24-TA-1568
Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums
Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde:
1.1.
klimata politikas jomā;
1.2.
enerģētikas politikas jomā;
1.3.
vides aizsardzības politikas jomā.
2.
Ministrija ir tieši pakļauta klimata un enerģētikas ministram (turpmāk – ministrs).
3.
Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums un kuras, pildot konkrēto uzdevumu, ir ministrijas padotībā (turpmāk – privātpersonas, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums), ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi.
II.Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence
4.
Ministrijai ir šādas funkcijas:
4.1.
izstrādāt klimata politiku;
4.2.
izstrādāt enerģētikas politiku;
4.3.
izstrādāt vides aizsardzības politiku;
4.4.
organizēt un koordinēt politikas īstenošanu šo noteikumu 4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunktā minētajās jomās;
4.5.
veikt valsts budžeta programmas "Latvijas vides aizsardzības fonds" vides aizsardzības pasākumu un projektu administrēšanas funkcijas ministrijas kompetences jomās;
4.6.
veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
5.
Lai nodrošinātu šo noteikumu 4. punktā minēto funkciju izpildi klimata, enerģētikas un vides aizsardzības politiku jomās, ministrija veic šādus uzdevumus:
5.1.
izstrādā tiesību aktus un politikas plānošanas dokumentus kā arī pārrauga to ieviešanu;
5.2.
koordinē ministrijas kompetencē esošo politiku un pasākumu integrēšanu citu nozaru attīstības plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos;
5.3.
nodrošina ministrijas kompetencē esošo starptautisko līgumu un konvenciju izpildes koordinēšanu un īstenošanu;
5.4.
nodrošina ārvalstu un citu finanšu instrumentu finansēto investīciju un projektu plānošanu, vērtēšanu, ieviešanu, uzraudzību un kontroli;
5.5.
koordinē plānošanas dokumentu izstrādi, īstenošanu un aktualizēšanu;
5.6.
veic citus attīstības plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus;
5.7.
klimata politikas jomā:
5.7.1.
nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas plānošanu, izstrādi un īstenošanu;
5.7.2.
koordinē Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;
5.7.3.
nodrošina Latvijas Republikas siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes inventarizāciju, prognožu sagatavošanu un iesniegšanu;
5.7.4.
nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes mērķu izpildes uzraudzību;
5.7.5.
nodrošina meteoroloģiskās informācijas, klimata pārmaiņu scenāriju un pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa koordinēšanu;
5.8.
enerģētikas politikas jomā:
5.8.1.
nodrošina enerģētikas infrastruktūras darbības noturības, attīstības un energoapgādes drošuma politikas plānošanu, izstrādi un īstenošanu;
5.8.2.
nodrošina enerģijas tirgus politikas plānošanu, izstrādi un īstenošanu;
5.8.3.
nodrošina atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes politikas plānošanu, izstrādi un īstenošanu;
5.8.4.
plāno ar enerģētikas krīzes novēršanu saistītos pasākumus un nodrošina to vadību.
5.9.
vides aizsardzības politikas jomā:
5.9.1.
nodrošina ietekmes uz vidi novērtējuma, piesārņojuma novēršanas, ķīmisko vielu un maisījumu pārvaldības, zemes dzīļu resursu izmantošanas un vides kvalitātes politikas plānošanu izstrādi un īstenošanu;
5.9.2.
nodrošina pazemes un virszemes ūdeņu aizsardzības, izmantošanas un apsaimniekošanas, jūras vides aizsardzības un pārvaldības, plūdu risku pārvaldības, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas politikas plānošanu, izstrādi un īstenošanu;
5.9.3.
nodrošina atkritumu apsaimniekošanas, ražotāju paplašinātās atbildības sistēmu un plastmasu saturošo izstrādājumu patēriņa samazināšanas politikas plānošanu, izstrādi un īstenošanu;
5.9.4.
nodrošina plānošanas dokumentu izstrādi pārejai uz aprites ekonomiku un koordinē plānošanas dokumentu ieviešanu un aprites ekonomikas principu ieviešanu un īstenošanu;
5.9.5.
nodrošina ekonomisko instrumentu, tajā skaitā dabas resursu nodokļa piemērošanas politikas plānošanu, izstrādi, īstenošanu un normatīvo aktu projektu izstrādi un ieviešanu;
5.9.6.
nodrošina radiācijas drošības un kodoldrošības politikas plānošanu izstrādi un īstenošanu un normatīvo aktu projektu izstrādi;
5.9.7.
pārrauga vides monitoringa programmas izstrādi un īstenošanu.
6.
Ministrija:
6.1.
izstrādā klimata politikas, enerģētikas politikas un vides aizsardzības politikas nozari reglamentējošo tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus;
6.2.
atbilstoši kompetencei sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem;
6.3.
ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus vai pārvaldes lēmumus;
6.4.
nodrošina klimata politikas, enerģētikas politikas un vides aizsardzības politikas īstenošanu valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;
6.5.
sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos attīstības plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;
6.6.
atbilstoši kompetencei nodrošina Latvijas Republikas interešu pārstāvēšanu Eiropas Savienības institūcijās, tajā skaitā koordinē Latvijas Republikas dalību Starptautiskajā enerģētikas aģenturā (IEA) un, sadarbojoties ar nozaru ministrijām, nodrošina Latvijas Republikas interešu pārstāvību IEA komitejās un grupās;
6.7.
atbilstoši kompetencei nodrošina Latvijas interešu pārstāvēšanu Eiropas Savienības tiesību aktu un politiku izstrādes procesos, kā arī nodrošina atbilstošo Eiropeas Savienības tiesību aktu pārņemšanu un prasību izpilsdi saskaņā ar ministriju kompetenču sadalījumu Eiropas Savienības jautājumos;
6.8.
nodrošina Latvijas pārstāvniecību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā saskaņā ar aktuālo ministriju kompetenču sadalījumu Latvijas Republikas pārstāvēšanā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas komitejās un darba grupās;
6.9.
atbilstoši kompetencei organizē ārvalstu delegāciju oficiālās vizītes;
6.10.
veic funkciju izpildes pārbaudes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās iestādēs;
6.11.
valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai;
6.12.
nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu klimata politikas, enerģētikas politikas un vides aizsardzības politikas izstrādē;
6.13.
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā;
6.14.
informē sabiedrību par klimata politiku, enerģētikas politiku un vides aizsardzības politiku, kā arī par ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar biedrībām un nodibinājumiem lēmumu pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar ministrijas atbildībā esošo politiku izstrādi un īstenošanu.
7.
Ministrijai ir tiesības:
7.1.
piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību;
7.2.
ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;
7.3.
veikt auditu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un kapitālsabiedrībās;
7.4.
sniegt maksas pakalpojumus;
7.5.
īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.
III.Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību
8.
Valsts sekretārs atbilstoši kompetencei bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju, kā arī nosaka ministrijas pārvaldes struktūru, struktūrvienību funkciju un uzdevumu sadalījumu.
9.
Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.
10.
Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
11.
Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt ministrijā vai pārsūdzēt tiesā.
12.
Civillietā kasācijas instances tiesā valsti ministrijas personā pārstāv Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Juridiskā departamenta amatpersona.
13.
Publiskos pārskatus par ministrijas darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu ministrija sniedz ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
IV.Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja
14.
Ministrijas padotībā ir:
14.1.
Valsts vides dienests;
14.2.
Enerģētikas un vides aģentūra.
15.
Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās:
15.1.
akciju sabiedrībā "Augstsprieguma tīkls";
15.2.
sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds";
15.3.
valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".
V.Noslēguma jautājumi
16.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2022. gada 20.decembra noteikumus Nr. 817 "Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums" (Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums).
17.
Klimata un enerģētikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Ekonomikas ministrijas izveidoto padomju un komisiju nolikumi un reglamenti, kā arī rīkojumi par darba grupu izveidošanu, kas izdoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un ir saistīti ar šo noteikumu 4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunktā minētajām jomām, paliek spēkā līdz to atzīšanai par spēku zaudējušiem vai līdz brīdim, kad tie zaudē spēku uz cita pamata.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds