MK vēstule

Ministru kabinets ir iepazinies ar Saeimas sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas 2024. gada 13. novembra vēstuli par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu un primārās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanu lauku reģionos un sniedz šādas atbildes uz vēstulē minētajām rekomendācijām.

1. Steidzami rast risinājumu, lai nodrošinātu nepārtrauktību neatliekamās medicīniskās palīdzības un primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības saglabāšanai reģionos pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kur pakalpojuma pieejamība jau pašlaik ir apdraudēta.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (turpmāk – NMPD) nodrošina vienmērīgu brigāžu tīkla pārklājumu (skat.1. attēlu) visā Latvijas teritorijā atbilstoši teritoriālajam pārklājumam, iedzīvotāju skaitam, iedzīvotāju blīvumam, ceļu infrastruktūrai, bīstamiem objektiem un stacionāru tīklam, lai izpildītu Ministru kabineta noteiktās prasības par ierašanās laikiem pilsētās un laukos visā Latvijas teritorijā.

1. attēls. NMPD neatliekamās medicīniskās palīdzības resursu izvietojums

Lai arī katrai brigādei ir savs lokalizācijas punkts (telpas, kur atrasties starp izsaukumiem), tās nav piesaistītas konkrētai administratīvajai teritorijai. Brigādes strādā operatīvā režīmā un atrodas nemitīgā kustībā – dodas uz izsaukumiem, nogādā pacientus tuvās un tālās slimnīcās, mēro atpakaļceļu uz savu lokalizācijas vietu. Tāpat dežūras laikā tās var tikt pārdislocētas uz citu teritoriju, ja to prasa operatīvā situācija – tas var notikt gan ārkārtējās situācijās, gan arī strādājot ikdienas režīmā. NMPD strādā pēc operatīvā darba principa, kas paredz – uz izsaukumiem tiek nosūtīta tā mediķu brigāde, kas ir brīva un atrodas notikuma vietai vistuvāk. Tā var būt jebkura brigāde no citām lokalizācijas vietām.

Veselības ministrija vērš uzmanību uz to, ka NMPD ir jāizsauc gadījumos, kad cilvēka dzīvība ir apdraudēta un palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes – ir gūta ļoti smaga trauma vai ir pēkšņa saslimšana un neatliekamā medicīniskā palīdzība nepieciešama nekavējoties. Situācijas, kad ir jāizsauc NMPD mediķi, iekļauj bezsamaņu, elpošanas apstāšanos vai pēkšņus elpošanas traucējumus, smagas traumas vai spēcīgu asiņošanu, kas apdraud dzīvību, pazīmes, kas liecina par infarktu (pēkšņas sāpes aiz krūšu kaula), pazīmes, kas liecina par insultu (ir vienas puses pēkšņs vājums), un citas dzīvību apdraudošas situācijas.

Veselības ministrija un NMPD apzinās, ka cilvēks bez medicīniskas izglītības ne vienmēr spēj objektīvi izvērtēt savu veselības stāvokli. Tāpēc, pasliktinoties veselības stāvoklim vai jebkuru neskaidrību un šaubu gadījumos jau savlaicīgi vajadzētu sazināties ar mediķiem – darba laikā ieteicams konsultēties ar savu ģimenes ārstu. Savukārt, kad nav iespējas konsultēties ar ģimenes ārstu, bet nepieciešams mediķu padoms, var zvanīt ģimenes ārstu konsultatīvajam tālrunim, doties pie dežūrārsta vai steidzamās medicīniskās palīdzības punktu mediķiem. Svarīgi pacientiem vispirms vērsties pie ģimenes ārsta un savlaicīgi risināt veselības problēmas, jo īpaši pacientiem ar hroniskām saslimšanām.

Akūtā palīdzība Latvijas iedzīvotājiem darba laikā ir pieejama gan pie ģimenes ārstiem (turpmāk – ĢAP), gan feldšeru–vecmāšu punktos (turpmāk – FVP), bet Daugavpilī arī pie dežūrārsta, ārpus ģimenes ārstu prakšu darba laika.

1. tabula. Primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība NMPD brigāžu reorganizācijas vietās

Jāņem vērā, ka NMPD bieži vien saskaras ar hronisko slimību paasinājumu ārstēšanu, kas ir primārās veselības aprūpes pamata uzdevums. Šiem pacientiem hroniskās slimības paasinājuma gadījumā jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, tostarp lai novērstu turpmākos hroniskās saslimšanas paasinājumus, nevis novērstu vienu paasinājumu, neārstējot ilgtermiņa sekas.

2. Pārskatīt finansējuma apmēru Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un atjaunot to tādā apmērā, kāds tas bija pirms finanšu pārdales. Samazinājums par 1,6 milj. euro nav pieļaujams, jo rada nopietnas sekas sabiedrības veselības un valsts drošības jomā.

NMPD plāno savu darbu atbilstoši piešķirtajam valsts budžeta finansējumam, izsverot vajadzības un iespējas, pamatojot aprēķinos un datos darba plānošanas aktivitātes, resursu nodrošināšanu un darba organizāciju.

Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 27. augusta lēmuma (prot. Nr. 33 52. §) 4. punktam tika atbalstīta izdevumu no dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem samazināšana. Attiecīgi 2024. gada 30. augustā elektroniski tika saņemta informācija no Finanšu ministrijas par samazinājuma apjomu 2025.–2028. gadam (katru gadu). Ministrijām līdz šī gada 3. septembrim bija jāiesniedz Finanšu ministrijā informācija par samazināmā finansējuma sadalījumu pa programmām, apakšprogrammām un izdevumu klasifikācijas kodiem.

Šī gada 3. septembrī tika saņemts NMPD priekšlikums ar izdevumu samazinājumu atlīdzībai, reorganizējot brigāžu skaitu un samazinot trīs personu brigāžu kopējo skaitu un slodžu skaitu amatu sarakstā. NMPD apliecināja, ka samazinājums 1 600 848 euro apmērā neietekmēs NMPD pakalpojuma pieejamību.

Neraugoties uz finansējuma samazināšanu, NMPD turpina veikt darba organizācijas izmaiņas, lai esošā personāla resursa ietvaros nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem vienlīdzīgas pirmsslimnīcas etapa neatliekamās medicīniskās palīdzības (turpmāk – NMP) saņemšanas iespējas. NMPD ik gadu pārskata NMP brigāžu izvietojuma tīklu un daudzviet Latvijā jau veicis vairākas darba organizācijas izmaiņas, mainot atsevišķām NMP brigādēm darba laiku vai dažādojot to sastāvu.

Savukārt, iestājoties ārkārtējai situācijai, ja nepieciešams, tiks novirzītas papildu brigādes no citiem Latvijas reģioniem, lai varētu operatīvāk un efektīvāk reaģēt.

Ievērojot Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma normas, Valsts civilās aizsardzības plānā ir noteikta katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetence un rīcība katastrofas pārvaldīšanas pasākumu īstenošanā – preventīvajos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumos, kas attiecas uz valsts un reģionāla mēroga katastrofām vai katastrofas draudu gadījumā, kā arī sniedzot atbalstu valsts aizsardzības sistēmai un nosakot civilās aizsardzības sistēmas darbību gadījumos, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš.

Valsts Katastrofu medicīnas plāns, ievērojot Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā noteiktos katastrofu pārvaldīšanas pasākumus, katastrofu medicīnas sistēmas ietvaros nosaka ārkārtējo medicīnisko situāciju un ārkārtējo sabiedrības veselības situāciju pārvaldīšanā iesaistīto veselības nozaru iestāžu atbildību un rīcību. Katastrofu medicīnas sistēma ir valsts civilās aizsardzības sistēmas un nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļa, un tās plānošana ir integrēta civilās aizsardzības, nacionālās drošības un citos plānos.

NMPD ārkārtējo situāciju gadījumos īsteno NMPD nolikumā un Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā noteiktos uzdevumus un veic gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus atbilstoši Valsts civilās aizsardzības plānam. NMPD Ārkārtas situāciju vadības plāns (turpmāk – Plāns) nosaka vienotus uzdevumus ārkārtējo situāciju pārvaldībā, kas paredz nodrošināt NMPD darbības nepārtrauktību ārkārtējās situācijās, nosaka koordināciju, komunikāciju un sadarbību starp NMPD struktūrvienībām, paredz plānot, uzturēt un atjaunot nepieciešamos medicīniskos resursus, kā arī nodrošināt sadarbību ar ārkārtējo situāciju pārvaldīšanā iesaistītajām institūcijām. Vienlaikus plāns paredz apmācīt un trenēt ārkārtējās situācijas pārvaldīšanā iesaistīto NMPD personālu, plānot un organizēt mācības ārkārtējās situācijas pārvaldīšanā un seku likvidēšanā. Papildus plānā noteikti veicamie pasākumi, lai informētu sabiedrību par uzvedību ārkārtējā situācijā, lai nodrošinātu pirmās palīdzības sniegšanu un mazinātu iespējamo kaitējumu veselībai, kā arī informētu par NMPD darbībām ārkārtējās situācijas pārvaldīšanā.

3. Neveikt pāreju uz jaunu darba režīmu, kas paredz pāriet no 24 stundu dežūrām uz 14 stundu režīmu, jo tas būtiski apdraud dienesta cilvēkkapitālu, veicinot darbinieku demotivāciju un personāla aizplūšanu.

NMPD veic darba organizācijas izmaiņas, lai esošā personāla (cilvēkkapitāla) resursa ietvaros nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem vienlīdzīgas pirmsslimnīcas etapa neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējas. NMPD ik gadu pārskata NMPD brigāžu izvietojuma tīklu un daudzviet Latvijā kopš 2015. gada līdz šim jau veicis vairākas darba organizācijas izmaiņas, mainot atsevišķām NMP brigādēm darba laiku vai dažādojot to sastāvu.

Lēmums par darba organizācijas izmaiņām no 2025. gada 1. janvāra balstīts rūpīgā datu izvērtējumā. Vērtēts gan iedzīvotāju skaits un blīvums attiecīgajā teritorijā, tajā skaitā iedzīvotāju skaits uz vienu NMPD brigādi NMPD punkta apkaimē, gan arī tas, kādā attālumā dislocētas citas NMPD brigādes, lai visaugstākās un augstas prioritātes izsaukumos tās var ierasties atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 122. punktā noteiktajam. Izvērtēti arī NMPD brigāžu darba rādītāji, ietverot izpildīto izsaukumu skaitu uz vienu brigādi, kā arī izsaukumu skaitu dienas (no plkst. 08.00 līdz plkst. 21.59) un nakts (plkst. 22.00 līdz plkst. 7.59) stundās. Jāuzsver, ka naktīs krasi krītas izsaukumu skaits visā valstī (dienā tiek saņemti 80 % izsaukumu, naktī vairs tikai 20 %). Tas ir būtisks faktors brigāžu plānošanā un nodrošinājumā atbilstoši izsaukumu intensitātei dažādos diennakts laikos. NMPD brigāžu darba laiki nakts stundās no 2025. gada 1. janvāra tiek mainīti tikai tajās lokalizācijas vietās, kur brigāde naktī vairāku gadu laikā veic mazāk kā vienu izsaukumu.

4. Pārskatīt finansējuma apmēru primārajai veselības aprūpei un rast atbalstu programmai 4,85 milj. euro, kas paredz motivēt ģimenes ārstus strādāt lauku apvidos un veicināt ģimenes ārstu paaudžu nomaiņu, īpaši Latgalē – reģionā pie Eiropas Savienības ārējās robežas.

Ministru kabinets norāda, ka viens no būtiskākajiem aspektiem, kādēļ Veselības ministrija atbalsta reģionālā atbalsta pasākumu – pilnveidotas piemaksas ieviešana ģimenes ārstu piesaistei un noturēšanai darbam lauku reģionos, – ir nepieciešamība mazināt slogu ārstniecības iestādēm, uz kurām, piemēram, valsts apdraudējuma gadījumā, tiks novirzīti pacienti sarežģītās un dzīvību apdraudošās situācijās. Ģimenes ārstu prakses ārpus Rīgas teritorijas varētu pieņemt pacientus akūtos, ar hronisko slimību saasinājumiem saistītos vai sarežģītākos  gadījumos, kad netiek apdraudēta pacienta dzīvība. Katastrofas gadījumos tas būs primārais palīdzības sniegšanas punkts, kur pacients varēs vērsties. Veselības ministrija vērtē iespējas rast finansējumu šī pasākuma atbalstam.  

5. Izvērtēt iespējas līdzsvarot ieguldījumus primārās aprūpes uzlabošanā un neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā, īpaši reģionos pie Eiropas Savienības ārējās robežas, lai garantētu abu sistēmu pieejamību, ilgtspēju un kvalitāti.

Latgales reģionam kā pierobežas zonai ir nozīmīga loma gan iekšējās drošības, gan ārējās aizsardzības kontekstā. Veselības nozare šajā reģionā ir būtiska ne tikai ikdienas veselības aprūpes nodrošināšanā, bet arī preventīvo pasākumu īstenošanā un seku likvidēšanā dažādu katastrofu gadījumos. Veselības ministrijā sadarbībā ar citām ministrijām norisinās darbs pie austrumu pierobežas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas, plānojot stiprināt slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas, lai pacients, vēršoties jebkurā slimnīcā, atbilstoši slimnīcas līmenim varētu saņemt neatliekamo palīdzību visu diennakti, kā arī primārās veselības aprūpes pieejamību reģionos.

Tā tiek veicināta katastrofu medicīnas sistēmas gatavība – stiprinot valsts iekšējo un ārējo drošību, spēju reaģēt uz potenciāliem apdraudējumiem, kas var radīt ārkārtējas situācijas ar ievērojamu cietušo vai saslimušo skaitu, un nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību. NMPD spēlē centrālo lomu, nodrošinot vienotu neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmu. Vienlaikus atzīmējams, ka ārstniecības iestādēm, kas ir iekļautas kritiskajā infrastruktūrā, ir izstrādāti slimnīcu katastrofu plāni, kuros atbilstoši Valsts katastrofu plānā noteiktajam ir iekļautas prasības arī darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Tas sniedz palīdzību gan ikdienas situācijās, gan ārkārtas apstākļos un katastrofās, garantējot efektīvu un operatīvu reaģēšanu, lai mazinātu potenciālo apdraudējumu ietekmi uz sabiedrības veselību un drošību.

NMPD kopā ar citiem operatīvajiem dienestiem  iekļaujas vienotajā valsts civilās aizsardzības un arī drošības sistēmā. Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 12. marta rīkojumam Nr. 184 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu"  NMPD brigādes, ievērojot pierobežas  teritorijā (Latgales reģions) izsludināto pastiprināto robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, pēc robežsardzes izsaukuma nodrošina un turpmāk nodrošinās neatliekamo medicīnisko palīdzību  nelegālajiem robežpārkāpējiem visas austrumu pierobežas teritorijā. Nepieciešamības gadījumā NMPD var izvērst rezerves resursus, monitorējot operatīvo situāciju 24/7 režīmā.