Noteikumi

25-TA-2785
Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi"
Izdoti saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma
6. panta piekto daļu, 7. panta trešo daļu,
8. panta astoto daļu, 9. panta trešo daļu
un 11. panta trešo daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 72. nr.; 2025, 117., 155. nr.) šādus grozījumus:
1.
Izteikt 5.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"5.2. nosaka energoresursu faktisko patēriņu, ja ēkā ir atbilstoša energoresursu uzskaite ar tam paredzētu mērierīci, vai veic mērījumus, ja šādas uzskaites nav;".
2.
Izteikt 8. punktu šādā redakcijā:
"8. Jauna ēka (jaunbūve) klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja tā atbilst visām šādām prasībām:
8.1. ēkas enerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikumā norādīto līmeni A klases ēkai;
8.2. ēkas primārās neatjaunojamās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai un apgaismojumam (piemēro nedzīvojamām ēkām) nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikuma 2. un 3. tabulā norādītās vērtības A klases ēkām;
8.3. (Svītrots)
8.4. (Svītrots)".
3.
Papildināt ar 8.1 punktu šādā redakcijā:
"8.1 Pārbūvētas vai atjaunotas esošas ēkas klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja tā atbilst visām šādām prasībām:
8.11. ēkas enerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikumā norādīto līmeni C klases ēkai;
8.12. ēkas kopējais primārās enerģijas patēriņš pēc pārbūves vai atjaunošanas kopumā ir samazināts vismaz par 30 %."
4.
Papildināt ar 28.1 punktu šādā redakcijā:
"28.1 Pārbaudes laikā neatkarīgs eksperts novērtē siltumenerģijas ģeneratoru vai ģeneratorus, cirkulācijas sūkņus un attiecīgā gadījumā ventilācijas sistēmu, gaisa un ūdens sadales sistēmu, hidrauliskās līdzsvarošanas sistēmu un vadības sistēmu sastāvdaļas. Pārbaudes gaitā novērtē siltumenerģijas ģeneratora un gaisa kondicionēšanas ģeneratora vai ģeneratoru un to galveno sastāvdaļu efektivitāti un lielumu salīdzinājumā ar ēkas vajadzībām un izvērtē sistēmas iespējas optimizēt tās sniegumu tipiskos vai vidējos ekspluatācijas apstākļos, izmantojot pieejamās energotaupības tehnoloģijas, kā arī mainīgos apstākļos, ko rada izmaiņas ēkas lietošanā. Attiecīgā gadījumā pārbaudes laikā novērtē, vai sistēmu var ekspluatēt ar atšķirīgiem un efektīvākiem temperatūras iestatījumiem, tostarp uz ūdeni balstītās apkures sistēmās piemērojot zemākas temperatūras režīmus, izmantojot siltumjaudas, temperatūras un plūsmas prasību projektēšanas risinājumus, vienlaikus nodrošinot sistēmas drošu ekspluatāciju, kā arī iekļauj pamatnovērtējumu par to, vai ir iespējams samazināt fosilā kurināmā izmantojumu uz vietas, tostarp integrējot atjaunīgos energoresursus, mainot enerģijas avotu vai aizstājot vai pielāgojot esošās sistēmas. Ja ēkā ir uzstādīta ventilācijas sistēma, pārbaudes laikā novērtē arī tās lielumu un iespējas optimizēt tās sniegumu tipiskos vai vidējos ekspluatācijas apstākļos, kas atbilst ēkas specifiskajam un pašreizējam izmantojumam. Ja pēc pārbaudes, kas veikta saskaņā ar šo punktu, nav veiktas izmaiņas apkures vai ventilācijas sistēmā vai ēkas vajadzībās, atkārtota sistēmu galveno sastāvdaļu lieluma vai ekspluatācijas pie atšķirīgiem temperatūras iestatījumiem novērtēšana nav obligāta."
5.
Izteikt 29.2.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"29.2.2. efektīvas vadības funkcijām, kas nodrošina enerģijas optimālu ražošanu, sadali, uzglabāšanu un izmantošanu;".
6.
Papildināt ar 29.2.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"29.2.3. spēju reaģēt uz ārējiem signāliem un koriģēt enerģijas patēriņu."
7.
Izteikt 31.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"31.1. vienlaikus ar ēkas energosertifikāciju (šo noteikumu 6. un 6.1 punktā minētajā gadījumā – tikai pēc pasūtītāja pieprasījuma);".
8.
Svītrot 31.4. apakšpunktu.
9.
Izteikt 36.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"36.1. vienlaikus ar ēkas energosertifikāciju (šo noteikumu 6. un 6.1 punktā minētajā gadījumā – tikai pēc pasūtītāja pieprasījuma);".
10.
Svītrot 36.4. apakšpunktu.
11.
Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa Direktīvas (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu (pārstrādāta redakcija)."
12.
Izteikt 6. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).
13.
Izteikt 7. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikums
Ministru kabineta
[25-TA-2785 Dt]
noteikumiem Nr.
[25-TA-2785 Nr]

"6. pielikums

Ministru kabineta

2021. gada 8. aprīļa

noteikumiem Nr. 222


Primārās enerģijas un oglekļa dioksīda (CO2) svēruma faktoru vērtības


Apzīmējumi:

fPnren – primārās enerģijas faktors neatjaunojamo energoresursu daļai;

fPren – primārās enerģijas faktors atjaunojamo energoresursu daļai;

fPtot – kopējais primārās enerģijas faktors;

KCO2e – oglekļa dioksīda (CO2) emisijas faktors.

Nr.
p. k		 Energonesējs fPnren fPren fPtot KCO2e
(g/kWh)
I. Piegādāts no attāluma
1. Fosilais kurināmais akmeņogles (antracīts) 1,1 0 1,1 354
2. brūnogles (lignīts) 1,1 0 1,1 364
3. degvieleļļa (kurināmais mazuts) 1,1 0 1,1 279
4. dabasgāze 1,1 0 1,1 202
5. sašķidrinātā naftas gāze 1,1 0 1,1 227
6. citi fosilie kurināmie 1,1 0 1,1 [1]
7. Biokurināmais cietais

0

 1 1 0
8. šķidrais 0 1 1 0
9. gāzveida 0 1 1 0
10. Elektroenerģija no tīkla

[2]

[2]

 [2] [2]
II. Piegādāts no tuvuma
11. Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, no konkrēta piegādātāja [3] [3] [3] [3]
12. Centralizēta dzesēšana (aukstumenerģija no aukstumenerģijas piegādātāja) [3] [3] [3] [3]
III. Saražots uz vietas (konkrētajā ēkā, uz tās vai uz zemesgabala, uz kura atrodas ēka)
13. Saules enerģija fotoelementu (PV) ražota elektroenerģija 0 1 1 0
14. termālā enerģija 0 1 1 0
15. Vēja enerģija 0 1 1 0
16. Vides enerģija aerotermālā, ģeotermālā, hidrotermālā un jūras enerģija, hidroenerģija 0 1 1 0
IV. Eksportēts
17. Elektroenerģija uz tīklu [2] [2] [2] [2]
18. ar ēku energoefektivitāti (ĒEE) nesaistītai lietošanai [2] [2] [2] [2]

Piezīmes.

1 Saskaņā ar Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012, VI pielikuma 1. tabulu.

2 Atbilstoši valstī pieņemtajiem CO2 emisijas faktoriem Latvijā saražotajai elektroenerģijai.

3 Faktori, kas aprēķināti konkrētam siltumenerģijas komersantam vai aukstumenerģijas piegādātājam, pamatojoties uz konkrētā komersanta vai piegādātāja enerģijas gada bilanci."

2.
pielikums
Ministru kabineta
[25-TA-2785 Dt]
noteikumiem Nr.
[25-TA-2785 Nr]

"7. pielikums

Ministru kabineta

2021. gada 8. aprīļa

noteikumiem Nr. 222


Ēku energoefektivitātes visaptverošie standarti


1. LVS EN ISO 52000-1:2017 "Ēku energoefektivitāte. Vispārējs ēku energoefektivitātes novērtējums. 1. daļa: Vispārīgas pamatnostādnes un procedūras (ISO 52000-1:2017)" un nacionālais pielikums LVS EN ISO 52010-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ārējās vides apstākļi. 1. daļa: Klimatisko datu pārveidošana enerģijas aprēķinos (ISO 52010-1:2017). Nacionālais pielikums".

2. LVS EN ISO 52003-1:2020 "Ēku energoefektivitāte. Rādītāji, prasības un sertifikācija. 1. daļa: Vispārīgie aspekti un pielietošana kopējai energoefektivitātei" un nacionālais pielikums LVS EN ISO 52003-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Rādītāji, prasības un sertifikācija. 1. daļa: Vispārīgie aspekti un pielietošana kopējai energoefektivitātei (ISO 52003-1:2017). Nacionālais pielikums".

3. LVS EN ISO 52010-1:2021 "Ēku energoefektivitāte. Ārējās vides apstākļi. 1. daļa: Klimatisko datu pārveidošana enerģijas aprēķinos (ISO 52010-1:2017)" un nacionālais pielikums LVS EN ISO 52010-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ārējās vides apstākļi. 1. daļa: Klimatisko datu pārveidošana enerģijas aprēķinos (ISO 52010-1:2017). Nacionālais pielikums".

4. LVS EN ISO 52016-1:2021 "Ēku energoefektivitāte. Apkurei un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas, iekšējās temperatūras un sajūtamā un latentā siltuma slodzes. 1. daļa: Aprēķina procedūras (ISO 52016-1:2017)" un nacionālais pielikums LVS EN ISO 52016-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Apkurei un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas, iekšējās temperatūras un sajūtamā un latentā siltuma slodzes. 1. daļa: Aprēķina procedūras (ISO 52016-1:2017). Nacionālais pielikums".

5. LVS EN ISO 52018-1:2020 "Ēku energoefektivitāte. Rādītāji daļai ēku energoefektivitātes (ĒEE) prasību, kas saistītas ar siltumenerģijas bilanci un struktūras īpatnībām. 1. daļa: Pārskats par iespējām (ISO 52018-1:2017)" un nacionālais pielikums LVS EN ISO 52018-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Rādītāji daļai ēku energoefektivitātes (ĒEE) prasību, kas saistītas ar siltumenerģijas bilanci un struktūras īpatnībām. 1. daļa: Pārskats par iespējām (ISO 52018-1:2017). Nacionālais pielikums".

 

6. LVS EN ISO 52120-1:2022 "Ēku energoefektivitāte. Ēku automatizācijas, kontroles un ēku vadības ietekme. 1.daļa: Vispārīgas pamatnostādnes un procedūras (ISO 52120-1:2021)".

 

7.LVS EN 16798-1:2021 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 1.daļa: Telpu mikroklimata ievades parametri ēku energoefektivitātes projektēšanai un novērtēšanai, ņemot vērā telpu gaisa kvalitāti, temperatūras režīmu, apgaismojumu un akustiku. M1-6 modulis" un nacionālie pielikumi LVS EN 16798-13:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 13.daļa: Dzesēšanas sistēmu aprēķins (M4-8 modulis). Ģenerēšana. Nacionālais pielikums", LVS EN 16798-15:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 15.daļa: Dzesēšanas sistēmu aprēķins (M4-7 modulis). Uzglabāšana. Nacionālais pielikums", LVS EN 16798-17:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 17.daļa: Vadlīnijas ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanai (M4-11, M5-11, M6-11 un M7-11 moduļi). Nacionālais pielikums".

 

8. LVS EN 17423:2021 "Ēku energoefektivitāte. Primārās enerģijas faktoru (PEF) un CO2 emisijas faktora noteikšana un ziņošana. Vispārīgi principi, M1-7 modulis"."