MK vēstules projekts

Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju ir izvērtējusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2023. gada 19. janvāra vēstulē Nr. 111.9/2-1-14/23 "Par likumprojektu "Grozījumi Kredītu reģistra likumā" (Nr. 40/Lp14)" uzdoto jautājumu − vai Ministru kabineta 2002. gada 22. oktobra noteikumu Nr. 478 "Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti" (turpmāk − Ministru kabineta noteikumi Nr. 478) 26. punktā noteiktais regulējums par deklarāciju un to pārbaudes materiālu lietu glabāšanas termiņu (30 gadi) ir samērīgs un atbilstošs (vai nebūtu nepieciešami attiecīgi grozījumi) − un sniedz šādu viedokli.

Valsts amatpersonu deklarāciju glabāšanas termiņa atbilstības un samērīguma izvērtēšanas procesā secināts, ka valsts amatpersonu deklarācijās un to pārbaudes materiālu lietās norādītās ziņas ir nepieciešamas administratīvo pārkāpumu procesā (tajā skaitā administratīvo pārkāpumu korupcijas novēršanas jomā), nodokļu kontrolē un noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un izmeklēšanā.

Atbilstoši kompetencei izvērtējot Ministru kabineta noteikumos Nr. 478 noteikto regulējumu par valsts amatpersonu lietu (valsts amatpersonu deklarāciju un to pārbaužu materiālu) glabāšanas termiņu, kas šobrīd ir noteikts 30 gadi, secinām, ka ir nepieciešama padziļināta izvērtēšana, ņemot vērā arī krimināltiesiskos aspektus.

Izvērtējot valsts amatpersonu lietu glabāšanas termiņu no krimināltiesiskā aspekta, nepieciešams ņemt vērā kriminālatbildības noilgumu termiņus. Vienlaikus jāņem vērā ne tikai pamata noziedzīgais nodarījums – nepatiesu ziņu sniegšana valsts amatpersonu deklarācijās (Krimināllikuma 219. panta otrā daļa), bet arī citi noziedzīgu nodarījumu veidi, jo īpaši tautsaimniecības jomā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā, kur kā pamatpierādījums līdzekļu izcelsmei vai iespējamo noziedzīgi iegūto līdzekļu slēpšanai tiek izmantotas arī valsts amatpersonu deklarācijas. Kā pierādījumus izmantojot valsts amatpersonas deklarācijas, ir atklāti vairāki gadījumi, kad amatpersonas koruptīvo noziegumu rezultātā gūtos ienākumus attaisno ar savu radinieku (bijušo valsts amatpersonu) ienākumiem. Šajos gadījumos var tikt izmeklēti arī sevišķi smagi noziedzīgie nodarījumi, par kuru izdarīšanu kriminālatbildības noilguma termiņš saskaņā ar Krimināllikuma 56. panta pirmās daļas 5. punktu ir 15 gadi no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienas.

Tādējādi Finanšu ministrijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ieskatā, ņemot vērā krimināltiesiskos aspektus, valsts amatpersonu lietu glabāšanas termiņš nevar būt mazāks par 15 gadiem.

Vienlaikus jānorāda, ka glabāšanas termiņa atbilstības un samērīguma izvērtēšanā nepieciešams saņemt arī citu iestāžu, piemēram, Valsts drošības dienesta, viedokli par to kompetencē ietilpstošu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu valsts drošības jomā. Atsevišķi Krimināllikumā noteiktie noziedzīgie nodarījumi valsts drošības jomā ir sodāmi ar mūža ieslodzījumu, piemēram, terorisma finansēšana, un saskaņā ar Krimināllikuma 56. panta ceturto daļu jautājumu par noilguma piemērošanu personai, kas izdarījusi šādas kategorijas noziegumu, izlemj tiesa, ja no nozieguma izdarīšanas dienas pagājuši trīsdesmit gadi.

Tādējādi Finanšu ministrijas ieskatā jautājuma padziļinātas un vispusīgas izvērtēšanas rezultātā nav izslēdzams secinājums, ka Ministru kabineta noteikumu Nr. 478 26. punktā noteiktais valsts amatpersonu deklarāciju un to pārbaudes materiālu lietu glabāšanas termiņš 30 gadi nav pārskatāms un samazināms. Pilnvērtīgam šī glabāšanas termiņa izvērtējumam ir nepieciešama iesaiste no visām iestādēm, kuru funkciju izpildi skar arī valsts amatpersonu lietu glabāšanas termiņi, līdz ar to šī uzdevuma izpildei lūdzam noteikt ilgāku termiņu viedokļa sniegšanai.