23-TA-1640
Energoresursu izmaksu atbalsta likums
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likumā lietotie termini
(1)
Likumā lietotie termini, kas nosaka atbalstu elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma maksas samazinājumam un kompensācijas sniegšanu elektroenerģijas tirgotājam atbilst Elektroenerģijas tirgus likumā lietotajiem terminiem.
(2)
Likumā lietotie termini, kas nosaka atbalstu dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma maksas samazinājumam un kompensācijas sniegšanu dabasgāzes tirgotājam, atbilst Enerģētikas likumā lietotajiem terminiem.
(3)
Likumā lietotie termini, kas nosaka atbalstu centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumam un kompensācijas sniegšanu centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzējam, atbilst Enerģētikas likumā un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" lietotajiem terminiem.
(4)
Likumā lietotie termini, kas nosaka elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu aizsargātajam lietotājam, atbilst Elektroenerģijas tirgus likumā lietotajiem terminiem.
2.
pants.
Likuma mērķis un darbības joma
(1)
Likuma mērķis ir mazināt ar energoresursu cenu ārkārtēju pieaugumu saistītu negatīvu sociālekonomisko ietekmi uz mājsaimniecību ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni labklājību.
(2)
Likums nosaka atbalsta pasākumu sniegšanas kārtību, kas mazina energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma izraisīto negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām:
1)
maksas samazinājumam par patērēto dabasgāzi un siltumenerģiju apkures sezonā laikposmā no kārtējā gada 1.oktobra līdz 30.aprīlim;
2)
maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju, ja patērētās elektroenerģijas apjoms ir virs 500 kilovatstundām mēnesī, bet nepārsniedzot 2000 kilovatstundas apkures sezonā laikposmā no kārtējā gada 1.oktoba līdz 30.aprīlim;
3)
maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju pirmajām patērētajām 200 kWh visa kalendāra gada ietvaros;
4)
maksas samazinājumam decentralizētiem apkures risinājumiem laikposmā no kārtējā gad 1.oktobra līdz 30.aprīlim.
(3)
Likums nosaka kārtību, kādā atbalsta sniedzējs un iesaistītās institūcijas nodrošina informācijas apriti un tās apjomu, kā arī datu apstrādes noteikumus energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma).
(4)
Likums nosaka kārtību, kādā tiek sniegts aizsargātā lietotāja elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojums.
3.
pants.
Likuma mērķgrupa un tās noteikšanas kārtība
(1)
Ar šī likuma 2.panta pirmajā daļā minētajām mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni saprot mājsaimniecības, kuru kopējie izdevumi par mājokli pārsniedz 30% no ienākumiem.
(2)
Ar šajā likumā minēto mājsaimniecību saprot vienā adresē deklarētās, reģistrētās un norādītās personas saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumā noteikto, kā arī Ukrainas civiliedzīvotājus, kuriem piešķirts pagaidu aizsardzības statuss.
(3)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķina mājsaimniecības ienākumu apjomu uz vienu mājsaimniecības locekli, nosakot mājsaimniecību loku, kurām ir tiesības pretendēt uz šajā likumā ietvertajiem atbalsta veidiem.
4.
pants.
Atbalsta elektroenerģijai, dabasgāzei un centralizētajai siltumapgādei sniegšanas nosacījumi un finansēšanas kārtība
(1)
Atbalstu elektroenerģijai, dabasgāzei un centralizētajai siltumenerģijai ir tiesības saņemt mājsaimniecībai, kurā vismaz vienam mājsaimniecības loceklim (turpmāk – persona) ir spēkā esošs elektroenerģijas tirdzniecības līgums, dabasgāzes tirdzniecības līgums vai līgums par siltumenerģijas piegādi.
(2)
Šajā likumā noteikto atbalstu nesniedz mājsaimniecības lietotājam, kas reģistrēts Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrā kā parādnieks, izņemot personas ar I invaliditātes grupu.
(3)
Atbalstu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni ir pienākums sniegt elektroenerģijas tirgotājiem, dabasgāzes tirgotājiem un centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzējiem (turpmāk visi kopā – pakalpojuma sniedzēji).
(4)
Elektroenerģijas tirgotājs, ar kuru persona ir noslēgusi elektroenerģijas tirdzniecības līgumu, pēc tam, kad saņēmusi pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu, piemēro mājsaimniecībai šī likuma sestajā pantā minēto atbalstu par periodu, kurā persona saņēma elektroenerģiju pēdējās garantētās piegādes ietvaros, ja persona to pieprasījusi elektroenerģijas tirgotājam.
(5)
Dabasgāzes tirgotājs, ar kuru persona ir noslēgusi dabasgāzes tirdzniecības līgumu, pēc tam, kad saņēmusi pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu, piemēro mājsaimniecībā šī likuma septītajā pantā minēto atbalstu par periodu, kurā persona saņēma dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes ietvaros, ja persona to pieprasījusi dabasgāzes tirgotājam.
(6)
Atbalstu elektroenerģijai, dabasgāzei un centralizētajai siltumapgādei pakalpojuma sniedzējs piemēro galalietotājam (līgumslēdzējam) izrakstītā elektroenerģijas, dabasgāzes vai siltumenerģijas rēķina summai, kuru galalietotājam ir pienākums attiecināt pret apakšlietotājam izrakstītā elektroenerģijas, dabasgāzes vai siltumenerģijas rēķina summu. Pakalpojuma sniedzēji galalietotāja elektroenerģijas rēķinā norāda personas vārdu, uzvārdu, pakalpojuma saņemšanas adresi un tam piemēroto maksājuma samazinājumu.
(7)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1)
birojs izmaksā pakalpojuma sniedzējiem kompensāciju par personām piemēroto maksājuma samazinājumu elektroenerģijai, dabasgāzei un centralizētajai siltumapgādei (turpmāk – kompensācija) attiecīgajā norēķinu periodā. Pakalpojumu finansē no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem;
2)
summu, ko kalendāra gada laikā veido starpība starp personai piemēroto kompensāciju un faktisko rēķina summu par elektroenerģiju, dabasgāzi un siltumenerģiju iepriekšējā kalendāra gada periodā, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli, elektroenerģijas, dabasgāzes vai siltumenerģijas tirgotājs ieskaita birojam;
3)
birojs nodrošina pakalpojuma sniegšanas procesa uzraudzību atbalstam un kompensācijas sniegšanai elektroenerģijai, dabasgāzei un centralizētajai siltumenerģijai.
5.
pants.
Atbalsta pasākumu īstenošana, finansēšanas kārtība un apjoms
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošina šajā likumā noteikto atbalsta pasākumu īstenošanu, finansēšanas kārtību un apjomu.
IInodaļaEnergoresursu izmaksu atbalsta pasākumi
6.
pants.
Maksas samazinājums par patērēto elektroenerģiju
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1)
mājsaimniecības lietotājiem, kā arī lietotājiem, kuru elektrificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, piemēro maksas samazinājumu par patērēto elektroenerģiju par vienu kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa norēķinu mēnesī, neietverot maksu par sistēmas pakalpojumiem un citos normatīvajos aktos noteiktos maksājumus;
2)
nosaka elektroenerģijas vairumtirgus cenu par megavatstundu, kas tiek piemērota kā kritērijs atbalsta piešķiršanai maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju, un kārtību, kādā tā tiek publicēta.
7.
pants.
Maksas samazinājums par patērēto dabasgāzi
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1)
mājsaimniecības lietotājiem, kā arī lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, piemēro maksas samazinājumu par patērēto dabasgāzi, bez pievienotās vērtības nodokļa, neietverot maksu par sistēmas pakalpojumiem un citos normatīvajos aktos noteiktos maksājumus;
2)
nosaka dabasgāzes vairumtirgus cenu par megavatstundu, kas tiek piemērota kā kritērijs atbalsta piešķiršanai maksas samazinājumam par patērēto dabasgāzi, un kārtību, kādā tā tiek publicēta.
8.
pants.
Centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājums
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1)
mājsaimniecības lietotājiem un siltumenerģijas lietotājiem, kuru objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, piemēro maksas samazinājumu par siltumapgādes pakalpojumiem, kurus sniedz, izmantojot centralizēto siltumapgādes sistēmu (turpmāk — centralizētās siltumapgādes pakalpojums), ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
2)
tiek noteikta siltumenerģijas cena par megavatstundu, ko piemēro kā kritēriju atbalsta piešķiršanai centralizētās siltumapgādes pakalpojumam, un kārtību, kādā tā tiek publicēta.
9.
pants.
Atbalsts mājsaimniecībām apkures izdevumu daļējai kompensēšanai, ja apkurei izmanto koksnes granulas, koksnes briketes, malku, sašķidrināto naftas gāzi un dīzeļdegvielu
(1)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1)
mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot koksnes granulas, koksnes briketes, malku, sašķidrināto naftas gāzi un dīzeļdegvielu (turpmāk – decentralizētie risinājumi), ir tiesības saņemt valsts atbalstu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli;
2)
tiek noteikta šī panta pirmās daļas pirmajā punktā minētā decentralizēto risinājumu cena par megavatstundu, ko piemēro kā kritēriju atbalsta piešķiršanai;
3)
pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājoklis, vai tās izveidota iestāde izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, izmantojot administrēšanas lietojumprogrammu, un pieņem lēmumu par atbalsta mājsaimniecībai piešķiršanu, atteikumu to piešķirt vai lēmumu par nepamatoti izmaksāta atbalsta atgūšanu;
4)
pašvaldībai tiek kompensēts mājsaimniecībām sniegtā atbalsts apjoms un un administratīvās izmaksas par atbalsta decentralizētajiem risinājumiem sniegšanu;
5)
pašvaldība izlieto mērķdotāciju, kā arī kārtību, kādā pašvaldība iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pārskatu par faktiski izlietotajiem līdzekļiem atbalstam mājsaimniecībām un izskatīto iesniegumu skaitu.
(2)
Pašvaldība konsultē iedzīvotājus par atbalsta decentralizētajiem pasākumiem mājsaimniecībai saņemšanas nosacījumiem un nepieciešamo dokumentu iesniegšanu, sniedz atbalstu to iesniegšanā, kā arī nodrošina iesnieguma un tam pievienoto dokumentu reģistrēšanu, izmantojot pašvaldību e-pakalpojumu portālu www.epakalpojumi.lv un administrēšanas lietojumprogrammu. Datu apstrādi administrēšanas lietojumprogrammā nodrošina pašvaldība. Datu pārzinis ir pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājoklis, kam ir tiesības saņemt valsts atbalstu par šī panta pirmajā daļā minētajiem kurināmā veidiem.
(3)
Ja mājoklī vienlaikus ir reģistrēta arī juridiskā persona, šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktais atbalsts tiek piemērots, ja mājsaimniecības lietotājs pērk un izlieto enerģiju savas mājsaimniecības vajadzībām.
(4)
Pārvaldniekam, kas apsaimnieko daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ar individuālo siltumapgādes sistēmu, kas izmanto decentralizētos risinājumus, ir pienākums izmaksāto valsts atbalstu piemērot mājsaimniecībām to rēķinos tādā apjomā, kādā tas ir piešķirts.
(5)
Valsts kompensē pašvaldībām izdevumus 100 procentu apmērā par šā panta pirmajā daļā noteiktā atbalsta mājsaimniecībām sniegšanu.
IIInodaļaAtbalsta saņemšanas kārtība
10.
pants.
Atbalsta saņemšanas kārtība
(1)
Personai, kas ir līgumslēdzējs, šī likuma 4. pantā noteiktā atbalsta saņemšanai, nav jāpiesakās pie pakalpojuma sniedzēja.
(2)
Ja persona nav līgumslēdzējs, bet ir apakšlietotājs, atbalstu tas var saņemt saskaņā ar galalietotāja noslēgto līgumu. Šādā gadījumā persona piesakās pakalpojuma saņemšanai pie līgumslēdzēja (galalietotāja) izvēlētā elektroenerģijas tirgotāja, norādot līgumslēdzēja (galalietotāja) līguma numuru, savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, pakalpojuma saņemšanas adresi un kontaktinformāciju. Pēc apakšlietotāja pamatota pieprasījuma līgumslēdzējam (galalietotājam) ir pienākums uzrādīt līguma numuru.
(3)
Ja adresē ir vairāki viena energoresursu veida pakalpojuma līgumi, atbalstu persona saņem vienam, informācijas sistēmas nejauši izvēlētam līgumam, līdz persona birojam norāda vienu līgumu pakalpojuma saņemšanai.
(4)
Ja pēc personas pieprasījuma vai šī likuma 15. pantā minēto datu reģistru pārziņu sniegtās informācijas birojs konstatē, ka informācijas sistēmā šī likuma 14.panta otrajā daļā minēto reģistru kļūdas dēļ personai nav piemērots maksājuma samazinājums, birojs attiecina un pakalpojuma sniedzējs piemēro nesaņemto maksājuma samazinājumu tuvākajā norēķinu perioda elektroenerģijas, dabasgāzes vai centralizētās siltumenerģijas rēķinā par periodu, kurā konstatēta kļūda un nav ticis attiecināts maksājuma samazinājums.
IVnodaļaElektroenerģijas tirdzniecība aizsargātajam lietotājam
11.
pants.
Tiesības saņemt aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu un atbilstība aizsargātā lietotāja statusam
(1)
Aizsargātajam lietotājam viena elektroenerģijas tirdzniecības līguma ietvaros ir tiesības saņemt aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu.
(2)
Atbilstību aizsargātā lietotāja statusam kalendāra mēneša ietvaros pārbauda aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēma, kuras uzturēšanas un pārziņa funkcijas veicējs ir Ministru kabineta noteiktā atbildīgā iestāde enerģētikas politikas administrēšanas jomā.
12.
pants.
Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas nosacījumi
Ministru kabients nosaka:
1)
aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas nosacījumus, finansēšanas un uzraudzības kārtību;
2)
kārtību, kādā aizsargātais lietotājs saņem aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu;
3)
kārtību, kādā aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniedzējs un iesaistītās institūcijas nodrošina informācijas apriti, apjomu, kā arī datu apstrādes noteikumus aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēmā.
VnodaļaInformācijas aprite un tās apjoms, kā arī datu apstrādes noteikumi informācijas sistēmā
13.
pants.
Maksājuma samazinājuma aprēķins
Maksājuma samazinājuma aprēķinu šī likuma 4. pantā noteiktajiem atbalsta veidiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, veic pakalpojuma sniedzēji.
14.
pants.
Mājsaimniecību atbilstības novērtējums
(1)
Mājsaimniecību atbilstību šī likuma 3. panta pirmajā daļā minētajam nosacījumam, atbilstoši šī likuma 3. panta trešajā daļā noteiktajam deleģējumam un atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajiem datiem par iedzīvotāju ienākumiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcībā esošajiem datiem par personām izmaksātajiem pabalstiem un pensijām, Fizisko personu reģistrā esošajiem datiem, Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrā un pašvaldību informācijas sistēmās pieejamajiem aktuālajiem datiem, kuru apjoms un saturs ir atbildīgo pārziņu kompetencē, izvērtē informācijas sistēma.
(2)
Informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir birojs.
15.
pants.
Informācijas sistēmas automatizēta datu pārraide un apmaiņa
(1)
Informācijas sistēma veic automatizētu datu pārraidi un apmaiņu ar šādiem datu reģistru pārziņiem: Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, pašvaldība, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, pakalpojuma sniedzēji.
(2)
Kārtību, kādā pakalpojuma sniedzējs un iesaistītās institūcijas nodrošina informācijas apriti un tās apjomu, kā arī datu apstrādes noteikumus informācijas sistēmā, nosaka Ministru kabinets.
(3)
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informācijas sistēmai sniedz datus par personām, kurām ir reģistrēts statuss “dzīvs” un “aktīvs”, norādot personas kodu, personas vārdu un uzvārdu, personas deklarēto, reģistrēto vai norādīto dzīvesvietas adresi, kā arī Ukrainas civiliedzīvotāju, kam Latvijā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, norādīto dzīvesvietas adresi.
(4)
Valsts ieņēmumu dienests informācijas sistēmai sniedz datus par personām, norādot personas kodu, personas vārdu un uzvārdu, personas gūto ienākumu pirms nodokļu nomaksas apmēru, personas gūto ienākumu veidu.
(5)
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informācijas sistēmai sniedz datus par personām, norādot personas kodu, personas vārdu un uzvārdu, personai izmaksātā pabalsta vai pensijas apmēru pēc nodokļu nomaksas, personai izmaksātā pabalsta vai pensijas veidu.
(6)
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija informācijas sistēmai sniedz Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrā parādnieka statusā reģistrēto personas kodus.
(7)
Pakalpojuma sniedzēji sniedz informācijas sistēmai datus par visiem spēkā esošajiem fizisko un juridisko personu līgumiem un pieteikumiem pakalpojuma saņemšanai, norādot līgumslēdzēja personas kodu, līgumslēdzēja vārdu un uzvārdu, līguma numuru, adresi, kurā noslēgts līgums.
(8)
Lai veiktu automatizētu datu apmaiņu ar šajā pantā minētajiem datu reģistru pārziņiem, tirgotājiem un pakalpojuma sniedzējiem, ņemot vērā finansiālos un tehniskos apsvērumus pakalpojuma sniegšanai, pēc iespējas tiek izmantots valsts informācijas sistēmu savietotājs.
(9)
Katru datu apstrādi informācijas sistēmā auditē. Auditācijas pierakstus glabā 18 mēnešus, nodrošinot tiem ierobežotu piekļuvi.
(10)
Informācijas sistēmā uzkrātos personas datus par personām glabā 18 mēnešus un pēc tam tos dzēš.
Pārejas noteikumi
1.
Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums (Latvijas Vēstnesis, 2022, 20.A, 155.B, 168.A, 190.A, 240.A, 2023, 30A) zaudē spēku 2023.gada 31.decembrī.
2.
Šī likuma IV nodaļa stājas spēkā 2024.gada 2.janvārī.
3.
Elektroenerģijas tirgus likuma (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 12. nr.; 2008, 10. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2011, 117. nr.; 2013, 211., 232. nr.; 2014, 60., 189., 257. nr.; 2015, 118., 190., 248. nr.; 2016, 110., 241. nr.; 2019, 240. nr.; 2020, 29. nr.; 2022, 137A, 144. nr.; 2023, 38A) 33.1 pants zaudē spēku 2023.gada 31.decembrī.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Ministrs V. Uzvārds