MK vēstules projekts

Ministru kabinets ir iepazinies ar Latvijas Republikas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 2025. gada 26. septembra vēstuli Nr. 111.9/6-127-14/25 un sniedz šādu viedokli, kas balstīts uz Iekšlietu ministrijas sadarbībā ar Valsts policiju un Izglītības un zinātnes ministriju sagatavoto izvērtējumu par likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” (984/Lp14) izskatīšanas gaitā identificētajām regulējuma nepieciešamībām.

1.       Attiecībā uz Latvijas Republikas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas neatbalstīto priekšlikumu likumprojektam, kas paredzētu ieroču atļaujas apturēšanu gadījumos, kad personai piemērots pagaidu aizsardzības līdzeklis pret vardarbību, norādāms, ka Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumu  Nr. 161 "Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību" 2. punkts noteic, ka Valsts policija un pašvaldības policija (turpmāk – policija), saņemot informāciju par iespējamiem draudiem, ka persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu iespējamās aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai, noskaidro, vai šajā mājokļa adresē ir reģistrēti šaujamieroči vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči. Ja mājokļa adresē personai, kas rada draudus, ir reģistrēti šaujamieroči vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči, Valsts policija izņem ieroci saskaņā ar Ieroču aprites likuma 90. panta trešo daļu, lai novērstu iespēju ieroci pazaudēt, nolaupīt vai izmantot ļaunprātīgi.

Civilprocesa likuma 250.47 panta pirmās daļas 8. punkts paredz, ka pagaidu aizsardzības pret vardarbību viens no līdzekļiem ir citi aizliegumi un pienākumi, kurus tiesa vai tiesnesis noteicis atbildētājam un kuru mērķis ir nodrošināt prasītāja pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Šī tiesību norma dod tiesai vai tiesnesim plašas iespējas individuāli izvērtēt situāciju un noteikt konkrētajai lietai atbilstošus pagaidu aizsardzības pasākumus, tostarp aizliegumus, kas skar ieroču glabāšanu vai izmantošanu.

Ieroču aprites likuma 24. panta 1. punkts noteic, ka šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās atļauju, glabāšanas atļauju, nēsāšanas atļauju un ieroču kolekcijas atļauju var anulēt vai nepagarināt fiziskajai personai, uz kuru tostarp attiecas Ieroču aprites likuma 23. panta 9. punkts, t.i.  Valsts policijai ir pamatotas ziņas, ka tā ieroci var pielietot ļaunprātīgi, apdraudēt sevi, sabiedrisko kārtību vai drošību. Šī tiesību norma paredz preventīvu drošības mehānismu, kas dod tiesības Valsts policijai atteikt ieroču atļaujas izsniegšanu, anulēt vai nepagarināt to, ja pastāv objektīvi apstākļi, kas rada šaubas par personas spēju droši rīkoties ar ieroci.

Ministru kabineta ieskatā minētā tiesību norma var tikt piemērota arī gadījumos, kad personai ir piemērots pagaidu aizsardzības līdzeklis pret vardarbību. Tiesas noteikta aizsardzības līdzekļa piemērošana liecina, ka tā, izvērtējot pierādījumus un faktiskos apstākļus, ir konstatējusi vardarbības risku vai draudus cietušās personas drošībai, kas savukārt sniedz Valsts policijai pietiekamu pamatu uzskatīt, ka attiecīgā persona varētu pielietot ieroci ļaunprātīgi vai apdraudēt citu personu drošību, kā to paredz Ieroču aprites likuma 23. panta 9. punkts. Minētā kārtība var tikt piemērota arī gadījumos, kad policija pieņem lēmumu par nošķiršanu.

Secināms, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz mehānismus, kas ļauj operatīvi un tiesiski pamatoti rīkoties gadījumos, kad personai, kura rada vardarbības draudus, ir reģistrēti ieroči.

Vērtējot civilprocesuālā pagaidu aizsardzības līdzekļa sasaisti un ietekmi uz citām personu tiesībām, nodarbošanās un amatu ierobežojumiem jānorāda, ka izmantojot dotās iespējas noteikt ierobežojumus vai liegt personai veikt darbības ar ieročiem, tiek radīta ietekme uz fiziskās personas tiesībām uz nodarbošanos (piemēram, strādāt par naudas inkasācijas apsardzes darbinieku) un iespēju ieņemt noteiktus amatus (piemēram, uzņēmumos, kas veic komercdarbību ar ieročiem). Tomēr jāatgādina, ka tiesības uz šaujamieroci nav pieskaitāmas pie iedzīvotāju ekskluzīvām pamattiesībām un pamatbrīvībām, kas ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmē.

Pašlaik kompetentās institūcijas nav identificējušas nepieciešamību paplašināt civilprocesuālā pagaidu aizsardzības līdzekļa sekas kontekstā ar ierobežojumiem ieroču apritē, jo kā jau norādīts, šāds mehānisms pastāv un tam ir ietekme uz fiziskās personas tiesībām uz nodarbošanos un iespēju ieņemt noteiktus amatus.

Papildus jānorāda, ka arī uzturlīdzekļu nemaksāšanas gadījumā Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 7.1 pantā noteiktajos gadījumos Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija var lemt par parādnieka šaujamieroča atļaujas darbības apturēšanu. Arī šādā situācijā  lēmums rada ietekmi uz fiziskās personas tiesībām uz nodarbošanos un iespēju ieņemt amatus.  

2.       Tāpat Latvijas Republikas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija paudusi ierosinājumu veikt grozījumus Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumos Nr. 536 “Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu komerciālās aprites kārtība”, izvērtējot iespēju ieroču komersantiem glabāt šaujampulveri lielākā apjomā, nekā tās atļauts šobrīd, proti, 30 kilogramus. Komisija vēstulē norāda, ka tās sēdē tika identificēts, ka šaujampulveris glabāšanas laikā nav sprāgstoša, bet gan degoša viela un nerada sprādzienbīstamas situācijas.

Valsts policija, izstrādājot 2019. gada 19. novembra Ministru kabineta noteikumus Nr. 536 “Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu komerciālās aprites kārtība” (turpmāk –  noteikumi Nr. 536) konsultējās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ekspertiem, kas sniedza atzinumu, ka maksimālais pieļaujamais šaujampulvera glabāšanas apjoms ieroču komersanta veikalos, kas atrodas dzīvojamās mājās, publiskās ēkās un būvēs, ir tikai 30 kilogrami. Citu valstu pieredze liecina – maksimālais pieļaujamais šaujampulvera glabāšanas apjoms ieroču komersanta veikalos, kas atrodas dzīvojamās mājās, publiskās ēkās un būvēs, piemēram, Igaunijā ir 50 kilogrami, bet Lietuvā tie ir 120 kilogrami.  

Jāņem vērā, ka noteikumu Nr. 536 tiesību normas, kas attiecās uz ieroču komersantiem pieļaujamā šaujampulvera glabāšanas apjomu, nosaka, ka ieroču komersants glabātavā var glabāt arī vairāk nekā 30 kilogramu šaujampulvera, ja glabātava atbilst noteikumos noteiktiem papildu nosacījumiem. Šādā gadījumā maksimālais glabājamā šaujampulvera apjoms ir atkarīgs no aprēķinātā drošā attāluma līdz aizsargājamiem objektiem un valsts galvenajiem autoceļiem. Noteikumu Nr. 536 19. punktā noteikta formula droša attāluma noteikšanai līdz aizsargājamiem objektiem un valsts galvenajiem autoceļiem ir identiska ar formulu, kas ir paredzēta pirotehnisko izstrādājumu aprites jomā droša attāluma noteikšanai un ir atrodama 2011. gada 22. marta Ministru kabineta noteikumu Nr. 214 “Uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu glabāšanas, realizācijas, iegādāšanās, pārnēsāšanas, pārvadāšanas, ražošanas, demonstrēšanas (izmantošanas), kā arī komercizstāžu rīkošanas un pirotehnisko pakalpojumu sniegšanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr. 214) 11. punktā.

Noteikumu Nr. 536 20. punkts pieļauj ieroču komersanta glabātavā glabāt šaujampulveri kopā ar uguņošanas ierīcēm un skatuves pirotehniskajiem izstrādājumiem, tādējādi drošo attālumu līdz aizsargājamiem objektiem un valsts galvenajiem autoceļiem aprēķina, ņemot vērā kopējo šaujampulvera, uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu propelenta masas daudzumu. Vadoties no minētajiem apsvērumiem, Iekšlietu ministrija risinās jautājumu par grozījumu izdarīšanu noteikumos Nr. 536 un noteikumos Nr. 214, lai salāgotu tiesību normas un šaujampulvera, uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu kopējais glabāšanas apjoms  nepārsniegtu 160 kilogramus, kas pašlaik ir noteikumu Nr. 214 39. punktā noteiktā 1., 2. un 3. klases uguņošanas ierīču un T1 klases skatuves pirotehnisko izstrādājumu vienkopus glabāšanai atļautā propelenta masa.

Vienlaikus informējam, ka saskaņā ar Valsts policijas licencēšanas komisijas datiem Valsts policija komersantiem ir izsniegusi 28 licences ar tiesībām veikt šaujamieroču realizāciju. No tiem 11 ieroču komersanti vienlaikus saņēma arī Valsts policijas licenci uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu realizācijai.

3.       Attiecībā uz Latvijas Republikas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izteikto aicinājumu izvērtēt iespēju pilnveidot izceļošanas nosacījumus sportistiem ar D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskajiem šaujamieročiem Ministru kabinets norāda, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2021/555 (2021. gada 24. marts) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (kodifikācija) un citi Eiropas Savienības tiesību akti ieroču aprites jomā neregulē pneimatisko ieroču apriti Eiropas Savienībā. Līdz ar to Eiropas šaujamieroču apliecība, kas tiek izsniegtā ieroču īpašniekiem uz pieciem gadiem ceļošanai ar medību un sporta lietojuma šaujamieročiem nav attiecināma uz lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem.

Latvijā, lai nodrošinātu lielas enerģijas pneimatisko ieroču aprites kontroli un izsekošanu saskaņā ar Ieroču aprites likuma X nodaļas tiesību normām, pārvadājot lielas enerģijas pneimatiskus ieročus uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai trešajām valstīm, ieroča īpašniekam ir nepieciešams saņemt Valsts policijā ieroču pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauju. Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 21. maija noteikumu Nr. 211 “Noteikumi par ieroču atļaujām un par ieroču izņemšanu un iznīcināšanu” (turpmāk – noteikumi Nr. 211) 231.7. apakšpunktu par ieroču pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļaujas izsniegšanu ir noteikta valsts nodeva 31,30 euro apmērā. Vienlaikus noteikumu Nr. 211 233.4. apakšpunkts nosaka, ka no šo noteikumu 231. un 232. punktā minētās valsts nodevas atbrīvojamas sporta federācijas un sporta organizācijas.

Pašlaik valstī ir reģistrēti 36 lielas enerģijas pneimatisko ieroču īpašnieki, kam ir reģistrēti 36 lielas enerģijas pneimatiskie ieroči, no tiem 7 lielas enerģijas pneimatiskie ieroči ir reģistrēti sporta lietojumam un 29 ieroči ir reģistrēti medību lietojumam.

Valsts policija, veicot ieroču aprites kontroli par fizisko un juridisko personu piederošiem ieročiem, par kuriem Valsts policija izsniegusi Ieroču aprites likumā minētās ieroču atļaujas, kontroles nepārtrauktības nodrošināšanai nevar atteikties no ieroču pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļaujas. Papildus tam Valsts policija norāda, ka ieroču pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauja, kas tiek aizpildīta latviešu un angļu valodā ir vienīgais starptautiski atpazīstamais dokuments bez Eiropas šaujamieroču apliecības, kas apliecina un pierāda citu valstu tiesībaizsardzības institūcijām, ka attiecīgais ierocis ir legāls un norāda uz to saskaņotu izvešanu no mītnes valsts.

Pašlaik gadījumā, ja lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieks, pārstāvot Latvijas sporta federācijas vai sporta organizāciju, izved uz laiku lielas enerģijas pneimatisko ieroci, kas ir reģistrēts sporta lietojumam treniņšaušanai vai dalībai šaušanas sacensībās, vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieks kā individuāls sacensību dalībnieks izved uz laiku lielas enerģijas pneimatisko ieroci, kas ir reģistrēts sporta lietojumam dalībai šaušanas sacensībās, tad Valsts policijai nav tiesiskā pamata piemērot noteikumu Nr. 211 233.4. apakšpunktā minēto atbrīvojumu no valsts nodevas apmaksas, jo no valsts nodevas ir atbrīvojami tikai sporta federācijai un sporta organizācijai reģistrēto lielas enerģijas pneimatisko ieroču sporta lietojumam pārvadāšana ārpus Latvijas.

Lai rastu atbilstošu risinājumu identificētajam problēmjautājumam un sekmētu Latvijas šaušanas sporta attīstību kopumā Iekšlietu ministrija, sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādās attiecīgus grozījumus noteikumos Nr. 211.