14. panta 19. punktu
un Vispārējās izglītības likuma
4. panta 11., 11.1 un 13. punktu
un 30. panta septīto daļu
27.11. 2022./2023. mācību gadā, 2023./2024. mācību gadā un 2024./2025. mācību gadā ir mazāks nekā 10 procenti;
27.12. 2025./2026. mācību gadā ir mazāks nekā 15 procenti. Minētais nosacījums nav piemērojams monitoringa darba vērtējumiem.";
"13. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747
Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas paraugs
(izglītības programmas kodi 23011911, 11011911, 21011911)
I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi
1. Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas (turpmāk – izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un sagatavošanu izglītības turpināšanai, darbam un dzīvei sabiedrībā, dodot iespēju apgūt sociālajā pieredzē vispārpieņemtās uzvedības normas un saskarsmes kultūru. Izglītības programmas uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.
2. Izglītības programma ir pamatizglītības programmas īpašs veids, kuru īsteno sociālās korekcijas izglītības iestādē.
II. Izglītības saturs
3. Pamatizglītības obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts.
4. Sociālās korekcijas darba saturs noteikts izglītības programmas īstenošanas plānā.
III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
5. Sociālās korekcijas izglītības iestādē skolēni tiek ievietoti tikai ar tiesas (tiesneša) nolēmumu.
6. Skolēnus 1.–9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā bērnu ievieto sociālās korekcijas izglītības iestādē.
IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns
(tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem)
7. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde veido mācību priekšmetu un stundu plānu, ievērojot šā pielikuma 1. tabulā norādīto mācību stundu skaitu mācību priekšmetos.
1. tabula
Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā1
Nr. |
Mācību joma un mācību priekšmets |
1.–3. klase |
4.–6. klase |
7.–9. klase |
| 1. | Valodu mācību joma | |||
| 1.1. | latviešu valoda2 | 624 (18) |
490 (14) |
315 (9) |
| 1.2. | svešvaloda 1, svešvaloda 23 | 208 (6) |
385 (11) |
525 (15) |
| 2. | Sociālā un pilsoniskā mācību joma | |||
| 2.1. | sociālās zinības | 104 (3) |
105 (3) |
|
| 2.2. | sociālās zinības un vēsture | 245 (7) |
||
| 2.3. | Latvijas un pasaules vēsture | 210 (6) |
||
| 3. | Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma | |||
| 3.1. | vizuālā māksla | 174 (5) |
105 (3) |
105 (3) |
| 3.2. | mūzika | 208 (6) |
210 (6) |
105 (3) |
| 3.3. | literatūra | 140 (4) |
210 (6) |
|
| 3.4. | teātra māksla | 35 (1) |
35 (1) |
|
| 4. | Dabaszinātņu mācību joma | |||
| 4.1. | dabaszinības | 208 (6) |
210 (6) |
|
| 4.2. | ķīmija | 140 (4) |
||
| 4.3. | fizika | 140 (4) |
||
| 4.4. | bioloģija | 210 (6) |
||
| 4.5. | ģeogrāfija | 210 (6) |
||
| 5. | Matemātikas mācību joma | |||
| matemātika | 416 (12) |
560 (16) |
525 (15) |
|
| 6. | Tehnoloģiju mācību joma | |||
| 6.1. | dizains un tehnoloģijas | 173 (5) |
140 (4) |
140 (4) |
| 6.2. | datorika | 105 (3) |
175 (5) |
|
| 6.3. | inženierzinības | 35 (1) |
||
| 7. | Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma | |||
| sports un veselība4 | 278 (8) |
315 (9) |
315 (9) |
|
1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.
2 4. klasē vienu latviešu valodas stundu nedēļā ieteicams veltīt literatūras apguvei.
3 Stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve tiek uzsākta 5. klasē.
4 Mācību priekšmetā Sports un veselība regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās klasēs, 1. klasē – divas stundas nedēļā.
8. Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības iestādes iespējām.
9. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina mācību priekšmetu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu katrā mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un uz trim gadiem šādos posmos: 1.–3. klase, 4.–6. klase un 7.–9. klase.
10. Ja sociālās korekcijas izglītības iestādē mācās skolēns, kuram ir pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums ar ieteikumu apgūt speciālo izglītības programmu, tad šim skolēnam mācību satura apguvē tiek nodrošināts ārējos normatīvajos aktos noteiktais nodrošinājums un atbalsta pasākumi atbilstoši viņa speciālajām vajadzībām.
11. Lai palīdzētu skolēnam ar speciālām vajadzībām vai skolēnam, kurš ilgstoši nav apmeklējis izglītības iestādi, iekļauties kopējā mācību procesā, izglītības iestāde izstrādā skolēnam individuālu izglītības programmas apguves plānu, ja nepieciešams, nodrošinot individuālas mācību stundas vai cita veida atbalstu.
12. Mācību stundās var iekļaut 2–3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.
13. Mācību satura īstenošanai un sociālās korekcijas nodarbībām izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.
14. Skolēna sociālā korekcija notiek nepārtraukti visu uzturēšanās laiku sociālās korekcijas izglītības iestādē grupā un individuāli. Sociālās korekcijas grupu un individuālās nodarbības, pārrunas ar izglītības iestādes pedagogiem un speciālistiem nodrošina skolēna sociālo korekciju un sekmē reintegrāciju.
15. Sociālās korekcijas darbu individuāli katram skolēnam plāno saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka sociālās korekcijas izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus:
15.1. skolēna uzņemšana sociālās korekcijas izglītības iestādē, iepazīstināšana ar izglītības programmu, sociālās korekcijas izglītības iestādes darbu, iekšējās kārtības un drošības noteikumiem;
15.2. adaptācija (līdz sešām kalendāra nedēļām) – skolēna personības izpēte, individuālā sociālās korekcijas plāna izstrāde, skolēna pastiprināta novērošana, tikšanās un nodarbības ar sociālo pedagogu un psihologu;
15.3. sociālā korekcija (grupā un individuāli):
15.3.1. darba prasmju un informācijas tehnoloģiju apguve un karjeras izglītība;
15.3.2. vērtībizglītība un sagatavošana dzīvei sabiedrībā;
15.3.3. individuālās/grupu nodarbības;
15.4. reintegrācijas veicināšana – sociālās korekcijas izglītības iestādes darbinieka vadībā skolēns izzina savas iespējas saņemt atbalstu dzīvesvietā pēc sociālās korekcijas izglītības iestādes atstāšanas. Skolēna reintegrācijas veicināšana tiek īstenota, balstoties uz trīspusējo vienošanos starp skolēna dzīvesvietas pašvaldības pārstāvi, vecākiem vai personām, kas īsteno aizgādību, un sociālās korekcijas izglītības iestādes deleģētu darbinieku.
16. Katram skolēnam iekārto individuālo sociālās korekcijas lietu un izstrādā individuālo sociālās korekcijas plānu. Pēc katra mācību semestra izvērtē skolēna izaugsmes dinamiku un veic nepieciešamās izmaiņas individuālajā sociālās korekcijas plānā.
17. Sociālās korekcijas grupu darba organizācijas pamatforma ir sociālās korekcijas nodarbība, kas tiek reglamentēta sociālās korekcijas nodarbību sarakstā. Sociālās korekcijas nodarbības sociālās korekcijas izglītības iestādē notiek visa kalendāra gada laikā, un minēto nodarbību sarakstus apstiprina atsevišķi mācību laikam un brīvlaikam.
18. Sociālās korekcijas nodarbību tēmas un to apguves ilgumu paredz sociālās korekcijas nodarbību plānā. Minētās nodarbības atbilstoša speciālista vadībā organizē, izmantojot tam nepieciešamo materiālo bāzi.
19. Sociālās korekcijas nodarbību tēmas izvēlas atbilstoši skolēnu interesēm un vajadzībām, ievērojot tematiskajā jomu sadalījumā noteikto nodarbību sadalījumu. Minētajās nodarbībās skolēnus var dalīt grupās, ievērojot viņu intereses un dzimumu, kā arī var apvienot vairāku klašu skolēnus.
20. Sociālās korekcijas nodarbību plāns sociālās korekcijas procesa organizācijai izglītības iestādē mācību gada laikā norādīts šā pielikuma 2. tabulā.
2. tabula
Sociālās korekcijas nodarbību plāns sociālās korekcijas procesa organizācijai izglītības iestādē mācību gada laikā
Nodarbība/klase |
Nodarbību skaits nedēļā pa klasēm |
||||||||
1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
|
| Darba prasmju un informācijas tehnoloģiju apguve un karjeras izglītība | 2–6 |
2–6 |
2–6 |
2–6 |
4–8 |
4–8 |
4–8 |
4–8 |
4–8 |
| Vērtībizglītība un sagatavošana dzīvei sabiedrībā | 2–6 |
2–6 |
2–6 |
2–6 |
2–6 |
2–6 |
2–6 |
2–6 |
2–6 |
| Individuālās/grupu nodarbības | 0–6 |
0–6 |
0–6 |
0–6 |
0–8 |
0–8 |
0–8 |
0–8 |
0–8 |
| Maksimālā nodarbību stundu slodze nedēļā | 12 |
12 |
12 |
12 |
14 |
14 |
14 |
14 |
14 |
21. Sociālās korekcijas nodarbību plāns sociālās korekcijas procesa organizācijai sociālās korekcijas izglītības iestādē brīvlaikā norādīts šā pielikuma 3. tabulā.
3. tabula
Sociālās korekcijas nodarbību plāns sociālās korekcijas procesa organizācijai sociālās korekcijas izglītības iestādē brīvlaikā
Klase |
Nodarbību skaits nedēļā pa klasēm |
||||||||
1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
|
| Individuālās/grupu nodarbības | 6 |
6 |
6 |
6 |
8 |
8 |
8 |
8 |
8 |
22. Papildnosacījumi un paskaidrojumi sociālās korekcijas nodarbību saraksta izveidei:
22.1. nodarbības darba prasmju un informācijas tehnoloģiju apguvei un karjeras izglītībai paredzētas motivēšanai darbam vai mācībām, dažādu arodu iemaņu apgūšanai, piemēram, šūšana, kulinārija, kokapstrāde, dārzkopība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, karjeras izglītība, tai skaitā iepazīšanās ar iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem;
22.2. nodarbības vērtībizglītībā un sagatavošanā dzīvei sabiedrībā paredzētas skolēna vērtību sistēmas veidošanai, viņa sagatavošanai dzīvei sabiedrībā pēc izglītības iestādes atstāšanas un motivēšanai ievērot veselīgu dzīvesveidu;
22.3. individuālās/grupu nodarbības izglītības iestāde organizē pēc izglītības iestādes psihologa, medicīnas darbinieka vai pedagoģisko darbinieku ieteikuma un atbilstoši skolēnu interesēm un vajadzībām. Nodarbības var paredzēt arī skolēniem, kuri pirms tam ilgstoši nav apmeklējuši izglītības iestādi un nepietiekamā līmenī apguvuši izglītības programmu, tādēļ ir nepieciešamas papildu konsultācijas mācību vielas apguvei.
V. Mācību vides raksturojums
23. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši skolēnu vecumposmam un attīstības īpatnībām un universālā dizaina prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās).
VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
24. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.
25. Izglītības iestāde atbilstoši pamatizglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:
25.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos;
25.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;
25.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;
25.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus;
25.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;
25.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;
25.7. kā skolēni var uzlabot vismaz vienu summatīvo sniegumu katrā mācību priekšmetā mācību gada laikā;
25.8. kā skolēni ar speciālām vajadzībām, kuriem izstrādāts individuālais izglītības programmas apguves plāns, var uzlabot summatīvo sniegumu mācību gada laikā temata noslēguma pārbaudes darbos;
25.9. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.
26. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
27. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā, vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.
28. Par izglītības programmas apguvi skolēns saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu atbilstoši Vispārējās izglītības likumam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti.
VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
29. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.
30. Izdevumus, kas saistīti ar izglītības programmas īstenošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē, sedz no valsts budžeta līdzekļiem, kas šim mērķim piešķirti saskaņā ar valsts budžeta likumu kārtējam gadam.
31. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam un sociālās korekcijas nodarbību plānam.
32. Sociālās korekcijas nodarbības apmaksā saskaņā ar sociālās korekcijas nodarbību plānu.
33. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.
34. Maksimālais skolēnu skaits sociālās korekcijas izglītības iestādes vienā klasē – 10 skolēni, minimālais skolēnu skaits vienā klasē – seši skolēni. Ja skolēnu skaits klasē ir mazāks, klases apvieno.
35. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības apvienot 1.–3. klašu, 4.–6. klašu un 7.–9. klašu skolēnus mācību priekšmeta Sports un veselība apguvei.
36. Ieteicamās sociālās korekcijas izglītības iestādes pedagogu amatu vienības un to skaits norādīts šā pielikuma 4. tabulā, un tas atbilst sociālās korekcijas izglītības iestādes finansiālajām iespējām.
4. tabula
Ieteicamās sociālās korekcijas izglītības iestādes pedagogu amatu vienības un to skaits
Amats |
Skolēnu skaits |
|
līdz 24 |
25 un vairāk |
|
| 1. Direktors | 1 |
|
| 2. Direktora vietnieks izglītības jomā | 0,5 |
1 |
| 3. Izglītības psihologs | 0,5 |
1 |
| 4. Sporta organizators | 0,5 |
|
| 5. Bibliotekārs | 0,2 |
0,25 |
| 6. Sociālais pedagogs | Izzina skolēna problēmu loku. Izvirza mērķus un uzdevumus problēmu mazināšanai vai novēršanai. Izstrādā individuālo skolēna sociālās korekcijas plānu un uzdevumus/darāmos darbus saistībā ar to. Izvērtē un dokumentē sociālās korekcijas darba norisi. Reizi mēnesī 30–40 minūtes tiekas individuālā sarunā ar katru skolēnu |
|
| 7. Internāta skolotājs | Skolēnu skaits internāta grupā no 6 līdz 10. Noteikta stundu samaksa atbilstoši darba laika grafikam, nodrošinot sabalansētu skolēnu mācību un sociālās korekcijas procesa organizāciju, darba un atpūtas režīmu. Atbild par skolēna ikdienas dzīves organizēšanu – pašapkalpošanās, dežūras, nodarbību apmeklēšana, mājas darbu izpilde |
|
| 8. Speciālais pedagogs | Ja iestādē ir ievietots bērns ar speciālām vajadzībām | |
"14. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747
Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs
(izglītības programmas kodi 21015111, 21015211, 21015311, 21015511, 21015611, 21015711)
I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi
1. Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem (turpmāk – izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai skolēns gribētu un varētu turpināt vispārējo izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību.
2. Izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt nepieciešamos atbalsta pasākumus un palīdzību mācību satura apguvē skolēniem ar speciālām vajadzībām.
II. Izglītības saturs
3. Pamatizglītības obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts.
III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
4. Skolēnus 1.–9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.
5. Skolēnus speciālās izglītības programmās uzņem ar valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.
IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns
(tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem)
6. Izglītības iestāde katram skolēnam izstrādā individuālo izglītības programmas apguves plānu izglītības programmā noteikto prasību īstenošanai atbilstoši viņa spējām, prasmēm, izziņas procesu īpatnībām vai veselības stāvoklim.
7. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde veido mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānu, ievērojot šā pielikuma 1. tabulā norādīto kopējo mācību stundu skaitu mācību priekšmetos.
1. tabula
Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā1
Nr. |
Mācību joma un mācību priekšmets |
1.–3. klase |
4.–6. klase |
7.–9. klase |
| 1. | Valodu mācību joma | |||
| 1.1. | latviešu valoda2 | 624 (18) |
490 (14) |
315 (9) |
| 1.2. | svešvaloda 1, svešvaloda 23 | 208 (6) |
385 (11) |
525 (15) |
| 2. | Sociālā un pilsoniskā mācību joma | |||
| 2.1. | sociālās zinības | 104 (3) |
105 (3) |
|
| 2.2. | sociālās zinības un vēsture | 245 (7) |
||
| 2.3. | Latvijas un pasaules vēsture | 210 (6) |
||
| 3. | Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma | |||
| 3.1. | vizuālā māksla | 174 (5) |
105 (3) |
105 (3) |
| 3.2. | mūzika | 208 (6) |
210 (6) |
105 (3) |
| 3.3. | literatūra | 140 (4) |
210 (6) |
|
| 3.4. | teātra māksla | 35 (1) |
35 (1) |
|
| 4. | Dabaszinātņu mācību joma | |||
| 4.1. | dabaszinības | 208 (6) |
210 (6) |
|
| 4.2. | ķīmija | 140 (4) |
||
| 4.3. | fizika | 140 (4) |
||
| 4.4. | bioloģija | 210 (6) |
||
| 4.5. | ģeogrāfija | 210 (6) |
||
| 5. | Matemātikas mācību joma | |||
| matemātika | 416 (12) |
560 (16) |
525 (15) |
|
| 6. | Tehnoloģiju mācību joma | |||
| 6.1. | dizains un tehnoloģijas | 173 (5) |
140 (4) |
140 (4) |
| 6.2. | datorika | 105 (3) |
175 (5) |
|
| 6.3. | inženierzinības | 35 (1) |
||
| 7. | Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma | |||
| sports un veselība4 | 278 (8) |
315 (9) |
315 (9) |
|
1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.
2 4. klasē vienu latviešu valodas stundu nedēļā ieteicams veltīt literatūras apguvei.
3 Stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve tiek uzsākta 5. klasē.
4 Mācību priekšmetā Sports un veselība visās klasēs tiek plānotas trīs stundas nedēļā, 1. klasē – divas stundas nedēļā.
8. Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības iestādes iespējām.
9. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina mācību priekšmetu sarakstu un kopējo mācību stundu skaitu katrā mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un uz trim gadiem šādos posmos: 1.–3. klase, 4.–6. klase un 7.–9. klase.
10. Izglītības programma katrai speciālo vajadzību grupai tiek īstenota atbilstoši Vispārējās izglītības likumā noteiktajam ilgumam.
11. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar redzes traucējumiem, nodrošina lasīt un rakstīt prasmes apguvi (tai skaitā Braila rakstā) un, iekļaujot skolēnu ar dzirdes traucējumiem, nodrošina komunikācijas prasmju attīstību (tai skaitā latviešu zīmju valodā).
12. Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu mācīšanās vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās, gan pasākumus ārpus kopējās mācību slodzes.
13. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes iekļauj:
13.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši mācību un audzināšanas darba vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram, veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības jautājumus;
13.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Koris, Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.–3. klasei un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot skolēnu speciālās vajadzības, intereses un brīvprātības principu (pamats – vecāku vai likumisko pārstāvju iesniegums);
13.3. stundas individuālajam darbam atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām un attīstības dinamikai;
13.4. pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.
14. Mācību stundās var iekļaut 2–3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.
15. Nodarbības ārpus kopējās mācību stundu slodzes plāno atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām tā, lai tās sniegtu atbalstu mācību procesam, kas notiek mācību stundu ietvaros, līdzsvarojot mācību formu dažādību, kuru izvēli nosaka plānotais skolēnam sasniedzamais rezultāts.
16. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.
17. Speciālās izglītības iestāde vai vispārējās izglītības iestāde, kurā ir speciālās klases, nodrošina individuālās un grupu atbalsta nodarbības atbilstoši skolēna speciālajām vajadzībām, ievērojot šā pielikuma 2.–8. tabulā norādīto nodarbību skaitu.
2. tabula
Nodarbību skaits skolēniem ar redzes traucējumiem
Nodarbība |
Klase |
||||||||
1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
|
| Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības | 6 |
5 |
5 |
5 |
6 |
6 |
5 |
4 |
4 |
| Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības orientēšanās, mobilitātes un redzes attīstīšanā | 6 |
5 |
5 |
5 |
4 |
4 |
4 |
3 |
3 |
| Kopā | 12 |
10 |
10 |
10 |
10 |
10 |
9 |
7 |
7 |
3. tabula
Nodarbību skaits skolēniem ar dzirdes traucējumiem
Nodarbība |
Klase |
||||||||
1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
|
| Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības dzirdes attīstīšanai un izrunas veidošanai | 18 |
18 |
18 |
18 |
8 |
6 |
6 |
6 |
6 |
| Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības | 4 |
5 |
5 |
3 |
3 |
3 |
3 |
3 |
3 |
| Kopā | 22 |
23 |
23 |
21 |
11 |
9 |
9 |
9 |
9 |
4. tabula
Nodarbību skaits skolēniem ar fiziskās attīstības traucējumiem
Nodarbība |
Klase |
||||||||
1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
|
| Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības | 12 |
12 |
14 |
14 |
15 |
15 |
15 |
14 |
14 |
5. tabula
Nodarbību skaits skolēniem ar valodas traucējumiem
Nodarbība |
Klase |
||||||||
1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
|
| Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības | 12 |
12 |
12 |
12 |
10 |
8 |
8 |
8 |
8 |
6. tabula
Nodarbību skaits skolēniem ar mācīšanās traucējumiem
Nodarbība |
Klase |
||||||||
1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
|
| Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības | 8 |
8 |
8 |
8 |
5 |
5 |
3 |
3 |
2 |
7. tabula
Nodarbību skaits skolēniem ar garīgās veselības traucējumiem
Nodarbība |
Klase |
||||||||
1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
|
| Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības | 5 |
6 |
6 |
6 |
6 |
6 |
2 |
2 |
2 |
18. Individuālās un grupu atbalsta nodarbības vispārizglītojošajās klasēs iekļautajiem skolēniem ar speciālām vajadzībām nodrošina izglītības iestādes finansējuma ietvaros.
19. Individuālajās un grupu atbalsta nodarbībās var apvienot vairāku klašu skolēnus.
V. Mācību vides raksturojums
20. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši skolēnu vecumposma vajadzībām un attīstības īpatnībām un universālā dizaina prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās).
VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
21. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.
22. Izglītības iestāde atbilstoši pamatizglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:
22.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos;
22.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;
22.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;
22.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus;
22.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;
22.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;
22.7. kā skolēni var uzlabot summatīvo sniegumu mācību gada laikā temata noslēguma pārbaudes darbos;
22.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.
23. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
24. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā, vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi.
VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
25. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.
26. Ar izglītības programmas īstenošanu saistītās izmaksas sedz:
26.1. valsts dibinātā izglītības iestādē – no valsts budžeta;
26.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē – no valsts un pašvaldības budžeta;
26.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē – no valsts, pašvaldības un privātā budžeta.
27. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam un individuālo un grupu atbalsta nodarbību skaitam.
28. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.
29. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības:
29.1. atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās;
29.2. apvienot viena izglītības posma skolēnus, kuri atbilstoši Izglītības likuma pārejas noteikumiem atteikušies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, citas otrās svešvalodas apguvei;
29.3. apvienot 1.–3. klašu, 4.–6. klašu un 7.–9. klašu skolēnus mācību priekšmeta Sports un veselība apguvei."
"15. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747
Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem paraugs
(izglītības programmas kods 21015811)
I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi
1. Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem (turpmāk – izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai skolēns savu spēju robežās varētu turpināt izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību.
2. Izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt nepieciešamos atbalsta pasākumus un palīdzību mācību satura apguvē skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem atbilstoši skolēnu veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim.
II. Izglītības saturs
3. Speciālās pamatizglītības obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts, ievērojot skolēnu veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni.
4. Izglītības programmas saturu veido mācību priekšmetu programmas un nepieciešamo individuālo un grupu atbalsta nodarbību plāns.
III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
5. Skolēnus 1.–9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.
6. Skolēnus izglītības programmā uzņem ar valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.
IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns
(tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem)
7. Izglītības iestāde katram skolēnam izstrādā individuālo izglītības programmas apguves plānu izglītības programmā noteikto prasību īstenošanai atbilstoši skolēna spējām, prasmēm, izziņas procesu īpatnībām vai veselības stāvoklim.
8. Izglītības programmas īstenošana skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem paredzēta deviņiem gadiem.
9. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde veido mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānu, ievērojot šā pielikuma 1. tabulā norādīto kopējo mācību stundu skaitu mācību priekšmetos.
1. tabula
Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā1
Nr. |
Mācību joma un mācību priekšmets |
1.–3. klase |
4.–6. klase |
7.–9. klase |
| 1. | Valodu mācību joma | |||
| 1.1. | latviešu valoda | 624 (18) |
490 (14) |
315 (9) |
| 1.2. | svešvaloda | 174 (5) |
210 (6) |
210 (6) |
| 2. | Sociālā un pilsoniskā mācību joma | |||
| 2.1. | sociālās zinības | 104 (3) |
105 (3) |
105 (3) |
| 2.2. | Latvijas un pasaules vēsture | 210 (6) |
||
| 3. | Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma | |||
| 3.1. | vizuālā māksla | 208 (6) |
210 (6) |
210 (6) |
| 3.2. | mūzika | 138 (4) |
105 (3) |
105 (3) |
| 3.3. | literatūra | 175 (5) |
210 (6) |
|
| 4. | Dabaszinātņu mācību joma | |||
| 4.1. | dabaszinības | 208 (6) |
210 (6) |
210 (6) |
| 4.2. | ģeogrāfija | 210 (6) |
||
| 5. | Matemātikas mācību joma | |||
| matemātika | 451 (13) |
455 (13) |
490 (14) |
|
| 6. | Tehnoloģiju mācību joma | |||
| 6.1. | dizains un tehnoloģijas | 208 (6) |
560 (16) |
805 (23) |
| 6.2. | datorika | 105 (3) |
105 (3) |
|
| 7. | Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma | |||
| sports un veselība2 | 278 (8) |
315 (9) |
315 (9) |
|
1 Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.
2 Mācību priekšmetā Sports un veselība regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās klasēs, 1. klasē – divas stundas nedēļā.
10. Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības iestādes iespējām.
11. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina mācību priekšmetu sarakstu un kopējo mācību stundu skaitu katrā mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un uz trim gadiem šādos posmos: 1.–3. klase, 4.–6. klase un 7.–9. klase.
12. Mācību priekšmetu Dabaszinības un Dizains un tehnoloģijas saturā integrēti iekļauj mācību priekšmetu Fizika, Ķīmija un Bioloģija atsevišķus tematus ar atvieglotu mācību saturu.
13. Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu speciālajām vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās, gan pasākumus ārpus kopējās mācību slodzes.
14. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes iekļauj:
14.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši mācību un audzināšanas vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram, veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības jautājumus;
14.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Koris, Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.–3. klasei un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot skolēnu speciālās vajadzības, intereses un brīvprātības principu (pamats – vecāku vai likumisko pārstāvju iesniegums);
14.3. stundas individuālajam darbam atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām un attīstības dinamikai;
14.4. pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.
15. Mācību stundās var iekļaut 2–3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.
16. Nodarbības ārpus kopējās mācību stundu slodzes plāno atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām tā, lai tās sniegtu atbalstu mācību procesam, kas notiek mācību stundu ietvaros, līdzsvarojot mācību formu dažādību, kuru izvēli nosaka plānotais skolēnam sasniedzamais rezultāts.
17. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.
18. Speciālās izglītības iestāde vai vispārējās izglītības iestāde, kurā ir speciālās klases skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem, nodrošina individuālās un grupu atbalsta nodarbības atbilstoši skolēnu individuālajām vajadzībām, ievērojot šā pielikuma 2. tabulā norādīto nodarbību skaitu.
2. tabula
Nodarbību skaits
Nodarbība |
Klase |
||||||||
1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
|
| Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības | 6 |
6 |
6 |
6 |
5 |
5 |
2 |
2 |
2 |
19. Individuālās un grupu atbalsta nodarbības vispārizglītojošajās klasēs iekļautajiem skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem nodrošina izglītības iestādes finansējuma ietvaros.
20. Individuālajās un grupu atbalsta nodarbībās var apvienot vairāku klašu skolēnus.
V. Mācību vides raksturojums
21. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši skolēnu vecumposma vajadzībām un attīstības īpatnībām un universālā dizaina prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās).
VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
22. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi un vērtējuma izteikšanas veidi ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.
23. Izglītības iestāde izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:
23.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos;
23.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;
23.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;
23.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus;
23.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;
23.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;
23.7. kā skolēni var uzlabot summatīvo sniegumu mācību gada laikā temata noslēguma pārbaudes darbos;
23.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.
24. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
25. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā, vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi.
VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
26. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.
27. Ar izglītības programmas īstenošanu saistītās izmaksas sedz:
27.1. valsts dibinātā izglītības iestādē – no valsts budžeta;
27.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē – no valsts un pašvaldības budžeta;
27.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē – no valsts, pašvaldības un privātā budžeta.
28. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam un individuālo un grupu atbalsta nodarbību skaitam.
29. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.
30. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās."
"16. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747
Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem paraugs
(izglītības programmas kods 21015911)
I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi
1. Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (turpmāk – izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēnam iespēju apgūt pamatprasmes atbilstoši viņa veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim, nodrošinot attīstības traucējuma korekciju un kompensēšanu vai nodrošinot veselības saglabāšanu, lai skolēns varētu iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu personību.
2. Izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt nepieciešamos atbalsta pasākumus un palīdzību mācību satura apguvē skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem atbilstoši skolēnu veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim.
3. Izglītības programma paredz katram skolēnam individuāla izglītības programmas apguves plāna izstrādi un īstenošanu.
II. Izglītības saturs
4. Izglītības programmas saturu veido mācību priekšmetu programmas un nepieciešamo individuālo un grupu atbalsta nodarbību plāns.
5. Mācību priekšmetu saturu īsteno atbilstoši katra skolēna individuālajam izglītības programmas apguves plānam.
III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
6. Skolēnu uzņemšana 1.–9. klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.
7. Skolēnus izglītības programmā uzņem ar valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.
IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns
(tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem)
8. Izglītības iestāde izglītības programmā noteiktās prasības īsteno atbilstoši skolēna veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim.
9. Izglītības programmas īstenošana skolēniem paredzēta deviņiem gadiem. Atkarībā no skolēna veselības stāvokļa un izglītības iestādes iespējām izglītības programmas īstenošana var ilgt līdz 12 gadiem.
10. Izvērtējot skolēna spējas, attīstības līmeni un veselības stāvokli, skolēnam tiek veidots individuāls izglītības programmas apguves plāns, par pamatu ņemot vienu no šādiem diviem izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānu variantiem:
1. variants
Nr. |
Mācību joma un mācību priekšmets |
Klase |
||||||||
1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
||
| 1. | Valodu mācību joma | |||||||||
| latviešu valoda | X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
| 2. | Sociālā un pilsoniskā mācību joma | |||||||||
| sociālās zinības | X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
| 3. | Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma | |||||||||
| 3.1. | vizuālā māksla | X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| 3.2. | mūzika | X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| 3.3. | literatūra | X |
X |
X |
X |
X |
X |
|||
| 4. | Dabaszinātņu mācību joma | |||||||||
| dabaszinības | X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
| 5. | Matemātikas mācību joma | |||||||||
| matemātika | X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
| 6. | Tehnoloģiju mācību joma | |||||||||
| 6.1. | dizains un tehnoloģijas | X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| 6.2. | datorika | X |
X |
X |
||||||
| 7. | Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma | |||||||||
| sports un veselība | X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
Maksimālā mācību stundu slodze nedēļā |
22 |
23 |
24 |
26 |
28 |
30 |
32 |
34 |
34 |
|
2. variants
Nr. |
Mācību joma un mācību priekšmets |
Klase |
||||||||
1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
||
| 1. | Saskarsme (komunikācija, valodas uztvere, izpratne, lietošana) | X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| 2. | Sociālās zinības (sociālās iemaņas) | X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| 3. | Vizuālā māksla (pasaules izzināšana) | X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
| 4. | Sports un veselība (kustību attīstīšana) | X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
Maksimālā mācību stundu slodze nedēļā |
22 |
23 |
24 |
26 |
28 |
30 |
32 |
34 |
34 |
|
11. Izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plāns pielāgojams katra skolēna veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim. Stundu skaits nedēļā individuālajā plānā var būt mazāks par mācību priekšmetu un stundu plānā maksimāli pieļaujamo.
12. Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu speciālajām vajadzībām. Skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās, gan ārpus kopējās mācību slodzes iekļautos pasākumus.
13. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes iekļauj:
13.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši skolēnu mācību un audzināšanas vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram, veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības jautājumus;
13.2. fakultatīvās nodarbības, kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot skolēnu speciālās vajadzības, intereses un brīvprātības principu (pamats – vecāku vai likumisko pārstāvju iesniegums);
13.3. individuālās un grupu atbalsta nodarbības atbilstoši katra skolēna individuālajām vajadzībām un attīstības dinamikai;
13.4. pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.
14. Nodarbības ārpus kopējās mācību stundu slodzes plāno atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām tā, lai tās sniegtu atbalstu mācību procesam, kas notiek mācību stundu ietvaros, līdzsvarojot mācību formu dažādību, kuru izvēli nosaka skolēnam plānotais sasniedzamais rezultāts.
15. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.
16. Mācību stundās var iekļaut 2–3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.
17. Izglītības iestāde skolēnam ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem nodrošina individuālās un grupu atbalsta nodarbības atbilstoši skolēna individuālajām vajadzībām, ievērojot šā pielikuma 1. tabulā norādīto nodarbību skaitu.
1. tabula
Nodarbību skaits
Nodarbība |
Klase |
||||||||
1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
8. |
9. |
|
| Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības | 8 |
8 |
8 |
8 |
8 |
8 |
7 |
7 |
7 |
18. Individuālās un grupu atbalsta nodarbības vispārizglītojošajās klasēs iekļautajiem skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem nodrošina izglītības iestādei piešķirtā finansējuma ietvaros.
19. Individuālajās un grupu atbalsta nodarbībās var apvienot vairāku klašu skolēnus.
V. Mācību vides raksturojums
20. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši skolēnu vecumposma vajadzībām un attīstības īpatnībām un universālā dizaina prasībām, piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās.
VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
21. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi un vērtēšanas veidi ir noteikti valsts pamatizglītības standartā. Skolēna mācību snieguma vērtējumu izsaka Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" 9. pielikumā minētajos apguves līmeņos.
22. Skolēni ir atbrīvoti no valsts pārbaudes darbiem.
23. Izglītības iestāde izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:
23.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos
23.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;
23.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;
23.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus;
23.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;
23.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;
23.7. kā skolēni var uzlabot summatīvo sniegumu mācību gada laikā temata noslēguma pārbaudes darbos;
23.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.
24. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus, izglītības iestādē īstenoto pamatizglītības programmu un izglītības iestādē izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
25. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā, vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi.
VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
26. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.
27. Ar izglītības programmas īstenošanu saistītās izmaksas sedz:
27.1. valsts dibinātā izglītības iestādē – no valsts budžeta;
27.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē – no valsts un pašvaldības budžeta;
27.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē – no valsts, pašvaldības un privātā budžeta.
28. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam un individuālo atbalsta nodarbību skaitam.
29. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.
30. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās."