26-TA-557
Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam
Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 18.¹ panta ceturto daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei (turpmāk – ministrija) vidējam termiņam.
2.
Šo noteikumu izpratnē n gads ir kārtējais saimnieciskais gads, kurā plāno vidēja termiņa budžeta ietvaru nākamajiem četriem gadiem – n+1, n+2, n+3 un n+4 gadam.
3.
Maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms vidējam termiņam (turpmāk – maksimāli pieļaujamais izdevumu kopapjoms) šo noteikumu izpratnē ir maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms sadalījumā pa n+1, n+2, n+3 un n+4 gadu, un to veido valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopējie izdevumi saimnieciskajā gadā, no kuriem izslēdz savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem.
4.
Maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai vidējam termiņam (turpmāk – maksimāli pieļaujamais izdevumu apjoms ministrijai) šo noteikumu izpratnē ir maksimāli pieļaujamais valsts pamatbudžeta izdevumu kopējais apjoms sadalījumā pa n+1, n+2, n+3 un n+4 gadu un maksimāli pieļaujamais valsts speciālā budžeta izdevumu kopējais apjoms sadalījumā pa n+1, n+2, n+3 un n+4 gadu katrai ministrijai. Finanšu ministrija maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu un maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijām aprēķina Budžeta plānošanas un finanšu vadības risinājuma vidēja termiņa budžeta plānošanas funkcionalitātē (turpmāk – Budžeta plānošanas informācijas sistēma jeb BPIS) saskaņā ar ministriju elektroniski ievadītajiem datiem Valsts kases e-pakalpojumu portālā, kas sagatavoti saskaņā ar šajos noteikumos minētajām prasībām budžeta sagatavošanas grafikā noteiktajā termiņā.
4.1
BPIS lieto atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus un izmantošanas rokasgrāmatu (Budžeta Lietotāja ceļvedis), kas ir pieejama Valsts kases tīmekļvietnē.
5.
Maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu nosaka, pamatojoties uz likumu par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru (turpmāk – valsts budžeta likums), prognozēm par makroekonomisko attīstību, kā arī ievērojot valstī noteiktos fiskālos nosacījumus, ja tādus pieņem normatīvajos aktos vidēja termiņa budžeta plānošanas vai fiskālās disciplīnas jomā.
6.
Maksimāli pieļaujamais izdevumu apjoms ministrijai veidojas:
6.1.
n+1, n+2 un n+3 gadam – no BPIS esošā valsts budžeta likumā pieņemtā maksimāli pieļaujamā izdevumu apjoma ministrijai attiecīgajam gadam;
6.2.
n+4 gadam – no BPIS esošajiem datiem, summējot iepriekšējā plānošanas periodā ailē “Turpmāk ik gadu” un n+5 gadam norādītos datus;
6.3.
n+1, n+2, n+3 un n+4 gadu precizē ar BPIS ministriju iesniegtajiem pasākumiem (izmaiņām), kas sagatavoti atbilstoši šajos noteikumos uzskaitītajiem nosacījumiem.
7.
Maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu Saeimai sadalījumā pa n+1, n+2, n+3 un n+4 gadu norāda Saeimas noteiktajā apjomā saskaņā ar tās ievadītajiem datiem BPIS.
7.1
Plānojot vidēja termiņa budžeta ietvaru nākamajiem četriem gadiem (n+1, n+2, n+3 un n+4 gadam), katra attiecīgā ministrija precizē aili “Turpmāk ik gadu” un turpmākos gadus (n+5 un tālāk) ar BPIS attiecīgās ministrijas iesniegtajiem pasākumiem (izmaiņām).
7.2
BPIS datus ievada sadalījumā pa pasākumiem (izmaiņām), kurus iedala atbilstoši to satura būtībai, noteiktajam mērķim vai pieņemtajiem lēmumiem. Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par pasākumu detalizētāku sadalījumu.
II.Maksimāli pieļaujamā izdevumu kopapjoma noteikšana
8.
Maksimāli pieļaujamais izdevumu kopapjoms valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta daļām valsts pamatfunkciju un Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai ietver:
8.1.
valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumus, kas nodrošina valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī;
8.2.
valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta izdevumus prioritārajiem pasākumiem.
8.1
Maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu un maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijai aprēķina, pamatojoties uz elektroniski aizpildīto un iesniegto informāciju BPIS.
8.2
Budžeta informāciju par pasākumu izdevumiem, ņemot vērā to, vai tie ir ikgadēji turpināmi, periodiski mainīgi vai laikā terminēti, ievada BPIS, ievērojot šādus datu ievades principus:
8.21.
ikgadēji turpināmiem un nemainīgiem pasākumiem budžeta plānā aizpilda informāciju ailē “Turpmāk ik gadu”;
8.22.
periodiski mainīgiem vai laikā terminētiem pasākumiem budžeta plānā aizpilda ailes turpmākajiem gadiem:
8.22.1.
terminētiem pasākumiem turpmākajiem gadiem norādot summu katram turpmākā perioda gadam (n+5, n+6, n+7, utt.), par ko ir Ministru kabineta lēmums vai ir izdevumu prognoze līdz pasākuma pabeigšanai;
8.22.2.
periodiski mainīgiem pasākumiem turpmākajiem gadiem norādot summu n+5 gadam - prognozētajā apmērā, ja prognoze ir pamatota, vai n+4 gada apmērā, ja prognozes nav.
III.Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes noteikšana
9.
Ministrijas budžeta sagatavošanas grafikā noteiktajā termiņā iesniedz BPIS informāciju pamatbudžeta bāzes projekta sagatavošanai n+1, n+2, n+3 un n+4 gadam, ņemot vērā izmaiņas:
9.1.
valsts budžeta ilgtermiņa saistībās normatīvajos aktos budžeta un finanšu vadības jomā noteiktajos gadījumos, tai skaitā valsts budžeta ilgtermiņa saistībās procentu izdevumiem, kārtējiem maksājumiem Eiropas Savienības budžetā un starptautiskajai sadarbībai, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības, emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenta līdzekļu finansēto vai līdzfinansēto apstiprināto projektu un pasākumu īstenošanai atbilstoši precizētajiem darba grafikiem un naudas plūsmām. Papildus BPIS ievada prognozi n+5 gadam (ja nav cits lēmums, tad izdevumu apmēru n+5 gadam ievada identisku n+4 gadam);
9.2.
ieņēmumos no maksas pakalpojumiem un citos pašu ieņēmumos, to atlikumos un tiem atbilstošajos izdevumos. Papildus BPIS ievada prognozi n+5 gadam, tostarp ņemot vērā plānoto atlikumu izmantošanu;
9.3.
šādās prognozēs:
9.3.1.
valsts sociālo pabalstu saņēmēju skaits. Papildus BPIS ievada izdevumu apmēru n+5 gadam identisku n+4 gadam;
9.3.2.
izdienas pensiju un piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām vidējais apmērs un saņēmēju skaits. Papildus BPIS ievada izdevumu apmēru n+5 gadam identisku n+4 gadam;
9.3.3.
bēgļu, patvēruma meklētāju un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, pabalstu saņēmēju skaits. Papildus BPIS ievada izdevumu apmēru n+5 gadam identisku n+4 gadam;
9.3.4.
personas ar invaliditāti (skaits), kuras saņem asistenta pakalpojumu. Papildus BPIS ievada izdevumu apmēru n+5 gadam identisku n+4 gadam;
9.3.5.
to personu skaits, kas saņem uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Papildus BPIS ievada izdevumu apmēru n+5 gadam identisku n+4 gadam;
9.3.6.
to cietušo skaits, kas saņem kompensācijas saskaņā ar likumu "Par valsts kompensāciju cietušajiem". Papildus BPIS ievada izdevumu prognozi n+5 gadam;
9.3.7.
brīvpusdienu saņēmēju skaits (prognoze). Papildus BPIS ievada izdevumu apmēru n+5 gadam identisku n+4 gadam;
9.3.8.
transferta pārskaitījumi no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu saistībā ar atsevišķās dzīves situācijās noteiktam personu lokam valsts sniegtā atbalsta vidējo apmēru un saņēmēju skaitu. Papildus BPIS ievada izdevumu apmēru n+5 gadam identisku n+4 gadam;
9.3.9.
izglītojamo skaits (klašu komplekti), atbilstoši kuram nodrošina finansējuma apmēru pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Papildus BPIS ievada izdevumu apmēru n+5 gadam identisku n+4 gadam;
9.4.
izdevumos pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanai, ja projekts vai tā posms ir pilnībā pabeigts, nodots ekspluatācijā, par to ir veikts galīgā norēķina maksājums un to turpmāk finansē no valsts budžeta līdzekļiem (nav attiecināms uz augstākās izglītības iestādēm, izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes). BPIS ar pasākumu (izmaiņu) precizē aili “Turpmāk ik gadu”, lai tā atbilst n+4 gada apmēram (ja ir cits apmērs, tad sniedz skaidrojumu). Datiem par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektu uzturēšanas izdevumiem pievieno Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu;
9.5.
izdevumos pabeigto no valsts budžeta finansēto kapitālo ieguldījumu uzturēšanai, ja finansējumu kapitālo ieguldījumu veikšanai piešķīra kā finansējumu prioritārajam pasākumam un tas ir terminēts, kā arī citu kapitālo ieguldījumu valsts drošības jomā uzturēšanai, ja par šo ieguldījumu īstenošanu pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums. BPIS ar pasākumu (izmaiņu) precizē aili “Turpmāk ik gadu”, lai tā atbilst n+4 gada apmēram (ja ir cits apmērs, tad sniedz skaidrojumu);
9.6.
aprēķinos par valsts budžeta finansējumu politiskajām organizācijām (partijām) saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu. Papildus BPIS ievada prognozi n+5 gadam (ja nav cits lēmums, tad izdevumu apmēru n+5 gadam ievada identisku n+4 gadam);
9.7.
izdevumiem, lai nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmes 6. un 101. pantā, Saeimas vēlēšanu likumā, Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā paredzēto pasākumu finansēšanu, ievērojot šo noteikumu 8.1. apakšpunktu. Papildus BPIS ievada prognozi n+5 gadam;
9.8.
atlīdzības aprēķinos saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma nosacījumiem attiecībā uz Valsts prezidenta un Saeimas ievēlēto, apstiprināto un iecelto amatpersonu, kā arī Datu valsts inspekcijas direktora, prokuroru un ministriju parlamentāro sekretāru mēnešalgām, un Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem attiecībā uz Fiskālās disciplīnas padomes locekļu atlīdzību, kā arī ikmēneša pensijas aprēķinos atbilstoši likumam "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu". BPIS ar pasākumu (izmaiņu) precizē aili “Turpmāk ik gadu”, lai tā atbilst n+4 gadam;
9.9.
saistībā ar minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru pārskatīšanu, kā arī ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un pensiju apmēru pārskatīšanu saistīto pakalpojumu nodrošināšanai, atbalsta pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalsta nodrošināšanu, ņemot vērā prognozētās izmaiņas saņēmēju skaitā un minimālo ienākumu sliekšņa apmērus, kuras n+1 gadam aprēķina atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētajai aktuālajai minimālo ienākumu mediānai mēnesī un n+2, n+3 un n+4 gadam – atbilstoši prognozētajai minimālo ienākumu mediānai mēnesī. Papildus BPIS ievada izdevumu apmēru n+5 gadam identisku n+4 gadam;
9.10.
izdevumos saistībā ar bērna kopšanas pabalsta, atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu un atlīdzības par aizbildņa pienākumu pildīšanu apmēru pārrēķināšanu katru otro gadu atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētajai aktuālajai un prognozētajai minimālo ienākumu mediānai mēnesī. Papildus BPIS ievada izdevumu apmēru n+5 gadam identisku n+4 gadam;
9.11.
izdevumos saistībā ar atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi apmēra pārrēķināšanu, kuras n+1 gadam aprēķina atbilstoši valstī noteiktajai vidējai apdrošināšanas iemaksu algai (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā piešķir atlīdzību) mēnesī un n+2, n+3 un n+4 gadam – atbilstoši n, n+1 un n+2 prognozētajai vidējai apdrošināšanas iemaksu algai mēnesī. Papildus BPIS ievada izdevumu apmēru n+5 gadam identisku n+4 gadam;
9.12.
saistībā ar Dziesmu un deju svētku likumā noteikto Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku nodrošināšanu un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku nodrošināšanu. Papildus BPIS ievada izdevumu apmēru, ievērojot Dziesmu un deju svētku periodiskumu – reizi piecos gados;
9.13.
izdevumos, kas nepieciešami izdienas pabalsta ik pēc pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi izmaksai atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 25. pantā noteiktajam;
9.14.
izdevumos, kas nepieciešami Aizsardzības ministrijai, lai nodrošinātu Valsts aizsardzības finansēšanas likumā noteikto finansējumu. Papildus BPIS ievada izdevumu apmēru n+5 gadam, koriģējot n+4 gadu atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem par izmaiņām ilgtermiņa saistībās.
9.1
Ievadot tādus izdevumu veidus, kas nav aprakstīti 9. punktā, ministrija piemēro datu ievadīšanas principu “turpmāk ik gadu” vai vienojas ar Finanšu ministriju par konkrētā gadījuma ievadīšanas principu.
9.2
Labklājības ministrija budžeta sagatavošanas grafikā noteiktajā termiņā, iesniedzot BPIS informāciju pamatbudžeta bāzes projekta n+1, n+2, n+3 un n+4 gadam sagatavošanai, pievieno valsts sociālo pabalstu, izdienas pensiju un piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izdevumu aprēķinu n+1, n+2, n+3 un n+4 gadam, informāciju par plānotajiem izdevumiem izdienas pensiju un piemaksu indeksācijām n+1, n+2, n+3 un n+4 gadam un informāciju par Labklājības ministrijas plānotajiem izdevumiem valsts pamatbudžeta transfertiem uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu n+1, n+2, n+3 un n+4 gadam.
10.
Finanšu ministrija kā budžeta resora "64. Dotācija pašvaldībām" apakšprogrammu izpildītāja nodrošina BPIS pamatbudžeta bāzes projekta n+1, n+2, n+3 un n+4 gadam sagatavošanu un piemēro datu ievadīšanas principu “turpmāk ik gadu” un atbilstoši precizē ar pasākumu (izmaiņu), ja tiek pieņemts lēmums, kas to maina.
11.
Ministrija var iesniegt BPIS pamatotus priekšlikumus izmaiņām starp budžeta apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, attiecīgi ievadot pasākumu (izmaiņu), ievērojot nosacījumu, ka nav pieļaujama pārdale:
11.1.
no izdevumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai, procentu izdevumiem, kārtējiem maksājumiem Eiropas Savienības budžetā un starptautiskajai sadarbībai, emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentiem uz citiem izdevumiem, izņemot gadījumus, ja ir pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums;
11.2.
no citiem izdevumiem uz izdevumiem atlīdzībai valsts pamatbudžeta daļā valsts pamatfunkciju īstenošanai, izņemot gadījumus, ja nemainās pasākuma mērķis vai ir pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums;
11.3.
Labklājības ministrijas valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu;
11.4.
no valsts pamatbudžeta izdevumiem valsts sociālajiem pabalstiem uz citiem izdevumiem, izņemot gadījumus, ja mainās izdevumu kods atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, bet saglabājas pasākuma mērķis;
11.5.
citiem mērķiem no prioritārajiem pasākumiem piešķirtā finansējuma, par kura piešķiršanu pieņemts lēmums n-3, n-2 vai n-1 gadā, izņemot gadījumus, ja ir pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums.
12.
Finanšu ministrija aprēķina valsts pamatbudžeta bāzi (ieņēmumus, izdevumus un finansēšanas daļu) ministrijai n+1, n+2, n+3 un n+4 gadam, ievērojot šo noteikumu 6. punktā minētos nosacījumus un ministriju iesniegtos datus BPIS, izvērtējot šo noteikumu 9., 10. un 11. punktā minētos priekšlikumus.
13.
Finanšu ministrija valsts pamatbudžeta bāzes projektu sadalījumā pa n+1, n+2, n+3 un n+4 gadu apstiprina BPIS un atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai, pievienojot bāzes izdevumos neiekļauto pasākumu sarakstu.
14.
Finanšu ministrija nosūta Labklājības ministrijai veidlapas valsts speciālā budžeta bāzes projekta sagatavošanai n+1, n+2, n+3 un n+4 gadam, kā arī prognozes n+1, n+2, n+3 un n+4 gadam par:
14.1.
valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām sadalījumā pa mēnešiem;
14.2.
tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējo bruto darba samaksu euro, tās pieaugumu faktiskajās un salīdzināmajās cenās procentos salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu;
14.3.
darba tirgus rādītājiem (nodarbinātību, darba meklētāju īpatsvaru procentos no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, reģistrēto bezdarba līmeni procentos no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem);
14.4.
patēriņa cenu indeksu pa mēnešiem, norādot patēriņa cenu indeksu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenu indeksu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi un patēriņa cenu indeksu par gadu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
15.
Labklājības ministrija budžeta sagatavošanas grafikā noteiktajā termiņā iesniedz BPIS informāciju valsts speciālā budžeta bāzes projekta n+1, n+2, n+3 un n+4 gadam sagatavošanai, ievērojot Ministru kabineta pieņemtos lēmumus par valsts speciālā budžeta bāzi un ņemot vērā:
15.1.
šo noteikumu 14. punktā minētās prognozes;
15.2.
aizņēmumus no valsts pamatbudžeta un to atmaksu;
15.3.
speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikumu (uz n+1, n+2, n+3 un n+4 gada 1. janvāri);
15.4.
izmaiņas valsts budžeta ilgtermiņa saistībās normatīvajos aktos budžeta un finanšu vadības jomā noteiktajos gadījumos, tai skaitā izmaiņas valsts budžeta ilgtermiņa saistībās procentu izdevumiem, kārtējiem maksājumiem Eiropas Savienības budžetā un starptautiskajai sadarbībai. Papildus BPIS ievada prognozi n+5 gadam (ja nav cits lēmums, tad izdevumu apmēru n+5 gadam ievada identiski n+4 gadam);
15.5.
izmaiņas ieņēmumos no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem un tiem atbilstošajos izdevumos. Papildus BPIS ievada prognozi n+5 gadam, tostarp ņemot vērā plānoto atlikumu izmantošanu (ja nav cits lēmums, tad izdevumu apmēru n+5 gadam ievada identiski n+4 gadam);
15.6.
izmaiņas nenodokļu ieņēmumos un valsts speciālā budžeta saņemtajos transfertos no valsts pamatbudžeta un tiem atbilstošajos izdevumos. Papildus BPIS ievada izdevumu apmēru n+5 gadam identiski n+4 gadam;
15.7.
izmaiņas izdevumos saistībā ar sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju skaita un vidējā apmēra prognozēm. Papildus BPIS ievada izdevumu apmēru n+5 gadam identiski n+4 gadam;
15.8.
izdevumu palielinājumu uzturēšanas izdevumiem, kas rodas no veiktajiem kapitālajiem ieguldījumiem (tai skaitā no Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros veiktajām investīcijām) un kas turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, citiem pamatojuma dokumentiem vai aprēķiniem. Papildus BPIS ievada izdevumu apmēru n+5 gadam identiski n+4 gadam, bet ja ir cits apmērs, tad sniedz skaidrojumu;
15.9.
izmaiņas starp izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot šādus nosacījumus:
15.9.1.
nav pieļaujama pārdale no procentu izdevumiem, izdevumiem starptautiskajai sadarbībai un izdevumiem sociālajiem pabalstiem uz citiem izdevumiem;
15.9.2.
nav pieļaujama pārdale uz izdevumiem atlīdzībai valsts speciālā budžeta daļā valsts pamatfunkciju īstenošanai, izņemot gadījumus, ja pirms valsts speciālā budžeta bāzes aprēķinu veikšanas ir ticis pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums.
16.
Labklājības ministrija, budžeta sagatavošanas grafikā noteiktajā termiņā iesniedzot BPIS informāciju valsts speciālā budžeta bāzes projekta n+1, n+2, n+3 un n+4 gadam sagatavošanai, pievieno priekšlikumus valsts speciālā budžeta bāzes projekta izmaiņām sadalījumā pa n+1, n+2, n+3 un n+4 gadu katrai budžeta apakšprogrammai, valsts pensiju, sociālās apdrošināšanas pabalstu un valsts budžeta maksājumu izdevumu aprēķinu n+1, n+2, n+3 un n+4 gadam, informāciju par plānotajiem izdevumiem pensiju indeksācijām n+1, n+2, n+3 un n+4 gadam un informāciju par valsts speciālā budžeta bāzes projektā plānotajiem valsts pamatbudžeta transfertiem uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu n+1, n+2, n+3 un n+4 gadam.
16.1
Finanšu ministrija aprēķina valsts speciālā budžeta bāzi n+1, n+2, n+3 un n+4 gadam, ievērojot Labklājības ministrijas iesniegtos datus BPIS un izvērtējot atbilstoši šo noteikumu 11., 15. un 16. punktam iesniegtos priekšlikumus un informāciju.
17.
Finanšu ministrija valsts speciālā budžeta bāzes projektu sadalījumā pa n+1, n+2, n+3 un n+4 gadu apstiprina BPIS un atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai, pievienojot bāzes izdevumos neiekļauto pasākumu sarakstu.
18.
Ministru kabinets, izskatot budžeta bāzes projektu, uzklausa Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Konkurences padomes, Datu valsts inspekcijas, Centrālās vēlēšanu komisijas un Ģenerālprokuratūras viedokli.
19.
Pēc valsts budžeta bāzes apstiprināšanas Ministru kabinetā ministrija līdz Ministru kabineta noteiktajam termiņam, var precizēt BPIS valsts budžeta bāzes izdevumus:
19.1.
ievērojot šo noteikumu 11. punktu;
19.2.
atbilstoši ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības un budžeta izpildes procesā veicamajiem transfertiem, nepasliktinot valsts budžeta finansiālo bilanci;
19.3.
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības un emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu finansēto vai līdzfinansēto apstiprināto projektu un pasākumu īstenošanai, pārdalot līdzekļus no budžeta resora "74. Valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" (turpmāk – 80.00.00 programma) plānotā finansējuma uz attiecīgās ministrijas budžetu, kā arī no ministrijas budžeta uz 80.00.00 programmu;
19.4.
ņemot vērā Ministru kabineta pieņemtos lēmumus.
IV.Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes pārskatīšana
20.
Ja atbilstoši šo noteikumu III nodaļai aprēķinātā un Ministru kabinetā apstiprinātā valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāze nenodrošina valstī noteiktos fiskālos nosacījumus, Ministru kabinets lemj par valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumu pārskatīšanas pasākumiem un to rezultātu izmantošanu valsts budžeta likumprojekta izstrādes procesā.
21.
Ministrija atbilstoši šo noteikumu 20. punktā minētajam lēmumam iesniedz BPIS pasākumu (izmaiņu) valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes sadalījumam pa n+1, n+2, n+3 un n+4 gadu.
V.Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta izdevumu noteikšana prioritārajiem pasākumiem
22.
Ministru kabinets, izskatot Latvijas vidēja termiņa Fiskāli strukturālo plānu vai attiecīgi tā gadskārtējo progresa ziņojumu, definē prioritāro pasākumu pieteikumu iesniegšanas nosacījumus.
23.
Finanšu ministrija savā tīmekļvietnē publicē šo noteikumu 1. un 2. pielikumā norādītās veidlapas. Ministrijas, sagatavojot līdzekļu pieprasījumu prioritārajiem pasākumiem, izmanto Finanšu ministrijas tīmekļvietnē publicētās veidlapas MS Excel formātā, neveicot izmaiņas veidlapas struktūrā.
24.
Ministrija iesniedz Finanšu ministrijā un Valsts kancelejā pieteikumus prioritārajiem pasākumiem vidējam termiņam (1. pielikums) un prioritāro pasākumu sarakstu nozīmīguma secībā (2. pielikums), nosūtot tos attiecīgi uz Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas oficiālo elektroniskā pasta adresi.
(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 261 redakcijā)
25.
(Svītrots ar MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 261)
26.
Ministrija, kura plāno prioritāro pasākumu, kas saistīts ar operatīvo darbību, iesniedzot prioritārā pasākuma pieteikumu, vienlaikus ar atsevišķu dokumentu iesniedz prioritārā pasākuma pieteikumu, kurā papildus ietverta atbilstoši klasificēta informācija.
(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 261 redakcijā)
27.
Aizpildot pieteikumus prioritārajiem pasākumiem, ministrija katram prioritārajam pasākumam piešķir kodu xx_xx_x_x, kas sastāv no četrām daļām, un to veido, ievērojot šādus principus:
27.1.
koda pirmā daļa (koda pirmā un otrā zīme) ir attiecīgā budžeta resora numurs atbilstoši gadskārtējam valsts budžeta likumam;
27.2.
koda otrā daļa (koda trešā un ceturtā zīme) ir prioritārā pasākuma vieta ministrijas iesniegtajā prioritāro pasākumu sarakstā (pirmajiem deviņiem prioritārajiem pasākumiem koda trešā zīme ir 0);
27.3.
koda trešā daļa (koda piektā zīme) norāda prioritārā pasākuma veidu (koda piektā zīme "P" – vienas ministrijas ietvaros īstenotais prioritārais pasākums, koda piektā zīme "H" – starpnozaru prioritārais pasākums);
27.4.
koda ceturto daļu (koda sestā zīme "N") piemēro tikai šo noteikumu 18. punktā minēto iestāžu prioritārajiem pasākumiem. Tieslietu ministrija, iesniedzot Satversmes aizsardzības biroja un Datu valsts inspekcijas prioritāro pasākumu pieteikumus, koda ceturto daļu (koda sesto, septīto un astoto zīmi) apzīmē attiecīgi ar "SAB" un "DVI". Ekonomikas ministrija, iesniedzot Konkurences padomes prioritāro pasākumu pieteikumus, koda ceturto daļu (koda sesto un septīto zīmi) apzīmē attiecīgi ar "KP". Iekšlietu ministrija, iesniedzot Valsts drošības dienesta un Iekšējās drošības biroja prioritāro pasākumu pieteikumus, koda ceturto daļu (koda sesto, septīto un astoto zīmi) apzīmē attiecīgi ar "VDD" un "IDB";
27.5.
visas koda daļas savstarpēji atdala ar apakšsvītru "_".
(Grozīts ar MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 261)
28.
Prioritāro pasākumu pieteikumos (MS Excel formātā) lapu (sheet) nosaukumos ministrija norāda tikai atbilstošo prioritārajam pasākumam piešķirto kodu.
29.
Ministrija, aizpildot veidlapu "Prioritārā pasākuma pieteikums vidējam termiņam" (1. pielikums) un veidlapu "Prioritāro pasākumu (tai skaitā starpnozaru) saraksts nozīmīguma secībā" (2. pielikums), prioritāros pasākumus sarindo tādā pašā secībā, ievērojot, ka prioritārā pasākuma numurs un prioritārā pasākuma nosaukums abās veidlapās ir identisks.
30.
Tieslietu ministrija nodrošina, ka rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, Satversmes aizsardzības biroja un Datu valsts inspekcijas prioritāro pasākumu sarakstu nodala no pārējo Tieslietu ministrijas prioritāro pasākumu saraksta un iesniedz atsevišķā datnē MS Excel formātā.
31.
Ekonomikas ministrija nodrošina, ka Konkurences padomes prioritāro pasākumu sarakstu nodala no pārējo Ekonomikas ministrijas prioritāro pasākumu saraksta un iesniedz atsevišķā datnē MS Excel formātā.
31.1
Iekšlietu ministrija nodrošina, ka Valsts drošības dienesta un Iekšējās drošības biroja prioritāro pasākumu sarakstu nodala no pārējo Iekšlietu ministrijas prioritāro pasākumu saraksta un iesniedz atsevišķā datnē MS Excel formātā.
(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 261 redakcijā)
32.
Veidlapā "Prioritārā pasākuma pieteikums vidējam termiņam" (1. pielikums) ministrija norāda:
32.1.
prioritārā pasākuma nosaukumu un kodu;
32.2.
prioritārā pasākuma mērķi (ne vairāk kā 250 zīmju) un aprakstu (ne vairāk kā 250 vārdu). Ja ministrija prioritārā pasākuma pieteikumu sagatavo, lai nodrošinātu normatīvā akta prasību izpildi, attiecīgo normatīvo aktu norāda prioritārā pasākuma aprakstā;
32.3.
to Valdības rīcības plāna pasākumu un tā numuru, kura izpildi nodrošinās attiecīgais prioritārais pasākums;
32.4.
atbilstību valsts budžeta likumā vidēja termiņa budžeta ietvarā noteiktajiem budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem;
32.5.
informāciju par:
32.5.1.
prioritārā pasākuma ietekmi uz tautsaimniecību, tai skaitā nacionālo drošību, un ekonomiskās izaugsmes veicināšanu. Norāda, vai ietekme ir tieša, pastarpināta vai nav attiecināma, un sniedz skaidrojošo aprakstu (ne vairāk kā 200 vārdu). Ja ietekme ir tieša vai pastarpināta, skaidrojošajā aprakstā ietver oficiālajā valsts statistikā vai starptautiskajā statistikā uzskaitītus makroekonomiskos vai tautsaimniecības sektoru attīstību raksturojošos rādītājus, kurus prioritārais pasākums ietekmēs. Minētos rādītājus neiekļauj, ja tie ir ietverti šo noteikumu 32.6. apakšpunktā minētajā informācijā;
32.5.2.
prioritārā pasākuma ietvaros īstenojamām strukturālajām reformām. Sniedz minēto reformu īstenošanas aprakstu un informāciju par sagaidāmajiem sabiedrības ieguvumiem pēc reformas īstenošanas (ne vairāk kā 200 vārdu);
32.6.
būtiskākos politikas rezultatīvos rādītājus, uz kuru sasniegšanu ir vērsts prioritārais pasākums, un attīstības plānošanas dokumentus vai normatīvos aktus, kuros ir minēti attiecīgie politikas rezultatīvie rādītāji. Ja politikas rezultatīvie rādītāji ir minēti Nacionālajā attīstības plānā, tos norāda obligāti. Prioritārā pasākuma pieteikumā norāda kopā ne vairāk kā trīs politikas rezultatīvos rādītājus;
32.7.
prognozēto kopējo ieņēmumu izmaiņas, ja prioritārā pasākuma īstenošana ir attiecināma uz jauna veida nodokļu vai nenodokļu ieņēmumu radīšanu vai esoša ieņēmumu veida apmēra izmaiņām. Pārējās ieņēmumu izmaiņas no prioritārā pasākuma īstenošanas nenosaka;
32.8.
prioritārā pasākuma īstenošanas kopējos izdevumus (tai skaitā plānotos izdevumus atlīdzībai), kā arī no ministrijas budžeta novirzāmo finansējumu un papildus nepieciešamo valsts budžeta finansējumu. Terminētiem prioritārajiem pasākumiem norāda to pabeigšanas gadu;
32.9.
ar prioritārā pasākuma ieviešanu saistītās plānotās amata vietu skaita izmaiņas (+/–) pret n gadu. Ja kopējais ministrijas amata vietu skaits netiek mainīts, pie citas būtiskas informācijas norāda budžeta programmu (apakšprogrammu) un iestādi, starp kurām plānota amata vietu pārdale resora ietvaros;
32.10.
pēc prioritārā pasākuma īstenošanas sagaidāmos pasākumu raksturojošos darbības rezultātus un rezultatīvos rādītājus (ne vairāk kā sešus);
32.11.
objektu (būve, zeme, inženiertehniskās un tehnoloģiskās iekārtas, specializētās iekārtas un operatīvie transportlīdzekļi), veicamo darbību (iegāde, būvniecība vai atjaunošana) un minētā objekta atrašanās vietu (vietējās pašvaldības nosaukums), ja kapitālie izdevumi ir saistīti ar būves, zemes, inženiertehniskās un tehnoloģiskās iekārtas, specializētās iekārtas un operatīvā transportlīdzekļa iegādi, būvniecību vai atjaunošanu. Sniedz informāciju, vai pēdējo triju gadu laikā ir bijis piešķirts finansējums šādam mērķim;
32.12.
citu būtisku informāciju pēc ministrijas ieskatiem;
32.13.
informāciju par pieteikuma sagatavotāju.
(Grozīts ar MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 261)
33.
Ja ministrija kādā veidlapas "Prioritārā pasākuma pieteikums vidējam termiņam" (1. pielikums) sadaļā nevar sniegt atbilstoša satura informāciju, liek zīmi "–".
34.
Veidlapā "Prioritāro pasākumu (tai skaitā starpnozaru) saraksts nozīmīguma secībā" (2. pielikums) ministrija apkopo visus iesniedzamos prioritāros pasākumus to nozīmīguma secībā un norāda:
34.1.
prioritārā pasākuma kārtas numuru sarakstā atbilstoši nozīmīgumam ministrijas nozarē;
34.2.
prioritārā pasākuma kodu un nosaukumu;
34.3.
tās budžeta programmas (apakšprogrammas) kodu un nosaukumu, kuras ietvaros prioritārais pasākums tiks īstenots. Starpnozaru prioritārajiem pasākumiem norāda arī budžeta resora numuru;
34.4.
prioritārā pasākuma īstenošanai papildus nepieciešamo valsts budžeta finansējumu;
34.5.
prioritārā pasākuma pabeigšanas gadu;
34.6.
kopējo prioritārajiem pasākumiem papildus nepieciešamo valsts budžeta finansējumu.
(Grozīts ar MK 01.06.2023. noteikumiem Nr. 261)
35.
Atsevišķs prioritārais pasākums nevar ietvert apakšpasākumus, kas nav saturiski vienoti.
36.
Ministrija vienu un to pašu līdzekļu pieprasījumu nedrīkst ietvert vienlaikus gan savas nozares pieteikumā par prioritāro pasākumu, gan starpnozaru pieteikumā par prioritāro pasākumu.
37.
Pirms priekšlikuma virzīšanas ministrija izvērtē, vai tās sagatavotais prioritārais pasākums attiecas uz funkciju vai pasākumu kopumu, kura īstenošana ir arī citu ministriju kompetencē. Ja ministrija konstatē šādu attiecināmību, attiecīgais prioritārais pasākums ir virzāms kā starpnozaru prioritārais pasākums, nevis kā ministrijas individuālais pasākums, un tajā ir ietverama savstarpēji saskaņota informācija arī par pārējām ministrijām.
38.
Ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par starpnozaru prioritāro pasākumu, kas skar vairāku ministriju kompetenci, kopējo līdzekļu pieprasījumu vidējam termiņam (1. pielikums) sagatavo un iesniedz Finanšu ministrijā tā ministrija, kas ir noteikta par atbildīgo Ministru kabineta lēmumā, bet pārējās iesaistītās ministrijas līdzekļu pieprasījumu iesniedz ministrijai, kas atbildīga par prioritārā pasākuma sagatavošanu. Ja Ministru kabinets lēmumā nav noteicis atbildīgo ministriju starpnozaru prioritārā pasākuma sagatavošanai un starp ministrijām nav panākta cita savstarpēja vienošanās, par papildu finansējuma pieprasīšanu starpnozaru pasākumam (atbilstoši plānošanas dokumentā, tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādītajam) ir atbildīga tā iestāde, kas ir izstrādājusi un virzījusi apstiprināšanai attiecīgo plānošanas dokumentu vai tiesību akta projektu.
39.
Finanšu ministrijai un Valsts kancelejai prioritāro pasākumu izvērtēšanas un apkopošanas procesā ir tiesības ministrijām pieprasīt:
39.1.
papildu un precizējošu informāciju, tai skaitā detalizētus aprēķinus un aprēķinu pieņēmumus par jebkuru šo noteikumu 1. un 2. pielikumā ietverto informāciju;
39.2.
precizētus prioritāro pasākumu pieteikumus šajos noteikumos minētajos gadījumos.
(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 261 redakcijā)
40.
Finanšu ministrija divu nedēļu laikā pēc prioritāro pasākumu iesniegšanas datuma, kas noteikts budžeta sagatavošanas grafikā, izvērtē, vai ministrija prioritārā pasākuma pieteikumu ir sagatavojusi, ievērojot šajos noteikumos minētos nosacījumus.
41.
Valsts kanceleja divu nedēļu laikā pēc prioritāro pasākumu iesniegšanas datuma, kas noteikts budžeta sagatavošanas grafikā, izvērtē, vai ministrijas prioritārā pasākuma pieteikumā ietvertie jaunu amata vietu un (vai) papildu izdevumu pieprasījumi atlīdzībai ir iesniegti saskaņā ar valsts pārvaldes kopējo attīstības plānu un nodrošina mazas un efektīvas valsts pārvaldes izveidi, un iesniedz savu vērtējumu Ministru prezidentam un Finanšu ministrijai.
42.
Valsts kanceleja divu nedēļu laikā pēc prioritāro pasākumu iesniegšanas datuma, kas noteikts budžeta sagatavošanas grafikā, izvērtē ministriju prioritāro pasākumu atbilstību Nacionālajam attīstības plānam, citiem politikas plānošanas dokumentiem un Valdības rīcības plānam un iesniedz savu vērtējumu Ministru prezidentam un Finanšu ministrijai.
(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 261 redakcijā)
43.
Finanšu ministrija un Valsts kanceleja, ja nepieciešams, nosūta ministrijai viedokli par konstatētajām neatbilstībām un norādījumus informācijas precizēšanai. Pēc minētā viedokļa saņemšanas ministrija noteiktajā termiņā atkārtoti iesniedz precizēto vai papildināto informāciju atbilstoši saņemtajiem norādījumiem. Ja ministrijai un Valsts kancelejai ir atšķirīgs viedoklis par prioritāro pasākumu sasaisti ar politikas rezultatīvajiem rādītājiem un attiecīgajiem attīstības plānošanas dokumentiem, ministrija izvērtē Valsts kancelejas viedokli un, ja nepieciešams, precizē to.
(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 261 redakcijā)
44.
Valsts kanceleja līdz kārtējā gada 1. jūlijam sagatavo novērtējumu par iepriekšējos gados prioritārajiem pasākumiem piešķirtā finansējuma un no citiem avotiem piešķirtā finansējuma atbilstību Nacionālajam attīstības plānam un iesniedz to Ministru prezidentam un Finanšu ministrijai.
(MK 01.06.2023. noteikumu Nr. 261 redakcijā)
45.
Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz finanšu ministram kopsavilkumu par ministriju iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, kā arī valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas ietvaros veikto izvērtējumu par iepriekšējos gados prioritārajiem pasākumiem piešķirtā finansējuma izlietojumu. Finanšu ministrs, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas, nodrošina prioritāro pasākumu izvērtēšanu (izņemot šo noteikumu 18. punktā minēto iestāžu prioritāros pasākumus) un sagatavo priekšlikumus Ministru kabinetam par atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem.
46.
Prioritāro pasākumu izvērtēšanā ņem vērā īstenojamās strukturālās reformas, prioritāro pasākumu ietekmi uz tautsaimniecību, tai skaitā nacionālo drošību, un ekonomisko izaugsmi, atbilstību valsts budžeta likumā vidēja termiņa budžeta ietvarā noteiktajiem budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem, kā arī no ministriju budžetiem novirzāmo finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai.
47.
Lai nodrošinātu šo noteikumu 45. un 46. punktā minēto izvērtēšanu, Finanšu ministrija:
47.1.
atbilstoši finanšu ministra pieprasījumam sagatavo analītiskus novērtējumus par ministriju iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem;
47.2.
veic sekretariāta funkciju.
48.
Ja finanšu ministra organizētajā izvērtēšanas procesā tiek konstatēts, ka ministriju iesniegtos prioritāro pasākumu pieteikumus ir nepieciešams precizēt vai ir nepieciešama papildu informācija, ministrija finanšu ministra noteiktajā termiņā iesniedz Finanšu ministrijā atbilstoši precizētus un papildinātus prioritāro pasākumu pieteikumus vidējam termiņam (1. pielikums) un aktualizēto prioritāro pasākumu sarakstu nozīmīguma secībā (2. pielikums). Ja saistībā ar prioritāro pasākumu detalizēti aprēķini ir pieejami tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) vai attīstības plānošanas dokumentā un tie atbilst prioritārā pasākuma pieteikumam, ministrija norāda atbilstošu atsauci pie citas būtiskas informācijas un detalizētus aprēķinus nepievieno.
49.
Finanšu ministrs saskaņā ar budžeta sagatavošanas grafikā noteikto termiņu iesniedz Ministru kabinetā ministriju iesniegtos prioritāros pasākumus, tai skaitā priekšlikumus par atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem, kā arī citu informāciju, kas attiecas uz prioritāro pasākumu izvērtēšanas procesu. Šo noteikumu 18. punktā minēto iestāžu prioritāros pasākumus finanšu ministrs iesniedz Ministru kabinetā bez izvērtēšanas.
50.
Ministru kabinets izskata šo noteikumu 49. punktā minēto informāciju, ņemot vērā apstiprinātos valsts budžeta bāzes izdevumus, prognozes par makroekonomisko attīstību un noteiktos fiskālos nosacījumus.
51.
Ministru kabinets, izskatot šo noteikumu 49. punktā minēto informāciju, uzklausa šo noteikumu 18. punktā minēto iestāžu viedokli.
52.
Pēc šo noteikumu 49. punktā minētās informācijas izskatīšanas Ministru kabinetā ministrija pēc Finanšu ministrijas pieprasījuma iesniedz Finanšu ministrijā aktualizētu un papildinātu informāciju (tajā skaitā detalizētus izdevumu un citus aprēķinus un aprēķinu pieņēmumus) par atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam. Aktualizējot informāciju, nedrīkst mainīt Ministru kabineta atbalstītā prioritārā pasākuma mērķi, savukārt pārējās sadaļas ministrija precizē atbilstoši piešķirtajam finansējuma apjomam. Minēto informāciju iesniedz līdz budžeta pieprasījumu iesniegšanai.
53.
Finanšu ministrija atbilstoši Ministru kabinetā atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā precizētajiem budžeta bāzes izdevumiem apstiprina BPIS maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijām. Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju (tajā skaitā izdevumu sadalījumu pa kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām), kas nepieciešama maksimāli pieļaujamo izdevumu apjoma noteikšanai ministrijām.
54.
Ministrija līdz precizēto budžeta paskaidrojumu iesniegšanai Finanšu ministrijā iesniedz aktualizētu informāciju atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam par tiem šo noteikumu 50. punktā minētajiem Ministru kabineta atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem, kuros tika veiktas izmaiņas, kā arī par Saeimas atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem, izskatot valsts budžeta likumprojektu Saeimā 2. lasījumā.
VI.Noslēguma jautājums
55.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumus Nr. 867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 202. nr.; 2013, 198. nr.; 2014, 86. nr.; 2015, 41. nr.; 2017, 92. nr.; 2019, 114., 216. nr.; 2022, 14., 164. nr.).
1.
pielikumsMinistru kabineta
2023. gada 17. janvāra
noteikumiem Nr.15
Prioritārā pasākuma pieteikums vidējam termiņam
2.
pielikumsMinistru kabineta
2023. gada 17. janvāra
noteikumiem Nr.15
Prioritāro pasākumu (tai skaitā starpnozaru) saraksts nozīmīguma secībā