25-TA-312
Sporta likums
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1)
manipulācija ar sporta sacensībām - jebkāda tīša vienošanās, darbība vai bezdarbība, kuras mērķis ir nepieņemamas izmaiņas sacensību rezultātos vai to gaitā, lai pilnībā vai daļēji novērstu sacensību neparedzamību, un vērsta uz sporta sacensību gaitas vai rezultāta nelikumīgu ietekmēšanu.
2)
sporta aģents — sportista un sporta trenera pārstāvis, kurš uz līguma pamata risina jautājumus, kas skar pārstāvamā sportista un sporta trenera intereses sporta attiecībās ar trešajām personām, un ir reģistrēts Sporta reģistrā;
3)
sporta bāze — speciāla sportam būvēta vai piemērota būve, kā arī vide (piemēram, laukumi, celiņi sporta nodarbībām), nodrošinot to pieejamību sportistiem;
4)
sporta darbinieks:
a)
sporta treneris, kuram ir atbilstoša izglītība vai profesionālā kvalifikācija, vai ir izsniegts sporta trenera sertifikāts un kas sagatavo un māca sportistu, vada sporta treniņus (nodarbības);
b)
sporta tiesnesis, kurš vada sacensības no neitrāla skatu punkta, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus un pieņemot lēmumus sporta sacensību laikā un kuram ir attiecīgās sporta federācijas izsniegts tiesneša kvalifikāciju apliecinošs dokuments;
c)
fiziskā persona, kas darbojas sporta jomā, veic izglītojošo un metodisko darbu, veic sportista vai sporta sacensības apkalpojošo un organizatorisko darbu;
5)
sporta federācija — biedrība, kura sastāv no juridiskajām personām, kuru darbība ir saistīta ar noteiktu sporta veidu vai sporta veida darbības jomu, un sporta izglītības iestādēm, kurām nav juridiskās personas statusa;
6)
sporta izglītības iestāde — valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kura īsteno sporta izglītības programmu, tostarp sporta interešu izglītību;
7)
sporta izglītības programma — izglītības programma, kurā ietverts noteikts sporta izglītības saturs;
8)
sporta klubs — juridiska persona (tostarp nodibinājumi, komercsabiedrības), kurā apvienojušās fiziskās un juridiskās personas, lai īstenotu savas intereses noteiktā sporta veidā un veicinātu tā attīstību.
9)
sporta komanda — sportisti, kuri sporta sacensību laikā var tikt nomainīti ar citiem attiecīgā sporta veida sportistiem un kuri kopējo rezultātu sasniedz tikai kā komanda;
10)
sporta organizācijas — sporta klubi, sporta federācijas, Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Paralimpiskā komiteja;
11)
sporta pasākums — sporta sacensības, paraugdemonstrējumi un cits plānots, organizēts un reglamentēts pasākums, kura mērķis ir sporta veida demonstrēšana, fizisko aktivitāšu popularizēšana un sabiedrības iesaistīšana. Par sporta pasākumu nav uzskatāms sporta treniņš (nodarbība);
12)
sporta sacensības — pasākums labāko sportistu vai komandu noteikšanai, kurš noris atbilstoši sacensību organizatora apstiprinātam sacensību nolikumam;
13)
sporta treniņš (nodarbība) — process prasmju, iemaņu un spēju iegūšanai, saglabāšanai, attīstīšanai un pilnveidošanai sportā;
14)
sportists — fiziska persona, kas nodarbojas ar sportu un piedalās sporta sacensībās;
15)
sports — visu veidu individuālas vai organizētas fiziskas aktivitātes, kuras vērstas uz fiziskās un garīgās veselības saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī rezultātu un panākumu sasniegšanu sporta sacensībās.
2.
pants.
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir atbalstīt sportu kā sabiedrības attīstības un labklājības veicinātāju, nodrošināt ilgtspējīgu un drošu sporta vidi un sekmēt personu ar invaliditāti iekļaušanu sportā.
3.
pants.
Likuma darbības joma
Likums nosaka sporta organizāciju, valsts un pašvaldību iestāžu savstarpējās attiecības un pienākumus, sporta finansēšanas principus, kā arī starpnozaru sadarbību sporta attīstībā.
4.
pants.
Sporta principi
(1)
Sportā ievēro šādus pamatprincipus:
1)
vienlīdzības princips, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības nodarboties ar sportu;
2)
godīgas spēles princips, kas noteic, ka sporta izglītojošajā, organizatoriskajā un pārvaldības darbā rūpējas par olimpisko ideālu un ētikas principu ievērošanu, cīnās pret negodīgumu un dopinga lietošanu sportā, pret fizisku un morālu rupjību;
3)
drošības princips, kas paredz, ka sporta pasākumi un sporta treniņi (nodarbības) noris drošā vidē un tos organizē un vada kvalificēti sporta darbinieki;
4)
labas pārvaldības princips, kas paredz, ka sporta organizatoriskajā un pārvaldības darbā ir demokrātiskas pārvaldes struktūras, skaidri mērķi, taisnīgas procedūras, atklātība, sadarbība ar ieinteresētajām personām, efektīvs un ilgtspējīgs regulējums, kā arī skaidri pārraudzības un atbildības līmeņi.
(2)
Sportā piemēro arī šā panta pirmajā daļā neminētus sporta principus, kuri atklāti, atvasināti vai attīstīti starptautiskā sporta praksē, tiesu praksē vai sporta zinātnē.
(3)
Valsts iestādes, pašvaldības, fiziskās un juridiskās personas, tai skaitā, darba devēji, nodrošinot sabiedrības intereses un vajadzības, ievēro šādus principus:
1)
veicina veselīgu dzīvesveidu un atbalsta šā likuma 7.pantā minētos sporta virzienus;
2)
organizējot sporta pasākumus, nodrošina dalībnieku drošību, nepieciešamās palīdzības sniegšanu, kā arī ievēro citu personu tiesības un intereses.
5.
pants.
Profesionāls sportists
Profesionāls sportists ir fiziska persona, kura gūst ienākumus no dalības sporta sacensībās.
6.
pants.
Sports izglītībā
(1)
Sports izglītības iestādēs izglītojamiem nodrošina fiziskās un garīgās veselības uzlabošanu un attīstību, veido izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensībām.
(2)
Apgūstot vispārējo izglītību un profesionālo izglītību (izņemot profesionālo augstāko izglītību), izglītības programmā iekļauj sporta nodarbības atbilstoši valsts izglītības standartā un pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteiktajam. Sporta nodarbības īsteno, ņemot vērā izglītojamo veselības stāvokli, attīstību un vajadzības.
(3)
Izglītības iestādes dibinātājs nodrošina nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus sporta izglītības programmu īstenošanai un veicina sporta nodarbību organizēšanu pēc formālās izglītības programmas apguves.
(4)
Sporta izglītības iestādes un sporta organizācijas, īstenojot sporta izglītības programmas saturu attiecīgajā sporta veidā, nodrošina Latvijā atzītās sporta federācijas apstiprinātajā sporta veida paraugprogrammā (tostarp sporta interešu izglītībā) noteiktos mērķus, sportiskos sasniegumus un sasniedzamos rezultativitātes kritērijus.
(5)
Augstākās izglītības iestāde atbalsta sportu, veicina augstākās izglītības ieguves un profesionāla sportista karjeras apvienošanu duālās karjeras ietvarā.
(6)
Sporta izglītības iestāde, kurai nav juridiskās personas statusa, var būt par sporta kluba, sporta federācijas vai citas sporta organizācijas biedru, ja ir saņemts attiecīgs tās dibinātāja pilnvarojums. Valsts dibinātai sporta izglītības iestādei attiecīgu pilnvarojumu apstiprina ar Ministru kabineta lēmumu, bet pašvaldības dibinātai sporta izglītības iestādei — ar pašvaldības domes lēmumu.
7.
pants.
Sporta virzieni
Lai noteiktu sportistu izaugsmes un attīstības rādītājus, identificētu sporta prioritātes, nodrošinot sporta nozares attīstību un finansēšanu, veicinot pieejamību fiziskām aktivitātēm, sporta virzienus iedala šādi:
1)
augstu sasniegumu sports - augsta līmeņa sportistu un valsts izlases komandu sagatavošanās, lai pārstāvētu valsti nacionālajās un starptautiskajās sporta sacensībās, ar mērķi sasniegt izcilus sasniegumus sportā, kā arī dalība šajā punktā minētajās sacensībās;
2)
bērnu un jauniešu sports – regulāras fiziskās aktivitātes sporta nodarbībās, atbilstoši viņu fiziskajai sagatavotībai un interesēm, veicinot sportiskos sasniegumus;
3)
parasports – sports, tajā skaitā arī augstu sasniegumu sports, personām ar invaliditāti sporta veidos, kas iekļauti paraolimpiskās spēlēs;
4)
adaptīvais sports – sports personām ar invaliditāti sporta veidos, kas nav iekļauti paraolimpiskajās spēlēs un ir pielāgoti cilvēku fiziskajām spējām, kā arī personām ar garīgās attīstības traucējumiem;
5)
tautas sports - fiziskās aktivitātes vai sporta sacensības bez vecuma ierobežojuma ar mērķi veicināt, nostiprināt un uzlabot veselības stāvokli, sekmēt aktīvu brīvā laika pavadīšanu un sociālo attiecību veidošanu.
IInodaļaSporta nozares organizācijas
8.
pants.
Ministru kabineta kompetence sportā
Ministru kabinets nosaka:
1)
sporta treneru reģistrācijas un sertifikācijas kārtību un prasības, kādām jāatbilst sporta trenerim, sertifikācijas maksas kārtību, kā arī kvalifikācijas prasības sporta pedagogiem, izņemot tos pedagogus, kuri īsteno sporta izglītības programmas, ko attiecīgi nosaka Izglītības likums;
2)
sporta reģistra darbību un finansēšanas kārtību, iekļaujamās informācijas saturu un tās aktualizēšanas kārtību, apstrādājamo datu veidus un apjomu, iestādes, kuras sniedz datus sporta reģistram un saņem datus no sporta reģistra, datu saņemšanas nolūku, kā arī datu glabāšanas termiņus un apstrādes kārtību;
3)
Nacionālos antidopinga noteikumus;
4)
sporta federāciju atzīšanas, statusa zaudēšanas un darbības kontroles kārtību;
5)
Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvu, apstiprina tās nolikumu, kā arī nosaka lēmumu un atzinumu pieņemšanas kārtību;
6)
valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas kārtību un nosacījumus sporta organizācijām;
7)
kārtību, kādā Ministru kabinets var piešķirt un atņemt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā un naudas balvu apmēru Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām, un naudas balvu piešķiršanas un atņemšanas nosacījumus;
8)
individuālo komandu sporta veidu un komandu sporta spēļu veidu, kuru sagatavošanas un piedalīšanās Eiropas un pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās tiek finansēta no valsts budžeta, sarakstu un finansēšanas kārtību;
9)
kārtību, kādā norādāma informācija, ka sporta pasākums tiek līdzfinansēts no valsts budžeta, kā arī norādāmās informācijas saturu;
10)
prasības un kārtību, kādā organizē sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību;
11)
drošības prasības peldēšanas nodarbību norisei;
12)
ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumu apmēru, ko sporta organizācijai un sporta izglītības iestādei ir tiesības segt, neprasot attaisnojuma dokumentus.
9.
pants.
Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence sporta jomā
(1)
Izglītības un zinātnes ministrija pilda valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē.
(2)
Izglītības un zinātnes ministrija sporta jomā:
1)
īsteno vienotu valsts politiku;
2)
izstrādā normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus;
3)
īsteno un koordinē mērķtiecīgu starptautisko sadarbību sportā, kā arī koordinē Latvijas pārstāvību starptautiskajās sporta organizācijās;
4)
var slēgt deleģēšanas vai līdzdarbības līgumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ar privāto vai publisko tiesību subjektu:
a)
par individuālo olimpisko un paraolimpisko sporta veidu sportistu sagatavošanu dalībai olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs;
b)
par atsevišķu valsts atbalsta pasākumu īstenošanu sporta un parasporta veterāniem;
c)
publiska sporta muzeja darbības nodrošināšanai un ar to saistītu darbību izpildei uzturēt un attīstīt muzeja krājumu un nodrošināt tā saglabāšanu, nodrošināt muzeja krājuma un sporta vēstures informācijas un pētniecības pieejamību sabiedrībai, popularizēt Latvijas sporta kultūrvēsturisko mantojumu un veicināt sporta vēstures apguvi, kā arī veikt izglītojošo darbu un pētniecisko darbu muzeja krājuma izpētē un Latvijas sporta vēsturē;
d)
par Latvijā atzīto sporta federāciju darbības kontroli sporta jomā, par sporta federācijas statusa piešķiršanu, atteikumu to piešķirt vai par atzītās sporta federācijas statusa zaudēšanu, kā arī Latvijā atzīto sporta federāciju sadarbības koordinēšanu;
e)
par sporta trenera sertifikāta izsniegšanu, atteikumu izsniegt, apturēšanu uz laiku vai anulēšanu;
f)
par Sporta reģistra datu apstrādi un uzturēšanu.
5)
veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus.
10.
pants.
Citu nozaru ministriju kompetence sporta jomā
(1)
Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
1)
Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošajā profesionālās izglītības iestādē un Jaunsargu interešu izglītības programmas ietvaros nodrošina jauniešu fiziskās sagatavotības attīstību;
2)
nodrošina karavīru vispārējo fizisko sagatavotību;
3)
atbalsta sportistus Nacionālajos bruņotajos spēkos un Aizsardzības ministrijas padotības iestādēs;
4)
atbalsta atsevišķus sporta veidus Aizsardzības ministrijas iestādēs pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikuma un pēc Nacionālo bruņoto spēku ieteikuma par prioritārajiem sporta veidiem aizsardzības nozarē.
(2)
Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
1)
nodrošina Iekšlietu ministrijas un tās iestāžu nodarbināto vispārējo un speciālo profesionālo fizisko sagatavotību;
2)
atbalsta sportistu — Iekšlietu ministrijas un tās iestāžu nodarbināto— treniņu un sacensību iespējas;
3)
atbalsta atsevišķus sporta veidus Iekšlietu ministrijas iestādēs sadarbībā ar attiecīgajos sporta veidos atzītajām sporta federācijām pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikuma.
(3)
Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
1)
sadarbojas ar biedrību "Latvijas Paralimpiskā komiteja" un atbilstoši Labklājības ministrijas noteiktiem kritērijiem nodrošina sportistu ar invaliditāti aprūpes programmu īstenošanu un tehniskos palīglīdzekļus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam;
2)
nodrošina atbalstu nedzirdīgajiem sportistiem surdotulka pakalpojuma nodrošināšanai Latvijas Nedzirdīgo savienības nodrošinātā pakalpojuma ietvaros.
(4)
Tieslietu ministrija un tās padotības iestādes nodrošina iespēju nodarboties ar sportu ieslodzījuma vietās atbilstoši normatīvajiem aktiem par drošības līdzekļa — apcietinājuma un brīvības atņemšanas soda izpildi.
1)
piedalās iedzīvotāju fizisko aktivitāšu veicināšanā.
(5)
Veselības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
1)
piedalās iedzīvotāju fizisko aktivitāšu veicināšanā, nodrošinot Latvijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu sporta jomā savas kompetences ietvaros;
2)
nodrošina ar nepilngadīgu sportistu un paaugstinātai fiziskai slodzei pakļautu bērnu fizisko attīstību un fizisko sagatavotību saistīto datu apkopošanu un analīzi;
3)
organizē sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
4)
īsteno 2005.gada 19.oktobra Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā un Eiropas Padomes 1989.gada 16.novembra Antidopinga konvencijas Nr.135 (turpmāk — antidopinga konvencijas) noteikumu ieviešanai nepieciešamos pasākumus;
5)
koordinē sporta medicīnas jautājumus valstī.
(6)
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju veicina starptautiska mēroga sporta pasākumu norisi Latvijā ar mērķi radīt pozitīvu ekonomisko ietekmi un veicināt Latvijas valsts tēla starptautisko atpazīstamību.
11.
pants.
Izglītības kvalitātes valsts dienests
Izglītības kvalitātes valsts dienests sporta jomu reglamentējošo normatīvo aktu ietvarā veic sporta izglītības iestāžu darbības uzraudzību, sniedz ieteikumus sporta izglītības kvalitātes pilnveidei un uzlabošanai.
12.
pants.
Pašvaldību kompetence sporta jomā
(1)
Pašvaldība savā administratīvajā teritorijā, veicinot veselīga dzīvesveida īstenošanu un sporta attīstību, izstrādā sporta attīstības stratēģiju, kā arī ir tiesīga:
1)
noteikt par sporta jomu atbildīgo institūciju;
2)
būvēt, uzturēt un attīstīt pašvaldību sporta bāzes, tai skaitā, nodrošinot to pieejamību personām ar invaliditāti un parasportistiem;
3)
piešķirt finansējumu kapitālsabiedrībām neatkarīgi no to juridiskā statusa un nodrošināt tās ar nepieciešamo aprīkojumu;
4)
sekmēt un finansiāli atbalstīt sporta organizāciju veidošanu un darbību;
5)
atbalstīt sporta darbinieku profesionālo tālākizglītību un profesionālās pilnveides izglītību;
6)
līdzfinansēt sporta sacensības, organizēt un koordinēt sporta sacensību un veselību veicinošu pasākumu norisi, sniegt atbalstu sporta pasākumu organizēšanai;
7)
atbalstīt pašvaldības labākos sportistus dalībai valsts un starptautiskās sporta sacensībās, ja ir ievēroti starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumi, godīgas spēles principi, antidopinga konvenciju noteikumi;
8)
atbalstīt un līdzfinansēt bērnu un jauniešu izglītošanos sporta izglītības iestādēs;
(2)
Pašvaldība finansē akreditētās pašvaldības sporta izglītības iestādēs licencēto sporta izglītības programmu īstenošanu. Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka kārtību un kritērijus pašvaldības finansējuma piešķiršanai akreditētām privātām sporta izglītības iestādēm savā administratīvajā teritorijā.
(3)
Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka kārtību, kādā piešķir pašvaldības finansējumu šā panta pirmās daļas 3., 4., 6., 7., un 8. punktā minētajos gadījumos, un finansējuma piešķiršanas nosacījumus.
(4)
Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka kārtību, kādā pašvaldība var piešķirt Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā.
(5)
Latvijas pašvaldību sadarbību sporta jomā koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība".
13.
pants.
Valsts sporta fonds
(1)
Valsts sporta fonds veicina Latvijas sporta attīstību, atbalsta sportistus un sporta pasākumu īstenošanu, sekmē sporta darbinieku izglītības iegūšanu un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu.
(2)
Sporta organizācijas un sporta darbinieki var saņemt finanšu līdzekļus no Valsts sporta fonda.
(3)
Sporta pasākumu īstenošanu var finansēt no Valsts sporta fonda līdzekļiem.
(4)
Valsts sporta fonda darbību nosaka atsevišķs likums.
14.
pants.
Sporta reģistrs
(1)
Sporta reģistra mērķis ir nodrošināt nepieciešamās informācijas uzskaiti un apriti valsts, pašvaldību, izglītības iestāžu, sporta organizāciju un ārstniecības iestāžu, kuras nodrošina sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, funkciju īstenošanai sporta jomā.
(2)
Sporta reģistrā iekļauj un aktualizē šādu informāciju:
1)
par sporta bāzēm, tostarp nacionālajām sporta bāzēm;
2)
par sporta organizācijām;
3)
personas datus, tostarp par sporta tiesnešiem, sporta treneriem un sportistiem (arī bērniem un jauniešiem) ar mērķi identificēt minēto personu sasniegumus, sportiskos rezultātus un veselības aprūpes pakalpojumu nepieciešamību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
4)
sporta trenera sertifikācijas datus;
5)
valsts finansējuma piešķiršanai un efektīvai pārvaldībai, tostarp apkopšanai un uzkrāšanai nepieciešamos datus.
6)
informāciju par antidopinga pārbaudēm;
7)
informāciju par sporta aģentiem.
(3)
Valsts, pašvaldību, izglītības iestādēm un sporta organizācijām ir pienākums regulāri, savlaicīgi un kvalitatīvi ievadīt vai aktualizēt nepieciešamo informāciju Sporta reģistrā.
15.
pants.
Latvijas Nacionālā sporta padome
(1)
Latvijas Nacionālā sporta padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir piedalīties līdzsvarotas sporta nozares attīstības politikas veidošanā un īstenošanā, veicinot sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, tostarp saskaņojot pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību, olimpisko un paraolimpisko spēļu organizēšanas norisi Latvijā.
(2)
Latvijas Nacionālo sporta padomi un tās priekšsēdētāju apstiprina Ministru kabinets. Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā ir aizsardzības ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, veselības ministrs, izglītības un zinātnes ministra noteiktā par sportu atbildīgā augstākā valsts amatpersona, šajā likumā noteikto sporta organizāciju vadītāji un citu sporta organizāciju vadītāji. Sporta organizāciju vadītāji veido pusi no padomes sastāva. Ministru kabinets Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā var iekļaut arī citus locekļus, bet ne vairāk kā trīs Ministru kabineta locekļus un trīs sporta organizāciju vadītājus, ievērojot, ka papildus iekļauto Ministru kabineta locekļu skaitam un sporta federāciju vadītāju skaitam jābūt vienādam.
(3)
Latvijas Nacionālās sporta padomes funkcijas, pienākumus un uzdevumus nosaka Ministru kabinets.
16.
pants.
Sporta federācijas
(1)
Sporta federācijas izveido ar mērķi vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta un parasporta veidā vai sporta darbības jomā, pārstāvēt šo sporta veidu vai sporta darbības jomu attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijās, ja šī federācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā. Sporta federācija var pārstāvēt vairākus sporta veidus. Vienā sporta veidā var atzīt tikai vienu sporta federāciju.
(2)
Latvijā atzītā sporta federācija:
1)
izdod noteikumus, piemēram, sporta veida noteikumi, sporta darbinieku kvalifikācijas prasības, sporta sacensību norises noteikumi, kas ir publiski pieejami attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē un ir saistoši iesaistītajām personām;
2)
īsteno metodisko darbu attiecīgajā sporta veidā, nodrošinot metodisko atbalstu un sporta speciālistu profesionālo pilnveidi profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm un izglītības iestādēm, kas īsteno sporta izglītības programmas attiecīgajā sporta veidā;
3)
ievērojot valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu sportā, koordinē profesionālās ievirzes sporta veida izglītības un sporta interešu izglītības paraugprogrammas izstrādi, tās apstiprina un publicē attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē. Minētās paraugprogrammas ir saistošas profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm;
4)
piešķir valsts izlases statusu individuālo sporta veidu, individuālo komandu sporta veidu un komandu sporta spēļu sporta komandai attiecīgajā sporta veidā;
5)
organizē valsts izlases sporta komandas dalību starptautiskajās sporta sacensībās;
6)
organizē valsts sacensības.
(3)
Valsts sacensības ir Latvijā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā iekļautās un organizētās sacensības, valsts čempionāti un kausa izcīņas jauniešiem, junioriem un pieaugušajiem, kas paredzētas labākā sporta veida sportista vai komandas noteikšanai valstī.
(4)
Nacionālās simbolikas un valsts tēla izmantošanu starptautiskajās sporta sacensībās sportists vai sporta komanda saskaņo ar attiecīgo sporta federāciju.
17.
pants.
Sporta federācijas atzīšanas statusa piešķiršanas un statusa zaudēšanas kritēriji
(1)
Sporta federācija tiek atzīta, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:
1)
sporta federācijas statūtos noteiktais darbības mērķis ir attiecīgā sporta veida vai sporta darbības jomas attīstīšana, aizsargāšana un popularizēšana valstī;
2)
sporta federācijas pārstāvētajā sporta veidā tiek organizētas sporta sacensības;
3)
sporta federācija nodrošina pārstāvības tiesību atbilstību sporta federācijas statūtos norādītajam izpildinstitūcijas pilnvaru termiņam;
4)
sporta federācijas biedri ir tikai juridiskās personas vai sporta izglītības iestādes, kurām nav juridiskās personas statusa, atbilstoši dotajam pilnvarojumam;
5)
sporta federācijas izpildinstitūcijas loceklis ir Latvijas pilsonis, kuram ir nevainojama reputācija un kura nav sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, vai kura sodīta par šādiem noziegumiem, bet kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta;
6)
sporta federācija savā darbībā ievēro šā likuma 4.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktos principus un antidopinga konvenciju prasības;
7)
informācija par sporta federāciju, tās darbību regulējošiem dokumentiem sporta jomā, pieņemtajiem lēmumiem, finanšu pārskatiem un tās rīkotajiem pasākumiem, tostarp sacensībām, ir pieejama federācijas tīmekļvietnē.
8)
sporta federācija ir izdevusi sporta veida noteikumus un sporta sacensību norises noteikumus, kas atbilst sporta veidu attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijas sporta veida noteikumiem un sporta sacensību norises noteikumiem.
(2)
Atzītās sporta federācijas statuss tiek zaudēts, ja:
1)
sporta federācijas darbība neatbilst šā likuma 17. panta pirmajā daļā un 35.panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem;
2)
ir konstatēti sporta normatīvo aktu un sporta federācijas statūtu pārkāpumi sporta federācijas darbībā;
3)
sporta federācija ir izdevusi sporta veida noteikumus un sporta sacensību norises noteikumus, kas neatbilst sporta veidu attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijas sporta veida noteikumiem un sporta sacensību norises noteikumiem;
4)
sporta federācija savā darbībā nav ievērojusi šā likuma 4.panta pirmajā un otrajā daļā minētos sporta principus.
(3)
Lēmuma par sporta federācijas statusa atzīšanu, atteikumu to atzīt vai lēmuma par atzītās sporta federācijas statusa zaudēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
18.
pants.
Lēmuma par sporta federācijas statusa atzīšanu un statusa zaudēšanu pieņemšanas kārtība
(1)
Privāto vai publisko tiesību subjekts, kuram ir deleģēts šā likuma 9. panta otrās daļas 4. punkta d) apakšpunktā minētais valsts pārvaldes uzdevums, ir tiesīgs izdot administratīvos aktus.
(2)
Šī panta pirmajā daļā minētos administratīvos aktus var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā Izglītības un zinātnes ministrijā.
19.
pants.
Latvijas Olimpiskā komiteja
(1)
Biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja" vada olimpisko kustību, koordinē Latvijā atzīto olimpisko sporta veidu federāciju sadarbību, tai skaitā pārstāv un īsteno to kopīgās intereses Starptautiskās Olimpiskās komitejas apstiprinātajos olimpiskajos sporta veidos.
(2)
Biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja", sadarbojoties ar valsts un pašvaldību iestādēm, īsteno šādas programmas:
1)
olimpiskās izglītības programmu;
2)
olimpiskās kustības jaunatnes programmu;
3)
olimpiskās kustības reģionālās attīstības programmu;
4)
olimpisko sporta veidu attīstības programmu;
5)
valsts labāko sportistu dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās un reģionālajās kompleksajās sacensībās.
20.
pants.
Latvijas Paralimpiskā komiteja
(1)
Biedrība “Latvijas Paralimpiskā komiteja” vada paraolimpisko kustību, koordinē Latvijā atzīto sportistu ar invaliditāti sporta federāciju sadarbību, kā arī pārstāv un īsteno to kopīgās intereses Starptautiskās Paralimpiskās komitejas apstiprinātajos sporta veidos.
(2)
Biedrība “Latvijas Paralimpiskā komiteja”, sadarbojoties ar valsts un pašvaldību iestādēm, īsteno šādas programmas:
1)
paraolimpisko izglītības programmu;
2)
bērnu un jauniešu parasporta kustības programmu;
3)
paraolimpiskās kustības reģionālās attīstības programmu;
4)
paraolimpisko sporta veidu attīstības programmu;
5)
paraolimpiskās vienības darbības nodrošinājumam;
6)
valsts labāko sportistu dalībai paraolimpiskās spēlēs, jaunatnes paraolimpiādēs un citās starptautiskajās un reģionālajās kompleksajās sacensībās.
IIInodaļaSporta finansēšana
21.
pants.
Sporta finansējums
(1)
Valsts budžeta līdzekļus sportam, tostarp šajā likumā noteiktajām koordinējošām sporta organizācijām - biedrībai “Latvijas Olimpiskā komiteja”, biedrībai “Latvijas Paralimpiskā komiteja” un Latvijā atzītajām sporta federācijām un organizācijām, kurām deleģēti noteikti valsts pārvaldes uzdevumi sportā, piešķir saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu, ievērojot Ministru kabineta noteikto kārtību un nosacījumus. Valsts un pašvaldība prioritāri finansē bērnu un jauniešu sportu.
(2)
Ja sportists, sporta organizācija vai sporta darbinieks nepilda šajā likumā, pašvaldību saistošajos noteikumos, citos sporta jomu regulējošos normatīvajos aktos, antidopinga konvencijās vai līgumā par valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļu piešķiršanu noteiktos pienākumus, institūcija, kura piešķīrusi finanšu līdzekļus, izvērtē pārkāpuma raksturu un pieņem lēmumu par attiecīgajam sportistam, sporta organizācijai vai sporta darbiniekam piešķirto finanšu līdzekļu izmaksas pārtraukšanu un citu līgumā paredzēto sankciju piemērošanu, kā arī izvērtē un lemj par turpmāku rīcību ar finanšu līdzekļiem.
22.
pants.
Ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darba veikšanu saistīto izdevumu kompensācija
(1)
Sporta organizācijai un sporta izglītības iestādei ir tiesības segt ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam apmēram, neprasot attaisnojuma dokumentus, lai atlīdzinātu ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus sacensībās, kas iekļautas Latvijā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā un publicētas attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē.
(2)
Izdevumi, kas saistīti ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu, atlīdzināmi personai:
1)
kurai ir attiecīgā sporta veida sporta tiesneša sertifikāts vai kurai ir iegūta vai turpina iegūt profesionālās ievirzes sporta izglītību akreditētā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādē;
2)
kura nesaņem atlīdzību saskaņā ar līgumu, kas noslēgts par sporta tiesneša pakalpojuma nodrošināšanu tajās pašās sacensībās.
23.
pants.
Naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā
(1)
Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām var piešķirt balvas, tai skaitā naudas balvas, par izciliem sasniegumiem sportā. Naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā var piešķirt Ministru kabinets un pašvaldības.
(2)
Ja Latvijas sportists, viņu treneris, sportistu apkalpojošais sporta darbinieks, tai skaitā sporta ārsts, apkalpojošais personāls un attiecīgā sporta federācija nepilda šajā likumā, pašvaldības saistošajos noteikumos, citos sporta jomu regulējošos normatīvajos aktos, antidopinga konvencijās vai līgumā par valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļu piešķiršanu noteiktos pienākumus, institūcija, kura piešķīrusi naudas balvu, izvērtē pārkāpuma raksturu un pieņem lēmumu par naudas balvas atņemšanu.
IVnodaļaAntidopinga noteikumi
24.
pants.
Nacionālie antidopinga noteikumi
(1)
Antidopinga jomu regulē antidopinga konvenciju noteikumi un Ministru kabineta izdoti Nacionālie antidopinga noteikumi.
(2)
Nacionālie antidopinga noteikumi ietver dopinga definīciju, nosaka antidopinga noteikumu pārkāpumus, reglamentē to pierādīšanas kārtību un termiņus, rezultātu anulēšanu un sankcijas, kārtību un termiņus, kādos iesniedz un izskata pārsūdzības par antidopinga jomā iesaistīto institūciju pieņemtajiem lēmumiem, antidopinga jomā iesaistīto institūciju lēmumu atzīšanas kārtību un termiņus, ierobežojošos noteikumus sankciju piemērošanai, kā arī citus noteikumus atbilstoši antidopinga konvencijām.
25.
pants.
Latvijas Antidopinga birojs
(1)
Latvijas Antidopinga birojs:
1)
nodrošina antidopinga konvenciju noteikumu un Nacionālo antidopinga noteikumu ievērošanu;
2)
sagatavo un apstiprina ikgadējo dopinga kontroļu analīžu plānu un ikgadējo pārbaudāmo sportistu reģistru, kā arī ir tiesīgs veidot citus reģistrus, kas satur informāciju par sportistiem dopinga kontroļu plānošanas un veikšanas nolūkos, tai skaitā par sportistu atrašanās vietu;
3)
nodrošina sporta sacensību un ārpussacensību dopinga kontroles laikā no sportistiem iegūto paraugu savākšanu un analīžu veikšanu Pasaules Antidopinga aģentūras akreditētā laboratorijā;
4)
veic antidopinga noteikumu pārkāpumu pārbaudi un izmeklēšanu;
5)
ja konstatē antidopinga noteikumu pārkāpumu, ir tiesīgs noteikt sportistam, sporta darbiniekam vai sporta aģentam pagaidu aizliegumu piedalīties sporta sacensībās, pildīt sporta darbinieka vai sporta aģenta darba pienākumus vai veikt jebkādas citas darbības sporta jomā, izņemot individuālas fiziskās aktivitātes un dalību Latvijas Antidopinga biroja apstiprinātā izglītības vai rehabilitācijas programmā;
6)
ja konstatē antidopinga noteikumu pārkāpumu, ir tiesīgs pieņemt lēmumu par sportista vai sporta darbinieka antidopinga noteikumu pārkāpumu. Šo lēmumu pieņemšanā nav piemērojams Administratīvā procesa likums;
7)
ja konstatē antidopinga noteikumu pārkāpumu, ir tiesīgs slēgt vienošanos ar sportistu vai sporta darbinieku par antidopinga noteikumu pārkāpuma atzīšanu un noteikto sankciju piemērošanu;
8)
ja konstatē antidopinga noteikumu pārkāpumu, vēršas Disciplinārajā antidopinga komisijā, izņemot gadījumus, kas minēti šā likuma 26.panta ceturtajā un piektajā daļā;
9)
nodrošina Disciplinārās antidopinga komisijas, Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas un Pārsūdzības komisijas lēmumu izpildes kontroli;
10)
īsteno izglītojošus un pētnieciskus pasākumus antidopinga jomā;
11)
veic personas datu, tai skaitā veselības datu, apstrādi atbilstoši personas datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu antidopinga konvenciju noteikumu un Nacionālo antidopinga noteikumu izpildi;
12)
veic citus antidopinga jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos pasākumus.
(2)
Latvijas Antidopinga birojs ir veselības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kurai tiek piešķirti finanšu līdzekļi darbības īstenošanai un kurai ir savs personāls.
(3)
Sportists vai sporta darbinieks sūdzības par šā panta pirmās daļas 2., 3., 4., un 8. punktā minētajiem Latvijas Antidopinga biroja pasākumiem var iesniegt starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā vai Pasaules Antidopinga aģentūrā atbilstoši antidopinga konvenciju noteikumiem vai Nacionālajiem antidopinga noteikumiem. Sportists vai sporta darbinieks sūdzību par šā panta pirmās daļas 5. punktā minēto lēmumu var iesniegt izskatīšanai Disciplinārajā antidopinga komisijā. Disciplinārās antidopinga komisijas pieņemto lēmumu sportists vai sporta darbinieks ir tiesīgs pārsūdzēt Pārsūdzības komisijā vai starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā, ja pārkāpums ir saistīts ar starptautiska līmeņa sportistu (sportists, kas piedalās starptautiskās sporta sacensībās) vai tā dalību starptautiskā sporta pasākumā, kā to noteikušas starptautiskās organizācijas atbilstoši antidopinga konvenciju noteikumiem vai Nacionālajiem antidopinga noteikumiem.
(4)
Ministru kabinets nosaka kārtību, nosacījumus un termiņus, kādos Latvijas Antidopinga birojs pieņem lēmumus par antidopinga noteikumu pārkāpumiem, slēdz vienošanos ar sportistu vai sporta darbinieku par antidopinga noteikumu pārkāpuma atzīšanu un piemēro sankcijas.
(5)
Latvijas Antidopinga biroja lēmumus, kas pieņemti atbilstoši šā likuma 26. panta ceturtajai daļai, var pārsūdzēt Pārsūdzības komisijā atbilstoši šā likuma 27. panta pirmajai daļai vai starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā, ja lēmums ir pieņemts par starptautiska līmeņa sportistu vai ir saistīts ar dalību starptautiskā sporta pasākumā atbilstoši antidopinga konvenciju noteikumiem vai Nacionālajiem antidopinga noteikumiem. Šo sūdzību izskatīšanā nav piemērojams Administratīvā procesa likums.
26.
pants.
Disciplinārā antidopinga komisija
(1)
Disciplinārā antidopinga komisija atbilstoši Nacionālajiem antidopinga noteikumiem, šā panta devītajā daļā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem un šā likuma 25. panta pirmās daļas 6. un 9. punktā noteiktajam:
1)
izskata sportista vai sporta darbinieka sūdzības par piešķirtā pagaidu aizlieguma noteikšanas pamatotību un pieņem lēmumu;
2)
izskata antidopinga noteikumu pārkāpumus, pieņem lēmumu par tiem un par sportistam vai sporta darbiniekam piemērojamām soda sankcijām, izņemot gadījumus, kas minēti šā panta ceturtajā un piektajā daļā.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņemšanā nav piemērojams Administratīvā procesa likums.
(3)
Disciplinārajā antidopinga komisijā vēršas Latvijas Antidopinga birojs, ja ir konstatēts iespējams antidopinga noteikumu pārkāpums.
(4)
Disciplinārā antidopinga komisija neizskata sportista vai sporta darbinieka antidopinga noteikumu pārkāpumu, ja sportists vai sporta darbinieks personīgi ir atteicies no lietas izskatīšanas tiesībām vai ja sportists vai sporta darbinieks lēmumā noteiktā termiņā atbilstoši Nacionālajiem antidopinga noteikumiem nav apstrīdējis Latvijas Antidopinga biroja konstatēto antidopinga noteikumu pārkāpumu un noteiktās sankcijas.
(5)
Disciplinārā antidopinga komisija neizskata sportista vai sporta darbinieka antidopinga noteikumu pārkāpumu, ja Latvijas Antidopinga birojs ir noslēdzis vienošanos ar sportistu vai sporta darbinieku par antidopinga noteikumu pārkāpuma atzīšanu un noteikto sankciju piemērošanu.
(6)
Lai izskatītu šā panta pirmajā daļā minētos iespējamos antidopinga noteikumu pārkāpumus, Disciplinārā antidopinga komisija veic personas datu, tai skaitā veselības datu, apstrādi atbilstoši personas datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
(7)
Disciplinārās antidopinga komisijas lēmumi ir saistoši sportistiem, sporta organizācijām un sporta darbiniekiem. Sūdzības par Disciplinārās antidopinga komisijas lēmumiem Latvijas Antidopinga birojs, sportists vai sporta darbinieks var iesniegt Pārsūdzības komisijai vai starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā atbilstoši antidopinga konvenciju noteikumiem vai Nacionālajiem antidopinga noteikumiem. Šo sūdzību izskatīšanā nav piemērojams Administratīvā procesa likums.
(8)
Disciplināro antidopinga komisiju izveido Latvijas Antidopinga birojs, tās sastāvā iekļaujot vismaz piecas personas (tostarp juristu, sporta ārstu, sporta darbinieku un sportistu). Ministru kabinets nosaka pārkāpumu lietas izskatīšanas procedūru, principus un kārtību, kādā Latvijas Antidopinga birojs izveido Disciplināro antidopinga komisiju, kā arī Disciplinārās antidopinga komisijas locekļu pilnvaru termiņu.
(9)
Ministru kabinets nosaka kārtību un termiņus, kādos Latvijas Antidopinga birojs vēršas Disciplinārajā antidopinga komisijā, un kārtību un termiņus, kādos Disciplinārā antidopinga komisija izskata iespējamos antidopinga noteikumu pārkāpumus un pieņem par tiem lēmumus.
27.
pants.
Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisija
(1)
Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisija izskata sportista iesniegto terapeitiskās lietošanas izņēmumu pieteikuma anketu un pieņem lēmumu par terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļaujas piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt saskaņā ar šā panta sestās daļas noteikumiem. Šo lēmumu pieņemšanā nav piemērojams Administratīvā procesa likums.
(2)
Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijā, iesniedzot terapeitiskās lietošanas izņēmumu pieteikuma anketu Latvijas Antidopinga birojam, vēršas sportists, kurš nav starptautiska līmeņa sportists un kuram, pamatojoties uz medicīniskām indikācijām, nepieciešams lietot zāles, kuru sastāvā ir aizliegtās vielas, kas iekļautas 2005. gada 19. oktobra Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā 1. pielikumā, vai nepieciešams lietot aizliegtās metodes, kas iekļautas minētajā dokumentā.
(3)
Lai pieņemtu šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisija veic personas datu, tai skaitā veselības datu, apstrādi atbilstoši personas datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
(4)
Terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļauja dod tiesības sportistam lietot šā panta otrajā daļā minētās aizliegtās vielas vai aizliegtās metodes medicīnisku iemeslu dēļ. Sūdzības par terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļaujas neizsniegšanu var iesniegt Pārsūdzības komisijai atbilstoši antidopinga konvenciju noteikumiem vai Nacionālajiem antidopinga noteikumiem. Šo sūdzību izskatīšanā nav piemērojams Administratīvā procesa likums.
(5)
Sportists vai Latvijas Antidopinga birojs var iesniegt Pasaules Antidopinga aģentūrai lūgumu pārskatīt attiecīgās starptautiskās sporta federācijas Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas lēmumu neatzīt Latvijas Antidopinga biroja Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas piešķirto terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļauju.
(6)
Sūdzību par Pasaules Antidopinga aģentūras lēmumu atcelt Latvijas Antidopinga biroja Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas piešķirto terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļauju sportists vai Latvijas Antidopinga birojs var iesniegt starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā.
(7)
Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisiju izveido Latvijas Antidopinga birojs. Atbilstoši 2005. gada 19. oktobra Starptautiskajā konvencijā pret dopingu sportā noteiktajām prasībām šīs komisijas sastāvā iekļauj vismaz trīs Latvijas Ārstu biedrības izvirzītus ārstus, kuri spēj izskatīt lietas taisnīgi, objektīvi un neatkarīgi. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijas Antidopinga birojs izveido Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisiju un komisijas locekļu pilnvaru termiņu.
(8)
Ministru kabinets nosaka kārtību un termiņus, kādos sportists iesniedz terapeitiskās lietošanas izņēmumu pieteikuma anketu, kārtību un termiņus, kādos Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisija pieņem lēmumu par terapeitiskās lietošanas izņēmumiem, kā arī nosaka lietas izskatīšanas procedūru un principus.
28.
pants.
Pārsūdzības komisija
(1)
Pārsūdzības komisija atbilstoši antidopinga konvenciju noteikumiem un Nacionālajiem antidopinga noteikumiem izskata (izņemot gadījumus, kas ir saistīti ar starptautiska līmeņa sportistu vai dalību starptautiskā sporta pasākumā):
1)
sportistu vai sporta darbinieku sūdzības par Disciplinārās antidopinga komisijas lēmumiem noteikt pagaidu aizliegumu piedalīties sporta sacensībās vai veikt jebkādas citas darbības sporta jomā, izņemot individuālas fiziskās aktivitātes un dalību Latvijas Antidopinga biroja apstiprinātā izglītības vai rehabilitācijas programmā;
2)
sportistu sūdzības par Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas lēmumiem nepiešķirt terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļauju;
3)
sūdzības par Disciplinārās antidopinga komisijas vai Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem par antidopinga noteikumu pārkāpuma konstatēšanu, sankciju piemērošanu vai nepiemērošanu, kā arī lēmumiem, kuros antidopinga noteikumu pārkāpums nav konstatēts;
4)
sūdzības par Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem neturpināt antidopinga noteikumu pārkāpuma izskatīšanu pēc nelabvēlīgu dopinga kontroles analīžu rezultātu vai netipisku dopinga kontroles atradņu saņemšanas, kā arī pēc pārbaudes un izmeklēšanas veikšanas;
5)
sūdzības par Disciplinārās antidopinga komisijas lēmumiem atcelt pagaidu aizliegumu vai par Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem nenoteikt pagaidu aizliegumu, kā arī nenodrošināt sūdzības iesniegšanas un pārsūdzības tiesības sportistam un sporta darbiniekam pagaidu aizlieguma noteikšanas gadījumā;
6)
sūdzības par Disciplinārās antidopinga komisijas vai Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem, kad Latvijas Antidopinga birojam nav bijušas tiesības pieņemt lēmumus par antidopinga noteikumu pārkāpumiem un sankcijām;
7)
sūdzības par Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem nenodrošināt sportistam vai sporta darbiniekam tiesības slēgt vienošanos par antidopinga noteikumu pārkāpuma atzīšanu un sankciju piemērošanu, neatzīt citu antidopinga organizāciju pieņemtos lēmumus par saistošiem, kā arī pārtraukt antidopinga noteikumu pārkāpuma izskatīšanu citu iemeslu dēļ;
8)
sūdzības par Disciplinārās antidopinga komisijas vai Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem attiecībā uz sportistam vai sporta darbiniekam noteikto sankciju vai pagaidu aizlieguma neievērošanu;
9)
sūdzības par Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem saistībā ar sportista vai sporta darbinieka sniegtu būtisku palīdzību citu antidopinga noteikumu pārkāpumu atklāšanā;
10)
sūdzības par Pasaules Antidopinga aģentūras lēmumiem nepiešķirt sportistam izņēmumu attiecībā uz paziņojuma sniegšanu sešus mēnešus pirms atgriešanās sportā, kā arī par Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem attiecībā uz sportistam vai sporta darbiniekam noteikto sankciju pārskatīšanu atbilstoši antidopinga konvencijas noteikumiem.
(2)
Sūdzības par Disciplinārās antidopinga komisijas vai Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem, kas pieņemti par starptautiska līmeņa sportistiem vai ir saistīti ar dalību starptautiskā sporta pasākumā, sūdzības par Pasaules Antidopinga aģentūras lēmumiem, kuros noteikts atbildīgais par antidopinga noteikumu pārkāpuma pārbaudes un izmeklēšanas veikšanu atbilstoši šā likuma 25. panta pirmās daļas 4. punktam, kā arī sūdzības par to, ka Latvijas Antidopinga birojs ir atteicies no pārbaudes vai izmeklēšanas veikšanas vai pārbaudi un izmeklēšanu nav veicis saprātīgā termiņā pēc pārbaudes un izmeklēšanas nodošanas Latvijas Antidopinga birojam, ir iesniedzamas starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā.
(3)
Lai izskatītu šā panta pirmajā daļā minētās sūdzības, Pārsūdzības komisija veic personas datu, tai skaitā veselības datu, apstrādi atbilstoši personas datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
(4)
Pārsūdzības komisijas lēmumi ir saistoši sportistiem, sporta organizācijām un sporta darbiniekiem un nav pārsūdzami.
(5)
Ministru kabinets nosaka kārtību un lietas izskatīšanas procedūru, Pārsūdzības komisijas sastāvu, pilnvaru termiņu, kas nepārsniedz četrus gadus, iekļaujot vismaz piecas personas (tostarp juristu, ārstu, sporta darbinieku un sportistu), kuras spēj izskatīt lietas taisnīgi, objektīvi un neatkarīgi. Viens un tas pats pārstāvis var tikt izvirzīts iekļaušanai Pārsūdzības komisijas sastāvā ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas. Iekļaušanai Pārsūdzības komisijas sastāvā neizvirza pārstāvi, kas ir iekļauts Disciplinārās antidopinga komisijas vai Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas sastāvā.
29.
pants.
Starptautisko sporta organizāciju un citu dalībvalstu antidopinga organizāciju pārsūdzības tiesību īstenošana
Pasaules Antidopinga aģentūra, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Starptautiskā Paralimpiskā komiteja, starptautiskās sporta organizācijas un citas dalībvalstu antidopinga organizācijas pārsūdzības tiesības par Latvijas Antidopinga biroja, Disciplinārās antidopinga komisijas un Pārsūdzības komisijas pieņemtajiem lēmumiem īsteno atbilstoši antidopinga konvencijām.
VnodaļaSporta pasākumu un sacensību organizēšana
30.
pants.
Sporta pasākumu organizēšana
(1)
Sporta pasākuma organizators pasākuma norises vietā un laikā nodrošina sabiedrisko kārtību, medicīniskās palīdzības pieejamību, higiēnas, ugunsdrošības, drošības tehnikas un citu drošības noteikumu un normatīvo aktu ievērošanu.
(2)
Sportistu, skatītāju un citu sporta pasākuma norisē iesaistīto personu pienākums ir ievērot sporta pasākuma organizatora norādījumus, kas saistīti ar sabiedrisko kārtību un drošību un citu drošības noteikumu ievērošanu.
(3)
Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā publiska sporta pasākuma organizators pasākuma rīkošanai saņem tās pašvaldības atļauju, kuras administratīvajā teritorijā paredzēta pasākuma norise, vai informēt šo pašvaldību par pasākuma norises laiku un vietu.
(4)
Sporta sacensības notiek saskaņā ar sacensību organizatora apstiprinātu sporta sacensību nolikumu, kurā norādāma šāda informācija:
1)
sporta sacensību nosaukums, norises laiks un programma vai dienaskārtība;
2)
sporta sacensību norises vieta un to raksturojošā informācija;
3)
sporta sacensību organizators (juridiskajai personai — nosaukums un reģistrācijas numurs; fiziskajai personai — vārds, uzvārds) un kontaktinformācija;
4)
par sporta sacensību organizēšanu un drošību atbildīgais sporta darbinieks (vārds, uzvārds) un kontaktinformācija;
5)
personu datu apstrādes noteikumi;
6)
sporta veids un sporta sacensību norises noteikumi, atbilstoši kuriem norisinās sporta sacensības;
7)
informācija par sacensību norises vietas (trases) un sacensību galvenā tiesneša kvalifikācijas atbilstību šā panta sestās daļas noteikumiem — ja tiek rīkotas sporta sacensības autosportā, motosportā vai ūdens motosportā.
(5)
Sporta sacensības autosportā, motosportā vai ūdens motosportā atļauts rīkot tikai licencētā pastāvīgā vai uz laiku ierīkotā attiecīgo sporta sacensību norises vietā (trasē) un attiecīgajā sporta veidā licencēta atbilstošas kategorijas galvenā tiesneša vadībā.
(6)
Ministru kabinets nosaka licencēšanas prasības un kārtību, kādā licencējamas trases un galvenie tiesneši attiecīgajā sporta veidā.
31.
pants.
Olimpisko un paraolimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību organizēšana
(1)
Olimpisko un paraolimpisko spēļu organizētāju Latvijā izraugās un tā darbību pārrauga biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja" sadarbībā ar biedrību “Latvijas Paralimpiskā komiteja”.
(2)
Pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensības organizē sporta federācijas.
32.
pants.
Manipulācija ar sporta sacensībām
(1)
Manipulācija ar sporta sacensībām ir aizliegta.
(2)
Sporta organizācijām un sporta darbiniekiem ir pienākums veikt visas nepieciešamās darbības, lai novērstu manipulāciju ar sporta sacensībām, tai skaitā nekavējoties ziņot tiesībaizsardzības iestādēm un attiecīgā sporta veida federācijai par jebkuras spēles vai sacensību rezultātu attīstības, iesaistīto personu uzvedības vai sportista snieguma aspektu, kurā sportists piedalās vai kurā sportistam ir kāda tieša vai netieša ietekme.
33.
pants.
Aizliegums organizēt sporta sacensības
(1)
Latvijas Republikā ir aizliegts organizēt šādas sporta spēļu komandu sporta sacensības:
1)
Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas nacionālos čempionātus un nacionālo kausu izcīņas;
2)
sporta sacensības tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kur vairāk nekā puse dalībnieku ir komandas no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas.
(2)
Latvijas Republikā ir aizliegts organizēt komandu sporta spēļu valsts izlases (pieaugušo, jauniešu un junioru) (turpmāk šajā pantā — valsts izlase) sacensības, kurās piedalās Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valsts izlases zem sava karoga vai neitrālā statusā.
VInodaļaSportistu un sporta darbinieku tiesības un pienākumi
34.
pants.
Aizliegums piedalīties sporta sacensībās
(1)
Latvijas Republikā reģistrētām juridisko personu veidotām sporta spēļu komandām ir aizliegts piedalīties:
1)
Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas nacionālajos čempionātos un nacionālo kausu izcīņās;
2)
sporta sacensībās tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kur vairāk nekā puse dalībnieku ir komandas no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas.
(2)
Sportistiem un sporta darbiniekiem ir aizliegts piedalīties sporta sacensībās, kas norisinās Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā.
(3)
Latvijas Republikas komandu sporta spēļu valsts izlasēm aizliegts spēlēt pret Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valsts izlasēm, ja tās piedalās sacensībās zem sava karoga vai neitrālā statusā.
(4)
Sportistus un sporta darbiniekus, kuri neievēro šā panta otrajā daļā noteikto aizliegumu, nedrīkst iekļaut Latvijas valsts izlases sastāvā, kā arī sporta treniņu un sacensību izdevumu segšanai viņi nedrīkst saņemt valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļus.
35.
pants.
Ierobežojumi sporta darbiniekam un sporta organizāciju izpildinstitūcijas locekļiem
(1)
Par sporta treneri vai sporta tiesnesi drīkst strādāt persona, kura nav sodīta par Krimināllikuma 212.1 pantā minēto noziedzīgo nodarījumu vai kura sodīta par šādiem noziegumiem, bet kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta, kā arī, kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — līdz dienai, kad sodāmība dzēsta vai noņemta, kā arī, kas nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
(2)
Šā likuma 9. panta otrās daļas ceturtajā punktā, 15., 16., 19. un 20.pantā minētās sporta organizācijas, deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu privāto un publisko tiesību subjekta izpildinstitūcijas locekļa amatu nedrīkst ieņemt persona, kura ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks un kura ir bijusi LPSR Valsts drošības komitejas darbinieks vai informators likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" izpratnē.
(3)
Kandidējot uz ievēlēšanu šā likuma 9.panta otrās daļas ceturtajā punktā, 15., 16., 19. un 20. pantā minētās sporta organizācijas izpildinstitūcijas locekļa amatā, persona rakstveidā apliecina, ka uz to nav attiecināmi šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi, kā arī ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc ievēlēšanas amatā iesniedz attiecīgajai sporta organizācijai kompetentas valsts iestādes izziņu, kas apliecina, ka uz personu nav attiecināmi šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu nav nepieciešams pieprasīt par personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu pēc 1991. gada 21. augusta.
(4)
Kandidējot uz ievēlēšanu atzītas sporta federācijas izpildinstitūcijas locekļa amatā, persona rakstveidā apliecina, ka uz to nav attiecināmi šā panta piektajā daļā noteiktie ierobežojumi, kā arī ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc ievēlēšanas amatā iesniedz atzītajai sporta federācijai kompetentas valsts iestādes izziņu, kas apliecina, ka uz personu nav attiecināmi šā panta piektajā daļā noteiktie ierobežojumi. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu nav nepieciešams pieprasīt par personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu pēc 1991. gada 21. augusta.
(5)
Sporta federācijas izpildinstitūcijas loceklis nav persona, kura ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks un kura ir bijusi LPSR Valsts drošības komitejas darbinieks vai informators likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" izpratnē.
36.
pants.
Sportista tiesības un pienākumi
(1)
Sportistam ir šādas tiesības:
1)
piedalīties sporta treniņos un sacensībās;
2)
piekļūt sporta infrastruktūrai, ja sportists ir ar invaliditāti;
3)
atteikties piedalīties sporta treniņos un sacensībās, ja tas rada vai var radīt tiešus draudus sportista dzīvībai, veselībai vai drošībai vai ir konstatēti starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumu, antidopinga konvenciju noteikumu, sporta ētikas un godīgas spēles principu pārkāpumi;
4)
saņemt no sporta trenera nepieciešamo informāciju par sporta treniņiem un sacensībām;
5)
saņemt no augstākās izglītības iestādēm atbalstu studiju procesā sportista karjeras (arī duālās karjeras) laikā;
6)
īstenot citas tiesības, kuras ir noteiktas starptautiskajos un Latvijas sportu regulējošos tiesību aktos.
(2)
Sportistam ir šādi pienākumi:
1)
ievērot starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumus, godīgas spēles principus, antidopinga konvenciju noteikumus, kā arī normatīvos aktus;
2)
rūpēties par savu veselības stāvokli, savas veselības un dzīvības apdrošināšanu, regulāri veikt veselības pārbaudes. Par nepilngadīgu sportistu veselības aprūpi, regulāru veselības pārbaužu veikšanu ir atbildīgi vecāki (personas, kas realizē aizgādības tiesības) un sporta speciālisti, sporta treneri;
3)
uzņemties atbildību par savu darbību sportā;
4)
sistemātiski un regulāri pilnveidot kompetenci, papildināt zināšanas un attīstīt prasmes;
5)
sadarboties ar citu profesiju pārstāvjiem sporta jautājumos;
6)
saprotamā veidā sniegt informāciju par savu sporta veidu, treniņiem un sacensībām, ja nepieciešams;
7)
ziņot sporta federācijai vai citām kompetentām iestādēm par apstākļiem, kas viņam kļuvuši zināmi, veicot savu darbību, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka minēto apstākļu tūlītēja nenovēršana var novest pie noziedzīga nodarījuma pret personas dzīvību, veselību, tikumību vai dzimumneaizskaramību, kā arī ir konstatēti starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumu, antidopinga konvenciju noteikumu un godīgas spēles principu pārkāpumi;
8)
atmaksāt saņemto finansējumu, atdot saņemto balvu, ja ir konstatēti starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumu, antidopinga konvenciju noteikumu un godīgas spēles principu pārkāpumi, saskaņā ar tās institūcijas lēmumu, kura attiecīgo balvu ir piešķīrusi.
37.
pants.
Sporta darbinieka, sporta aģenta tiesības un pienākumi
(1)
Sporta darbinieks ievēro šajā likumā noteiktās sportista tiesības un pienākumus ciktāl tās ir attiecināmas uz viņa darbību un statusu.
(2)
Sporta treneris ir tiesīgs īstenot sporta izglītības programmu, vadīt sporta treniņus (nodarbības) vai veikt izglītojošo vai metodisko darbu sporta jomā sporta speciālista reglamentētajā profesijā.
(3)
Sporta treneris, sporta tiesnesis un sporta aģents ievēro starptautiskos un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumus, godīgas spēles principus, antidopinga konvenciju noteikumus, kā arī normatīvos aktus, veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu pārkāpumus, uzņemoties atbildību par savu darbību sportā.
(4)
Latvijas Republikā reģistrētām sporta organizācijām, sportistiem, sporta treneriem ir aizliegts sadarboties ar sporta aģentiem un sporta aģentūrām no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas.
VIInodaļaAdministratīvie pārkāpumi sporta jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
38.
pants.
Reģistrācijas un sertifikācijas noteikumu pārkāpšana
(1)
Par normatīvajos aktos noteiktās informācijas neiesniegšanu sporta reģistrā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz sešdesmit naudas soda vienībām.
(2)
Par sporta tiesneša vai sporta trenera profesionālo darbību bez normatīvajos aktos noteiktā sertifikāta piemēro naudas sodu no desmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām.
39.
pants.
Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 38. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Izglītības kvalitātes valsts dienests.
Pārejas noteikumi
1.
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Sporta likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23. nr.; 2003, 23. nr.; 2004, 5. nr.; 2005, 14. nr.; 2006, 24. nr.; 2009, 6., 13. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2016, 31., 82. nr.; 2017, 128. nr.; 2018, 111. nr.; 2021, 129.A nr.; 2022, 83.A nr.; 2023, 247. nr.; 2024, 31. nr.).
2.
Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. janvārim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1)
Ministru kabineta 2003.gada 29.jūlija noteikumi Nr. 422 “Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikums”;
2)
Ministru kabineta 2009.gada 12.maija noteikumi Nr. 422 “Noteikumi par kārtību, kādā norāda informāciju par sporta pasākuma līdzfinansēšanu no valsts budžeta, un minētās informācijas saturu”;
3)
Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumi Nr. 819 “Kārtība, kādā valsts finansiāli nodrošina valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās”;
4)
Ministru kabineta 2009.gada 8.decembra noteikumi Nr. 1396 “Sporta federāciju atzīšanas un atzīto sporta federāciju kontroles kārtība”;
5)
Ministru kabineta 2010.gada 26.janvāra noteikumi Nr. 76 “Noteikumi par sporta bāzu reģistrā iekļaujamās informācijas saturu un aktualizēšanas kārtību”;
6)
Ministru kabineta 2010.gada 26.janvāra noteikumi Nr. 77 “Noteikumi par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām”;
7)
Ministru kabineta 2012.gada 3.janvāra noteikumi Nr. 26 “Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru”;
8)
Ministru kabineta 2016.gada 6.septembra noteikumi Nr. 594 “Sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtība”;
9)
Ministru kabineta 2018.gada 24.jūlija noteikumi Nr. 440 “Disciplinārās antidopinga komisijas un Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas izveidošanas kārtība”;
10)
Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra noteikumi Nr. 661 “Nacionālie antidopinga noteikumi”;
11)
Ministru kabineta 2024.gada 9.janvāra noteikumi Nr. 27 “Sporta organizāciju finansēšanas kārtība”.
3.
Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. janvārim izdod šā likuma 8. pantā minētos noteikumos.
4.
Sporta federācijas šā likuma 14. pantā noteiktās ziņas Sporta reģistram elektroniskā veidā pirmo reizi sniedz ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. decembrim.
5.
Organizācijas, kuras tika izveidotas pamatojoties uz spēku zaudējušā Sporta likuma 10. panta desmito un vienpadsmito daļu, līdz 2026. gada 31. decembrim veic nepieciešamās izmaiņas organizācijas statūtos.
6.
Atzīto sporta federāciju reģistra turētājs un pārzinis biedrība “Latvijas sporta federāciju padome” informāciju no Atzītā sporta federāciju reģistra iekļauj Sporta reģistrā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un termiņiem.
7.
Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai atzītās sporta federācijas nodrošina atbilstību šā likuma 17. panta prasībām līdz 2027. gada 31. maijam.
Likums stājas spēkā 2026.gada 1.jūnijā.
Ministrs V. Uzvārds