MK vēstules projekts

Atbildot uz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (turpmāk – Komisija) 2026. gada 7. oktobra vēstuli Nr. 142.1.9/8-21-14/26 par Ministru kabineta 2026. gada 30. septembra rīkojumu Nr. 600 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", informējam, ka Komisijas paustie apsvērumi ir izvērtēti un ņemti vērā, sagatavojot grozījumus attiecīgajā Ministru kabineta rīkojumā (26-TA-2546).

Precizētā rīkojuma projekta mērķis ir skaidrāk noteikt ārkārtējās situācijas laikā īstenojamos pasākumus un institūciju uzdevumus, pilnveidot rīkojuma tiesisko un faktisko pamatojumu, kā arī pamatot ārkārtējās situācijas teritoriālo tvērumu.

Attiecībā uz Komisijas iebildumu par nepietiekami skaidri noteiktiem papildu rīcības mehānismiem paskaidrojam, ka nepārvaramas varas un ārkārtas apstākļu piemērošanas mehānismus kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta administrēšanā nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. Decembra Regula (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013. Tās 3. panta 2. punkts paredz iespēju, ja smagi meteoroloģiskie apstākļi nopietni ietekmē precīzi noteiktu teritoriju, uzskatīt, ka visa attiecīgā teritorija ir smagi cietusi no šiem apstākļiem. Līdz ar to lauksaimniekiem attiecībā uz tiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, kuriem piemērojama minētā teritoriālā pieeja, nav nepieciešams iesniegt individuālu paziņojumu un pierādījumus par nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz šo nosacījumu izpildi.

Rīkojuma projekta mērķis nav radīt paralēlu regulējumu Eiropas Savienības tiesību aktos jau paredzētajiem mehānismiem, bet gan nodrošināt nacionālo tiesisko pamatu ārkārtējās situācijas izsludināšanai un radīt priekšnoteikumus regulā paredzētās teritoriālās pieejas piemērošanai. Tādēļ rīkojuma projektā un tā anotācijā tiks skaidrāk atspoguļota saikne starp ārkārtējās situācijas izsludināšanu, attiecīgo Eiropas Savienības tiesību normu piemērošanu un atbildīgo institūciju veicamajām darbībām.

Attiecībā uz Komisijas lūgumu izvērtēt ārkārtējās situācijas teritoriālo tvērumu paskaidrojam, ka lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu visā Latvijas teritorijā pamatots ar nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu plašo izplatību, to mainīgo raksturu un ietekmi uz lauksaimniecisko darbību dažādos Latvijas reģionos.

Lai gan nelabvēlīgo apstākļu ietekme reģionos nav vienāda un visbūtiskākās sekas konstatētas atsevišķās teritorijās, meteoroloģisko apstākļu ietekme nav ierobežota tikai ar tām teritorijām, kurās konstatēti lielākie postījumi. Ilgstošie un intensīvie nokrišņi, augsnes pārmitrums un uz laukiem uzkrātais ūdens dažādos Latvijas reģionos ir apgrūtinājis ražas novākšanu, ziemāju sēju un citus sezonālos lauksaimniecības darbus. Turklāt meteoroloģisko novērojumu staciju dati vieni paši ne vienmēr pilnībā raksturo faktiskos apstākļus konkrētās lauksaimniecības platībās.

Teritoriālā tvēruma izvērtējumā ņemta vērā arī meteoroloģisko apstākļu ietekmes mainība laikā un telpā. Vasaras beigās pārmērīga mitruma apstākļi visizteiktāk bija vērojami Latvijas rietumu daļā, īpaši Rietumkurzemē, savukārt septembrī tie bija izteikti arī Vidzemē un Latgalē. Tas liecina, ka pārmērīga mitruma skartās teritorijas laika gaitā mainījās, aptverot dažādus Latvijas reģionus, nevis koncentrējoties tikai vienā valsts daļā.

Vienots teritoriālais tvērums ļauj nodrošināt saskaņotu pieeju attiecīgo apstākļu ietekmes izvērtēšanai un Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023-2027.gadam paredzēto intervenču atbalsta saņemšanas nosacījumu izpildi, vienlaikus saglabājot nepieciešamību izvērtēt saikni starp konkrētajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem un attiecīgo atbalsta nosacījumu neizpildi.

Tādēļ, pārstrādājot rīkojuma projektu un tā anotāciju, tiks papildināts pamatojums ārkārtējās situācijas izsludināšanai visā Latvijas teritorijā, skaidri izklāstot faktiskos apstākļus, reģionālās atšķirības un apsvērumus, kuru dēļ šaurāks teritoriālais tvērums nav atzīts par pietiekamu paredzētā mērķa sasniegšanai.

Ņemot vērā Komisijas norādīto, rīkojuma projektā tiks precizēts ārkārtējās situācijas termiņš, nodrošinot tā atbilstību likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" noteiktajam regulējumam.