21-TA-1225
Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas metodika
Izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59.panta pirmo daļu
1.
Šie noteikumi nosaka autoceļu ekspluatācijas un drošības prasības, vides un cilvēka aizsardzības prasības autoceļu aizsargjoslās, aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles mehānismu, kā arī ietver informāciju par servitūtiem un aprobežojumus, kas saistīti ar autoceļu aizsargjoslām.
2.
Ja autoceļa aizsargjosla šķērso īpašumā esošu zemi, autoceļa aizsargjoslu nosaka kā īpašuma tiesību aprobežojumu.
3.
No jauna izbūvēta autoceļa aizsargjoslas aprobežojumus autoceļa īpašnieks nostiprina zemesgrāmatā par saviem līdzekļiem.
4.
Autoceļa aizsargjoslu (ieskaitot sarkanās līnijas) pilsētu ielām un autoceļiem pilsētās vai ciemos nosaka un pašvaldības teritorijas plānojumā attēlo tā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgais autoceļš vai iela. Ja tiek noteiktas attiecīgā autoceļa aizsargjoslas (ieskaitot sarkanās līnijas) platuma izmaiņas, tās saskaņo ar attiecīgā autoceļa vai ielas īpašnieku.
4.1
Valsts autoceļu aizsargjoslu (ieskaitot sarkano līniju) platuma izmaiņas, ieskaitot valsts autoceļus, kam ir piešķirts nosaukums "iela", pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgais autoceļš, saskaņo ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi".
4.2
Autoceļa aizsargjoslu valsts autoceļiem lauku apvidos jeb ārpus pilsētām un ciemiem tā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgais valsts autoceļš, nosaka Aizsargjoslu likuma 13. panta otrās daļas 2. punktā noteiktajā platumā. Pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgais valsts autoceļš, attēlo attiecīgo aizsargjoslu pašvaldības teritorijas plānojumā.
4.3
Autoceļa aizsargjoslu pilsētu ielām un autoceļiem pilsētās vai ciemos, ieskaitot autoceļus, kam ir piešķirts nosaukums "iela", nosaka kā sarkanās līnijas.
4.4
Paplašinot pilsētas vai ciema robežas vai izveidojot jaunu pilsētu vai ciemu, aizsargjoslu (ieskaitot sarkano līniju) valsts autoceļiem, ieskaitot valsts autoceļus, kam ir piešķirts nosaukums "iela", paplašinātajā vai jaunizveidotajā teritorijā nosaka platumā, kas nav mazāks par Aizsargjoslu likuma 13. panta otrās daļas 2. punktā noteikto platumu.
5.
Autoceļa aizsargjosla lauku apvidos jeb ārpus pilsētām un ciemiem dabā netiek iezīmēta. Par atskaites punktu autoceļa aizsargjoslas noteikšanai izmanto autoceļa ass līniju.
6.
(Svītrots)
7.
(Svītrots)
8.
Autoceļa aizsargjoslā autoceļa īpašniekam ir servitūta tiesības lietot uz zemes īpašnieka zemes esošos ceļus, ierīkot pagaidu ceļus transportlīdzekļu kustības nodrošināšanai, kā arī, ja nepieciešams, veikt vides aizsardzības pasākumus vai novērst autoceļa bojājumus. Autoceļa īpašnieks atlīdzina zemes īpašniekam darbu izpildes gaitā nodarītos zaudējumus.
9.
Autoceļa aizsargjoslas stāvokli un Aizsargjoslu likumā noteikto prasību ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē:
9.1.
valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" – uz valsts autoceļiem;
9.2.
pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgais autoceļš vai iela – uz pārējiem autoceļiem un ielām.
10.
(Svītrots)
11.
Ja autoceļa aizsargjosla šķērso īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, to skaitā dabas pieminekļus, autoceļa īpašnieks savu darbību autoceļa aizsargjoslā saskaņo ar attiecīgās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas vadītāju vai, ja šāda administrācija nav izveidota, ar reģionālās vides pārvaldes vadītāju.
12.
Ja nepieciešams mazināt transportlīdzekļu izplūdes gāzu, trokšņu un citu kaitīgo faktoru ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēku, autoceļa aizsargjoslās izbūvē īpašas konstrukcijas vai izveido koku un krūmu rindu stādījumus (dzīvžogus).