29. panta ceturto daļu, 30.4 panta trešo daļu,
31.1 panta devīto daļu, 31.2 panta trešo un piekto daļu,
31.3 panta trešo daļu, 31.4 panta ceturto daļu un 31.5 panta trešo daļu
EAER = E × | BAER × qAER | , kur |
Σ (Bi × qi) |
EAER – elektrostacijā no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas apjoms gadā (MWh);
E – kopējais elektrostacijā saražotais elektroenerģijas apjoms gadā (MWh);
BAER – elektrostacijā patērētais atjaunojamo energoresursu apjoms gadā (t vai m3);
qAER – elektrostacijā patērēto atjaunojamo energoresursu siltumspēja (MWh/t vai MWh/m3);
Bi – elektrostacijā patērētais viena noteikta veida kurināmā apjoms gadā (t vai m3);
qi – elektrostacijā patērētā viena noteikta veida kurināmā siltumspēja (MWh/t vai MWh/m3).
C – cena bez pievienotās vērtības nodokļa, par kādu publiskais tirgotājs iepērk no elektrostacijas elektroenerģiju (euro/MWh), kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem;
k – cenas diferencēšanas koeficients saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu;
s – cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai, kas noteikts ministrijas vai biroja lēmumā par cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai piemērošanu.
Qnp – atbilstoši šo noteikumu 21.6. apakšpunktam biomasas elektrostacijas realizētais lietderīgās siltumenerģijas daudzums (MWh) norēķinu periodā;
Bnp – norēķinu periodā biomasas elektrostacijā uzstādītajās koģenerācijas iekārtās patērētais kurināmā daudzums (MWh);
α – attiecība starp biomasas elektrostacijā esošajās koģenerācijas iekārtās uzstādīto elektrisko jaudu un siltuma jaudu saskaņā ar tehniskās pases datiem ar nosacījumu, ka maksimāli pieļaujamā α vērtība šā aprēķina veikšanai ir vienāda ar 1,5. Ja šādi dati nav pieejami, minēto lielumu nosaka atkarībā no izmantotās koģenerācijas tehnoloģijas saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu.
C – cena bez pievienotās vērtības nodokļa, par kādu publiskais tirgotājs iepērk no elektrostacijas elektroenerģiju (euro/MWh) periodā, kurā apturēts valsts atbalsts;
CNPS – elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot Latvijas tirdzniecības apgabala (Elspot) ikstundas cena;
X – publiskā tirgotāja noteikta maksa, kas ietver pārdošanas un balansēšanas izmaksas un kuru publiskais tirgotājs publicē savā tīmekļvietnē;
Nr. |
Elektrostacijā uzstādītā elektriskā jauda |
Koeficienta k vērtība |
1. |
Nepārsniedz 0,08 MW | 1,240 |
2. |
Lielāka par 0,08 MW, bet nepārsniedz 0,15 MW | 1,231 |
3. |
Lielāka par 0,15 MW, bet nepārsniedz 0,20 MW | 1,202 |
4. |
Lielāka par 0,20 MW, bet nepārsniedz 0,40 MW | 1,131 |
5. |
Lielāka par 0,40 MW, bet nepārsniedz 0,60 MW | 1,086 |
6. |
Lielāka par 0,60 MW, bet nepārsniedz 0,80 MW | 1,072 |
7. |
Lielāka par 0,80 MW, bet nepārsniedz 1,00 MW | 1,055 |
8. |
Lielāka par 1,00 MW, bet nepārsniedz 1,50 MW | 1,035 |
9. |
Lielāka par 1,50 MW, bet nepārsniedz 2,00 MW | 1,008 |
10. |
Lielāka par 2,00 MW, bet nepārsniedz 2,50 MW | 0,992 |
11. |
Lielāka par 2,50 MW, bet nepārsniedz 3,00 MW | 0,982 |
12. |
Lielāka par 3,00 MW, bet nepārsniedz 3,50 MW | 0,974 |
13. |
Lielāka par 3,50 MW, bet nepārsniedz 10,00 MW | 0,965 |
14. |
Lielāka par 10,00 MW, bet nepārsniedz 20,00 MW | 0,950 |
15. |
Lielāka par 20,00 MW, bet nepārsniedz 40,00 MW | 0,920 |
16. |
Lielāka par 40,00 MW, bet nepārsniedz 60,00 MW | 0,890 |
17. |
Lielāka par 60,00 MW, bet nepārsniedz 80,00 MW | 0,860 |
18. |
Lielāka par 80,00 MW, bet nepārsniedz 100,00 MW | 0,830 |
19. |
Lielāka par 100,00 MW | 0,800 |
Piezīme. Elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu nosaka saskaņā ar elektrostacijas tehnisko dokumentāciju, ievērojot faktiski uzstādīto elektroenerģijas ražošanas iekārtu bruto jaudu. |
Biogāzes ražošanas iekārtās kā kurināmā izejvielu biogāzes ražošanai izmanto šādus organiskas izcelsmes atkritumus un ražošanas atlikumproduktus:
1) aļģes, ja tās audzētas uz zemes dīķos vai fotobioreaktoros;
2) tādu jauktu sadzīves atkritumu biomasas frakcija, kuru izcelsme ir privātas mājsaimniecības, bet kuri nav savākti, nošķirot atkritumu plūsmu pēc atkritumu veida un īpašībām;
3) bioloģiski atkritumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, kuru izcelsme ir privātas mājsaimniecības un kuri savākti, nošķirot atkritumu plūsmu pēc atkritumu veida un īpašībām;
4) ražošanas atkritumu biomasas frakcija, ko nevar izmantot pārtikas vai barības ķēdē, un citi organiskas izcelsmes atkritumi un ražošanas atlikumprodukti, tostarp materiāli no mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības, lauksaimniecības ražošanas, pārtikas ražošanas un pārstrādes, zvejniecības un akvakultūras nozares;
5) salmi;
6) kūtsmēsli un notekūdeņu dūņas;
7) palmu eļļas ražošanas šķidrās atliekas un tukši palmu augļu ķekari;
8) taleļļas darva;
9) jēlglicerīns;
10) cukurniedru izspaidas;
11) vīnogu čagas un vīna nogulsnes;
12) riekstu čaumalas;
13) sēnalas;
14) vālītes, kas attīrītas no kukurūzas graudiem;
15) mežsaimniecības un uz mežsaimniecību balstītu nozaru atkritumu un atlikumu biomasas frakcija – mizas, zari, pirms tirgū laišanas veiktas starpcirtes produkti, lapas, skujas, koku galotnes, zāģskaidas, ēveļskaidas, melnais atsārms, brūnais atsārms, šķiedru duļķes, lignīns un taleļļas darva;
16) cits nepārtikas celulozes materiāls;
17) cits lignocelulozes materiāls, izņemot zāģbaļķus un finierklučus.
Nr. |
Koģenerācijas tehnoloģija |
Attiecība starp |
1. |
Kombinētā cikla gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju | 0,95 |
2. |
Tvaika kondensācijas turbīna ar termofikācijas nozartvaiku | 0,45 |
3. |
Tvaika pretspiediena turbīna | 0,45 |
4. |
Gāzes turbīna ar siltuma utilizāciju | 0,55 |
5. |
Iekšdedzes dzinējs | 0,75 |
Elektrostacijas gada pārskatā norāda šādu informāciju:
1. Vispārīga informācija par elektrostaciju:
1.1. komersants (nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs);
1.2. oficiālā elektroniskā adrese;
1.3. elektrostacijas atrašanās vieta (adrese vai zemesgabala kadastra numurs);
1.4. (svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 177);
1.5. elektrostacijā uzstādīto ģenerētājvienību kopējā elektriskā jauda (MW);
1.6. izmantotā tehnoloģija;
1.7. izmantotie atjaunojamie energoresursi (ūdens, vējš, biomasa, biogāze, saule);
1.8. darbinieku skaits;
1.9. persona, kura saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta 5. punkta "a" vai "b" apakšpunktu uzskatāma par kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju, un dati, kas ļauj šo personu nepārprotami identificēt1;
1.10. lietderīgi izmantotās siltumenerģijas lietotājs (nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs) vai izmantošanas veids, ja siltumenerģija netiek pārdota;
1.11. biomasas vai biogāzes koģenerācijas iekārtās uzstādītā siltuma jauda (MW) (bruto2);
1.12. hidroelektrostacijas faktiskais ūdens kritums (m);
1.13. spriegums tīklā, kuram pieslēgta elektrostacija (kV);
1.14. kontaktpersona (e-pasta adrese, tālruņa numurs), ar kuru birojs var sazināties saistībā ar plānotajām pārbaudēm;
1.15. kontaktpersona (tālruņa numurs), kura var nodrošināt biroja pārstāvjiem piekļuvi elektrostacijai;
1.16. skaitītāju identifikācijas numuri.
2. Informācija par elektrostacijas darbību:
2.1. informācija par elektrostacijā patērēto kurināmo un kurināmā izejvielu3 (pa mēnešiem, kopā gadā):
2.1.1. kurināmā nosaukums:
2.1.1.1. patēriņš naturālā izteiksmē;
2.1.1.2. siltumspēja;
2.1.1.3. patēriņš enerģijas izteiksmē (MWh);
2.1.1.4. cena;
2.1.2. kurināmā izejvielas nosaukums atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" (turpmāk – noteikumi) 2. pielikumam5:
2.1.2.1. patēriņš naturālā izteiksmē;
2.1.2.2. īpatsvars kopējā izejvielu apjomā (%);
2.1.3. kurināmā izejvielu piegādes attālums4;
2.2. informācija par elektrostacijā saražoto un patērēto siltumenerģiju (pa mēnešiem, kopā gadā):
2.2.1. saražotā siltumenerģija (MWh);
2.2.2. lietderīgā siltumenerģija (MWh);
2.2.3. siltumenerģijas pašpatēriņš (MWh);
2.3. informācija par elektrostacijā saražoto un pirkto elektroenerģiju (pa mēnešiem, kopā gadā):
2.3.1. saražotā elektroenerģija (MWh);
2.3.2. tīklā nodotā elektroenerģija (MWh), tai skaitā:
2.3.2.1. obligātā iepirkuma ietvaros pārdotā elektroenerģija (MWh);
2.3.2.2. elektroenerģijas tirgū pārdotā elektroenerģija (MWh);
2.3.3. pirktā elektroenerģija (MWh).
3. Auditora ziņojums.
4. Dokumentu kopijas, kas pamato siltumenerģijas efektīvu izlietojumu.
5. Informācija par kurināmā siltumspējas noteikšanu:
5.1. apraksts par izmantotā kurināmā siltumspējas noteikšanu;
5.2. aprēķina piemērs par izmantotā kurināmā siltumspējas noteikšanu.
6. Informācija par mērīšanas līdzekļiem un mērīšanas līdzekļu sistēmām:
6.1. mērīšanas līdzekļu un mērīšanas līdzekļu sistēmu uzskaitījums, identifikācijas numuri un verificēšanas vai kalibrēšanas termiņi;
6.2. izmantoto kurināmā mērīšanas līdzekļu vai mērīšanas līdzekļu sistēmu darbības apraksts (ja attiecināms);
6.3. biogāzes stacijā izmantoto biogāzes izejvielu mērīšanas līdzekļu vai mērīšanas līdzekļu sistēmu darbības apraksts (ja attiecināms).
7. Dokumentu kopijas par laboratorijās veiktajiem mērījumiem.
8. Dokumenti, kas pamato biogāzes iekārtā izmantoto izejvielu veidu, izcelsmi un apjomu.
9. Paskaidrojuma raksts par pārskata gadā veiktajām izmaiņām elektrostacijā, tai skaitā norādot elektrostacijas elementus, ko skar attiecīgās izmaiņas.
10. Informācija par elektrostacijas pamatlīdzekļu nolietojumu.
Piezīmes.
1 Ja komersants objektīvu iemeslu dēļ nevar noskaidrot personu, kura uzskatāma par kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju, vai nevar iegūt atsevišķas ziņas par minēto personu vai ja šādas personas nav, komersants norāda iemeslus, kuru dēļ ziņas par kapitālsabiedrības patiesajiem labuma guvējiem netiek sniegtas.
2 Koģenerācijas elektrostacijā uzstādītā siltuma jauda, kas atbilst elektrostacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu izgatavotāja noteikto bruto siltumjaudu summai.
3 Norāda informāciju par katru elektrostacijā izmantoto kurināmā un kurināmā izejvielas veidu.
4 Aizpilda komersants, kurš kopā ar iesniegumu iesniedzis noteikumu 5. pielikuma 2. punktā minēto informāciju.
5 Aizpilda komersants, kas elektroenerģiju ražo biogāzes elektrostacijā.
I. Elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķina gaita
1. Iekšējā peļņas norma ir diskonta likmes vērtība, pie kuras pašreizējā diskontētās naudas plūsmas vērtība ir vienāda ar sākotnēji ieguldītā kapitāla vērtību. Iekšējā peļņas norma tiek aprēķināta uz pēdējo gadu, kad ražotājs var izmantot tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29. pantu. Iekšējo peļņas normu aprēķina, ņemot vērā elektrostacijas vienotā tehnoloģiskā cikla principu:
1.1. iekšējās peļņas normas aprēķinam izmanto datus par elektrostacijā veiktajām investīcijām, faktisko ieņēmumu un izdevumu datus un ekspluatācijas izmaksu līmeņatzīmes. Ja komersants nevar iesniegt kādu no elektrostacijas faktisko ieņēmumu vai izdevumu datiem, tad iekšējās peļņas normas aprēķinam norēķinu periodam, kas nav mazāks par vienu mēnesi, izmanto pielikumā noteiktās līmeņatzīmes;
1.2. aprēķinam nepieciešamos datus par elektroenerģijas apjomu un cenu, kas iepirkta obligātā iepirkuma ietvaros, birojs pieprasa publiskajam tirgotājam.
2. Iekšējo peļņas normu aprēķina ar pakāpeniskām iterācijām, izmantojot šādu formulu:
, kur
TNPt – tīrā naudas plūsma jeb naudas plūsma (euro), kas paliek komersanta rīcībā pēc visu ražošanas izdevumu segšanas, kalendāra gadā t;
r – iekšējā peļņas norma (%);
t – kalendāra gads, par kuru tiek veikts aprēķins;
t0 – kalendāra gads, kad komersants ir sācis izmantot valsts atbalstu;
n – kalendāra gads, kad komersanta tiesībām, kas piešķirtas saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29. pantu, beidzas izmantošanas laiks;
– komersanta elektrostacijā veikto investīciju faktiskās vērtības (euro) atbilstoši iesniegtajai pamatojošajai dokumentācijai;
Ipiesl – komersanta elektrostacijas elektroenerģijas pieslēguma faktiskās izmaksas (euro) elektroenerģijas tīklam atbilstoši iesniegtajai pamatojošajai dokumentācijai;
– līdz kalendāra gadam t0 (neieskaitot) par komersanta elektrostaciju piešķirtais un faktiski saņemtais publiskais finansējums (euro), tai skaitā maksājumi no valsts vai pašvaldības budžeta, kredītu procentu likmju subsidēšana, kā arī cita finanšu palīdzība, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.
3. Ja komersants investīcijas elektrostacijā ir veicis, pirms ir pieņemts lēmums par tiesību piešķiršanu saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29. pantu, investīcijas elektrostacijā var noteikt saskaņā ar līmeņatzīmēm:
, kur
– elektrostacijas uzstādītā elektriskā jauda (MW), kas norādīta līgumā ar publisko tirgotāju, kalendāra gadā t0;
– īpatnējo investīciju līmeņatzīmes (euro/kW) saskaņā ar šā pielikuma 1. tabulu.
4. Tīro naudas plūsmu kalendāra gadā t aprēķina, izmantojot šādu formulu:
, kur
– tīrā naudas plūsma jeb naudas plūsma (euro), kas paliek komersanta rīcībā pēc visu ražošanas izdevumu segšanas, kalendāra gada t kalendāra mēnesī i;
– elektrostacijā veikto papildu investīciju faktiskās vērtības (euro), lai atbilstoši ražošanas tehnoloģijai un vienotā tehnoloģiskā cikla principam nodrošinātu elektrostacijas tehnoloģiskās funkcijas vai lai palielinātu elektrostacijas elektrisko jaudu, kalendāra gadā t;
Dt – kalendāra gadā t par komersanta elektrostaciju piešķirtais un faktiski saņemtais publiskais finansējums (euro), tai skaitā maksājumi no valsts vai pašvaldības budžeta, kredītu procentu likmju subsidēšana, kā arī cita finanšu palīdzība, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.
5. Tīro naudas plūsmu kalendāra gada t kalendāra mēnesī i aprēķina, izmantojot šādu formulu:
, kur
– elektrostacijas ieņēmumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i;
– elektrostacijas izdevumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i.
6. Elektrostacijas ieņēmumus kalendāra gada t kalendāra mēnesī i aprēķina, izmantojot faktiskos datus vai līmeņatzīmes:
6.1. elektrostacijas ieņēmumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i , aprēķinam izmantojot faktiskos datus:
, kur
– no komersanta elektrostacijas obligātā iepirkuma ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms (MWh) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodiem mēnesī no komersanta elektrostacijas obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģijas apjomu aprēķina kā pēdējo triju pilnu kalendāra gadu vidējo mēnesī obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģijas apjomu, bet nepārsniedzot maksimāli atļauto obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjomu;
– komersanta elektrostacijai piemērotā elektroenerģijas iepirkuma cena (euro/MWh) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i;
– faktiskais ieturētais subsidētās elektroenerģijas nodoklis (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i;
– komersanta ieņēmumi (euro) no elektrostacijā saražotās un pārdotās elektroenerģijas, kas nav pārdota obligātā iepirkuma ietvaros, kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Ieņēmumu aprēķinam nākotnes periodā elektroenerģijas cenu nosaka kā pēdējo triju pilnu kalendāra gadu vidējo mēnesī ārpus obligātā iepirkuma pārdotās elektroenerģijas cenu, bet elektroenerģijas apjomu aprēķina kā pēdējo triju pilnu kalendāra gadu vidējo mēnesī ārpus obligātā iepirkuma pārdoto elektroenerģijas apjomu;
– siltumenerģijas pārdošanas cena vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktais siltumenerģijas ražošanas tarifs (euro/MWh) atbilstoši iesniegtajai pamatojošajai dokumentācijai kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodiem siltumenerģijas cenu nosaka kā pēdējā pilnā kalendāra gada vidējo mēneša siltumenerģijas cenu;
– koģenerācijas stacijā saražotais lietderīgās siltumenerģijas apjoms (MWh) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodiem mēnesī saražotās lietderīgās siltumenerģijas apjomu aprēķina kā pēdējo triju pilnu kalendāra gadu vidējo mēnesī saražoto lietderīgās siltumenerģijas apjomu;
6.2. elektrostaciju ieņēmumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i , aprēķinam izmantojot līmeņatzīmes:
, kur
– siltumenerģijas ražošanas tarifs (euro/MWh) saskaņā ar šā pielikuma 8. tabulu kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodiem siltumenerģijas ražošanas tarifu nosaka kā pēdējā pilnā kalendāra gada vidējo mēneša siltumenerģijas ražošanas tarifu;
– elektrostacijā uzstādītā neto siltuma jauda (MW) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i;
– komersanta elektrostacijas darba stundas (h) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i;
– koģenerācijas stacijā pašpatēriņam izmantotā siltumenerģija kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Pašpatēriņam izmantotais siltumenerģijas apjoms stacijām, kas darbojas ar poligongāzi, un biogāzes stacijām, kuras biogāzes ražošanai izmanto fermenterus, ir 30 %, bet pārējām koģenerācijas stacijām ir 0.
7. Kalendāra gada t kalendāra mēnesī i elektrostacijas uzstādītā neto siltuma jauda vēja un hidroelektrostacijām ir 0. Pārējām elektrostacijām to aprēķina, izmantojot šādu formulu:
, kur
– koģenerācijas elektrostacijas uzstādītā siltuma jauda, kas atbilst elektrostacijā uzstādīto koģenerācijas iekārtu izgatavotāja noteikto bruto siltumjaudu summai (MW).
8. Elektrostacijas darba stundas kalendāra gada t kalendāra mēnesī i aprēķina, izmantojot šādu formulu:
, kur
– elektrostacijas uzstādītā elektriskā jauda (MW), kas norādīta līgumā ar publisko tirgotāju.
9. Elektrostacijas izdevumus (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i aprēķina, izmantojot faktiskos datus vai līmeņatzīmes:
9.1. vēja elektrostaciju izdevumi kalendāra gada t kalendāra mēnesī i :
, kur
– elektrostacijā veikto kopējo faktisko investīciju apjoms (euro);
0,03 – koeficients, kas raksturo elektrostacijas ekspluatācijas izmaksu īpatsvaru veiktajās investīcijās, noteikts šā pielikuma 2. tabulā;
– elektroenerģijas ražošanai piešķirtā valsts atbalsta izlietošanas uzraudzības nodeva un valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu kalendāra gadā t (euro). Nākotnes periodu aprēķiniem nodevas apmēru pieņem tādu, kāds tas ir bijis pēdējā pilnā kalendāra gadā;
– jaudas maksa elektroenerģijas ražotājiem, kas noteikta atbilstoši uzstādītajai elektroenerģijas ražošanas jaudai un saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikto tarifu, kalendāra gada t kalendāra mēnesī i (euro). Nākotnes periodu aprēķiniem jaudas maksas apmēru pieņem tādu, kāds tas ir bijis pēdējā pilnā kalendāra gadā;
b – balansēšanas atbildības faktora līmeņatzīme, kas raksturo vēja elektrostacijas nebalansa līmeni un ir noteikta atkarībā no uzstādītās elektriskās jaudas, kura norādīta līgumā ar publisko tirgotāju, kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Balansēšanas atbildības faktora līmeņatzīme ir noteikta šā pielikuma 7. tabulā;
9.2. hidroelektrostaciju izdevumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i :
, kur
0,04 – koeficients, kas raksturo elektrostacijas ekspluatācijas izmaksu īpatsvaru veiktajās investīcijās, noteikts šā pielikuma 2. tabulā;
– dabas resursu nodoklis par ūdeņu lietošanu elektrostacijās (euro), kas tiek aprēķināts katrai hidroelektrostacijai saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu, ņemot vērā hidroelektrostacijas faktisko ūdens kritumu, pieņemot lietderības koeficientu 75 % un ņemot vērā saražotās elektroenerģijas apjomu kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodu aprēķiniem nodokļa apmēru pieņem tādu, kāds tas ir bijis pēdējā pilnā kalendāra gadā;
9.3. biomasas staciju izdevumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i , aprēķinam izmantojot faktiskos datus:
, kur
– patērētā kurināmā apjoms (MWh), kas nepieciešams komersanta elektrostacijas darbības nodrošināšanai, kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodiem mēnesī patērētā kurināmā apjomu aprēķina kā pēdējo triju pilnu kalendāra gadu vidējo mēnesī patērētā kurināmā apjomu elektrostacijā;
– kurināmā faktiskā cena (euro/MWh) atbilstoši iesniegtajai pamatojošajai dokumentācijai. Nākotnes periodiem kurināmā cenu nosaka kā pēdējā pilnā kalendāra gada vidējo mēneša kurināmā cenu;
0,11 – koeficients, kas raksturo elektrostacijas ekspluatācijas izmaksu īpatsvaru veiktajās investīcijās, noteikts šā pielikuma 2. tabulā;
9.4. biomasas staciju izdevumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i , aprēķinam izmantojot līmeņatzīmes:
, kur
– aprēķinātais patērētā kurināmā apjoms (MWh), kas nepieciešams komersanta elektrostacijas darbības nodrošināšanai kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodiem mēnesī patērētā kurināmā apjomu aprēķina kā pēdējo triju pilnu kalendāra gadu vidējo mēnesī patērētā kurināmā apjomu elektrostacijā;
– biomasas kurināmā cenas līmeņatzīme (euro/MWh), kas noteikta šā pielikuma 6. tabulā, kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodiem kurināmā cenu nosaka kā pēdējā pilnā kalendāra gada vidējo mēneša kurināmā cenu;
9.5. biogāzes staciju izdevumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i , aprēķinam izmantojot faktiskos datus:
, kur
– biogāzes koģenerācijas stacijas ekspluatācijas izmaksu līmeņatzīme, kas noteikta šā pielikuma 3. tabulā atkarībā no gada un organiskas izcelsmes atkritumu un ražošanas atlikumproduktu īpatsvara kopējā izejvielu apjomā. Aprēķinos izmanto zemāko šā pielikuma 3. tabulā norādīto ekspluatācijas izmaksu līmeņatzīmi dotajā aprēķina periodā. Ja komersants, iesniedzot pamatojošo dokumentāciju, pierāda lielāku organiskas izcelsmes atkritumu un ražošanas atlikumproduktu īpatsvaru kopējā izejvielu apjomā, aprēķinos izmanto augstāku atbilstošo šā pielikuma 3. tabulā norādīto līmeņatzīmi.
Nākotnes periodam izmanto zemāko šā pielikuma 3. tabulā norādīto ekspluatācijas izmaksu līmeņatzīmi dotajā aprēķinu periodā. Ja komersants, iesniedzot pamatojošo dokumentāciju, pierāda, ka pēdējo triju pilnu kalendāra gadu vidējais organiskas izcelsmes atkritumu un ražošanas atlikumproduktu īpatsvars kopējā izejvielu apjomā pārsniedz noteikto minimālo organiskas izcelsmes atkritumu un ražošanas atlikumproduktu īpatsvaru kopējā izejvielu apjomā, tad nākotnes periodam organiskās izcelsmes atkritumu apjomu nosaka kā pēdējo triju pilnu kalendāra gadu vidējo organiskas izcelsmes atkritumu apjomu kalendāra mēnesī un aprēķinos izmanto augstāku atbilstošo šā pielikuma 3. tabulā norādīto līmeņatzīmi;
9.6. biogāzes staciju izdevumi (euro) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i , aprēķinam izmantojot līmeņatzīmes:
, kur
– biogāzes un poligongāzes kurināmā cenas līmeņatzīme (euro/MWh), kas noteikta šā pielikuma 4. un 5. tabulā, kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodiem kurināmā cenu nosaka kā pēdējā pilnā kalendāra gada vidējo mēneša kurināmā cenu.
10. Aprēķināto patērētā kurināmā apjomu (MWh) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i nosaka, izmantojot šādu formulu:
, kur
pašpatēriņam izlietotā saražotā elektroenerģija (MWh), kas nosakāma kā iepriekšējo triju gadu vidējais rādītājs starpībai starp gadā saražoto un tīklā nodoto elektroenerģiju;
– koģenerācijas iekārtas lietderības koeficients, kas raksturo koģenerācijas iekārtas efektivitāti. Iekārtas lietderības koeficients ir norādīts iekārtas tehniskajā dokumentācijā. Ja tāda nav pieejama, lietderības koeficientu biomasas un biogāzes iekārtām nosaka 80 %.
11. Elektrostacijā veikto kopējo faktisko investīciju apjomu (euro) aprēķina, izmantojot šādu formulu:
, kur
– komersanta elektrostacijā papildus veikto faktisko investīciju apjoms, tai skaitā kapitalizētu remontu izmaksas (euro).
12. Aprēķinā, kas veikts saskaņā ar šo pielikumu, vērtības naudas izteiksmē noapaļo līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata. Ja trešā zīme aiz komata ir no 0 līdz 4, centa vērtība nemainās. Ja trešā zīme aiz komata ir no 5 līdz 9, centu noapaļo par vienu vienību uz augšu.
II. Līmeņatzīmes elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinam
1. tabula
Elektrostaciju īpatnējo investīciju Iīp (euro/kWel) līmeņatzīmes
Uzstādītā elektriskā jauda Pel |
Biogāzes stacijas |
Biomasas un biomasas gazifikācijas stacijas |
Vēja elektrostacijas |
Hidroelektrostacijas |
Nepārsniedz 0,25 MW | 4000 |
4500 |
2150 |
3000 |
Lielāka par 0,25 MW, bet nepārsniedz 0,5 MW | 4000 |
4500 |
1400 |
2500 |
Lielāka par 0,5 MW, bet nepārsniedz 1 MW | 3800 |
4500 |
1400 |
2000 |
Lielāka par 1 MW, bet nepārsniedz 2 MW | 3800 |
4000 |
1400 |
1500 |
Lielāka par 2 MW, bet nepārsniedz 4 MW | 3300 |
4000 |
1400 |
1500 |
Lielāka par 4 MW | 3300 |
3600 |
1400 |
1500* |
2. tabula
Elektrostacijas ekspluatācijas izmaksu līmeņatzīmes
Tehnoloģija |
Līmeņatzīmes |
Vēja elektrostacijas | 3 % no elektrostacijā veiktajām investīcijām, gadā |
Hidroelektrostacijas | 4,0 % no elektrostacijā veiktajām investīcijām, gadā |
Biomasas stacijas | 11 % no elektrostacijā veiktajām investīcijām, gadā |
3. tabula
Biogāzes elektrostaciju ekspluatācijas izmaksu līmeņatzīme
Līdz 2022. gadam |
2022.–2025. gads |
2026.–2029. gads |
No 2030. gada |
Ekspluatācijas izmaksas, % no elektrostacijā veiktajām investīcijām (gadā) |
|
Organiskas izcelsmes atkritumu un ražošanas atlikumproduktu īpatsvars pret kopējo patērēto izejvielu apjomu biogāzes ražošanā (%) |
mazāk par 50 % |
vismaz 40 %, bet mazāk par 50 % |
– |
– |
6 % |
vismaz 50 %, bet mazāk par 70 % |
vismaz 60 %, bet mazāk par 70 % |
– |
9 % |
||
vismaz 70 %, bet mazāk par 80 % |
vismaz 80 %, bet mazāk par 90 % |
12 % |
|||
vismaz 80 % |
vismaz 90 % |
13 % |
4. tabula
Biogāzes stacijām (izņemot stacijas, kurās izmanto biomasas gazifikāciju vai poligongāzes) piemērojamās kurināmā cenas līmeņatzīmes
Uzstādītā elektriskā jauda Pel |
Kurināmā cena bez PVN Ckur (euro/MWh) |
||||||||
2008. |
2009. |
2010. |
2011. |
2012. |
2013. |
2014. |
2015. |
2016. |
|
Nepārsniedz 0,5 MW | 51,08 |
40,51 |
30,98 |
35,47 |
42,39 |
43,65 |
46,31 |
48,14 |
51,83 |
Lielāka par 0,5 MW, bet nepārsniedz 1 MW | 48,11 |
38,15 |
29,19 |
33,41 |
39,93 |
41,12 |
43,62 |
45,35 |
48,82 |
Lielāka par 1 MW | 46,15 |
36,60 |
27,99 |
32,05 |
38,30 |
39,44 |
41,84 |
43,49 |
46,83 |
2017. |
2018. |
2019. |
2020. |
2021. |
2022. |
||||
Nepārsniedz 0,5 MW | 52,38 |
50,98 |
48,00 |
53,28 |
52,47 |
51,65 |
|||
Lielāka par 0,5 MW, bet nepārsniedz 1 MW | 49,34 |
48,02 |
45,21 |
49,93 |
49,16 |
48,40 |
|||
Lielāka par 1 MW | 47,32 |
46,06 |
43,37 |
49,93 |
49,16 |
48,40 |
5. tabula
Poligongāzes cenas līmeņatzīmes
Uzstādītā elektriskā jauda Pel |
Kurināmā cena bez PVN Ckur (euro/MWh) |
visi gadi | |
Visas jaudas |
10 |
6. tabula
Biomasas un biomasas gazifikācijas stacijām piemērojamās kurināmā cenas līmeņatzīmes
Kurināmā cena bez PVN Ckur (euro/MWh) | |||||||||
1995. |
1996. |
1997. |
1998. |
1999. |
2000. |
2001. |
2002. |
2003. |
2004. |
3,73 |
3,67 |
3,59 |
3,77 |
3,94 |
4,22 |
4,61 |
5,16 |
5,67 |
5,99 |
2005. |
2006. |
2007. |
2008. |
2009. |
2010. |
2011. |
2012. |
2013. |
2014. |
6,31 |
7,37 |
8,6 |
11,06 |
8,6 |
7,37 |
8,6 |
8,6 |
11,06 |
9,83 |
2015. |
2016. |
2017. |
2018. |
2019. |
2020. |
2021. |
2022. |
||
9,83 |
8,6 |
8,6 |
12,29 |
13,07 |
11,02 |
14,49 |
12,73 |
7. tabula
Vēja elektrostacijām piemērojamās līmeņatzīmes
Uzstādītā elektriskā jauda Pel |
Balansēšanas atbildības faktors b (%) |
Nepārsniedz 0,25 MW | 0* |
Lielāka par 0,25 MW, bet nepārsniedz 1 MW | 15 |
Lielāka par 1 MW, bet nepārsniedz 2 MW | 15 |
Lielāka par 2 MW | 10 |
8. tabula
Siltumenerģijas ražošanas tarifs (euro/MWh) no 1995. gada līdz 2022. gadam
Gads |
Siltumenerģijas ražošanas tarifs (euro/MWh)* |
Gads |
Siltumenerģijas ražošanas tarifs (euro/MWh) |
|
1995. |
11,67 |
2009. |
39,16 |
|
1996. |
12,12 |
2010. |
38,44 |
|
1997. |
12,24 |
2011. |
38,44 |
|
1998. |
12,28 |
2012. |
42,06 |
|
1999. |
12,33 |
2013. |
39,16 |
|
2000. |
12,38 |
2014. |
32,63 |
|
2001. |
12,38 |
2015. |
31,91 |
|
2002. |
12,38 |
2016. |
26,11 |
|
2003. |
12,38 |
2017. |
26,11 |
|
2004. |
12,38 |
2018. |
26,83 |
|
2005. |
16,51 |
2019. |
24,99 |
|
2006. |
21,76 |
2020. |
23,28 |
|
2007. |
26,11 |
2021. |
21,68 |
|
2008. |
36,99 |
2022. |
20,20 |