24-TA-977
Arhitektūras likums
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1)
arhitektūra – vides veidošanas māksla, kas nodrošina integrētu pieeju cilvēku dzīves telpai, ietverot telpisko attīstību, pilsētplānošanu un atsevišķas būves, kā arī to ārējo un iekšējo veidolu, ievērojot estētiskos, funkcionālos, tehniskos, sociālos, ekoloģiskos un ekonomiskos aspektus;
2)
arhitekts – radoša persona, kura saņēmusi valsts atzītu augstākās izglītības diplomu saskaņā ar likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" prasībām un veic arhitekta profesionālo darbību;
3)
sertificēts arhitekts – arhitekts, kurš ieguvis patstāvīgās prakses tiesības arhitektūras jomā;
4)
arhitekta patstāvīgā prakse − patstāvīga profesionālā darbība arhitektūras jomā, kur nepieciešams arhitekta prakses sertifikāts un šajā likumā noteiktā kvalifikācija, prasmes un zināšanas;
5)
arhitektoniski telpiskā vide – jebkura projektēta un ar būvniecības paņēmieniem veidota telpiskā vide;
6)
arhitektoniskais veidols – būves telpisko un estētisko īpašību kopums, kas nosaka tās individualitāti;
7)
ainavu arhitektūra – telpiskās vides veidošanas māksla, kas ietver dabas, lauku un būvētās vides ainavu pētniecību, plānošanu, projektēšanu un pārvaldību dažādos laika un telpas mērogos, pamatojoties uz estētiskajiem, zinātniskajiem, ekoloģiskajiem, funkcionālajiem, tehniskajiem un sociālajiem principiem, lai sekmētu klimatnoturību, bioloģisko daudzveidību, kultūras vērtību saglabāšanu, kā arī cilvēku veselību un labbūtību;
8)
ainavu arhitekts – radoša persona, kura ieguvusi augstāko izglītību ainavu arhitektūrā, ko apliecina profesionālās kvalifikācijas diploms, un veic ainavu arhitekta profesionālo darbību;
9)
sertificēts ainavu arhitekts – ainavu arhitekts, kuram Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģija ir izsniegusi ainavu arhitekta prakses sertifikātu;
10)
ainavu arhitekta patstāvīgā prakse – patstāvīga profesionālā darbība ainavu arhitektūras jomā, kur nepieciešams ainavu arhitekta prakses sertifikāts;
11)
ainavu projekts – autordarbs ainavu arhitektūrā, ko veido dokumentēts informācijas kopums, kas satur grafisko, tekstuālo, digitālo un citu informāciju ainavu arhitektūras risinājumu izstrādei un īstenošanai. Ainavu projekts var būt gan patstāvīgs projekts, gan būvprojekta daļa;
12)
būvkultūra − integrēta pieeja ilgtspējīgas un augstas kvalitātes dzīves vides veidošanai, kuras pamatā ir visu procesā iesaistīto dalībnieku kompetence un atbildība pret kultūras, mākslas, dabas un ainavas vērtībām dzīves vides plānošanā, būvniecībā un apsaimniekošanā;
13)
pilsētplānošana − starpdisciplināra joma, kas ietver uz attīstību vērstu un mērķtiecīgi koordinētu darbību kopumu pilsētu un citu apdzīvotu vietu telpiskajai izveidei un funkcionālajai izmantošanai. Tā ietver arhitektūras, ģeogrāfijas, inženierzinātnes, ekonomikas, socioloģijas, ainavu zinātnes, antropoloģijas, vides zinātnes, projektu vadības, kā arī citu jomu zināšanas un praksi.
2.
pants.
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir radīt nosacījumus augstas kvalitātes būvkultūras, arhitektoniski telpiskās vides un ainavas veidošanai un pārvaldībai, lai nodrošinātu ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā klimatnoturīgā vidē, veicinot kultūras, sociālo, ekonomisko un dabas ilgtspēju.
3.
pants.
Likuma darbības joma
(1)
Likums nosaka arhitektūras principus un par to īstenošanu atbildīgās personas, prasības arhitekta un ainavu arhitekta profesijai, kā arī arhitektu un ainavu arhitektu pašpārvaldes kārtību.
(2)
Šo likumu piemēro tiktāl, ciktāl tā piemērošanu neierobežo normatīvie akti, kas regulē būvniecības jomu.
4.
pants.
Arhitektūras principi
Arhitektūrā ievēro šādus principus:
1)
arhitektoniskās kvalitātes principu, saskaņā ar kuru arhitektūrā un ainavu arhitektūrā tiecas rast katrai konkrētajai situācijai vispiemērotāko risinājumu, nodrošinot telpiskās struktūras vienotību, cilvēka un telpas mēroga līdzsvaru, kā arī funkcionālo, estētisko, sociālo, kultūrvēsturisko, tehnoloģisko, ekonomisko un vides savstarpēju saskaņotību, ievērojot pasūtītāja un sabiedrības intereses, saglabājot un izceļot ainavas identitāti un organiski to iekļaujot kultūrvidē, lai bagātinātu un veidotu kvalitatīvu un drošu dzīves telpu;
2)
profesionalitātes principu, saskaņā ar kuru arhitekts un ainavu arhitekts veic savu profesionālo darbību atbilstoši profesionālajai kompetencei, zināšanām un prasmēm, regulāri tās papildinot un pilnveidojot;
3)
ilgtspējības principu, saskaņā ar kuru tiek veidoti videi draudzīgi, klimatnoturīgi, ekonomiski efektīvi un sociāli atbildīgi risinājumi, nodrošinot to pilnvērtīgu izmantošanu un ilgtermiņa attīstību;
4)
sadarbības un līdzdalības principu, saskaņā ar kuru kvalitatīvas arhitektūras, ainavu arhitektūras un dzīves telpas veidošanā veicina sabiedrības, kā arī publiskās pārvaldes institūciju, nevalstisko organizāciju un dažādu interešu grupu līdzdalību;
5)
vienlīdzīgu iespēju principu, saskaņā ar kuru ikvienam sabiedrības loceklim tiek nodrošināta vides pieejamība un vienlīdzīgas līdzdarbības iespējas.
IInodaļaAtbildīgās institūcijas un pilnvarotās nevalstiskās organizācijas
5.
pants.
Nacionālā arhitektūras padome
(1)
Nacionālā arhitektūras padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu par arhitektūras un ainavu arhitektūras jomu attīstību un kvalitatīvas arhitektoniski telpiskās vides veidošanu, ainavas aizsardzību un attīstību Latvijā. Nacionālā arhitektūras padome veicina valsts pārvaldes institūciju un arhitektūras un ainavu arhitektūras jomu pārstāvju sadarbību.
(2)
Nacionālās arhitektūras padomes sastāvu un nolikumu apstiprina kultūras ministrs.
(3)
Nacionālās arhitektūras padomes sekretariāta funkcijas pilda Kultūras ministrija.
6.
pants.
Vietējās pašvaldības kompetence
(1)
Vietējā pašvaldība:
1)
nodrošina šā likuma 4. pantā noteikto arhitektūras principu ievērošanu teritorijas attīstības plānošanā, tai skaitā pilsētplānošanā un ainavu plānošanā;
2)
valstspilsētās izveido pilsētas arhitekta amata vietu vai institucionālu struktūrvienību šā likuma 7. pantā noteikto arhitekta funkciju izpildei. Citās pašvaldībās arhitekta funkciju izpildi nodrošina atbilstoši nepieciešamībai;
3)
var deleģēt pilsētas arhitektam vai šā likuma 7. panta pirmajā daļā minētajām personām šā likuma 7. pantā noteikto uzdevumu izpildi citās pašvaldībās, pamatojoties uz deleģēšanas līgumu;
4)
veicina augstas kvalitātes būvkultūras attīstību un sabiedrības līdzdalību kvalitatīvas dzīves vides veidošanā;
5)
īsteno ainavas veidošanas un pārvaldības politiku, veicinot tās aizsardzību un attīstību, kā arī izvirzot ainavu kvalitātes mērķus.
(2)
Ministru kabinets nosaka kompetento vietējās pašvaldības iestādi ainavu projektu saskaņošanai un šo projektu saskaņošanas kārtību.
7.
pants.
Pilsētas arhitekts
(1)
Pilsētas arhitekts, sadarbojoties ar citiem pašvaldības speciālistiem vai struktūrvienībām, veicina augstas kvalitātes būvkultūras veidošanu pilsētvidē, kā arī nodrošina arhitektoniskās kvalitātes un citu šajā likumā noteikto arhitektūras principu ievērošanu.
(2)
Par pilsētas arhitektu var iecelt arhitektu ar nevainojamu profesionālo reputāciju un vismaz 10 gadu pieredzi profesijā.
(3)
Pilsētas arhitekts noteiktu uzdevumu veikšanai var rosināt izveidot konsultatīvo padomi. Konsultatīvās padomes sastāvā atkarībā no konkrētā uzdevuma specifikas iekļauj speciālistus ar atbilstošu kompetenci un profesionālo pieredzi, kā arī sabiedrības pārstāvjus.
(4)
Pilsētas arhitekts veic šādus uzdevumus:
1)
piedalās pilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes darba uzdevumu sagatavošanā;
2)
piedalās pilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, tai skaitā nosakot kritērijus, kad nepieciešams arhitektūras konkurss arhitektoniskās kvalitātes saglabāšanai un nodrošināšanai;
3)
sniedz viedokli par pilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektiem, pilsētvidi būtiski ietekmējošiem attīstības projektiem pirms lēmumu pieņemšanas pašvaldībā;
4)
piedalās pašvaldības organizēta arhitektūras konkursa žūrijā.
(5)
Pilsētas arhitekts papildus šā panta ceturtajā daļā noteiktajiem uzdevumiem pārrauga šajā likumā minēto arhitektūras principu ievērošanu pilsētvidē un publiskajā ārtelpā.
(6)
Ja pilsētas arhitekts vai institucionālā struktūrvienība ir neatkarīga vienība un nav iekļauta būvvaldes sastāvā, pilsētas arhitekts vai institucionālā struktūrvienība, ja nepieciešams, sniedz atzinumu par attīstības ieceres atbilstību arhitektoniskās kvalitātes principam un pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajiem ainavu kvalitātes mērķiem pilsētvidē. Pilsētas arhitekta vai institucionālās struktūrvienības atzinums ir saistošs būvvaldei, pieņemot lēmumus par būvniecības iecerēm.
8.
pants.
Profesionālās radošās organizācijas
(1)
Arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas apvieno arhitektus un ainavu arhitektus ar mērķi veicināt viņu radošo darbību, tālākizglītību un sadarbību, stiprināt arhitektūras un ainavu arhitektūras lomu sabiedrībā, kā arī vairot starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju.
(2)
Arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas tiek reģistrētas saskaņā ar Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu.
(3)
Arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas:
1)
aizsargā radošo personu profesionālās un sociālās tiesības, uztur savu biedru reģistru, uzkrāj un glabā informāciju par viņu radošo darbību, īsteno kultūras projektus, izstādes un citus pasākumus;
2)
sadarbojas ar valsts un pašvaldības iestādēm jautājumos par arhitektoniski telpiskās vides un ainavas kvalitāti, tai skaitā sniedz atzinumus un viedokli par arhitektūras principu ievērošanu;
3)
sadarbojas ar izglītības, zinātnes, mākslas un citu jomu profesionālajām organizācijām, biedrībām vai nodibinājumiem, veicina sabiedrības iesaisti būvkultūras principu īstenošanā;
4)
veic citus uzdevumus atbilstoši statūtos noteiktajiem mērķiem.
(4)
Arhitektu profesionālās radošās organizācijas pārstāv arhitektu intereses Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģijā un citās nacionālajās un starptautiskajās organizācijās.
(5)
Ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas pārstāv ainavu arhitektu intereses Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģijā un citās nacionālajās un starptautiskajās organizācijās.
IIInodaļaProfesionālā darbība
9.
pants.
Arhitekta un ainavu arhitekta profesionālā darbība
(1)
Arhitekta profesionālā darbība ietver:
1)
arhitekta profesionālo pakalpojumu sniegšanu būvniecības procesā, tai skaitā būvju vai to daļu projektēšanu, ēku būvprojektu vadīšanu, objekta realizācijas uzraudzību;
2)
darbību ar arhitektūru vai telpiskās attīstības plānošanu saistītajās jomās valsts vai pašvaldības institūcijās vai privātajā sektorā;
3)
darbību izglītības, zinātniskās pētniecības vai mediju jomā;
4)
citu darbību, kas saistīta ar šajā likumā noteikto arhitekta pamatuzdevumu izpildi;
5)
citu profesionālo darbību atbilstoši arhitekta profesijas standartam.
(2)
Ainavu arhitekta profesionālā darbība ietver:
1)
ainavu arhitekta profesionālo pakalpojumu sniegšanu, tai skaitā ainavu projektu vadīšanu, ainavu projektēšanu un to īstenošanas uzraudzību, ciktāl normatīvie akti būvniecības jomā nenosaka citādi;
2)
darbību ar ainavu, tai skaitā kultūrainavu un kultūrvēsturisko ainavu, aizsardzību, pārvaldību un plānošanu, kā arī darbību ar būvniecību saistītajās jomās valsts vai pašvaldības institūcijās vai privātajā sektorā;
3)
darbību izglītības, zinātniskās pētniecības vai mediju jomā;
4)
citu profesionālo darbību atbilstoši ainavu arhitekta profesijas standartam.
(3)
Arhitektam ir tiesības sniegt profesionālu atzinumu arhitektūras jomā atbilstoši savai profesionālajai kompetencei.
(4)
Ainavu arhitektam ir tiesības sniegt profesionālu atzinumu ainavu arhitektūras jomā atbilstoši savai profesionālajai kompetencei.
10.
pants.
Tiesības veikt profesionālo darbību un izmantot arhitekta un ainavu arhitekta nosaukumu
(1)
Arhitektam un ainavu arhitektam ir tiesības veikt profesionālo darbību, izmantojot arhitekta vai ainavu arhitekta nosaukumu.
(2)
Lai iegūtu arhitekta patstāvīgas prakses tiesības, nepieciešams arhitekta prakses sertifikāts, kas saņemts šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(3)
Tiesības izmantot arhitekta vai ainavu arhitekta nosaukumu darba tiesiskajās, tai skaitā valsts dienesta, attiecībās vai saimnieciskajā darbībā ir personām, kuras ir ieguvušas arhitekta vai ainavu arhitekta profesionālo kvalifikāciju.
11.
pants.
Autortiesības
(1)
Noslēdzot līgumu par arhitekta vai ainavu arhitekta pakalpojuma sniegšanu, tajā iekļauj arī noteikumus par autortiesībām, tai skaitā par pasūtītāja tiesībām ierosināt izmaiņas būvprojektā vai realizētajā objektā.
(2)
Arhitekts vai ainavu arhitekts, pamatojoties uz personiskajām autortiesībām, nav tiesīgs bez pamatota iemesla aizliegt būvprojekta vai realizētā objekta pārveidošanu vai papildināšanu.
(3)
Arhitektūras un ainavu arhitektūras konkursā autora mantisko tiesību vai darba izmantošanas tiesību pāreju pasūtītājam attiecībā uz būvprojekta izstrādi var paredzēt tikai līgumā, kas noslēgts ar konkursa uzvarētāju. Konkursa noteikumi, kas paredz šo tiesību pāreju neatkarīgi no šāda līguma noslēgšanas, nav spēkā.
12.
pants.
Profesionālās ētikas pamatprincipi
(1)
Arhitekts un ainavu arhitekts savā profesionālajā darbībā ievēro nacionālo profesionālo organizāciju un to starptautisko profesionālo organizāciju, kurās Latvijas arhitektu un ainavu arhitektu profesionālajām organizācijām ir biedra statuss, ētikas un profesionālās rīcības principus.
(2)
Arhitekts un ainavu arhitekts:
1)
ar savu profesionālo darbību veicina profesijas prestižu, nodrošina ikvienam sabiedrības loceklim vienlīdzīgas iespējas saņemt augstas kvalitātes pakalpojumus, kā arī nepieļauj nekāda veida diskrimināciju;
2)
darbojas sabiedrības interesēs, apzinoties savas profesionālās darbības ietekmi uz dabu, ainavu, vidi un sabiedrības attīstību ilgtermiņā;
3)
veic profesionālo darbību apzinīgi un kompetenti, sniedzot klientam neatkarīgu, objektīvu un profesionālu vērtējumu;
4)
uzņemas veikt tikai tādus darbus, kuru izpildei ir nepieciešamās zināšanas, prasmes un tehniskie resursi un kurus spēj paveikt ar pienācīgu profesionālu rūpību;
5)
profesionālajā darbībā paļaujas uz savu kompetenci un sasniegumiem, vienlaikus atzīstot un respektējot citu kolēģu veikumu;
6)
nepiesavinās cita arhitekta vai ainavu arhitekta intelektuālo īpašumu un idejas bez attiecīgā arhitekta vai ainavu arhitekta pilnvarojuma vai nepārprotamas piekrišanas;
7)
ar cieņu izturas pret citiem arhitektiem un ainavu arhitektiem, atzīst viņu profesionālo ieguldījumu, nepieļauj negodīgu konkurenci un izvairās no interešu konflikta. Izsakot viedokli par citu arhitektu un ainavu arhitektu darbiem, izvairās no ļaunprātīgas vai negodīgas kritikas, kas kaitētu to reputācijai;
8)
savā profesionālajā darbībā rūpējas par dabas un ainavas ilgtspēju, kvalitāti, kā arī vairo kultūras, sociālo un ekonomisko labklājību un labbūtību.
IVnodaļaArhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursi, māksla un dizains publiskajās būvēs vai to ārtelpā
13.
pants.
Arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursi
(1)
Arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursi ir uz kvalitāti vērsta un uz projektu priekšlikumiem balstīta radoša sacensība, lai izvēlētos labāko autordarbu ‒ ideju vai metu telpiskās plānošanas, ainavas, būvju, interjera, mākslas vai dizaina risinājumam.
(2)
Arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursus rīko šādos gadījumos:
1)
teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajos gadījumos;
2)
valsts un reģionālās nozīmes aizsargājamo kultūras pieminekļu pārbūvei, ja tiek mainīts būves arhitektoniskais veidols (būves vizuālais izskats, telpiskais raksturs vai kompozīcija, kas atšķiras no sākotnējā veidola);
3)
ēku un tiltu jaunbūvēm, ja to būvniecība paredzēta:
a)
pilsētas vēsturiskā centra teritorijā un tās aizsardzības zonā, izņemot viena dzīvokļa un divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas un palīgēkas, kā arī pirmās grupas ēku jaunbūves,
b)
nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgā teritorijā, ja tilta garums pārsniedz 100 metrus;
4)
publiskās ārtelpas – laukumu, parku, krastmalu, promenāžu, gājēju ielu – pārbūvei, ja būtiski mainās publiskās ārtelpas arhitektoniskais veidols, kā arī jaunbūvēm pilsētās, valsts un reģiona nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļos;
5)
pēc īpašnieka iniciatīvas.
(3)
Arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursus pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē rīko kārtībā, kāda noteikta publisko iepirkumu jomu regulējošajos normatīvajos aktos.
(4)
Privātpersonu rīkotajos arhitektūras konkursos Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģija sniedz metodisku atbalstu.
14.
pants.
Mākslas un dizaina integrēšana publiskajās būvēs vai to ārtelpā
(1)
Lai veicinātu augstas kvalitātes būvkultūras un arhitektoniski telpiskās vides attīstību, šā likuma 13. panta otrās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā minētajos gadījumos sabiedriski nozīmīgās publiskajās būvēs, to ārtelpā vai sabiedriski nozīmīgā publiskajā ārtelpā integrē mākslu un dizainu.
(2)
Ministru kabinets nosaka kritērijus, prasības un kārtību mākslas un dizaina integrēšanai sabiedriski nozīmīgās publiskajās būvēs vai to ārtelpā.
VnodaļaLatvijas Sertificētu arhitektu kolēģija
15.
pants.
Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģija
(1)
Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģija (turpmāk – kolēģija) ir neatkarīga sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu pašpārvaldes institūcija – autonoms publisko tiesību subjekts. Kolēģijas mērķis ir nodrošināt arhitekta un ainavu arhitekta profesijas attīstību, profesionālās darbības uzraudzību un kvalitāti. Šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi ir tikai šai kolēģijai.
(2)
Kolēģija darbojas saskaņā ar statūtiem.
(3)
Kolēģiju veido sertificēti arhitekti un sertificēti ainavu arhitekti. Kolēģija veicina arhitekta un ainavu arhitekta profesijas prestižu, sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu profesionālo izaugsmi, attīsta profesionālos standartus sabiedrības interesēs, kā arī pilda šajā likumā un citos likumos noteiktos uzdevumus.
(4)
Kolēģijā var būt pārstāvētas arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas.
(5)
Kolēģija pārstāv sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu intereses nacionālajās un starptautiskajās organizācijās.
16.
pants.
Kolēģijas institūcijas
(1)
Kolēģijas institūcijas ir:
1)
kopsapulce;
2)
valde;
3)
profesionālās prakses uzraudzības komisija;
4)
revīzijas komisija.
(2)
Kolēģijas kopsapulce ir tiesīga izveidot kolēģijas struktūrvienības un noteikt to kompetenci.
17.
pants.
Arhitektu un ainavu arhitektu dalība kolēģijā
(1)
Kolēģijā balsstiesības un tiesības piedalīties kolēģijas institūciju darbībā ir sertificētiem arhitektiem un sertificētiem ainavu arhitektiem, kā arī arhitektu un ainavu arhitektu profesionālo radošo organizāciju pārstāvjiem, ja nav apturēta viņu prakses sertifikāta darbība.
(2)
Arhitekti un ainavu arhitekti, kas pārstāv šā likuma 15. panta ceturtajā daļā minētās organizācijas, kolēģijas darbā piedalās saskaņā ar kolēģijas statūtos noteikto kārtību.
18.
pants.
Kolēģijas finanšu līdzekļi
Kolēģijas finanšu līdzekļus veido sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu un arhitektu un ainavu arhitektu profesionālo radošo organizāciju iemaksātās summas, kā arī finanšu līdzekļi, kas iegūti no citiem avotiem. Iemaksu kārtību un apmēru par dalību kolēģijā nosaka kolēģijas valde.
19.
pants.
Kolēģijas kopsapulce
(1)
Kolēģijas kopsapulce:
1)
apstiprina kolēģijas statūtus;
2)
ievēlē kolēģijas prezidentu, kolēģijas valdes priekšsēdētāju un viņa vietnieku, kā arī kolēģijas valdes locekļus no sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu vidus;
3)
apstiprina sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu profesionālās ētikas kodeksu (turpmāk – ētikas kodekss);
4)
ievēlē sertificētu arhitektu profesionālās prakses uzraudzības komisijas locekļus no sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu vidus;
5)
ievēlē revīzijas komisijas locekļus no sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu vidus;
6)
apstiprina kolēģijas valdes darbības un budžeta izpildes pārskatu par laikposmu kopš iepriekšējās kopsapulces.
(2)
Kolēģijas kopsapulci sasauc kolēģijas prezidents reizi četros gados. Kolēģijas prezidents vai kolēģijas valde sasauc kolēģijas kopsapulci nekavējoties (bez vainojamas vilcināšanās), ja to rakstveidā, norādot sasaukšanas iemeslu, pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa kolēģijas biedru.
(3)
Kolēģijas prezidents pārstāv kolēģiju un vada kolēģijas kopsapulci, kā arī kolēģijas kopsapulču starplaikā līdz nākamajai kopsapulcei ieceļ un atceļ kolēģijas valdes, kā arī citu kolēģijas institūciju un struktūrvienību locekļus. Kolēģijas prezidents var iecelt vienu vai vairākus kolēģijas prezidenta vietniekus, kuri aizvieto kolēģijas prezidentu viņa prombūtnē.
(4)
Kolēģijas prezidents un viņa vietnieki saglabā savas pilnvaras līdz nākamajai kolēģijas kopsapulcei, kurā tiek ievēlēts kolēģijas prezidents.
(5)
Kopsapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja kopsapulces norises dienā kopsapulcē piedalās vairāk nekā trešā daļa no visiem sertificētajiem arhitektiem un sertificētajiem ainavu arhitektiem. Ja kopsapulcē kvoruma trūkuma dēļ nav iespējams ievēlēt kolēģijas institūcijas, tās saglabā savas pilnvaras līdz nākamajai kopsapulcei.
(6)
Komersanti, kuriem kolēģijas valde atļāvusi komersanta firmā lietot terminu "arhitekta birojs", "arhitektu birojs", "ainavu arhitekta birojs" vai "ainavu arhitektu birojs", ir tiesīgi kolēģijas kopsapulcei deleģēt vienu sertificētu arhitektu vai vienu sertificētu ainavu arhitektu, kurš balso komersanta vārdā. Komersanta pilnvarojumu noformē rakstveidā un iesniedz kolēģijas valdei vismaz vienu nedēļu pirms kopsapulces.
(7)
Arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās radošās organizācijas saskaņā ar kolēģijas statūtiem ir tiesīgas deleģēt pārstāvjus, kuriem ir tiesības balsot un tiesības tikt ievēlētiem kolēģijas institūcijās.
20.
pants.
Kolēģijas valde
(1)
Kolēģijas valde ir kolēģijas pārvaldes, uzraudzības un izpildu institūcija, kas darbojas saskaņā ar nolikumu.
(2)
Kolēģijas valdes sastāvā ir septiņi locekļi, kurus uz četriem gadiem ievēlē kolēģijas kopsapulce.
(3)
Kolēģijas valdi vada kolēģijas valdes priekšsēdētājs, kurš pārstāv kolēģiju, ja kolēģijas pārstāvību neveic kolēģijas prezidents vai viņa vietnieks.
(4)
Kolēģijas valde pieņem lēmumus atklātā balsošanā ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir kolēģijas valdes priekšsēdētāja balss.
(5)
Kolēģijas valde:
1)
pieņem lēmumu par uzņemšanu kolēģijā, piešķirot arhitekta un ainavu arhitekta sertifikātus, ja pretendentam ir tiesības iegūt šādu sertifikātu;
2)
nosaka sertificēto arhitektu, sertificēto ainavu arhitektu, kā arī profesionālo radošo organizāciju obligāto iemaksu apjomu un kārtību;
3)
apstiprina budžetu un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu;
4)
pārzina un organizē kolēģijas darbu;
5)
apzina personas, kuras apgūst arhitekta vai ainavu arhitekta profesiju atbilstoši sertificētu arhitektu vai sertificētu ainavu arhitektu vadībā;
6)
lemj par piekrišanas došanu, piekrišanas atsaukšanu vai atteikumu dot piekrišanu komersanta firmā lietot terminu "arhitekta birojs", "arhitektu birojs", "ainavu arhitekta birojs" vai "ainavu arhitektu birojs";
7)
uztur sertificētu arhitektu, sertificētu ainavu arhitektu, arhitektu biroju un ainavu arhitektu biroju sarakstu savā tīmekļvietnē;
8)
izskata profesionālās prakses uzraudzības komisijas ierosinātos jautājumus un pieņem lēmumus, ja nepieciešams;
9)
apstiprina vai izdod arhitektu un ainavu arhitektu labas profesionālas prakses vadlīnijas (turpmāk – labas prakses vadlīnijas), atzinumus, ieteikumus un metodiskos materiālus;
10)
apstiprina profesionālās prakses uzraudzības komisiju noteiktās tālākizglītības un profesionālās prakses prasības;
11)
veic citus uzdevumus, kas noteikti kolēģijas statūtos, kolēģijas valdes nolikumā un normatīvajos aktos.
21.
pants.
Profesionālās prakses uzraudzības komisijas
(1)
Arhitektu un ainavu arhitektu sertificēšanu un profesionālās prakses uzraudzību veic arhitektu profesionālās prakses uzraudzības komisija vai ainavu arhitektu profesionālās prakses uzraudzības komisija. Komisiju locekļus kolēģijas kopsapulcē ievēlē attiecīgi sertificēti arhitekti vai sertificēti ainavu arhitekti.
(2)
Arhitektu profesionālās prakses uzraudzības komisijas sastāvā un ainavu arhitektu profesionālās prakses uzraudzības komisijas sastāvā ir vismaz trīs locekļi – attiecīgi sertificēti arhitekti un sertificēti ainavu arhitekti. Profesionālās prakses uzraudzības komisijas locekļi no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju. Profesionālās prakses uzraudzības komisija darbojas saskaņā ar nolikumu, ko apstiprina kolēģijas valde.
(3)
Profesionālās prakses uzraudzības komisija:
1)
organizē un veic arhitektu un ainavu arhitektu sertificēšanu, prakses pārbaudi, pieņem lēmumus par disciplinārsoda piemērošanu, sertifikāta darbības apturēšanu un sertifikāta anulēšanu, uz laiku vai pavisam izslēdzot personu no kolēģijas;
2)
izskata sūdzības par sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu profesionālo darbību un uzrauga šajā likumā noteikto arhitekta un ainavu arhitekta ētikas pamatprincipu ievērošanu;
3)
ir tiesīga sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam piemērot brīdinājumu vai sniegt kolēģijas valdei priekšlikumu par citu šajā likumā minēto disciplinārsodu piemērošanu;
4)
apstiprina ekspertus arhitektu un ainavu arhitektu kompetences novērtēšanai un sertificētu arhitektu un sertificētu ainavu arhitektu prakses pārbaudei;
5)
nosaka prasības profesionālās prakses pārbaudei;
6)
ir tiesīga sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam pieprasīt informāciju, kas nepieciešama tā profesionālās prakses (darbības vai bezdarbības) izvērtēšanai.
(4)
Ja persona pretendē uz arhitekta sertifikāta iegūšanu, tās kompetenci novērtē, pamatojoties uz izglītības dokumentiem, praktiskā darba pieredzi vai patstāvīgo praksi.
(5)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā fiziskām personām piešķir, izsniedz un reģistrē sertifikātu patstāvīgai praksei arhitektūras jomā.
(6)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ainavu arhitektiem piešķir, izsniedz un reģistrē sertifikātu patstāvīgai praksei ainavu arhitektūras jomā.
22.
pants.
Revīzijas komisija
Kolēģijas valdes finansiālo darbību uzrauga revīzijas komisija. Revīzijas komisijas sastāvā ir vismaz trīs locekļi. Revīzijas komisijas ziņojumu apstiprina kopsapulcē. Revīzijas komisijas locekļi no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju.
23.
pants.
Kolēģijas institūciju izdoto administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšana un pārsūdzēšana
(1)
Kolēģijas institūciju izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt kolēģijas valdē. Kolēģijas valdes izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.
(2)
Šā likuma 21. panta trešās daļas 1., 2. un 3. punktā minēto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to izpildi.
VInodaļaSertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts
24.
pants.
Arhitekta patstāvīgās prakses tiesību iegūšana
Arhitekta patstāvīgās prakses tiesības ir personai, kura:
1)
ieguvusi arhitekta profesionālo kvalifikāciju;
2)
apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;
3)
saņēmusi Būvniecības likumā noteikto sertifikātu arhitektūras vai būvniecības jomā.
25.
pants.
Sertificēta arhitekta un sertificēta ainavu arhitekta prakse un kompetences novērtēšana
(1)
Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts savā profesionālajā darbībā ir neatkarīgs un uztur nevainojamu reputāciju.
(2)
Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts nedrīkst būt sodīts par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saskaņā ar būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem liedz iegūt būvniecības speciālista sertifikātu, izņemot gadījumus, kad sodāmība par minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem ir dzēsta vai noņemta.
(3)
Sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam ir pienākums regulāri pilnveidot profesionālo kompetenci, papildinot savas prasmes un zināšanas, kā arī iesniegt profesionālās prakses uzraudzības komisijai informāciju par profesionālās kompetences pilnveidi.
(4)
Ne retāk kā reizi piecos gados profesionālās prakses uzraudzības komisija nosaka sertificēta arhitekta un sertificēta ainavu arhitekta tālākizglītības saturu.
(5)
Sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam profesionālajā praksē ir pienākums pārzināt un ievērot šajā likumā noteiktos arhitekta un ainavu arhitekta ētikas pamatprincipus un ētikas kodeksu, kā arī veikt profesionālo praksi ar pienācīgu profesionālo rūpību.
(6)
Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts profesionālo praksi veic pats vai, ja profesionālo praksi viņa vārdā vai vadībā veic cita persona, sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts nodrošina tās tiešu uzraudzību. Sertificēts arhitekts un sertificēts ainavu arhitekts savu profesionālo praksi veic, pamatojoties uz rakstveida līgumu vai citu pusēm saistošu dokumentu.
(7)
Ministru kabinets nosaka arhitekta kompetences pārbaudes organizēšanas nosacījumus un kompetences pārbaudes saturu, kā arī sertificēta arhitekta patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumus un kārtību.
(8)
Ministru kabinets nosaka ainavu arhitekta kompetences pārbaudes organizēšanas nosacījumus un kompetences pārbaudes saturu, kā arī sertificēta ainavu arhitekta profesionālās prakses uzraudzības noteikumus un kārtību.
26.
pants.
Terminu "arhitekta birojs", "arhitektu birojs", "ainavu arhitekta birojs" vai "ainavu arhitektu birojs" un to atvasinājumu lietojums komersanta firmā
(1)
Komersants savā firmā ir tiesīgs lietot terminus "arhitekta birojs", "arhitektu birojs", "ainavu arhitekta birojs" vai "ainavu arhitektu birojs", bet individuālais komersants – "arhitekta birojs" vai "ainavu arhitekta birojs" (turpmāk – apzīmējumi), kā arī lietot šos apzīmējumus dokumentos, reklāmā, atsaucēs un publiskajā vidē, ja komersanta pamatdarbības veids ir arhitektūras vai ainavu arhitektūras pakalpojumu sniegšana un ja vienam vai vairākiem sertificētiem arhitektiem vai sertificētiem ainavu arhitektiem pieder vairāk nekā puse komersanta pamatkapitāla daļu, akciju vai ieguldījuma (kapitāla) daļu vai, ja komersants ir personālsabiedrība, – vairāk nekā puse tās biedru ir sertificēti arhitekti vai sertificēti ainavu arhitekti. Individuālais komersants ir tiesīgs lietot attiecīgo apzīmējumu, ja tas ir sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts.
(2)
Komersants attiecīgo apzīmējumu savā firmā ir tiesīgs lietot tikai pēc kolēģijas valdes lēmuma par piekrišanu apzīmējuma lietošanai. Komersants informē kolēģijas valdi, ja tas pārtrauc lietot apzīmējumu.
(3)
Komersants, kurš vēlas saņemt kolēģijas valdes piekrišanu apzīmējuma lietošanai komersanta firmā, iesniedz kolēģijas valdei iesniegumu un dokumentus, kas apstiprina komersanta atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem apzīmējuma iegūšanas nosacījumiem.
(4)
Kolēģijas valde šā panta trešajā daļā minētos dokumentus izskata Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā un pieņem lēmumu par piekrišanas došanu vai atteikumu dot piekrišanu. Kolēģijas valde atsaka dot piekrišanu, ja komersants neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem apzīmējuma iegūšanas nosacījumiem.
(5)
Pieteikumam par komersanta reģistrēšanu vai par izmaiņu veikšanu komercreģistrā un dokumentos pievieno kolēģijas valdes lēmumu par piekrišanu lietot apzīmējumu komersanta firmā.
(6)
Termiņu, kas Komerclikumā noteikts pieteikuma iesniegšanai, skaita no kolēģijas valdes lēmuma pieņemšanas dienas.
(7)
Kolēģijas valde pieņem lēmumu atsaukt piekrišanu apzīmējuma lietošanai un paziņo par to komersantam, kura firmā lieto apzīmējumu, kā arī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs), ja:
1)
komersanta pamatdarbība neatbilst šā panta pirmās daļas nosacījumiem;
2)
sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts zaudē sertificēta arhitekta vai sertificēta ainavu arhitekta statusu vai ir miris;
3)
mainās tādas kapitālsabiedrības dalībnieku vai personālsabiedrības biedru skaits, kuras firmā lieto apzīmējumu.
(8)
Ja kapitālsabiedrība vai personālsabiedrība savā firmā lieto apzīmējumu un ja kapitālsabiedrība vai personālsabiedrība neatbilst šā panta pirmās daļas nosacījumiem, tai triju mēnešu laikā no brīža, kad kolēģijas valde to ir informējusi par neatbilstību, ir pienākums novērst šo neatbilstību vai iesniegt pieteikumu Uzņēmumu reģistrā par izmaiņu veikšanu komersanta firmā.
(9)
Šajā pantā minētos kolēģijas valdes lēmumus apstrīd un pārsūdz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Kolēģijas valdes lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.
27.
pants.
Arhitekta vai ainavu arhitekta sertifikāta darbības apturēšana
(1)
Arhitekta vai ainavu arhitekta sertifikāta darbību aptur šādos gadījumos:
1)
sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts nav izpildījis profesionālās prakses uzraudzības komisijas pienākumus – sertifikāta darbību aptur līdz šo pienākumu izpildei vai šajā likumā noteiktajam sertifikāta anulēšanas brīdim;
2)
sertificētam arhitektam vai sertificētam ainavu arhitektam tiek piemērots disciplinārsods – sertifikāta darbību aptur uz laiku no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem;
3)
sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts ir iesniedzis iesniegumu par sertifikāta darbības apturēšanu;
4)
sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts šajā likumā noteiktajā gadījumā nav izpildījis pienākumu veikt kompetences pārbaudi – sertifikāta darbību aptur līdz šī pienākuma izpildei vai šajā likumā noteiktajam sertifikāta anulēšanas brīdim.
(2)
Arhitekta vai ainavu arhitekta sertifikātu var apturēt šādos gadījumos:
1)
sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts mēneša laikā pēc atgādinājuma nosūtīšanas nav veicis iemaksu kolēģijai – sertifikāta darbību aptur līdz šī pienākuma izpildei vai šajā likumā noteiktajam sertifikāta anulēšanas brīdim;
2)
sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts nav iesniedzis profesionālās prakses uzraudzības komisijas pieprasīto informāciju – sertifikāta darbību aptur līdz šīs informācijas iesniegšanas brīdim vai šajā likumā noteiktajam sertifikāta anulēšanas brīdim.
(3)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aptur un atjauno patstāvīgai praksei arhitektūras jomā izsniegta sertifikāta darbību.
28.
pants.
Arhitekta vai ainavu arhitekta sertifikāta anulēšana
(1)
Arhitekta vai ainavu arhitekta sertifikātu anulē šādos gadījumos:
1)
sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts sniedzis apzināti nepatiesas ziņas, uz kuru pamata pieņemts lēmums par sertifikāta piešķiršanu;
2)
sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts iesniedzis iesniegumu par sertifikāta anulēšanu.
(2)
Arhitekta vai ainavu arhitekta sertifikātu var anulēt šādos gadījumos:
1)
sertifikāta darbība saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu vai otro daļu bijusi apturēta ilgāk par četriem gadiem pēdējo piecu gadu laikā, ja vien nepastāv pamatots iemesls sertifikātu neanulēt;
2)
sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts divu gadu laikā pēc disciplinārsoda izpildes nav veicis šajā likumā minētās darbības sertifikāta darbības atjaunošanai.
(3)
Ja kolēģijas valde ir uzsākusi procesu par arhitekta vai ainavu arhitekta sertifikāta darbības apturēšanu saistībā ar šā likuma pārkāpumiem un sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts šā procesa laikā lūdz anulēt sertifikātu, atkārtoti pretendēt uz sertifikāta iegūšanu var ne agrāk kā pēc pieciem gadiem no sertifikāta anulēšanas brīža.
(4)
Ja tiek anulēts arhitekta vai ainavu arhitekta sertifikāts, sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts tiek izslēgts no kolēģijas.
(5)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā kolēģijas valde anulē sertifikātu patstāvīgai praksei arhitektūras jomā.
29.
pants.
Disciplinārpārkāpums
Par disciplinārpārkāpumu uzskata sertificēta arhitekta vai sertificēta ainavu arhitekta darbību vai bezdarbību, kas neatbilst arhitektūras vai būvniecības jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, ētikas kodeksam vai labas prakses vadlīnijām.
30.
pants.
Disciplinārsodu veidi un to piemērošanas kārtība
(1)
Sertificētam arhitektam un sertificētam ainavu arhitektam var piemērot šādus disciplinārsodus:
1)
brīdinājumu;
2)
brīdinājumu ar pienākumu veikt kompetences pārbaudi;
3)
sertifikāta darbības apturēšanu uz laiku.
(2)
Brīdinājumu piemēro šādos gadījumos:
1)
pārkāpts ētikas kodekss vai labas prakses vadlīnijas;
2)
konstatēta profesionālajām prasmēm un zināšanām neatbilstoša darbība vai bezdarbība, kas saistīta ar arhitektūras vai būvniecības jomu reglamentējošo normatīvo aktu vai profesionālo standartu pārkāpumu un ar pienākumu nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi, ja šis pārkāpums nav varējis radīt būtisku kaitējumu personas dzīvībai, veselībai vai videi;
3)
sniegtas apzināti nepatiesas ziņas, kas nav ietekmējušas kompetentās institūcijas rīcību vai lēmumu.
(3)
Brīdinājumu ar pienākumu veikt kompetences pārbaudi piemēro, ja konstatēts, ka sertificētam arhitektam vai sertificētam ainavu arhitektam trūkst profesionālo pienākumu izpildei nepieciešamās kompetences un tas var radīt kaitējumu personas dzīvībai, veselībai vai videi.
(4)
Sertifikāta darbību aptur uz laiku, ja sertificēta arhitekta vai sertificēta ainavu arhitekta profesionālajā darbībā konstatēta rīcība, kuras dēļ varēja rasties apdraudējums personas veselībai, dzīvībai vai videi.
(5)
Kolēģija nosaka kārtību, kādā sertificētiem arhitektiem un sertificētiem ainavu arhitektiem piemēro disciplinārsodus, kā arī disciplinārsodu termiņus.
31.
pants.
Pienākums veikt kompetences pārbaudi
(1)
Profesionālās prakses uzraudzības komisija uzliek pienākumu veikt kompetences pārbaudi, ja sertificētam arhitektam vai sertificētam ainavu arhitektam piecu gadu laikā divas reizes izteikts brīdinājums par profesionālās darbības pārkāpumiem.
(2)
Profesionālās prakses uzraudzības komisija uzliek pienākumu sešu mēnešu laikā nokārtot kompetences pārbaudi šādos gadījumos:
1)
sertifikāta darbība saskaņā ar šā likuma 27. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu vai otro daļu bijusi apturēta ilgāk par trim gadiem;
2)
sertifikāta darbība ir bijusi apturēta, piemērojot disciplinārsodu;
3)
sertificēts arhitekts vai sertificēts ainavu arhitekts nav izpildījis profesionālās prakses uzraudzības komisijas noteiktās tālākizglītības un prakses prasības.
Pārejas noteikumi
1.
Kultūras ministrs triju mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā sasauc pirmo kolēģijas kopsapulci kolēģijas prezidenta, kolēģijas valdes, kā arī citu kolēģijas institūciju un struktūrvienību locekļu ievēlēšanai. Kultūras ministrija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu par kolēģijas kopsapulces norises laiku un vietu, kā arī nosūta to sertificētiem arhitektiem un sertificētiem ainavu arhitektiem.
2.
No pirmās kolēģijas kopsapulces sasaukšanas dienas par kolēģijas biedriem ar balsstiesībām uzskatāmi sertificēti arhitekti un sertificēti ainavu arhitekti, kuriem ir spēkā esoši sertifikāti, tai skaitā sertifikāti, kuru darbība ir apturēta.
3.
Personas, kuras saņēmušas arhitekta un ainavu arhitekta sertifikātu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir tiesīgas turpināt patstāvīgu praksi.
4.
Ministru kabinets šā likuma 6. panta otrajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2028. gada 1. februārim.
5.
Ministru kabinets šā likuma 14. panta otrajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2028. gada 30. novembrim.
6.
Ministru kabinets šā likuma 21. panta piektajā un sestajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2029. gada 30. novembrim. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai šā likuma 21. panta piektajā daļā noteikto kārtību nosaka Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumi Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi".
7.
Ministru kabinets šā likuma 25. panta septītajā un astotajā daļā, 27. panta trešajā daļā un 28. panta piektajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2029. gada 30. novembrim. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai šā likuma 25. panta septītajā un astotajā daļā, 27. panta trešajā daļā un 28. panta piektajā daļā noteikto kārtību nosaka Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumi Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."
8.
Deleģējuma līgumi par arhitektu prakses tiesību piešķiršanu un profesionālās prakses uzraudzību ir spēkā ne ilgāk kā līdz šā likuma 16. panta pirmās daļas 3. punktā minētās arhitekta profesionālās prakses uzraudzības komisijas izveidošanai. Par šā likuma 21. panta trešajā daļā minēto uzdevumu izpildi uzkrātie līdzekļi atbilstoši grāmatvedības un finanšu datiem tiek nodoti kolēģijai un izlietojami tikai arhitekta sertificēšanas un prakses uzraudzības funkcijas nodrošināšanai, sākot ar šā likuma spēkā stāšanās dienu.
9.
Komersants, kurš firmā lieto šā likuma 26. pantā minētos apzīmējumus un atbilst šā likuma 26. panta prasībām, sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz kolēģijas valdei iesniegumu atļaujas saņemšanai.
10.
Tiem komersantiem, kuri ir saņēmuši kolēģijas valdes atļauju šā likuma 26. pantā noteikto apzīmējumu lietošanai firmā, ir pienākums šo atļauju iesniegt komercreģistra iestādē.
11.
Ja komersants ir saņēmis šā likuma 26. panta septītajā daļā minēto kolēģijas lēmumu, tam ir pienākums triju mēnešu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas iesniegt komercreģistrā pieteikumu firmas maiņai.
12.
Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai iegūtās arhitektu patstāvīgās prakses tiesības paliek spēkā arī pēc šā likuma spēkā stāšanās.
13.
Sertificēšanas institūcija nodod lietas kolēģijai. Kolēģija kļūst par biedrības "Latvijas Arhitektu savienība" Sertificēšanas centra un biedrības "Latvijas Ainavu arhitektu asociācija" Speciālistu sertifikācijas komisijas tiesību un saistību pārņēmēju.
14.
Šā likuma tiesisko regulējumu nepiemēro būvēm, kurām līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir uzsākts būvniecības process.
Likums stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Būvniecības likumā.
Ministrs V. Uzvārds