10.1. hidrodinamisko modelēšanu, pieņemot, ka applūšanas varbūtība ir 10% (atkārtošanās biežums ir 10 reizes simts gados). Modelēšanā izmanto Centra aprēķinātos caurplūduma Q (m3/s) un ūdens līmeņa H (m) datus laika periodam no 1961. gada vai vismaz 30 gadus garu datu rindu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam;
10.2. inženiertehniskos aprēķinus pieņemot, ka applūšanas varbūtība ir 10% (atkārtošanās biežums ir 10 reizes simts gados). Aprēķiniem izmanto digitālo virsmas modeli un topogrāfisko informāciju ar mēroga noteiktību, kas nav mazāka par attiecīgā teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādei izmantoto, kā arī Centra rīcībā esošos hidroloģiskos datus atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam;
10.3. ņem vērā applūstošo teritoriju robežas, kas izveidojušās tiešas ūdens iedarbības vai saimnieciskās darbības dēļ, piemēram, upes paliene, attekas un vecupes, izteikta robeža reljefā, dambis, valnis, uzbērums, kā arī esošās infrastruktūras, hidrotehniskās un civilo aizsardzības būvju radīto ietekmi uz palienes mitruma režīmu un dabīgo veģetāciju teritorijās, kurās ir daļēji vai pilnīgi izmanījies mitruma režīms. Šādos gadījumos aizsargjoslu nosaka līdz izteikti norobežojošai būvei (piemēram, ceļam, dzelzceļam, dambim) vai citam šķērslim, kas pārtrauc dabīgo palieni (piemēram, uzbērtas teritorijas malai). "
"1. pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 3.jūnija
noteikumiem Nr. 406
Aprēķina metodes ūdensobjekta applūstošās teritorijas noteikšanai
1. Izmantojot inženiertehniskos aprēķinus applūstošās teritorijas noteikšanā ņem vērā sekojošo:
1.1. Virszemes ūdensobjektu applūstošās teritorijas noteikšanai izmanto konkrētās hidroloģiskā režīma fāzes (piemēram, pavasara pali vai rudens-ziemas vētras radīti jūras uzplūdi) diennakts maksimālos ūdens līmeņus H (m LAS) un pavasara palu maksimālos upes caurplūdumus Q (m3/s).
1.2. Virszemes ūdensobjekta applūstošās teritorijas applūduma aplēses ūdens līmeni un caurplūdumu nosaka ar atkārtošanās biežumu 10 reizes simts gados (ar 10 % pārsniegšanas varbūtību).
1.3. Virszemes ūdensobjektu maksimālo ūdens līmeņu varbūtību aprēķināšanai lieto šādas matemātiskās statistikas metodes: Gamma sadalījumu un Pīrsona III tipa sadalījumu. Maksimālo caurplūdumu varbūtību aprēķināšanai lieto Gumbela sadalījumu.
1.4. Statistiskajos aprēķinos ņem vērā hidroloģisko novērojumu stacijā reģistrētos ikgadējos maksimālos ūdens līmeņus un caurplūdumus konkrētās hidroloģiskā režīma fāzes periodā (piemēram, pavasara palos) vismaz 30 gadu garam laika posmam, sākot no 1961. gada vai vēlāk, atkarībā no datu pieejamības.
1.5. Ja Centra rīcībā ir matemātiski pietiekama ar statistikas metodēm apstrādāta hidrometrisko novērojumu tiešā datu rinda par virszemes ūdens objektā konkrētās pašvaldības robežās novērotajiem ūdens līmeņiem pie dažādiem caurplūdumiem, to var lietot tieši, nosakot applūstošās teritorijas appludinājuma līmeni un to pārnesot pašvaldības plānojumā (izmanto atbilstošu augstuma atzīmes soli un ūdens virsmas garenslīpumu).
1.6. Ja Centra rīcībā nav matemātiski pietiekamas statistikas metodēm apstrādātas hidrometrisko novērojumu tiešo datu rindas un nav datu par virszemes ūdensobjekta konkrētās pašvaldības robežās novērotajiem ūdens līmeņiem pie dažādiem caurplūdumiem, bet šādi novērojumi ir veikti augšpus vai lejpus konkrētās vietas vai augšpus un lejpus no pašvaldības teritorijas, ūdens līmeņus pie dažādām varbūtībām pašvaldības teritorijā iegūt interpolācijas ceļā:
1.6.1. nosaka punkta attālumu no novērojumu stacijas pēc kartogrāfiskiem materiāliem vai aktuāliem ArcGIS programmatūras slāņiem (ūdensteču līnijas, ūdenstilpju poligoni, hidroloģisko novērojumu stacijas u.c.);
1.6.2. aprēķina maksimālā ūdens līmeņa augstuma izmaiņas upes posmā no novērojumu stacijas līdz aprēķinu punktam, izmantojot ūdens virsmas garenslīpumu upes posmā starp novērojumu staciju un punktu un noteikto attālumu;
1.6.3. ja aprēķinu punkts atrodas augšpus novērojumu stacijas, novērojumu stacijas ūdens līmeņa lielumu summē ar augstuma izmaiņas lielumu;
1.6.4. ja aprēķinu punkts atrodas lejpus novērojumu stacijas, augstuma izmaiņas lielumu atņem no novērojumu stacijas ūdens līmeņa lieluma;
1.6.5. ja aprēķinu punkts atrodas starp divām novērojumu stacijām, ūdens virsmas garenslīpumu nosaka, izmantojot abu staciju ūdens līmeņa novērojumus.
1.7. Ūdensobjekta maksimālais ūdens līmenis ar 10% pārsniegšanas varbūtību konkrētajā punktā H10%AP ārpus hidroloģisko novērojumu stacijas atrašanās vietas, tiek aprēķināts pēc formulas:
H10%AP = H10%NS ± I * L, kur
H10%AP – aprēķinātais ūdensobjekta maksimālais ūdens līmenis ar 10% pārsniegšanas varbūtību konkrētajā punktā (m LAS),
H10%NS – aprēķinātais maksimālais ūdens līmenis ar 10% pārsniegšanas varbūtību novērojumu stacijas vietā pēc ilggadīgo novērojumu datu rindas (m LAS),
I – ūdens virsmas garenslīpums (m/km),
L – ūdensobjekta posma garums jeb attālums starp novērojumu staciju un aprēķinu punktu (km).
Ūdens virsmas garenslīpums I tiek aprēķināts sekojoši:
I = (H1 – H2) / L, kur
H1 un H2 –ūdens līmeņa atzīmes (m), kas atlasītas no topogrāfiskajām kartēm mērogā 1: 10 000 vai 1: 50 000,
L – attālums starp atlasītām ūdens līmeņa atzīmēm gar ūdensobjekta virsmu vai pa ūdensteces līniju (km).
1.8. Ja ūdens līmeņa novērojumi konkrētajā ūdensobjektā nav veikti vai ūdens līmeņa novērojumu datu rinda nav pietiekami gara (mazāk nekā 30 gadi), bet Centra arhīvā vai datubāzē ir pieejama informācija par sakarību starp ūdens līmeņiem un caurplūdumiem (HQ sakarību līknes), maksimālā ūdens līmeņa atzīmi ar 10% pārsniegšanas varbūtību ir iespējams noteikt, izmantojot aprēķināto caurplūduma lielumu.
1.9. Ja Centra hidroloģisko novērojumu stacija ir slēgta vai novērojumu stacijas ūdens līmeņa datu rinda nav pietiekama (mazāk nekā 30 gadi), tā var tikt pagarināta, izmantojot tuvākās novērojumu stacijas – analoga datus:
1.9.1. Novērojumu stacijām jābūt pēc iespējas vienā sateces baseinā vai arī kaimiņbaseinos, ar līdzīgiem ezerainuma, mežainuma un purvainuma koeficientiem, kā arī līdzīgām augsnēm. Nepieciešamai īsas datu rindas pagarināšanai izveido divu datu rindu lineārās sakarības līkni un nosaka lineārās regresijas vienādojumu y un korelācijas koeficientu R2 (kuram jābūt ≥ 0,75). Turklāt jāņem vērā datu rindas efektīvā ilguma rādītājs Ne, kurš tiek aprēķināts pēc formulas:
Ne = N / [1 + (N-n)/(n-2) * (1- R2)], kur
Ne – kombinētās datu rindas efektīvā ilguma rādītājs,
N – garās datu rindas gadu skaits,
n – īsās datu rindas gadu skaits,
R2 – garās un īsās datu rindu korelācijas koeficients.
Gadījumā, kad Ne ir vienāds vai mazāks par n, datu rindas nepagarina.
1.10. Ja hidroloģiskie aprēķini, kas veikti, izmantojot matemātiskās statistikas metodes, nav precīzi nepietiekamo novērojumu dēļ vai šādi novērojumi vispār nav veikti, applūstošās teritorijas noteikšanai nepieciešamības gadījumā veic pagaidu ūdens līmeņa papildu novērojumus (2-3 mēnešu laikā, paredzamā pavasara palu periodā) datu precizēšanai.
1.11. Atbilstoši veiktajiem ūdens līmeņa aprēķiniem, applūstošo teritoriju attēlo kartē, izmantojot ĢIS rīkus, kas spēj veikt plūdu kartēšanu pret augstas detalizācijas reljefa modeli (LiDAR) vai aktuālo topogrāfisko uzmērījumu.
2. Izmantojot hidrodinamisko modelēšanu applūstošās teritorijas noteikšanā ņem vērā sekojošo:
2.1. Izmanto kādu no hidrodinamiskās modelēšanas 1D vai 2D rīkiem, piemēram, HEC-RAS, MIKE 11/MYKE HYDRO River, MIKE 21/MIKE FLOOD.
2.2. Izmanto Centra aprēķinātos caurplūduma Q (m3/s) un ūdens līmeņa H (m) datus ar 10% pārsniegšanas varbūtību, kuras pamatā ir datu rindu laika periodam no 1961. gada vai vismaz 30 gadus garu datu rinda.
2.3. Izmanto aktuālāko virsmas reljefa modeli un, ja nav informācijas par upes gultnes reljefu, veic upes gultnes šķērsprofilu mērījumus ne retāk kā ik pa 1 km lauku teritorijās un ne retāk kā ik pa 0,5 km apdzīvotās vietās.
2.4. Ja nepieciešams palielināt profilu blīvumu starp uzmērījumiem 1D modelī, veic uzmērīto upes gultņu šķērsprofilu interpolāciju.
2.5. 2D modelī veic gultnes interpolāciju visā tās garumā starp uzmērītajiem šķērsprofiliem un iestrādā to virsmas reljefa modelī.
2.6. Modelī izmanto informāciju par šķēršļiem upēs (dambji, tilti, caurplūdes caurules u.c.) un gultnes un krastu raupjumu koeficientu (Manninga koeficientu).
2.7. Izvērtē ūdens aizturi un plūsmu ietekmējošo objektu (ceļi, aizsargvaļņi, caurtekas u.c.) iedarbību uz modelēto applūstošo teritoriju.
2.8. Modeļa validāciju un verifikāciju veic ar novērojumu datiem, kas iegūti no Centra tuvākās novērojumu stacijas un/vai papildus veiktajiem novērojumiem.
2.9.Atbilstoši modelētajiem ūdens līmeņiem, applūstošo teritoriju attēlo kartē, izmantojot ĢIS rīkus, kas spēj veikt plūdu kartēšanu pret augstas detalizācijas reljefa modeli (LiDAR) vai aktuālo topogrāfisko uzmērījumu.
"