22-TA-2736
Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23. nr.; 1995, 8., 14. nr.; 1996, 9. nr.; 1997, 3., 21. nr.; 1998, 1. nr.; 1999, 24. nr.; 2000, 5. nr.; 2001, 1., 24. nr.; 2002, 6. nr.; 2003, 15. nr.; 2004, 2. nr.; 2005, 2., 8., 24. nr.; 2006, 14., 22. nr.; 2007, 3., 12., 24. nr.; 2008, 12. nr.; 2009, 1., 2., 15., 16. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 82., 131., 178., 206. nr.; 2011, 99., 144., 157., 204. nr.; 2012, 44., 88., 92., 192. nr.; 2013, 194., 232., 234. nr.; 2014, 47., 57., 257. nr.; 2015, 42., 97., 227., 248. nr.; 2016, 123., 241. nr.; 2017, 156., 242. nr.; 2018, 95., 111., 194., 249. nr.; 2019, 66., 118. nr.; 2020, 138., 240.A, 250. nr.; 2021, 27., 234.A nr., 2022, 95., 211A, 238.nr, 2023, 60., 120A, 123 .nr. ) šādus grozījumus:
1.
Papildināt 6. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
“3. Maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par apgādībā esošajām personām. Ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav informācijas, kas apliecina nodokļa maksātāja tiesības uz nodokļa atvieglojumiem vai nodokļa papildu atvieglojumiem, bet maksātājs vēlas tos piemērot par attiecīgo taksācijas gadu pēc taksācijas gada, maksātājs līdz šajā likumā noteiktajam deklarācijas par taksācijas gadu iesniegšanas termiņam vai precizētās deklarācijas iesniegšanas dienai, iesniedz informāciju, kas pamato nodokļa atvieglojumu vai nodokļa papildu atvieglojumu piemērošanu.”
2.
Papildināt 7.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
" 2. Šā likuma piemērošanas nolūkā, par ienākumu neuzskata līdzekļus, kurus maksātājs saņem no personas, ar kuru ir laulībā vai radniecībā līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, skaidrā naudā (nepārsniedzot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus darījumu veikšanai skaidrā naudā), bezskaidras naudas pārskaitījumu veidā vai citās lietās uzturam, izglītībai, ārstniecībai, kopīgu mājsaimniecības izdevumu un līdzīgu sadzīves izdevumu segšanai."
3.
Papildināt 11. pantu ar 9.2 daļu šādā redakcijā:
“9.2 Zemnieku saimniecība, ja tā bez lauksaimnieciskās ražošanas veic arī citu saimniecisko darbību, var aprēķināt kopējos ienākumus (sedzot lauksaimnieciskos zaudējumus no citiem ienākumiem). Šajā gadījumā nepiemēro 9. panta pirmās daļas 1. punktu.”
4.
Izslēgt 19. pantu.
5.
Papildināt likumu ar 19.1 pantu šādā redakcijā:
"19.1 pants. Nodokļa aprēķināšana, deklarēšana un maksāšanas rezumējošā kārtība
"1. Nodokli rezumējošā kārtībā aprēķina, deklarē un budžetā iemaksā maksātājs. Maksātājs ir tiesīgs deklarāciju neiesniegt šā likuma 20. pantā noteiktajos gadījumos.
2. Deklarācijā uzrāda visus maksātāja taksācijas periodā (kalendāra gadā) gūtos ienākumus, izņemot šā likuma 20. panta 1., 2., 3., 4., 6., 7. un 8. punktā minētos ienākumus.
3. Valsts ieņēmumu dienests uz pēctaksācijas gada 1. aprīli izveido deklarācijas sagatavi, kurā tiek atspoguļots rezumējošā kārtībā aprēķinātais nodoklis atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajiem datiem. Valsts ieņēmumu dienests deklarācijas sagatavē aizpilda tās deklarācijas sadaļas, par kurām informācija ir pieejama valsts informācijas sistēmās. Valsts ieņēmumu dienests elektroniskās deklarēšanas sistēmā izveidotajā deklarācijas sagatavē nodokli aprēķina, no gada apliekamo ienākumu apjoma neatskaitot attaisnotos izdevumus par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem.
4. Ja Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā izveidotajā deklarācijas sagatavē maksātājam rezumējošā kārtībā ir aprēķināta nodokļa piemaksa, Valsts ieņēmumu dienests elektroniskās deklarēšanas sistēmā informē par to maksātāju līdz pēctaksācijas gada 1.jūnijam.
5. Maksātājs precizē vai papildina deklarācijas sagatavē ietverto informāciju un iesniedz deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam elektroniskās deklarēšanas sistēmā laika posmā no pēctaksācijas gada 1. aprīļa līdz 1. jūlijam.
6. Maksātājs deklarācijai pievieno šā likuma 19.2 pantā minētos dokumentus.
7. Veicot nodokļa aprēķinu rezumējošā kārtībā, ņem vērā taksācijas gada diferencēto neapliekamo minimumu, kā arī šā likuma 15. panta otrajā daļā noteikto progresīvo likmi. Nodokļa aprēķinā rezumējošā kārtībā ārvalstī gūtajam ienākumam, ienākumam pielīdzinātajam aizdevumam vai tad, ja maksātājam ir pienākums maksāt nodokli saskaņā ar šā panta četrpadsmito daļu, piemēro vidējo svērto nodokļa likmi.
8. Atbilstoši šim likumam nodoklis tiek aprēķināts par taksācijas perioda (kalendāra gada) apliekamā ienākuma kopējo apjomu, kuru, nosakot saimnieciskās darbības zaudējumus nevar segt uz citu ienākumu veidu rēķina.
9. Ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz vienu euro, maksātājs vienotajā nodokļu kontā aprēķināto nodokļa summu iemaksā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 23. augustam. Ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 900 euro, maksātājs to iemaksā vienotajā nodokļu kontā trijās reizēs, katru reizi iemaksājot trešo daļu no aprēķinātā nodokļa summas, šādos termiņos: līdz taksācijas gadam sekojošā gada 23. augustam, 23. septembrim un 23. oktobrim.
10. Ja deklarācija ir iesniegta, nepiemērojot šā panta sešpadsmito daļu, un rezumējošā kārtībā aprēķinātā nodokļa summa pēc deklarācijas pārbaudes izrādās mazāka par avansā samaksāto, Valsts ieņēmumu dienests 120 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas atmaksā maksātājam nodokļa pārmaksu, kas radusies kā avansā samaksātā un rezumējošā kārtībā aprēķinātā nodokļa starpība.
11. Šā panta desmitajā daļā noteikto nodokļa pārmaksu Valsts ieņēmumu dienests atmaksā 30 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas, ja īstenojas šādi nosacījumi:
1) maksātājs ir rezidents;
2) maksātājs nav reģistrējis saimniecisko darbību;
3) taksācijas gada ar nodokli apliekamais ienākums atbilst šādām pazīmēm:
a) ir gūts tikai Latvijā;
b) nepārsniedz šā likuma 15. panta otrās daļas 1. punktā noteikto ienākumu maksimālo slieksni;
c) ir ienākums, no kura izmaksas vietā ieturēts nodoklis;
4) nodokļa pārmaksa veidojas gada diferencētā neapliekamā minimuma, gada neapliekamā minimuma pensionāriem, nodokļa atvieglojumu vai papildu atvieglojumu piemērošanas rezultātā;
5) nodokļu pārmaksas izvērtēšanai nav nepieciešams iegūt papildus informāciju no maksātāja vai trešās personas;
6) maksātājam nav nodokļu parādu vai zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu.
1) maksātājs ir rezidents;
2) maksātājs nav reģistrējis saimniecisko darbību;
3) taksācijas gada ar nodokli apliekamais ienākums atbilst šādām pazīmēm:
a) ir gūts tikai Latvijā;
b) nepārsniedz šā likuma 15. panta otrās daļas 1. punktā noteikto ienākumu maksimālo slieksni;
c) ir ienākums, no kura izmaksas vietā ieturēts nodoklis;
4) nodokļa pārmaksa veidojas gada diferencētā neapliekamā minimuma, gada neapliekamā minimuma pensionāriem, nodokļa atvieglojumu vai papildu atvieglojumu piemērošanas rezultātā;
5) nodokļu pārmaksas izvērtēšanai nav nepieciešams iegūt papildus informāciju no maksātāja vai trešās personas;
6) maksātājam nav nodokļu parādu vai zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu.
12. Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par nodokļa pārmaksas atmaksu, kas deklarēta rezumējošā kārtībā un apstiprināta pilnā apmērā, rakstveidā neizdod, bet lēmumu paziņo ar nodokļa pārmaksas atmaksas veikšanu maksātāja kredītiestādes kontā, maksātāja norēķinu kontā, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, vai ar paziņojumu par novirzīšanu nokavēto nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu segšanai, vai ieskaitīšanu zvērinātu tiesu izpildītāju rīkojumu izpildei. Ja nodokļa pārmaksa ir mazāka par vienu euro, Valsts ieņēmumu dienests nodokļa pārmaksas atmaksu maksātājam neveic. Nosacījums par atmaksājamo nodokļa pārmaksas apmēru ir attiecināms arī uz nodokļa pārmaksu, kas tiek veikta šā likuma 20.1pantā noteiktā kārtībā.
13. Solidaritātes nodokļa maksātāji, kuriem taksācijas gadā piemērota zemāka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme nekā Solidaritātes nodokļa likumā noteiktā, solidaritātes nodokļa daļu, kas veidojas solidaritātes nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes starpības rezultātā, budžetā piemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājuma veidā rezumējošā kārtībā, iesniedzot taksācijas gada deklarāciju.
14. Ja maksātājs taksācijas gadā nav guvis ar nodokli apliekamu ienākumu no saimnieciskās darbības vai ja aprēķinātā nodokļa summa no saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma nepārsniedz 50 euro, maksātājs, kas ir reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, līdz taksācijas gadam sekojošā gada 23. augustam iemaksā vienotajā nodokļu kontā 50 euro.
15. Šā panta četrpadsmito daļu nepiemēro maksātājam:
1) kas taksācijas gadā ir veicis iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbiniekiem, vai valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par sevi kā pašnodarbinātu personu;
2) par pirmo taksācijas gadu, kurā veikta saimnieciskās darbības reģistrācija, un par nākamo taksācijas gadu, kā arī par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process;
3) proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās maksātājs kopj bērnu līdz divu gadu vecumam, kā arī pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa "B".
1) kas taksācijas gadā ir veicis iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbiniekiem, vai valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par sevi kā pašnodarbinātu personu;
2) par pirmo taksācijas gadu, kurā veikta saimnieciskās darbības reģistrācija, un par nākamo taksācijas gadu, kā arī par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process;
3) proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās maksātājs kopj bērnu līdz divu gadu vecumam, kā arī pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa "B".
16. Ja maksātājs šā panta piektajā daļā noteiktajā deklarācijas iesniegšanas termiņā elektroniskās deklarēšanas sistēmā nav iesniedzis deklarāciju, uzskata, ka deklarācija ir iesniegta un maksātājs apstiprina ietvertās informācijas patiesumu un pilnīgumu, piekrīt Valsts ieņēmumu dienesta izveidotajā deklarācijas sagatavē iekļautajai informācijai un aprēķinātajam nodoklim (t.sk. rezumējošā kārtībā aprēķinātajai nodokļa piemaksai vai nodokļa pārmaksai).
17. Šā panta sešpadsmitajā daļā minētajā gadījumā, ja maksātājam ir jāveic nodokļa piemaksa, Valsts ieņēmumu dienests elektroniskās deklarēšanas sistēmā 30 dienu laikā no šā panta piektajā daļā noteiktā deklarācijas iesniegšanas termiņa informē maksātāju par piemaksājamā nodokļa apmēru.
18. Nodokļa pārmaksas automātisko atmaksu Valsts ieņēmumu dienests veic šā likuma 20.1 pantā noteiktajā kārtībā."
6.
Papildināt likumu ar 19.2 pantu šādā redakcijā:
"19.2 pants. Nodokļa deklarācijai pievienojamie dokumenti
"1. Deklarācijai ir pievienojami dokumenti, kas apliecina:
1) taksācijas gada laikā izdarītos attaisnotos izdevumus, izņemot gadījumus, kad informāciju par maksātāja attaisnotajiem izdevumiem Valsts ieņēmumu dienests saņem saskaņā ar 19.5 panta pirmo, otro, ceturto un septīto daļu;
2) ienākumam pielīdzinātā aizdevuma atmaksu aizdevējam, kā arī ar aizdevumu saistīto procentu maksājumu samaksu;
3) ārvalstīs gūtā ienākuma apmēru, veidu un samaksāto nodokli, un šo dokumentu izsniegusi ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcija;
4) ka persona, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, taksācijas gadā Latvijā guvusi vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem, ir tiesīga piemērot šajā likumā noteiktos nodokļa atvieglojumus un ka tā vai tās laulātais nav izmantojuši šajā likumā noteiktajiem nodokļa atvieglojumiem un attaisnotajiem izdevumiem analoģiskus atskaitījumus savā rezidences valstī;
5) ka ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai ārvalstī no dividendēm, dividendēm pielīdzināma ienākuma vai nosacītajām dividendēm ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
6) iesniegumu par maksātāja tiesībām uz ārvalsts pensijas neapliekamā apmēra piemērošanu taksācijas gadā, kurā uzrādīts ārvalsts pensijas apmērs;
7) izdevumus, kas saistīti ar deklarācijā uzrādīto ienākumu (izņemot saimniecisko darbības izdevumus).
1) taksācijas gada laikā izdarītos attaisnotos izdevumus, izņemot gadījumus, kad informāciju par maksātāja attaisnotajiem izdevumiem Valsts ieņēmumu dienests saņem saskaņā ar 19.5 panta pirmo, otro, ceturto un septīto daļu;
2) ienākumam pielīdzinātā aizdevuma atmaksu aizdevējam, kā arī ar aizdevumu saistīto procentu maksājumu samaksu;
3) ārvalstīs gūtā ienākuma apmēru, veidu un samaksāto nodokli, un šo dokumentu izsniegusi ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcija;
4) ka persona, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, taksācijas gadā Latvijā guvusi vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem, ir tiesīga piemērot šajā likumā noteiktos nodokļa atvieglojumus un ka tā vai tās laulātais nav izmantojuši šajā likumā noteiktajiem nodokļa atvieglojumiem un attaisnotajiem izdevumiem analoģiskus atskaitījumus savā rezidences valstī;
5) ka ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai ārvalstī no dividendēm, dividendēm pielīdzināma ienākuma vai nosacītajām dividendēm ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
6) iesniegumu par maksātāja tiesībām uz ārvalsts pensijas neapliekamā apmēra piemērošanu taksācijas gadā, kurā uzrādīts ārvalsts pensijas apmērs;
7) izdevumus, kas saistīti ar deklarācijā uzrādīto ienākumu (izņemot saimniecisko darbības izdevumus).
2. Rezidents, kas taksācijas gadā guvis ienākumu no 17.3 pantā minētās būtiskās līdzdalības ārvalstu sabiedrībā, taksācijas gada deklarācijai pievieno pielikumu, kurā brīvā formā norāda šādu informāciju:
1) ārvalsts sabiedrības nosaukumu, reģistrācijas numuru (ja sabiedrība saskaņā ar likumu jāreģistrē) un juridisko adresi (ja sabiedrība saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adresi (ja sabiedrība saskaņā ar likumu nav jāreģistrē);
2) līdzdalības apmēru ārvalsts sabiedrības pamatkapitālā, kura tam tieši vai netieši pieder taksācijas gada pēdējā dienā, vai balsstiesības vai citas tiesības, kas nodrošina būtisku ietekmi vai ļauj piedalīties ārvalsts sabiedrības peļņas (aktīvu vērtības pieauguma) sadalē;
3) ja ir netieša līdzdalība, — starpposmus starp maksātāju un attiecīgo ārvalsts sabiedrību."
1) ārvalsts sabiedrības nosaukumu, reģistrācijas numuru (ja sabiedrība saskaņā ar likumu jāreģistrē) un juridisko adresi (ja sabiedrība saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adresi (ja sabiedrība saskaņā ar likumu nav jāreģistrē);
2) līdzdalības apmēru ārvalsts sabiedrības pamatkapitālā, kura tam tieši vai netieši pieder taksācijas gada pēdējā dienā, vai balsstiesības vai citas tiesības, kas nodrošina būtisku ietekmi vai ļauj piedalīties ārvalsts sabiedrības peļņas (aktīvu vērtības pieauguma) sadalē;
3) ja ir netieša līdzdalība, — starpposmus starp maksātāju un attiecīgo ārvalsts sabiedrību."
7.
Papildināt likumu ar 19.3 pantu šādā redakcijā:
"19.3 pants. Īpašie noteikumi nodokļa deklarēšanai un maksāšanai par ienākumu no kapitāla pieauguma
"1. Rezidents, kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniedz 1000 euro, deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma par ceturksnī gūto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam.
2. Rezidents, kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniedz 1000 euro, deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma par taksācijas gadā gūto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz taksācijas gadam sekojošā gada 15. janvārim.
3. Lai segtu šā likuma 11.9 panta devītajā daļā minētos zaudējumus, kuri nav segti taksācijas gada laikā, rezidents var iesniegt gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju, sākot ar pēctaksācijas gada 1. martu.
4. Rezidents iemaksā vienotajā nodokļu kontā aprēķinātā nodokļa summu līdz tā mēneša 23. datumam, kurā saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu iesniedzama šajā pantā noteiktā deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma.
5. Rezidents, deklarējot ienākumu no lauksaimniecībā izmantojamas zemes atsavināšanas, Valsts ieņēmumu dienestam kopā ar deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniedz sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu, ja apliekamo ienākumu aprēķina saskaņā ar:
1) šā likuma 11.7 panta ceturto daļu proporcionāli lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus vērtības īpatsvaram kopējā nekustamā īpašuma vērtībā;
2) šā likuma 11.7 panta piekto daļu."
1) šā likuma 11.7 panta ceturto daļu proporcionāli lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus vērtības īpatsvaram kopējā nekustamā īpašuma vērtībā;
2) šā likuma 11.7 panta piekto daļu."
8.
Papildināt likumu ar 19.4 pantu šādā redakcijā:
"19.4 pants. Īpašie noteikumi nerezidentiem nodokļa aprēķināšanai, deklarēšanai un maksāšanai rezumējošā kārtība
1.Nerezidentam deklarācija ir jāiesniedz par šādiem Latvijā gūtajiem ienākumu veidiem:
1) šā likuma 3.panta trešās daļas 1.punktā minēto ienākumu no algota darba tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā
2) šā likuma 3.panta trešās daļas 4.punktā minēto ienākumu no komercsabiedrības, ja šī komercsabiedrība nav Latvijas Republikas rezidents;
3) šā likuma 3.panta trešās daļas 7. un 9.punktā minētajiem ienākumiem;
4) šā likuma 3. panta trešās daļas 7.1 un 17. punktā minētajiem ienākumiem, no kuriem nodoklis nav ieturēts izmaksas brīdī;
5) šā likuma 3.panta trešās daļas 9.1 punktā minētajiem ienākumiem, no kuriem nodoklis nav ieturēts izmaksas vietā.
1) šā likuma 3.panta trešās daļas 1.punktā minēto ienākumu no algota darba tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā
2) šā likuma 3.panta trešās daļas 4.punktā minēto ienākumu no komercsabiedrības, ja šī komercsabiedrība nav Latvijas Republikas rezidents;
3) šā likuma 3.panta trešās daļas 7. un 9.punktā minētajiem ienākumiem;
4) šā likuma 3. panta trešās daļas 7.1 un 17. punktā minētajiem ienākumiem, no kuriem nodoklis nav ieturēts izmaksas brīdī;
5) šā likuma 3.panta trešās daļas 9.1 punktā minētajiem ienākumiem, no kuriem nodoklis nav ieturēts izmaksas vietā.
2. Nerezidentam ir tiesības iesniegt deklarāciju vai deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma, ja ir tiesības saskaņā ar likumu atgūt pārmaksāto nodokli, tajā skaitā:
1) ja nerezidents, kas būdams citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem un vēlas piemērot taksācijas gada diferencēto neapliekamo minimumu saskaņā ar šā likuma 12.pantu, nodokļa atvieglojumus saskaņā ar šā likuma 13.panta ceturto daļu un attaisnotos izdevumus saskaņā ar šā likuma 10.panta ceturto daļu;
2) no nerezidenta 3.panta trešās daļas 7.1 punktā minētajiem ienākumiem ir ieturēts nodoklis, piemērojot šā likuma 15. panta septītajā daļā minēto likmi.
1) ja nerezidents, kas būdams citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem un vēlas piemērot taksācijas gada diferencēto neapliekamo minimumu saskaņā ar šā likuma 12.pantu, nodokļa atvieglojumus saskaņā ar šā likuma 13.panta ceturto daļu un attaisnotos izdevumus saskaņā ar šā likuma 10.panta ceturto daļu;
2) no nerezidenta 3.panta trešās daļas 7.1 punktā minētajiem ienākumiem ir ieturēts nodoklis, piemērojot šā likuma 15. panta septītajā daļā minēto likmi.
3. Nerezidents, kas Latvijā uzturas, lai veiktu algotu darbu tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, un kas pārtrauc minētā ienākuma gūšanu, un nav paredzama viņa atgriešanās Latvijā pirms taksācijas gada beigām, iesniedz deklarāciju, pirms viņš izbrauc no Latvijas.
4. Nerezidents, kas Latvijā gūst ienākumu, no kura nodoklis maksājams rezumējošā kārtībā, taksācijas gadā pārstāj gūt šādu ienākumu vai gūst vienreiz izmaksājamu ienākumu un vienlaikus pārtrauc ekonomiskās saites ar Latviju, iesniedz deklarāciju 30 dienu laikā pēc ienākuma gūšanas beigām.
5. Ja nerezidents, kas Latvijā gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, bet tas vēlas izmantot tam šā likuma panta otrajā daļā noteiktās tiesības, nodokli no šā ienākuma aprēķina un deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam.
6. Nerezidents iemaksā vienotajā nodokļu kontā aprēķinātā nodokļa summu līdz tā mēneša 23. datumam, kurā iesniegtas šā likuma panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktās deklarācijas (izņemot deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma). Ja nerezidents šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteikto deklarāciju (izņemot deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma), izpildot šīs normas prasības, iesniedzis vēlāk nekā attiecīgā mēneša 20. datumā, viņš iemaksā vienotajā nodokļu kontā aprēķinātā nodokļa summu līdz šīs deklarācijas iesniegšanas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam.
7. Nerezidents iemaksā vienotajā nodokļu kontā aprēķinātā nodokļa summu līdz tā mēneša 23. datumam, kurā iesniegta deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma atbilstoši šā panta ceturtajai daļai."
9.
Papildināt likumu ar 19.5pantu šādā redakcijā:
"19. 5pants. Nodokļa deklarēšanai un administrēšanai nepieciešamais informatīvais nodrošinājums
1. Privātais pensiju fonds līdz pēctaksācijas gada 1.februārim Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu, nosūta informāciju, kurā par katru fizisko personu norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu, kā arī informāciju par fiziskās personas noslēgtā individuālās dalības līguma ar privāto pensijas fondu atbilstību šā likuma 10. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktajām prasībām un taksācijas gadā privātajā pensiju fondā veikto iemaksu apmēru un iemaksu sadalījumu pa gadiem, ja maksātājs taksācijas gadā ir veicis maksājumus arī par nākamajiem taksācijas gadiem, kā arī informāciju par individuālo iemaksu veicēja uzkrāto papildpensijas kapitālu taksācijas gada 31. decembrī.
2. Apdrošināšanas sabiedrība līdz pēctaksācijas gada 1. februārim Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu, nosūta informāciju, kurā par katru fizisko personu norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu, kā arī informāciju par fiziskās personas noslēgtā līguma (iegādātās polises) par dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) atbilstību šā likuma 10. panta pirmās daļas 6. punktā noteiktajām prasībām, līguma darbības periodu un taksācijas gadā veikto apdrošināšanas prēmiju summu un šo summu sadalījumu pa gadiem, ja maksātājs taksācijas gadā ir veicis maksājumus arī par nākamajiem taksācijas gadiem pie nosacījuma, ka saskaņā ar apdrošināšanas līgumu maksātājam katram periodam ir noteikts fiksēts maksājums.
3. Izglītības un zinātnes ministrija katra mēneša pirmajā datumā Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu, nosūta informāciju par iepriekšējo mēnesi — par visām personām līdz 24 gadu vecumam, kuras iegūst vispārējo, profesionālo, augstāko vai speciālo izglītību, norādot personas — izglītojamā — vārdu, uzvārdu, personas kodu un datumu, kad persona uzņemta vai atskaitīta no mācībām vispārējās izglītības iestādē vai studijām profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē.
4. Vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādes vienreiz gadā līdz pēctaksācijas gada 1. februārim Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu, nosūta informāciju par visām personām, kuras iegūst vai taksācijas gadā ieguva vispārējo, profesionālo, augstāko vai speciālo izglītību par maksu, norādot personas — izglītojamā — vārdu, uzvārdu, personas kodu, taksācijas gadā par mācībām samaksāto un atmaksāto summu, kā arī fiziskās personas kodu vai juridiskās personas reģistrācijas numuru, kura veikusi maksājumu par mācībām.
5. Pašvaldība līdz pēctaksācijas gada 1. februārim Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu, nosūta informāciju par taksācijas gadā aktuālajām licencēm interešu un pieaugušo neformālās izglītības maksas programmu īstenošanai, norādot šādu informāciju:
1) licences saņēmēja — fiziskās personas — vārdu, uzvārdu, personas kodu vai licences saņēmēja — juridiskās personas — nosaukumu un reģistrācijas numuru;
2) licences izsniegšanas datumu;
3) licences derīguma termiņu taksācijas gadā.
1) licences saņēmēja — fiziskās personas — vārdu, uzvārdu, personas kodu vai licences saņēmēja — juridiskās personas — nosaukumu un reģistrācijas numuru;
2) licences izsniegšanas datumu;
3) licences derīguma termiņu taksācijas gadā.
6. Licencēta sabiedrība, kas iepriekšējā kalendārajā gadā nodarbojusies ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, vai šādu sabiedrību veidota apvienība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā līdz pēctaksācijas gada 1. februārim, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu, nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par iepriekšējā kalendārajā gadā nodarbinātajiem jūrniekiem, kuri, iekārtojoties darbā, izmantojuši attiecīgās sabiedrības vai to veidotas asociācijas pakalpojumus.
7. Ja pakalpojumu sniedzējs sniedz šā likuma 10. panta pirmās daļas 2. punktā minētos pakalpojumus, par kuriem veiktos izdevumus maksātājs ir tiesīgs iekļaut savos attaisnotajos izdevumos, šāda pakalpojumu sniedzēja sniegto informāciju par pakalpojuma saņēmēja vārdu, uzvārdu un personas kodu, maksājuma dokumentu identificējošo informāciju (datumu, kases čeka vai kvīts sēriju un numuru, maksājuma uzdevuma numuru), saņemtā pakalpojuma veidu (izglītības vai medicīnas un ārstnieciskais pakalpojums) un saņemtā maksājuma apmēru Valsts ieņēmumu dienests izmanto, veicot deklarācijas apstrādi, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
1) attiecībā uz medicīnas un ārstnieciskajiem pakalpojumiem maksātājs pakalpojumu sniedzējam saistībā ar konkrēto pakalpojumu devis savu piekrišanu ar viņu saistīto personas datu nodošanai Valsts ieņēmumu dienestam;
2) pakalpojumu sniedzējs sniedz šādu informāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai, noslēdzot attiecīgu līgumu, ir vienojies ar Valsts ieņēmumu dienestu par šādu informācijas nosūtīšanas kārtību un datu formātu.
1) attiecībā uz medicīnas un ārstnieciskajiem pakalpojumiem maksātājs pakalpojumu sniedzējam saistībā ar konkrēto pakalpojumu devis savu piekrišanu ar viņu saistīto personas datu nodošanai Valsts ieņēmumu dienestam;
2) pakalpojumu sniedzējs sniedz šādu informāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai, noslēdzot attiecīgu līgumu, ir vienojies ar Valsts ieņēmumu dienestu par šādu informācijas nosūtīšanas kārtību un datu formātu.
8. Valsts ieņēmumu dienests šā panta desmitajā daļā noteiktajam mērķim izmantojamo informāciju par attiecīgo taksācijas gadu Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās uzglabā piecus gadus no pēctaksācijas gada 1. janvāra, bet gadījumā, kad saskaņā ar likumu tā ir izmantojama ilgāku laika periodu, — termiņā, kas atbilst tās piemērošanas laikam.
9. Apdrošināšanas sabiedrība pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida pieprasījuma sniedz informāciju par fiziskajai personai atmaksāto summu saskaņā ar konkrētu attaisnojuma dokumentu par medicīnas un ārstnieciskajiem pakalpojumiem, ja tas iekļauts deklarācijā kā attaisnoto izdevumu pamatojums, norādot:
1) atlīdzības saņēmēja vārdu, uzvārdu un personas kodu;
2) kases čeka vai kvīts datumu, kases čeka vai kvīts sēriju un numuru;
3) pakalpojumu sniedzēja nosaukumu vai vārdu, uzvārdu, pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas numuru vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu;
4) pakalpojuma veidu;
5) pakalpojuma pilnu cenu un apdrošinātāja atmaksāto summu.
1) atlīdzības saņēmēja vārdu, uzvārdu un personas kodu;
2) kases čeka vai kvīts datumu, kases čeka vai kvīts sēriju un numuru;
3) pakalpojumu sniedzēja nosaukumu vai vārdu, uzvārdu, pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas numuru vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu;
4) pakalpojuma veidu;
5) pakalpojuma pilnu cenu un apdrošinātāja atmaksāto summu.
10. Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, septītajā un devītajā daļā minēto informāciju Valsts ieņēmumu dienests izmanto deklarāciju apstrādē, piemērojot šā likuma 10. pantā noteiktos attaisnotos izdevumus un 13. pantā noteiktos atvieglojumus."
10.
Izteikt 20. pantu šādā redakcijā:
"1. Rezidents deklarāciju var nesniegt, ja taksācijas gada laikā ir saņēmis tikai šādus ienākumus:
1) ienākumus, kurus atbilstoši Padomes regulai Nr. 259/68 fiziskā persona — Latvijas Republikas rezidents — saņem no Eiropas Kopienas (tās institūcijām) un kurus apliek ar Kopienas nodokli saskaņā ar Padomes regulu Nr. 260/68,
2) ienākumu no kapitāla pieauguma, kas Valsts ieņēmumu dienestā taksācijas gada laikā ir deklarēts, iesniedzot deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma;
3) ienākumus, par kuriem samaksāts mikrouzņēmumu nodoklis;
4) ienākumus, par kuru samaksāta samazinātā patentmaksa;
5) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksāto pensiju, kura piešķirta atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" un speciālo valsts pensiju atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kuru kopējais apjoms taksācijas gadā nepārsniedz 6000 euro;
6) ar nodokli neapliekamus ienākumus no laulātā vai personām, ar kurām saista radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, kas taksācijas gadā kopā nepārsniedz 10 000 euro;
7) ar nodokli neapliekamus ienākumus no citām fiziskajām personām, kas kopā taksācijas gadā nepārsniedz 100 euro;
8) ienākumus, kas gūti, sniedzot palīdzību vai slepeni sadarbojoties ar operatīvās darbības subjektiem.”
1) ienākumus, kurus atbilstoši Padomes regulai Nr. 259/68 fiziskā persona — Latvijas Republikas rezidents — saņem no Eiropas Kopienas (tās institūcijām) un kurus apliek ar Kopienas nodokli saskaņā ar Padomes regulu Nr. 260/68,
2) ienākumu no kapitāla pieauguma, kas Valsts ieņēmumu dienestā taksācijas gada laikā ir deklarēts, iesniedzot deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma;
3) ienākumus, par kuriem samaksāts mikrouzņēmumu nodoklis;
4) ienākumus, par kuru samaksāta samazinātā patentmaksa;
5) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksāto pensiju, kura piešķirta atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" un speciālo valsts pensiju atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kuru kopējais apjoms taksācijas gadā nepārsniedz 6000 euro;
6) ar nodokli neapliekamus ienākumus no laulātā vai personām, ar kurām saista radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, kas taksācijas gadā kopā nepārsniedz 10 000 euro;
7) ar nodokli neapliekamus ienākumus no citām fiziskajām personām, kas kopā taksācijas gadā nepārsniedz 100 euro;
8) ienākumus, kas gūti, sniedzot palīdzību vai slepeni sadarbojoties ar operatīvās darbības subjektiem.”
11.
20.1 pantā
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“1. Nodokļa pārmaksas automātiskā atmaksa ir nodokļa pārmaksas atmaksa, kuru Valsts ieņēmumu dienests bezskaidrā naudā veic maksātājam, kurš deklarāciju ir iesniedzis šā likuma 19.1panta sešpadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā un nav iesniedzis precizētu deklarāciju līdz nodokļa pārmaksas automātiskās atmaksas dienai.”
izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:
“6) maksātāja attaisnotie izdevumi saskaņā ar šā likuma 10. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu, ja Valsts ieņēmumu dienests par tiem ir saņēmis informāciju atbilstoši šā likuma 19.5 panta pirmajai un otrajai daļai.”
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
“ 5. Ja maksātājs līdz nodokļa pārmaksas automātiskās atmaksas dienai nav iesniedzis precizēto deklarāciju un līdz pēctaksācijas gada 30. septembrim, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, nav atteicies no pārmaksātā nodokļa automātiskās atmaksas saņemšanas, ar to viņš apliecina, ka piekrīt pārmaksātā nodokļa automātiskās atmaksas saņemšanai.”
12.
Izteikt 29.1 panta trešo daļu šādā redakcijā:
“3. Valsts ieņēmumu dienests elektroniskās deklarēšanas sistēmā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1. jūnijam informē maksātāju, ka viņam Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā Valsts ieņēmumu dienests ir aizpildījis tās deklarācijas sadaļas, par kurām informācija ir pieejama valsts informācijas sistēmās, kā arī aprēķinājis rezumējošā kārtībā budžetā maksājamo nodokļa summu.”
13.
Papildināt pārejas noteikumus ar 196. un 197. punktu šādā redakcijā:
"196. Šī likuma grozījumi piemērojami ar 2024. taksācijas gadu, iesniedzot 2024. taksācijas gada ienākumu deklarāciju 2025. gadā šajā likumā noteiktajos termiņos.
197. Šā likuma 17. panta vienpadsmitajā daļā minēto paziņojumu par fiziskās personas ienākumiem (par maksātāja ar nodokli apliekamajiem un neapliekamajiem ienākumiem), ja pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi paredz atbrīvojumu no paziņojuma sniegšanas, ienākuma izmaksātājs Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz līdz 2025. gada 1. februārim saskaņā ar 2024. taksācijas gadam noteikto Ministru kabineta īpašo kārtību.”
197. Šā likuma 17. panta vienpadsmitajā daļā minēto paziņojumu par fiziskās personas ienākumiem (par maksātāja ar nodokli apliekamajiem un neapliekamajiem ienākumiem), ja pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi paredz atbrīvojumu no paziņojuma sniegšanas, ienākuma izmaksātājs Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz līdz 2025. gada 1. februārim saskaņā ar 2024. taksācijas gadam noteikto Ministru kabineta īpašo kārtību.”
Likums stājas spēkā 2024.gada 1.janvārī
Ministrs V. Uzvārds