Noteikumu projekts

22-TA-842
Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi
Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 18.2 panta trešo daļu un 18.5 pantu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību un aizsardzību:
1.1.1.
prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas vietām, barošanai, dzirdināšanai, fiziskām nodarbībām un pārvadāšanai;
1.1.2.
prasības suņa turēšanai ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja lietošanā esošā teritorijā;
1.1.3.
prasības, kas jāievēro, lai suns, kaķis un mājas (istabas) sesks varētu uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja lietošanā esošās teritorijas;
1.1.4.
gadījumus, kad suni atļauts piesiet;
1.1.5.
prasības mājas (istabas) dzīvnieku demonstrēšanai publiskā izstādē.
1.2.
attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka, kas pavairo sev piederošu suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku un atsavina to pēcnācējus:
1.2.1.
ir apmācīts mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā un par to ir saņēmis apliecinājumu;
1.2.2.
izglītību un darba pieredzi personām, kas ir tiesīgas apmācīt;
1.2.3.
prasības izglītībai un darba pieredzei personām, kurām nav nepieciešama papildu apmācība;
1.2.4.
apmācību programmas saturu un apjomu, periodiskumu un pārbaudījuma norises kārtību;
1.2.5.
prasības apmācīto personu uzskaitei un apliecībā par apmācību norādāmo informāciju.
2.
Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1.
voljērs – iežogots laukums ārpus telpām ar vai bez  jumta, grīdas seguma;
2.2.
mājas (istabas) dzīvnieka pavairošana – pavairošana, kuras rezultātā vienam mājas (istabas) dzīvniekam ir vismaz viens mazuļu metiens dzīves laikā;
2.3.
dzīvnieka pavairotājs – persona, kurai pieder mājas (istabas) dzīvnieks, kurš pavairo mājas (istabas) dzīvnieku, gūstot vai negūstot peļņu.
3.
Šajos noteikumos noteiktās prasības nodrošina īpašnieks, turētājs vai persona, kurai īpašnieks uzticējis dzīvnieka turēšanu.
II.Prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas vietām, barošanai, dzirdināšanai, fiziskām aktivitātēm un pārvadāšanai  
4.
Mājas (istabas) dzīvnieka turēšanas vieta atbilst šādām prasībām:
4.1.
iekārtas un aprīkojums ir atbilstošs izmitināmo dzīvnieku sugai;
4.2.
ir ievērotas tajās turamās sugas dzīvnieku fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības;
4.3.
ir ierīkota guļamvieta un aktivitāšu zona;
4.4.
tās ir nodrošinātas pret caurvēju, vibrāciju un troksni;
4.5.
tīras un, ja nepieciešams dezinficējamas;
4.6.
ja nepieciešams, tā ir nodrošināta ar izolāciju, apsildi un ventilāciju;
4.7.
temperatūra un relatīvais mitrumus atbilstošs, pielāgots sugai un vecuma grupai;
4.8.
trokšņa līmenis nedrīkst negatīvi ietekmēt dzīvnieku labturību;
4.9.
turēšanas vietu, ja nepieciešams, aprīko ar skaņas izolācijas un slāpēšanas materiāliem;
4.10.
ir nodrošināts dabiskais vai mākslīgais apgaismojums. Ja dabiskais apgaismojums nenodrošina piemērotu gaismas vai tumsas ciklu, nodrošina kontrolētu apgaismojumu, atbilstoši dzīvnieka etoloģijai.
5.
Mājas (istabas) dzīvniekam nodrošina:
5.1.
vienmēr brīvi pieejamu svaigu dzeramo ūdeni piemērotā traukā, kuru nevar apgāzt, to regulāri uztur tīru un, ja nepieciešams, dezinficē;
5.2.
ja izmanto  automātiskās dzirdīšanas iekārtas, tās regulāri pārbauda, veic to apkopi un skalošanu. Ja izmanto būrus ar vienlaidu grīdu, novērš applūšanas risku;
5.3.
pilnvērtīgu barošanu ne retāk kā reizi dienā atbilstoši tā sugai, šķirnei, vecumam, fiziskai slodzei un fizioloģijai.
6.
Attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieka barošanu ievēro šādas prasības:
6.1.
barības forma, saturs un pasniegšanas veids atbilst dzīvnieka uztura un uzvedības vajadzībām, sugai, šķirnei, vecumam, fiziskai slodzei un fizioloģijai;
6.2.
dzīvnieku barība drīkst saturēt tikai tās vielas, kuras atļauts lietot saskaņā ar dzīvnieku barības apriti  regulējošajiem normatīvajiem aktiem;
6.3.
barības uzglabāšanai ierīko atsevišķu telpu vai nodalītu vietu, kurā nodrošina piemērotus dzīvnieku barības uzglabāšanas apstākļus, ievērojot dzīvnieku barības ražotāja nosacījumus (sausas telpas, paliktņi vai plaukti iepakojumu novietošanai, attiecīgs temperatūras un mitruma režīms), lai nodrošinātu dzīvnieku barības nekaitīgumu;
6.4.
visus barības traukus vai citus barošanas piederumus regulāri tīra un, ja nepieciešams, dezinficē.
7.
Ja dzīvniekus izmitina pa pāriem vai grupās, vieta un telpa ir plānota tā, lai izvairītos no dzīvnieku konkurences par resursiem (platību, guļvietu, atpūtas zonu, tualeti, ūdeni un barību).
8.
Ja nepieciešams, atbilstoši dzīvnieka fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām, nodrošina ar tualeti, kas ir novietota atsevišķi no dzīvnieka atpūtas zonas, kurai tas var brīvi piekļūt un tualeti regulāri uztur tīru. 
9.
Mājas (istabas) dzīvniekam nodrošina fizisko slodzi un brīvas kustības atbilstoši tā etoloģijai un fizioloģijai – staigāt, skriet, spēlēties, apgriezties, stāvēt, stāvēt uz pakaļkājām, luncināt asti, apgulties pilnībā izstieptā stāvoklī.
10.
Mājas (istabas) dzīvnieku kopj atbilstoši etoloģijai, fizioloģijai tā, lai tam neradītu ievainojumus.
11.
Ja mājas (istabas) dzīvniekam tiek izmantoti iemaukti, uzpurnis vai kaklasiksna, tad tā ir piemērota dzīvnieka fizioloģijai un vecumam (plakana, bez dzelkšņiem un asumiem, kas var radīt dzīvniekam sāpes un ciešanas).
12.
Suni, kaķi pastāvīgi netur būrī, sprostā.
13.
Būra, sprosta, voljēra vai cita ierobežota laukuma platība atbilst mājas (istabas) dzīvnieka fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām un tas ir:
13.1.
veidots un iekārtots tā, lai novērstu dzīvnieka savainošanās iespējas un dzīvnieks no tā nevarētu izbēgt;
13.2.
izgatavots no materiāliem, kas ir izturīgi, droši, ilgtspējīgi un kurus var uzturēt labā stāvoklī, to iekšējās virsmas ir viegli tīrāmas un, ja nepieciešams dezinficējamas.
14.
Būri, sprostu, voljēru vai citu ierobežotu laukumu uztur tīru no dzīvnieka izkārnījumiem un tīra vismaz vienu reizi diennaktī.
15.
Par trīs mēnešiem vecākam sunim, kuru tur telpās, nodrošina vismaz vienu stundu ilgu pastaigu vai skriešanu un fizisko slodzi atbilstoši tā fizioloģijai ārpus telpām ne retāk kā divas reizes diennaktī. Intervāls starp abām pastaigas reizēm nav mazāks par astoņām stundām.
16.
Sunim, kas tiek turēts iekštelpās, nodrošina brīvu  pārvietošanos.
17.
Mājas (istabas) dzīvnieku socializē ar cilvēku vai citu dzīvnieku tādā veidā, kas ir atbilstošs dzīvnieka vajadzībām un tā, lai tas varētu izvairīties no cilvēka vai cita dzīvnieka, ja dzīvnieks to vēlas.
18.
Pārvadājot mājas (istabas) dzīvniekus sabiedriskajā transportlīdzeklī:
18.1.
suni ar uzliktu uzpurni tur pavadā vai bez uzpurņa ievieto dzīvnieku pārvadāšanai piemērotā somā, konteinerā vai būrī;
18.2.
citus mājas (istabas) dzīvniekus ievieto piemērotās somās, konteineros vai būros.
19.
Dzīvnieku transportlīdzeklī nedrīkst atstāt bez cilvēka klātbūtnes, ja tas var apdraudēt paša dzīvnieka, citu dzīvnieku vai cilvēku veselību, vai dzīvību un pārvadājot izmanto vienu no veidiem:
19.1.
dzīvnieku ievieto piemērotā somā, konteinerā vai būrī, ko nostiprina ar drošības jostu sistēmu tā, lai noturētu to sēdekļos;
19.2.
dzīvnieku ievieto atsevišķi nodalītā bagāžas nodalījumā.
III.Papildus prasības mājas (istabas) sesku turēšanai
20.
Ja mājas (istabas) sesku tur ierobežotā platībā:
20.1.
izmanto tikai stiepļu sprostu, būri, kas neierobežo dzīvnieka fizioloģiskās vajadzības, nerada tam savainojumus un neļauj izkļūt ārpus tā;
20.2.
stiepļu sprosta, būra izmērs ir vismaz 60 x 80 x 45 centimetri;
20.3.
sprostā, būrī ir miga, kur dzīvnieks var paslēpties un atpūsties;
20.4.
sprosta, būra grīda ir no vienlaidu materiāla.
21.
Ja vienā sprostā, būrī tur vairākus mājas (istabas) seskus, sprosta, būra platība vienam dzīvniekam ir vismaz 0,35 kvadrātmetri un miga ir tik liela, lai tajā vienlaikus var novietoties visi dzīvnieki.
22.
Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs mājas (istabas) seskam nodrošina vismaz trīs stundas ilgu fizisku aktivitāti ārpus sprosta vai būra ne retāk kā vienu reizi dienā.
IV.Papildu prasības suņa turēšanai ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja lietošanā esošā teritorijā
23.
Suni atļauts turēt ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja lietošanā esošā teritorijā (turpmāk – ārpus telpām), ja pēc tā genotipa vai fenotipa var paredzēt, ka tas piemērots turēšanai āra apstākļos, nekaitējot suņa veselībai un labsajūtai.
24.
24. Ārpus telpām suns var atrasties nepiesiets, ja teritorijas daļa, kurā uzturas suns, ir pilnībā norobežota no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas (turpmāk – norobežota teritorija) un ir ievērotas šādas prasības:
24.1.
norobežojums ir atbilstošs suņa izmēram un pietiekami augsts, lai suns tam nevar pārlēkt vai izmantot tā konstrukciju kā pakāpienus, norobežojuma iekšpusē nedrīkst novietot priekšmetus, uz kuriem suns var pakāpties un tikt tam pāri;
24.2.
norobežojuma konstrukcija un materiāli ir pietiekami izturīgi un bez bojājumiem, lai suns tos nevar salauzt un izbāzt galvu (purnu) ārpus norobežotās teritorijas;
24.3.
norobežojuma apakša ir nostiprināta tā, lai suns nevarētu izkļūt no teritorijas;
24.4.
pie norobežotās teritorijas ieejas ir novietota brīdinājuma zīme, ka teritorijā atrodas suns un iespēja sazināties ar dzīvnieka īpašnieku vai turētāju.
25.
Ja suni tur ārpus telpām, tam nodrošina:
25.1.
brīvu piekļuvi guļamvietai iekštelpās vai suņa augumam atbilstošu būdu vai mītni (kas garumā, augstumā un platumā pārsniedz suņa izmērus ne mazāk kā par 30 centimetriem un, kas aprīkota ar atbilstošu grīdas segumu);
25.2.
iespēju patverties no tiešiem saules stariem vai nelabvēlīgiem laika apstākļiem;
25.3.
tīrību suņa būdā vai mītnē;
25.4.
tīrību voljērā vai citā ierobežotā laukumā, kur suns uzturas, kā arī pietiekami drenētu zemi, lai tajā neuzkrātos ūdens no nokrišņiem;
25.5.
svaigu dzeramo ūdeni atbilstoši šo noteikumu 5.1. apakšpunktā noteiktajam, vismaz divas reizes dienā ziemas periodā, kad gaisa temperatūra ir zem 00 C.
26.
Gadījumi, kad suns drīkst atrasties voljērā vai citā ierobežotā laukumā:
26.1.
sacensības, medības, izstādes vai citas vietas, kurās suns tiek izmantots darbam;
26.2.
atpūta vai nakšņošana (piemēram, ceļošanas laikā);
26.3.
pēc praktizējoša veterinārārsta norādījumiem atbilstoši suņa veselības stāvoklim.
27.
Ja suni tur voljērā vai citā ierobežota laukumā, nodrošina tā atbilstību šādām prasībām:
27.1.
minimālā platība ir atbilstoša šo noteikumu 1. pielikumā norādītajiem izmēriem un tā neiekļauj būdas vai mītnes izmērus;
27.2.
suņa augumam atbilstošu būdu vai mītni (kas garumā, augstumā un platumā pārsniedz suņa izmērus ne mazāk kā par 30 centimetriem un kas aprīkota ar atbilstošu grīdas segumu);
27.3.
tas ir veidots un iekārtots tā, lai novērstu dzīvnieka savainošanās iespējas un dzīvnieks no tā nevarētu izbēgt;
27.4.
tas var būt ar vai bez grīdas seguma;
27.5.
ja tam ir grīdas segums, tas  veidots no vienlaidus līdzena, cieta seguma un nedrīkst izmantot no stieplēm un redelēm veidotu grīdas segumu.
28.
Priekšmets (materiāls, ierīce, iekārta), kuru izmanto suņa piesiešanai ārpus telpām, atbilst suņa fenotipam un vienai no šādām prasībām:
28.1.
tā garums nav īsāks par pieciem metriem un rotējošo elementu savienojumi ir pie kaklasiksnas;
28.2.
nav īsāks par trīs metriem un tas slīd pa vismaz piecu metru garu stiepli un rotējošo elementu savienojumi ir pie kaklasiksnas un pie stieples.
29.
Ja suni tur piesietu, tam nodrošina:
29.1.
kaklasiksnu (plakanu, bez dzelkšņiem un asumiem), iemauktus vai citu suņa ķermenim pieguļošu aksesuāru, kas sunim nerada ievainojumus, nežņaudz to, kā arī nepieļauj iespēju sunim patvarīgi atbrīvoties no tā un kuru regulāri pārbauda;
29.2.
suņa augumam atbilstošu būdu, vai mītni (kas garumā, augstumā un platumā pārsniedz suņa izmērus ne mazāk kā par 30 centimetriem un kas aprīkota ar atbilstošu grīdas segumu);
29.3.
vismaz vienu stundu ilgu pastaigu vai skriešanu un fizisko slodzi atbilstoši tā fizioloģijai ne retāk kā divas reizes diennaktī. Intervāls starp abām pastaigas reizēm nav mazāks par astoņām stundām;
29.4.
socializāciju ar cilvēku vai citu dzīvnieku tādā veidā, kas ir atbilstošs dzīvnieka vajadzībām.
30.
Gadījumi, kad atļauts piesiet suni, kas dzimis pēc 2023. gada 28. februāra:
30.1.
sacensības, medības, izstādes vai citas vietas, kurās suns tiek izmantots darbam;
30.2.
atpūta vai nakšņošana (piemēram, ceļošanas laikā);
30.3.
pēc praktizējoša veterinārārsta norādījumiem atbilstoši suņa veselības stāvoklim.
V.Prasības, kas jāievēro, lai suns, kaķis un mājas (istabas) sesks varētu uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja lietošanā esošās teritorijas
31.
Ja mājas (istabas) dzīvnieks atrodas ārpus tā īpašnieka vai turētāja lietošanā esošās teritorijas, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka dzīvnieks atrodas tā uzraudzībā un kontrolē, izņemot šo noteikumu 37. punktā noteiktajam.
32.
Mājas (istabas) dzīvnieka vešanu ārpus īpašnieka vai turētāja lietošanā esošās teritorijas uztic tikai personai, kura spēj kontrolēt un savaldīt dzīvnieku, un nodrošināt, lai mājas (istabas) dzīvnieks neapdraud cilvēkus un citus dzīvniekus.
33.
Atrodoties ar mājas (istabas) dzīvnieku tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas vietā, kurā tas ir atļauts:
33.1.
suni tur pavadā, ievieto pārvadāšanai vai pārnēsāšanai piemērotā somā, konteinerā;
33.2.
citu mājas (istabas) dzīvnieku ievieto piemērotā somās, konteinerā vai būrī, izņemot kaķus, kas pastāvīgi uzturas tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas vietā.
34.
Suni  drīkst atstāt vienu ne ilgāk kā vienu stundu, ja tas ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību, nerada risku suņa veselībai un dzīvībai un neapdraud cilvēku vai citu dzīvnieku drošību.
35.
Suns nedrīkst atrasties publiski pieejamos bērnu atpūtas un rotaļu laukumos, izņemot, ja suns ir  ievietots piemērotā pārvadāšanas vai pārnēsāšanas somā, konteinerā.
36.
Ja suns atrodas ārpus īpašnieka vai turētāja lietošanā esošās teritorijas:
36.1.
sunim ir uzlikta kakla siksna vai cits aksesuārs (piemēram, iemaukti); 
36.2.
suni ved pie pavadas, izņemot suņu specializētajā pastaigu laukumā un pilsētu un ciemu publiskajās vietās, kurās tas ir atļauts saskaņā ar attiecīgās pašvaldības saistošajiem noteikumiem;
36.3.
pastaigas laikā suns atrodas tā īpašnieka, turētāja vai personas, kurai īpašnieks uzticējis dzīvnieka turēšanu, uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā persona spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību un tas neapdraud cilvēku vai citu dzīvnieku drošību;
36.4.
suņa īpašnieks, turētājs vai personas, kurai īpašnieks uzticējis dzīvnieka turēšanu, savāc suņa ekskrementus.
37.
Kaķis, kas ir vecāks par sešiem mēnešiem var brīvi uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja:
37.1.
tas ir sterilizēts;
37.2.
tas ir apzīmēts ar mikroshēmu un reģistrēts Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē atbilstoši normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību;
37.3.
tam ir kaklasiksna, kura kaķim nerada ievainojumus un nežņaudz to.
38.
Nesterilizēts kaķis var uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja:
38.1.
tam ir kaklasiksna, kas nerada ievainojumus un nežņaudz to;
38.2.
kaķis ir pavadā.
39.
Ja mājas (istabas) sesks atrodas ārpus tā īpašnieka vai turētāja īpašumā vai lietošanā esošās teritorijas:
39.1.
mājas (istabas) seskam ir uzlikta krūšu siksna, iemaukti vai citi aksesuāri, kuri nerada ievainojumus un nežņaudz to; 
 
39.2.
mājas (istabas) sesku ved pavadā, lai garantētu tā drošību.
VI.Prasības mājas (istabas) dzīvnieku demonstrēšanai publiskās izstādēs
40.
Publiskās izstādēs nedrīkst piedalīties:
40.1.
mājas (istabas) dzīvnieki ar klīniskām saslimšanas pazīmēm;
40.2.
mājas (istabas) dzīvnieku mātītes zīdīšanas laikā;
40.3.
kuces un kaķenes, kam  grūsnības laiks pārsniedz 30 dienas, bet citu mājas (istabas) dzīvnieku mātītes grūsnības otrajā pusē;
40.4.
mājas (istabas) dzīvnieku mazuļi, kuri nav atšķirti no mātes, izņemot kaķus, kuri nav atšķirti no mātes, bet ir 2,5 līdz trīs mēnešus veci, ja kaķa īpašnieks uzrāda dokumentu, kas apliecina kaķa mātes vakcināciju pret trakumsērgu saskaņā ar šo noteikumu 40.punktā noteiktajām prasībām;
40.5.
mājas (istabas) dzīvnieki, kuriem ir ektoparazīti.
41.
Publiskās izstādēs drīkst piedalīties suņi, kaķi un mājas (istabas) seski, kuri ir vakcinēti pret trakumsērgu:
41.1.
saskaņā ar veterināro zāļu lietošanas instrukcijā noteikto kārtību un vakcinācija ir derīga;
41.2.
ne vēlāk kā 21 dienu pirms izstādes, ja vakcinācija veikta pirmo reizi vai intervāls pēc iepriekšējās vakcinācijas ir pārsniedzis veterināro zāļu lietošanas instrukcijā noteikto.
42.
Kaķus izstāda tīros stiepļu būros, kuru platība atbilst kaķu fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām. Kaķu būra trīs sienas ir aprīkotas ar izolējošiem aizkariem un būra grīda klāta ar segumu. Būrī pastāvīgi atrodas vai periodiski ievieto trauku ar dzeramo ūdeni un kaķa tualeti.
43.
Publiskās izstādēs drīkst piedalīties truši, kuri ir vakcinēti pret miksomatozi un trušu hemorāģisko septicēmiju saskaņā ar veterināro zāļu lietošanas instrukcijā noteikto kārtību.
VII.Apmācības mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā
44.
Apmācības mājas (istabas) dzīvnieka labturības un aizsardzības jomā nav nepieciešamas personai, kas ir ieguvusi augstāko izglītību veterinārmedicīnā un ir vismaz pēdējo piecu gadu darba pieredze specialitātē, praktizējošam veterinārārstam, praktizējošam kinologam.
45.
Ja mājas (istabas) dzīvnieka pavairotājs ir juridiska persona, vismaz viens tā darbinieks ir ar izglītību veterinārmedicīnā un tam ir vismaz pēdējo piecu gadu darba pieredze specialitātē, vai ir apmācīts mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā.
46.
Apmācību mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā veic saskaņā ar minimālo apmācības programmu, kas noteikta šo noteikumu 2. pielikumā. Minimālais apmācību apjoms ir sešas stundas.
47.
Mājas (istabas) dzīvnieka pavairotājs vai, ja mājas (istabas) dzīvnieka pavairotājs ir juridiska persona, vismaz viens tā darbinieks  apmācību programmu mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā apgūst periodiski reizi desmit gados.
48.
Apmācības mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā ir tiesīga veikt persona, kas ir ieguvusi augstāko izglītību veterinārmedicīnā un ir vismaz pēdējo piecu gadu  darba pieredze specialitātē, un dzīvnieku uzvedības eksperts (zoopsihologs, kinologs) ar vismaz pēdējo piecu gadu  darba pieredzi specialitātē.
49.
Pēc apmācības mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā mājas (istabas) dzīvnieka pavairotājs vai, ja mājas (istabas) dzīvnieka pavairotājs ir juridiska persona, vismaz viens tā darbinieks kārto pārbaudījumu rakstiski vai datorizēti, atbildot uz testa jautājumiem. Pārbaudījumā jāatbild uz 60 jautājumiem, izvēloties atbildi no piedāvātajiem atbilžu variantiem. Atbilžu sniegšanai atvēlētais laiks ir 60 minūtes. Pārbaudījums ir nokārtots, ja persona ir pieļāvusi ne vairāk par četrām nepareizām atbildēm vai neatbildētiem jautājumiem.

 
50.
Persona, kas veic apmācību, mājas (istabas) dzīvnieka pavairotājam vai, ja mājas (istabas) dzīvnieka pavairotājs ir juridiska persona, vismaz viens tā darbinieks, kas nokārtojis pārbaudījumu, izsniedz apliecību, kurā norāda:
50.1.
personas, kas veikusi apmācību, vārdu un uzvārdu;
50.2.
apmācības datumu (DD/MM/GGGG) un derīguma termiņu;
50.3.
apmācības programmas nosaukumu un apjomu;
50.4.
saņēmēja vārdu un uzvārdu.
51.
Persona, kas veic apmācību mājas (istabas) dzīvnieka labturības un aizsardzības jomā izveido un uztur to personu reģistru, kuras ir apguvušas mācību kursu. Reģistrā norāda:
51.1.
mājas (istabas) dzīvnieka pavairotāja vai tā darbinieka vārdu, uzvārdu un personas kodu;
51.2.
apmācības datumu (DD/MM/GGGG);
51.3.
izsniegšanas datumu.
VIII.Prasības noteiktu sugu mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai
52.
Mājas (istabas) putnus tur būros vai telpās. Būra izmērs un aprīkojums (laktiņa, piemērota smalkuma grants u.c.) atbilst putnu sugai un šķirnei.
53.
Baložveidīgos putnus tur būros vai īpaši izbūvētā baložu novietnē, kur ir laktas un ligzdošanas plaukti.
54.
Rāpuļus un abiniekus tur terārijos un akvaterārijos vai īpaši aprīkotās telpās, nodrošinot to sugai atbilstošu temperatūru, mitrumu un apgaismojumu.
55.
Trušus, šinšillas un citus sīkos zīdītājus tur būros. Būri ir tā aprīkoti, lai dzīvniekiem būtu iespēja paslēpties.
56.
Zivis tur speciāli aprīkotos akvārijos, kuros uztur attiecīgajai zivju sugai atbilstošu ūdens temperatūru, aerāciju, apgaismojumu un apdzīvotības blīvumu, akvāriju regulāri uztur tīru.
57.
Veic pasākumus, lai ūdens piegādi akvārijiem un tvertnēm pielāgotu katras zivju, abinieku un rāpuļu sugas vajadzībām un panesībai.
IX.Noslēguma jautājumi
58.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumus Nr.266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” (Latvijas vēstnesis, 2006, 58. nr.; 2009, 105. nr.; 2010, 160.nr.; 2012, 66.nr.).
59.
Noteikumi stājas spēkā 2024. gada 1.janvārī.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-842 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-842 Nr]
Minimālās prasības suņa voljēram vai citam ierobežotam laukumam

 

 

2.
pielikums
Ministru kabineta
[22-TA-842 Dt]
noteikumiem Nr.
[22-TA-842 Nr]
Minimālā apmācību programma suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku labturības un aizsardzības jomā