23-TA-620
Enerģijas lietotāju apgādes kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā
Izdoti saskaņā ar
Enerģētikas likuma 64.panta
pirmo daļu, Mobilizācijas likuma 9.panta
7.punkta "a" apakšpunktu, Ministru kabineta iekārtas likuma
31. panta pirmās daļas 3. punktu
Enerģētikas likuma 64.panta
pirmo daļu, Mobilizācijas likuma 9.panta
7.punkta "a" apakšpunktu, Ministru kabineta iekārtas likuma
31. panta pirmās daļas 3. punktu
1.Vispārīgais jautājums
1.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā:
1.1.
enerģijas lietotāji apgādājami ar enerģiju izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā;
1.2.
īstenojami pasākumi dabasgāzes sistēmas stabilas darbības nodrošināšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 25.oktobra Regulu (ES) Nr.2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr.994/2010;
1.3.
šajos noteikumos minēto kārtību piemēro Nacionālo bruņoto spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu nodrošināšanai ar dabasgāzi un elektroenerģiju arī valsts apdraudējuma gadījumā.
2.Elektroenerģijas patēriņa ierobežošana
2.
Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators nekavējoties informē Klimata un enerģētikas ministriju (turpmāk – Ministrija) par riskiem Latvijas ietekmes reģionā un par sagaidāmu nepieciešamību enerģijas lietotājiem ierobežot elektroenerģijas patēriņu, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas stabilu darbību.
3.
Ministrija saskaņo ar Valsts enerģētiskās krīzes centru sabiedrības informēšanu par iespējamu elektroenerģijas patēriņa ierobežošanu gadījumā, ja ir pamatota valsts enerģētiskās krīzes elektroenerģijā iestāšanās iespēja.
4.
Pamatojoties uz elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora sniegto informāciju par sagaidāmu nepieciešamību ierobežot elektroenerģijas patēriņu, Ministrija sagatavo attiecīgu rīkojuma projektu par nepieciešamību izsludināt valsts enerģētisko krīzi un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā.
5.
Šo noteikumu 4. punktā minētā Ministru kabineta rīkojuma projektā tiek iekļauta informācija par enerģētiskās krīzes elektroenerģijā termiņu, ietekmēto teritoriju, plānotajiem pasākumiem, kas saistīti ar valsts enerģētiskās krīzes elektroenerģijā pārvarēšanu, valsts enerģētiskās krīzes elektroenerģijā pārvarēšanā iesaistītājām institūcijām, to pienākumiem un atbildību, atbildīgo par valsts enerģētiskās krīzes elektroenerģijā komunikāciju, kā arī citu nepieciešamo informāciju.
6.
Pasākumus elektroenerģijas sistēmas stabilas darbības nodrošināšanai organizē elektroenerģijas pārvades sistēmas operators. Elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem, Elektroenerģijas tirgus likuma izpratnē, ir pienākums nekavējoties izpildīt elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora dotos rīkojumus attiecībā uz elektroenerģijas ģenerācijas un/vai patēriņa uzsākšanu, palielināšanu, samazināšanu un pārtraukšanu.
7.
Izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes elektroenerģijā laikā elektroenerģijas piegādi lietotājiem koordinē Valsts enerģētiskās krīzes centrs.
8.
Informāciju par īstenojamu elektroenerģijas patēriņa ierobežošanu sabiedrībai sniedz, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Informācijas izziņošanu koordinē Valsts enerģētiskās krīzes centrs vai cita Ministru kabineta rīkojumā noteikta atbildīgā institūcija.
9.
Ikvienam elektroenerģijas sistēmas dalībniekam ir pienākums ievērot izziņotos elektroenerģijas patēriņa ierobežojumus, solidāri piedalīties elektroenerģijas sistēmas stabila darba režīma nodrošināšanā un energotaupības pasākumu īstenošanā.
10.
Sistēmai pieslēgtajiem elektroenerģijas ražotājiem ir pienākums uzturēt noteiktu elektroenerģijas ražošanas režīmu, ko nosaka pārvades sistēmas operators.
11.
Enerģētiskās krīzes elektroenerģijā risināšanai atkarībā no elektroapgādes traucējumu apmēra elektroenerģijas sistēmas operators īsteno:
11.1.
sistēmas manuālu atslogošanu;
11.2.
sistēmas automātisku atslogošanu.
12.
Elektroenerģijas sistēmas manuālo atslogošanu īsteno, ievērojot atslogojamo elektrolīniju izvadu periodiskas rotācijas principu, ar mērķi nodrošināt, ka elektrolīnijas izvada viena atslēguma ilgums nav ilgāks par trim stundām, ja tehniski tas ir iespējams.
13.
Pārvades sistēmas operators vada sistēmas manuālu atslogošanu, ko īsteno pārvades sistēmas operators tieši vai netieši ar sadales sistēmas operatoru starpniecību.
14.
Manuālai atslogošanai netiek pakļauti 330/110/6-20 kV apakšstaciju elektrolīniju izvadi, kuri nodrošina elektroapgādi Ministrijas un Ekonomikas ministrijas noteiktiem tautsaimniecībai nozīmīgiem objektiem.
15.
Ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju reizi gadā līdz 1. augustam atjauno tautsaimniecībai nozīmīgo elektroenerģijas objektu sarakstu, kuri nav pakļaujami elektroenerģijas patērētāju manuālās atslēgšanas procedūrai, Ministrija par to informē attiecīgo sistēmas operatoru. Saraksta izveidošanai Ministrija un Ekonomikas ministrija ir tiesīga pieprasīt no elektroenerģijas sistēmas operatoriem nepieciešamo informāciju.
16.
Ja sistēmas stabila darbības režīma nodrošināšana ir apdraudēta tādā apjomā, ka ir nepieciešama nekavējoša reakcija patēriņa samazināšanai, notiek automātiska sistēmas atslogošana.
17.
Sistēmas automātiskas atslēgšanas gadījumā elektroenerģijas sistēmas operators ir tiesīgs pārtraukt elektroapgādi ikvienam elektroenerģijas lietotājam un sistēmas dalībniekam.
18.
Ministru kabineta rīkojuma projektu par izsludinātās valsts enerģētiskās krīzes atcelšanu sagatavo Ministrija, ņemot vērā informāciju par elektroenerģijas sistēmas stāvokli, ko pēc Ministrijas pieprasījuma sniedz elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, informē par to Valsts enerģētiskās krīzes centru un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā.
3.Krīzes līmeņi un to ietvaros īstenojamie pasākumi dabasgāzes sistēmas stabilas darbības nodrošināšanai
3.1.Pasākumi dabasgāzes sistēmas stabilas darbības nodrošināšanai līdz Agrīnās brīdināšanas un Trauksmes izsludināšanas
19.
Ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju sagatavo un reizi gadā līdz 1. augustam atjauno tautsaimniecībai nozīmīgo objektu sarakstu, kuri ir pieslēgti dabasgāzes sistēmai, Ministrija par to informē vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru, un sadales sistēmas operatorus dabasgāzē. Saraksta izveidošanai Ministrija un Ekonomikas ministrija ir tiesīga pieprasīt no vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora un sadales sistēmas operatora dabasgāzē nepieciešamo informāciju.
20.
Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un sadales sistēmas operators dabasgāzē izstrādā kārtību, kādā notiek dabasgāzes apgādes ierobežošana vai pārtraukšana izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes dabasgāzē laikā un katru gadu līdz 1. septembrim iesniedz Ministrijai aktualizēto dabasgāzes lietotāju sarakstu un aktualizēto kārtību, kādā notiek dabasgāzes apgādes ierobežošana vai pārtraukšana izsludinātas dabasgāzes valsts enerģētiskās krīzes laikā.
21.
Sagatavojot dabasgāzes lietotāju sarakstu, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un sadales sistēmas operators dabasgāzē ņem vērā sistēmas operatora dabasgāzē tehniskās iespējas ierobežot dabasgāzes piegādi konkrētam lietotājam atkarībā no gāzesvadu un sistēmu konfigurācijas un konkrētā objekta teritoriālā izvietojuma. Dabasgāzes lietotāju sarakstā par pirmās un otrās lietotāju grupas lietotājiem norāda lietotāja nosaukumu, objekta adresi un iepriekšējā gada dabasgāzes patēriņu, savukārt par nodrošināmo lietotāju objektiem dabasgāzes lietotāju sarakstā norāda tikai objektu skaitu un grupas kopējo iepriekšējā gada dabasgāzes patēriņu. Katra pašvaldība tiek informēta par attiecīgās pašvaldības dabasgāzes lietotāju sarakstu.
22.
Saņemot vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pieprasījumu par rīcības plāna negatīva nebalansa novēršanai (turpmāk – plāns) izstrādi, dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājs vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora noteiktajā termiņā izstrādā un nosūta tam plānu.
23.
Plānā ietver pasākumus negatīva nebalansa novēršanai, tostarp patēriņa samazināšanu, ja tas nav pretrunā ar noslēgtajiem dabasgāzes tirdzniecības līgumiem. Ja plāns nosaka atsevišķu gazificēto objektu dabasgāzes patēriņa samazinājumu, attiecīgais dabasgāzes sistēmas lietotājs par to informē gazificētā objekta īpašnieku.
24.
Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vienas dienas laikā no dienas, kad konstatē negatīvā nebalansa daudzumu, kas var apdraudēt dabasgāzes apgādes drošumu, informē Ministriju un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju par dabasgāzes pārvades sistēmas lietotājiem, kuru dienas negatīvā nebalansa daudzums var apdraudēt dabasgāzes apgādes drošumu.
3.2.Rīcība agrīnās brīdināšanas gadījumā
25.
Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators informē Ministriju un sadales sistēmas operatoru dabasgāzē par riskiem dabasgāzes jomā Latvijas ietekmes reģionā.
26.
Ministrija sadarbībā ar vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru konstatē, vai riski dabasgāzes jomā atbilst agrīnās brīdināšanas līmenim.
27.
Ministrija, izvērtējot iesniegtos dokumentus, vienas darba dienas laikā izvērtē agrīnās brīdināšanas līmeņa izsludināšanas pamatu Latvijā un sagatavo attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu un iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.
28.
Pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas, Ministrija par to informē vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru un sadales sistēmas operatorus dabasgāzē, pārvades sistēmu operatoru elektroenerģijā, Eiropas Komisiju, Igaunijas un Lietuvas kompetentās iestādes un Valsts enerģētiskās krīzes centru.
29.
Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators dabasgāzē informāciju par agrīnās brīdināšanas līmeņa izsludināšanu publicē Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatoru tīkla platformā, informē pārvades sistēmas lietotājus un informē dabasgāzes biržu GET Baltic.
30.
Par agrīnās brīdināšanas līmeņa koordinējošo iestādi tiek nozīmēts vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators dabasgāzē.
31.
Dabasgāzes tirgotāji pēc vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora dabasgāzē pieprasījuma nekavējoši sniedz vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram dabasgāzē informāciju par diennakts dabasgāzes pieprasījuma un piegāžu prognozi vismaz nākamajām trīs dienām (MWh).
32.
Pēc vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora sniegtās informācijas par izmaiņām dabasgāzes jomā Ministrija, konstatējot agrīnās brīdināšanas līmeņa izbeigšanas pamatu vai agrīnās brīdināšanas līmeņa paaugstināšanas pamatu uz trauksmes līmeni, vienas darba dienas laikā sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu, kuru iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.
33.
Pēc šo noteikumu 32. punktā minētā Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas Ministrija par to informē šo noteikumu 28. punktā minētās iestādes, savukārt vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators dabasgāzē par to informē šo noteikumu 29. punktā minētās iestādes.
3.3.Rīcība Trauksmes gadījumā
34.
Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators informē Ministriju un sadales sistēmas operatoru dabasgāzē par riskiem dabasgāzes jomā Latvijas ietekmes reģionā.
35.
Ministrija sadarbībā ar vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru izvērtē, vai riski dabasgāzes jomā atbilst trauksmes līmenim.
36.
Ministrija, izvērtējot iesniegtos dokumentus, vienas dienas laikā konstatē, vai iestājies trauksmes līmeņa izsludināšanas pamats Latvijā, un sagatavo attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu, ko iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.
37.
Pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta pieņemšanas Ministrija par to informē vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru un sadales sistēmas operatorus dabasgāzē, pārvades sistēmu operatoru elektroenerģijā, Eiropas Komisiju, Igaunijas un Lietuvas kompetentās iestādes un Valsts enerģētiskās krīzes centru.
38.
Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators informāciju par trauksmes līmeņa izsludināšanu publicē Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatoru tīkla platformā, informē pārvades sistēmas lietotājus un informē dabasgāzes biržu GET Baltic.
39.
Par trauksmes līmeņa koordinējošo iestādi tiek nozīmēts vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators dabasgāzē.
40.
Dabasgāzes tirgotāji katru dienu līdz plkst.16.30 iesniedz vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram informāciju par diennakts dabasgāzes pieprasījuma un piegāžu prognozi vismaz nākamajām trīs dienām (MWh).
41.
Pēc vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora sniegtās informācijas par izmaiņām dabasgāzes jomā Ministrija pieņem lēmumu par trauksmes līmeņa izbeigšanu vai paaugstināt krīzes līmeni uz enerģētiskās krīzes dabasgāzē līmeni un vienas darba dienas laikā sagatavo attiecīgu lēmuma projektu, kuru iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai.
42.
Pēc šo noteikumu 41. punktā minētā lēmuma apstiprināšanas Ministru kabinetā, Ministrija par to informē šo noteikumu 37. punktā noteiktās iestādes, savukārt vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators par to informē šo noteikumu 38. punktā minētās iestādes.
4.Dabasgāzes piegādes un patēriņa ierobežošanas kārtība enerģētiskās krīzes laikā
43.
Iestājoties apstākļiem, kas liecina par iespējamo valsts enerģētisko krīzi dabasgāzē, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators informē Ministriju un sadales sistēmas operatoru dabasgāzē par nepieciešamo dabasgāzes patēriņa ierobežojuma apjomu.
44.
Valsts enerģētiskās krīzes pārvarēšanai, ja traucēta dabasgāzes piegāde, dabasgāzes patēriņa ierobežošanai lietotāji tiek iedalīti četrās grupas:
44.1.
nodrošināmie lietotāji – mājsaimniecības, izglītības iestādes, slimnīcas, valsts un pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, krīzes centri, sociālās rehabilitācijas institūcijas personām, kurām izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām, avārijas dienesti, telekomunikāciju mezgli, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija, Valsts robežsardze, valsts drošības iestādes, ūdensapgādes un kanalizācijas stacijas, brīvības atņemšanas iestādes, mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi, lietotāji, kuru maksimālā atļautā slodze ir mazāka vai vienāda ar 25 m3/h, tautsaimniecībai nozīmīgie objekti, kā arī energoapgādes komersants, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektroenerģijas sistēmas vadības un lietošanas kārtību kontrolē dispečervadības grafika ģenerētājvienību ar jaudu virs 100 MW un elektroenerģijas jaudas ģenerācijas pieejamību vismaz 900 stundas gadā;
44.2.
pirmās grupas lietotāji – energoapgādes komersantu objekti, kuru maksimālā atļautā slodze ir lielāka par 25 m3/h un nav piekritīgi šo noteikumu 44.1. apakšpunktā minētajai grupai;
44.3.
otrās grupas lietotāji – komersantu objekti, kuru maksimālā atļautā slodze ir lielāka par 25 m3/h, bet līdz 4999 m3/h un nav piekritīgi 44.1. apakšpunkta vai 44.2. apakšpunkta grupai;
44.4.
trešās grupas lietotāji – komersanti ar maksimālo atļauto slodzi vienādu ar 5000 m3/h vai lielāku, neatkarīgi no piekritības šo noteikumu 44.1., 44.2. vai 44.3. apakšpunktā minētajām grupām.
45.
Enerģētiskās krīzes dabasgāzē laikā šo noteikumu 44.4. apakšpunktā minētajiem lietotājiem Ministru kabinets pēc Ministrijas ierosinājuma nosaka individuāli dabasgāzes ierobežojumus katram lietotāja objektam, ņemot vērā lietotāja nozīmi tautsaimniecībai, kā arī seku smagumu, kas iestāsies, ierobežojot vai pārtraucot dabasgāzes piegādi attiecīgajam objektam.
46.
Dabasgāzes tirgotāji vienas diennakts laikā pēc Ministrijas pieprasījuma saņemšanas iesniedz informāciju Ministrijai par dabasgāzes lietotājiem, kuri dabasgāzi uzglabā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.
47.
Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vienas diennakts laikā pēc Ministrijas pieprasījuma saņemšanas iesniedz Ministrijai informāciju par katra komersanta pieejamo dabasgāzes apjomu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.
48.
Nodrošināmiem lietotājiem, kā arī dabasgāzes lietotājiem tādā apmērā, kādā tie glabā dabasgāzi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, enerģētiskās krīzes dabasgāzē izsludināšanas brīdī, enerģijas patēriņš netiek ierobežots.
49.
Pēc šo noteikumu 43. punktā minētās informācijas saņemšanas no vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora sadales sistēmas operators dabasgāzē diennakts laikā sagatavo un iesniedz Ministrijā informāciju par pirmās, otrās un trešās lietotāju grupas komersantu dabasgāzes diennakts vidējo patēriņu. Diennakts vidējais patēriņš tiek noteikts, balstoties uz lietotāju gazificētiem objektiem, kuriem ir diennakts dabasgāzes patēriņa uzskaite – no pēdējiem 10 diennakts patēriņa rādītājiem izvēloties 8 lielākos diennakts patēriņa rādītājus un aprēķinot no tiem vidējo aritmētisko patēriņu. Savukārt lietotāju gazificētiem objektiem, kuriem nav diennakts dabasgāzes patēriņa uzskaites – nosakot pēdējā mēneša vidējo aritmētisko diennakts patēriņu.
50.
Ministrija izvērtē vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora iesniegto informāciju par dabasgāzes patēriņa samazināšanas nepieciešamību un sadales sistēmas operatora dabasgāzē sagatavoto informāciju par lietotāju dabasgāzes vidējo diennakts patēriņu. Ministrija sagatavo rīkojuma projektu par valsts enerģētiskās krīzes dabasgāzē izsludināšanu izskatīšanai Ministru kabinetā un par to informē Valsts enerģētiskās krīzes centru, kurā pēc nepieciešamības ietver šādu informāciju:
50.1.
nepieciešamo dabasgāzes patēriņa ierobežošanas apjomu;
50.2.
dabasgāzes piegādes pārtraukšanu atsevišķai lietotāju grupai vai konkrētam gazificētam objektam, vai lietotāju grupām un atsevišķiem gazificētam objektiem;
50.3.
enerģētiskās krīzes dabasgāzē termiņu;
50.4.
ietekmēto teritoriju;
50.5.
plānotajiem pasākumiem, kas saistīti ar enerģētiskās krīzes dabasgāzē pārvarēšanu;
50.6.
enerģētiskās krīzes pārvarēšanā iesaistītās institūcijas un to pienākumus;
50.7.
ja attiecināms – citu informāciju.
51.
Ministrija informē vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru un sadales sistēmas operatoru dabasgāzē par Ministru kabineta lēmumu. Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un sadales sistēmas operators dabasgāzē informē dabasgāzes lietotājus, kuriem ir noteikts dabasgāzes lietošanas ierobežojums, un veic pasākums dabasgāzes piegādes pārtraukšanai atsevišķām dabasgāzes lietotāju grupām vai gazificētajiem objektiem. Dabasgāzes sistēmas operators nodrošina lietotājiem, uz kuriem attiecas ierobežojums, aktuālo informāciju par ikdienas (vidējo) patēriņu (m3), Ministru kabinetā apstiprināto patēriņa ierobežojumu (procentos un m3), kā arī maksimālo atļauto diennakts patēriņu (m3).
52.
Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators informāciju par valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanu publicē Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatoru tīkla platformā un informē dabasgāzes biržu GET Baltic.
53.
Informāciju par Ministru kabineta lēmumu par valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanu un īstenojamiem dabasgāzes patēriņa ierobežojumiem tiek publicēta Ministrijas, vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora un sadales sistēma operatora dabasgāzē tīmekļvietnēs.
54.
Ministrija informē Eiropas Komisiju, Igaunijas, Lietuvas un Somijas kompetentās iestādes par valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanu.
55.
Pasākumus dabasgāzes patēriņa samazināšanai atbilstoši noteiktajam ierobežojumam veic lietotājs, bet pasākumus dabasgāzes piegādes pārtraukšanai veic vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un sadales sistēmas operators dabasgāzē tā licences darbības zonā. Dabasgāzes lietotājam, kas enerģētiskās krīzes laikā ir pakļauts dabasgāzes apgādes ierobežošanai vai pārtraukšanai, ir jāievēro šādi nosacījumi:
55.1.
komunikācijas veicināšanai, kā arī noteikto ierobežojumu ievērošanas kontroles optimizēšanai dabasgāzes galalietotājam ir pienākums apstiprināt vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora vai sadales sistēmas operatora dabasgāzē sūtītās informācijas saņemšanu par izsludināto enerģētisko krīzi, piecu stundu laikā no paziņojuma (īsziņas un e-pasta) saņemšanas brīža. Dabasgāzes galalietotājs apstiprinājumu nosūta vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora vai sadales sistēmas operatora dabasgāzē minētajā paziņojumā noteiktā veidā;
55.2.
dabasgāzes lietotājam pēc informācijas saņemšanas par enerģētisko krīzi, ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk ka līdz nākamās pilnās gāzes dienas beigām samazināt dabasgāzes patēriņu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam līmenim;
55.3.
dabasgāzes lietotājs nav tiesīgs patērēt dabasgāzi vairāk, kā noteicis Ministru kabinets;
55.4.
dabasgāzes lietotājam ir pienākums pēc vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora vai sadales sistēmas operatora dabasgāzē pārstāvja pieprasījuma nodrošināt tā netraucētu iekļūšanu gazificētajā objektā normatīvajos aktos paredzēto funkciju īstenošanai.
56.
Ja dabasgāzes galalietotājs patērē dabasgāzi vairāk, nekā ir noteicis Ministru kabinets, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai sadales sistēmas operators dabasgāzē pārtrauc dabasgāzes padevi galalietotājam, ievērojot šādus nosacījumus:
56.1.
ja dabasgāzes lietotājs pārsniedz ierobežojumu no viena procenta līdz desmit procentiem, dabasgāzes lietotājs tiek brīdināts, bet atkārtotas dabasgāzes patēriņa pārsniegšanas gadījumā lietotājam nekavējoties tiek pārtraukta dabasgāzes piegāde;
56.2.
ja dabasgāzes lietotājs pārsniedz viņam noteikto dabasgāzes patēriņa ierobežojumu vairāk par desmit procentiem, tad lietotājam dabasgāzes piegāde tiek nekavējoties pārtraukta.
57.
Dabasgāzes lietotājs, kuram par ierobežojuma neievērošanu tika pārtraukta dabasgāzes piegāde, ir tiesīgs vērsties Ministrijā ar argumentētu iesniegumu atjaunot dabasgāzes apgādi.
58.
Ministrija, izvērtējot šo noteikumu 57. punktā minēto iesniegumu, dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora, un sadales sistēmas operatora dabasgāzē viedokli, lemj par pieslēguma atjaunošanu. Ja Ministrija lemj par pieslēguma atjaunošanu, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai sadales sistēmas operators dabasgāzē pēc Ministrijas norādījuma atjauno dabasgāzes piegādi attiecīgajam lietotājam.
59.
Ministru kabineta rīkojuma projektu par enerģētiskās krīzes izbeigšanu dabasgāzē sagatavo Ministrija pēc vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora un dabasgāzes tirgotāju sniegtās informācijas saņemšanas un informē par to Valsts enerģētiskās krīzes centru. Ministrija rīkojuma projektu par enerģētiskās krīzes dabasgāzē izbeigšanu iesniedz izskatīšanā Ministru kabinetā.
5.Dabasgāzes stratēģiskās rezerves izveidošana un izmantošana
60.
Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators dabasgāzes stratēģiskās rezerves (turpmāk – rezerve) veido, ievērojot:
60.1.
dabasgāzes daudzumu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra Regulā (ES) Nr. 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 noteiktajam piegādes standartam, kuru vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators izmanto nodrošināmo lietotāju apgādei enerģētiskās krīzes laikā, ja traucēta dabasgāzes piegāde;
60.2.
aktīvās dabasgāzes daudzumu, kas nepieciešams Inčukalna pazemes gāzes krātuves diennakts izņemšanas jaudas nodrošināšanai, lai apgādātu Latvijas enerģijas lietotājus ar dabasgāzi, tai skaitā enerģētiskās krīzes laikā.
61.
Rezerve tiek uzglabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, kuru pārvaldību īsteno vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, kas:
61.1.
nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudu pieejamību rezerves transportēšanai dabasgāzes pārvades sistēmā un novietošanai, uzglabāšanai un izņemšanai no Inčukalna pazemes gāzes krātuves.
61.2.
pieejamības nodrošināšanai nepieciešamās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās rezervju uzglabāšanas izmaksas ietver dabasgāzes pārvades sistēmas attiecināmajās izmaksās.
62.
Ministrija, ņemot vērā krīzes apstākļus un saņemto informāciju no vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora un sadales sistēmas operatora dabasgāzē, sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par rezerves izmantošanu.
63.
Pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas par rezerves izmantošanu dabasgāzes tirgotājs nodrošina no vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora saņemtās rezerves piegādi nodrošināmiem lietotājiem un tautsaimniecībai nozīmīgiem objektiem.
6.Centralizētās siltumenerģijas apgāde enerģētiskās krīzes laikā
64.
Centralizētajā siltumenerģijas apgādē var izsludināt vietējo enerģētisko krīzi.
65.
Lēmuma projektu par vietējo enerģētisko krīzi centralizētajā siltumapgādē sagatavo pašvaldība, ņemot vērā centrālās siltumapgādes komersanta sniegto informāciju. Lēmuma projektā iekļauj informāciju par enerģētiskās krīzes termiņu, ietekmēto teritoriju, plānotajiem pasākumiem, kas saistīti ar enerģētiskās krīzes pārvarēšanu, enerģētiskās krīzes pārvarēšanā iesaistītajām institūcijām, to pienākumiem un atbildību, atbildīgo par krīzes komunikāciju, kā arī citu nepieciešamo informāciju.
66.
Lēmuma projektu par vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanu centralizētajā siltumapgādē pašvaldība saskaņo ar Valsts enerģētiskās krīzes centru.
67.
Nodrošināmie lietotāji vietējās enerģētiskās krīzes centralizētajā siltumapgādē laikā ir dzīvojamās ēkas, slimnīcas un ambulatorās ārstniecības iestādes, valsts un pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, krīzes centri, sociālās rehabilitācijas institūcijas personām, kurām izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām, brīvības atņemšanas iestādes, avārijas dienesti, telekomunikāciju mezgli, satiksmes organizācijas objekti, ūdensapgādes un kanalizācijas stacijas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija, Valsts robežsardze, valsts drošības iestādes, valsts materiālo rezervju atbildīgie glabātāji (valsts materiālo rezervju resursu uzglabāšanas vietās), mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi, kritisko finanšu pakalpojumu sniedzēji, elektroenerģijas sistēmas operatori un medicīnas gāzes ražotāji.
68.
Pašvaldība katru gadu līdz 1.oktobrim apstiprina centralizētās siltumenerģijas nodrošināmo lietotāju sarakstu un centralizētās siltumenerģijas apgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību centralizētās siltumapgādes krīzes gadījumam un līdz katra gada 1.novembrim tos iesniedz Ministrijai informācijai kopā ar apstiprinātu pašvaldības enerģētiskās krīzes centra sastāvu un tā kontaktinformāciju.
69.
Izsludinātas vietējās enerģētiskās krīzes centralizētajā siltumapgādē laikā nodrošināmiem lietotājiem centralizētās siltumapgādes patēriņš netiek ierobežots.
70.
Pašvaldības enerģētiskās krīzes centrs nekavējoties informē ēkas īpašnieku, dzīvokļu īpašnieku kopību vai tās pilnvaroto personu, kura darbojas visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā, par pienākumu samazināt siltumapgādi līdz noteiktam līmenim.
71.
Izsludinātas vietējās enerģētiskās krīzes centralizētajā siltumapgādē laikā, par tehnisko pasākumu ieviešanu centralizētās siltumapgādes ierobežošanai vai pārtraukšanai atbildīgs ir ēkas īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarotā persona, kura darbojas visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā.
72.
Centralizētās siltumapgādes uzņēmums kontrolē šo noteikumu 71. punktā minēto funkciju izpildi. Ja ēkas īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarotā persona, kura darbojas visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā, neizpilda šo noteikumu 71. punktā prasības, centralizētās siltumapgādes uzņēmums ir tiesīgs pārtraukt centralizētās siltumenerģijas apgādi.
73.
Lēmumu par vietējās enerģētiskās krīzes izbeigšanu centralizētajā siltumapgādē sagatavo un pieņem pašvaldība pēc centralizētās siltumapgādes komersanta sniegtās informācijas un par lēmumu informē Valsts enerģētiskās krīzes centru.
7.Noslēguma jautājums
74.
Atzīt par spēku zaudējušajiem:
74.1.
Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumus Nr. 312 "Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 69. nr.; 2013, 37., 179. nr.; 2016, 164. nr.; 2017, 70. nr.; 2018, 101. nr.; 2019, 257. nr.; 2021, 225. nr.; 2022, 165. nr.);
74.2.
Ministru kabineta 2022. gada 9. augusta noteikumus Nr. 503 “Noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā ” (Latvijas Vēstnesis, 2022, 153A. nr.).
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds