmanto zemāko šā pielikuma 3. tabulā norādīto ekspluatācijas izmaksu līmeņatzīmi dotajā aprēķinu periodā. Ja komersants, iesniedzot pamatojošo dokumentāciju, pierāda, ka pēdējo triju pilnu kalendāra gadu vidējais organiskas izcelsmes atkritumu un ražošanas atlikumproduktu īpatsvars kopējā izejvielu apjomā pārsniedz noteikto minimālo organiskas izcelsmes atkritumu un ražošanas atlikumproduktu īpatsvaru kopējā izejvielu apjomā, tad nākotnes periodam organiskās izcelsmes atkritumu apjomu nosaka kā pēdējo triju pilnu kalendāra gadu vidējo organiskas izcelsmes atkritumu apjomu kalendāra mēnesī un aprēķinos izmanto augstāku atbilstošo šā pielikuma 3. tabulā norādīto līmeņatzīmi;

9.6. biogāzes staciju izdevumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i , aprēķinam izmantojot līmeņatzīmes:

, kur

– biogāzes un poligongāzes kurināmā cenas līmeņatzīme (euro/MWh), kas noteikta šā pielikuma 4. un 5. tabulā, kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodiem kurināmā cenu nosaka kā pēdējā pilnā kalendāra gada vidējo mēneša kurināmā cenu.

10. Aprēķināto patērētā kurināmā apjomu (MWh) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i nosaka, izmantojot šādu formulu:

, kur

pašpatēriņam izlietotā saražotā elektroenerģija (MWh), kas nosakāma kā iepriekšējo triju gadu vidējais rādītājs starpībai starp gadā saražoto un tīklā nodoto elektroenerģiju;

– koģenerācijas iekārtas lietderības koeficients, kas raksturo koģenerācijas iekārtas efektivitāti. Iekārtas lietderības koeficients ir norādīts iekārtas tehniskajā dokumentācijā. Ja tāda nav pieejama, lietderības koeficientu biomasas un biogāzes iekārtām nosaka 80 %.

11. Elektrostacijā veikto kopējo faktisko investīciju apjomu (euro) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

– komersanta elektrostacijā papildus veikto faktisko investīciju apjoms, tai skaitā kapitalizētu remontu izmaksas (euro).

12. Aprēķinā, kas veikts saskaņā ar šo pielikumu, vērtības naudas izteiksmē noapaļo līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata. Ja trešā zīme aiz komata ir no 0 līdz 4, centa vērtība nemainās. Ja trešā zīme aiz komata ir no 5 līdz 9, centu noapaļo par vienu vienību uz augšu.

II. Līmeņatzīmes elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinam

1. tabula

Elektrostaciju īpatnējo investīciju Iīp (euro/kWel) līmeņatzīmes

Uzstādītā elektriskā jauda Pel

Biogāzes stacijas

Biomasas un biomasas gazifikācijas stacijas

Vēja elektrostacijas

Hidroelektrostacijas

Nepārsniedz 0,25 MW

4000

4500

2150

3000

Lielāka par 0,25 MW, bet nepārsniedz 0,5 MW

4000

4500

1400

2500

Lielāka par 0,5 MW, bet nepārsniedz 1 MW

3800

4500

1400

2000

Lielāka par 1 MW, bet nepārsniedz 2 MW

3800

4000

1400

1500

Lielāka par 2 MW, bet nepārsniedz 4 MW

3300

4000

1400

1500

Lielāka par 4 MW

3300

3600

1400

1500*

Piezīme. * Ja hidroelektrostacijas jauda nepārsniedz 5 MW.

2. tabula

Elektrostacijas ekspluatācijas izmaksu līmeņatzīmes

Tehnoloģija

Līmeņatzīmes

Vēja elektrostacijas 3 % no elektrostacijā veiktajām investīcijām, gadā
Hidroelektrostacijas 4,0 % no elektrostacijā veiktajām investīcijām, gadā
Biomasas stacijas 11 % no elektrostacijā veiktajām investīcijām, gadā

3. tabula

Biogāzes elektrostaciju ekspluatācijas izmaksu līmeņatzīme

 

Līdz 2022. gadam

2022.–2025. gads

2026.–2029. gads

No 2030. gada

Ekspluatācijas izmaksas, % no elektrostacijā veiktajām investīcijām (gadā)

Organiskas izcelsmes atkritumu un ražošanas atlikumproduktu īpatsvars pret kopējo patērēto izejvielu apjomu biogāzes ražošanā (%)

mazāk par 50 %

vismaz 40 %, bet mazāk par 50 %

6 %

vismaz 50 %, bet mazāk par 70 %

vismaz 60 %, bet mazāk par 70 %

9 %

vismaz 70 %, bet mazāk par 80 %

vismaz 80 %, bet mazāk par 90 %

12 %

vismaz 80 %

vismaz 90 %

13 %

4. tabula

Biogāzes stacijām (izņemot stacijas, kurās izmanto biomasas gazifikāciju vai poligongāzes) piemērojamās kurināmā cenas līmeņatzīmes

Uzstādītā elektriskā jauda Pel

Kurināmā cena bez PVN Ckur (euro/MWh)

2008.

2009.

2010.

2011.

2012.

2013.

2014.

2015.

2016.

Nepārsniedz 0,5 MW

51,08

40,51

30,98

35,47

42,39

43,65

46,31

48,14

51,83

Lielāka par 0,5 MW, bet nepārsniedz 1 MW

48,11

38,15

29,19

33,41

39,93

41,12

43,62

45,35

48,82

Lielāka par 1 MW

46,15

36,60

27,99

32,05

38,30

39,44

41,84

43,49

46,83

 

2017.

2018.

2019.

2020.

2021.

2022.

     
Nepārsniedz 0,5 MW

52,38

50,98

48,00

53,28

52,47

51,65

     
Lielāka par 0,5 MW, bet nepārsniedz 1 MW

49,34

48,02

45,21

49,93

49,16

48,40

     
Lielāka par 1 MW

47,32

46,06

43,37

49,93

49,16

48,40

     

5. tabula

Poligongāzes cenas līmeņatzīmes

Uzstādītā elektriskā jauda Pel

Kurināmā cena bez PVN Ckur (euro/MWh)

visi gadi

Visas jaudas

10

6. tabula

Biomasas un biomasas gazifikācijas stacijām piemērojamās kurināmā cenas līmeņatzīmes

Kurināmā cena bez PVN Ckur (euro/MWh)

1995.

1996.

1997.

1998.

1999.

2000.

2001.

2002.

2003.

2004.

3,73

3,67

3,59

3,77

3,94

4,22

4,61

5,16

5,67

5,99

2005.

2006.

2007.

2008.

2009.

2010.

2011.

2012.

2013.

2014.

6,31

7,37

8,6

11,06

8,6

7,37

8,6

8,6

11,06

9,83

2015.

2016.

2017.

2018.

2019.

2020.

2021.

2022.

   

9,83

8,6

8,6

12,29

13,07

11,02

14,49

12,73

   

7. tabula

Vēja elektrostacijām piemērojamās līmeņatzīmes

Uzstādītā elektriskā jauda Pel

Balansēšanas atbildības faktors b (%)

Nepārsniedz 0,25 MW

0*

Lielāka par 0,25 MW, bet nepārsniedz 1 MW

15

Lielāka par 1 MW, bet nepārsniedz 2 MW

15

Lielāka par 2 MW

10

Piezīme. * 10 %, ja vēja elektrostacijai piemēro Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" 23.2. apakšpunktu.

8. tabula

Siltumenerģijas ražošanas tarifs (euro/MWh) no 1995. gada līdz 2022. gadam

Gads

Siltumenerģijas ražošanas tarifs (euro/MWh)*

 

Gads

Siltumenerģijas ražošanas tarifs (euro/MWh)

1995.

11,67

 

2009.

39,16

1996.

12,12

 

2010.

38,44

1997.

12,24

 

2011.

38,44

1998.

12,28

 

2012.

42,06

1999.

12,33

 

2013.

39,16

2000.

12,38

 

2014.

32,63

2001.

12,38

 

2015.

31,91

2002.

12,38

 

2016.

26,11

2003.

12,38

 

2017.

26,11

2004.

12,38

 

2018.

26,83

2005.

16,51

 

2019.

24,99

2006.

21,76

 

2020.

23,28

2007.

26,11

 

2021.

21,68

2008.

36,99

 

2022.

20,20

Piezīme. * Siltumenerģijas ražošanas tarifu veido siltumenerģijas vidējā cena gala patērētājiem, kas reizināta ar koeficientu 0,7252 (ražošanas tarifa īpatsvars gala tarifā).