25-TA-1187
Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21"
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 3. punktu
5. panta pirmās daļas 3. punktu
1.
Izdarīt Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 204. nr.; 2023, 153. nr.) šādus grozījumus:
1.1.
Papildināt ar jaunu 3.42., 3.43., 3.44., 3.45., 3.46., 3.47. un 3.48. apakšpunktu šādā redakcijā:
"3.42. nozīmīga atjaunošana – ar ēkas energoefektivitāti saistīta ēkas atjaunošana, kas skar vairāk par 25 % no norobežojošās konstrukcijas virsmas;
3.43. pamatīga atjaunošana – ēkas atjaunošana atbilstoši principam “energoefektivitāte pirmajā vietā” un koncentrējas uz būtiskiem ēkas elementiem, lai ēka vai ēkas daļa atbilst prasībām par gandrīz nulles enerģijas ēku. Pēc 2030. gada 1. janvāra tā ir ēkas atjaunošana, lai ēka vai tās daļa atbilst prasībām par bezemisiju ēku;
3.44. pakāpeniska pamatīga atjaunošana – pamatīga atjaunošana, ko īsteno vairākos posmos saskaņā ar atjaunošanas (renovācijas) pasē noteikto secību;
3.45. autostāvvieta ar jumtu – būve ar jumtu, kurā ir vismaz trīs automašīnu stāvvietas un kurā iekštelpu vides regulēšanai neizmanto enerģiju;
3.46. autostāvvieta, kas atrodas fiziski blakus ēkai – automašīnai paredzēta vieta, kas paredzēta ēkas iemītnieku, apmeklētāju vai darbinieku lietošanai un kas atrodas ēkas īpašuma teritorijā vai ēkas tiešā tuvumā. Šā apakšpunkta ietvarā tā ir vieta blakus ēkai ar iekštelpu, kuras vides regulēšanu veic izmantojot enerģiju;
3.47. publiskas struktūra – valsts, reģionālās vai vietējās iestādes un subjekti, ko minētās iestādes tieši finansē un pārvalda, bet kam nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura;
3.48. viedā uzlāde – uzlādes operācija, kurā akumulatoram piegādātās elektroenerģijas intensitāte tiek koriģēta dinamiski, balstoties uz informāciju, kas saņemta, izmantojot elektroniskos sakarus;
3.49. divvirzienu uzlāde – viedās uzlādes operācija, kurā elektroenerģijas plūsmu var pagriezt pretējā virzienā, ļaujot elektroenerģijai plūst no baterijas uz uzlādes punktu, kuram tas pieslēgts;
3.50. kabeļu iepriekšēja ierīkošana – visi pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu iespēju uzstādīt uzlādes punktus, tostarp datu pārraidi, kabeļus, kabeļu trasi un vajadzības gadījumā elektroenerģijas skaitītājus;
3.51. izolēta mikrosistēma – jebkura sistēma, kuras patēriņš 2022. gadā ir mazāks par 500 GWh un kurai nav savienojuma ar citām sistēmām."
"3.42. nozīmīga atjaunošana – ar ēkas energoefektivitāti saistīta ēkas atjaunošana, kas skar vairāk par 25 % no norobežojošās konstrukcijas virsmas;
3.43. pamatīga atjaunošana – ēkas atjaunošana atbilstoši principam “energoefektivitāte pirmajā vietā” un koncentrējas uz būtiskiem ēkas elementiem, lai ēka vai ēkas daļa atbilst prasībām par gandrīz nulles enerģijas ēku. Pēc 2030. gada 1. janvāra tā ir ēkas atjaunošana, lai ēka vai tās daļa atbilst prasībām par bezemisiju ēku;
3.44. pakāpeniska pamatīga atjaunošana – pamatīga atjaunošana, ko īsteno vairākos posmos saskaņā ar atjaunošanas (renovācijas) pasē noteikto secību;
3.45. autostāvvieta ar jumtu – būve ar jumtu, kurā ir vismaz trīs automašīnu stāvvietas un kurā iekštelpu vides regulēšanai neizmanto enerģiju;
3.46. autostāvvieta, kas atrodas fiziski blakus ēkai – automašīnai paredzēta vieta, kas paredzēta ēkas iemītnieku, apmeklētāju vai darbinieku lietošanai un kas atrodas ēkas īpašuma teritorijā vai ēkas tiešā tuvumā. Šā apakšpunkta ietvarā tā ir vieta blakus ēkai ar iekštelpu, kuras vides regulēšanu veic izmantojot enerģiju;
3.47. publiskas struktūra – valsts, reģionālās vai vietējās iestādes un subjekti, ko minētās iestādes tieši finansē un pārvalda, bet kam nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura;
3.48. viedā uzlāde – uzlādes operācija, kurā akumulatoram piegādātās elektroenerģijas intensitāte tiek koriģēta dinamiski, balstoties uz informāciju, kas saņemta, izmantojot elektroniskos sakarus;
3.49. divvirzienu uzlāde – viedās uzlādes operācija, kurā elektroenerģijas plūsmu var pagriezt pretējā virzienā, ļaujot elektroenerģijai plūst no baterijas uz uzlādes punktu, kuram tas pieslēgts;
3.50. kabeļu iepriekšēja ierīkošana – visi pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu iespēju uzstādīt uzlādes punktus, tostarp datu pārraidi, kabeļus, kabeļu trasi un vajadzības gadījumā elektroenerģijas skaitītājus;
3.51. izolēta mikrosistēma – jebkura sistēma, kuras patēriņš 2022. gadā ir mazāks par 500 GWh un kurai nav savienojuma ar citām sistēmām."
1.2.
Izteikt 4. punktu šādā redakcijā:
"4. Būves projektējot, ņem vērā ugunsdrošības, darba drošības, akustikas, higiēnas, optimālas iekštelpu vides kvalitātes, pielāgošanās klimata pārmaiņām,oglekļa piesaistījumiem, kas saistīti ar oglekļa uzglabāšanu ēkās vai uz tām, vides pieejamība personām ar kustību ierobežojumiem vai funkcionēšanas traucējumiem, emisijai gaisā un citu regulējošo normatīvo aktu un standartu prasības."
"4. Būves projektējot, ņem vērā ugunsdrošības, darba drošības, akustikas, higiēnas, optimālas iekštelpu vides kvalitātes, pielāgošanās klimata pārmaiņām,oglekļa piesaistījumiem, kas saistīti ar oglekļa uzglabāšanu ēkās vai uz tām, vides pieejamība personām ar kustību ierobežojumiem vai funkcionēšanas traucējumiem, emisijai gaisā un citu regulējošo normatīvo aktu un standartu prasības."
1.3.
Papildināt ar jaunu 5.6.apakšpunktu šādā redakcijā:
"emisijas gaisā normatīvā līmenī;".
"emisijas gaisā normatīvā līmenī;".
1.4.
Papildināt ar jaunu 6.1 un 6.2 punktu šādā redakcijā:
"6.1 Ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, risina prasību izpildi energoefektivitātes jomā un, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams, arī šādās jomās:
6.11. optimālas iekštelpu vides kvalitāte;
6.12. ugunsdrošība;
6.13. pielāgošanās klimata pārmaiņām;
6.14. vides pieejamība personām ar kustību ierobežojumiem vai funkcionēšanas traucējumiem;
6.15. bīstamu vielu, tostarp azbesta, nodošana atkritumu apsaimniekotājam;
6.16. būvju emisija āra vidē.
6.2 Jaunas ēkas projektē tā, lai optimizētu to saules enerģijas ražošanas potenciālu, balstoties uz saules apstarojumu objektā, lai izmakslietderīgā veidā varētu uzstādīt saules enerģijas tehnoloģijas. Jaunas ēkas projektē kā saules enerģijas risinājumiem piemērojamu, proti, ar attiecīgu konstrukciju nestspēju, piemērotu jumta slīpumu un orientāciju, ņemot vērā fasāžu integrācijas risinājumus, jumta vietas rezervi un saistītās infrastruktūras (piemēram, jau paredzot kabeļu šahtas) gatavību saules enerģijas risinājuma uzstādīšanai arī tad, ja saules risinājuma uzstādīšanu neparedz uzreiz."
"6.1 Ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, risina prasību izpildi energoefektivitātes jomā un, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams, arī šādās jomās:
6.11. optimālas iekštelpu vides kvalitāte;
6.12. ugunsdrošība;
6.13. pielāgošanās klimata pārmaiņām;
6.14. vides pieejamība personām ar kustību ierobežojumiem vai funkcionēšanas traucējumiem;
6.15. bīstamu vielu, tostarp azbesta, nodošana atkritumu apsaimniekotājam;
6.16. būvju emisija āra vidē.
6.2 Jaunas ēkas projektē tā, lai optimizētu to saules enerģijas ražošanas potenciālu, balstoties uz saules apstarojumu objektā, lai izmakslietderīgā veidā varētu uzstādīt saules enerģijas tehnoloģijas. Jaunas ēkas projektē kā saules enerģijas risinājumiem piemērojamu, proti, ar attiecīgu konstrukciju nestspēju, piemērotu jumta slīpumu un orientāciju, ņemot vērā fasāžu integrācijas risinājumus, jumta vietas rezervi un saistītās infrastruktūras (piemēram, jau paredzot kabeļu šahtas) gatavību saules enerģijas risinājuma uzstādīšanai arī tad, ja saules risinājuma uzstādīšanu neparedz uzreiz."
1.5.
Papildināt ar jaunu 130.1 punktu šādā redakcijā:
"130.1 Nedzīvojamās bezemisiju ēkas paredz aprīkot ar iekštelpu gaisa kvalitātes monitoringam un regulēšanai domātām mērierīcēm un vadības ierīcēm. Esošās šādās ēkās attiecīgās ierīces paredz uzstādīt, ja ēkā tiek veikta nozīmīga atjaunošana un tas ir tehniski un ekonomiski iespējams."
"130.1 Nedzīvojamās bezemisiju ēkas paredz aprīkot ar iekštelpu gaisa kvalitātes monitoringam un regulēšanai domātām mērierīcēm un vadības ierīcēm. Esošās šādās ēkās attiecīgās ierīces paredz uzstādīt, ja ēkā tiek veikta nozīmīga atjaunošana un tas ir tehniski un ekonomiski iespējams."
1.6.
Papildināt ar jaunu 11.1 nodaļu "Vispārīgās prasības energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā" ar 130.2, 130.3, 130.4, 130.5, 130.6, 130.7, 130.8., 130.9., 130.10., 130.11., 130.12., 130.13. 130.14., 130.15., 130.16., 130.17., 130.18. un 130.19. punktu šādā redakcijā:
"11.1 Vispārīgās prasības energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā
130.2. Jaunu ēku projektē tā, lai tās energoefektivitāte atbilst minimālajām prasībām jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.
130.3. Ja ēku atjauno, lai tā atbilstu minimālajām energoefektivitātes prasībām, nodrošina atbilstību būves elementu minimālajām energoefektivitātes prasībām saskaņā ar būvnormatīvos noteikto regulējumu jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai, bet nozīmīgas atjaunošanas gadījumā – esošu ēku (ēku atjaunošanai un pārbūvei) norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.
130.4. Ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams, to risina, lai ēkas vai tās atjaunotās daļas energoefektivitāte tiktu uzlabota, izpildot minimālās prasības energoefektivitātes jomā. Minētās prasības piemēro atjaunojamajai ēkai vai ēkas vienībai kopumā. Kā alternatīvu, minimālās prasības energoefektivitātes jomā var piemērot tikai atjaunojamajiem būves elementiem.
130.5 Ja tas ir tehniski piemēroti, ekonomiski un funkcionāli īstenojami, tad saules enerģijas iekārtu paredz:
130.51. jaunai ēkai, kas ir publisko struktūru īpašumā. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra;
130.52. jaunai nedzīvojamai ēkai ar kopējā platību lielāku par 250m2. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra;
130.53. jaunai dzīvojamai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.54. jaunai autostāvvietai ar jumtu, kas atrodas fiziski blakus citai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.55. nedzīvojamajās ēkas ar kopējo platību lielāku par 500 m2 nozīmīgas atjaunošanas gadījumā vai veicot darbību, kurai nepieciešams būvvaldes saskaņojums, darbiem uz jumta vai ēkas inženiertehniskās sistēmas uzstādīšanai. Šā apakšpunkta prasība piemērojama no 2027. gada 31. decembra.
130.6 Jaunām nedzīvojamām ēkām ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām un nedzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām, paredz:
130.61. vismaz vienu uzlādes punktu uz katrām piecām stāvvietām. Biroju ēkas gadījumā vienu uzlādes punktu paredz uz katrām divām stāvvietām;
130.62. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām kabeļkanālus (elektrības kabeļiem paredzētus kanālus), lai vēlāk būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus;
130.63. velosipēdu stāvvietas, kas veido vismaz 10 % no kopējās lietotāju kapacitātes, paredzot vietu arī lielāka izmēra velosipēdiem nekā standarta velosipēdi.
130.7. Jaunām dzīvojamām ēkām ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām un dzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām, paredz:
130.71. vismaz vienu uzlādes punktu. Šī apakšpunkta prasība ir attiecināma uz jaunām dzīvojamajām ēkām, t.i. dzīvojamās ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav obligāta;
130.72. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām – kabeļkanālus, t. i., elektrības kabeļiem paredzētus kanālus, lai vēlākā stadijā būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus;
130.73. vismaz divas velosipēdu stāvvietas katrai dzīvojamās ēkas vienībai (ēkai, ēkas sekcijai, stāvam vai dzīvoklim, kas projektēts vai pielāgots patstāvīgai izmantošanai).
130.8. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētā automašīnu stāvvieta ir gan tā, kas ir ēkā, gan tā, kas atrodas fiziski blakus ēkai.
130.9. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētais nozīmīgās atjaunošanas gadījums ir tāds, kas aptver autostāvvietas vai ēkas elektroinfrastruktūru.
130.10. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētās prasības var nepiemērot izolētai mikrosistēmai, ja prasību izpildes rezultātā rastos būtiskas problēmas vietējās energosistēmas darbībai un tiktu apdraudēta vietējā tīkla stabilitāte.
130.11. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētās prasības nozīmīgas atjaunošanas gadījumā var nepiemērot, ja uzlādes punktu un kabeļkanālu ierīkošanas izmaksas pārsniedz 10 % no ēkas nozīmīgas atjaunošanas kopējām izmaksām.
130.12. Šo noteikumu 130.61. un 130.71. apakšpunktā minētais uzlādes punkts nodrošina:
130.121. viedo uzlādi;
130.122. vajadzības gadījumā arī divvirziena uzlādi;
130.123. ekspluatāciju, balstoties uz bezīpašnieka un nediskriminējošiem sakaru protokoliem un standartiem.
130.13. Šo noteikumu 130.62.apakšpunktā un 130.72.apakšpunktā minēto kabeļu iepriekšējā ierīkošanā ierīkoto kabeļu izmēru paredz tādu, lai visās stāvvietas vietās ierīkotos uzlādes punktus varētu izmantot vienlaikus, nepieciešamības gadījumā paredzot arī slodzes vai uzlādes pārvaldības sistēmu.
130.14. Šo noteikumu 130.63.apakšpupunktā un 130.73.apakšpunktā noteiktās prasības par velosipēdu stāvvietu skaitu var koriģēt ar būvspeciālista pamatojumu, to iekļaujot būvniecības ieceres dokumentācijā.
130.15. Ja šo noteikumu 130.73.apakšpunktā minēto prasību par divām velosipēdu stāvvietām uz katru dzīvojamās ēkas vienību nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav iespējams izpildīt, tad paredz pēc iespējas vairāk velosipēdu stāvvietas vietu.
130.16. Ja tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatoti, tad jaunu dzīvojamo ēku un nozīmīgi atjaunotu dzīvojamo ēku (izņemot veinģimeņu māju, ja izmaksas pārsniedz ieguvumus) paredz ar aprīkojumu, kas nodrošina:
130.161. nepārtrauktu elektronisku uzraudzību, kurā mēra sistēmu efektivitāti, būtiskas novirzes, kā arī informē par apkopes nepieciešamību;
130.162. efektīvu vadību, kas nodrošina optimālu enerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu, izmantojumu un attiecīgā gadījumā arī hidraulisko līdzsvaru;
130.163. spēju reaģēt uz ārējiem signāliem un koriģēt enerģijas patēriņu.
130.17. Ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā izvērtē augstas efektivitātes alternatīvu sistēmu izmantošanu, piemēram, nelielu vēja elektrostaciju ierīkošanu, un tādu paredz, ja tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.
130.18. Mainot būves elementu, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa un kas būtiski ietekmē norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti, būves elementa energoefektivitāte atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.
130.19. Šo noteikumu 11.1 nodaļā un 12.12. pakšnodaļā vārds "ēka" ir lietots ar nozīmi, ka tā ir būve ar jumtu un sienām, kurai iekštelpu vides regulēšanai izmanto enerģiju."
"11.1 Vispārīgās prasības energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā
130.2. Jaunu ēku projektē tā, lai tās energoefektivitāte atbilst minimālajām prasībām jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.
130.3. Ja ēku atjauno, lai tā atbilstu minimālajām energoefektivitātes prasībām, nodrošina atbilstību būves elementu minimālajām energoefektivitātes prasībām saskaņā ar būvnormatīvos noteikto regulējumu jaunu ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai, bet nozīmīgas atjaunošanas gadījumā – esošu ēku (ēku atjaunošanai un pārbūvei) norobežojošo konstrukciju siltumtehnikai.
130.4. Ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams, to risina, lai ēkas vai tās atjaunotās daļas energoefektivitāte tiktu uzlabota, izpildot minimālās prasības energoefektivitātes jomā. Minētās prasības piemēro atjaunojamajai ēkai vai ēkas vienībai kopumā. Kā alternatīvu, minimālās prasības energoefektivitātes jomā var piemērot tikai atjaunojamajiem būves elementiem.
130.5 Ja tas ir tehniski piemēroti, ekonomiski un funkcionāli īstenojami, tad saules enerģijas iekārtu paredz:
130.51. jaunai ēkai, kas ir publisko struktūru īpašumā. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra;
130.52. jaunai nedzīvojamai ēkai ar kopējā platību lielāku par 250m2. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2026. gada 31. decembra;
130.53. jaunai dzīvojamai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.54. jaunai autostāvvietai ar jumtu, kas atrodas fiziski blakus citai ēkai. Šā apakšpunkta prasība ir piemērojama no 2029. gada 31. decembra;
130.55. nedzīvojamajās ēkas ar kopējo platību lielāku par 500 m2 nozīmīgas atjaunošanas gadījumā vai veicot darbību, kurai nepieciešams būvvaldes saskaņojums, darbiem uz jumta vai ēkas inženiertehniskās sistēmas uzstādīšanai. Šā apakšpunkta prasība piemērojama no 2027. gada 31. decembra.
130.6 Jaunām nedzīvojamām ēkām ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām un nedzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par piecām automašīnu stāvvietām, paredz:
130.61. vismaz vienu uzlādes punktu uz katrām piecām stāvvietām. Biroju ēkas gadījumā vienu uzlādes punktu paredz uz katrām divām stāvvietām;
130.62. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām kabeļkanālus (elektrības kabeļiem paredzētus kanālus), lai vēlāk būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus;
130.63. velosipēdu stāvvietas, kas veido vismaz 10 % no kopējās lietotāju kapacitātes, paredzot vietu arī lielāka izmēra velosipēdiem nekā standarta velosipēdi.
130.7. Jaunām dzīvojamām ēkām ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām un dzīvojamām ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, ar vairāk par trim automašīnu stāvvietām, paredz:
130.71. vismaz vienu uzlādes punktu. Šī apakšpunkta prasība ir attiecināma uz jaunām dzīvojamajām ēkām, t.i. dzīvojamās ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav obligāta;
130.72. kabeļu iepriekšēju ierīkošanu vismaz 50 % automašīnu stāvvietām, bet pārējām automašīnu stāvvietām – kabeļkanālus, t. i., elektrības kabeļiem paredzētus kanālus, lai vēlākā stadijā būtu iespējams ierīkot elektrotransportlīdzekļu, ar elektroenerģiju darbināmu velosipēdu un citu L kategorijas transportlīdzekļu tipu uzlādes punktus;
130.73. vismaz divas velosipēdu stāvvietas katrai dzīvojamās ēkas vienībai (ēkai, ēkas sekcijai, stāvam vai dzīvoklim, kas projektēts vai pielāgots patstāvīgai izmantošanai).
130.8. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētā automašīnu stāvvieta ir gan tā, kas ir ēkā, gan tā, kas atrodas fiziski blakus ēkai.
130.9. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētais nozīmīgās atjaunošanas gadījums ir tāds, kas aptver autostāvvietas vai ēkas elektroinfrastruktūru.
130.10. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētās prasības var nepiemērot izolētai mikrosistēmai, ja prasību izpildes rezultātā rastos būtiskas problēmas vietējās energosistēmas darbībai un tiktu apdraudēta vietējā tīkla stabilitāte.
130.11. Šo noteikumu 130.6 un 130.7 punktā minētās prasības nozīmīgas atjaunošanas gadījumā var nepiemērot, ja uzlādes punktu un kabeļkanālu ierīkošanas izmaksas pārsniedz 10 % no ēkas nozīmīgas atjaunošanas kopējām izmaksām.
130.12. Šo noteikumu 130.61. un 130.71. apakšpunktā minētais uzlādes punkts nodrošina:
130.121. viedo uzlādi;
130.122. vajadzības gadījumā arī divvirziena uzlādi;
130.123. ekspluatāciju, balstoties uz bezīpašnieka un nediskriminējošiem sakaru protokoliem un standartiem.
130.13. Šo noteikumu 130.62.apakšpunktā un 130.72.apakšpunktā minēto kabeļu iepriekšējā ierīkošanā ierīkoto kabeļu izmēru paredz tādu, lai visās stāvvietas vietās ierīkotos uzlādes punktus varētu izmantot vienlaikus, nepieciešamības gadījumā paredzot arī slodzes vai uzlādes pārvaldības sistēmu.
130.14. Šo noteikumu 130.63.apakšpupunktā un 130.73.apakšpunktā noteiktās prasības par velosipēdu stāvvietu skaitu var koriģēt ar būvspeciālista pamatojumu, to iekļaujot būvniecības ieceres dokumentācijā.
130.15. Ja šo noteikumu 130.73.apakšpunktā minēto prasību par divām velosipēdu stāvvietām uz katru dzīvojamās ēkas vienību nozīmīgas atjaunošanas gadījumā nav iespējams izpildīt, tad paredz pēc iespējas vairāk velosipēdu stāvvietas vietu.
130.16. Ja tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatoti, tad jaunu dzīvojamo ēku un nozīmīgi atjaunotu dzīvojamo ēku (izņemot veinģimeņu māju, ja izmaksas pārsniedz ieguvumus) paredz ar aprīkojumu, kas nodrošina:
130.161. nepārtrauktu elektronisku uzraudzību, kurā mēra sistēmu efektivitāti, būtiskas novirzes, kā arī informē par apkopes nepieciešamību;
130.162. efektīvu vadību, kas nodrošina optimālu enerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu, izmantojumu un attiecīgā gadījumā arī hidraulisko līdzsvaru;
130.163. spēju reaģēt uz ārējiem signāliem un koriģēt enerģijas patēriņu.
130.17. Ēkas nozīmīgas atjaunošanas gadījumā izvērtē augstas efektivitātes alternatīvu sistēmu izmantošanu, piemēram, nelielu vēja elektrostaciju ierīkošanu, un tādu paredz, ja tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.
130.18. Mainot būves elementu, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa un kas būtiski ietekmē norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti, būves elementa energoefektivitāte atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.
130.19. Šo noteikumu 11.1 nodaļā un 12.12. pakšnodaļā vārds "ēka" ir lietots ar nozīmi, ka tā ir būve ar jumtu un sienām, kurai iekštelpu vides regulēšanai izmanto enerģiju."
1.7.
Svītrot 167.1. apakšpunktu.
1.8.
Papildināt ar jaunu 12.12.apakšnodaļu "Bezemisiju ēka" un 173.4 un 173.5 punktu šādā redakcijā:
"12.12 Bezemisiju ēkas
173.4 Jaunu ēku projektē kā bezemisiju ēku, ja tā ir publiskas struktūras īpašumā. Šā punkta prasība ir piemērojama no 2028. gada 1. janvāra. Līdz 2027. gada 31. decembrim šajā punktā noteikto ēku projektē kā vismaz gandrīz nulles enerģijas ēku, kas atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām.
173.5 Jaunu ēku projektē kā bezemisiju ēku. Šā punkta prasība ir piemērojama no 2030. gada 1.janvāra. Līdz 2029. gada 31. decembrim jaunu ēku projektē kā vismaz gandrīz nulles enerģijas ēku, kas atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām."
"12.12 Bezemisiju ēkas
173.4 Jaunu ēku projektē kā bezemisiju ēku, ja tā ir publiskas struktūras īpašumā. Šā punkta prasība ir piemērojama no 2028. gada 1. janvāra. Līdz 2027. gada 31. decembrim šajā punktā noteikto ēku projektē kā vismaz gandrīz nulles enerģijas ēku, kas atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām.
173.5 Jaunu ēku projektē kā bezemisiju ēku. Šā punkta prasība ir piemērojama no 2030. gada 1.janvāra. Līdz 2029. gada 31. decembrim jaunu ēku projektē kā vismaz gandrīz nulles enerģijas ēku, kas atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām."
1.9.
Papildināt ar jaunu nodaļu šādā redakcijā
"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīva (ES) Nr. 2024/1275 par ēku energoefektivitāti."
"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīva (ES) Nr. 2024/1275 par ēku energoefektivitāti."
2.
Noteikumi stājas spēkā 2026. gada 29. maijā.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds